Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma Rīga 0 1126 3670054 3667475 2022-08-14T05:14:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Latvietis| → [[latvieši|, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg | photo3a = Freedom Monument.JPG | photo3b = Z-Towers .jpg | photo5a = Barracas de Jacob, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 02.JPG | photo5b = Art Nouveau Riga 17.jpg | photo6a = Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 20.JPG | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem =Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par|AP!]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]] un galvenais [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centrs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar {{iedzsk|dati|Rīga|format=yes}} iedzīvotājiem {{iedzsk|dat|dat_f=L}}<ref name="iedz skaits" /> tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc [[Sanktpēterburga]]s un [[Stokholma]]s) visā [[Baltijas jūra]]s reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17&nbsp;km<sup>2</sup>. Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai piegulošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) vairāk nekā puse (1,07 miljoni) visu Latvijas iedzīvotāju.<ref>[https://www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/Konferences/EGEA/Krisjane_Zira_Rigas_aglomeracija.pdf#page=10 Zaiga Krišjāne, Māra Zīra. LU 76. Starptautiskās zinātniskās konference. Rīgas aglomerācija— vai tikai iedzīvotāju mobilitāte?]</ref> [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas plānošanas reģionā]] 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji. [[Attēls:Monumento a la Libertad, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 13.JPG|thumb|Brīvības piemineklis]] [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://whc.unesco.org/archive/advisory_body_evaluation/852.pdf |title=World Heritage List&nbsp;— Riga (Latvia); No. 852 |publisher=unesco.org |format=pdf |pages=p. 3 (67)}}</ref> Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> [[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]]&nbsp;— [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: * [[Livonijas bīskapija]]i (1201—1255) * [[Rīgas arhibīskapija]]i (1255—1562), vienlaikus būdama metropole [[Livonijas konfederācija]]i * [[Rīgas brīvpilsēta]] (1561—1581) * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]i (1581—1600, ''de iure'' līdz 1629) * [[Zviedru Vidzeme]]i (1600—1721) * [[Rīgas guberņa]]i, [[Rīgas vietniecība]]i, [[Vidzemes guberņa]]i (1721—1918) * [[Latvijas Republika]]i (no 1918), uz laiku esot [[Latvijas PSR]] (1940—1941, 1944—1990) un [[Ostlande]]s (1941—1944) galvaspilsēta. === Pašreizējā pilsētas attīstība === [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s straujā ekonomiskā izaugsme [[2000. gadi|2000. gados]]. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās [[Latvija]]s augstceltne bija [[Saules akmens]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Tika sākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas&nbsp;— "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]"&nbsp;— celtniecība. 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]], kas bija pirmais kopš [[1970. gadi]]em uzbūvētais tilts pār [[Daugava|Daugavu]]. [[Rīgas Satiksme|“Rīgas satiksme”]] pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. 2006. gada maijā Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], bet tā paša gada novembrī [[19. NATO samits]]. Sakarā ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā [[Latvija]]s ekonomika pēc rekordstraujas attīstības [[2000. gadi|2000. gados]] pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība apturēta netika. Nozīmīgākie no tiem bija [[Dienvidu tilts]] ar piebraucamajiem ceļiem abpus [[Daugava]]s, kā arī [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunā ēka (tā dēvētā "Gaismas pils"). == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]]&nbsp;— 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}} Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais&nbsp;— [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas&nbsp;— attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m<sup>2</sup> (82 kcal/cm<sup>2</sup>), no tās jūnijā&nbsp;— 615,9 MJ/m<sup>2</sup> (82 kcal/cm<sup>2</sup>), bet decembrī 25,2 MJ/m<sup>2</sup> (0,6 kcal/cm<sup>2</sup>). [[Attēls:Riian vanhakaupunki.jpg|thumb|200px|[[Vecrīga]]]] ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9&nbsp;°C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6&nbsp;°C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7&nbsp;°C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5&nbsp;°C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]</ref> * +34,1&nbsp;°C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0&nbsp;°C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5&nbsp;°C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10&nbsp;°C vai augstāka)&nbsp;— 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8&nbsp;°C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī&nbsp;— 55 dienas, vasarā&nbsp;— 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30&nbsp;°C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>[http://pogoda.ru.net/climate/26422.htm Mājalapa pogoda.ru.net]</ref> {{RigaMeteoData}} === Fauna === Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās&nbsp;— pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk sesks un meža cauna. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 [[Latvija|Latvijā]] sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām&nbsp;— piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī svīrei un kovārnim. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. [[Daugava|Daugavā]] un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos&nbsp;— upes tārtiņš, ūdenstilpēs&nbsp;— meža pīle. == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija&nbsp;— skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Kurzemes rajons]] (79&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50&nbsp;km<sup>2</sup>) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17&nbsp;km<sup>2</sup>, bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000&nbsp;km<sup>2</sup> ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00&nbsp;km<sup>2</sup> (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45&nbsp;km<sup>2</sup> (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64&nbsp;km<sup>2</sup> (8,0%) * Parki aizņem 57,54&nbsp;km<sup>2</sup> (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50&nbsp;km<sup>2</sup> (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda&nbsp;— sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2008. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna&nbsp;— apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku&nbsp;— kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis&nbsp;— Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Maskavas forštate]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Demogrāfija == [[Attēls:Riga silhouette.jpg|thumb|200px|[[Vecrīgas siluets]].]] [[Attēls:489351.jpg.jpg|thumb|200px|right|Vecrīgas skats&nbsp;— priekšplānā "[[Trīs brāļi]]", fonā [[Doma baznīca]]]] [[1980. gadi|1980. gadu]] vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā&nbsp;— 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvija]]s neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku&nbsp;— Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).,<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.</ref> turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20reģistrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403114031/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%2520re%25C4%25A3istrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} 01.01.2017.</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1767—2020) === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 4 | graph-pos = bottom |1767|19500 |1800|29500 |1840|60600 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1930|377900 |1940|353800 |1941|335200 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1991|900455 |1992|889741 |1993|863657 |1994|843552 |1995|824988 |1996|810172 |1997|797947 |1998|786612 |1999|776008 |2000|764329 |2001|756627 |2002|747157 |2003|739232 |2004|735241 |2005|731762 |2006|727578 |2007|722485 |2008|717371 |2009|715978 |2010|709145 |2011|703581 |2012|699203 |2013|696618 |2014|701185 |2015|698086 |2016|698529 |2017|704476 |2018|701064 |2019|696986 |2020|693046 |2021|686253 |2022|671879 }} === Etniskais sastāvs === No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem {{dat|2020|1|1||bez}} tas bija šāds: {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2020. gadā.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200324070840/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf |date={{dat|2020|03|24||bez}} }} Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2020. gada 1. janvārī.</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 308597 : Latvieši : green | slice 2 = 253515 : Krievi : red | slice 3 = 25355 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 24740 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 12336 : Poļi : orange | slice 6 = 68503 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 693 046 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 44,53% | style="text-align:center;" | 308 597 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 36.58% | style="text-align:center;" | 253 515 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 3,66% | style="text-align:center;" | 25 355 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,57% | style="text-align:center;" | 24 740 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,77% | style="text-align:center;" | 12 336 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 9,89% | style="text-align:center;" | 68 503 |} Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši <br>(īpatsvars) | 24 199* <br>(23,6%) | 49 974* <br>(29,5%) | 127 046* <br>(45,0%) | 218 097* <br>(42,2%) | 114 379 <br>(54,3%) | 109 660 <br>(51,5%) | 99 580 <br>(54,9%) | 227 842 <br>(60,3%) | 242 731<br> (63,0%) | 258 528<br> (44,5%) | 299 072<br> (40,9%) | 317 546<br> (38,3%) | 331 934<br> (36,5%) | 313 368<br> (41,0%) | 298 412<br> (42,4%) | 308 597<br> (44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:371109.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |- | style="text-align:center;"| 16. | [[Gloria (ēka)|Gloria]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 17. | [[Liberta]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 18. | ''[[Fortuna]]'' | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 19. | [[Verita]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 20. | ''[[Victoria (augstceltne)|Victoria]]'' | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2009 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] | style="text-align:center;"| 79 | style="text-align:center;"| 1985 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 9. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|200px|Autobuss [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā]] [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas. Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. === Citi transporta veidi === * [[Rīgas dzelzceļa stacija]] * [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] * [[Rīgas pasažieru osta]] == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]. gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Rīgā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Rīgas "Dinamo"]]. [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]] spēlē [[HK Kurbads]], [[HK MOGO]], [[HK Prizma]], [[HK "Lido"]] un [[HS Rīga]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FS METTA/Latvijas Universitāte]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi&nbsp;— [[Barons kvartāls]], [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte]], [[BK Turība]]&nbsp;—, kā arī sieviešu basketbola klubi [[TTT Rīga]], [[Latvijas Universitāte (sieviešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Tehniskā Universitāte/Merks|RTU Merks]] u.c. == Mediji == === Radiostacijas === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]]&nbsp;— Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]]&nbsp;— Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais Radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]]&nbsp;— Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]]&nbsp;— Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taipeja]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no Zinātņu akadēmijas augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu&nbsp;— vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā&nbsp;— tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] * [[Radiostacijas Latvijā#Radio Rīgā|Radio Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga&nbsp;— Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] s1dkmbu7dluxqioaoulv5oa2jh2gtmy Liepāja 0 3631 3669944 3663721 2022-08-13T19:17:06Z Binsalminsh 100209 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | imagesize = | image_caption = Skats uz Liepāju | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = }} '''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:641217&#124;article:DIVL4&#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}</ref> {{Weather box |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013}}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Hotel De Rome iekšpagalms]] Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. "Liepāja — lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!" — šādi ir formulēta 2007. gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Liepājā var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece — brīvdomība — ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. Liepājai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā — Liepājā dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, darbojas profesionāli teātri un orķestris. Liepāja dzīvo līdzās bagātīgam kultūras mantojuma klāstam — bibliotēkas, muzeji, vēstures un kultūras pieminekļi, prasmes un tradīcijas. Liepājā lielā mērā dzimusi un uzplaukusi latviešu rokmūzika, Liepājā ik gadus norit būtiski kultūras un izklaides dzīves notikumi, kam ir nacionāla un nereti starptautiska nozīme. Liepāja daudzās jomās ir devusi spožus, savdabīgus, daudzveidīgus talantus Latvijas radošuma attīstībai. Liepājā ir bagātīgs dažādu kultūras jomu klāsts. Īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepāja var lepoties ar izcilu mantojumu — gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), tomēr piedāvājums ir plašs un būtiskākās kultūras apakšnozares pārstāvētas — ir visi priekšnoteikumi attīstīt bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvidi. [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]] Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Sports === 1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:653588&#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}</ref> 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji. ** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] - lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] - senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu. Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Iedzīvotāji == Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] okupācijas 50 gados tas tikai divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels vāciešu īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - ebreju īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga krievu daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, pēc kara tas atkal samazinājās. Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref>. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |cols = 4 |graph-pos = bottom |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref> |1640|ap 1500 |1797|4516 |1801|4506 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1914|94000 |1920|51583 |1925|60762 |1930|57238 |1935|57098 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71464 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1981|108514 |1982|108666 |1983|108991 |1984|109747 |1985|110606 |1986|111247 |1987|112064 |1988|113321 |1989|114486 |1990|114337 |1991|114950 |1991|113826 |1992|112154 |1993|105558 |1994|101352 |1995|96294 |1996|94165 |1997|92687 |1998|91444 |1999|90416 |2000|89448 |2001|87859 |2002|86372 |2003|85544 |2004|84569 |2005|83762 |2006|83041 |2007|82421 |2008|81748 |2009|80678 |2010|78913 |2011|76910 |2012|74812 |2013|73469 |2014|71926 |2015|71125 |2016|70630 |2017|69443 |2018|69180 |2019|68945 |2020|68535 |2021|67964 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 40473 : Latvieši : green | slice 2 = 19036 : Krievi : red | slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange | slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 68 535 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,1% | style="text-align:center;" | 40 473 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 27,8% | style="text-align:center;" | 19 036 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 3 021 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 2 067 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 2 007 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 1 931 |} {{-}} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Liepājas simboli == Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna.Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs nacionālais ēdiens "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā). Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju -lībiešu un kuršu — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Arī vēlāk Hanzas pilsētu eksportējamo preču sarakstos sastopama kaltēta menca. Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogistes laikā šo produktu uzturā lietojuši bieži, un menca bijusi gan bruņinieku, garīdznieku un mūku, gan baronu, grāfu un hercogu, gan arī zvejnieku, jūrnieku un zemnieku galdā. Kaltēta menca lietota kā uzkoda, pamatēdiens vai piedeva. Bieži vien tikai ar kaltētu mencu azotē ceļinieks, jūras laupītājs vai zvejnieks varēja iztikt vairākas dienas. Par kaltētas mencas uzturvērtību iedzīvotāji zinājuši jau sen, jo bija novērots, ka piekrastes ļaudis daudz retāk cieta no slimībām. Tas — pateicoties Baltijas mencās esošo joda sāļu lielākai koncentrācijai. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] egvagyhqekb7m01o8289p118nuviqoj 3669946 3669944 2022-08-13T19:21:42Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | imagesize = | image_caption = Skats uz Liepāju | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = }} '''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:641217&#124;article:DIVL4&#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}</ref> {{Weather box |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013}}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Hotel De Rome iekšpagalms]] Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. "Liepāja — lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!" — šādi ir formulēta 2007. gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Liepājā var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece — brīvdomība — ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. Liepājai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā — Liepājā dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, darbojas profesionāli teātri un orķestris. Liepāja dzīvo līdzās bagātīgam kultūras mantojuma klāstam — bibliotēkas, muzeji, vēstures un kultūras pieminekļi, prasmes un tradīcijas. Liepājā lielā mērā dzimusi un uzplaukusi latviešu rokmūzika, Liepājā ik gadus norit būtiski kultūras un izklaides dzīves notikumi, kam ir nacionāla un nereti starptautiska nozīme. Liepāja daudzās jomās ir devusi spožus, savdabīgus, daudzveidīgus talantus Latvijas radošuma attīstībai. Liepājā ir bagātīgs dažādu kultūras jomu klāsts. Īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepāja var lepoties ar izcilu mantojumu — gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), tomēr piedāvājums ir plašs un būtiskākās kultūras apakšnozares pārstāvētas — ir visi priekšnoteikumi attīstīt bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvidi. [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]] Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Sports === 1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:653588&#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}</ref> 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji. ** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] - lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] - senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu. Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Iedzīvotāji == Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās. Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref>. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |cols = 4 |graph-pos = bottom |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref> |1640|ap 1500 |1797|4516 |1801|4506 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1914|94000 |1920|51583 |1925|60762 |1930|57238 |1935|57098 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71464 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1981|108514 |1982|108666 |1983|108991 |1984|109747 |1985|110606 |1986|111247 |1987|112064 |1988|113321 |1989|114486 |1990|114337 |1991|114950 |1991|113826 |1992|112154 |1993|105558 |1994|101352 |1995|96294 |1996|94165 |1997|92687 |1998|91444 |1999|90416 |2000|89448 |2001|87859 |2002|86372 |2003|85544 |2004|84569 |2005|83762 |2006|83041 |2007|82421 |2008|81748 |2009|80678 |2010|78913 |2011|76910 |2012|74812 |2013|73469 |2014|71926 |2015|71125 |2016|70630 |2017|69443 |2018|69180 |2019|68945 |2020|68535 |2021|67964 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 40473 : Latvieši : green | slice 2 = 19036 : Krievi : red | slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange | slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 68 535 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,1% | style="text-align:center;" | 40 473 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 27,8% | style="text-align:center;" | 19 036 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 3 021 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 2 067 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 2 007 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 1 931 |} {{-}} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Liepājas simboli == Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna.Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs nacionālais ēdiens "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā). Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju -lībiešu un kuršu — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Arī vēlāk Hanzas pilsētu eksportējamo preču sarakstos sastopama kaltēta menca. Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogistes laikā šo produktu uzturā lietojuši bieži, un menca bijusi gan bruņinieku, garīdznieku un mūku, gan baronu, grāfu un hercogu, gan arī zvejnieku, jūrnieku un zemnieku galdā. Kaltēta menca lietota kā uzkoda, pamatēdiens vai piedeva. Bieži vien tikai ar kaltētu mencu azotē ceļinieks, jūras laupītājs vai zvejnieks varēja iztikt vairākas dienas. Par kaltētas mencas uzturvērtību iedzīvotāji zinājuši jau sen, jo bija novērots, ka piekrastes ļaudis daudz retāk cieta no slimībām. Tas — pateicoties Baltijas mencās esošo joda sāļu lielākai koncentrācijai. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] n0vhdsgfcxof125ste2hec2l4ku87i0 3670184 3669946 2022-08-14T09:25:31Z Binsalminsh 100209 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | imagesize = | image_caption = Skats uz Liepāju | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = }} '''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:641217&#124;article:DIVL4&#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}</ref> {{Weather box |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013}}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Hotel De Rome iekšpagalms]] Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. "Liepāja — lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!" — šādi ir formulēta 2007. gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Liepājā var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece — brīvdomība — ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. Liepājai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā — Liepājā dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, darbojas profesionāli teātri un orķestris. Liepāja dzīvo līdzās bagātīgam kultūras mantojuma klāstam — bibliotēkas, muzeji, vēstures un kultūras pieminekļi, prasmes un tradīcijas. Liepājā lielā mērā dzimusi un uzplaukusi latviešu rokmūzika, Liepājā ik gadus norit būtiski kultūras un izklaides dzīves notikumi, kam ir nacionāla un nereti starptautiska nozīme. Liepāja daudzās jomās ir devusi spožus, savdabīgus, daudzveidīgus talantus Latvijas radošuma attīstībai. Liepājā ir bagātīgs dažādu kultūras jomu klāsts. Īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepāja var lepoties ar izcilu mantojumu — gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), tomēr piedāvājums ir plašs un būtiskākās kultūras apakšnozares pārstāvētas — ir visi priekšnoteikumi attīstīt bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvidi. [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]] Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Sports === 1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:653588&#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}</ref> 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji. ** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] - lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] - senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu. Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Iedzīvotāji == Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās. Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref>. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref>. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref>. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |cols = 4 |graph-pos = bottom |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref> |1640|ap 1500 |1797|4516 |1801|4506 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1914|94000 |1920|51583 |1925|60762 |1930|57238 |1935|57098 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71464 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1981|108514 |1982|108666 |1983|108991 |1984|109747 |1985|110606 |1986|111247 |1987|112064 |1988|113321 |1989|114486 |1990|114337 |1991|114950 |1991|113826 |1992|112154 |1993|105558 |1994|101352 |1995|96294 |1996|94165 |1997|92687 |1998|91444 |1999|90416 |2000|89448 |2001|87859 |2002|86372 |2003|85544 |2004|84569 |2005|83762 |2006|83041 |2007|82421 |2008|81748 |2009|80678 |2010|78913 |2011|76910 |2012|74812 |2013|73469 |2014|71926 |2015|71125 |2016|70630 |2017|69443 |2018|69180 |2019|68945 |2020|68535 |2021|67964 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 40473 : Latvieši : green | slice 2 = 19036 : Krievi : red | slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange | slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 68 535 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,1% | style="text-align:center;" | 40 473 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 27,8% | style="text-align:center;" | 19 036 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 3 021 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 2 067 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 2 007 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 1 931 |} {{-}} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Liepājas simboli == Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna.Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs nacionālais ēdiens "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā). Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju -lībiešu un kuršu — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Arī vēlāk Hanzas pilsētu eksportējamo preču sarakstos sastopama kaltēta menca. Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogistes laikā šo produktu uzturā lietojuši bieži, un menca bijusi gan bruņinieku, garīdznieku un mūku, gan baronu, grāfu un hercogu, gan arī zvejnieku, jūrnieku un zemnieku galdā. Kaltēta menca lietota kā uzkoda, pamatēdiens vai piedeva. Bieži vien tikai ar kaltētu mencu azotē ceļinieks, jūras laupītājs vai zvejnieks varēja iztikt vairākas dienas. Par kaltētas mencas uzturvērtību iedzīvotāji zinājuši jau sen, jo bija novērots, ka piekrastes ļaudis daudz retāk cieta no slimībām. Tas — pateicoties Baltijas mencās esošo joda sāļu lielākai koncentrācijai. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] r6zkazpnt6uleoq31aw3j1sdvt9kcjm 3670199 3670184 2022-08-14T11:11:46Z Binsalminsh 100209 /* Izglītība */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | imagesize = | image_caption = Skats uz Liepāju | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = }} '''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:641217&#124;article:DIVL4&#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}</ref> {{Weather box |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013}}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Hotel De Rome iekšpagalms]] Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. "Liepāja — lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!" — šādi ir formulēta 2007. gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Liepājā var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece — brīvdomība — ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. Liepājai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā — Liepājā dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, darbojas profesionāli teātri un orķestris. Liepāja dzīvo līdzās bagātīgam kultūras mantojuma klāstam — bibliotēkas, muzeji, vēstures un kultūras pieminekļi, prasmes un tradīcijas. Liepājā lielā mērā dzimusi un uzplaukusi latviešu rokmūzika, Liepājā ik gadus norit būtiski kultūras un izklaides dzīves notikumi, kam ir nacionāla un nereti starptautiska nozīme. Liepāja daudzās jomās ir devusi spožus, savdabīgus, daudzveidīgus talantus Latvijas radošuma attīstībai. Liepājā ir bagātīgs dažādu kultūras jomu klāsts. Īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepāja var lepoties ar izcilu mantojumu — gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), tomēr piedāvājums ir plašs un būtiskākās kultūras apakšnozares pārstāvētas — ir visi priekšnoteikumi attīstīt bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvidi. [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]] Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Sports === 1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:653588&#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}</ref> Liepājā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji. ** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] - lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] - senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu. Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Iedzīvotāji == Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās. Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref>. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref>. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref>. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |cols = 4 |graph-pos = bottom |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref> |1640|ap 1500 |1797|4516 |1801|4506 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1914|94000 |1920|51583 |1925|60762 |1930|57238 |1935|57098 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71464 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1981|108514 |1982|108666 |1983|108991 |1984|109747 |1985|110606 |1986|111247 |1987|112064 |1988|113321 |1989|114486 |1990|114337 |1991|114950 |1991|113826 |1992|112154 |1993|105558 |1994|101352 |1995|96294 |1996|94165 |1997|92687 |1998|91444 |1999|90416 |2000|89448 |2001|87859 |2002|86372 |2003|85544 |2004|84569 |2005|83762 |2006|83041 |2007|82421 |2008|81748 |2009|80678 |2010|78913 |2011|76910 |2012|74812 |2013|73469 |2014|71926 |2015|71125 |2016|70630 |2017|69443 |2018|69180 |2019|68945 |2020|68535 |2021|67964 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 40473 : Latvieši : green | slice 2 = 19036 : Krievi : red | slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange | slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 68 535 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,1% | style="text-align:center;" | 40 473 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 27,8% | style="text-align:center;" | 19 036 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 3 021 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 2 067 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 2 007 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 1 931 |} {{-}} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Liepājas simboli == Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna.Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs nacionālais ēdiens "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā). Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju -lībiešu un kuršu — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Arī vēlāk Hanzas pilsētu eksportējamo preču sarakstos sastopama kaltēta menca. Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogistes laikā šo produktu uzturā lietojuši bieži, un menca bijusi gan bruņinieku, garīdznieku un mūku, gan baronu, grāfu un hercogu, gan arī zvejnieku, jūrnieku un zemnieku galdā. Kaltēta menca lietota kā uzkoda, pamatēdiens vai piedeva. Bieži vien tikai ar kaltētu mencu azotē ceļinieks, jūras laupītājs vai zvejnieks varēja iztikt vairākas dienas. Par kaltētas mencas uzturvērtību iedzīvotāji zinājuši jau sen, jo bija novērots, ka piekrastes ļaudis daudz retāk cieta no slimībām. Tas — pateicoties Baltijas mencās esošo joda sāļu lielākai koncentrācijai. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] pvw93x2z3brnx6emn0du5b49qy3lch6 3670227 3670199 2022-08-14T11:51:09Z Egilus 27634 /* Izglītība */ pieliku aktuālo gadskaitli, lai nejūk ar sekojošo tekstu par 2018. gadu wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | imagesize = | image_caption = Skats uz Liepāju | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = }} '''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:641217&#124;article:DIVL4&#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}</ref> {{Weather box |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013}}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Hotel De Rome iekšpagalms]] Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. "Liepāja — lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!" — šādi ir formulēta 2007. gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Liepājā var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece — brīvdomība — ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. Liepājai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā — Liepājā dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, darbojas profesionāli teātri un orķestris. Liepāja dzīvo līdzās bagātīgam kultūras mantojuma klāstam — bibliotēkas, muzeji, vēstures un kultūras pieminekļi, prasmes un tradīcijas. Liepājā lielā mērā dzimusi un uzplaukusi latviešu rokmūzika, Liepājā ik gadus norit būtiski kultūras un izklaides dzīves notikumi, kam ir nacionāla un nereti starptautiska nozīme. Liepāja daudzās jomās ir devusi spožus, savdabīgus, daudzveidīgus talantus Latvijas radošuma attīstībai. Liepājā ir bagātīgs dažādu kultūras jomu klāsts. Īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepāja var lepoties ar izcilu mantojumu — gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), tomēr piedāvājums ir plašs un būtiskākās kultūras apakšnozares pārstāvētas — ir visi priekšnoteikumi attīstīt bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvidi. [[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]] Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Sports === 1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:653588&#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}</ref> Liepājā 2022. gadā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji. ** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] - lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] - senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu. Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Iedzīvotāji == Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās. Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref>. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref>. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref>. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |cols = 4 |graph-pos = bottom |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref> |1640|ap 1500 |1797|4516 |1801|4506 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1914|94000 |1920|51583 |1925|60762 |1930|57238 |1935|57098 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71464 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1981|108514 |1982|108666 |1983|108991 |1984|109747 |1985|110606 |1986|111247 |1987|112064 |1988|113321 |1989|114486 |1990|114337 |1991|114950 |1991|113826 |1992|112154 |1993|105558 |1994|101352 |1995|96294 |1996|94165 |1997|92687 |1998|91444 |1999|90416 |2000|89448 |2001|87859 |2002|86372 |2003|85544 |2004|84569 |2005|83762 |2006|83041 |2007|82421 |2008|81748 |2009|80678 |2010|78913 |2011|76910 |2012|74812 |2013|73469 |2014|71926 |2015|71125 |2016|70630 |2017|69443 |2018|69180 |2019|68945 |2020|68535 |2021|67964 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 40473 : Latvieši : green | slice 2 = 19036 : Krievi : red | slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange | slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 68 535 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,1% | style="text-align:center;" | 40 473 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 27,8% | style="text-align:center;" | 19 036 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 3 021 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 2 067 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 2 007 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 1 931 |} {{-}} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Liepājas simboli == Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna.Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs nacionālais ēdiens "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā). Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju -lībiešu un kuršu — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Arī vēlāk Hanzas pilsētu eksportējamo preču sarakstos sastopama kaltēta menca. Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogistes laikā šo produktu uzturā lietojuši bieži, un menca bijusi gan bruņinieku, garīdznieku un mūku, gan baronu, grāfu un hercogu, gan arī zvejnieku, jūrnieku un zemnieku galdā. Kaltēta menca lietota kā uzkoda, pamatēdiens vai piedeva. Bieži vien tikai ar kaltētu mencu azotē ceļinieks, jūras laupītājs vai zvejnieks varēja iztikt vairākas dienas. Par kaltētas mencas uzturvērtību iedzīvotāji zinājuši jau sen, jo bija novērots, ka piekrastes ļaudis daudz retāk cieta no slimībām. Tas — pateicoties Baltijas mencās esošo joda sāļu lielākai koncentrācijai. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] hu139h89n09j1hsx6w9z139kvs4obrm Pērkonkrusts 0 3876 3669817 3669745 2022-08-13T13:55:55Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Laba raksta kandidāts}} {{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Pērkonkrusts |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #8b0000 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Vadītājs |leader1_name = [[Gustavs Celmiņš]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = "Latviju latviešiem!" <br />"Latviešiem darbu un maizi!" |founded = {{dat|1933|5|12|N|bez}} |dissolved = {{dat|1934|1|30|N|bez}} |merger = |split = |predecessor = |merged = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership =12 000—15 000 cilvēki<br><small>([[1934]])</small> |ideology = * [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] * Etnisks [[šovinisms]] * [[Antikomunisms]] * [[Dievturība]]s atbalsts |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kas darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam. Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tā tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka. 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta. == Ideoloģija == [[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]] Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.<ref name=":3" /> Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.<ref name="historia">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija)|author=Valters Grīviņš|date={{dat|2014|8|28|SK|bez}}|publisher=historia.lv|accessdate={{dat|2022|8|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|archivedate={{dat|2022|6|7||bez}}}}</ref> [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.<ref>[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī</ref> Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|dievturību]].<ref>{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }} </ref> Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija">{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}</ref><ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}</ref> [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai: {{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija"/>}} 1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus."<ref name=":5" /> Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza. == Pirmsākumi == === 20. gados === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]] 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi, kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvējuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, "kas uz sirds", līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}</ref> Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.<ref name=":6" /> === Pirmās nacionalistiskās organizācijas === Pirmā nacionālistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.<ref name=":5" /> 1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbruka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}</ref> Savukārt Latvju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].<ref name=":6" /> 1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}</ref> Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Tās augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].<ref name=":5" /> == Vēsture == [[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]] === Ugunskrusts === {{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}} 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts".<ref name=":7">{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}</ref> Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}</ref> Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.<ref name=":8" /> 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.<ref name=":7" /> === Pērkonkrusts === Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}</ref> Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}</ref> Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].<ref name="historia" /> [[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]] Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].<ref name=":1" /> Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram, tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).<ref name="historia" /> Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.<ref name="historia" /> Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību "līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.<ref name="historia" /> === Pirms 15. maija apvērsuma === Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}</ref> === Pēc 15. maija apvērsuma === [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}</ref> Tomēr K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.<ref name=":2"/> Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi: {{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā"/>}} 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā" /> Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.<ref name=":2" /> 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās".<ref name="historia" /> Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.<ref name="historia" /> Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].<ref name=":5" /> No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}</ref> Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name="historia" /> Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].<ref name=":5">{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.<ref name="historia" /> Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].<ref name="historia" /> === Otrā pasaules kara laikā === Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref name="Paeglis">{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}</ref> [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_183-L19397,_Lettland,_Riga,_Begrüßung_der_deutschen_Soldaten.jpg|thumb|left|200px|Vācu kareivju sagaidīšana Rīgā]] 1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&q=lumans}}</ref> Īsā laikā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanās pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}</ref> 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.<ref name="historia" /><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Nav droši pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.<ref name="historia" /> Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.<ref name="historia" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc tam līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}</ref><ref name=":4" /> 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.<ref name=":0" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.]] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību "[[Gustava Celmiņa centrs]]" jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]</ref> Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības "Gustava Celmiņa centrs" darbība.<ref>[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ "Par drošību": Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]</ref> Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> 2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.<ref name="fake">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}</ref> Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas "[[Fašisms|fašisma]]" mantojuma liecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}</ref> == Simboli == [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|thumb|Pērkonkrusta karogs|317x317px]] Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]]. Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]" — izstiepta labā roka — un frāze "Cīņai sveiks!".<ref name="historia" /> == Struktūra == Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.<ref name="historia" /> == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. {{ru ikona}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] 2xsxgdadm40vwj6rhiydgj9y0x8vftj Jēkabpils 0 5334 3669850 3636900 2022-08-13T15:14:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref> (2), Pasaules kar → pasaules kar, [[Krustpils stacija]] → [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]], delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jēkabpils | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = Jēkabpils pilsētas laukums.JPG | image_caption = Jēkabpils Vecpilsētas laukums | image_flag = Bandera Jekabpils.png | flag_link = Jēkabpils karogs | flag_size = 150px | image_shield = Coat of Arms of Jēkabpils.svg | shield_link = Jēkabpils ģerbonis | shield_size = 75px | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flag|Latvija}} | subdivision_type2 = Novads | subdivision_name2 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = no [[1670. gads|1670]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Jakobstadt}} | government_type = | leader_title = [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Raivis Ragainis]]<br /><small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | area_footnotes = <ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|7|2||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919113925/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf}}</ref> | area_total_km2 = 25.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jēkabpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 74 — 110 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-52(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|http://www.jekabpils.lv}} | footnotes = }} '''Jēkabpils''' ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]], Latvijas dienvidaustrumos. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan [[Latgale|Latgalē]]. Pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]]. Pilsētas kopējā platība ir 2553 ha un tajā dzīvo 23 656 (uz 1.06.2017 pēc CSP datiem) iedzīvotāji. Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls, autoceļu un dzelzceļu krustpunkts. Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās [[Daugava]]s labajā krastā 1237. gadā uzceltajai [[Krustpils pils|Krustpils pilij]]. Sakukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai, un 1670. gadā [[hercogs Jēkabs]] šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests ({{val|de|Jakobstadt}}). Jēkabpilī atrodas viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem, kas 2005. gadā iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]], kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Deviņu kilometru attālumā no pilsētas atrodams [[Laukezera dabas parks]], kurā atrodas par Latvijas tīrāko ezeru uzskatītais [[Laukezers]].<ref name="Laukezera dabas parks">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krustpils.lv/old/lv/turisms-un-atputa/dabas_objekti/laukezera_dabas_parks|title=Laukezera dabas parks|work=http://www.krustpils.lv/|publisher=Krustpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2015|2|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Lielā iela Jēkabmiests.jpg|thumb|left|250px|Jēkabmiesta Lielā iela 20. gs. sākumā]] {{galvenais|Jēkabpils vēsture}} Pilsēta, kādu to pazīstam šodien, izveidojusies tikai 1962. gadā pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, apvienojot [[Krustpils|Krustpili]] Daugavas labajā krastā un Jēkabpili kreisajā krastā. Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no [[Asotes pilskalns|Asotes]] uzcēla [[Krustpils pils|pili]] (''Kreutzburg''). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu un krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]], izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], dots Jēkabmiesta (''Jakobstadt'') vārds. Pēc vienas versijas 1684. gadā Jēkabpils amatnieka S. Skavronska ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni [[Katrīna I|Katrīnu I]]. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur Fridrihštadti (tag. [[Jaunjelgava]]) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]]i piederošo Krustpili, bet 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jēkabpili inkorporēja Krievijas Impērijā. 1861. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas-Daugavpils dzelzceļu]], tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u.&nbsp;c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]], tika uzcelts [[Krustpils—Jēkabpils tilts|tilts pāri Daugavai]], kas tika uzspridzināts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas. == Pašvaldība == Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils novada dome (agrāk [[Jēkabpils dome]]), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja [[Leonīds Salcevičs]]. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]]. Jēkabpils domē ir nodarbināti 115 darbinieki.{{nepieciešama atsauce}} == Satiksme == Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar [[Rīga|Rīgu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Daugavpils|Daugavpili]]. [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]] uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils]] un [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils-Rēzekne-Zilupe]] ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils ([[A6]]), kas ved līdz [[Baltkrievija]]s robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe ([[A12]]), kas ved līdz [[Krievija]]s robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.<ref name="Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|title=Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816050505/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|archivedate={{dat|2016|08|16||bez}}}}</ref> == Demogrāfija == Jēkabpils ir mazākā [[Latvija]]s [[Latvijas administratīvais iedalījums#Republikas pilsētas|republikas pilsēta]] pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva [[dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. [[Demogrāfiskā slodze]] Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs republikas pilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un virs darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji,<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Jēkabpils|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.<br />Avoti:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/ |title=pmlp.gov.lv |access-date={{dat|2013|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130809131846/http://www.pmlp.gov.lv/ |archivedate={{dat|2013|08|09||bez}} }}</ref><ref>Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004</ref> |1852|9450 |1863|5469 |1881|8069 |1897|9979 |1914|13500 |1925|9182 |1935|9484 |1939|9700 |1943|7744 |1947|7490 |1959|16695 |1970|22440 |1979|26829 |1989|30865 |1991|31315 |1994|29137 |1997|28473 |1999|28384 |2001|27721 |2004|26849 |2007|26811 |2008|26734 |2009|26578 |2010|26468 |2011|26284 |2012|25883 |2013|25221 |2014|24839 |2015|24553 |2016|24146 |2017|23750 |2018|23600 |2019|23500 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 13831 : Latvieši : green | slice 2 = 5503 : Krievi : red | slice 3 = 657 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 573 : Poļi : aqua | slice 5 = 343 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 1021 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 21 928 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,1% | style="text-align:center;" | 13 831 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 25,1% | style="text-align:center;" | 5 503 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 657 |- | [[Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,6% | style="text-align:center;" | 573 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,6% | style="text-align:center;" | 343 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,6% | style="text-align:center;" | 1 021 |} {{-}} === Cilvēki === {{div col}} ==== Jēkabpilī dzimuši ==== * Marta Skavronska jeb [[Katrīna I]] (1684—1727) — Pētera I sieva, [[Krievijas Impērija]]s ķeizariene (1725—1727) * [[Gerhards Kēnigs]] (1728—1785) — dabaszinātnieks un ceļotājs * [[Teodors Emīls Lambergs]] (1815—1895) — teologs, [[Kurzemes ģenerālsuperintendents]] (1862—1887), [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrība]]s goda loceklis * [[Ābrams Leibovics]] (1869—1941) — [[Latvijas ebreji|ebreju izcelsmes latviešu]] uzņēmējs, [[Rīgas Radiorūpnīca]]s dibinātājs * [[Kārlis Kalve]] (1877—1903) — ainavu gleznotājs * [[Pēteris Kalve]] (1882—1913) — ainavu gleznotājs, viens no spalvas [[zīmējums|zīmējuma]] aizsācējiem Latvijā * [[Emma Baltmane]] (1882—1969) — gleznotāja * [[Juris Ķēmanis]] (1883—1937) — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts un iekšlietu ministra biedrs (1920—1922) * [[Kārlis Skaubītis]] (1889—1929) — kara lidotājs un latviešu aviācijas aizsācējs * [[Pēteris Dardzāns]] (1889—1885) — tautsaimnieks, [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] virsnieks * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — gleznotājs un grafiķis * [[Nikolajs Malta]] (1890—1944) — biologs, [[LU Bioloģijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte]]s dekāns, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LU Botāniskā dārza]] dibinātājs * [[Jānis Grīns]] (1890—1966) — pedagogs, rakstnieks, "[[Valters un Rapa]]" līdzvadītājs (1925—1941), [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktors (1937—1940) * [[Oto Šmits]] (1891—1956) — zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms * [[Jānis Zvaigzne]] (1892—1954) — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virsnieks * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — gleznotājs un mākslas zinātnieks * [[Alberts Vīksne]] (1896—1976) — Latvijas Bruņoto spēku un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks * [[Alberts Ozoliņš]] (1897—1985) — svarcēlājs vidējā svarā * [[Pēteris Lapainis]] (1897—1990) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks * [[Aleksandrs Balodis]] (1897—1961) — virsnieks, izlūkdienestu darbinieks, [[parapsiholoģija|parapsihologs]] un rakstnieks * [[Andrejs Pormalis]] (1898—1977) — mākslinieks, keramiķis, pedagogs * [[Jānis Lejiņš]] (1899—1990) — aktieris, režisors, dramaturgs un gleznotājs * [[Volfgangs Hāzenfuss]] (1900—1944) — ārsts, šaha meistars * [[Alfrēds Laukirbe]] (1901—1993) — arhitekts * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks un tulkotājs, viens no [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s dibinātājiem, [[LPSR himna]]s vārdu autors (kopā ar [[Fricis Rokpelnis|Frici Rokpelni]]) * [[Jānis Bičolis]] (1904—1982) — literatūrkritiķis, folkloras pētnieks * [[Pēteris Sīpolnieks]] (1913—1984) — mūzikas pedagogs un ērģelnieks * [[Roberts Rubenis]] (1917—1944) — Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Latviešu leģionārs un [[Kureļa grupa]]s bataljona komandieris * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks * [[Saulcerīte Viese]] (1932—2004) — rakstniece un literatūrzinātniece * [[Ludis Skosta]] (1936) — [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts * [[Agris Jaunkļaviņš]] (1939) — lauksaimnieks, LR Augstākās Padomes deputāts * [[Ludis Bērziņš (stikla mākslinieks)|Ludis Bērziņš]] (1939) — stikla mākslinieks * [[Anna Skaidrīte Gailīte]] (1940) — rakstniece, žurnāliste * [[Ruta Šenberga]] (1940) — filoloģe, novadpētniece * [[Juris Imants Aivars]] (1941—2016) — ārsts, fiziologs un zinātnieks * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, kordiriģente * [[Juris Baldunčiks]] (1950) — valodnieks, terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs * [[Aivars Lembergs]] (1953) — politiķis * [[Andris Felss]] (1957) — LR Augstākās Padomes deputāts. * [[Ivans Klementjevs]] (1960) — kanoe airētājs, politiķis * [[Aigars Grāvers]] (1961) — mūziķis * [[Jefimijs Klementjevs]] (1963) — kanoe airētājs, politiķis * [[Vitālijs Orlovs]] (1964) — [[Saeima]]s deputāts (kopš 2002) * [[Elita Kļaviņa]] (1966) — aktrise un žurnāliste * [[Atis Zakatistovs]] (1968) — filozofs un politiķis, [[13. Saeima]]s deputāts * [[Ivars Zariņš]] (1969) — Saeimas deputāts (kopš 2011) * [[Dzintars Zaķis]] (1970) — politiķis * [[Andrejs Piedels]] (1970) — futbolists, vārtsargs * [[Artis Robežnieks]] (1971) — aktieris * [[Andris Znotiņš]] (1977—2011) — policists, nošauts [[Apšaude Jēkabpilī|sadursmē ar bruņotiem laupītājiem]] * [[Sandis Ģirģens]] (1980) — jurists un [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] (kopš 2019) * [[Kaspars Ģirģens]] (1985) — uzņēmējs un 13. Saeimas deputāts * [[Arvis Viguls]] (1987) — dzejnieks * [[Dārta Daneviča]] (1988) — [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise * [[Mārtiņš Jakovļevs]] (1991) — hokejists * [[Deniss Rakels]] (1992) — futbolists, uzbrucējs * [[Artūrs Dārznieks]] (1993) — kamaniņu braucējs * [[Reinis Nitišs]] (1995) — autosportists ==== Jēkabpilī dzīvojuši ==== * [[Jākobs Florentīns Lundbergs]] (1782—1858) — [[zviedri|zviedru]] izcelsmes [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu [[apgaismība]]s laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā, [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības"]] dibinātājs * [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) — dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs * [[Vilhelms Neimanis]] (1849—1919) — arhitekts un mākslas vēsturnieks, [[Daugavpils]] pilsētas arhitekts (1878—1895), [[LNMM]] ēkas autors un muzeja pirmais direktors (1905—1919) * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — žurnālists un rakstnieks, studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājs * [[Mikus Skruzītis]] (1861—1905) — etnogrāfs, folklorists * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, [[latviešu mitoloģija]]s pētnieks * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965) — skolotājs, folklorists, dzejnieks * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks un politiķis * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs * [[Konrāds Bullāns]] (1877—1915) — rakstnieks (pseidonīms Fallijs) * [[Jānis Kuga]] (1878—1969) — gleznotājs, scenogrāfs * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis un sabiedriskais darbinieks * [[Kristaps Krišs Upelnieks]] (1891—1944) — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] kapteinis, [[Kureļa grupa]]s štāba priekšnieks * [[Pāvils Mucenieks]] (1891—1940) — ķirurgs * [[Voldemārs Āviste]] (1893—1941) — [[Igaunijas armija]]s pulkvežleitnants * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris un režisors * [[Aleksandrs Grīns]] (1895—1941) — rakstnieks, tulkotājs * [[Bruno Arnolds Štokmanis]] (1895—1970) — Jēkabpils vēstures muzeja dibinātājs * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors un veselības aprūpes organizētājs * [[Artūrs Aparnieks]] (1896—1968) — virsnieks, [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks * [[Jānis Veselis]] (1896—1962) — rakstnieks * [[Arnolds Aizsilnieks]] (1898—1982) — tautsaimnieks, agronoms, vēsturnieks * [[Jānis Alfrēds Bērziņš]] (1902—1999) — [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] kapteinis, [[Atmoda]]s kustības dalībnieks * [[Osvalds Pūpols]] (1904—1941) — skolotājs, nacionālās pretestības kustības "Viesturieši" vadītājs * [[Jānis Mežaraups]] (1904—1999) — agronoms, [[4. Saeima]]s deputāts * [[Viktors Orehovs]] (1909—1998) — puķkopis, selekcionārs * [[Alfrēds Porietis]] (1909—2009) — Latvijas Bruņotu spēku [[virsnieks]] * [[Modests Trepšs]] (1911—1978) — ādas plastikas mākslinieks, pedagogs * [[Velta Toma]] (1912—1999) — dzejniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis * [[Alberts Eglītis]] (1917—2007) — žurnālists, publicists * [[Jāzeps Vuškāns]] (1919—2005) — kultūras darbinieks * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — [[Dabas muzejs|Dabas muzeja]] direktors (1961—1999). Atmodas kustības dalībnieks, latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs * [[Valentīns Skulme]] (1922—1989) — kino un [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris * [[Lūcija Ķuzāne]] (1927) — rakstniece, [[Sēlija]]s novada pētniece * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore * [[Ārija Elksne]] (1928—1984) — dzejniece * [[Tālis Millers]] (1929) — ķīmiķis * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors un scenārists * [[Aina Karlsone]] (1935—2012) — latviešu gleznotāja un grafiķe * [[Guntars Godiņš]] (1958) — dzejnieks un atdzejotājs * [[Ruta Štelmahere]] (1965) — dzejniece un māksliniece * [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1966) — teātra režisors * [[Ronalds Briedis]] (1980) — dzejnieks * [[Artis Ostups]] (1988) — dzejnieks {{div col end}} === Bezdarbnieki === Bezdarba līmenis Jēkabpils pilsētā 2014. gadā bija 9,7%. Salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija visaugstākais, vērojams samazinājums 4,1% apmērā.<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc dzimuma {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2014.gada-publiskais-parskats-15.06.2015.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|07|02||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160817034257/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2014.gada-publiskais-parskats-15.06.2015.pdf|archivedate=17.08.2016}}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Sievietes (1181)|red|54.6}} {{bar percent|Vīrieši (983)|blue|45.4}} }} {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc izglītības {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Augstākā izglītība (168)|green|7.8}} {{bar percent|Profesionālā izglītība (791)|yellow|36.5}} {{bar percent|Vispārējā izglītība (1102)|orange|50.9}} {{bar percent|Zemāka par pamatizglītību (89)|red|4.1}} {{bar percent|Nav dokumentāri apliecināta (14)|blue|0.6}} }} {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc bezdarba ilguma {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Līdz 6 mēnešiem (1174)|green|54.3}} {{bar percent|6-12 mēneši (368)|yellow|17}} {{bar percent|Vairāk kā 1 gadu (622)|orange|28.7}} }} == Apskates vietas == === Vēsturiskā apbūve === Jēkabpilī atrodas 231 [[Jēkabpils ielu uzskaitījums|iela]]. Daudzi nami uz tām ir saglabājuši savu pirmatnējo izskatu vai arī ir tikuši pārbūvēti, vairākiem no tiem ir kultūrvēsturiska nozīme: * [[Krustpils vēsturiskais centrs]] * [[Jēkabpils vēsturiskais centrs]] * Krustpils pilsētas sarga mājiņa Raiņa ielā * [[Krustpils pils]] komplekss. * [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukums]] * Bijusī apriņķa renteja (1820) * [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabpils apriņķa skolas ēka]] (1820., O. Hūns, klasicisms) * [[Jēkabpils dome|Miertiesas ēka]] (1880) (eklektisms) * Valsts bankas ēka (1931) * 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81-87 * Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184 * [[Kena muiža|Kena muižas komplekss]] (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms) * Krustpils ūdensdzirnavas ar dambi. * [[Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)|Mīlestības tiltiņš]] (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis) === Dievnami === Jēkabpils dievnami vēsta par laikmetu lokos noietiem ceļiem [[Sēlija]]s ticības un garīgās dzīves stiprināšanā, atklājot daudznacionālas pilsētas būtību un glabājot nezūdošas kultūrvēsturiskas vērtības. Tāpēc Jēkabpils pilsētas baznīcas ir viens no pilsētas kultūrvēsturisko apskates objektu veidiem. Pilsētas Daugavas labajā pusē jeb '''Krustpils pusē''' atrodas [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] (1820), [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] (1910), kā arī [[Krustpils Romas katoļu baznīca|Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] (2004), kas ir jaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākām katoļu draudzēm [[Latvija|Latvijā]]. Pilsētas Daugavas kreisajā pusē jeb '''Jēkabpils pusē''' atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774) un Svētā Gara pareizticīgo baznīca (1887), kuras iekļaujas [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Jēkabpils Svētā Gara klostera]] teritorijā. Bijusī uniātu baznīca (1783), kas atdota pareizticīgo baznīcas pārziņā; [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca]] (1807), [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca]] (1862), [[Jēkabpils Romas katoļu baznīca|Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu draudzes baznīca]] (1866), kā arī [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca]] (1930). Bijusī [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] ir viens no lielākiem Dievnamiem pilsētā, kas nedarbojas, tāpēc to var aplūkot tikai no ārpuses. Svētā Gara pareizticīgo baznīca un tajā atrodošā Jakobštates ikona ir apskatāma katru dienu, arī dievkalpojumu laikā, ievērojot klusumu. Pārējās pilsētas baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, kā arī dievkalpojumu laikā. === Memoriālās mājas === Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un [[Latvija]]s cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme|Ugas Skulmju]] māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] māja A.Pormaļa ielā 119. === Pieminekļi === * [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]]; * Piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Atbrīvošanas cīņās]] 1919. gadā pie [[Dubna (upe)|Dubnas]] upes kritušajiem [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] karavīriem [[Kapeles kapi|Kapeles kapos]]; * Piemiņas akmens [[Strūves parks|Strūves parkā]] ([[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves astronomiskais punkts]]); * [[Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas|Pirmā pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem]]; * Piemineklis represiju upuriem; * [[Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens]]. === Parki === Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. [[Krustpils]] pusē ir aplūkojami: [[Krustpils pilsētas parks]], kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus [[Otrā pasaules kara memoriāls|Otrā pasaules kara memoriālam]]; [[Mācītāju dārzs]] — parks, kas atrodas blakus [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]]i; [[Krustpils muižas parks]]- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb [[Daugava]]s kreisajā pusē atrodas: [[Strūves parks]] (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; [[Kena parks]], kas atrodas pie Vienības ielas, pretī [[Jēkabpils autoosta]]i; [[Hikšteina parks]], kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; [[Meža parks]], kurā atrodas [[Radžu akmens]]. Parks atrodas pie [[Radžu ūdenskrātuve]]s, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. Parkā atrodas veselības taka. === Muzeji un mākslas galerijas === Pilsētā ir apskatāmi Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — [[Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"|"Sēļu sēta"]], kas atrodas starp [[Hikšteina parks|Hikšteina]] un [[Kena parks|Kena parkiem]] un kura atrodas 19. gadsimta [[Sēlija]]s lauku celtnes. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt ievērojamā jēkabpilieša keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] memoriālo muzeju, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā, kurā apskatāma darbnīca, [[keramika]]s izstrādājumu ekspozīcija un unikāls kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālajā mājā Brīvības ielā 141. Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības]] un [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.<ref name="ATVERAM LOGUS PASTA IELĀ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|title=„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305112103/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|archivedate=2016-03-05}}</ref><ref name="Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|title=Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923065609/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|archivedate=2017-09-23}}</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == Pilsētā darbojas trīs [[laikraksts|laikrakstu]] redakcijas — "[[Brīvā Daugava]]", kas ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem [[Latvija|Latvijā]] un "[[Jaunais Vēstnesis]]", kas ir [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "[[Jēkabpils Vēstis]]". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt, no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s, [[Līvāni|Līvānu]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas [[Vidusdaugavas televīzija]]s studija, kā arī [[radio]] studijas "[[Radio1]]", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Madonas rajons|Madonas]], daļēji [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonos]] un "[[Divu Krastu radio]]", kas raida Jēkabpils, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Preiļu novads|Preiļu novados]]. [[Internets|Internetā]] informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks". == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Jēkabpils sadraudzības pilsētas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/pilsetas/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta! |access-date={{dat|2010|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110711003853/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/pilsetas/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|11||bez}} }}</ref> * {{vieta|Vācija|Melle}} * {{vieta|Polija|Sokolova Podlaska}} * {{vieta|Polija|Červjonka-Leščini}} * {{vieta|Igaunija|Mārdu}} * {{vieta|Baltkrievija|Ļida}} * {{vieta|Ukraina|Mirhoroda}} === Sadarbības partneri === Jēkabpils ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] pilsētu savienības (UBC) locekle. Pilsētas sadarbības partneri:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/partneri/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta! |access-date={{dat|2010|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710131133/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/partneri/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}</ref> * {{vieta|Krievija|Narofominska}} — sadarbība kultūras jomā * {{vieta|Polija|Bidgošča}} — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa * {{vieta|Dānija|Skive}} — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā * {{vieta|Norvēģija|Mossa}} — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā == Skatīt arī == * [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī]] * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Daugava Jekabpilī.JPG|[[Daugava]] Jēkabpilī Attēls:Jēkabpils autoosta.JPG|[[Jēkabpils autoosta]] Attēls:Stacija.jpg|[[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacija]] Attēls:Rigas iela.jpg|Rīgas iela Attēls:Krustpils kult nams.jpg|[[Krustpils kultūras nams]] Attēls:Brivibas iela.jpg|Brīvības iela Attēls:Klostera baznīca.jpg|[[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Gara klostera baznīca]] Attēls:Kena parks.jpg|[[Kena parks]] Attēls:Kanāls Kena parkā.jpg|Kena parka dīķis Attēls:Tautas nams.jpg|Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams) Attēls:Svari.jpg|Svari [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukumā]] Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu Attēls:Lusis.jpg|Lūsis Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī — pilsētas simbols Attēls:Jēkabpilieši.jpg|Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpils.lv Jēkabpils mājaslapa] * [http://www.jekabpilslaiks.lv Jēkabpils ziņas internetā] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999/ Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924085821/https://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999%2F |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{Latvijas pilsētas}} {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Jēkabpils| ]] 44759hacrrogqsffrbo8bvu4v64tswe Piltene 0 5404 3669798 3553841 2022-08-13T12:43:44Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piltene | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Piltenes pilsdrupas un baznīca.jpg | imagesize = | image_caption = [[Piltenes pils]]drupas un baznīca | image_flag = LVA Piltene flag.png | flag_link = Piltenes karogs | image_shield = Piltene gerb.png | shield_link = Piltenes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 31 | latNS = N | longd = 21 | longm = 40 | longs = 33 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1557. gads|1557. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Pilten}}<br/>{{val|pl|Piltyń}} | area_total_km2 = 14.2 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Piltene}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 5 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3620 | website = | footnotes = }} '''Piltene''' ir sena pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļu daļā, [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], pie [[Zvirbuļupe]]s ietekas [[Venta]]s upes vecajā gultnē - [[Vecventa|Vecventā]]. Slavena ar to, ka savā laikā ir bijusi [[Kurzemes bīskapija]]s galvenā pilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pēdējā rezidence 16. gadsimtā. == Vēsture == Pirms [[13. gadsimts|13. gadsimta]], vēl pirms [[Ventspils]] dibināšanas, Piltene veidojās kā [[Venta]]s lejteces galvenā tirdzniecības vieta, drošā attālumā no Baltijas jūras sirotāju ([[vikingi|vikingu]]) tieša uzbrukuma draudiem. Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas [[Daugmale|Daugmalē]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Grobiņa|Grobiņā]] un [[Turaida (zeme)|Turaidā]]. Iespējams arī, ka vecā kuršu osta atradusies pie Lagzdīnes pilskalna. Ap 1220. gadu, pēc nepierādītām hipotēzēm un tautas teikām, [[Dānijas karalis]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] (1170-1241) licis Piltenē uzbūvēt pili. Ir zināms, ka šajā laikā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā iekaroja [[Tallina|Tallinu]] (1219), bet [[Zobenbrāļu ordenis]] iekaroja [[Sāmsala|Sāmsalu]] (1227). 1230. gadā [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņa]] [[Lamekins|Lamekina]] līgumā ar Romas pāvesta sūtni [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] latīņu valodā pieminēta kiligunda ''Langis'', kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas pāris km attālumā no Piltenes. 1309. gadā pirmo reizi tika pieminēta Kurzemes bīskapa Burharda (''Burchard'') (1300-1311) [[Piltenes viduslaiku pils|Piltenes pils]], kurā atradusies bīskapa kanceleja un soģa (''Stiftsvogt'') sēdeklis. 1330. gadā lietuviešu karaspēks aplencis pili, bet nespēja to ieņemt. Ap pili bijis miestiņš (''suburbium''). 1350. gadā Pilteni piemeklēja mēra epidēmija. [[Attēls:Magnus of Livonia.jpg|thumb|left|150px|Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Magnusa ģerbonis.]] 1557. gadā Piltenei piešķīra Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc [[Aizpute]]s, [[Kuldīga]]s un [[Ventspils]] namnieku parauga. 1559. gadā Dānijas karalis [[Frederiks II]] no [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapa]] [[Johans IV fon Minhauzens|Jāņa IV Minhauzena]] nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora [[Ulrihs Bērs|Ulriha Bēra]], kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par [[Livonijas ķēniņvalsts]] izveidi [[Krievija]]s cara [[Ivans IV|Ivana IV]] vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai. 1583. gadā Bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pēc tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" ([[Kronborgas miera līgums]]) Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pārgāja [[Aizpute]]i. 1585. gadā pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. 1621. gadā tika pieminēts, ka pils ir pa pusei sagruvusi, savukārt ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.<ref>[http://www.tournet.lv/page.php?id=86 Piltene (Pilten)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928141139/http://www.tournet.lv/page.php?id=86 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}, tournet.lv</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = | cols = 3 |1797|335 |1863|1326 |1881|1380 |1897|1509 |1920|912 |1925|919 |1930|788 |1935|737 |1941|697 |1970|590 |1979|921 |2010|1055 |2011|1053 |2012|1026 |2013|1020 |2014|998 |2015|973 |2016|964 |2017|940 |2018|904 |2019|905 |2020|914 |2021|913 |2022|895 }} == Skatīt arī == [[Attēls:Piltenes_pilsdrupas.jpg|thumb|280px|Piltenes kopskats ar pilsdrupām un baznīcu (pēc 1750. gada)]] * [[Piltenes apgabals]] * [[Ventspils rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928141139/http://www.tournet.lv/page.php?id=86 Piltenes apraksts tūrisma mājas lapā] * [https://web.archive.org/web/20080914183021/http://www.piltene.lv/index.php?action=page&id=piltene_history Piltenes vēstures apskats] * [http://www.piltenesbaznica.lv Piltenes baznīca]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ventspils novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils rajons}} {{Ventspils apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Piltene| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] fhs3wugr588h8wi4ausipjbcuuuxido 3669799 3669798 2022-08-13T12:45:15Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piltene | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Piltenes pilsdrupas un baznīca.jpg | imagesize = | image_caption = [[Piltenes pils]]drupas un baznīca | image_flag = LVA Piltene flag.png | flag_link = Piltenes karogs | image_shield = Piltene gerb.png | shield_link = Piltenes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 31 | latNS = N | longd = 21 | longm = 40 | longs = 33 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1557. gads|1557. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Pilten}}<br/>{{val|pl|Piltyń}} | area_total_km2 = 14.2 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Piltene}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 5 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3620 | website = | footnotes = }} '''Piltene''' ir sena pilsēta [[Kurzeme]]s ziemeļu daļā, [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], pie [[Zvirbuļupe]]s ietekas [[Venta]]s upes vecajā gultnē - [[Vecventa|Vecventā]]. Slavena ar to, ka savā laikā ir bijusi [[Kurzemes bīskapija]]s galvenā pilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pēdējā rezidence 16. gadsimtā. == Vēsture == Pirms [[13. gadsimts|13. gadsimta]], vēl pirms [[Ventspils]] dibināšanas, Piltene veidojās kā [[Venta]]s lejteces galvenā tirdzniecības vieta, drošā attālumā no Baltijas jūras sirotāju ([[vikingi|vikingu]]) tieša uzbrukuma draudiem. Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas [[Daugmale|Daugmalē]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Grobiņa|Grobiņā]] un [[Turaida (zeme)|Turaidā]]. Iespējams arī, ka vecā kuršu osta atradusies pie Lagzdīnes pilskalna. Ap 1220. gadu, pēc nepierādītām hipotēzēm un tautas teikām, [[Dānijas karalis]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] (1170-1241) licis Piltenē uzbūvēt pili. Ir zināms, ka šajā laikā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā iekaroja [[Tallina|Tallinu]] (1219), bet [[Zobenbrāļu ordenis]] iekaroja [[Sāmsala|Sāmsalu]] (1227). 1230. gadā [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņa]] [[Lamekins|Lamekina]] līgumā ar Romas pāvesta sūtni [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] latīņu valodā pieminēta kiligunda ''Langis'', kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas pāris km attālumā no Piltenes. 1309. gadā pirmo reizi tika pieminēta Kurzemes bīskapa Burharda (''Burchard'') (1300-1311) [[Piltenes viduslaiku pils|Piltenes pils]], kurā atradusies bīskapa kanceleja un soģa (''Stiftsvogt'') sēdeklis. 1330. gadā lietuviešu karaspēks aplencis pili, bet nespēja to ieņemt. Ap pili bijis miestiņš (''suburbium''). 1350. gadā Pilteni piemeklēja mēra epidēmija. [[Attēls:Magnus of Livonia.jpg|thumb|left|150px|Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Magnusa ģerbonis.]] 1557. gadā Piltenei piešķīra Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc [[Aizpute]]s, [[Kuldīga]]s un [[Ventspils]] namnieku parauga. 1559. gadā Dānijas karalis [[Frederiks II]] no [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapa]] [[Johans IV fon Minhauzens|Jāņa IV Minhauzena]] nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora [[Ulrihs Bērs|Ulriha Bēra]], kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par [[Livonijas ķēniņvalsts]] izveidi [[Krievija]]s cara [[Ivans IV|Ivana IV]] vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai. 1583. gadā Bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pēc tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" ([[Kronborgas miera līgums]]) Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pārgāja [[Aizpute]]i. 1585. gadā pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. 1621. gadā tika pieminēts, ka pils ir pa pusei sagruvusi, savukārt ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.<ref>[http://www.tournet.lv/page.php?id=86 Piltene (Pilten)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928141139/http://www.tournet.lv/page.php?id=86 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}, tournet.lv</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|335 |1863|1326 |1881|1380 |1897|1509 |1920|912 |1925|919 |1930|788 |1935|737 |1941|697 |1970|590 |1979|921 |2010|1055 |2011|1053 |2012|1026 |2013|1020 |2014|998 |2015|973 |2016|964 |2017|940 |2018|904 |2019|905 |2020|914 |2021|913 |2022|895 }} == Skatīt arī == [[Attēls:Piltenes_pilsdrupas.jpg|thumb|280px|Piltenes kopskats ar pilsdrupām un baznīcu (pēc 1750. gada)]] * [[Piltenes apgabals]] * [[Ventspils rajons]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928141139/http://www.tournet.lv/page.php?id=86 Piltenes apraksts tūrisma mājas lapā] * [https://web.archive.org/web/20080914183021/http://www.piltene.lv/index.php?action=page&id=piltene_history Piltenes vēstures apskats] * [http://www.piltenesbaznica.lv Piltenes baznīca]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ventspils novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils rajons}} {{Ventspils apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Piltene| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] qavvjlk9czxpqpwm3s4q1pwp5o0n3rm Vidzemes priekšpilsēta 0 11413 3670080 3658728 2022-08-14T05:19:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Pilsētas priekšpilsētas infokaste |nosaukums = Vidzemes priekšpilsēta |karte = [[Attēls:Riga Vidzemes priekspilseta karte.png|250px]] |paraksts = |pilseta = {{Rīga}} |apkaimes = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]<br />[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]<br />[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]<br />[[Teika (Rīga)|Teika]]<br /><small>Sīkāk sadaļā: [[#Apkaimes|Apkaimes]]</small> |platiba = 57 |iedzivotaju_skaits = 178&nbsp;312 (2018)<ref name="pmlp2018">{{PMLPiedz|2018-1}}</ref> |iedzivotaju_blivums = 3011 |udenstilpnes = [[Ķīšezers]]<br />[[Juglas ezers]] |parki = |latviesi = 83&nbsp;024 (48,1%)<ref name="pmlp2012nac">{{pmlp2012nac}}</ref> |krievi = 61&nbsp;166 (36,6%) |baltkrievi = {{spaces|3}}5912 (3,4%) |ukraini = {{spaces|3}}5776 (3,3%) |poli = {{spaces|3}}3296 (1,9%) |ebreji = {{spaces|3}}2245 (1,3%) |parejie = {{spaces|3}}9294 (5,4%) |majas_lapa = }} '''Vidzemes priekšpilsēta''' (iepriekš Proletāriešu rajons, Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem [[Rīga|Rīgas pilsētas]] administratīvajiem rajoniem. Vidzemes priekšpilsētas platība ir 57 km<sup>2</sup> un iedzīvotāju skaits ({{dat|2018|7|1|N|bez}}) bija {{nobr|178 312}}.<ref name="pmlp2018" /> == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms degšanas (1812).jpg|thumb|left|250px|Pēterburgas priekšpilsēta pirms 1812. gada.]] Vidzemes priekšpilsēta vēsturiski veidojusies no vairākām atšķirīgām Rīgas daļām. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā Johans Rodenburgs izstrādāja Rīgas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu ar ielu planojumu šī loka iekšienē, ko 1652. gadā apstiprināja Rīgas ģenerālgubernators [[Gustavs Horns]]. Gar priekšpilsētas ārējo robežu izveidoja nocietinājumus pa tagadējās [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]s gaitu. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā priekšpilsētas nodedzināja, ārējā kanāla rakšana netika pabeigta.<ref>Irēna Bākule. Rīga ārpus nocietinājumiem. Rīga: Neputns, 2009.</ref> 1771. gadā izstrādāja Rīgas priekšpilsētas pārplānošanas projektu, kas paredzēja izveidot jaunu nocietinājumu (palisāžu) joslu tagadējās [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] apvidū. 1774. gadā priekšpilsētu sadalīja divās administratīvās daļās – Pēterburgas ({{val-de|Petersburger Vorstadt}}) un Maskavas priekšpilsētās, kuru robeža tolaik gāja pa tagadējo [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]]. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Pēterburgas priekšpilsētas ēkas atkal nodedzināja. Pēc kara beigām Rīgas ģenerālgubernators [[Filipo Pauluči]] 1813. gadā lika sagatavot priekšpilsētu atjaunošanas plānu. Pēc lēmuma nojaukt Rīgas nocietinājumus [[Johans Daniels Felsko]] 1856. - 1857. gadā izstrādāja jaunu priekšpilsētu attīstības projektu. Pēc 1888. gada Pēterburgas priekšpilsētu pārdēvēja par Pēterburgas pilsētdaļu (''Petersburger Stadttheil'') jeb "Pēterburgas Ārrīgu"<ref>[http://www.mapywig.org/m/City_plans/Baltic_states/NLL158_R%C4%ABgas_pils%C4%93tas_pl%C4%81ns_1910-k_001_ktl91_Ir.jpg Rīgas pilsētas plāns 1910. gadā]{{Novecojusi saite}}</ref> un sadalīja vairākos policijas iecirkņos. Šajā laikā sākās intensīva fabriku būve, kas turpinājās līdz pat kara sākumam 1914. gadā. 1924. gadā Vidzemes priekšpilsētas administratīvajās robežās iekļāva [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]], daļu [[Mangaļsala]]s un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]]. [[1927]]. gadā Rīgas pilsētas teritorijā tika iekļauts arī [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada janvārī Vidzemes priekšpilsētu sadalīja [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu]] un [[Oktobra rajons (Rīga)|Staļina rajonos]]. [[1974]]. gadā Proletāriešu rajonam pievienoja tagadējo [[Suži|Sužu]], [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] un [[Brekši (Rīga)|Brekšu]] teritoriju. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Proletāriešu rajonu nosauca par Vidzemes priekšpilsētu. == Apkaimes == * [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * [[Brasa]] * [[Brekši (Rīga)|Brekši]] * [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] <small>(daļēji [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]])</small> * [[Suži (Rīga)|Suži]] <small>(daļēji [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]])</small> * [[Teika (Rīga)|Teika]] == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]] * [[Rīgas Vidzemes priekšpilsētas ielu uzskaitījums]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta| ]] 822gz87svfb9ex7yo0vnrsv008uq7vc Pārdaugava 0 14286 3670110 3413437 2022-08-14T05:42:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad, [[Katlakalns| → [[Katlakalns (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Rīgas pilsētas daļu|futbola klubu|FK Pārdaugava}} '''Pārdaugava''' ir [[Rīga]]s daļa [[Daugava]]s kreisajā krastā. Tās platība ir aptuveni 120 kvadrātkilometri (39% no Rīgas teritorijas). Daugavas kreisais krasts ietver [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētu]] un [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonu]]. Pārdaugavā ietilpst [[Āgenskalna priedes]], [[Āgenskalns]], [[Atgāzene]], [[Bolderāja]], [[Daugavgrīva]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]], [[Iļģuciems]], [[Imanta]], [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], [[Lāčupe]], [[Mūkusala]], [[Pleskodāle]], [[Rātsupe]], [[Šampēteris]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Ziepniekkalns]], [[Zolitūde]]. == Vēsture == [[Attēls:Pārdaugavas karte pirms 1701. gada.jpg|thumb|300px|Pārdaugavas karte [[Zviedru Vidzeme]]s laikā. Iezīmēta Kleistu muižas vieta]] Kopš 13. gadsimta tagadējā Pārdaugava ietilpa [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas patrimonālajā apgabalā]] jeb lauku novadā, kas piederēja Rīgas pilsētai. Šo teritoriju jau 1226. gadā pilsētai piešķīra [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legāts [[Modēnas Vilhelms]]. 1248. gadā minēts krustnešu mūra nams jeb tornis otrā pusē Daugavai ({{val-la|Turris antiqua trans Dunum}}, 18. gs. dēvēts par Sarkano torni). Viena no senākajām ārpilsētas muižām bija Sv. Jura hospitāļa (Sv. Gara konventa) muiža tagadējās [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēs. Pārdaugavā bija spēkā Rīgas likumdošana un tās mežus, aramzemes un ganības izmantoja un apstrādāja rīdzinieki, kas par to maksāja pilsētai gruntsnomu. Tur atradās Rīgas namnieku muižas un pilsētas muižas. Līdz [[17. gadsimts|17. gadsimtam]] Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līča]] un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat [[Bolderāja]]i un [[Daugavgrīva]]i.<ref>Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga. Rīga: Neputns, 2001., 75. lpp.</ref> [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Spilves pļavās notika lielā [[Spilves kauja]], Pārdaugavas apbūve tika nopostīta, bet vēlāk atjaunota. 1786. gadā Pārdaugavas Hāgena muižas zemes ([[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimi) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā, tas kļuva par turīgāko pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1787. gadā pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas trešo jeb [[Jelgavas priekšpilsēta|Jelgavas priekšpilsētu]] (''Mitauer Vorstadt''). [[1794]]. gadā pie [[Māras dīķis|Māras dīķa]] atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām. [[1812]]. gadā, bailēs no [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka tuvošanās, nodedzināja visas Pārdaugavas ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmo pusi. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas 1819. gadā lielāko daļu zemes īpašumu izrentēja vai pārdeva Pārdaugavas zemniekiem. Pilsētai augot, Pārdaugavā izveidojās Jelgavas priekšpilsēta ar rūpniecības uzņēmumiem. [[1877]]. gadā ieviešot [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] [[1870]]. gada [[Krievijas impērija]]s pilsētu nolikumu, Rīgas pilsētas pārvaldei pakļāva tā saucamos "numuru iecirkņus" (aptuveni 6780 hektāru). Tajā ietilpa daudzi atsevišķi no pilsētas patrimoniālā apgabala zemes privātīpašumā, dzimtnomā vai nomā pārgājuši zemes gabali un muižiņas ([[1879]]. gadā tādu bija aptuveni 1000). Līdz ar to administratīvajām iestādēm pakļautā teritorija pārsniedza pilsētas policijas novada robežas. [[1905]]. gadā Rīgas pilsētas valde iesniedza valdībai apstiprināšanai jaunu Rīgas robežu projektu, kas paredzēja aptuveni 9014 hektāru lielu platību (no tiem 808 hektāri ūdeņu), bet arī tas netika apstiprināts. Projekts paredzēja pilsētai pievienot plašu teritoriju, ietverot [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]], daļu [[Bieriņu muiža]]s, [[Pleskodāle]]s Balto muižu, [[Podrags|Podragu]] un citas Pārdaugavas teritorijas. [[1919]]. gadā šo projektu papildināja, paredzot pilsētas robežās ietvert arī [[Spilve (Rīga)|Spilvi]] un citas teritorijas (pilsētas kopplatība aptuveni 12 850 hektāru). Tikai [[1924]]. gada [[20. februāris|20. februārī]] pieņēma likumu par pilsētas administratīvajām robežām, kas iekļāva plašu teritoriju Pārdaugavā, ieskaitot [[Bolderāja|Bolderāju]], [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]], [[Buļļu muiža|Buļļu muižu]], [[Kleistu muiža|Kleistu muižu]], Lielo un Mazo Dammes muižu, Solitūdes muižu, [[Anniņmuiža|Anniņmuižu]], Šampēteri un atlikušo [[Bieriņu muiža]]s daļu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Rīgu, atbilstoši [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastāvošajai pārvaldes sistēmai, sadalīja sešos administratīvi teritoriālos rajonos, Daugavas kreisajā krastā izveidojot Ļeņina un Sarkanarmijas rajonu. [[Trešais reihs|Vācu]] okupācijas vara minēto dalījumu atcēla, bet 1944. gadā pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas administratīvi teritoriālais iedalījums tika atjaunots ar nelielām izmaiņām — Daugavas kreisajā krastā Sarkanarmijas rajons tika pievienots Ļeņina rajonam. 1962. gadā apvienotie rajoni tika sadalīti. 1969. gadā no Ļeņina rajona atdalītajā daļā izveidoja Ļeņingradas rajonu.{{fact}} 1990. gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Ļeņingradas rajonu pārdēvēja par Kurzemes rajonu, bet Ļeņina rajonu — par Zemgales priekšpilsētu === Pārdaugavas muižiņas === [[Attēls:Zasumuižas un Hāgena muižas apkārtne 1798 Broce.jpg|thumb|300px|Zasumuižas un Hāgena muižas apkārtne ([[Broce]], 1798).]] [[Attēls:Jelgavas priekšpilsēta 1879. gada kartē.jpg|thumb|300px|Jelgavas priekšpilsēta 1879. gada kartē.]] [[Attēls:Pārdaugava 1917. gadā.jpg|thumb|300px|Pārdaugava vācu okupācijas laika 1917. gada kartē.]] * [[Hāgena muižiņa]] (''Hagenshof''), vēlākā [[Švarcmuiža]], tagadējā Daugavgrīvas ielā 19/21 * [[Cukerbekera muižiņa]] (''Zuckerbecker Höfchen''), tagadējā Slokas ielā 16, vietā, kur tagad atrodas Valsts arhīva ēka * [[Hartmaņa muižiņa]] (''Hartmannsches Hoffchen'', 1786), arī Portu muižiņa, Fengeru muižiņa, tagadējā Kalnciema ielā 28/30 * [[Heija muižiņa]] (''Hay Hoffchen''), tagadējā Daugavgrīvas ielā 25 * [[Hāmanis|Hāmaņa]] muižiņa (1886), tagadējā Slokas ielā 41 * Mārtiņa baznīcas mācītājmuiža (ap 1852-1853), Mārtiņa ielā 3 * Viliša muiža (''Willischhof''), tagadējā [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]] uz austrumiem no Liepājas ielas krustojuma * Ūlenbroka muižiņa, aptuveni Slampes un Amulas ielu rajonā pie [[Mārupīte]]s * Fēgezaka muižiņa (''Vegesackshof''), arī [[Atgāzene]]s muiža, tagadējā Vienības gatves 87 un Atgāzenes ielas 24a apvidū * Bērzu muižiņa (''Birkenhof, Birkenruh''), tagadējā Vienības gatvē 11 * [[Bieriņu muiža]], arī Liepumuiža (''Lindenruh, Lindenruhe'', 1870), [[Bieriņi]], Kantora ielā 10 * [[Borherta muižiņa]] (ap 1750), arī Grāves, Vites, Līvena, Fītinghofa muižiņa (''Wittenhof, Lievenhof, Vitinghofs-Hof''), [[Bieriņi]], Zvārdes ielā 1 * [[Bišumuiža]] (''Bienenhof''), arī Šildera, Hilzena muiža (''Schilderhof, Schillerhof, Hilsenhof''), tagadējā Bauskas ielā 147a * Helēnes muižiņa, tagadējā Bauskas ielā 133 * Nummurmuiža (''Nummershof''), starp tagadējo Ziepniekkalna ielu un Bišumuižas grāvi ziemeļos no grāvja šķērsojuma * Pinkarta muižiņa (''Pinkartshof, Näsenhof''), arī Bieķēnsalas muiža, Bieķēnu muiža, aptuveni pie tagadējās Bauskas ielas 130 * [[Bolderājas muiža]] (''Bolderaa, Berghof, Ahaken''), arī Ostas kapteiņa nams, [[Bolderāja]], pie [[Buļļupe]]s, Lielupes ielā 22 * [[Gubernementes muiža]] (''Gouvernementshof''), Bolderāja, apkaimes dienvidu daļā pie Hapaka grāvja, iepretī Krievu salai * [[Lofelda muižiņa]] (''Lohfeldshof''), arī Lofelta muiža, Bolderāja, pie Hapaka grāvja, rūpnīcas "Lignums" teritorijā * Drēzena muižiņa, arī Drēzena nams (''Dresdenhaus''), Rīgas tiesas ierēdņa, literāta Drēzdena vasarnīca tagadējā Daugavgrīvas ielā 37/39 * Francena muiža (''Franzenhof''), Dzegužkalna apkārtnē * Gerstenmeiera muiža tagadējā Eiženijas ielā 20 — 22 * [[Muižeļa nams]], 17. gadsimta Daugavas pārcēlāja Anša Muižeļa māja, starp tagadējo Zundu un Daugavgrīvas ielu, tajā dzimis [[Viļņas universitāte]]s veterinārmedicīnas profesors [[Kārlis Dāvids Justs Muiželis]] * [[Zasumuiža]] (''Sassenhof''), tagadējā Daugavgrīvas ielas 70 — 74 apvidū, kopš 1759. gada īpašnieks Rīgas kroņa mastu šķirotājs [[Jānis Šteinhauers]] * [[Baltā muiža]] (''Weißenhof''), arī Mellera, Dāla, Haltermaņa muižiņa (''Haltermanns Höfchen''), [[Iļģuciems]], Baltās ielas galā, pie Spilves ielas 5 * [[Nordeķu muiža]] (''Nordeckshof''), piederēja [[Rīgas rāte]]s loceklim Hermanim Vitem fon Nordekam, arī Grāves, Fridriha, Fogela, Reima muižiņa, Iļģuciems, Buļļu ielā 16 * [[Anniņmuiža]] (''Annenhof'', pirmoreiz minēta 1595. gadā), arī Mariannas, Meinerta muiža (''Meinershoff, Meyners Hof''), [[Imanta]], pie tagadējās [[Jūrmalas gatve]]s starp Anniņmuižas bulvāri un Dumbrāja ielu * [[Dammes muiža]], sadalīta [[Lieldammes muiža|Lieldammes]] (''Großdammenhof'') un [[Mazdammes muiža|Mazdammes]] (''Kleindammenhof'') muižās rietumos no tagadējās Dammes ielas, Slokas ielas 130 un 142 apvidū. 1838. gadā Lieldammes muižiņu iegādājās Kleistu muižas nomnieks Juris Dumpis. * [[Šulcmuiža]] (''Schultzenhof''), tagadējās [[Šķērsiela]]s, Mazās Bolderājas ielas, Eduarda Šmita ielu rajonā [[Imanta|Imantā]] * [[Zolitūdes muiža]] (''Solitüde, Swanenborgshof''), arī Bērzmuiža, starp tagadējo Tālavas gatvi un Zīļu ielu * [[Zeibarta muiža]] (''Seibarts Hof''), pie tagadējās Slokas ielas 126a * Fokmuiža, arī Bokaišu muiža, Hāgenu muiža (''Hagenshof, Schwarzhof, Schwartzenhof''), pie tagadējās Bukaišu ielas 2 [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]] * [[Kleistu muiža]] jeb Kleistes muiža (''Kleistenhof, Kleissenhof''), tagadējā Kleistu ielā 37 * Lāčupes Jaunā muiža (''Nyhof'') arī Lamberta muiža, Kleistu ielas apkaimē * [[Pleskodāles muiža]] (''Pleskodahl''), pie Kalnciema ielas 160 * [[Šampetera muiža]] (''Hof Champêtre''), arī Prestinga, Prestiņa, Landendorfa, Ludekdorfa muiža, dienvidos no Jūrkalnes ielas pie Vecaines ielas * [[Esena muiža]] (''Essenhof''), arī Lielā muiža, Spilves muiža, Gotāna muiža, Gūtiņmuiža (''Gothanshof, Drelings Hof'') Dzirciema ielas ziemeļu galā * [[Bloka muižiņa]] (''Blocksches Höffchen'', 1843), Vienības gatvē 27 * Hermaņa muižiņa, Hermaņa atpūtas nams (''Hermannsruh''), domājams, Jelgavas ielā 78, Jelgavas ielas un Bauskas ielas krustojumā. 1797. gadā muižiņu nopirka Lielās Ģildes vecākais Gothards Hermanis Ramms. * [[Altonas muižiņa]] O. Vācieša ielā 19. Sākotnēji būvēta kā viesnīca "Jeruzaleme" pie Māras dīķa dzirnavām, vēlāk pārveidota par Šrēdera muižiņu, tagad [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] muzejs * [[Ēbeļmuiža]] (''Ebelshof''), [[Ziepniekkalns]], Zaļenieku ielā 21 == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Rīga]] rrv4mzusol9hk7v4xocnp53eibzo0wn Zaļo un Zemnieku savienība 0 14569 3670195 3650432 2022-08-14T10:09:23Z Ivario 51458 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |name = Zaļo un Zemnieku savienība |logo = [[Attēls:Zaļo un Zemnieku savienība Logo.svg|200px]] |leader = [[Armands Krauze]] |colorcode = #258B4C |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2002}} |ideology = |position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]]<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Labour Law in Latvia |last=Tāre |first=Ineta |year=2010 |publisher=Kluwer Law International |location=London |isbn=9789041133250 |pages=15 |url=http://books.google.com/books?id=4Tzpczz0dQcC |accessdate= }}{{Novecojusi saite}}</ref> |international = |national = |european = ''nav'' |europarl = Nepiederoši deputāti |colours = {{krāsa|#258B4C}} [[zaļa]] |merged = [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]<br />[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#258B4C}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#258B4C}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#258B4C}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#258B4C}} |website = {{URL|http://www.zzs.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2021 |membership = 2353<ref>[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.05.2022-aizliegtais-panemiens-operacija-valsts-miljoni-partijam.id261574 Raidījums Aizliegtais paņēmiens. Operācija: Valsts miljoni partijām] lsm.lv; 16. maijs, 2022</ref> }} '''Zaļo un Zemnieku savienība''' (saīsināti: '''ZZS''') ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. To veidoja [[Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] (2022. gadā to aizvietoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]]). Ar ZZS sadarbojās arī trīs reģionālās partijas: [[Daugavpils novada partija]], [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]". ZZS bija pārstāvēta Latvijas Republikas valdībās (2002—2011, 2014—2019), pie kam 2004. gadā [[Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] vadīja Latvijas Zaļās partijas pārstāvis [[Indulis Emsis]], bet no 2016. līdz 2019. gadam — Liepājas partijas pārstāvis [[Māris Kučinskis]]. Pēc 2019. gada darbojās opozīcijā. [[Sabiedrība par atklātību – Delna|"Sabiedrības par atklātību – Delna"]] un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar "[[Saskaņa|Saskaņu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html|title=Saskaņa sociāldemokrātiskā partija|website=deputatiuzdelnas.lv|access-date=2017-12-20|archive-date=2018-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101010412/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/partijas/saskana-socialdemokratiska-partija-saeima.html}}</ref> [[Žurnāls IR|Žurnāla IR]] 2017. gada vasarā publiskotās [[oligarhu sarunas]] atklāj rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]], [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]] un [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://irir.lv/2017/6/22/audio-oligarhu-sarunas-ridzene-slepena-koalicija|title=AUDIO: Oligarhu sarunas Rīdzenē. Slepenā koalīcija • IRIR.lv|work=IRIR.lv|access-date=2017-12-20|date=2017-06-22|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == Apvienību dibināja [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Zaļā partija]] 2002. gadā pirms [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanām]]. * 2002.—2004. gadā: pie varas [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]] * 2004. gadā: vadīja valdību ([[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdība]]) * 2004.—2016. gadā: pie varas [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]], [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]], [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska]] un [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] valdībās * 2016.—2019. gadā: vadīja valdību ([[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdība]]) *kopš 2019. gada opozīcijā 2022. gadā apvienība sāka šķelties – Zaļā partija paziņoja, ka tā vairs nesaredzot iespējas apvienībā sadarboties ar [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] partiju "Latvijai un Ventspilij". Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS līdzpriekšsēdētājs [[Armands Krauze]] gan paziņoja, ka LZP aiziešanai no apvienības ir "cits iemesls". 2022. gada 11. jūnijā LZP kongresā biedru vairākums nobalsoja par izstāšanos no apvienības, tā vietā veidojot kopīgu sarakstu ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], uzņēmēja [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] biedrību "[[Apvienotais saraksts|Apvienotais Latvijas saraksts]]" un Liepājas partiju, kas paziņoja par sadarbības ar ZZS pārtraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zala-partija-nolemj-izstaties-no-zzs-un-saeimas-velesanas-startet-ar-regionu-apvienibu-un-liepajas-partiju.a461073/|title=Zaļā partija nolemj izstāties no ZZS un Saeimas vēlēšanās startēt ar Reģionu apvienību un Liepājas partiju|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2022-07-07|date=2022-06-11|language=lv}}</ref> 1. jūnijā tika paziņots, ka LZP vietu apvienībā ieņems [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> == Dalība vēlēšanās == === Saeima === {{Zaļo un Zemnieku savienība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 9,4 | {{Infobox political party/seats|12|100|hex=#258B4C}} | |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 16,71 | {{Infobox political party/seats|18|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 19,68 | {{Infobox political party/seats|22|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 12,22 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 19,53 | {{Infobox political party/seats|21|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 9,91 | {{Infobox political party/seats|11|100|hex=#258B4C}} | Sarakstā arī [[Liepājas partija]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]" |} === Eiropas Parlaments === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 9) ! Piezīmes |- | 2004. | [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,25 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#258B4C}} | |- | 2009. | [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,72 | {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#258B4C}} | |- | 2014. | [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 8,26 | {{Infobox political party/seats|1|8|hex=#258B4C}} | |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 5,34 | {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#258B4C}} | |} == Literatūra == ''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 348.—349. lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{8. Saeima|state=autocollapse}} {{9. Saeima|state=autocollapse}} {{10. Saeima|state=autocollapse}} {{11. Saeima|state=autocollapse}} {{12. Saeima|state=autocollapse}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskās apvienības]] hq2ddxs968lzwd9mtfqbgxcdd22ir2i Fāžu stāvokļa diagramma 0 15242 3670172 3059497 2022-08-14T07:53:30Z Spnq 103627 /* Maisījumiem */ Manuprāt vārda "tur" izmantošana tekstu padarīja nedaudz nesaprotamu. Centos uzlabot. wikitext text/x-wiki '''Fāžu stāvokļa diagramma''' ir diagramma, kur attēloti līdzsvara stāvokļi starp atšķirīgām termodinamiskajām fāzēm. == Fāžu stāvokļa diagramma tīrām vielām == [[Attēls:Phase-diag-lv.svg|right|thumb|350px|Vienkāršas vielas fāžu stāvokļa diagramma]] Vienkāršākās fāžu stāvokļa diagrammas ir tīrām vielām. Tur parasti attēlo vielas agregātstāvokli atkarībā no [[temperatūra]]s (parasti uz X ass) un [[spiediens|spiediena]] (parasti uz Y ass). Šajās diagrammās var parādīt visas vielai iespējamās fāzes. Diagrammā parasti tiek aprakstīts nemainīgs daudzums (masa) vielas, tur netiek parādītas tilpuma izmaiņas, jo tilpums tāpat ir atkarīgs no spiediena un temperatūras (ja masa nemainās). Dažreiz lieto stāvokļa diagrammas, kur norādīts arī tilpums. Tādas diagrammas ir trīsdimensionālas. '''Trīskāršajā punktā''' [[gāze|gāzveida]], [[šķidrums|šķidrā]] un [[cietviela|cietā]] fāze ir līdzsvarā. Šī punkta spiediens un temperatūra ir vielai raksturīgas konstantas. '''Kritiskajā punktā''' izzūd atšķirības starp šķidro un gāzveida fāzi. Tas nozīmē, ka dažos procesos ir iespējams pāriet no šķidrās fāzes uz gāzveida fāzi, apejot vārīšanās procesu. Pāreja uz cieto fāzi šādā veidā nav iespējama. Sarkanā līkne raksturo [[sublimācija (fizikā)|sublimācijas]] temperatūru atkarību no spiediena. Zilā līkne raksturo [[viršanas temperatūra|viršanas temperatūru]] atkarību no spiediena. Zaļā līkne raksturo [[kušanas temperatūra|kušanas temperatūru]] atkarību no spiediena. Zaļā, pārtrauktā līkne raksturo pārdzesēta šķīduma kristalizācijas temperatūru atkarību no spiediena. Lielākajai daļai vielu paaugstinot spiedienu, kušanas temperatūra paaugstinās (līkne ir slīpa uz labo pusi), tas tā ir vielām, kam cietā fāze ir blīvāka par šķidro fāzi. Dažām vielām ([[ledus]], [[bismuts]]), šķidrā fāze ir blīvāka par cieto fāzi, tāpēc, palielinot spiedienu, kušanas temperatūra pazeminās. Kušanas temperatūras atkarība no spiediena parasti ir niecīga, salīdzinot ar viršanas un sublimācijas temperatūru atkarību no spiediena. Daudzām vielām ir iespējamas vairākas cietās fāzes, un ir iespējami vairāki trīskāršie punkti, starp divām kristāliskajām fāzēm un šķidrumu, divām kristāliskajām fāzēm un gāzi, vai trim kristāliskajām fāzēm. Ūdenim, sasalstot spiedienos līdz ≈200 MPa, veidojas ledus "parastā", tā saucamā I<sub>h</sub> modifikācija. Ledus I<sub>h</sub> ir mazāk blīvs par ūdeni sasalšanas temperatūrā. Spiedienos, kas lielāki par ≈200 MPa, veidojas citas ledus modifikācijas, kas ir blīvākas par ūdeni sasalšanas temperatūrā un tajos apstākļos palielinot spiedienu kušanas temperatūras palielinās. == Maisījumiem == Maisījumiem fāžu stāvokļa diagrammās parasti attēlo vielas fāzes atkarībā no temperatūras un sastāva. Trīskomponentu maisījumiem, lai norādītu atkarību no temperatūras, ir nepieciešama 3D diagramma, tās vietā parasti lieto vairākas 2D diagrammas (fāzes atkarībā no sastāva), pie dažādām temperatūrām. == Skatīt arī == * [[Fāžu likums]] * [[Kušana]] * [[Viršana]] * [[Sublimācija (fizikā)|Sublimācija]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Termodinamika]] [[Kategorija:Fizikālā ķīmija]] [[Kategorija:Gāzes]] [[Kategorija:Materiālzinātne]] [[Kategorija:Metalurģija]] s33cs7bukdh2i4me63m4i62bg1nz5t0 Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 3670023 3669777 2022-08-14T03:05:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus. <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 35uq7zf3bckvm8w4j3uzqe1toh5zs3q 3670115 3670023 2022-08-14T05:54:38Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III]] brālēna, [[Karintija]]s hercoga, dēls? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 42dnpvrx3h9a4pogfop542z40bcbfz5 3670116 3670115 2022-08-14T05:56:02Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 2h49laq4wrth2y246p7rlpn9cbce704 Dienvidu tilts 0 15994 3670102 3403562 2022-08-14T05:39:31Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>, → ref>, .gad → . gad, [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{enciklopēdisks stils+}} {{Tilta infokaste |nosaukums = Dienvidu tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Dienvidu tilts.jpg |attēla paraksts = Dienvidu tilts no Pārdaugavas puses |oficiāl nosaukums = |transporta veids = Autotransports |šķērso = [[Daugava]] |atrašanās vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] |apkalpo = A/S Rīgas Tilti |arhitekts = |tilta tips = |materiāli = tērauda konstrukcijas ar monolīta dzelzsbetona plātni virs tām |posmu skaits = 7 |balstu skaits = 6 (10) |posma garums = garākais laidums — 110 metri |garums = 803 metri |platums = 34,28 metri |augstums = 13,33 metri (virs ceļa seguma) |maksimālā slodze = |klīrenss = 8,5 metri |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = [[2004. gads|2004]].—[[2013. gads|2013]].<ref>Pirmā kārta.</ref> |atklāts = [[2008. gads|2008]]. gada [[18. novembris]] |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |koordinātas = {{coord|56|54|56|N|24|09|26|E|type:landmark}} }} '''Dienvidu tilts''' ir tilts [[Rīga|Rīgā]], kura būvniecību veica no [[2004. gads|2004]]. līdz [[2013]]. gadam. Tiltam katrā virzienā ir 3 braukšanas joslas un ietves gājējiem. Pa tiltu kursē arī sabiedriskais transports. == Vēsture == ===Projektēšana === Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gadi|1990. gados]] jauna tilta būvniecība vairākas reizes tika apspriesta Rīgas pašvaldībā un [[1997]]. gadā tika izstrādāts tilta pirmprojekts. Dienvidu tilta būvniecība tika paredzēta [[Rīgas pilsēta]]s ielu, kustības pārvadu un tiltu saglabāšanas, attīstības un uzturēšanas koncepcijā. [[2001. gads|2001]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]] Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs [[Aivars Kreituss]] nāca klajā ar paziņojumu, ka jauno [[Daugava]]s šķērsojuma vietu — Dienvidu tiltu — varētu pabeigt jau [[2003. gads|2003]]. gada beigās. Tolaik Kreituss norādīja, ka Dienvidu tilta celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus latu. Saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem gan vairāk rīdzinieku uzskatīja, ka vispirms būtu jābūvē [[Ziemeļu tunelis]]. {{dat|2002|1|29}} Rīgas domē tika pieņemts lēmums par tilta būvniecību. [[2002]]. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments sāka darbu pie Dienvidu tilta projekta īstenošanas, izstrādājot projektēšanas uzdevumu Dienvidu tilta trasei no [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatves]] [[Daugava]]s kreisajā krastā līdz Slāvu rotācijas aplim [[Daugava]]s labajā krastā. Pēc [[2002]]. gadā sarīkotā plenēra par Dienvidu tilta arhitektūras un konstruktīvajiem risinājumiem tilta arhitektūras un dizaina izstrāde tika uzticēta projektēšanas grupai "Arhitektonika". [[2003. gads|2003]]. gadā tika apstiprināts Dienvidu tilta trases skiču projekts, kura galvenais projektētājs bija SIA "Tiltprojekts".<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=21856 Rīgas Dienvidu tilta būvniecības konkursā uzvar "Dienvidu tilts"], financenet.lv, {{dat|2003|4|25|SK}}</ref> [[2004. gads|2004]]. gada [[Marts|martā]] Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments parakstīja līgumu par Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību ar AS "Dienvidu tilts", kura tika izvēlēts starptautiskā konkursā. === Celtniecība === [[Attēls:P6100053.JPG|thumb|left|250px|Dienvidu tilta celtniecība, [[2006. gads|2006]]. gada jūnijā.]] [[2004. gads|2004]]. gada [[15. novembris|15. novembrī]] svinīgi tika sākta Dienvidu tilta būvniecību. Rīgas domes priekšsēdētājs [[Gundars Bojārs]] ([[LSDSP]]) tilta pamatos svinīgi iemūrēja kapsulu ar vēstījumu. Pirmais darbs bija tilta balstu izbūve upes krastos. Savukārt tilta balstus upes ūdens daļā sāka būvēt pēc pavasara palu beigšanās. [[2005. gads|2005]]. gada [[1. marts|1. martā]] tika paziņo, ka izstrādāt Dienvidu tilta finansēšanas modeli un finansēt tā būvniecību ir pieteicies viens pretendents — [[Vācija]]s banka "[[Deutsche Bank|Deutsche Bank AG]]". [[2005. gads|2005]]. gada [[5. oktobris|5. oktobrī]] pēc senas tiltu būvētāju tradīcijas notika Dienvidu tilta balstu iesvētīšana, ko īstenoja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]], Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts [[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs]] un Jelgavas Metropolijas Romas katoļu baznīcas bīskaps [[Antons Justs]]. [[2005. gads|2005]]. gada novembrī sāka Dienvidu tilta labā krasta tilta pieejas estakāžu būvniecību. [[2005. gads|2005]]. gada [[21. decembris|21. decembrī]] tika pabeigta Dienvidu tilta desmit balstu izbūve. Darbus paveica plānotajā termiņā. [[2006. gads|2006]]. gadā inflācijas dēļ tilta būvētāji pieprasīja [[Rīgas dome]]i piešķirt papildus līdzekļus tilta celšanai, draudot ar būvdarbu pārtraukšanu, tomēr tas nenotika. 2006. gada janvārī AS "Dienvidu tilts" saņēma pirmās tilta laiduma metāla konstrukcijas, kuras piegādāja [[Krievija]]s AS "Voroņežstaļmost". Tilta laiduma konstrukcijas veidoja tilta karkasu, uz kura vēlāk tika izbūvēta brauktuve, ietves, margas. [[2006. gads|2006]]. gada [[22. maijs|22. maijā]] svinīgi sāka Dienvidu tilta laiduma konstrukciju uzbīdīšanu uz balstiem. Konstrukciju bīdīšanas mehānismu, nospiežot sarkanu pogu, svinīgi iedarbināja Rīgas domes priekšsēdētājs [[Aivars Aksenoks]] ([[JL]]) un AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs [[Guntis Rāvis]]. [[2007. gads|2007]]. gada [[11. janvāris|11. janvārī]] tika pabeigta Dienvidu tilta laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri balstiem, savienojot [[Daugava]]s labo un kreiso krastu. Spēcīgā vēja dēļ gan tika atcelta paredzētā [[uguņošana]]. [[2007. gads|2007]]. gada martā Dienvidu tilts tika nolaists uz pastāvīgiem balstiem, bet tā paša gada maijā bija pabeigta jau vairāk nekā puse Dienvidu tilta un estakāžu izbūves. [[2007. gads|2007]]. gada oktobrī Dienvidu tiltam Rīgā tika pabeigta oranžo vanšu uzstādīšana — bija paveikti aptuveni 65% no Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības kopējā apjoma. [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā tika pabeigta Dienvidu tilta braucamās daļas un gājēju ietvju betonēšana. [[2008. gads|2008]]. gada augustā tika veikta estakāžu pāri [[Krasta iela (Rīga)|Krasta]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielai]] pārbaude ar noslogojumu. Pēc būvnieku teiktā, rezultāti esot bijuši izcili. Tika sākta Dienvidu tilta brauktuves seguma asfaltēšana. [[2008. gads|2008]]. gada augustā sāka Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecību — tika pārbūvēts Slāvu maģistrālais kustības mezgls. [[2008. gads|2008]]. gada septembrī transporta kustībai tika atklātas četras no sešām Dienvidu tilta estakādēm pāri Maskavas un Krasta ielai. [[23. oktobris]] — ar 32 kravas mašīnām, kuru kopējais svars sasniedza 1280 tonnas, veiksmīgi tika veikta Dienvidu tilta slodzes pārbaude,<ref>http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/diena/article.php?id=322557</ref> bet [[17. novembris|17. novembrī]] Dienvidu tilts svinīgi tika atklāts gājējiem un autotransportam.<ref name="autogenerated1">[http://www.tvnet.lv/auto/zinas/online/article.php?id=4917627 Uzziņa - Dienvidu tilta projekta realizācijas gaita hronoloģiskā secībā], tvnet.lv, {{dat|2009|3|18|SK}}</ref> 2009. gada 4. decembrī A/S "Dienvidu tilts" tika pārdēvēta par A/S "Transport Systems". A/S "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis no A/S "Dienvidu tilts" izslēdza uzņēmumu "[[Skonto būve]]" SIA. 2010. gada 30. jūnijā Dienvidu tilta trešās kārtas (pievedceļu kreisajā krastā) būvniecības darbi tika apturēti, jo Rīgas domes budžetā tam vairs nebija finansējuma. Rīgas domes līgums ar "Deutsche Bank" paredzēja, ka 2010. gada otrajā pusē pašvaldībai vajadzēs sākt atmaksāt būvniekiem tilta būvniecībai piešķirto kredītu. Dienvidu tilta 1. un 2. kārtas summārās izmaksas bija 573 miljoni LVL. No tiem 263 miljoni LVL bija maksa tikai par finansējuma piesaisti. 2012. gadā atsākās trešās kārtas būvniecība un tā tika pabeigta 2013. gada 29. oktobrī. === Celtniecības posmi === {| class="wikitable" |- bgcolor="grey" ! Dienvidu tilta būvniecības posmi ! Garums ! Realizācijas termiņi |- | '''Pirmā kārta''' — No Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam | align="center" | 2,5 km | align="center" | [[2004. gads|2004]]—[[2008. gads|2008]] |- | '''Otrā kārta''' — Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes<br />būvniecība Slāvu rotācijas aplī | align="center" | 1,0 km | align="center" | [[2008. gads|2008]]—[[2011. gads|2011]] |- | '''Trešā kārta''' — no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai <ref>[http://www.tvnet.lv/auto/jaunumi/431686-dienvidu_tilta_tresas_kartas_buvnieciba_izmaksas_17_miljonus_latu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība izmaksās 17 miljonus latu], tvnet.lv, {{dat|2012|8|7|SK}}</ref> | align="center" | 1,6 km | align="center" | [[2010. gads|2010]]—[[2013]] |- | '''Ceturtā kārta''' — no Ziepniekkalna ielas līdz Vienības gatvei | align="center" | | align="center" | |} == Publicitāte == [[Attēls:Rīga, Dienvidu tilta satiksmes mezgls.jpg|thumb|250px|Satiksmes mezgls [[Daugava]]s labajā krastā.]] === "Dārgākais tilts pasaulē" === Tilta celtniecības gaitā presē ar vien biežāk parādījās informācija par to, ka Dienvidu tilts esot dārgākais tilts [[Pasaule|pasaulē]]. Publikācijās tika teikts, ka par 600 miljoniem latu pasaulē mēdz uzcelt daudz varenākus tiltus vai arī ka ievērības cienīgu tiltu būve iekļaujas pieticīgākos budžetos. Piemēram, ar Dienvidu tilta kopējām izmaksām [[Rīga|Rīgā]] esot salīdzināms Donhajas jeb Lielais Austrumu jūras tilts [[Ķīna|Ķīnā]] starp [[Šanhaja|Šanhaju]] ar Janšaņas dziļūdens ostu Ķīnā. Tas 32,5 kilometru garumā šķērso [[Handžou līcis|Handžou līci]] [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]] un ir garākais pārjūras tilts pasaulē, bet esot iekļāvies 1,2 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vai aptuveni 634 miljonu [[Lats|latu]] lielā tāmē. Augstākais autoceļu tilts pasaulē — [[Mijo viadukts]] [[Francija|Dienvidfrancijā]] pāri 2,5 kilometrus platajai [[Tarnas upe]]s ielejai 270 metru augstumā ar visām piebrauktuvēm esot izmaksājis nepilniem 300 miljoniem latu līdzvērtīgu summu. Šis uzskats nostiprinās daļā sabiedrības, kaut arī pašvaldība un būvnieki to noliedz.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=159894 Pamato Dienvidu tilta izmaksas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070824211928/http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=159894 |date={{dat|2007|08|24||bez}} }}, financenet.lv, {{dat|2007|7|2|SK}}</ref><ref>[http://www.diena.lv/lat/laikraksts/diena_peta/dienvidu-tilts Dienvidu tilts], Matīss Arnicāns - diena.lv, {{dat|2008|11|16|SK}}</ref> A/S "[[Dienvidu tilts (akciju sabiedrība)|Dienvidu tilts]]", reaģējot uz anonīmo ekspertu analīzi, norādīja, ka tā ir nepareiza un maldinoša, jo sajauktas izmaksas ar 1. un 2. kārtu, nepareizi norādīta tilta būvniecības izmaksas uz 1 m², kā arī sajaukti citi fakti. Atsevišķās publikācijās visu trīs kārtu kopējās izmaksas tika attiecinātas tikai uz paša tilta būvniecību, pēc kā šī summa tika salīdzināta ar līdzīgiem projektiem citur pasaulē. Tā rezultātā Dienvidu tilta izmaksas tiešām bija krietni lielākas. A/S "Dienvidu tilts" arī izteica nožēlu, ka Dienvidu tilta izmaksas tiek salīdzinātas, neiepazīstoties ar detalizētu tilta būvniecības tāmi, kas ir uz 50 lappusēm ar aptuveni 3 000 pozīcijām un apakšpozīcijām. Visa [[Daugava]]s šķērsojuma projekta 1. kārta, kurā ietilpst arī paša tilta (800 m), kā arī estakāžu pāri Krasta un Maskavas ielai projektēšana un izbūve (2,5 km), izmaksāja 85,5 miljonus latu. Taču kopā ar inflācijas uzcenojumu pēdējos gados tika paredzēts, ka tilta izmaksas sasniegs ap 133 miljoniem. Ekonomikas ministrijas Valsts būvinspekcija [[2004. gads|2004]]. gadā veica sniegto projekta īstenošanas aprēķinu pārbaudi. Saskaņā ar pārbaudes rezultātiem būvniecības izmaksu aprēķins orientējoši atbilst būvniecības tirgus situācijai [[2003. gads|2003]]. gadā. Tilta būvnieki norāda, ka Dienvidu tilta izmaksas (1 m² — 1184 Ls) ir 2—3 reizes lētākas nekā līdzīgām tiltu būvēm [[Eiropa|Eiropā]]. Piemēram, [[Pelješačas tilts|Pelješačas tilta]] [[Horvātija|Horvātijā]] ([[2007. gads|2007]].—[[2008. gads|2008]]. gads) viena kvadrātmetra būvniecības izmaksas bija 3783 Ls, bet ''[[Rion-Andirion]]'' tilta Grieķijā ([[2004. gads|2004]]. gads) izmaksas uz 1 m² bija 6722 Ls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/noraida-parmetumus-par-dienvidu-tiltu-ka-dargako-pasaule-603121|title=Noraida pārmetumus par Dienvidu tiltu kā dārgāko pasaulē|last=Arnicāns|first=Matīss|website=www.diena.lv|access-date=2020-08-17|date=2008-05-07}}</ref><ref>[http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=183466 Dienvidu tilts maksāšot 2-3 reizes lētāk nekā līdzīgi tilti Eiropā], financenet.lv, {{dat|2008|5|7|SK}}</ref><ref>[http://www.dienvidutilts.lv/index.php?zinas_id=75&lang_id=1&menu_id=12 Dienvidu tilts maksa 2-3 reizes lētāk nekā līdzīgi tilti Eiropā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080910033257/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?zinas_id=75&lang_id=1&menu_id=12 |date={{dat|2008|09|10||bez}} }}, dienvidutilts.lv</ref> Pretēji Rīgas domes un Dienvidu tilta ģenerālbūvnieka viedoklim, Latvijas Ministru prezidents uzskatīja, ka Dienvidu tilts ir viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē. [[Valdis Dombrovskis]]: "Šis ir ne visai kvalitatīvi uzcelts tilts, kurš nez kādēļ ir izrādījies viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē." Valsts amatpersonas apgalvojums par tilta zemu kvalitāti nav apstiprināts, jo garantijas laikā (3 gadi tiltam un 5 gadi asfaltam) neviena pretenzija no pasūtītāja netika izvirzīta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-nobrauktuve-parplust-regulari-domei-nav-pretenziju-pret-buvniekiem.a102477/|title=Dienvidu tilta nobrauktuve pārplūst regulāri; domei nav pretenziju pret būvniekiem|last=Kinca|first=Aija|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-02|date=2014-10-14|language=lv}}</ref> tomēr jāņem vērā, ka projektētais tilta kalpošanas laiks ir 100 gadi. === Līdzekļu pārtērēšana === [[2009. gads|2009]]. gada [[27. februāris|27. februārī]] Valsts kontrole pabeidza [[2008. gads|2008]]. gada pavasarī sākto revīziju par Dienvidu tilta būvniecību. [[2009. gads|2009]]. gada [[18. marts|18. martā]] Valsts kontrole publiskoja Dienvidu tilta revīzijas rezultātus un nodeva tos Ģenerālprokuratūrai. Valsts kontroliere [[Inguna Sudraba]] norādīja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā ir izšķērdējusi 27 miljonus latu. Rīgas dome to noliedza un solīja revīzijas rezultātus pārsūdzēt.<ref name="autogenerated1" /> Valsts kontrole konstatējusi, ka Dienvidu tilta celtniecībā ir pārtērēti 27 miljoni latu. Valsts kontroles viedokli apstiprinājis arī advokātu biroja "Grunte un Cers" slēdziens, kuru lūdza sagatavot Rīgas dome. Advokātu biroja atzinumā teikts, ka tagad jāmēģina piedzīt nauda no tilta būvnieka un domes amatpersonām. Tomēr domes vadība, kuras priekšsēdētāja amatu toreiz ieņēma [[Jānis Birks]] (TB/LNNK), nav izrādījusi iniciatīvu līdzekļu piedziņai. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:P6100043.JPG|Dienvidu tilta celtniecība, 2006. gada jūnijā. Attēls:Dtilts 070224.jpg|Dienvidu tilts celtniecības laikā ({{dat|2007|2|24|SK}}) Attēls:Dienv tilts 070919.JPG|Dienvidu tilts celtniecības laikā, 2007. gada septembrī Attēls:DienviduTilts-01.JPG|Dienvidu tilta celtniecība, 2007. gada oktobrī. Attēls:DienviduTilts-02.JPG|Dienvidu tilta celtniecība, 2007. gada oktobrī. Attēls:Dienvidu tilts Nov 2008.jpg|Dienvidu tilts, ({{dat|2008|11|18|SK}}) Attēls:Dienvidu tilts no Zakjusalas.jpg|Dienvidu tilts, skatoties no Zaķusalas dienvidu gala, ({{dat|2009|09|07|SK}}) </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] ([[Zemgales priekšpilsēta]]) * [[Ķengarags]] ([[Latgales priekšpilsēta]]) * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. * Izmantoti materiāli no [https://web.archive.org/web/20120313003215/http://nra.lv/ Neatkarīgas rīta avīzes mājas lapas]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081017112455/http://dienvidutilts.lv/ Dienvidu tilta oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20070208010146/http://www.rdpad.lv/tilts/ Rīgas domes paskaidrojuma raksts par Dienvidu tilta trases projektēšanu un būvniecību] * [https://web.archive.org/web/20160304194045/http://riga.valsts.lv/?mape=dienvidu-tilts Dažādas 2006. gada septembra fotogrāfijas, redzams kā tilts vēl top] * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=305&id=4&part=2 Par Dienvidu tiltu portālā Cita Rīga] * [https://web.archive.org/web/20120402012051/http://www.rdpad.lv/uploads/DT_Tehniska_projekta_pamattame.pdf Dienvidu Tilta 1. kārtas tehniskā projekta pamattāmes kopsavilkums] * [https://web.archive.org/web/20120402012153/http://www.rdpad.lv/uploads/Ieprieksejs_sledziens_par_Dienvidu_tilta_parbaudi.pdf Iepriekšējs slēdziens par Dienvidu tilta pārbaudi] * [http://dienvidu-tilts.narod.ru/ Dienvidu tilta attīstības izpētes grupas (Latvijas būveksperti, būvinženieri, arhitekti, nodokļu maksātāji) mājas lapa] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tilti}} [[Kategorija:Tilti Rīgā]] s6og3s79rjh8sszuksj5umfnccnoh0k Kārlis Irbītis 0 16555 3670008 3604139 2022-08-13T21:46:45Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Irbītis | vārds_orig = | attēls = IrbitisK.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Kārlis Irbītis 1957. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Lādes pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1997 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 13 | m_vieta = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Sanlorēna}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = [[Ādolfs Irbīte]] | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = Karlis Irbitis signature.png | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = | nozare = lidmašīnu konstruēšana | darba_vietas = {{plainlist| * [[VEF|Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF)]] * ''[[Messerschmitt AG]]'' * ''[[Canadair]]'' }} | izglītība = [[Rīgas valsts tehnikums]] | projekti = | izgudrojumi = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda biedrs (1992) | piezīmes = }} }} '''Kārlis Irbītis''' ({{dat|1904|10|14|N}} — {{dat|1997|10|13|N}}), pazīstams arī kā '''Kārlis Irbīte''', bija latviešu aviokonstruktors, vairāku lidmašīnu un to prototipu autors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1904. gadā [[Lādes pagasts|Lādes pagastā]], 1925. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]] (RVT), konstruktora gaitas Latvijas aeroklubā sāka vēl kā RVT mehānikas nodaļas audzēknis, sadarbojās ar lidotāju Nikolaju Pūli. Vēlāk strādāja [[Kristīne Bakmane|K. Bakmanes]] lidmašīnu fabrikā [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] (1926—1930) kā konstruktors un [[Valsts elektrotehniskā fabrika|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] (1935—1942) kā lidmašīnu būves vadītājs. Līdz 1942. gadam viņš konstruēja ap 30 dažādu lidmašīnu. Sadarbojās ar ASV latvieti aviokonstruktoru profesoru [[Jānis Akermanis|Džonu (Jāni) D. Akermani]], uzsāka konstruēt arī pirmo Latvijas militāro lidmašīnu, ko nepaspēja pabeigt līdz [[Latvijas okupācija (1940)|1941. gada okupācijai]]. 1943. gadā K. Irbīte sāka strādāt Vācijā, bija firmas ''Messerschmitt AG'' Bavārijā latviešu konstruktoru grupas vadītājs un izstrādāja divmotoru iznīcinātāja Me-10 spārnu konstrukcijas. Pēc kara 1948. gadā viņš aizceļoja uz Kanādu. Ar J. Akermaņa ieteikumu viņš kļuva par lidmašīnu rūpnīcas ''[[Canadair]]'' vecāko inženieri konstruktoru. Viņš risināja parastā klasiskā lidaparāta apvienojumu ar helikopteru ''CL-84'', kas spētu bez ieskrējiena pacelties gaisā, kā arī reaktīvās treniņlidmašīnas izveidi. No 1971. līdz 1978. gadam bija konsultants [[Makgila Universitāte|Makgila Universitātē]] [[Monreāla|Monreālā]].<ref name="lat">{{LAT e|3|81.—82}}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == K. Irbīti 1990. gadā Latvijas inženieru biedrība un 1992. gadā [[Latvijas Zinātņu akadēmija]] iecēla par savu goda biedru. 1994. gadā viņš ieguva arī Goda Vefieša nosaukumu. K. Irbīte sarakstījis grāmatu par Latvijas aviācijas vēsturi, kas angļu valodā iznākusi 1986. gadā, bet latviešu valodā 2003. gadā. K. Irbīte ir VEF firmas zīmes autors (1934) un pirmo VEF radioaparātu dizaina autors kopā ar savu brāli [[Ādolfs Irbīte|Ādolfu]].<ref name="lat" /> == Irbīša konstruētās lidmašīnas == [[Attēls:VEF IRBITIS I-12 2.jpg|thumb|200px|right|VEF I-11 lidmašīna]] {{div col}} * [[VEF I-11]] * [[VEF I-12]] * [[VEF I-14]] * [[VEF I-15]] * [[VEF I-15b]] * [[VEF I-16]] * [[VEF I-17]] * [[VEF I-18]] * [[VEF I-19]] * ''[[Canadair CL-84]]'' {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline}} * [http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1046 Jāzeps Ločmelis. Latviešu aviokostruktoram Kārlim Irbītim — 100. Sakaru pasaule. 3(35). 2004] * [https://web.archive.org/web/20160716151307/http://inventions.lza.lv/izg.php?id=22 Biogrāfija] * [https://www.youtube.com/watch?v=sv4vKser4Ck Youtube video: CL-84-1] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Irbītis, Kārlis}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1997. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas lidmašīnu konstruktori]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Kanādas latvieši]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] t45cb6tap8t1rqjn3vnjcseqoslig1y Tet 0 16824 3670071 3668480 2022-08-14T05:17:50Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad (14), .maij → . maij, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Tet'' | logo = Tet_logo.svg | logo_size = 140px | caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1992. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Uldis Tatarčuks (valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors) | industry = [[tehnoloģijas]] un [[izklaide]] | products = fiksētie un mobilie sakari, [[internets|interneta]] pakalpojumi, elektroenerģija | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | value = | owner = Latvijas Republika<br />''[[TILTS Communications]]'' | num_employees = 1707 (2018. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.tet.lv tet.lv] | footnotes = | intl = }} '''SIA ''Tet''''' (agrākie nosaukumi '''''Lattelecom''''', '''''Lattelekom''''') ir [[Latvija]]s tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmums. Tas ir [[telesakari|telesakaru]] operators, [[interneta pakalpojumu sniedzējs]] (IPS), kopš 2017. gada arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs. ''Tet'' galvenās darbības jomas ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana (balss un datu pārraides, un interneta pakalpojumi), ar informācijas tehnoloģijām saistītie pakalpojumi, kontaktu centra pakalpojumi komercsabiedrībām un privātajiem klientiem, elektronisko sakaru un datu pārraides iekārtu pārdošana un apkalpošana, elektronisko sakaru infrastruktūras projektēšana, būvniecība un apkalpošana, kā arī elektrības pakalpojumi. SIA ''Tet'' 51 % kapitāldaļu pieder Latvijas valstij piederošajam SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs ''Possessor''", bet 49 % — Dānijā reģistrētajam uzņēmumam ''[[TILTS Communications]]'', kas pieder Zviedrijā reģistrētajam telesakaru uzņēmumam ''[[Telia Company|Telia Company AB]]''. == Vēsture == Valsts uzņēmums ''Lattelekom'' tika reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1992. gada 9. janvārī. To izveidoja, apvienojot [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Sakaru ministrijas]] pārziņā esošās telesakaru organizācijas un sakaru centrus. 1993. gada 20. maijā uzņēmumu reorganizēja par Valsts akciju sabiedrību ''Lattelekom'', bet 1993. gada 20. decembrī uzņēmumu pārreģistrēja par [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA ''Lattelekom'').<ref name="Lursoft Lattelecom" /> 1993. gadā Satiksmes ministrija organizēja starptautisku konkursu „Par [[Latvijas telekomunikāciju tīkls|Latvijas telekomunikāciju tīkla]] modernizāciju”. 1993. gada 22. decembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] apstiprināja komisijas lēmumu atzīt par konkursa uzvarētāju Apvienotās Karalistes un Somijas kopuzņēmumu ''[[TILTS Communications]]'', kas kļuva par ''Lattelekom'' stratēģisko investoru. 1994. gada 14. janvārī valdība noslēdza tā saucamo "Jumta līgumu" starp Latvijas Republiku, ''TILTS Communications'' un ''Lattelekom''. ''TILTS Communications'' ieguva 49 % ''Lattelekom'' kapitāla daļu. Sākotnēji ''TILTS Communications'' kapitāldaļu turētāji bija Apvienotās Karalistes uzņēmums ''[[Cable & Wireless]]'' (70 % akciju) un Somijas ''[[TeliaSonera Finland|Telecom Finland]]'' (vēlāk ''Sonera'', ''TeliaSonera'', tagad ''[[Telia Company]]'') — 30 %. 2002. gadā ''Sonera'' kļuva par vienīgo ''TILTS Communications'' īpašnieku.<ref name="DB 2002" /> 2003. gadā ''Sonera'' apvienojās ar Zviedrijas ''[[Teliasonera Sverige|Telia]]'', izveidojot ''TeliaSonera'', kuras īpašumā nonāca arī ''TILTS Communications'' un attiecīgi 49 % ''Lattelecom'' kapitāldaļu. 1996. gadā ''Lattelekom'' izveidoja uzziņu dienestu ''118'' (kopš 2005. gada — ''1188 ''). 1997. gadā klientiem tika piedāvāta interneta iezvanpieeja ar zīmolu ''Apollo''. 2000. gadā darbu sāka interneta portāls ''[[Apollo (portāls)|Apollo]]''. Decembrī ciparu tīklam pieslēgto tālruņa līniju skaits pārsniedza 50 %. 2002. gada oktobrī ''Lattelekom'' sāka sniegt datu pakalpojumus Lietuvā. 2005. gadā tika iegādāts uzņēmums ''MicroLink Latvia'' (tagad ''[[Helmes Latvia]]''). Notika biznesa procesu atdalīšana atsevišķos meitas uzņēmumos. 29. jūnijā, atdalot Tīkla uzturēšanas daļu, dibināts uzņēmums ''Citrus Solutions'', kas nodarbojās ar tīkla infrastruktūras darbiem. 11. jūlijā reģistrēts ''C1'' (vēlāk — ''Lattelecom BPO''), kam uzticēja biznesa procesu ārpakalpojumus, ''1188'' informatīvos pakalpojumus un portālu ''Apollo''.<ref name="vēsture" /> 2006. gadā notika uzņēmuma [[zīmols|zīmola]] maiņa uz '''''Lattelecom''''', tika izveidots jauns [[logotips]]. 18. maijā uzņēmumu pārreģistrēja ar nosaukumu SIA ''Lattelecom'',<ref name="Lursoft Lattelecom" /> ''MicroLink Latvia'' tika pārdēvēts par [[Helmes Latvia|SIA ''Lattelecom Technology'']]. Maijā tika pārdots ''MicroLink Latvia'' ietilpušais finanšu un grāmatvedības programmu izstrādātājs un izplatītājs ''[[FMS Software|FMS]]''.<ref name="LETA 2006.05.19" /> 2006. gadā uzņēmums sāka piedāvāt Interneta TV, kas bija skatāma portālā ''Apollo''. 2007. gadā sāka piedāvāt interaktīvo ''Lattelecom'' televīziju. 2008. gadā tika pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Sākti plaši darbi optiskā tīkla izbūvē, lai nodrošinātu platjoslas interneta pieslēgumu. 2009. gadā sākta virszemes [[ciparu televīzija]]s ieviešana visā Latvijas teritorijā.<ref name="vēsture" /> 2011. gadā Lattelecom kļuva par Baltijā lielāko televīzijas pakalpojumu sniedzēju, sasniedzot 230 000 maksas TV abonentu.<ref name="diena.lv">[http://www.diena.lv/bizness/razosana/lattelekom-ir-baltijas-lielakais-tv-operators-13923710 Lattelekom ir Baltijas lielākais TV operators], www.diena.lv, 03.01.2012.</ref> ''Lattelecom'' kā pirmais Latvijā sāka piedāvāt plaša spektra televīzijas pakalpojumu internetā — Lattelecom Interneta TV. 2011. gada septembrī ''Apollo'' portālu iegādājās Somijas mediju koncerns [[Sanoma|Sanoma News]].<ref name="Apollo pārdošana" /> 2012. gadā uzņēmums izbūvē plašu bezvadu interneta WiFi tīklu visā Latvijā — 74 pilsētās un apdzīvotās vietās kopumā ir pieejami vairāk kā 3 500 pieslēguma punkti. Projekta "Pieslēdzies, Latvija!" ietvaros gandrīz 7 000 seniori apmācīti darbam ar datoru. 2013. gadā pabeigta pāreja uz Interaktīvās TV jauno un tehnoloģiski moderno televīzijas portālu. Sadarbībā ar ''DNB'' un ''SEB bankām'' realizēts projekts par WiFi iekārtu uzstādīšanu bankomātos. Ekspluatācijā nodots Ziemeļeiropā pirmais TIERIII sertificētais datu centrs "Dattum". Iegūtas tiesības nodrošināt Virszemes televīzijas maksas pakalpojumus līdz 2021. gadam. 2014. gadā ieviests jauns pakalpojums — Telemetrija, kas tiek piedāvāts namu apsaimniekotājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Privātpersonām tiek piedāvāts datu apmaiņas un uzglabāšanas pakalpojums ''eDati''. Lattelecom atklāj Latvijas vēsturē pirmo, tikai kultūrai veltīto kanālu ''Kultūra 360TV''. Lattelecom kļūst par galveno Baltijas lielākā skriešanas pasākuma ''Rīgas maratons'' atbalstītāju. 2015. gadā ''Lattelecom'' sāks piedāvāt pašu veidotus televīzijas kanālus: ''[[360TV]]'' un ''[[STV Pirmā!]]''. Decembrī ''Lattelecom'' atklāja [[interneta veikals|interneta veikalu]]. Tika atklāts Baltijā modernākais, uz aktivitātēm balstītais jeb ''Lattelecom'' viedais birojs "Mettropole". ''Lattelecom'' kļuva par galveno [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]] atbalstītāju, lai atbalstītu Latvijas kultūras attīstību un veicinātu Baltā nama repertuāra plašāku pieejamību, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. 2016. gadā ''Lattelecom'' uzsāka sadarbību ar [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumiem]] programmā ''Start-up Wise Guys Riga powered by Lattelecom''. Uzņēmums Interaktīvās TV klientiem nodrošināja iespēju skatīties televīziju augstākajā pieejamā izšķirtspējā — divkāršots HD izšķirtspējas kanālu skaits. Tika izveidota jauna izklaides platforma ''Shortcut'', kas piedāvāja unikālu seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī tiešraides. ''Lattelecom'' un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators ''Ukrtelekom'' noslēdza vienošanos par sadarbību, uzņēmumiem nodrošinot iespēju nomāt ''Lattelecom'' virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.lattelecom.lv/par-lattelecom/par-mums/vesture|title=Lattelecom vēsture {{!}} lattelecom.lv|website=m.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140726082820/http://m.lattelecom.lv/par-lattelecom/par-mums/vesture|archivedate=2014-07-26}}</ref> 2018. gada 7. augusta tika dibināts meitas uzņēmums SIA ''Data Experts'', lai nodrošinātu tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju drošības risinājumus. 2018. gada 9. oktobrī tika paziņots, ka 2019. gada pavasarī ''Lattelecom'' mainīs nosaukumu un zīmolu uz ''tet'', kas līdz šim bija saistīts ar elektrības biznesu.<ref name="db 2018.10.09" /> 12. oktobrī SIA ''Lattelecom BPO'' tika pārdēvēts par SIA ''TET''. 2019. gada 1. aprīlī SIA ''Lattelecom'' nosaukums tika mainīts uz '''SIA ''TET''''', savukārt SIA ''TET'' (agrākais ''Lattelecom BPO'') tika pārdēvēts par SIA ''Lattelecom''. 2020. gada 3. augustā ''Tet'' pārdeva meitas uzņēmumu ''[[Helmes Latvia|T2T]]'' Igaunijas uzņēmumam ''[[Helmes]]''.<ref name="db 2020.08.03" /> 26. augustā e-izsolē ''Tet'' administratīvā ēka Rīgā, Citadeles ielā 9A tika pārdota nekustamā īpašuma uzņēmumam ''Baltic RE Group''. 2020. gadā prokuratūra uzrādīja apsūdzības ''Tet'' valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā. 4. decembrī uzņēmuma padome atsauca Gulbi no amata, viņa vietā ieceļot valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Uldi Tatarčuku. 2021. gada 9. jūlijā Tatarčuks tika apstiprināts par ''Tet'' galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju.<ref name="db 2021.07.09" /> 2022. gada 4. janvārī tika paziņots, ka ''Tet'' iegādāsies ''[[Telia Company]]'' meitas uzņēmumu SIA ''Telia Latvija'' par 10,75 miljoniem eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu;<ref name="db 2022.01.04" /> darījums pabeigts 2022. gada 31. maijā. === Strīds par monopolstāvokli === 1994. gadā noslēgtais "Jumta līgums" paredzēja ''Lattelekom'' [[monopols|monopolu]] Latvijas fiksēto telesakaru jomā līdz 2013. gadam. Latvijai vēloties iestāties [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|Pasaules Tirdzniecības organizācijā]], tika pierasīts atcelt monopolstāvokli telesakaru tirgū. 1998. gada augustā Latvijas valdība pieņēma lēmumu to samazināt līdz 2003. gadam. ''Tilts Communications'' par monopolstāvokļa samazināšanu prasīja kompensācijas, bet Latvijas puse tam nepiekrita. 2000. gadā ''Tilts Communications'' ierosināja tiesvedību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas Republiku.<ref name="Lattelekom privatizācija" /> 2003. gada 1. janvārī oficiāli beidzās monopols, bet arī pēc tam ''Lattelekom'' ''de facto'' saglabājas noteicošā loma fiksēto telefonsakaru jomā. Latvijas valsts šķīrējtiesā iesniedza ievērojami lielāku pretprasību par ''TILTS Communications'' līgumā neizpildītajiem nosacījumiem, un 2004. gada 3. martā Latvijas Republika un ''TeliaSonera'' vienojās par mierizlīgumu. == Grupas struktūra == ''tet'' grupā ietilpst uzņēmumi: * SIA ''Lattelecom'' (agrākais ''Lattelecom BPO''), sniedz klientu apkalpošanas risinājumus un biznesa procesu [[ārpakalpojums|ārpakalpojumus]] (angļu valodā: ''business process outsourcing'', ''BPO''), kā arī uzziņu dienesta "1188" informatīvos pakalpojumus; ** SIA ''Data Experts'', nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju drošības risinājumus; ** SIA "Baltijas Datoru Akadēmija", informācijas un sakaru tehnoloģiju profesionāļu un lietotāju mācību un speciālistu sertifikācijas centrs; ** SIA ''Helio Media'' (agrākais ''Media 360''), īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, kā arī veido un attīsta televīzijas saturu; * SIA ''Citrus Solutions'', piedāvā integrētus risinājumus tīklu infrastruktūras un drošības sistēmu būvniecībā; * SIA ''Telia Latvija'', sniedz interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, [[mākoņdatošana]]s pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus. SIA ''Tet'' pieder 23 % mobilo sakaru operatora "[[Latvijas Mobilais Telefons]]" kapitāldaļu. ''tet'' grupas uzņēmumiem pieder arī aptuveni 48 % AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" kapitāldaļu. == Lattelecom internets == Lattelecom ir valstī lielākais [[Internets|Interneta]] pakalpojumu sniedzējs. Lattelecom piedāva vairākus interneta pieslēgumu veidus — platjoslas [[DSL]] internetu, [[optiskais internets|optisko internetu]], bezvadu risinājumus — [[Wi-Fi]] jeb publisko internetu, kā arī 4G internetu. === Optiskais internets === 2009. gadā Lattelecom sāka piedāvāt privātajiem klientiem optisko internetu ar ātrumu līdz 100 [[megabits sekundē|megabitiem sekundē]]. 2009. gada septembrī tika paziņots, ka Lattelecom palielinājis optiskā interneta ātrumu līdz 500 megabitiem sekundē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/180887 |title=Lattelecom» datu pārraides ātrumu palielinās līdz 500 megabitiem sekundē |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091119012225/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/180887 |archivedate=2009-11-19 }}</ref> Optiskais internets pieejams dažādās formās, sākot no 20 megabitiem sekundē (Mbps) līdz pat 500 Mbps. Lielākā daļa optikas abonentu izvēlēlas lietot 100 Mbps internetu.<ref name="apollo.lv">[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/242482 «Lattelecom»: optisko pakalpojumu lietotāju skaits gada laikā teju trīskāršojies]{{Novecojusi saite}}, www.apollo.lv, 30.06.2011.</ref> Lattelecom optiskā interneta galvenie raksturlielumi ir ātrums un "optika līdz mājoklim" koncepts — optiskā interneta kabelis tiek ierīkots katra klienta dzīvoklī un neviens cits to neizmantos. Lattelecom optiskā tehnoloģija ievelk optiskās šķiedras vadu lietotāja mājoklī vai birojā un tur pieslēdz ierīci, kas gaismas impulsus pārvērš datu plūsmā jeb internetā. Citi operatori Latvijā, kas izmanto optiku, lieto nedaudz atšķirīgu tehnoloģiju, kas optisko vadu pieslēdz pie pārkodēšanas un maršrutēšanas ierīces, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā.<ref name="apollo.lv"/> Par pirmo rajonu, kur kļuva pieejams Lattelecom optiskais internets, kļuva [[Zolitūde]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/preses_telpa/pazinojumi_presei/?month=1&year=2009&action=news&object_id=51188 |title=Lattelecom paziņojums plašsaziņas līdzekļiem |publisher=Lattelecom.lv |date=2009-01-15 |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110719083216/http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/preses_telpa/pazinojumi_presei/?month=1&year=2009&action=news&object_id=51188 |archivedate=2011-07-19 }}</ref> [[Rīga|Rīgā]] (2009. gada janvārī), vēlāk — [[Ķengarags]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Pļavnieki]], [[Ziepniekkalns]] un citi. Par pirmo pilsētu ārpus Rīgas, kur ir pieejams optiskais internets, kļuvusi [[Jelgava]], bet 2009. gada nogalē Lattelecom optika tika ierīkota arī tādās pilsētās kā [[Daugavpils]], [[Salaspils]] un citās. Tas, ka optiskā interneta tīkls sākumā tiek izvērsts Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu mikrorajonos tiek skaidrots ar to, ka līdzekļus, kas ieguldīti tīkla izvēršanā, ir iespējams atpelnīt tikai tādā gadījumā, ja pieslēgtajā ēkā ir vismaz 30 dzīvokļi. Pakalpojuma nodrošināšanai tiek izmantota [[GPON]] tehnoloģija, kas ļauj 100 megabitu sekundē ātrumu nodrošināt katrā pieslēgšanas vietā (dzīvoklī). 2013. gada sākumā Lattelecom optiskais internets ir pieejams jau 450 000 mājsaimniecību visā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Saulkalnē pieejams Lattelecom optiskais internets|url=http://www.riga24.lv/zinas/46/178881|date=2013-01-13}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopumā izbūve aptver jau vairāk nekā 45 pilsētas un apdzīvotas vietas. Plānots, ka līdz 2013. gada beigām Lattelecom optikas pārklājums sasniegs 484 000 mājsaimniecības, kas ir 58% no visām mājsaimniecībām Latvijā. Kopumā tuvāko gadu laikā Lattelecom mērķis ir palielināt optiskā interneta pieejamību līdz pat 75% no visām Latvijas mājsaimniecībām.<ref name="delfi.lv">[http://www.delfi.lv/tehnika/archive/lattelecom-dubulto-optiska-interneta-atrumu.d?id=43611951 'Lattelecom' dubulto optiskā interneta ātrumu], www.delfi.lv, 03.09.2013.</ref> 2013. gada oktobrī Lattelecom paziņoja, ka palielina optiskā interneta ātrumu līdz 1 [[Gbit/s]], bet visiem esošajiem privātā segmenta klientiem ātrumu dubulto bez maksas.<ref name="delfi.lv" /> 2018. gadā ''Lattelecom'' piedāvā trīs mājas interneta pieslēguma veidus — ''Starta internets, Pamata internets'' un ''Premium internet''s. ''Starta internets'' darbojas ar ātrumu līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbit/s), ''Pamata internets'' — līdz 250 Mbit/s un ''Premium internets'' nodrošina līdz pat līdz 400 Mbit/s ātru internetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/finansu_zinas/603067-lattelecom_turpmak_piedavas_tris_majas_interneta_piesleguma_veidus_augs_letaka_piesleguma_cena|title=«Lattelecom» turpmāk piedāvās trīs mājas interneta pieslēguma veidus; augs lētākā pieslēguma cena|website=Financenet|access-date=2018-04-09|language=lv}}</ref> 2019. gada vasarā (01.06 — 31.08) TET dubultoja visiem klientiem interneta ātrumu bez maksas. 100 megabiti izauga līdz 200 megabitiem, 250 megabiti izauga līdz 500 megabitiem, 400 megabiti izauga līdz 800 megabitiem. Tomēr, beidzoties vasarai, tika nolemts nesamazināt vasarā dubultoto ātrumu, kurš būs piejams arī turpmāk par iepriekšējo cenu. 2020 gada sākumā, 800mbit tika palielināti llīdz 1000mbps pa to pašu cenu. === Bezvadu internets === Lattelecom nodrošina publiskā bezvadu interneta jeb [[Wi-Fi]] piekļuves punktus aptuveni 4500 vietās visā Latvijā.<ref>[http://lattelecom.lv/majai/internets/bezvadu/WiFi/#what Wi-Fi piekļuves punkti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120630131511/http://lattelecom.lv/majai/internets/bezvadu/WiFi/#what#what |date={{dat|2012|06|30||bez}} }}, www.wifi.lv</ref> Lattelecom [[Wi-Fi]] bezvadu internets ir pieejams dažādu uzņēmumu birojos, degvielas uzpildes stacijās (DUS), kafejnīcās, viesnīcās, autoostās un citur. Bez maksas Lattelecom [[WiFi]] internets ir pieejams 874 bibliotēkās un 70 [[Latvija Statoil|Statoil]] pilna servisa DUS.<ref>[http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/novados/2012/06/01/aizpute-uzsak--lattelecom--optiska-tikla-izbuvi Aizputē uzsāk "Lattelecom" optiskā tīkla izbūvi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120604050808/http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/novados/2012/06/01/aizpute-uzsak--lattelecom--optiska-tikla-izbuvi/ |date={{dat|2012|06|04||bez}} }}, www.iauto.lv, 02.12.2012.</ref> ''Lattelecom'' nodrošina vairāk nekā 4000 vietās WiFi par brīvu. Maksas WiFi var lietot jebkurš portatīvā, planšetdatora vai viedtālruņa lietotājs, iegūstot lietotājvārdu un paroli. Tos var iegūt sūtot SMS vai maksājot ar bankas karti WiFi piekļuves vietās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/majai/internets/bezvadu-internets/wifi-cenas|title=WiFi - bezvadu internets datorā, planšetdatorā vai viedtālrunī {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181125170117/https://www.lattelecom.lv/majai/internets/bezvadu-internets/wifi-cenas|archivedate=2018-11-25}}</ref> === 4G internets === No 2018. gada marta ''Lattelecom'' klientiem piedāvāt 4G interneta pakalpojumu, pēc iespējas plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam sniedzot iespēju ērtāk lietot ''Lattelecom'' pakalpojumus — internetu komplektā ar modernāko televīziju — ''Shortcut''. Pakalpojums ieviests sadarbībā ar vienu no vadošajiem mobilo sakaru operatoriem ''Tele2''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/par-lattelecom/jaunumi/lattelecom-sak-klientiem-piedavat-ari-pakalpojumu-ar-4g-internetu|title=Lattelecom sāk klientiem piedāvāt arī pakalpojumu ar 4G internetu {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Mobilais mājas internets, pateicoties WiFi funkcijai, ir ērti un vienkārši izmantojams visur, kur pieejams 4G pārklājums un rozete. 4G internetu var lietot tur, kur nav pieejams Lattelecom DSL vai optiskais internets. 4G pārklājums šobrīd ir pieejms 99% Latvijas iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/majai/internets/apraksts/4g-internets|title=4G internets {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Lattelecom televīzija == {{main|Lattelecom TV}} Lattelecom piedāvā trīs [[televīzija]]s platformas — interaktīvo televīziju (signāls līdz televizoram tiek piegādāts pa interneta vadu), virszemes televīziju (signāls līdz televizoram tiek piegādāts pa gaisu un tiek uztverts ar antenu) un interneta televīziju (televīziju var skatīties, izmantojot jebkuru interneta pārlūku). No 2011. gada 1. marta uzņēmums sāka piedāvāt arī Interneta TV mobilajās ierīcēs, piemēram, [[viedtālrunis|viedtālruņos]] un [[planšetdators|planšetdatoros]],<ref name="ReferenceA">[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/266612 Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120511081750/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/266612 |date={{dat|2012|05|11||bez}} }}, www.apollo.lv, 01.03.2012.</ref> kļūstot par pirmo televīzijas operatoru Baltijas valstīs, kas ļauj cilvēkiem skatīties televīziju uz četriem ekrāniem — ne tikai tradicionālajā televizorā, bet arī datorā, planšetdatorā un mobilajā tālrunī.<ref>[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/417035-tv_saturs_cetros_ekranos_par_vienu_cenu TV saturs «četros ekrānos par vienu cenu»], www.tvnet.lv, 04.04.2012.</ref> 2009. gada nogalē Lattelecom ir bija 55 tūkstoši televīzijas klientu — Interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku, bet Virszemes TV maksas paketes — ap 12 tūkstošiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |title=Apollo - Ziņas: «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120411023520/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |archivedate=2012-04-11 }}</ref> Kopumā 2009. gada beigās Lattelecom Virszemes TV regulāri skatijušies 20 tūkstoši mājsaimniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.financenet.lv/zinas/298295-virszemes_tv_skatas_jau_vairak_neka_20_000_majsaimniecibu|title=Virszemes TV skatās jau vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību|publisher=Financenet.lv|accessdate={{dat|2012|4|15||bez}}}}</ref> Savukārt 2010. gada aprīļa sākumā uzņēmums informēja, ka "kopējais «Virszemes TV» skatītāju skaits šobrīd varētu būt jau ap 150 000 līdz 160 000."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/199509 |title=Būtiski palielinājies pieprasījums pēc «Lattelecom» dekoderiem |publisher=Apollo.lv |date= |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120411020843/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/199509 |archivedate=2012-04-11 }}</ref> 2011. gadā uzņēmums publiskoja datus, ka kļuvis par Baltijā lielāko televīzijas pakalpojumu sniedzēju, sasniedzot 230 000 maksas TV abonentu.<ref name="diena.lv"/> === Interaktīvā TV === Jaunākās paaudzes televīzija, kas nodrošina interaktivitāti — iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties. Lattelecom Interaktīvā TV piedāvā virtuālo video nomu, pārraižu arhīvu (''[[timeshift]]''), raidījumu un filmu ieraksta funkciju, atgādinājumu par raidījuma sākumu, iespēju izvēlēties [[subtitri|subtitru]] valodu un citas iespējas. Vieno no tām, piemērām, ir kanālu apraide [[HD]] ([[augstas izšķirtspējas]]) kvalitātē. Interaktīvās TV signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, kas nodrošina gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu pa vienu vadu (tālruņa līniju). Abonentam tas nozīmē, ka mājās nav jāvelk papildu kabeļi vai pie mājas jāstiprina satelīta šķīvis. 2012. gadā Lattelecom interaktīvajā televīzijā ir pieejami vairāk nekā 100 televīzijas kanāli, kas sadalīti pa dažādām tematiskajām pakām, ko skatītājs var izvēlēties, balstoties uz savām interesēm.<ref>[http://tv.lattelecom.lv/kanali/interaktivie Interaktīvās TV kanāli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120625215919/http://tv.lattelecom.lv/kanali/interaktivie |date={{dat|2012|06|25||bez}} }}, tv.lattelecom.lv</ref> Piemēram, [[sports|sporta]], populārzinātniskie vai bērnu kanāli. 2011. gadā palielināts kanālu klāsts ar ieraksta funkcionalitāti — iepriekšējo 14 kanālu vietā ieraksta funkcionalitāte pieejama jau 28 kanāliem.<ref name="lattelecom.lv">[http://www.lattelecom.lv/images/modules/fckeditor/File/LTC%20grupa/Gada%20parskats/SFPS_2011_LV_final.pdf Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats]{{Novecojusi saite}}, www.lattelecom.lv, 01.02.2012.</ref> Laika gaitā interaktīvā televīzija attīstījusies, piedāvājot papildus iespējas, piemēram, skatītājs ar pulti var pasūtīt picu vai abonēt [[Latvijas Avīze]]s izdevumus.<ref>[http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336129:abon-llatvijas-avzir-ar-tv-pulti&catid=170&Itemid=306 Abonē «Latvijas Avīzi» ar TV pulti ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130314112743/http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336129:abon-llatvijas-avzir-ar-tv-pulti&catid=170&Itemid=306 |date={{dat|2013|03|14||bez}} }}, www.la.lv, 13.12.2011.</ref> Kopš 2012. gada interaktīvajā televīzijā var iznomāt arī [[trīsdimensiju telpa|3D]] filmas.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/84988/lattelecom-interaktivaja-televizija-vares-nomat-3d-filmas "Lattelecom" interaktīvajā televīzijā varēs nomāt 3D filmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120622032136/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/84988/lattelecom-interaktivaja-televizija-vares-nomat-3d-filmas |date={{dat|2012|06|22||bez}} }}, www.kasjauns.lv, 19.06.2012.</ref> Kopumā nomā pieejamas aptuveni 1000 filmas, animācijas filmas un koncertieraksti — gan pasaules lielāko filmu studiju (''[[Warner Bros.|Warner]]'', ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'', ''[[Sony Pictures|Sony]]'', [[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM]], ''Regency'' u.c.) veidotas filmas, gan Latvijas kino meistardarbi.<ref name="lattelecom.lv"/> === Virszemes TV === Kopš 2009. gada sākuma Lattelecom, uzvarot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) realizē Latvijā pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=2009. gada 27. janvāris 17:45 |url=http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi |title=Latvijā ciparu TV ieviesīs Lattelecom |publisher=db.lv |date= |accessdate=2012-04-15 |archiveurl=https://archive.is/20120724111654/http://www.db.lv/a/2009/01/27/Latvija_ciparu_TV_ieviesi |archivedate=2012-07-24 }}</ref> Lattelecom Digitālā Virszemes televīzija ir pa gaisu ar radio viļņiem pārraidīts signāls, kas uztverams ar istabas vai jumta antenas palīdzību. Tiem skatītājiem, kas patlaban ar istabas vai jumta antenām skatās analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora palīgierīce — dekoders, lai turpinātu to darīt. Plānots, ka Virszemes TV bez maksas būs skatāmi visi Latvijas nacionālie kanāli — [[LTV1]], [[LTV7]], [[LNT]], [[TV3]] un [[TV5]] (Rīgas apraides reģionā). 2018. gadā virszemes televīzija ir pieejama 98% Latvijas teritorijas, tā piedāvā vairāk kā 50 kanālus, kā arī tajā ir pieejama valodas un subtitru izvēle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/majai/televizija/virszemes-tv/tv-piedavajums|title=Virszemes televīzija {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Interneta TV — Tet+ === Interneta televīzija pieejama jau kopš 2010. gada, kad tā tika publiskota testa režīmā.<ref name="krizdabz.lv">[http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/lattelecom-tv-lattelecom-sak-testet-interneta-tv-ielugumi/ lattelecom.tv — Lattelecom sāk testēt Interneta TV (ielūgumi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120712043417/http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/lattelecom-tv-lattelecom-sak-testet-interneta-tv-ielugumi/ |date={{dat|2012|07|12||bez}} }}, www.krizdabz.lv, 02.12.2010.</ref> Interneta televīzija laikā no 2010. gada līdz 2016. gadam bija pieejama interneta platformā [https://web.archive.org/web/20171002092640/https://www.lattelecom.tv/ www.lattelecom.tv] divās kvalitātēs — augstā kvalitāte (HQ) un zemā kvalitāte (LQ). HQ režīmā nepieciešams minimālais garantētais interneta pieslēguma ātrums vismaz 2.5 Mbps, bet LQ — vismaz 1 Mbps.<ref name="krizdabz.lv" /> Interneta televīzija mobilajās ierīcēs ir pieejama kopš 2012. gada marta.<ref name="ReferenceA" /> Tas bija pirmais televīzijas pakalpojums Latvijā, kas ļauj televīziju skatīties ne tikai sev ērtā laikā un vietā, bet arī uz dažādām ierīcēm — datora, planšetdatora, viedtālruņa.<ref name="ReferenceA" /> Mobilajās ierīcēs bija pieejami 16 televīzijas kanāli. Televīzija bija pieejama [[Android]] un [[iOS]] [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[viedtālrunis|viedtālruņiem]], kā arī uz iOS operētājsistēmas planšetdatoriem .<ref name="ReferenceA" /> 2016. gadā Lattelecom izveido jaunu izklaides platformu ''Shortcut'', kas piedāvā unikālu seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī ekskluzīvas tiešraides no lielākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, tā ir pieejama [https://web.archive.org/web/20180224054944/https://www.shortcut.lv/ www.shortcut.lv]. ''Shortcut'' piedāvā labākos TV kanālus, seriālus, kā arī simtiem jaunākās filmas, kas vēl nesen tika demonstrētas kinoteātros. ''Shortcut'' var skatīties jebkur Latvijā, kā arī īslaicīgi ceļojot EEZ valstīs, kur ir pieejams internets — datorā, mobilajā ierīcē, AppleTV, AndroidTV, Samsung Tizen SmartTV vai Shortcut Box. Izklaides platforma piedāvā ''Shortcut Films, Shortcut TV'' un ''Shortcut Premiere''. ''Shortcut Films'' piedāvā filmas no Latvijas un pasaules, kā arī dažāda žanra šovus un seriālus. ''Shortcut TV'' piedāvā sekot tiešraidēm vairāk kā 50 TV kanālos, kā arī piedāvā iespēju skatīties arhīvā. ''Shortcut Premiere'' piedāvā iespēju atsevišķi iegādāties filmas, kas vēl nesen tika rādītas uz kino ekrāniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/majai/televizija/shortcut/shortcut-piedavajums|title=Shortcut {{!}} Tiešraides, videonoma un arhīvs|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-09|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == tet == ''Lattelecom'' kopš 2017. gada aprīļa piedāvā arī elektroenerģijas pakalpojumus. Savukārt kopš 2018. gada aprīļa tet zīmols piedāvā arī gudrās mājas risinājumus. === tet === ''Lattelecom tet'' piedāvā trīs elektroenerģijas tarifu plānus: dinamiskais, drošais un fiksētais. Tarifu plāns ''tet'' Dianmiskais nozīmē viszemāko maksu par elektroenerģiju un ekonomiju ilgtermiņā. Ar šo tarifu tiek maksāts par elektroenerģiju pēc ''Nord Pool SPOT'' biržas cenām, kas mainās ik stundu. Tarifu plāns, kuram ikmēneša maksa par elektroenerģiju būs atšķirīga, kas ir atkarīgs no tirgus situācijas. Tarifu plāns ''tet'' Drošais ir ļoti līdzīgs ''tet'' Dinamiskajam, bet ar vienu būtisku atšķirību. ''Nord Pool'' biržā cenas var svārstīties un mainīties gan stundu, gan mēnešu ietvaros, tad izvēloties ''tet'' Drošo tarifu plānu, tiek apdrošināti augsto cenu riski, neļaujot pārsniegt noteikto vērtību. Piemērots cilvēkiem, kuri ir gatavi izmēģināt biržas produktu priekšrocības, bet vēlas drošību pret neparedzamiem riskiem. Tarifu plāns ''tet'' Fiksētais ir piemērots cilvēkiem, kas vēlas savos ikmēneša maksājumos un elektronenerģijas cenā pilnīgu stabilitāti. Maksa par kWh līguma laikā nemainās un to neietekmēs biržas cenas kāpumi un kritumi. Ar šo tarifu plānu var izvēlēties arī izlīdzināto maksājumu, kas nodrošinās vienādus ikmēneša rēķinus kalendārā gada ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/|title=tet elektrība|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180514064137/https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/|archivedate=2018-05-14}}</ref> === Gudrā māja === ''tet'' gudrā māja ir gudrās mājas risinājumi, kas dod iespēju attālināti sekot līdzi gaisa temperatūrai, gaisa mitrumam un gaisa kvalitātei (CO2) mājās, regulēt temperatūru, ieslēgt un izslēgt dažādas ierīces manuāli vai automātiski, izmantojot vienotu gudrās mājas vadības portālu visām ar tet gudrās mājas sistēmu savietojamajām ierīcēm. Lattelecom e-veikalā ar ''tet'' gudrās mājas sistēmu savietojamās ierīces ir atzīmētas ar ''tet'' simboliku. ''tet'' gudrā māja piedāvā trīs pakalpojumus: ''tet'' gaisa kvalitātes kontrole, ''tet'' siltā grīda un ''tet'' apkures vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tet.lv/lv#/|title=tet gudrā māja - Sākumlapa v2|website=tet.lv|access-date=2018-04-10|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180411111901/http://www.tet.lv/lv#/|archivedate=2018-04-11}}</ref> == Helio == 2018. gada 25. aprīlī ''Lattelecom'' atklāja jaunu zīmolu [https://web.archive.org/web/20190704123223/https://helio.lv/ ''Helio'']. Šobrīd ''Helio'' ietilpst plašs televīzijas pakalpojumu klāsts — Interaktīvā TV, ko jau pavisam drīz nomainīs Helio iTV, Virszemes TV, ''Shortcut''; reklāmas pakalpojumi, abi ''Lattelecom'' veidotie kanāli ''360TV'' un ''STV Pirmā!'', Baltijas eSporta līga. Attīstot un klientiem piedāvājot jaunus izklaides produktus, tie turpmāk papildinās ''Helio'' izklaides piedāvājumu. Līdzšinējo ''Lattelecom'' Interaktīvās TV pakalpojumu pakāpeniski nomaina ''Helio'' interaktīvā televīzija. ''Helio iTV'' piedāvā jaunu, mūsdienīgāku TV skatīšanās pieredzi, ērtāku platformu, ar papildu iespējām un noderīgām funkcijām. Sekojot televīzijas attīstības tendencēm pasaulē, Helio iTV pieejama gan TV, gan viedtālrunī un planšetē, gan vēlāk arī datorā. Turklāt visās vidēs skatītais saturs būs saistīts, piemēram, ja filma iesākta skatīties viedtālrunī, mājas TV ekrānā to varēs turpināt skatīties no vietas, kur skatītājs apstājies. ''Helio'' nosaukums radīts, lai būtu saprotams un uztverams gan Latvijā, gan starptautiski, domājot par turpmākajām attīstības iespējām arī ārpus Latvijas. === eSporta līga === ''Lattelecom'' un viena no vadošajām eSporta organizācijām Baltijā ''GOEXANIMO'' ir apvienojuši spēkus un izveidojuši Baltijas ''eSporta līgu'' (''BESL PRO''), kas ir pirmais šāda līmeņa eSporta pasākums reģionā. Pirmajā sezonā (2018. gadā) komandas sacentīsies divās pasaulē un Baltijā populārākajās disciplīnās: League of Legends un Counter-Strike: Global Offensive un Playerunknown battlegrounds . Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labāko komandu cīņa noslēgsies festivālā HyperTown Riga.<ref name="ReferenceB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/par-lattelecom/jaunumi/izveidota-baltija-pirma-esporta-liga|title=Izveidota Baltijā pirmā eSporta līga|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-11|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''HyperTown Riga'' festivālā ar izstādes elementiem varēs piedzīvot un izdzīvot visdažādākās mūsdienu populārās kultūras daļas — no eSporta turnīriem, grafiti sesijām, cosplay šova, kas ļaus pārtapt par atpazīstamiem un iemīļotiem personāžiem un piedalīties tēlu konkursā, līdz diskusijām par spēļu izstrādi, strīmeru sacensībām, tehnoloģiju jaunumiem.<ref name="ReferenceB"/> == Zīmols == 2006. gada 18. maijā ''Lattelecom'' realizēja tā saucamo rebrendingu, nomainot veco zīmolu pret jaunu. Pārmaiņu mērķis bija uzlabot saistību starp ''Lattelecom'' zīmolu, produktiem un pakalpojumiem, panākt lielāku komunikācijas un izmaksu efektivitāti, kā arī uzsvērt ''Lattelecom'' līderpozīcijas tirgū. Pirms 2006. gada uzņēmuma notika restrukturizācija, tika iegādāts jauns uzņēmums (''SIA Lattelecom Technology'') un zīmola maiņa nozīmēja arī šo pārmaiņu noslēgumu — jaunais zīmols apvienoja vienā veselumā ''Lattelecom'' grupas uzņēmumus, kas tieši saistīti ar patērētāju apkalpošanu, klientu biznesa procesu ārpakalpojumu, kā arī IT&T un satura pakalpojumu jomu. ''SIA Lattelekom'' juridiskais nosaukums tika mainīts uz ''SIA Lattelecom''. IT pakalpojumu sniedzēja ''SIA MicroLink Latvia'' nosaukums — uz ''Lattelecom Technology'', ''SIA C1'', kas darbojas biznesa procesu ārpakalpojumu jomā, kļuva par ''SIA Lattelecom BPO''. Tīkla būvniecības un uzturēšanas uzņēmums ''SIA Citrus Solutions'', ņemot vērā tā darbības specifiku, saglabāja esošo nosaukumu un ieguva arī savu grafisko identitāti, kas atšķiras no citiem grupas uzņēmumiem. Tas skaidrojams ar to, ka ''Citrus Solutions'' sniedz pakalpojumus citiem IT&T nozares uzņēmumiem, kuri ir ''Lattelecom'' grupas konkurenti. === Logotips === Zīmola maiņa nozīmēja ne tikai nosaukuma un struktūras maiņu, bet arī to, ka jaunu veidolu ieguva visa vizuālā un grafiskā identitāte — logotips, korporatīvās krāsas, darba apģērbs un auto marķējums. Iepriekšējais logotips tapa pēc Trešās atmodas un simbolizēja Latvijas zaļos mežus un sarkanbaltsarkano karogu, un tajā bija attēlota tālruņa ripa. Ņemot vērā to, ka 2006. gadā ''Lattelecom'' vairs nebija tikai telesakaru uzņēmums, vecais zīmols un arī logotips vairs neatspoguļoja uzņēmuma tagadni un tā attīstību nākotnē. ''Lattelecom'' jaunais logo sastāv no uzņēmuma nosaukuma, kurā integrēta TT zīme korporatīvajā kieģeļsarkanajā krāsā. Tēli TT simbolizē saskarsmes lomu cilvēka dzīvē — nepieciešamību kontaktēties, būt zinošam, apmainīties ar informāciju, izmantot iespējas, ko dod ātra un ērta saziņa. Logotips raksturo ''Lattelecom'' kā jaunām idejām atvērtu sistēmu un vienlaikus aicina izmantot tehnoloģijas visās jomās, kur tās var bagātināt mūsu dzīvi. == Sociālā atbildība == ''Lattelecom'' īsteno sabiedrības atbalsta un labdarības projektus. Galvenās atbalsta jomas ir [[kultūra]], [[izglītība]] un [[sports]].<ref>[http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/par_Lattelecom_grupu/Lattelecom_atbalsta/ Lattelecom atbalsta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120701094116/http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/par_Lattelecom_grupu/Lattelecom_atbalsta |date={{dat|2012|07|01||bez}} }}, www.lattelecom.lv</ref> Viens no sociālās atbildības projektiem ir Pieslēdzies, Latvija! === Pieslēdzies, Latvija! === Pieslēdzies, Latvija! ir unikāls projekts Latvijas mērogā, kas cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem ļauj apgūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, tādējādi samazinot to cilvēku skaitu, kas neprot strādāt ar datoru un internetu.<ref name="nra.lv">[http://nra.lv/latvija/60143-vairaki-simti-senioru-projekta-piesledzies-latvija-nosleguma-parbauda-zinasanas-datoru-lietosana.htm Vairāki simti senioru projekta "Pieslēdzies, Latvija" noslēgumā pārbauda zināšanas datoru lietošanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121121162113/http://nra.lv/latvija/60143-vairaki-simti-senioru-projekta-piesledzies-latvija-nosleguma-parbauda-zinasanas-datoru-lietosana.htm |date={{dat|2012|11|21||bez}} }}, www.nra.lv, 17.11.2011.</ref> 2011. gadā visā Latvijā tika noorganizētas 150 grupas un datora lietošanas teorētiskus un praktiskus pamatus apguva vairāk nekā 1500 cilvēki.<ref name="nra.lv" /> 2012. gadā senioru apmācībām tika piesaistīti [[informātika]]s skolotāji, tādējādi palielinot apmācāmo skaitu.<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/20956-piesledzies-latvija-aicina-seniorus-pieteikties-bezmaksas-datorapmacibas-kursiem „Pieslēdzies, Latvija!” aicina seniorus pieteikties bezmaksas datorapmācības kursiem], www.ventspils.lv, 17.05.2012.</ref> Apmācības senioriem tiek organizētas nelielās grupās — pa aptuveni 14 dalībniekiem katrā grupā. Katras grupas apmācību ilgums ir trīs dienas, apmācībām veltot četras mācību stundas (45 minūtes katra) ik dienu.<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/20956-piesledzies-latvija-aicina-seniorus-pieteikties-bezmaksas-datorapmacibas-kursiem „Pieslēdzies, Latvija!” aicina seniorus pieteikties bezmaksas datorapmācības kursiem] , www.ventspils.lv, 17.05.2012.</ref> 2016. gadā Lattelecom noslēdza septiņus gadus ilgušo sociālās atbildības iniciatīvu „Pieslēdzies, Latvija!”, nodrošinot bezmaksas datorapmācību 31 tūkstotim Latvijas senioru un sasniedzot 2008. gadā izvirzīto mērķi. 7. jūnijā ''Lattelecom'' pasniedza pirmo dāvanu, valsts simtgadi gaidot — apmācību rezultātā izveidoto viedsenioru paaudzi. == Lattelecom Rīgas maratons == ''Lattelecom Rīgas maratona'' atbalstītājs ir jau kopš 2008. gada un šobrīd tas ir kļuvis par ''Lattelecom Rīgas maratona'' galveno partneri. Maratonu kopš 2007. gada sadarbībā ar Rīgas domi rīko aģentūra ''NECom.'' 2016. gadā pasākums ieguva "Gada balvu sportā 2016" nominācijā "Gada notikums Tautas sportā".<ref name="lattelecomrigasmaratons.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lattelecomrigasmaratons.lv/lv/par-maratonu/vesture/|title=Vēsture|last=www.cube.lv|first=Cube /|website=www.lattelecomrigasmaratons.lv|access-date=2018-04-11|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180407031532/http://www.lattelecomrigasmaratons.lv/lv/par-maratonu/vesture/|archivedate=2018-04-07}}</ref> Kopumā ''Rīgas maratonā'' klasiskā maratona distancē jeb 42 km 195m ir finišējuši 11 877 skrējēju (1991—2016) ar vislielāko finišētāju skaitu 2016. gadā, kad finišēja 1 496 dalībnieki. Pusmaratona distance jeb 21 km 97,5 m pirmo reizi tika piedāvāta 2006. gadā un šajā laikā Rīgas maratona ietvaros pusmaratonā kopumā finišējuši 22 733 skrējēju (2006—2016). Paralēli tam katru gadu dalībniekiem tiek piedāvāta arī alternatīva 3 — 6 km distance, kas parasti pulcē vislielāko dalībnieku skaitu.<ref name="lattelecomrigasmaratons.lv"/> == Jaunie biznesi == Lattelecom ir ne tikai telesakaru operators, interneta un enerģijas pakalpojumu sniedzējs, kas strādā ar pamatbiznesiem, bet arī attīsta jaunus biznesa virzienus. === CLAARA === ''Lattelecom'' sadarbībā ar inteliģento tehnoloģiju uzņēmumu ''APPLY'' izstrādājis Baltijā pirmo tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīku ''CLAARA''. Tas reālajā laikā apkopo vairāk nekā 200 000 Latvijas mājsaimniecību statistiku, sniedzot līdz šim precīzākos reklāmu datus par iecienītāko TV kanālu skatījumiem uzreiz pēc to parādīšanās ēterā. ''CLAARA'' ir mākslīgā intelekta risinājums, kas datus apstrādā, izmantojot videoredzi jeb algoritmu, kas spēj patstāvīgi noteikt reklāmu televīzijas kanālos, atrast līdzības citās reklāmās, piesaistot tās konkrētai nozarei. ''CLAARA'' atpazīst reklāmas vienlaicīgi vairākos desmitos kanālu, spējot vienā stundā apstrādāt līdz pat 90 stundām TV satura.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/par-lattelecom/jaunumi/tirgu-ieviests-jauns-maksliga-intelekta-risinajums-tiessaistes-tv-reklamas-analitikas-riks-claara|title=Tirgū ieviests jauns mākslīgā intelekta risinājums - tiešsaistes TV reklāmas analītikas rīks CLAARA {{!}} lattelecom.lv|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-11|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Lietu internets (IoT) === ''Lattelecom'' uzsācis pirmā lietu interneta tīkla ieviešanu Latvijā, piedāvājot klientiem lietu interneta (IoT- Internet of Things) risinājumus gudrākai pilsētas pārvaldībai, biznesa modernizācijai un gudrai ražošanas pārvaldībai. Lietu interneta pārklājums jau pieejams visā Rīgas teritorijā un tīkla izveide turpinās arī citās Latvijas pilsētās. Lietu interneta tīkla risinājumi pieejami ne vien klientiem, bet arī uzņēmumiem, kas strādā pie jaunu biznesa iespēju attīstīšanas un pakalpojumu izveides.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/iot/|title=https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/iot/|website=www.lattelecom.lv|access-date=2018-04-11|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180810023557/https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/iot/|archivedate=2018-08-10}}</ref> == Klientu atbalsta robots Anete == 2017. gada oktobrī ''Lattelecom'' darbu sācis pirmais uzņēmuma klientu atbalsta robots ''Anete'', kas ar sabiedrības līdzdalību un sarunām mācās virtuāli sniegt palīdzību latviešu valodā. ''Aneti'' radīja ''Lattelecom'' darbinieki iekšējā inovāciju programmā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu ''Tilde''. Pirmajā dienā jau vairāk nekā 300 cilvēki sarunājušies ar jauno palīgu, uzdodot vairāk nekā 4000 jautājumu. Sarunu biedri gan pārbaudīja ''Anetes'' spēju atbildēt uz jautājumiem par ''Lattelecom'', gan centās pārliecināties par tās atjautību. Robots ''Anete'' strādā ''Lattelecom'' palīdzības lapā http://palidziba.lattelecom.lv{{Novecojusi saite}}, līdz 2018. gada martam ''Anete'' strādāja ''Facebook'' lapā ''Lattelecom Anete''. Anete mācās no klientu uzdotajiem jautājumiem, lai spētu atbildēt arvien precīzāk un daudzveidīgāk. == Finanšu rezultāti == Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums ''Lattelecom'' 2017. gadā strādājis ar peļņu 40,7 miljonu eiro apmērā un par 2,4 miljoniem eiro audzējis apgrozījumu, sasniedzot 195,67 miljonus eiro, liecina uzņēmuma konsolidētie neauditētie dati. ''Lattelecom'' grupas EBITDA (peļņa no pamatdarbības) ir 69,1 miljons eiro, saglabājoties iepriekšējā gada līmenī. Gada investīcijas sasniegušas 29 miljonus eiro — interneta pamattīkla attīstībā, klientu gala iekārtu modernizācijā, IT sistēmu uzlabojumos, kā arī jauno ideju attīstībā. 2017. gadā ''Lattelecom'' grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksāja 48,5 miljonus eiro. ''Lattelecom'' grupas peļņa, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, augusi par 8,5 miljoniem un sasniedz 40,7 miljonus, tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem — Latvijas Republikai un ''Telia Company''. == Darbinieki == Lattelecom grupā strādā vairāk kā 1500 darbinieki. Personāla atlases uzņēmuma SIA ''[[WorkingDay Latvia]]'' pētījumā Lattelecom tika nosaukts par trešo iekārotāko darba devēju 2017 (pirmajā vietā nokļuva SIA ''Latvijas Mobilais telefons'', bet otrajā — ''Swedbank'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.workingday.lv/lv/info/karjeras-akademija/karjerai/?item_id=1055|title=WorkingDay pētījums: “iekārotākais” darba devējs Latvijā ir “Latvijas Mobilais Telefons”|website=www.workingday.lv|access-date=2018-04-11|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180303124305/http://www.workingday.lv/lv/info/karjeras-akademija/karjerai/?item_id=1055|archivedate=2018-03-03}}</ref> Taču TOP101 vērtīgāko uzņēmēju topā Lattelecom ierindojas 5.vietā 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.top101.lv/lv/top101/2017|title=Top 101 - 2017 {{!}} Top101.lv|website=www.top101.lv|access-date=2018-04-11|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180419120948/http://www.top101.lv/lv/top101/2017|archivedate=2018-04-19}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Galerija | height=100 |perrow=6|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Lattelekom.jpg|"Lattelekom" logo (1992—2006) |Attēls:Lattelecom logo.svg|"Latelecom" logo (2006—2019) |Attēls:Tet-logo.png| Logotips pārejas periodā 2019. gadā }} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft Lattelecom">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/lattelecom Lattelecom, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]{{Novecojusi saite}} Lursoft</ref> <ref name="DB 2002">[http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/lattelekom-cena-694-miljoni-eiro-346547 Lattelekom cena: 694 miljoni eiro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160503133057/http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/lattelekom-cena-694-miljoni-eiro-346547 |date={{dat|2016|05|03||bez}} }} Dienas Bizness, Juris Kaža, 2002. gada 30. janvāris</ref> <ref name="vēsture">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/par_Lattelecom_grupu/?ltc_nav35821=7408 |title=Vēsture |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120513121006/http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/par_Lattelecom_grupu/?ltc_nav35821=7408#navigationltc_nav35821 |archivedate={{dat|2012|05|13||bez}} }}</ref> <ref name="LETA 2006.05.19">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lattelecom-pardod-microlink-meitasuznemumu-fms.d?id=14493319 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'] LETA, 19. maijs 2006</ref> <ref name="Apollo pārdošana">[http://bizness.delfi.lv/uznemumi/somijas-mediju-koncerns-sanoma-news-iegadajas-portalu-apollo.d?id=40649753 Somijas mediju koncerns 'Sanoma News' iegādājas portālu 'Apollo']{{Novecojusi saite}} delfi.lv, 2011-09-16</ref> <ref name="db 2018.10.09">[https://www.db.lv/zinas/lattelecom-pavasari-mainis-nosaukumu-un-zimolu-479887 Lattelecom pavasarī mainīs nosaukumu un zīmolu] LETA, 2018. gada 09. oktobris</ref> <ref name="db 2020.08.03">[https://www.db.lv/zinas/tet-pardod-meitasuznemumu-igauniem-497867 Tet pārdod meitasuzņēmumu igauņiem] Db.lv, 03.08.2020</ref> <ref name="db 2021.07.09">[https://www.db.lv/zinas/tet-valdes-priekssedetaja-amata-iecelts-uldis-tatarcuks-503531 Tet valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Uldis Tatarčuks] LETA, 09.07.2021</ref> <ref name="db 2022.01.04">[https://www.db.lv/zinas/tet-iegadajas-telekomunikaciju-uznemumu-telia-latvija-505770 Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija] Db.lv, 04.01.2022</ref> <ref name="Lattelekom privatizācija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pa.gov.lv/LPA/Lpa.php?ID=3 |title="Lattelekom" privatizācija |access-date={{dat|2012|12|19||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20121219211324/www.pa.gov.lv/LPA/Lpa.php?ID=3 |archivedate={{dat|2012|12|19||bez}} }}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.tet.lv/ tet] {{Telesakari Latvijā}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Tet| ]] gtig1o5r5itjjeeh7evx1hxv8tug0dn Informācija 0 18024 3669895 3624537 2022-08-13T16:44:57Z 2A03:EC00:B97C:9E44:2443:5DC3:C78E:371D wikitext text/x-wiki '''Informācija''' ir ziņas, [[dati]] par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija. Šajā gadīju⁰mā par operācijām saprot uztveri, nodošanu, pārveidošanu, glabāšanu un izmantošanu. Informācijai, atšķirībā no datiem, ir jēga. Informatīvā plūsma veido tā saucamo '''informācijas piramīdu''', kuras pamatā ir [[dati]], nākamais līmenis ir informācija, kuru noslēdz [[zināšanas]]. No avota datiem nodošanas procesā tiek iegūta informācija, šīs informācijas izmantošanas rezultātā noteiktos apstākļos rodas zināšanas. == Informācijas iegūšana == Informāciju var uztvert ne tikai [[cilvēks]], bet arī [[dzīvnieki]], [[augi]] un dažādas ierīces, piemēram, [[termometrs]]. Informācijas uztveršanu sauc par '''informācijas iegūšanu'''. Cilvēks informāciju iegūst ar [[redze]]s, [[dzirde]]s, [[oža]]s, [[garša]]s un [[tauste]]s palīdzību. Cilvēks uztverto informāciju uzglabā savā atmiņā. Atmiņai ir svarīga nozīme, jo ar tās palīdzību var uzkrāt zināšanas un pēc vajadzības tās izmantot. Tā kā visu vajadzīgo informāciju ne vienmēr var atcerēties, cilvēki laika gaitā ir izgudrojuši dažādus informācijas uzglabāšanas palīglīdzekļus, piemēram, [[grāmata]]s, [[burtnīca]]s, [[audio]] un [[video]] kasetes, [[kompaktdisks|kompaktdiskus]]. == Informācijas organizēšana == Informāciju organizēt ir nepieciešams, lai informāciju var efektivāk informāciju iegūtu un saglabātu un vēlāk meklētu, novērtētu un atlasītu. Informācijas organizēšana ietver dažādus procesus tās analīzei, pielietošanai un sakārtošanai. Informācijas organizēšanas metodes ietver [[Datubāze|datubāžu]] veidošanu, [[Vizuālā pārvaldība|vizuālo pārvaldību]], diagrammu un inforgrafiku veidošanu, sistēmu analīzi, hierarhisko koku veidošanu u. c. == Informācijas nodošana == Savukārt pašu informāciju var uzglabāt un nodot dažādās formās: * '''simboliskā''' formā, kurā izmanto dažādas zīmes, piemēram, luksufora gaismas, ceļazīmes; * '''tekstuālā''' formā, kurā izmanto dažādus simbolus — [[cipars|ciparus]], [[burts|burtus]] un [[matemātika|matemātiskas]] zīmes. Nozīme ir ne tikai simboliem un skaitam, bet arī to secībai; * '''grafiskā''' formā, piemēram, [[fotogrāfija]]s, zīmējumi; * '''audio''' formā, piemēram, [[mūzika]]; * '''video''' formā, piemēram, [[Kinofilma|filma]]s; Informācijas nodošanu sauc arī par '''informācijas izplatīšanu'''. Mūsdienās informācijas izplatīšanai arvien vairāk izmanto dažādus [[tehnika|tehniskus]] līdzekļus, piemēram, [[tālrunis|tālruņus]], [[prese|presi]], [[kino]], [[televīzija|televīziju]], [[dators|datorus]]. == Informācijas apstrāde == Informācijas apstrāde ir darbības, kurās informāciju sakārto, sagrupē, pārveido un veic ar to aprēķinus. == Informātika == '''[[Informātika]]''' ir [[zinātne]]s nozare, kurā, izmantojot [[dators|datorus]], pēta informācijas uztveršanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un apstrādes iespējas. Termins ''informātika'' veidojies, apvienojot vārdus ''informācija'' un ''[[automātika]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filo-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Informācija| ]] 2yq3hyrbstbhktqydg6j4nvp9xk9d91 3669911 3669895 2022-08-13T17:43:39Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B97C:9E44:2443:5DC3:C78E:371D|2A03:EC00:B97C:9E44:2443:5DC3:C78E:371D]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345 wikitext text/x-wiki '''Informācija''' ir ziņas, [[dati]] par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija. Šajā gadījumā par operācijām saprot uztveri, nodošanu, pārveidošanu, glabāšanu un izmantošanu. Informācijai, atšķirībā no datiem, ir jēga. Informatīvā plūsma veido tā saucamo '''informācijas piramīdu''', kuras pamatā ir [[dati]], nākamais līmenis ir informācija, kuru noslēdz [[zināšanas]]. No avota datiem nodošanas procesā tiek iegūta informācija, šīs informācijas izmantošanas rezultātā noteiktos apstākļos rodas zināšanas. == Informācijas iegūšana == Informāciju var uztvert ne tikai [[cilvēks]], bet arī [[dzīvnieki]], [[augi]] un dažādas ierīces, piemēram, [[termometrs]]. Informācijas uztveršanu sauc par '''informācijas iegūšanu'''. Cilvēks informāciju iegūst ar [[redze]]s, [[dzirde]]s, [[oža]]s, [[garša]]s un [[tauste]]s palīdzību. Cilvēks uztverto informāciju uzglabā savā atmiņā. Atmiņai ir svarīga nozīme, jo ar tās palīdzību var uzkrāt zināšanas un pēc vajadzības tās izmantot. Tā kā visu vajadzīgo informāciju ne vienmēr var atcerēties, cilvēki laika gaitā ir izgudrojuši dažādus informācijas uzglabāšanas palīglīdzekļus, piemēram, [[grāmata]]s, [[burtnīca]]s, [[audio]] un [[video]] kasetes, [[kompaktdisks|kompaktdiskus]]. == Informācijas organizēšana == Informāciju organizēt ir nepieciešams, lai informāciju var efektivāk informāciju iegūtu un saglabātu un vēlāk meklētu, novērtētu un atlasītu. Informācijas organizēšana ietver dažādus procesus tās analīzei, pielietošanai un sakārtošanai. Informācijas organizēšanas metodes ietver [[Datubāze|datubāžu]] veidošanu, [[Vizuālā pārvaldība|vizuālo pārvaldību]], diagrammu un inforgrafiku veidošanu, sistēmu analīzi, hierarhisko koku veidošanu u. c. == Informācijas nodošana == Savukārt pašu informāciju var uzglabāt un nodot dažādās formās: * '''simboliskā''' formā, kurā izmanto dažādas zīmes, piemēram, luksufora gaismas, ceļazīmes; * '''tekstuālā''' formā, kurā izmanto dažādus simbolus — [[cipars|ciparus]], [[burts|burtus]] un [[matemātika|matemātiskas]] zīmes. Nozīme ir ne tikai simboliem un skaitam, bet arī to secībai; * '''grafiskā''' formā, piemēram, [[fotogrāfija]]s, zīmējumi; * '''audio''' formā, piemēram, [[mūzika]]; * '''video''' formā, piemēram, [[Kinofilma|filma]]s; Informācijas nodošanu sauc arī par '''informācijas izplatīšanu'''. Mūsdienās informācijas izplatīšanai arvien vairāk izmanto dažādus [[tehnika|tehniskus]] līdzekļus, piemēram, [[tālrunis|tālruņus]], [[prese|presi]], [[kino]], [[televīzija|televīziju]], [[dators|datorus]]. == Informācijas apstrāde == Informācijas apstrāde ir darbības, kurās informāciju sakārto, sagrupē, pārveido un veic ar to aprēķinus. == Informātika == '''[[Informātika]]''' ir [[zinātne]]s nozare, kurā, izmantojot [[dators|datorus]], pēta informācijas uztveršanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un apstrādes iespējas. Termins ''informātika'' veidojies, apvienojot vārdus ''informācija'' un ''[[automātika]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filo-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Informācija| ]] irbz0vmcd39b11hoeqdo6vo41nl9lrz Diskusija:Rīga 1 19306 3669988 3658736 2022-08-13T21:42:38Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vērtīga raksta atzīmēšana|{{dat|2008|7|26||bez}}|2|Kandidāts}} {{Laba raksta atzīmēšana|{{dat|2008|9|2||bez}}|Vērtīgs|{{dat|2009|1|14||bez}}}} {{Vērtīga raksta atzīmēšana|{{dat|2009|1|14||bez}}|3}} There's a PD Photo: Riga - bridge of boats, from the Library of Congress's George Grantham Bain Collection: [http://memory.loc.gov/cgi-bin/query/I?ils:1:./temp/~pp_lzev::displayType=1:m856sd=cph:m856sf=3c34702:@@@il] --[[:de:benutzer:Katpatuka|Katpatuka]] 07:35, 14 oktobrī, 2006 (UTC) :Kur palikusi Rīgas infokaste? Vai kāds būtu sabojājis veidni pilsēta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:00, 17 aprīlī, 2008 (UTC) ==Katram pa rakstam, jeb veltījums [[Rīga]]i== Katrs lietotājs uzraksta pa rakstam. Kas kādu rakstu vēlas rakstīt, pie mikrorajoniem parakstās =] Nedaudz pamainīju sarakstu - [[Rīga]]s lapā vēl neesmu veicis izmaiņas. Karti pāris dienās pārzīmēšu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 13:10, 12 jūlijā, 2008 (UTC) :Šķiet, ka prasītos pat kādu pilsētas rajona infokasti, lai vairāk informācijas varam ielikt (ja tiešām tagad sākam ar to visu ņemties). Pašam šobrīd diemžēl nav laika, bet piedāvāju, ka no informācijas varētu iekļaut: pilsētas nosauk. (lai var izmantot ne tikai Rīgai), karte, LV pasta kods/-i (tos var uzzināt kaut vai tel. katalogos), ar ko robežojas, namu pārvaldes adrese, parku nosaukumi, varbūt var arī koordinātes (kaut arī salīdzinoši sarežģīti tās ievietot), var padomāt arī par attēla iekļaušanu veidnē. --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 07:39, 14 jūlijā, 2008 (UTC) *1. [[Buļļuciems]] - *2. [[Daugavgrīva]] - [[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 20:43, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *3. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] - *4. [[Bolderāja]] - *5. [[Spilve]] - *6. [[Iļģuciems]] - *7. [[Imanta]] - --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 14:05, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *8. [[Zasulauks]] - *9. [[Ķīpsala]] - *10. [[Zolitūde]] - *11. [[Pleskodāle]] - *12. [[Āgenskalns]] - *13. [[Bieriņi]] - *14. [[Torņakalns]] - [[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 17:35, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *15. [[Zaķusala]] un [[Lucavsala]] - [[Lietotājs:Gamerzx|Gamerzx]] 16:09, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *16. [[Ziepniekkalns]] - *17. [[Katlakalns]] - *18. [[Mangaļsala]] - *19. [[Vecāķi]] - *20. [[Trīsciems]] - *21. [[Vecmīlgrāvis]] - *22. [[Jaunciems]] - *23. [[Jaunmīlgrāvis]] - *24. [[Rīgas osta|Osta]] - *25. [[Mežaparks]] - *26. [[Bukulti]] - [[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 15:17, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *27. [[Sarkandaugava]] - *28. [[Čiekurkalns]] - *29. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] - *30. [[Berģi]] - *31. [[Pētersala]] - *32. [[Vecrīga]] - *33. [[Bulvāru loks]] - *34. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] - *35. [[Teika (Rīga)|Teika]] - --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:31, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *36. [[Mežciems (Rīga)Mežciems]] - *37. [[Brekši]] - *38. [[Grīziņkalns]] - *39. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] - *40. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] - *41. [[Krasta rajons]] - *42. [[Dārzciems]] - [[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 15:17, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *43. [[Pļavnieki]] - *44. [[Ķengarags]] - *45. [[Šķirotava]] - *46. [[Rumbula]] - *47. [[Dārziņi]] - == Avoti == Ir [http://www.1201.lv/ šāds resurss krieviski] un papīra enciklopēdija "Rīga". Pats varētu paņemt Rumbulu un Dārziņus un palīdzēt pie Teikas, bet tikai pēc mēneša. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 13:10, 13 jūlijā, 2008 (UTC) :Turklāt tur ir ļoti interesants forums. Tā papīra enciklopēdija gan ir stipri novecojusi, bet izmantot var. Man vēl ir pie rokas A. Kolberga "Rīga kājāmgājējiem" un "Lasāmgrāmata par Rīgu un priekšpilsētām", bet par to pašu Teiku tur nekā nav. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:54, 13 jūlijā, 2008 (UTC) == Vērtīgs raksts == Manuprāt, šis raksts nu jau ir par labu priekš laba :) - būtu jāsāk domāt par nominēšanu vērtīgam rakstam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 02:43, 27 decembrī, 2008 (UTC) == Lielākā Baltijas jūras reģionā == Rakstā teikts: ''otra lielākā pilsēta visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).'' Vai kaut kur ir precizēts, kas ir šis reģions? Kādēļ tajā netiek ieskaitīta daudz lielākā St. Pēterburga (Eiropā Nr. 4) ar tās 4,7 milj. iedzīvotājiem (pils. robežās; aglomerācijā - 6 milj.)?--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 02:17, 31 decembrī, 2008 (UTC) :Labs jautājums. Ja ņem politiski un ekoloģiski-politiski, tad Krievija un Norvēģija nav Baltijas jūras reģionā, bet ja ņem tīri ģeogrāfiskā aspektā, tad Baltijas jūras reģionā Krievija pienāk klāt. Tad drīzāk, tas sauktos 3. lielākā Baltijas jūras piekrastes pilsēta [http://en.wikipedia.org/wiki/Baltic_sea#Cities Baltic_sea#Cities]. Es rakstot biju domājis pirmo variantu. Ja tev liekas, ka šajā jautājumā rodas problēmas, tad var pārrakstīt par 3. lielāko Baltijas jūras piekrastes pilsētu administratīvajās robežās un miers. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 03:44, 31 decembrī, 2008 (UTC) ::Jautājums sakarā ar to, ka rakstu gribam uztaisīt par vērtīgu. Tāpēc faktiem jābūt precīzi formulētiem (vismaz jācenšas). Neesmu speciālists ne ģeogrāfijā, ne demogrāfijā... tāpēc jautāju. Varbūt šo teikumu pagaidām nerakstīt kā angļu Vikipēdijā [[:en:Riga]]?--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 10:59, 31 decembrī, 2008 (UTC) == Rīgas iedzīvotāji == Iedzīvotāju skaits ievadrindkopā ir 2008. gadā, bet infokastē ir 2006. gadā. Abās vietās šis skaits ir vienāds. Mans domāt, ka diez vai tā var būt. Un manuprāt arī ievadrindkopā pie iedzīvotājiem vajadzētu atsauci uz informācijas avotu par iedzīvotāju skaitu.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 08:23, 2 janvārī, 2009 (UTC) : Un kas tad ar tiem iedzīvotājiem palika? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 12:49, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Uzskatu, ka rakstā jānorāda CSP oficiālais paziņotais iedzīvotāju skaits 2008. gada sākumā: 717.371 (skatīt šeit: [http://data.csb.gov.lv/Dialog/statfile16.asp CSP datubāzes]).--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 18:23, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Vēl nomainīju arī blīvumu un teritorijas platību - saskaņā ar CSP datiem - platība:303 un blīvums 2 367,6. '''Problēma''' - ko darīt ar to mistisko aglomerāciju? CSP šādus datus neapkopo. Paši mēs diez vai drīkstam sākt skaitīt klāt Jelgavas, Ogres un citu apkārtējo rajonu iedzīvotājus...--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 18:31, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Nesaprotu kādēļ bija jāmaina kastē platībai, jo [http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm pilsētas platība ir zināma]: 307,17 km² un nevis kaut kādi mistiski 303 km². Ja mistiskie 303 radās sarēķinot kopā priekšpilsētu platības, tad tāda pieeja nav pareiza, jo priekšpilsētu platības dati nav precīzi un ir tikai aptuveni. Iedzīvotāju skaitu un citu tāda veida informāciju jāņem no [http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html;jsessionid=31CAF7C2470AF26CBF3B823363DBA5AC pmlp.gov.lv]. Rīgas aglomerācijas [http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/Pask_rakst_kartes/4.3._Rigas_aglomeracija.pdf robežas ir strikti noteiktas], tādēļ iedzīvotāju skaits tajā ir tīra sarēķināšana izmantojot pmlp.gov.lv statistikas datus par vajadzīgiem (pagaidām vēl) pagastiem un citām teritorijām. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:54, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::::Hmmm... man jau liekas, ka vienīgā institūcija, kas ir tiesīga kaut ko apkopot un uzdot par oficiālajiem datiem ir Statistikas pārvalde. Secinājums tikai tāds - Latvijas valsts iestāžu datiem nevar ticēt.--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 14:04, 5 janvārī, 2009 (UTC) CSP dati - iedzīvotāju skaits pa gadiem: <table><tr><th class="title" colspan="2">4-5. PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITS REĢIONOS, REPUBLIKAS PILSĒTĀS UN RAJONOS GADA <BR>SĀKUMĀ</th></tr><tr><th class="headfirst" colspan="1" rowspan="1">&nbsp;</th><th class="headfirst" colspan="1">Rīga</th></tr><tr><td class="stub1" >1990</td><td nowrap>909 135</td></tr><tr><td class="stub1" >1991</td><td nowrap>900 455</td></tr><tr><td class="stub1" >1992</td><td nowrap>889 741</td></tr><tr><td class="stub1" >1993</td><td nowrap>863 657</td></tr><tr><td class="stub1" >1994</td><td nowrap>843 552</td></tr><tr><td class="stub1" >1995</td><td nowrap>824 988</td></tr><tr><td class="stub1" >1996</td><td nowrap>810 172</td></tr><tr><td class="stub1" >1997</td><td nowrap>797 947</td></tr><tr><td class="stub1" >1998</td><td nowrap>786 612</td></tr><tr><td class="stub1" >1999</td><td nowrap>776 008</td></tr><tr><td class="stub1" >2000</td><td nowrap>766 381</td></tr><tr><td class="stub1" >2000, 31.III</td><td nowrap>764 329</td></tr><tr><td class="stub1" >2001</td><td nowrap>756 627</td></tr><tr><td class="stub1" >2002</td><td nowrap>747 157</td></tr><tr><td class="stub1" >2003</td><td nowrap>739 232</td></tr><tr><td class="stub1" >2004</td><td nowrap>735 241</td></tr><tr><td class="stub1" >2005</td><td nowrap>731 762</td></tr><tr><td class="stub1" >2006</td><td nowrap>727 578</td></tr><tr><td class="stub1" >2007</td><td nowrap>722 485</td></tr><tr><td class="stub1" >2008</td><td nowrap>717 371</td></tr><tr><td class="footnote" colspan="2"><B>Piezīmes: </B><BR>2000.31.III - tautas skaitīšanas dati.<br><br>Gads<br>2000<BR>Tautas skaitīšanas dati.<br><br>Avots:LR Centrālā statistikas pārvalde<br><br>Kontakti:<BR>Iedzīvotāju statistikas daļa<br><br>Autorība:Jā<br><br>Mērvienība:skaits<br><br>Matrica: <br>4-5</td></tr></table> ---- Ja kādam interesē, tad man ir diezgan detalizēti apkopota Rīgas un Latvijas iedzīvotāju skaita un nacionālā sastāva statistika. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:04, 4 janvārī, 2009 (UTC) ''Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni 1/3, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 1,15 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju.'' - Sanāk ka Rīgā dzīvo 1/3 iedzīvotāju? Vai kā to saprast? Ja tas domāts kā 1/3 no miljona tad tas būtu ap 330 000 nevis 717 000 iedz. Tad jau tās ir 2/3. Vai nu arī 1/3 no valsts iedz. skaita (1/3 no 2,1 milj. arī ir 700 000). Kas ar to 1/3 ir domāts? --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:10, 23 janvārī, 2009 (UTC) ==Administratīvais iedalījums un mikrorajoni== Manuprāt nodaļām "Administratīvais iedalījums" un "Mikrorajoni" jābūt secīgi vienai aiz otra. Mikrorajoni jau arī ir sava veida Rīgas iedalījums. Vismaz man gribējās jau pie administratīvā iedalījuma atrast mikrorajonus. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 14:40, 2 janvārī, 2009 (UTC) :Cik var nojaust, termina "mikrorajoni" oficiāli nebūs, tie tiks saukti par "apkaimēm". --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:18, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Vēl viena kalka no angļu valodas (neiborhūds) :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:05, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Man gan vārds apkaime patīk un liekas gana latvisks :) Es arī domāju par to, ka raksta daļas Administratīvais iedalījums un Rīgas apkaimes vajadzētu likt blakus, bet man lika aizdomāties tas, ka Apkaimju raksta daļa tur augšā ne visai labi izskatīsies, savukārt Administratīvā iedalījuma raksta daļu nevar likt raksta beigās, jo tas ir pietiekami svarīgi lai atrastos raksta augšdaļā. Neuztraucieties, es kaut ko izdomāšu tā, lai arī visuāli izskatītos smuki! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 10:12, 4 janvārī, 2009 (UTC) == Rīgas klimats == Manuprāt par Rīgas klimatu vajadzētu mazliet vairāk informācijas. Piemēram, kas to ietekmē (kalni, jūras, tuksneši, līdzenumi), kā tas ir mainījies laika gaitā, kad ir bijuši rekordaugstas temperatūras, kad ir bijušas vislietainākās dienas vai kaut ko tamlīdzīgu. Un to vajadzētu pabāzt zem sadaļas "Ģeogrāfija", jo cik atceros, tad skolā par klimatu dažādos kontinentos stāstīja ģeogrāfijas stundās. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:41, 4 janvārī, 2009 (UTC) :Nepiekrītu! Gan par ģeogrāfiju, gan par klimatu var uzrakstīt ļoti daudz, jo informācija ir pieejama. Nesolu, ka izdarīšu to tuvākajā diennaktī, bet izdarīšu! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:43, 4 janvārī, 2009 (UTC) :: Īsti nesapratu, kam nepiekrīti... --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 15:33, 5 janvārī, 2009 (UTC) == 1933. gada iedalījums pa rajoniem == Portālā periodika.lv atradu "vērtīgu mantu" - "Valdības Vēstnesī" publicētu [http://www.periodika.lv/Repository/ml.asp?Ref=VlZTLzE5MzQvMDQvMjYjQXIwMDIwMQ==&Mode=Gif&Locale=latvian-skin-custom Rīgas pilsētas administratīvā apgabala sadalījumu rajonos], ar to nosaukumiem un robežām saskaņā ar Rīgas pilsētas domes 1933. gada 21. decembra lēmumu. Manuprāt, būtu ļoti interesanti to digitalizēt, vai ne? (Mājiens [[Lietotājs:Digital1|Digital1]] virzienā) Ja links nestrādā, var meklēt pēc parametriem: "Valdības Vēstnesis", 1934. gada 26. aprīlis, 2.-3. lpp. Atceros, ka pirms kāda laika kaut kur te Vikipēdijā diskutējām, ka šāds oficiālais iedalījuma apraksts noderētu. Palasīju šo 1933. gada iedalījumu, nu nebūs viegli, jo daudziem orientieriem mainījušies nosaukumi, daudzi tā laika orientieri liekas stipri "mistiski", arī sava dzimtā rajona aprakstā nespēju iebraukt. :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 22:18, 4 janvārī, 2009 (UTC) :Informācija ir interesanta, bet orientieri ir vairāk kā mistiski. Protams var mēģināt digitalizēt (īsti nesapratu vai bija domāta teksta ievadīšana vai kartes zīmēšana), bet būs diezgan grūti, jo piemēram man nav ne mazākās nojausmas kur ir "grunts 71/79 ziemeļu robeža" :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:45, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Laikam jau šim ir vairs tikai vēsturiska nozīme, bet vispār interesanti. Tagad skaidrs, no kurienes "kājas aug" tam mistiskajam Vidzemes mikrorajonam :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 22:55, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Es to pašu nodomāju ieraugot Vidzemes rajonu. :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:05, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Biju domājis kartes zīmēšanu/ieskicēšanu, cik nu tas iespējams. Reālāk būtu to kaut daļēji pievienot šim rakstam vai kādam atsevišķam rakstam par Rīgas rajoniem, katrā ziņā šis Rīgas domes lēmums apgāž rakstā pausto apgalvojumu, ka "Rīgai nekad nav bijis oficiāli apstiprināts pilsētas teritoriālais iedalījums, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas)". :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 23:11, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::::Jā, tur būs jāpieliek roka. Jau aptuveni esmu izdomājis kā to noformulēt :P --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:23, 4 janvārī, 2009 (UTC) == Rīgas 59 apkaimes == Ir ienākusies jauno 59 apkaimju shēma. Ja kādu interesē, varu iesūtīt. (2,91 MB). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:57, 19 janvārī, 2009 (UTC) :Apkaimju shēmu - studijā! (Ja vien tas ir bilžu formā?) --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:02, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::Augšuplādēt nevaru (neesmu pārliecināts, ka drīkst), tikai individuāli. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 13:10, 19 janvārī, 2009 (UTC) :Man, lūdzu, vienu kopiju. Sūtīt uz papuass (pie) enkurs (punkts) org --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 13:15, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::Liec manma lietotājvārdam tik klāt at gmail (punkts) lv un atsūti. Paskatīsimies, kur es tagad īstenībā dzīvoju. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:16, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::Krišjānim: lv vai com? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 13:23, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::: com (es ir stulbs, piedod) --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:27, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::: Paldies saņemu, principā jau interesanti, bet ņemot vērā pieredzi ar Latvijas novadiem, te arī varētu sākties visādi skandāli par to, kurā apkaimē kurš dzīvo. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:38, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::::Man arī vienu eksemplāru, lūdzu (mans lietotājvārds-at-inbox-punkts-lv). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 15:20, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::::::Hey!!! Lūdzu vienu man! Sūtīju pat meilu uz Rīgas Domi lai dabūtu!!! '''laurijs.svirskis(at)gmail.com''' Paldies! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 15:26, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::::::Es arī vēlētos vienu saņemt, ja iespējams. Mans segvārds (iekš) inbox.lv. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 15:32, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::::::::Paldies [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. (Tagad es zinu tavu īsto vārdu .. he hee). Principā šī karte ir tā ir tāda pati, [http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ kā jau publicētā]. Tas nozīmē, ka ļoti ticams, ka tāda arī paliks vienīgi šajā HD versijā var pareikt pa kurām ielān robeža tieši ies. Tātad es droši varu būvēt augšā jauno karti, jo info netā ir. Lēnā garā būs jāuzčikina, lai apstiprināšanas brīdī var likt iekšā. :) Atgāzene tāda baigi kompaktā viņiem sanākusi. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 15:39, 19 janvārī, 2009 (UTC) uz dabl (punkts) a (pie) inbox (punkts) lv, ļoti noderēs teritorijas raksturojumam! --[[Lietotājs:Mindawgz|Mindawgz]] 07:14, 6 martā, 2009 (UTC) :Dažas piezīmes pie apkaimēm, vispārīgas. a) Lai arī www.apkaimes.lv vēl lieto nepareizo apkaimes nosaukumu "Rītabuļļi" pareizi būtu "Buļļi". Pamatojums - faktiski apkaimē iekļauta bijusī Buļļu muiža, gan Rītabuļļi, gan Vakarbuļļi. Vienošanās par nosaukuma maiņu jau bija, nezinu, kāpēc joprojām tiek lietots nepareizais nosaukums. b) "Avotu iela" tika pārdēvēta par "Avotiem" - neņemos spriest, vai tas bija īsti pareizi, bet ir īsāk. c) Vikipēdijas sarakstā nejauši iekļuvuši "Suntaži" - tur vajadzēja būt "Sužiem" Abi jau lībiešu vārdi. Un -, jāsaka, Digital1 ir baigais malacis. Kas to visu diez novērtēs, kas te sastrādāts... [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 07:01, 19 augustā, 2009 (UTC) ::Paldies [[Lietotājs:Daarznieks|Daarzniek]], zinu, ka tu manu darbu tiešām spēj novērtēt :) Par tiem nosaukumiem un to maiņu. Esmu kontaktā ar atbildīgo cilvēku, par apkaimēm un līdz ko kaut kas mainīsies, viņš noteikti man dos ziņu. Zinu, ka tu visas šīs lietas uzzini ātrāk, kā parasti mirstīgi, bet esmu nolēmis, ka mainīšu tikai tad, kad oficiāli tiks apstiprināta atsevišķu apkaimju nosaukumu vai citu parametru maiņa, jo savādāk sanāk lēkāt kā vāverei un vairākas reizes pārtaisīt daudzos rakstus un atsauces nav nieka lieta. Neraizējies, es visam šim procesam ļoti uzmanīgi sekoju līdzi. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:21, 14 septembrī, 2009 (UTC) ==Vēstures fakts== Vai lietotāja [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] veiktais labojums nemaina vesturiska fakta nozīmi? Pazuda vārds ''"pieprasīja"'' un sanāk, ka lībieši ar lielāko prieku un atplestām rokām sagaidīja bīskapu. * Bija ''"Uzskatīdams šo vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un pieprasīja, lai lībieši ierāda vietu pilsētas celšanai."'' * Kļuva ''"Uzskatīdams šo vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgas vietu, kur vietējais lībiešu vecākais Aso ierādīja vietu jaunas pilsētas celšanai."'' --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#39597A">Digital1</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 07:28, 19 martā, 2009 (UTC) :Šis ir tas retais gadījums, kad Pīrāgs nevis subjektivizē, bet objektivizē traktējumu. Vēsturnieki sliecas uzskatīt, lībieši sākumā visnotaļ pozitīvi uztvēra bīskapa ļaužu un tirgotāju apmešanos, jo tie sākumā nekādi nevarēja tikt uzskatīti par draudu, bet drīzāk par izdevīgiem sabiedrotajiem pret leišiem, kas nāca ik gadu pat vairākkārt izsirot šīs zemes. Un nevienam tā laika lībietim pat sapņos nerādijās, ka pēc pārsimt gadiem krustneši kļūs par dominējošo spēku Baltijas jūras austrumu krastā. Pie tam tai laikā bīskaps nekādi nevarēja runāt no spēka pozīcijām, tb ko "pieprasīt", drīzāk lūgt, piedāvājot ko pretī (piem. tirdzniecības priekšrocības, nocietinājumu būvi). --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:46, 19 decembrī, 2009 (UTC) ==Piedāvājums== Varbūt vajadzētu vēstures sadaļu iznest atsevišķā rakstā, kā tas ir angļiem un leišiem? Tās daudzās sadaļas, man šķiet, bojā skatu... --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 17:48, 6 septembrī, 2009 (UTC) == Atvainojos, varbūt atkal kaut ko palaidis garām :) == Sadaļa ''cilvēki'' - kaut kur lemts, ka jāraksta tikai par dzīvajiem cilvēkiem? Citādi pieminēt, ka Rīgā dzimis Bindemanis, bet nepieminēt Berlinu vai Eizenšteinu, manuprāt, ir ultraekstravanganti. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:00, 14 septembrī, 2009 (UTC) :Nē, nekas tāds nav lemts. Laikam problēma ir tajā, ka nav kas uzraksta. Būtu lieliski, ja taptu sadaļa par izcilākajiem rīdziniekiem un nevis vienkārši pliks uzskaitījums, bet smuks rakstiņš. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:06, 14 septembrī, 2009 (UTC) ::Papētīju raksta vēsturi - 2008. gada jūlijā Standfest uzskatīja, ka tas dzimušo rīdzenieku uzskaitījums nav vajadzīgs vispār un izmetis visādus Barišņikovus, vēlāk tāds Demnieks uzrakstījis mūsdienu "stārus". Kaut arī uzskaitījumu, protams, vieglāk uzcept, mēģināšu mēneša laikā uztaisīt rakstu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:31, 14 septembrī, 2009 (UTC) :::Tas būtu lieliski. Paldies tev. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:32, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Tatjana Lietz == Hi, sorry this in English (my ''latviešu valoda'' doesn'exist), if you are interested: there's a site of a painter in German, who did live her youth in Riga. If someone's interested to translate for your wikipedia - it's here [[de:Tatjana Lietz]], Best regards --[[Lietotājs:Commander-pirx|Commander-pirx]] 11:27, 22 septembrī, 2009 (UTC) -- [[de:Benutzer:Commander-pirx]] == Rīga angļu vikipēdijā == Izskatās, ka [[en:Riga]] ir pavisam nepabeigts. Varbūt kopīgiem spēkiem uzlabosim to? Angļu valodu droši vien daudzi prot. [[Special:Contributions/87.110.41.197|87.110.41.197]] 17:50, 25 februārī, 2010 (UTC)ernt :Izskatās, ka viņiem pašiem tur ir jautri (ja jau diskusijā ticis spriests par FA un GA) un raksts nav tik briesmīgs, drīzāk par [[:en:Latvia]] jāparūpējas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:45, 25 februārī, 2010 (UTC) == Unknown monument in Riga == Good day! In Riga i saw monument near museum: http://s54.radikal.ru/i143/1102/91/8a9b894cf88e.jpg I didn't find information about it. Can you tell me about it? Thanks! Я так же понимаю русский язык. Спасибо! [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 13:04, 21 februārī, 2011 (UTC) :Piezīme:Tas ir pie Jēkaba kazarmām, cilvēks drošvien domā Kara muzeju ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 13:30, 21 februārī, 2011 (UTC) :: I don't understand. Translated by google: Kara muzejs ir ļoti tuvu [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 14:03, 21 februārī, 2011 (UTC) :: somewhere here : [http://maps.google.ru/maps?f=q&source=s_q&hl=ru&geocode=&q=%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0+%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9+%D0%BC%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9&aq=&sll=55.354135,40.297852&sspn=36.249898,114.169922&ie=UTF8&hq=%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9+%D0%BC%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9&hnear=%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0,+%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F&ll=56.951256,24.108861&spn=0.001044,0.003484&t=h&z=19 link] [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 14:11, 21 februārī, 2011 (UTC) :: I just suppose that this is same people: [http://en.wikipedia.org/wiki/Salawat_Yulayev] :::[http://www.rigaspieminekli.lv/resource/show/138 rigaspieminekli.lv] - скульптура называется "Uz robežām (''На границах''). Создана в семидесятых- скульптор Lilija Līce--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 15:09, 21 februārī, 2011 (UTC) ::::I was just pointing location to other users - there are dozens of museums in Riga and I don't mthink that place is known as "the museum". For some reason I couldn't get anything out of rigaspieminekli site. We got several sculptures with no other purpose than decoration in Riga. I don't understand what relation you see with the Bashkir thing, to me it somewhat resembles [http://www.rigaspieminekli.lv/galleries/85/image18.jpg?1199965558 this] ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:22, 21 februārī, 2011 (UTC) ::::: I just supposed cause i am bashkir and horseman looks like bashkir [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 12:21, 22 februārī, 2011 (UTC) == Karogs == Kaut kur ir izčibējis Rīgas karogs. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:41, 9 martā, 2011 (UTC) :Tas sakarā ar visu labumu pumpēšanu uz Commons lai turienes deletionistiem ir ko darīt. ''Septiņreiz nomēri (padomā) ... '' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:43, 9 martā, 2011 (UTC) ::Delecionisti nesnauž, bet parasti bots attēlus pēc dzēšanas izņem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:52, 9 martā, 2011 (UTC) == Sadaļa "cilvēki" == Piedāvājums sadaļā cilvēki uzlabošanas veidnes noņemšanas (un raksta uzlabošanas) nolūkos sabāzt [[:Kategorija:Rīgā dzimušie|cilvēkus]], kuriem ir kāds noteikts iw saišu skaits. Mans piedāvājums — 4 vai 5 iw saites. Protams, nesaku, ka tas ir pats objektīvākais veids, bet samērā sakarīgs gan. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 12:46, 13 jūlijā, 2012 (UTC) :Paliktu bars ar sportistiem. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &nbsp;<span style="font-weight:bold;">&middot;</span>&#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 12:57, 13 jūlijā, 2012 (UTC) ::Grūti iedomāties kuram interesētu tādi masas saraksti - pie tam vienmēr kādam nepatiks kritēriji pēc kuriem saraksts tisk būvēts ''a kāpēc 5, bet ne 6, varbūt 10 un tikai kosmonautus? utt.'' [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 13:14, 13 jūlijā, 2012 (UTC) P.S. Ja dikti gribās - ir [http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:R%C4%ABg%C4%81_dzimu%C5%A1ie Kategorija:Rīgā dzimušie] [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 13:15, 13 jūlijā, 2012 (UTC) :::Par tiem sportistiem nebiju aizdomājies (jā, izskatās, ka viņi tur tad sastādītu samērā lielu daļu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 13:22, 13 jūlijā, 2012 (UTC) == Platība == Starp citu, [https://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm te] ir cits skaitlis. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:04, 24 oktobrī, 2014 (EEST) == Galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs == Domāju ka lietuvieši un igauņi nepiekristu apgalvojumam, ka Rīga ir "galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijā". Īpaši jau kultūru un sportu būtu jāņem nost. [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2015. gada 23. novembris, plkst. 15.46 (EET) :Vienmēr var pielikt klāt "viens no" :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 23. novembris, plkst. 16.49 (EET) ::Bet ir lietas, kuras ir pašsaprotamas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 23. novembris plkst. 18.14 <small>(EEST)</small> == Web kamera uz Rīgu== Sveiks, kāpēc es nevaru pievienot skatu uz 11. novembra ielu no web kameras? - http://balticlivecam.com/en/cameras/riga/riga-panorama/{{Neparakstījies|Mark.barkan}} == Labotas ārējās saites (2018. gada jūlijs) == Es esmu izlabojis 1 ārējās saites [[Rīga]] lapā. Lūdzu pārbaudīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=prev&oldid=2895348 manu labojumu]. Ja rodas jautājumi vai arī nepieciešams, lai bots ignorē saites vai šo lapu, lūdzu apmeklē [[:m:InternetArchiveBot/FAQ|šo lapu]]. Veicu šādus labojumus: *http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=..%2FDATABASEEN%2FIedzsoc%2FAnnual%20statistical%20data%2F04.%20Population%2F&lang=1 pievienota {{tlx|dead link}} veidne *http://www.providenceri.com/press/sister_city.html pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20090102141935/http://www.providenceri.com/press/sister_city.html —[[:en:User:InternetArchiveBot|'''<span style="color:darkgrey;font-family:monospace">InternetArchiveBot</span>''']] <span style="color:green;font-family:Rockwell">([[:en:User talk:InternetArchiveBot|Ziņot par kļūdu]])</span> 2018. gada 15. jūlijs, plkst. 02.23 (EEST) == Etniskais sastāvs == {{ping|ScAvenger|Edgars2007}} es te mēģināju uzlabot iepriekšējo labotāju, kas bija tabulā par etnisko satāvu nomainījis skaitļus. Atradu attiecīgo atsauci, nomainīju iepriekšējo (no 2018.g. uz 2019.g.). Bet kādi brīnumu! Rakstā rādās 2018. gada skaitļi, lai gan atverot pirmkodu, redzami iepriekšējā labotāja skaitļi par 2019.g. Varbūt tabulā dati kaut kā ienāk citādi un man nevajadzēja iejaukties? Lūdzu kāds salabojiet, kā īsti vajag!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 13.57 (EET) :Jālabo ne tikai riņķa diagrammas datus, bet arī tos pašus skaitļus jānomaina tabulā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 15.07 (EET) :: {{ping|ScAvenger}} paldies! Tagad sapratu. Vienīgi vēl tabulā pie procentiem norādītie skaitļi nav izlaboti. Liela starpība gan nav - kļūdas visur ir ciparos aiz komata. Vai labojam?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 19.32 (EET) :::Droši vien jālabo, par to es nemaz nepadomāju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 22.26 (EET) == Par neitralitāti == Veidojas labošanas konflikts: {{ping|MiksLatvis}} vispirms noraidīja rakstam svarīgu informāciju uz tā pamata, ka tā nākot no viņam netīkama avota, bet kad tā tika apstiprināta ar tāda autoritatīvu avotu kā LETAs pārpublikācijām, sāka iebilst pret pašu viņam (un arī man, bet tam nav nozīmes - es pieturos pie vismaz formālas neitralitātes) netīkama politiķa sniegtas informācijas popularizāciju. Atgādinu, ka šis politiķis tai laikā bija Rīgas mērs un viņa teiktais par šo tēmu attiecīgi ir nozīmīgs, tāpat kā iemesls, kādēļ notika spējas demogrāfiskas izmaiņas, ko apliecina arī nebūt ne prokrieviskie avoti. Neatkarīgi no tā, vai mēs atbalstām Ušakovu un visu viņa "rīdzinieka kartes" programmu... Ja kādam ir cits viedoklis par to, kādēļ šādas izmaiņas notikušas, jeb vai ziņas, ka tā nav patiesība, tad lai dod atsauces uz šādu viedokli (teiksim, to pašu CSP), nevis vienkārši dzēš ārā to, kas viņam politisku iemeslu dēļ nepatīk - otro variantu sauc par vandālismu. Ar informācijas karu es pats protu nodarboties (un esmu iztērējis uz to lielu daļu dzīves), bet atrodu tam piemērotākas vietas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 21.46 (EEST) cofoeuqodo4xsxbo8td07y5uwh8mex1 3670092 3669988 2022-08-14T05:26:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Šķirotava]] → [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vērtīga raksta atzīmēšana|{{dat|2008|7|26||bez}}|2|Kandidāts}} {{Laba raksta atzīmēšana|{{dat|2008|9|2||bez}}|Vērtīgs|{{dat|2009|1|14||bez}}}} {{Vērtīga raksta atzīmēšana|{{dat|2009|1|14||bez}}|3}} There's a PD Photo: Riga - bridge of boats, from the Library of Congress's George Grantham Bain Collection: [http://memory.loc.gov/cgi-bin/query/I?ils:1:./temp/~pp_lzev::displayType=1:m856sd=cph:m856sf=3c34702:@@@il] --[[:de:benutzer:Katpatuka|Katpatuka]] 07:35, 14 oktobrī, 2006 (UTC) :Kur palikusi Rīgas infokaste? Vai kāds būtu sabojājis veidni pilsēta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:00, 17 aprīlī, 2008 (UTC) ==Katram pa rakstam, jeb veltījums [[Rīga]]i== Katrs lietotājs uzraksta pa rakstam. Kas kādu rakstu vēlas rakstīt, pie mikrorajoniem parakstās =] Nedaudz pamainīju sarakstu - [[Rīga]]s lapā vēl neesmu veicis izmaiņas. Karti pāris dienās pārzīmēšu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 13:10, 12 jūlijā, 2008 (UTC) :Šķiet, ka prasītos pat kādu pilsētas rajona infokasti, lai vairāk informācijas varam ielikt (ja tiešām tagad sākam ar to visu ņemties). Pašam šobrīd diemžēl nav laika, bet piedāvāju, ka no informācijas varētu iekļaut: pilsētas nosauk. (lai var izmantot ne tikai Rīgai), karte, LV pasta kods/-i (tos var uzzināt kaut vai tel. katalogos), ar ko robežojas, namu pārvaldes adrese, parku nosaukumi, varbūt var arī koordinātes (kaut arī salīdzinoši sarežģīti tās ievietot), var padomāt arī par attēla iekļaušanu veidnē. --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 07:39, 14 jūlijā, 2008 (UTC) *1. [[Buļļuciems]] - *2. [[Daugavgrīva]] - [[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 20:43, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *3. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] - *4. [[Bolderāja]] - *5. [[Spilve]] - *6. [[Iļģuciems]] - *7. [[Imanta]] - --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 14:05, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *8. [[Zasulauks]] - *9. [[Ķīpsala]] - *10. [[Zolitūde]] - *11. [[Pleskodāle]] - *12. [[Āgenskalns]] - *13. [[Bieriņi]] - *14. [[Torņakalns]] - [[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 17:35, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *15. [[Zaķusala]] un [[Lucavsala]] - [[Lietotājs:Gamerzx|Gamerzx]] 16:09, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *16. [[Ziepniekkalns]] - *17. [[Katlakalns]] - *18. [[Mangaļsala]] - *19. [[Vecāķi]] - *20. [[Trīsciems]] - *21. [[Vecmīlgrāvis]] - *22. [[Jaunciems]] - *23. [[Jaunmīlgrāvis]] - *24. [[Rīgas osta|Osta]] - *25. [[Mežaparks]] - *26. [[Bukulti]] - [[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 15:17, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *27. [[Sarkandaugava]] - *28. [[Čiekurkalns]] - *29. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] - *30. [[Berģi]] - *31. [[Pētersala]] - *32. [[Vecrīga]] - *33. [[Bulvāru loks]] - *34. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] - *35. [[Teika (Rīga)|Teika]] - --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:31, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *36. [[Mežciems (Rīga)Mežciems]] - *37. [[Brekši]] - *38. [[Grīziņkalns]] - *39. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] - *40. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] - *41. [[Krasta rajons]] - *42. [[Dārzciems]] - [[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 15:17, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *43. [[Pļavnieki]] - *44. [[Ķengarags]] - *45. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] - *46. [[Rumbula]] - *47. [[Dārziņi]] - == Avoti == Ir [http://www.1201.lv/ šāds resurss krieviski] un papīra enciklopēdija "Rīga". Pats varētu paņemt Rumbulu un Dārziņus un palīdzēt pie Teikas, bet tikai pēc mēneša. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 13:10, 13 jūlijā, 2008 (UTC) :Turklāt tur ir ļoti interesants forums. Tā papīra enciklopēdija gan ir stipri novecojusi, bet izmantot var. Man vēl ir pie rokas A. Kolberga "Rīga kājāmgājējiem" un "Lasāmgrāmata par Rīgu un priekšpilsētām", bet par to pašu Teiku tur nekā nav. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:54, 13 jūlijā, 2008 (UTC) == Vērtīgs raksts == Manuprāt, šis raksts nu jau ir par labu priekš laba :) - būtu jāsāk domāt par nominēšanu vērtīgam rakstam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 02:43, 27 decembrī, 2008 (UTC) == Lielākā Baltijas jūras reģionā == Rakstā teikts: ''otra lielākā pilsēta visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).'' Vai kaut kur ir precizēts, kas ir šis reģions? Kādēļ tajā netiek ieskaitīta daudz lielākā St. Pēterburga (Eiropā Nr. 4) ar tās 4,7 milj. iedzīvotājiem (pils. robežās; aglomerācijā - 6 milj.)?--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 02:17, 31 decembrī, 2008 (UTC) :Labs jautājums. Ja ņem politiski un ekoloģiski-politiski, tad Krievija un Norvēģija nav Baltijas jūras reģionā, bet ja ņem tīri ģeogrāfiskā aspektā, tad Baltijas jūras reģionā Krievija pienāk klāt. Tad drīzāk, tas sauktos 3. lielākā Baltijas jūras piekrastes pilsēta [http://en.wikipedia.org/wiki/Baltic_sea#Cities Baltic_sea#Cities]. Es rakstot biju domājis pirmo variantu. Ja tev liekas, ka šajā jautājumā rodas problēmas, tad var pārrakstīt par 3. lielāko Baltijas jūras piekrastes pilsētu administratīvajās robežās un miers. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 03:44, 31 decembrī, 2008 (UTC) ::Jautājums sakarā ar to, ka rakstu gribam uztaisīt par vērtīgu. Tāpēc faktiem jābūt precīzi formulētiem (vismaz jācenšas). Neesmu speciālists ne ģeogrāfijā, ne demogrāfijā... tāpēc jautāju. Varbūt šo teikumu pagaidām nerakstīt kā angļu Vikipēdijā [[:en:Riga]]?--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 10:59, 31 decembrī, 2008 (UTC) == Rīgas iedzīvotāji == Iedzīvotāju skaits ievadrindkopā ir 2008. gadā, bet infokastē ir 2006. gadā. Abās vietās šis skaits ir vienāds. Mans domāt, ka diez vai tā var būt. Un manuprāt arī ievadrindkopā pie iedzīvotājiem vajadzētu atsauci uz informācijas avotu par iedzīvotāju skaitu.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 08:23, 2 janvārī, 2009 (UTC) : Un kas tad ar tiem iedzīvotājiem palika? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 12:49, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Uzskatu, ka rakstā jānorāda CSP oficiālais paziņotais iedzīvotāju skaits 2008. gada sākumā: 717.371 (skatīt šeit: [http://data.csb.gov.lv/Dialog/statfile16.asp CSP datubāzes]).--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 18:23, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Vēl nomainīju arī blīvumu un teritorijas platību - saskaņā ar CSP datiem - platība:303 un blīvums 2 367,6. '''Problēma''' - ko darīt ar to mistisko aglomerāciju? CSP šādus datus neapkopo. Paši mēs diez vai drīkstam sākt skaitīt klāt Jelgavas, Ogres un citu apkārtējo rajonu iedzīvotājus...--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 18:31, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Nesaprotu kādēļ bija jāmaina kastē platībai, jo [http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm pilsētas platība ir zināma]: 307,17 km² un nevis kaut kādi mistiski 303 km². Ja mistiskie 303 radās sarēķinot kopā priekšpilsētu platības, tad tāda pieeja nav pareiza, jo priekšpilsētu platības dati nav precīzi un ir tikai aptuveni. Iedzīvotāju skaitu un citu tāda veida informāciju jāņem no [http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html;jsessionid=31CAF7C2470AF26CBF3B823363DBA5AC pmlp.gov.lv]. Rīgas aglomerācijas [http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/Pask_rakst_kartes/4.3._Rigas_aglomeracija.pdf robežas ir strikti noteiktas], tādēļ iedzīvotāju skaits tajā ir tīra sarēķināšana izmantojot pmlp.gov.lv statistikas datus par vajadzīgiem (pagaidām vēl) pagastiem un citām teritorijām. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:54, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::::Hmmm... man jau liekas, ka vienīgā institūcija, kas ir tiesīga kaut ko apkopot un uzdot par oficiālajiem datiem ir Statistikas pārvalde. Secinājums tikai tāds - Latvijas valsts iestāžu datiem nevar ticēt.--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 14:04, 5 janvārī, 2009 (UTC) CSP dati - iedzīvotāju skaits pa gadiem: <table><tr><th class="title" colspan="2">4-5. PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITS REĢIONOS, REPUBLIKAS PILSĒTĀS UN RAJONOS GADA <BR>SĀKUMĀ</th></tr><tr><th class="headfirst" colspan="1" rowspan="1">&nbsp;</th><th class="headfirst" colspan="1">Rīga</th></tr><tr><td class="stub1" >1990</td><td nowrap>909 135</td></tr><tr><td class="stub1" >1991</td><td nowrap>900 455</td></tr><tr><td class="stub1" >1992</td><td nowrap>889 741</td></tr><tr><td class="stub1" >1993</td><td nowrap>863 657</td></tr><tr><td class="stub1" >1994</td><td nowrap>843 552</td></tr><tr><td class="stub1" >1995</td><td nowrap>824 988</td></tr><tr><td class="stub1" >1996</td><td nowrap>810 172</td></tr><tr><td class="stub1" >1997</td><td nowrap>797 947</td></tr><tr><td class="stub1" >1998</td><td nowrap>786 612</td></tr><tr><td class="stub1" >1999</td><td nowrap>776 008</td></tr><tr><td class="stub1" >2000</td><td nowrap>766 381</td></tr><tr><td class="stub1" >2000, 31.III</td><td nowrap>764 329</td></tr><tr><td class="stub1" >2001</td><td nowrap>756 627</td></tr><tr><td class="stub1" >2002</td><td nowrap>747 157</td></tr><tr><td class="stub1" >2003</td><td nowrap>739 232</td></tr><tr><td class="stub1" >2004</td><td nowrap>735 241</td></tr><tr><td class="stub1" >2005</td><td nowrap>731 762</td></tr><tr><td class="stub1" >2006</td><td nowrap>727 578</td></tr><tr><td class="stub1" >2007</td><td nowrap>722 485</td></tr><tr><td class="stub1" >2008</td><td nowrap>717 371</td></tr><tr><td class="footnote" colspan="2"><B>Piezīmes: </B><BR>2000.31.III - tautas skaitīšanas dati.<br><br>Gads<br>2000<BR>Tautas skaitīšanas dati.<br><br>Avots:LR Centrālā statistikas pārvalde<br><br>Kontakti:<BR>Iedzīvotāju statistikas daļa<br><br>Autorība:Jā<br><br>Mērvienība:skaits<br><br>Matrica: <br>4-5</td></tr></table> ---- Ja kādam interesē, tad man ir diezgan detalizēti apkopota Rīgas un Latvijas iedzīvotāju skaita un nacionālā sastāva statistika. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:04, 4 janvārī, 2009 (UTC) ''Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni 1/3, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 1,15 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju.'' - Sanāk ka Rīgā dzīvo 1/3 iedzīvotāju? Vai kā to saprast? Ja tas domāts kā 1/3 no miljona tad tas būtu ap 330 000 nevis 717 000 iedz. Tad jau tās ir 2/3. Vai nu arī 1/3 no valsts iedz. skaita (1/3 no 2,1 milj. arī ir 700 000). Kas ar to 1/3 ir domāts? --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:10, 23 janvārī, 2009 (UTC) ==Administratīvais iedalījums un mikrorajoni== Manuprāt nodaļām "Administratīvais iedalījums" un "Mikrorajoni" jābūt secīgi vienai aiz otra. Mikrorajoni jau arī ir sava veida Rīgas iedalījums. Vismaz man gribējās jau pie administratīvā iedalījuma atrast mikrorajonus. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 14:40, 2 janvārī, 2009 (UTC) :Cik var nojaust, termina "mikrorajoni" oficiāli nebūs, tie tiks saukti par "apkaimēm". --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:18, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Vēl viena kalka no angļu valodas (neiborhūds) :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:05, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Man gan vārds apkaime patīk un liekas gana latvisks :) Es arī domāju par to, ka raksta daļas Administratīvais iedalījums un Rīgas apkaimes vajadzētu likt blakus, bet man lika aizdomāties tas, ka Apkaimju raksta daļa tur augšā ne visai labi izskatīsies, savukārt Administratīvā iedalījuma raksta daļu nevar likt raksta beigās, jo tas ir pietiekami svarīgi lai atrastos raksta augšdaļā. Neuztraucieties, es kaut ko izdomāšu tā, lai arī visuāli izskatītos smuki! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 10:12, 4 janvārī, 2009 (UTC) == Rīgas klimats == Manuprāt par Rīgas klimatu vajadzētu mazliet vairāk informācijas. Piemēram, kas to ietekmē (kalni, jūras, tuksneši, līdzenumi), kā tas ir mainījies laika gaitā, kad ir bijuši rekordaugstas temperatūras, kad ir bijušas vislietainākās dienas vai kaut ko tamlīdzīgu. Un to vajadzētu pabāzt zem sadaļas "Ģeogrāfija", jo cik atceros, tad skolā par klimatu dažādos kontinentos stāstīja ģeogrāfijas stundās. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:41, 4 janvārī, 2009 (UTC) :Nepiekrītu! Gan par ģeogrāfiju, gan par klimatu var uzrakstīt ļoti daudz, jo informācija ir pieejama. Nesolu, ka izdarīšu to tuvākajā diennaktī, bet izdarīšu! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:43, 4 janvārī, 2009 (UTC) :: Īsti nesapratu, kam nepiekrīti... --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 15:33, 5 janvārī, 2009 (UTC) == 1933. gada iedalījums pa rajoniem == Portālā periodika.lv atradu "vērtīgu mantu" - "Valdības Vēstnesī" publicētu [http://www.periodika.lv/Repository/ml.asp?Ref=VlZTLzE5MzQvMDQvMjYjQXIwMDIwMQ==&Mode=Gif&Locale=latvian-skin-custom Rīgas pilsētas administratīvā apgabala sadalījumu rajonos], ar to nosaukumiem un robežām saskaņā ar Rīgas pilsētas domes 1933. gada 21. decembra lēmumu. Manuprāt, būtu ļoti interesanti to digitalizēt, vai ne? (Mājiens [[Lietotājs:Digital1|Digital1]] virzienā) Ja links nestrādā, var meklēt pēc parametriem: "Valdības Vēstnesis", 1934. gada 26. aprīlis, 2.-3. lpp. Atceros, ka pirms kāda laika kaut kur te Vikipēdijā diskutējām, ka šāds oficiālais iedalījuma apraksts noderētu. Palasīju šo 1933. gada iedalījumu, nu nebūs viegli, jo daudziem orientieriem mainījušies nosaukumi, daudzi tā laika orientieri liekas stipri "mistiski", arī sava dzimtā rajona aprakstā nespēju iebraukt. :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 22:18, 4 janvārī, 2009 (UTC) :Informācija ir interesanta, bet orientieri ir vairāk kā mistiski. Protams var mēģināt digitalizēt (īsti nesapratu vai bija domāta teksta ievadīšana vai kartes zīmēšana), bet būs diezgan grūti, jo piemēram man nav ne mazākās nojausmas kur ir "grunts 71/79 ziemeļu robeža" :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:45, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Laikam jau šim ir vairs tikai vēsturiska nozīme, bet vispār interesanti. Tagad skaidrs, no kurienes "kājas aug" tam mistiskajam Vidzemes mikrorajonam :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 22:55, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Es to pašu nodomāju ieraugot Vidzemes rajonu. :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:05, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Biju domājis kartes zīmēšanu/ieskicēšanu, cik nu tas iespējams. Reālāk būtu to kaut daļēji pievienot šim rakstam vai kādam atsevišķam rakstam par Rīgas rajoniem, katrā ziņā šis Rīgas domes lēmums apgāž rakstā pausto apgalvojumu, ka "Rīgai nekad nav bijis oficiāli apstiprināts pilsētas teritoriālais iedalījums, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas)". :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 23:11, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::::Jā, tur būs jāpieliek roka. Jau aptuveni esmu izdomājis kā to noformulēt :P --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:23, 4 janvārī, 2009 (UTC) == Rīgas 59 apkaimes == Ir ienākusies jauno 59 apkaimju shēma. Ja kādu interesē, varu iesūtīt. (2,91 MB). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:57, 19 janvārī, 2009 (UTC) :Apkaimju shēmu - studijā! (Ja vien tas ir bilžu formā?) --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:02, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::Augšuplādēt nevaru (neesmu pārliecināts, ka drīkst), tikai individuāli. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 13:10, 19 janvārī, 2009 (UTC) :Man, lūdzu, vienu kopiju. Sūtīt uz papuass (pie) enkurs (punkts) org --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 13:15, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::Liec manma lietotājvārdam tik klāt at gmail (punkts) lv un atsūti. Paskatīsimies, kur es tagad īstenībā dzīvoju. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:16, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::Krišjānim: lv vai com? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 13:23, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::: com (es ir stulbs, piedod) --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:27, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::: Paldies saņemu, principā jau interesanti, bet ņemot vērā pieredzi ar Latvijas novadiem, te arī varētu sākties visādi skandāli par to, kurā apkaimē kurš dzīvo. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:38, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::::Man arī vienu eksemplāru, lūdzu (mans lietotājvārds-at-inbox-punkts-lv). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 15:20, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::::::Hey!!! Lūdzu vienu man! Sūtīju pat meilu uz Rīgas Domi lai dabūtu!!! '''laurijs.svirskis(at)gmail.com''' Paldies! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 15:26, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::::::Es arī vēlētos vienu saņemt, ja iespējams. Mans segvārds (iekš) inbox.lv. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 15:32, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::::::::Paldies [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. (Tagad es zinu tavu īsto vārdu .. he hee). Principā šī karte ir tā ir tāda pati, [http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ kā jau publicētā]. Tas nozīmē, ka ļoti ticams, ka tāda arī paliks vienīgi šajā HD versijā var pareikt pa kurām ielān robeža tieši ies. Tātad es droši varu būvēt augšā jauno karti, jo info netā ir. Lēnā garā būs jāuzčikina, lai apstiprināšanas brīdī var likt iekšā. :) Atgāzene tāda baigi kompaktā viņiem sanākusi. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 15:39, 19 janvārī, 2009 (UTC) uz dabl (punkts) a (pie) inbox (punkts) lv, ļoti noderēs teritorijas raksturojumam! --[[Lietotājs:Mindawgz|Mindawgz]] 07:14, 6 martā, 2009 (UTC) :Dažas piezīmes pie apkaimēm, vispārīgas. a) Lai arī www.apkaimes.lv vēl lieto nepareizo apkaimes nosaukumu "Rītabuļļi" pareizi būtu "Buļļi". Pamatojums - faktiski apkaimē iekļauta bijusī Buļļu muiža, gan Rītabuļļi, gan Vakarbuļļi. Vienošanās par nosaukuma maiņu jau bija, nezinu, kāpēc joprojām tiek lietots nepareizais nosaukums. b) "Avotu iela" tika pārdēvēta par "Avotiem" - neņemos spriest, vai tas bija īsti pareizi, bet ir īsāk. c) Vikipēdijas sarakstā nejauši iekļuvuši "Suntaži" - tur vajadzēja būt "Sužiem" Abi jau lībiešu vārdi. Un -, jāsaka, Digital1 ir baigais malacis. Kas to visu diez novērtēs, kas te sastrādāts... [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 07:01, 19 augustā, 2009 (UTC) ::Paldies [[Lietotājs:Daarznieks|Daarzniek]], zinu, ka tu manu darbu tiešām spēj novērtēt :) Par tiem nosaukumiem un to maiņu. Esmu kontaktā ar atbildīgo cilvēku, par apkaimēm un līdz ko kaut kas mainīsies, viņš noteikti man dos ziņu. Zinu, ka tu visas šīs lietas uzzini ātrāk, kā parasti mirstīgi, bet esmu nolēmis, ka mainīšu tikai tad, kad oficiāli tiks apstiprināta atsevišķu apkaimju nosaukumu vai citu parametru maiņa, jo savādāk sanāk lēkāt kā vāverei un vairākas reizes pārtaisīt daudzos rakstus un atsauces nav nieka lieta. Neraizējies, es visam šim procesam ļoti uzmanīgi sekoju līdzi. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:21, 14 septembrī, 2009 (UTC) ==Vēstures fakts== Vai lietotāja [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] veiktais labojums nemaina vesturiska fakta nozīmi? Pazuda vārds ''"pieprasīja"'' un sanāk, ka lībieši ar lielāko prieku un atplestām rokām sagaidīja bīskapu. * Bija ''"Uzskatīdams šo vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un pieprasīja, lai lībieši ierāda vietu pilsētas celšanai."'' * Kļuva ''"Uzskatīdams šo vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgas vietu, kur vietējais lībiešu vecākais Aso ierādīja vietu jaunas pilsētas celšanai."'' --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#39597A">Digital1</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 07:28, 19 martā, 2009 (UTC) :Šis ir tas retais gadījums, kad Pīrāgs nevis subjektivizē, bet objektivizē traktējumu. Vēsturnieki sliecas uzskatīt, lībieši sākumā visnotaļ pozitīvi uztvēra bīskapa ļaužu un tirgotāju apmešanos, jo tie sākumā nekādi nevarēja tikt uzskatīti par draudu, bet drīzāk par izdevīgiem sabiedrotajiem pret leišiem, kas nāca ik gadu pat vairākkārt izsirot šīs zemes. Un nevienam tā laika lībietim pat sapņos nerādijās, ka pēc pārsimt gadiem krustneši kļūs par dominējošo spēku Baltijas jūras austrumu krastā. Pie tam tai laikā bīskaps nekādi nevarēja runāt no spēka pozīcijām, tb ko "pieprasīt", drīzāk lūgt, piedāvājot ko pretī (piem. tirdzniecības priekšrocības, nocietinājumu būvi). --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:46, 19 decembrī, 2009 (UTC) ==Piedāvājums== Varbūt vajadzētu vēstures sadaļu iznest atsevišķā rakstā, kā tas ir angļiem un leišiem? Tās daudzās sadaļas, man šķiet, bojā skatu... --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 17:48, 6 septembrī, 2009 (UTC) == Atvainojos, varbūt atkal kaut ko palaidis garām :) == Sadaļa ''cilvēki'' - kaut kur lemts, ka jāraksta tikai par dzīvajiem cilvēkiem? Citādi pieminēt, ka Rīgā dzimis Bindemanis, bet nepieminēt Berlinu vai Eizenšteinu, manuprāt, ir ultraekstravanganti. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:00, 14 septembrī, 2009 (UTC) :Nē, nekas tāds nav lemts. Laikam problēma ir tajā, ka nav kas uzraksta. Būtu lieliski, ja taptu sadaļa par izcilākajiem rīdziniekiem un nevis vienkārši pliks uzskaitījums, bet smuks rakstiņš. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:06, 14 septembrī, 2009 (UTC) ::Papētīju raksta vēsturi - 2008. gada jūlijā Standfest uzskatīja, ka tas dzimušo rīdzenieku uzskaitījums nav vajadzīgs vispār un izmetis visādus Barišņikovus, vēlāk tāds Demnieks uzrakstījis mūsdienu "stārus". Kaut arī uzskaitījumu, protams, vieglāk uzcept, mēģināšu mēneša laikā uztaisīt rakstu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:31, 14 septembrī, 2009 (UTC) :::Tas būtu lieliski. Paldies tev. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:32, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Tatjana Lietz == Hi, sorry this in English (my ''latviešu valoda'' doesn'exist), if you are interested: there's a site of a painter in German, who did live her youth in Riga. If someone's interested to translate for your wikipedia - it's here [[de:Tatjana Lietz]], Best regards --[[Lietotājs:Commander-pirx|Commander-pirx]] 11:27, 22 septembrī, 2009 (UTC) -- [[de:Benutzer:Commander-pirx]] == Rīga angļu vikipēdijā == Izskatās, ka [[en:Riga]] ir pavisam nepabeigts. Varbūt kopīgiem spēkiem uzlabosim to? Angļu valodu droši vien daudzi prot. [[Special:Contributions/87.110.41.197|87.110.41.197]] 17:50, 25 februārī, 2010 (UTC)ernt :Izskatās, ka viņiem pašiem tur ir jautri (ja jau diskusijā ticis spriests par FA un GA) un raksts nav tik briesmīgs, drīzāk par [[:en:Latvia]] jāparūpējas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:45, 25 februārī, 2010 (UTC) == Unknown monument in Riga == Good day! In Riga i saw monument near museum: http://s54.radikal.ru/i143/1102/91/8a9b894cf88e.jpg I didn't find information about it. Can you tell me about it? Thanks! Я так же понимаю русский язык. Спасибо! [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 13:04, 21 februārī, 2011 (UTC) :Piezīme:Tas ir pie Jēkaba kazarmām, cilvēks drošvien domā Kara muzeju ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 13:30, 21 februārī, 2011 (UTC) :: I don't understand. Translated by google: Kara muzejs ir ļoti tuvu [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 14:03, 21 februārī, 2011 (UTC) :: somewhere here : [http://maps.google.ru/maps?f=q&source=s_q&hl=ru&geocode=&q=%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0+%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9+%D0%BC%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9&aq=&sll=55.354135,40.297852&sspn=36.249898,114.169922&ie=UTF8&hq=%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9+%D0%BC%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9&hnear=%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0,+%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F&ll=56.951256,24.108861&spn=0.001044,0.003484&t=h&z=19 link] [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 14:11, 21 februārī, 2011 (UTC) :: I just suppose that this is same people: [http://en.wikipedia.org/wiki/Salawat_Yulayev] :::[http://www.rigaspieminekli.lv/resource/show/138 rigaspieminekli.lv] - скульптура называется "Uz robežām (''На границах''). Создана в семидесятых- скульптор Lilija Līce--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 15:09, 21 februārī, 2011 (UTC) ::::I was just pointing location to other users - there are dozens of museums in Riga and I don't mthink that place is known as "the museum". For some reason I couldn't get anything out of rigaspieminekli site. We got several sculptures with no other purpose than decoration in Riga. I don't understand what relation you see with the Bashkir thing, to me it somewhat resembles [http://www.rigaspieminekli.lv/galleries/85/image18.jpg?1199965558 this] ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:22, 21 februārī, 2011 (UTC) ::::: I just supposed cause i am bashkir and horseman looks like bashkir [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 12:21, 22 februārī, 2011 (UTC) == Karogs == Kaut kur ir izčibējis Rīgas karogs. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:41, 9 martā, 2011 (UTC) :Tas sakarā ar visu labumu pumpēšanu uz Commons lai turienes deletionistiem ir ko darīt. ''Septiņreiz nomēri (padomā) ... '' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:43, 9 martā, 2011 (UTC) ::Delecionisti nesnauž, bet parasti bots attēlus pēc dzēšanas izņem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:52, 9 martā, 2011 (UTC) == Sadaļa "cilvēki" == Piedāvājums sadaļā cilvēki uzlabošanas veidnes noņemšanas (un raksta uzlabošanas) nolūkos sabāzt [[:Kategorija:Rīgā dzimušie|cilvēkus]], kuriem ir kāds noteikts iw saišu skaits. Mans piedāvājums — 4 vai 5 iw saites. Protams, nesaku, ka tas ir pats objektīvākais veids, bet samērā sakarīgs gan. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 12:46, 13 jūlijā, 2012 (UTC) :Paliktu bars ar sportistiem. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &nbsp;<span style="font-weight:bold;">&middot;</span>&#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 12:57, 13 jūlijā, 2012 (UTC) ::Grūti iedomāties kuram interesētu tādi masas saraksti - pie tam vienmēr kādam nepatiks kritēriji pēc kuriem saraksts tisk būvēts ''a kāpēc 5, bet ne 6, varbūt 10 un tikai kosmonautus? utt.'' [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 13:14, 13 jūlijā, 2012 (UTC) P.S. Ja dikti gribās - ir [http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:R%C4%ABg%C4%81_dzimu%C5%A1ie Kategorija:Rīgā dzimušie] [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 13:15, 13 jūlijā, 2012 (UTC) :::Par tiem sportistiem nebiju aizdomājies (jā, izskatās, ka viņi tur tad sastādītu samērā lielu daļu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 13:22, 13 jūlijā, 2012 (UTC) == Platība == Starp citu, [https://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm te] ir cits skaitlis. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:04, 24 oktobrī, 2014 (EEST) == Galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs == Domāju ka lietuvieši un igauņi nepiekristu apgalvojumam, ka Rīga ir "galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijā". Īpaši jau kultūru un sportu būtu jāņem nost. [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2015. gada 23. novembris, plkst. 15.46 (EET) :Vienmēr var pielikt klāt "viens no" :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 23. novembris, plkst. 16.49 (EET) ::Bet ir lietas, kuras ir pašsaprotamas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 23. novembris plkst. 18.14 <small>(EEST)</small> == Web kamera uz Rīgu== Sveiks, kāpēc es nevaru pievienot skatu uz 11. novembra ielu no web kameras? - http://balticlivecam.com/en/cameras/riga/riga-panorama/{{Neparakstījies|Mark.barkan}} == Labotas ārējās saites (2018. gada jūlijs) == Es esmu izlabojis 1 ārējās saites [[Rīga]] lapā. Lūdzu pārbaudīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=prev&oldid=2895348 manu labojumu]. Ja rodas jautājumi vai arī nepieciešams, lai bots ignorē saites vai šo lapu, lūdzu apmeklē [[:m:InternetArchiveBot/FAQ|šo lapu]]. Veicu šādus labojumus: *http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=..%2FDATABASEEN%2FIedzsoc%2FAnnual%20statistical%20data%2F04.%20Population%2F&lang=1 pievienota {{tlx|dead link}} veidne *http://www.providenceri.com/press/sister_city.html pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20090102141935/http://www.providenceri.com/press/sister_city.html —[[:en:User:InternetArchiveBot|'''<span style="color:darkgrey;font-family:monospace">InternetArchiveBot</span>''']] <span style="color:green;font-family:Rockwell">([[:en:User talk:InternetArchiveBot|Ziņot par kļūdu]])</span> 2018. gada 15. jūlijs, plkst. 02.23 (EEST) == Etniskais sastāvs == {{ping|ScAvenger|Edgars2007}} es te mēģināju uzlabot iepriekšējo labotāju, kas bija tabulā par etnisko satāvu nomainījis skaitļus. Atradu attiecīgo atsauci, nomainīju iepriekšējo (no 2018.g. uz 2019.g.). Bet kādi brīnumu! Rakstā rādās 2018. gada skaitļi, lai gan atverot pirmkodu, redzami iepriekšējā labotāja skaitļi par 2019.g. Varbūt tabulā dati kaut kā ienāk citādi un man nevajadzēja iejaukties? Lūdzu kāds salabojiet, kā īsti vajag!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 13.57 (EET) :Jālabo ne tikai riņķa diagrammas datus, bet arī tos pašus skaitļus jānomaina tabulā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 15.07 (EET) :: {{ping|ScAvenger}} paldies! Tagad sapratu. Vienīgi vēl tabulā pie procentiem norādītie skaitļi nav izlaboti. Liela starpība gan nav - kļūdas visur ir ciparos aiz komata. Vai labojam?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 19.32 (EET) :::Droši vien jālabo, par to es nemaz nepadomāju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 22.26 (EET) == Par neitralitāti == Veidojas labošanas konflikts: {{ping|MiksLatvis}} vispirms noraidīja rakstam svarīgu informāciju uz tā pamata, ka tā nākot no viņam netīkama avota, bet kad tā tika apstiprināta ar tāda autoritatīvu avotu kā LETAs pārpublikācijām, sāka iebilst pret pašu viņam (un arī man, bet tam nav nozīmes - es pieturos pie vismaz formālas neitralitātes) netīkama politiķa sniegtas informācijas popularizāciju. Atgādinu, ka šis politiķis tai laikā bija Rīgas mērs un viņa teiktais par šo tēmu attiecīgi ir nozīmīgs, tāpat kā iemesls, kādēļ notika spējas demogrāfiskas izmaiņas, ko apliecina arī nebūt ne prokrieviskie avoti. Neatkarīgi no tā, vai mēs atbalstām Ušakovu un visu viņa "rīdzinieka kartes" programmu... Ja kādam ir cits viedoklis par to, kādēļ šādas izmaiņas notikušas, jeb vai ziņas, ka tā nav patiesība, tad lai dod atsauces uz šādu viedokli (teiksim, to pašu CSP), nevis vienkārši dzēš ārā to, kas viņam politisku iemeslu dēļ nepatīk - otro variantu sauc par vandālismu. Ar informācijas karu es pats protu nodarboties (un esmu iztērējis uz to lielu daļu dzīves), bet atrodu tam piemērotākas vietas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 21.46 (EEST) 5e777qiwgj9j6ufl6b16qu25w1x6ng7 3670104 3670092 2022-08-14T05:40:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vērtīga raksta atzīmēšana|{{dat|2008|7|26||bez}}|2|Kandidāts}} {{Laba raksta atzīmēšana|{{dat|2008|9|2||bez}}|Vērtīgs|{{dat|2009|1|14||bez}}}} {{Vērtīga raksta atzīmēšana|{{dat|2009|1|14||bez}}|3}} There's a PD Photo: Riga - bridge of boats, from the Library of Congress's George Grantham Bain Collection: [http://memory.loc.gov/cgi-bin/query/I?ils:1:./temp/~pp_lzev::displayType=1:m856sd=cph:m856sf=3c34702:@@@il] --[[:de:benutzer:Katpatuka|Katpatuka]] 07:35, 14 oktobrī, 2006 (UTC) :Kur palikusi Rīgas infokaste? Vai kāds būtu sabojājis veidni pilsēta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:00, 17 aprīlī, 2008 (UTC) ==Katram pa rakstam, jeb veltījums [[Rīga]]i== Katrs lietotājs uzraksta pa rakstam. Kas kādu rakstu vēlas rakstīt, pie mikrorajoniem parakstās =] Nedaudz pamainīju sarakstu - [[Rīga]]s lapā vēl neesmu veicis izmaiņas. Karti pāris dienās pārzīmēšu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 13:10, 12 jūlijā, 2008 (UTC) :Šķiet, ka prasītos pat kādu pilsētas rajona infokasti, lai vairāk informācijas varam ielikt (ja tiešām tagad sākam ar to visu ņemties). Pašam šobrīd diemžēl nav laika, bet piedāvāju, ka no informācijas varētu iekļaut: pilsētas nosauk. (lai var izmantot ne tikai Rīgai), karte, LV pasta kods/-i (tos var uzzināt kaut vai tel. katalogos), ar ko robežojas, namu pārvaldes adrese, parku nosaukumi, varbūt var arī koordinātes (kaut arī salīdzinoši sarežģīti tās ievietot), var padomāt arī par attēla iekļaušanu veidnē. --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 07:39, 14 jūlijā, 2008 (UTC) *1. [[Buļļuciems]] - *2. [[Daugavgrīva]] - [[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 20:43, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *3. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] - *4. [[Bolderāja]] - *5. [[Spilve]] - *6. [[Iļģuciems]] - *7. [[Imanta]] - --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 14:05, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *8. [[Zasulauks]] - *9. [[Ķīpsala]] - *10. [[Zolitūde]] - *11. [[Pleskodāle]] - *12. [[Āgenskalns]] - *13. [[Bieriņi]] - *14. [[Torņakalns]] - [[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 17:35, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *15. [[Zaķusala]] un [[Lucavsala]] - [[Lietotājs:Gamerzx|Gamerzx]] 16:09, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *16. [[Ziepniekkalns]] - *17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] - *18. [[Mangaļsala]] - *19. [[Vecāķi]] - *20. [[Trīsciems]] - *21. [[Vecmīlgrāvis]] - *22. [[Jaunciems]] - *23. [[Jaunmīlgrāvis]] - *24. [[Rīgas osta|Osta]] - *25. [[Mežaparks]] - *26. [[Bukulti]] - [[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 15:17, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *27. [[Sarkandaugava]] - *28. [[Čiekurkalns]] - *29. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] - *30. [[Berģi]] - *31. [[Pētersala]] - *32. [[Vecrīga]] - *33. [[Bulvāru loks]] - *34. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] - *35. [[Teika (Rīga)|Teika]] - --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:31, 12 jūlijā, 2008 (UTC) *36. [[Mežciems (Rīga)Mežciems]] - *37. [[Brekši]] - *38. [[Grīziņkalns]] - *39. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] - *40. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] - *41. [[Krasta rajons]] - *42. [[Dārzciems]] - [[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 15:17, 13 jūlijā, 2008 (UTC) *43. [[Pļavnieki]] - *44. [[Ķengarags]] - *45. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] - *46. [[Rumbula]] - *47. [[Dārziņi]] - == Avoti == Ir [http://www.1201.lv/ šāds resurss krieviski] un papīra enciklopēdija "Rīga". Pats varētu paņemt Rumbulu un Dārziņus un palīdzēt pie Teikas, bet tikai pēc mēneša. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 13:10, 13 jūlijā, 2008 (UTC) :Turklāt tur ir ļoti interesants forums. Tā papīra enciklopēdija gan ir stipri novecojusi, bet izmantot var. Man vēl ir pie rokas A. Kolberga "Rīga kājāmgājējiem" un "Lasāmgrāmata par Rīgu un priekšpilsētām", bet par to pašu Teiku tur nekā nav. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:54, 13 jūlijā, 2008 (UTC) == Vērtīgs raksts == Manuprāt, šis raksts nu jau ir par labu priekš laba :) - būtu jāsāk domāt par nominēšanu vērtīgam rakstam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 02:43, 27 decembrī, 2008 (UTC) == Lielākā Baltijas jūras reģionā == Rakstā teikts: ''otra lielākā pilsēta visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās).'' Vai kaut kur ir precizēts, kas ir šis reģions? Kādēļ tajā netiek ieskaitīta daudz lielākā St. Pēterburga (Eiropā Nr. 4) ar tās 4,7 milj. iedzīvotājiem (pils. robežās; aglomerācijā - 6 milj.)?--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 02:17, 31 decembrī, 2008 (UTC) :Labs jautājums. Ja ņem politiski un ekoloģiski-politiski, tad Krievija un Norvēģija nav Baltijas jūras reģionā, bet ja ņem tīri ģeogrāfiskā aspektā, tad Baltijas jūras reģionā Krievija pienāk klāt. Tad drīzāk, tas sauktos 3. lielākā Baltijas jūras piekrastes pilsēta [http://en.wikipedia.org/wiki/Baltic_sea#Cities Baltic_sea#Cities]. Es rakstot biju domājis pirmo variantu. Ja tev liekas, ka šajā jautājumā rodas problēmas, tad var pārrakstīt par 3. lielāko Baltijas jūras piekrastes pilsētu administratīvajās robežās un miers. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 03:44, 31 decembrī, 2008 (UTC) ::Jautājums sakarā ar to, ka rakstu gribam uztaisīt par vērtīgu. Tāpēc faktiem jābūt precīzi formulētiem (vismaz jācenšas). Neesmu speciālists ne ģeogrāfijā, ne demogrāfijā... tāpēc jautāju. Varbūt šo teikumu pagaidām nerakstīt kā angļu Vikipēdijā [[:en:Riga]]?--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 10:59, 31 decembrī, 2008 (UTC) == Rīgas iedzīvotāji == Iedzīvotāju skaits ievadrindkopā ir 2008. gadā, bet infokastē ir 2006. gadā. Abās vietās šis skaits ir vienāds. Mans domāt, ka diez vai tā var būt. Un manuprāt arī ievadrindkopā pie iedzīvotājiem vajadzētu atsauci uz informācijas avotu par iedzīvotāju skaitu.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 08:23, 2 janvārī, 2009 (UTC) : Un kas tad ar tiem iedzīvotājiem palika? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 12:49, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Uzskatu, ka rakstā jānorāda CSP oficiālais paziņotais iedzīvotāju skaits 2008. gada sākumā: 717.371 (skatīt šeit: [http://data.csb.gov.lv/Dialog/statfile16.asp CSP datubāzes]).--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 18:23, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Vēl nomainīju arī blīvumu un teritorijas platību - saskaņā ar CSP datiem - platība:303 un blīvums 2 367,6. '''Problēma''' - ko darīt ar to mistisko aglomerāciju? CSP šādus datus neapkopo. Paši mēs diez vai drīkstam sākt skaitīt klāt Jelgavas, Ogres un citu apkārtējo rajonu iedzīvotājus...--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 18:31, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Nesaprotu kādēļ bija jāmaina kastē platībai, jo [http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm pilsētas platība ir zināma]: 307,17 km² un nevis kaut kādi mistiski 303 km². Ja mistiskie 303 radās sarēķinot kopā priekšpilsētu platības, tad tāda pieeja nav pareiza, jo priekšpilsētu platības dati nav precīzi un ir tikai aptuveni. Iedzīvotāju skaitu un citu tāda veida informāciju jāņem no [http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html;jsessionid=31CAF7C2470AF26CBF3B823363DBA5AC pmlp.gov.lv]. Rīgas aglomerācijas [http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/Pask_rakst_kartes/4.3._Rigas_aglomeracija.pdf robežas ir strikti noteiktas], tādēļ iedzīvotāju skaits tajā ir tīra sarēķināšana izmantojot pmlp.gov.lv statistikas datus par vajadzīgiem (pagaidām vēl) pagastiem un citām teritorijām. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:54, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::::Hmmm... man jau liekas, ka vienīgā institūcija, kas ir tiesīga kaut ko apkopot un uzdot par oficiālajiem datiem ir Statistikas pārvalde. Secinājums tikai tāds - Latvijas valsts iestāžu datiem nevar ticēt.--[[Lietotājs:Juristiltins|<font color="#104E8B">'''Juris'''</font><font color="#363636">'''tiltins'''</font>]]&nbsp;<font color="#104E8B"><sup><small>[[Lietotāja_diskusija:Juristiltins|runāt]]&nbsp;&nbsp;[[Special:Contributions/Juristiltins|devums]]</small></sup></font> 14:04, 5 janvārī, 2009 (UTC) CSP dati - iedzīvotāju skaits pa gadiem: <table><tr><th class="title" colspan="2">4-5. PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITS REĢIONOS, REPUBLIKAS PILSĒTĀS UN RAJONOS GADA <BR>SĀKUMĀ</th></tr><tr><th class="headfirst" colspan="1" rowspan="1">&nbsp;</th><th class="headfirst" colspan="1">Rīga</th></tr><tr><td class="stub1" >1990</td><td nowrap>909 135</td></tr><tr><td class="stub1" >1991</td><td nowrap>900 455</td></tr><tr><td class="stub1" >1992</td><td nowrap>889 741</td></tr><tr><td class="stub1" >1993</td><td nowrap>863 657</td></tr><tr><td class="stub1" >1994</td><td nowrap>843 552</td></tr><tr><td class="stub1" >1995</td><td nowrap>824 988</td></tr><tr><td class="stub1" >1996</td><td nowrap>810 172</td></tr><tr><td class="stub1" >1997</td><td nowrap>797 947</td></tr><tr><td class="stub1" >1998</td><td nowrap>786 612</td></tr><tr><td class="stub1" >1999</td><td nowrap>776 008</td></tr><tr><td class="stub1" >2000</td><td nowrap>766 381</td></tr><tr><td class="stub1" >2000, 31.III</td><td nowrap>764 329</td></tr><tr><td class="stub1" >2001</td><td nowrap>756 627</td></tr><tr><td class="stub1" >2002</td><td nowrap>747 157</td></tr><tr><td class="stub1" >2003</td><td nowrap>739 232</td></tr><tr><td class="stub1" >2004</td><td nowrap>735 241</td></tr><tr><td class="stub1" >2005</td><td nowrap>731 762</td></tr><tr><td class="stub1" >2006</td><td nowrap>727 578</td></tr><tr><td class="stub1" >2007</td><td nowrap>722 485</td></tr><tr><td class="stub1" >2008</td><td nowrap>717 371</td></tr><tr><td class="footnote" colspan="2"><B>Piezīmes: </B><BR>2000.31.III - tautas skaitīšanas dati.<br><br>Gads<br>2000<BR>Tautas skaitīšanas dati.<br><br>Avots:LR Centrālā statistikas pārvalde<br><br>Kontakti:<BR>Iedzīvotāju statistikas daļa<br><br>Autorība:Jā<br><br>Mērvienība:skaits<br><br>Matrica: <br>4-5</td></tr></table> ---- Ja kādam interesē, tad man ir diezgan detalizēti apkopota Rīgas un Latvijas iedzīvotāju skaita un nacionālā sastāva statistika. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:04, 4 janvārī, 2009 (UTC) ''Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni 1/3, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 1,15 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju.'' - Sanāk ka Rīgā dzīvo 1/3 iedzīvotāju? Vai kā to saprast? Ja tas domāts kā 1/3 no miljona tad tas būtu ap 330 000 nevis 717 000 iedz. Tad jau tās ir 2/3. Vai nu arī 1/3 no valsts iedz. skaita (1/3 no 2,1 milj. arī ir 700 000). Kas ar to 1/3 ir domāts? --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:10, 23 janvārī, 2009 (UTC) ==Administratīvais iedalījums un mikrorajoni== Manuprāt nodaļām "Administratīvais iedalījums" un "Mikrorajoni" jābūt secīgi vienai aiz otra. Mikrorajoni jau arī ir sava veida Rīgas iedalījums. Vismaz man gribējās jau pie administratīvā iedalījuma atrast mikrorajonus. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 14:40, 2 janvārī, 2009 (UTC) :Cik var nojaust, termina "mikrorajoni" oficiāli nebūs, tie tiks saukti par "apkaimēm". --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:18, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Vēl viena kalka no angļu valodas (neiborhūds) :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:05, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Man gan vārds apkaime patīk un liekas gana latvisks :) Es arī domāju par to, ka raksta daļas Administratīvais iedalījums un Rīgas apkaimes vajadzētu likt blakus, bet man lika aizdomāties tas, ka Apkaimju raksta daļa tur augšā ne visai labi izskatīsies, savukārt Administratīvā iedalījuma raksta daļu nevar likt raksta beigās, jo tas ir pietiekami svarīgi lai atrastos raksta augšdaļā. Neuztraucieties, es kaut ko izdomāšu tā, lai arī visuāli izskatītos smuki! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 10:12, 4 janvārī, 2009 (UTC) == Rīgas klimats == Manuprāt par Rīgas klimatu vajadzētu mazliet vairāk informācijas. Piemēram, kas to ietekmē (kalni, jūras, tuksneši, līdzenumi), kā tas ir mainījies laika gaitā, kad ir bijuši rekordaugstas temperatūras, kad ir bijušas vislietainākās dienas vai kaut ko tamlīdzīgu. Un to vajadzētu pabāzt zem sadaļas "Ģeogrāfija", jo cik atceros, tad skolā par klimatu dažādos kontinentos stāstīja ģeogrāfijas stundās. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:41, 4 janvārī, 2009 (UTC) :Nepiekrītu! Gan par ģeogrāfiju, gan par klimatu var uzrakstīt ļoti daudz, jo informācija ir pieejama. Nesolu, ka izdarīšu to tuvākajā diennaktī, bet izdarīšu! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:43, 4 janvārī, 2009 (UTC) :: Īsti nesapratu, kam nepiekrīti... --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 15:33, 5 janvārī, 2009 (UTC) == 1933. gada iedalījums pa rajoniem == Portālā periodika.lv atradu "vērtīgu mantu" - "Valdības Vēstnesī" publicētu [http://www.periodika.lv/Repository/ml.asp?Ref=VlZTLzE5MzQvMDQvMjYjQXIwMDIwMQ==&Mode=Gif&Locale=latvian-skin-custom Rīgas pilsētas administratīvā apgabala sadalījumu rajonos], ar to nosaukumiem un robežām saskaņā ar Rīgas pilsētas domes 1933. gada 21. decembra lēmumu. Manuprāt, būtu ļoti interesanti to digitalizēt, vai ne? (Mājiens [[Lietotājs:Digital1|Digital1]] virzienā) Ja links nestrādā, var meklēt pēc parametriem: "Valdības Vēstnesis", 1934. gada 26. aprīlis, 2.-3. lpp. Atceros, ka pirms kāda laika kaut kur te Vikipēdijā diskutējām, ka šāds oficiālais iedalījuma apraksts noderētu. Palasīju šo 1933. gada iedalījumu, nu nebūs viegli, jo daudziem orientieriem mainījušies nosaukumi, daudzi tā laika orientieri liekas stipri "mistiski", arī sava dzimtā rajona aprakstā nespēju iebraukt. :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 22:18, 4 janvārī, 2009 (UTC) :Informācija ir interesanta, bet orientieri ir vairāk kā mistiski. Protams var mēģināt digitalizēt (īsti nesapratu vai bija domāta teksta ievadīšana vai kartes zīmēšana), bet būs diezgan grūti, jo piemēram man nav ne mazākās nojausmas kur ir "grunts 71/79 ziemeļu robeža" :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:45, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::Laikam jau šim ir vairs tikai vēsturiska nozīme, bet vispār interesanti. Tagad skaidrs, no kurienes "kājas aug" tam mistiskajam Vidzemes mikrorajonam :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 22:55, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Es to pašu nodomāju ieraugot Vidzemes rajonu. :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:05, 4 janvārī, 2009 (UTC) :::Biju domājis kartes zīmēšanu/ieskicēšanu, cik nu tas iespējams. Reālāk būtu to kaut daļēji pievienot šim rakstam vai kādam atsevišķam rakstam par Rīgas rajoniem, katrā ziņā šis Rīgas domes lēmums apgāž rakstā pausto apgalvojumu, ka "Rīgai nekad nav bijis oficiāli apstiprināts pilsētas teritoriālais iedalījums, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas)". :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 23:11, 4 janvārī, 2009 (UTC) ::::Jā, tur būs jāpieliek roka. Jau aptuveni esmu izdomājis kā to noformulēt :P --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:23, 4 janvārī, 2009 (UTC) == Rīgas 59 apkaimes == Ir ienākusies jauno 59 apkaimju shēma. Ja kādu interesē, varu iesūtīt. (2,91 MB). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:57, 19 janvārī, 2009 (UTC) :Apkaimju shēmu - studijā! (Ja vien tas ir bilžu formā?) --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:02, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::Augšuplādēt nevaru (neesmu pārliecināts, ka drīkst), tikai individuāli. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 13:10, 19 janvārī, 2009 (UTC) :Man, lūdzu, vienu kopiju. Sūtīt uz papuass (pie) enkurs (punkts) org --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 13:15, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::Liec manma lietotājvārdam tik klāt at gmail (punkts) lv un atsūti. Paskatīsimies, kur es tagad īstenībā dzīvoju. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:16, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::Krišjānim: lv vai com? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 13:23, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::: com (es ir stulbs, piedod) --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:27, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::: Paldies saņemu, principā jau interesanti, bet ņemot vērā pieredzi ar Latvijas novadiem, te arī varētu sākties visādi skandāli par to, kurā apkaimē kurš dzīvo. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:38, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::::Man arī vienu eksemplāru, lūdzu (mans lietotājvārds-at-inbox-punkts-lv). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 15:20, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::::::Hey!!! Lūdzu vienu man! Sūtīju pat meilu uz Rīgas Domi lai dabūtu!!! '''laurijs.svirskis(at)gmail.com''' Paldies! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 15:26, 19 janvārī, 2009 (UTC) :::::::::Es arī vēlētos vienu saņemt, ja iespējams. Mans segvārds (iekš) inbox.lv. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 15:32, 19 janvārī, 2009 (UTC) ::::::::::Paldies [[Lietotājs:Kikos|Kikos]]. (Tagad es zinu tavu īsto vārdu .. he hee). Principā šī karte ir tā ir tāda pati, [http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ kā jau publicētā]. Tas nozīmē, ka ļoti ticams, ka tāda arī paliks vienīgi šajā HD versijā var pareikt pa kurām ielān robeža tieši ies. Tātad es droši varu būvēt augšā jauno karti, jo info netā ir. Lēnā garā būs jāuzčikina, lai apstiprināšanas brīdī var likt iekšā. :) Atgāzene tāda baigi kompaktā viņiem sanākusi. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 15:39, 19 janvārī, 2009 (UTC) uz dabl (punkts) a (pie) inbox (punkts) lv, ļoti noderēs teritorijas raksturojumam! --[[Lietotājs:Mindawgz|Mindawgz]] 07:14, 6 martā, 2009 (UTC) :Dažas piezīmes pie apkaimēm, vispārīgas. a) Lai arī www.apkaimes.lv vēl lieto nepareizo apkaimes nosaukumu "Rītabuļļi" pareizi būtu "Buļļi". Pamatojums - faktiski apkaimē iekļauta bijusī Buļļu muiža, gan Rītabuļļi, gan Vakarbuļļi. Vienošanās par nosaukuma maiņu jau bija, nezinu, kāpēc joprojām tiek lietots nepareizais nosaukums. b) "Avotu iela" tika pārdēvēta par "Avotiem" - neņemos spriest, vai tas bija īsti pareizi, bet ir īsāk. c) Vikipēdijas sarakstā nejauši iekļuvuši "Suntaži" - tur vajadzēja būt "Sužiem" Abi jau lībiešu vārdi. Un -, jāsaka, Digital1 ir baigais malacis. Kas to visu diez novērtēs, kas te sastrādāts... [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 07:01, 19 augustā, 2009 (UTC) ::Paldies [[Lietotājs:Daarznieks|Daarzniek]], zinu, ka tu manu darbu tiešām spēj novērtēt :) Par tiem nosaukumiem un to maiņu. Esmu kontaktā ar atbildīgo cilvēku, par apkaimēm un līdz ko kaut kas mainīsies, viņš noteikti man dos ziņu. Zinu, ka tu visas šīs lietas uzzini ātrāk, kā parasti mirstīgi, bet esmu nolēmis, ka mainīšu tikai tad, kad oficiāli tiks apstiprināta atsevišķu apkaimju nosaukumu vai citu parametru maiņa, jo savādāk sanāk lēkāt kā vāverei un vairākas reizes pārtaisīt daudzos rakstus un atsauces nav nieka lieta. Neraizējies, es visam šim procesam ļoti uzmanīgi sekoju līdzi. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:21, 14 septembrī, 2009 (UTC) ==Vēstures fakts== Vai lietotāja [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] veiktais labojums nemaina vesturiska fakta nozīmi? Pazuda vārds ''"pieprasīja"'' un sanāk, ka lībieši ar lielāko prieku un atplestām rokām sagaidīja bīskapu. * Bija ''"Uzskatīdams šo vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un pieprasīja, lai lībieši ierāda vietu pilsētas celšanai."'' * Kļuva ''"Uzskatīdams šo vietu par nedrošu, bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgas vietu, kur vietējais lībiešu vecākais Aso ierādīja vietu jaunas pilsētas celšanai."'' --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#39597A">Digital1</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 07:28, 19 martā, 2009 (UTC) :Šis ir tas retais gadījums, kad Pīrāgs nevis subjektivizē, bet objektivizē traktējumu. Vēsturnieki sliecas uzskatīt, lībieši sākumā visnotaļ pozitīvi uztvēra bīskapa ļaužu un tirgotāju apmešanos, jo tie sākumā nekādi nevarēja tikt uzskatīti par draudu, bet drīzāk par izdevīgiem sabiedrotajiem pret leišiem, kas nāca ik gadu pat vairākkārt izsirot šīs zemes. Un nevienam tā laika lībietim pat sapņos nerādijās, ka pēc pārsimt gadiem krustneši kļūs par dominējošo spēku Baltijas jūras austrumu krastā. Pie tam tai laikā bīskaps nekādi nevarēja runāt no spēka pozīcijām, tb ko "pieprasīt", drīzāk lūgt, piedāvājot ko pretī (piem. tirdzniecības priekšrocības, nocietinājumu būvi). --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:46, 19 decembrī, 2009 (UTC) ==Piedāvājums== Varbūt vajadzētu vēstures sadaļu iznest atsevišķā rakstā, kā tas ir angļiem un leišiem? Tās daudzās sadaļas, man šķiet, bojā skatu... --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 17:48, 6 septembrī, 2009 (UTC) == Atvainojos, varbūt atkal kaut ko palaidis garām :) == Sadaļa ''cilvēki'' - kaut kur lemts, ka jāraksta tikai par dzīvajiem cilvēkiem? Citādi pieminēt, ka Rīgā dzimis Bindemanis, bet nepieminēt Berlinu vai Eizenšteinu, manuprāt, ir ultraekstravanganti. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:00, 14 septembrī, 2009 (UTC) :Nē, nekas tāds nav lemts. Laikam problēma ir tajā, ka nav kas uzraksta. Būtu lieliski, ja taptu sadaļa par izcilākajiem rīdziniekiem un nevis vienkārši pliks uzskaitījums, bet smuks rakstiņš. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:06, 14 septembrī, 2009 (UTC) ::Papētīju raksta vēsturi - 2008. gada jūlijā Standfest uzskatīja, ka tas dzimušo rīdzenieku uzskaitījums nav vajadzīgs vispār un izmetis visādus Barišņikovus, vēlāk tāds Demnieks uzrakstījis mūsdienu "stārus". Kaut arī uzskaitījumu, protams, vieglāk uzcept, mēģināšu mēneša laikā uztaisīt rakstu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:31, 14 septembrī, 2009 (UTC) :::Tas būtu lieliski. Paldies tev. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:32, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Tatjana Lietz == Hi, sorry this in English (my ''latviešu valoda'' doesn'exist), if you are interested: there's a site of a painter in German, who did live her youth in Riga. If someone's interested to translate for your wikipedia - it's here [[de:Tatjana Lietz]], Best regards --[[Lietotājs:Commander-pirx|Commander-pirx]] 11:27, 22 septembrī, 2009 (UTC) -- [[de:Benutzer:Commander-pirx]] == Rīga angļu vikipēdijā == Izskatās, ka [[en:Riga]] ir pavisam nepabeigts. Varbūt kopīgiem spēkiem uzlabosim to? Angļu valodu droši vien daudzi prot. [[Special:Contributions/87.110.41.197|87.110.41.197]] 17:50, 25 februārī, 2010 (UTC)ernt :Izskatās, ka viņiem pašiem tur ir jautri (ja jau diskusijā ticis spriests par FA un GA) un raksts nav tik briesmīgs, drīzāk par [[:en:Latvia]] jāparūpējas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:45, 25 februārī, 2010 (UTC) == Unknown monument in Riga == Good day! In Riga i saw monument near museum: http://s54.radikal.ru/i143/1102/91/8a9b894cf88e.jpg I didn't find information about it. Can you tell me about it? Thanks! Я так же понимаю русский язык. Спасибо! [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 13:04, 21 februārī, 2011 (UTC) :Piezīme:Tas ir pie Jēkaba kazarmām, cilvēks drošvien domā Kara muzeju ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 13:30, 21 februārī, 2011 (UTC) :: I don't understand. Translated by google: Kara muzejs ir ļoti tuvu [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 14:03, 21 februārī, 2011 (UTC) :: somewhere here : [http://maps.google.ru/maps?f=q&source=s_q&hl=ru&geocode=&q=%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0+%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9+%D0%BC%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9&aq=&sll=55.354135,40.297852&sspn=36.249898,114.169922&ie=UTF8&hq=%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9+%D0%BC%D1%83%D0%B7%D0%B5%D0%B9&hnear=%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0,+%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F&ll=56.951256,24.108861&spn=0.001044,0.003484&t=h&z=19 link] [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 14:11, 21 februārī, 2011 (UTC) :: I just suppose that this is same people: [http://en.wikipedia.org/wiki/Salawat_Yulayev] :::[http://www.rigaspieminekli.lv/resource/show/138 rigaspieminekli.lv] - скульптура называется "Uz robežām (''На границах''). Создана в семидесятых- скульптор Lilija Līce--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 15:09, 21 februārī, 2011 (UTC) ::::I was just pointing location to other users - there are dozens of museums in Riga and I don't mthink that place is known as "the museum". For some reason I couldn't get anything out of rigaspieminekli site. We got several sculptures with no other purpose than decoration in Riga. I don't understand what relation you see with the Bashkir thing, to me it somewhat resembles [http://www.rigaspieminekli.lv/galleries/85/image18.jpg?1199965558 this] ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 18:22, 21 februārī, 2011 (UTC) ::::: I just supposed cause i am bashkir and horseman looks like bashkir [[Lietotājs:IlshatS|IlshatS]] 12:21, 22 februārī, 2011 (UTC) == Karogs == Kaut kur ir izčibējis Rīgas karogs. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:41, 9 martā, 2011 (UTC) :Tas sakarā ar visu labumu pumpēšanu uz Commons lai turienes deletionistiem ir ko darīt. ''Septiņreiz nomēri (padomā) ... '' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:43, 9 martā, 2011 (UTC) ::Delecionisti nesnauž, bet parasti bots attēlus pēc dzēšanas izņem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:52, 9 martā, 2011 (UTC) == Sadaļa "cilvēki" == Piedāvājums sadaļā cilvēki uzlabošanas veidnes noņemšanas (un raksta uzlabošanas) nolūkos sabāzt [[:Kategorija:Rīgā dzimušie|cilvēkus]], kuriem ir kāds noteikts iw saišu skaits. Mans piedāvājums — 4 vai 5 iw saites. Protams, nesaku, ka tas ir pats objektīvākais veids, bet samērā sakarīgs gan. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 12:46, 13 jūlijā, 2012 (UTC) :Paliktu bars ar sportistiem. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &nbsp;<span style="font-weight:bold;">&middot;</span>&#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 12:57, 13 jūlijā, 2012 (UTC) ::Grūti iedomāties kuram interesētu tādi masas saraksti - pie tam vienmēr kādam nepatiks kritēriji pēc kuriem saraksts tisk būvēts ''a kāpēc 5, bet ne 6, varbūt 10 un tikai kosmonautus? utt.'' [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 13:14, 13 jūlijā, 2012 (UTC) P.S. Ja dikti gribās - ir [http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:R%C4%ABg%C4%81_dzimu%C5%A1ie Kategorija:Rīgā dzimušie] [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 13:15, 13 jūlijā, 2012 (UTC) :::Par tiem sportistiem nebiju aizdomājies (jā, izskatās, ka viņi tur tad sastādītu samērā lielu daļu). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <sup>([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])</sup> 13:22, 13 jūlijā, 2012 (UTC) == Platība == Starp citu, [https://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm te] ir cits skaitlis. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:04, 24 oktobrī, 2014 (EEST) == Galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs == Domāju ka lietuvieši un igauņi nepiekristu apgalvojumam, ka Rīga ir "galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijā". Īpaši jau kultūru un sportu būtu jāņem nost. [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2015. gada 23. novembris, plkst. 15.46 (EET) :Vienmēr var pielikt klāt "viens no" :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 23. novembris, plkst. 16.49 (EET) ::Bet ir lietas, kuras ir pašsaprotamas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 23. novembris plkst. 18.14 <small>(EEST)</small> == Web kamera uz Rīgu== Sveiks, kāpēc es nevaru pievienot skatu uz 11. novembra ielu no web kameras? - http://balticlivecam.com/en/cameras/riga/riga-panorama/{{Neparakstījies|Mark.barkan}} == Labotas ārējās saites (2018. gada jūlijs) == Es esmu izlabojis 1 ārējās saites [[Rīga]] lapā. Lūdzu pārbaudīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=prev&oldid=2895348 manu labojumu]. Ja rodas jautājumi vai arī nepieciešams, lai bots ignorē saites vai šo lapu, lūdzu apmeklē [[:m:InternetArchiveBot/FAQ|šo lapu]]. Veicu šādus labojumus: *http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=..%2FDATABASEEN%2FIedzsoc%2FAnnual%20statistical%20data%2F04.%20Population%2F&lang=1 pievienota {{tlx|dead link}} veidne *http://www.providenceri.com/press/sister_city.html pievienots arhīvs https://web.archive.org/web/20090102141935/http://www.providenceri.com/press/sister_city.html —[[:en:User:InternetArchiveBot|'''<span style="color:darkgrey;font-family:monospace">InternetArchiveBot</span>''']] <span style="color:green;font-family:Rockwell">([[:en:User talk:InternetArchiveBot|Ziņot par kļūdu]])</span> 2018. gada 15. jūlijs, plkst. 02.23 (EEST) == Etniskais sastāvs == {{ping|ScAvenger|Edgars2007}} es te mēģināju uzlabot iepriekšējo labotāju, kas bija tabulā par etnisko satāvu nomainījis skaitļus. Atradu attiecīgo atsauci, nomainīju iepriekšējo (no 2018.g. uz 2019.g.). Bet kādi brīnumu! Rakstā rādās 2018. gada skaitļi, lai gan atverot pirmkodu, redzami iepriekšējā labotāja skaitļi par 2019.g. Varbūt tabulā dati kaut kā ienāk citādi un man nevajadzēja iejaukties? Lūdzu kāds salabojiet, kā īsti vajag!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 13.57 (EET) :Jālabo ne tikai riņķa diagrammas datus, bet arī tos pašus skaitļus jānomaina tabulā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 15.07 (EET) :: {{ping|ScAvenger}} paldies! Tagad sapratu. Vienīgi vēl tabulā pie procentiem norādītie skaitļi nav izlaboti. Liela starpība gan nav - kļūdas visur ir ciparos aiz komata. Vai labojam?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 19.32 (EET) :::Droši vien jālabo, par to es nemaz nepadomāju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 15. marts, plkst. 22.26 (EET) == Par neitralitāti == Veidojas labošanas konflikts: {{ping|MiksLatvis}} vispirms noraidīja rakstam svarīgu informāciju uz tā pamata, ka tā nākot no viņam netīkama avota, bet kad tā tika apstiprināta ar tāda autoritatīvu avotu kā LETAs pārpublikācijām, sāka iebilst pret pašu viņam (un arī man, bet tam nav nozīmes - es pieturos pie vismaz formālas neitralitātes) netīkama politiķa sniegtas informācijas popularizāciju. Atgādinu, ka šis politiķis tai laikā bija Rīgas mērs un viņa teiktais par šo tēmu attiecīgi ir nozīmīgs, tāpat kā iemesls, kādēļ notika spējas demogrāfiskas izmaiņas, ko apliecina arī nebūt ne prokrieviskie avoti. Neatkarīgi no tā, vai mēs atbalstām Ušakovu un visu viņa "rīdzinieka kartes" programmu... Ja kādam ir cits viedoklis par to, kādēļ šādas izmaiņas notikušas, jeb vai ziņas, ka tā nav patiesība, tad lai dod atsauces uz šādu viedokli (teiksim, to pašu CSP), nevis vienkārši dzēš ārā to, kas viņam politisku iemeslu dēļ nepatīk - otro variantu sauc par vandālismu. Ar informācijas karu es pats protu nodarboties (un esmu iztērējis uz to lielu daļu dzīves), bet atrodu tam piemērotākas vietas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 21.46 (EEST) cwct0cklu4uw47bl0z6z69h1etvjnuz Vecumnieku pagasts 0 20940 3669801 3556290 2022-08-13T12:50:09Z Eremu1 102242 /* Ievērojamas personības */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. Pagasta, kā arī novada centrs atrodas [[Vecumnieki|Vecumniekos]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. 2021. gadā Vecumnieku novadu iekļāva [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. === Ievērojamas personības === * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] mywuzgzhzgek6uhvvzpyh7939gu0jnx Rīgas metropolitēns 0 23797 3670062 3658738 2022-08-14T05:15:12Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Rīgas metro |fona krāsa = #7D7D7D |logo = |karte = [[Attēls:riga-metro-plan.jpg|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |pabeigts = |plānots atklāt = |plānots pabeigt = |tika plān atklāt = [[2002. gads|2002. gadā]] |tika plān pabeigt = [[2021. gads|2021. gadā]] <ref group="P">Pēc oriģinālā projekta visas Rīgas metro sistēmas plānotais ekspluatācijā nodošanas gads.</ref> |izmaksas = |kopējais garums = 8,3 km <ref group="P">Pirmās līnijas plānotais garums.</ref> |līniju skaits = 3 |staciju skaits = 33 |depo = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = }} '''Rīgas metropolitēns''' jeb '''Rīgas metro''' ir nerealizēta [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] plānotā pazemes sabiedriskā transporta sistēma [[Rīga|Rīgā]]. Kopumā tika plānotas trīs [[metro]] līnijas, no kurām kā pirmo bija paredzēts izbūvēt līniju [[Zasulauks]] — [[VEF]]. Tajā bija paredzēts izveidot astoņas stacijas: Zasulauks, Aurora, Daugava, Centrs, Kirova (tagad Elizabetes iela), Raiņa, Oškalni (tagad Zemitāni) un [[VEF]]. 1980. gadu beigās, aizsākoties [[Trešā Atmoda|trešajai Atmodai]], metro būvniecība tika asi kritizēta, un 1990. gadā plānotā darbu uzsākšana nenotika. Kā galvenais iemesls sabiedrības pretestībai bija nesapratne, kādā veidā metro tiks būvēts, tādēļ bija bažas, ka būvniecība varētu negatīvi ietekmēt [[Vecrīga]]s un [[Centrs (Rīga)|Rīgas Vēsturiskā centra]] arhitektūru. Otrs iemesls bija bailes no jauna [[Padomju Savienība]]s viesstrādnieku viļņa, kas būtu neizbēgams, ja metro būvniecība tiktu uzsākta.<ref>[http://www.a4d.lv/lv/raksti/rigas_metro__ieceres_un_darbi/ Rīgas metro — ieceres un darbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100308145224/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rigas_metro__ieceres_un_darbi |date={{dat|2010|03|08||bez}} }}, a4d.lv, {{dat|2007|5|21|SK}}</ref> == Vēsture == Ideja par metro būvniecību [[Rīga|Rīgā]] radās 1970. gadu vidū, kad pilsētbūvniecības speciālistu komanda izstrādāja Rīgas transporta satiksmes komplekso shēmu. Tika piedāvāti vairāki problēmas risinājuma varianti, kā piemēram, rekonstruēt dzelzceļa sistēmu vai ierīkot modernu ātrgaitas tramvaju līnijas. Tomēr abi šie varianti tika noraidīti kā neefektīvi. Rīgas TDP IK Transporta nodaļa kopā ar Valsts celtniecības lietu komitejas Ekspertīzes daļu, kuras darbinieku sastāvā nebija neviena transporta speciālista, uzrakstīja negatīvu slēdzienu par nesen izstrādāto Rīgas komplekso transporta shēmu un paskaidrojuma rakstā norādot, ka Rīgai vienīgais pieņemamais ātrgaitas transporta veids esot metro.<ref>G. Melnbergs "Pēc līdakas pavēles" // Māksla - 1988. - Nr. 3.</ref> [[Padomju Savienība|PSRS]] pilsētbūvniecības politika paredzēja katrā miljonu pilsētā metro celtniecību. [[Rīga]] vēl tādu iedzīvotāju skaitu nebija sasniegusi, bet metropolitēnu kā dāvanu no [[Maskava]]s, no [[Padomju Savienība|PSRS]] budžeta, gatavojās saņemt. Tas tādēļ, ka Rīga [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] ieņēma trešo vietu starp pilsētām pēc braucienu skaita sabiedriskajā transportā uz vienu iedzīvotāju. Tādēļ [[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts plāna ekspertu komisija nolēma apstāties pie metro celtniecības un neņemt vērā faktu, ka Rīgas iedzīvotāju skaits vēl par 150 000 cilvēku atpalika no viena miljona. Ar transporta shēmas, tehniski ekonomiskā pamatojuma un paša projekta izstrādi nodarbojās [[Maskava]]s institūts "Metrogiprotrans". Tehniski ekonomiskajam pamatojumam vajadzēja būt gatavam 1978. gadā, 1981. gadā bija jābūt gatavam pašam projektam un vēl 9 gadi bija paredzēti pašu metro staciju celtniecībai - tādējādi metro pirmajai kārtai bija jāsāk funkcionēt 1990. gadā. [[Attēls:Rīgas metro stacija Uzvaras bulvaris.jpg|thumb|250px|Aksonometriskajā zīmējumā redzama metro stacija [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]]. Šajā vietā bija paredzēta divu metro līniju krustošanās. 1981. gads.]] Saskaņā ar [[1977]]. gadā publiskoto Rīgas metropolitēna plānu, bija jāizbūvē divas metro līnijas. Pirmā līnija stieptos no [[Pleskodāle]]s—[[Zolitūde]]s apkaimēm līdz [[Purvciems (Rīga)|Purvciemam]] un [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]em, bet otrā līnija no [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] apkaimei. Būvniecības darbus sākt bija paredzēts ar [[Zasulauks|Zasulauka]]—[[VEF]] iecirkni, kurā bija plānots izvietot astoņas stacijas: Zasulauks, Aurora, Daugava, Centrālā, Kirova, Raiņa, Oškalni un VEF. Tieši šajā posmā bija gaidāma visintensīvākā pasažieru plūsma - maksimumstundās tika plānoti līdz 40 vilcienu pāriem. Pirmā iecirkņa izmaksas tika lēstas aptuveni 300 miljonu rubļu un ceļš no pirmās līdz astotajai stacijai aizņemtu 12 minūtes. Spriežot pēc tā laika plašsaziņas līdzekļiem, rīdzinieki atbalstīja metro būvniecību, bet pilsētas varas struktūras burtiski aizrāvās ar šo ideju. [[Rīga]] varēja kļūt par pirmo [[Baltijas valstis|Baltijas republiku]] galvaspilsētu, kurā tiktu īstenota iecere par metro būvniecību, tomēr saskaņošanas process ievilkās. Metropolitēna projektētājiem bija jāatrisina vairākas nozīmīgas problēmas, kā piemēram nestabilā grunts.<ref>[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/rigas-geologija-kapec-neuzcela-metro.a50069/ Rīgas ģeoloģija. Kāpēc neuzcēla metro.], Latvijas Radio, {{dat|2015|3|31|SS}}</ref> Tādējādi tehniski ekonomiskais pamatojums bija gatavs nevis 1978., bet gan [[1980]]. gadā un to apstiprināja [[Padomju Savienība|PSRS]] Satiksmes ministrijas Galvenā metropolitēna pārvalde un citas institūcijas. Tomēr, lai projekta realizācija tiktu uzsākta, bija nepieciešams veikt sagatavošanās darbus. Bija jāuzceļ depo, kantori un staciju būvlaukumi, jānojauc vairākas ēkas u.c. Depo bija paredzēts būvēt [[Bolderāja|Bolderājā]], Dolomīta ielā, bet bāzi bija paredzēts izvietot [[Mežaparks|Mežaparkā]] <!-- (kādēļ Mežaparkā???.....) --> un kamēr visi šie objekti nebija pabeigti, darbs pie paša metro celtniecības nevarēja sākties, kā rezultātā nācās vēlreiz atlikt celtniecības uzsākšanu līdz pat 1990. gadam un palaišanas iecirkņa nodošana ekspluatācijā tika pārcelta uz [[1997]]. gadu. Kārtējās aizkavēšanās dēļ pilns metropolitēna projekts bija gatavs tikai [[1988]]. gadā. Galējā projekta variantā bija paredzētas jau trīs metro līnijas: [[Imanta]]—[[Centrs (Rīga)|Centrs]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]], [[Mežaparks]]—[[Centrs (Rīga)|Centrs]]—[[Ziepniekkalns]] un [[Centrs (Rīga)|Centrs]]—[[Rītabuļļi|Buļļi]]. Tieši [[1987]]. gada rudenī, kārtējo reizi sabiedrībā un masu medijos aktualizējās metro tēma. Tika ziņots, ka [[Rīga]] ir saņēmusi naudu tā realizācijai - 250 miljonus rubļu. Tika ziņots, ka Rīgas metro kļūs par visdārgāko [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], jo pēc speciālistu aprēķiniem viena kilometra izbūves izmaksas varēja sasniegt 25-26 miljonus rubļu. Salīdzinājumam nesen uzbūvētā [[Minska]]s metro izmaksas bija 15 miljoni rubļu kilometrā. Papildu dzinulis Rīgas metropolitēna attīstībā bija finansējums. Galveno finansēšanas daļu bija jānodrošina [[Maskava]]i. [[Latvijas PSR]] bija jānodrošina bāzes ierīkošana 10-12 miljoni, inženieru korpusam 2,5 miljoni un 4-5 miljoni rubļu staciju savienošanai ar pilsētas ielām. Rezultātā sanāca, ka Rīga varēja iegūt savu metro, iztērējot aptuveni 18 miljonus rubļu. Turklāt rindā uz metro būvniecību stāvēja tādas [[Padomju Savienība]]s pilsētas kā [[Odesa]] un [[Omska]]. === Sabiedrības protests === Diskusijas uzmanības centrā bija projekta sociālie aspekti un to ietekme uz pilsētas latviešiem nelabvēlīgo nacionālo sastāvu. Jauns pāris tūkstošu liels viesstrādnieku kontingents radīja bažas cilvēkos, kuri gadiem ilgi bija gaidījuši rindā pēc pilsētas piešķirtā dzīvokļa. Sabiedrībā bažas izraisīja fakts, ka līdz ar to pilsēta un republika vēl vairāk zaudēs kontroli pār savu teritoriju un [[Rīga]] tika attīstīta kā [[Latvija]]s mērogiem nesamērīgi liels reģionālais centrs. Viens no argumentiem pret Maskavas parauga metro bija absolūtā nevērība pret invalīdu pārvietošanās iespējām. Otrs arguments bija pārlieku lielie attālumi starp stacijām, garie un neērtie pāreju tuneļi pārsēšanās vietās. Projektētāji bija taupījuši uz vertikālo komunikāciju izbūves rēķina. [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] petīcija [[Latvijas PSR]] [[PSKP Centrālā komiteja|LKP CK]] pēc kuras 1988. gada 27. aprīlī ap 4000 cilvēku pulcējās uz demonstrāciju pret Metropolitēna un Robotu rūpnīcas būvniecību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/p_003_xbrl1988n077&#124;article:DIVL11&#124;issueType:P|title=4000 pret metro būvi Rīgā|publisher=|work=Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija"|access-date=|date=1988-Maijs-02|last=|first=|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl1988n077{{!}}article:DIVL11{{!}}issueType:P}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/p_000_xlak1988n040&#124;page:1&#124;issueType:P|title=Lielā 27. aprīļa pret metro būvi vērstā demonstrācija Rīgā.|publisher=|work=Latviešu laikraksts Amerikā "LAIKS"|access-date=|date=1988-Maijs-18|last=|first=|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1988n040{{!}}page:1{{!}}issueType:P}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/p_000_xlak1988n044&#124;article:DIVL449&#124;issueType:P|title=Vides aizsardzības kluba petīcija|publisher=|work=Latviešu laikraksts Amerikā "LAIKS"|access-date=|date=1988-Jūnijs-01|last=Ulme|first=Arvīds|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1988n044{{!}}article:DIVL449{{!}}issueType:P}}</ref>:<blockquote class="templatequote">'''Vides aizsardzības kluba petīcija''' NOSŪTĪTA LATVIJAS KOMUNISTU PARTIJAS CENTRĀLAJAI KOMITEJAI Mēs, vairāki tūkstoši rīdzinieku un Rīgas viesu, kuri šodien esam pulcējušies Vides aizsardzības kluba organizētajā mītiņā, griežamies pie LKP CK, lai izteiktu savu protestu sakarā ar metropolitēna un robotu rūpnīcas celtniecības plāniem un tās gaitu galvaspilsētā. Triju gadu laikā pārkārtošanās ideja ir pāraugusi partijas un valdības līderu iniciatīvas robežas un izvērsusies par visas tautas lietu, kļuvusi par tās likteņjautājumu. Šai ziņā pārkārtošanās jau tagad ir neatgriezeniska. Tomēr jāatzīst, ka vēl aizvien pastāv neatbilstība starp pārkārtošanās reālo gaitu un tās grandiozajiem uzdevumiem. Īpaši tas jūtams mūsu republikā: vadības stils Latvijas PSR šais gados nav visai būtiski mainījies. Un kā lai vērtē, piemēram, valstiski atbildīgo varas institūtu un personu nostāju jautājumā par metropolitēna un robotu rūpnīcas celtniecību Rīgā? Par ievērojamu pārkārtošanās iekarojumu ir uzskatāma nacionālās pašapziņas atraisīšanās ikvienā no PSRS tautām. Šīs pārmaiņas nenotiek bez pretrunām, tomēr augšanas grūtī bas nedrīkst kļūt par iemeslu visa procesa noliegumam. Viens no galvena jiem šķēršļiem nacionālo attiecību pilnveidošanas ceļā patlaban ir republikas vadības inerce un aizspriedumi. Nacionālās atjaunošanās process ir radījis īpašu situāciju mūsu nelielajā republikā. Tas ir kļuvis par pārkārtošanās, demokratizācijas un atklātības asi, ap kuru centrējas visi pārējie dzīves pārveidošanas jautājumi. Demogrāfiskā situācija, tautas kultūra un izglītība, cilvēku humanitārā potence un tās dzīvotspēja nosaka šodien visas pārējās mūsu dzīves jomas. Tādēļ pamatoti rodas jautājums: vai republikas vadība pietiekami rēķinās ar minēto situāciju, risinot tādas visai tautai nozīmīgas problēmas kā metro un robotu rūpnīcas celtniecību Rīgā? Plašas apspriešanas, runas un raksti par metro būvniecību, no vienas puses, un informācijas trūkums par robotu rūpnīcas celtniecību, no otras, — tāda ir vadības visiem labi saskatāmā "fasādes" politika šajās jomās. lelūkosimies, kas slēpjas aiz tās. Kāda kvalitāte ir daudzvārdībai pirmajā gadījumā un klusēšanai otrajā? Nav grūti pamanīt, ka metro "daudzapspriešanā" tiek rūpīgi apiets un noklusēts pats galvenais šodienas jautājums — nacionālais. Lielais vārdu birums veltīts pavisam citām, pakārtotām problēmām, tādām kā transports, dzīvokļi, ekoloģija, finances un tamlīdzīgi. Līdz ar to jāsecina, ka republikā ir spēki, kas cer, ka metro būvniecības nacionālais un demogrāfiskais aspekts izplēnēs mazāk būtiskās apcerēs. Plašu republikas iedzīvotāju masu vēršanās pret metro celtniecību Rīgā sakņojas cilvēku rūpēs par Rīgas kā nacionālas republikas galvaspilsētas likteni nākotnē. Tādēļ arī visu atsevišķo jautājumu risināšanā prioritāte jāpiešķir tautas pašattīstības nodrošinājumam kā noteicošajai mūsu laika problēmai. Arī robotu rūpnīcas celtniecība un it īpaši tās ekspluatācija nākotnē kardināli skars demogrāfisko situāciju Latvijā. Tā draud ar nacionālo pretrunu tālāko saasināšanos. Šī jautājuma noklusēšana nav labāka taktika par metro būvniecības "pārapspriešanu". Abos gadījumos skaidri jūtama birokrātiska pieeja visai tautai svarīgu jautājumu risināšanai. Saskaņā ar augstāk izklāstīto nostāju prasām: # atcelt visus lēmumus par metro un robotu rūpnīcas celtniecību. Pārtraukt uzsāktos darbus to realizēšanā; # šo jautājumu atrisināšanā neaprobežoties tikai ar apspriešanu, lai arī cik plaša tā nebūtu, bet izdot likumu par referendumu un to pielietot šinī gadījumā; # veikt zinātniskus pētījumus un sniegt informāciju par demogrāfisko situāciju, migrācijas problēmām, tautas kultūras stāvokli un perspektīvām, vadoties no nacionālās atdzimšanas un uzplaukuma vajadzībām; # vairāk rūpēties par esošo vērtību racionālāku izmantošanu, nevis turpināt attīstīt Rīgu pa ekstensīvo ceļu; # pieprasīt Latvijai ekonomisko autonomiju, nodrošināt republikai pašfinancēšanos un saimnieciska aprēķina realizēšanu. Mēs uzskatām, ka jebkurš liels aizsākums valsts dzīvē rodas nevis aparāta darbinieku kabinetos, bet gan vadītāju saskarsmē ar tautu. Šis taut valdības pamatprincips šoreiz tiek pārkāpts. Tieši tādēļ protestam esam izvēlējušies šo manifestāciju kfl pašu iedarbīgāko, radošāko un demokrātis kāko pilsoniskās domāšanas, rīcības un solidaritātes formu. Rīgā, 1988. gada 27. aprīlī. ARVĪDS ULME, Vides aizsardzības kluba priekšnieks</blockquote>Būvniecībai bija arī savi aizstāvji ar pozitīviem argumentiem. Ieguvumi bija tādi, ka Rīga iegūtu pazemes celtniecības pieredzi, metro kā ekoloģiski tīru transporta veidu, kas atbrīvotu ielas no autobusiem, stimulu ātri pārlikt novecojušās inženierkomunikācijas. Būtiska bija iespēja iegūt jauna veida sabiedriskās ārtelpas Rīgā - atvērtas no agra rīta līdz vēlam vakaram, apsildāmas un apgaismotas, lietojamas arī kā nelieli sadzīves centri. To iespējamo saturu pārstāvēja Rīgas centra pazemes urbanizācijas projekts, kuru izstrādāja autoru kolektīvs G. Melberga vadībā.<ref>J. Lejnieks "Rīga, kuras nav" // Izdevniecība "Zinātne" - 1998. gads</ref> == Celtniecības kārtas == Kā pirmo līniju, kuras celtniecības uzsākšana bija plānota 1990. gadā un jāpabeidz līdz [[2002]]. gadam, bija paredzēts uzbūvēt [[VEF]] — [[Zasulauks]]. Šo līniju dēvēja arī par palaišanas līniju. Pirmajā kārtā bija paredzēts abos virzienos pagarināt jau uzbūvēto pirmo līniju, no [[VEF]] stacijas izbūvējot to līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]], no [[Zasulauks|Zasulauka]] stacijas līdz [[Imanta]]i un izbūvēt papildu līniju no pieturas "Draudzība" ([[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) līdz Dreiliņiem. Otrajā kārtā bija jāizbūvē pavisam jauna līnija no [[Sarkandaugava]]s līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]] caur jau esošo [[Stacijas laukums|Stacijas laukuma]] staciju. Trešajā kārtā vajadzēja izbūvēt jau esošās līnijas Dreiliņi - stacija "Draudzība" ([[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) pagarinājumu līdz Buļļu kāpai caur jau esošo Otrās līnijas [[Kronvalda parks|Kronvalda parka]] staciju. Visu trīs metro līnijas izbūve un nodošana ekspluatācijā bija jāpabeidz līdz 2021. gadam un trijās līnijās kopā vajadzēja būt 33 stacijām, no kurām trīs bija centrālās pārsēšanās stacijas. === Staciju interjers === [[1983]]. gadā notika Rīgas metro staciju interjera slēgts konkurss, kurā tika noteikti uzvarētāji attiecīgo staciju interjera projektiem.<ref>"Rīga, kuras nav". - R.: Zinātne, 1998. - 323. lpp. {{ISBN|5-7966-1191-7}}</ref> * [[VEF]] — V. Kadirkovs * Oškalni — M. Ģelzis * Kirova — A. Kronbergs * Centrs — A. Purviņš * Daugava — A. Purviņš * Aurora — I. Petruhovs * Zasulauks — A. Purviņš === Staciju interjeru attēlu galerija === <center><gallery widths="200" heights="200" perrow="6" mode="packed"> Attēls:Riga-metro-station-aurora.jpg|<small>Stacijas "Aurora" interjers.</small> Attēls:Riga-metro-station-daugava.jpg|<small>Stacijas "Daugava" interjers.</small> Attēls:Riga-metro-station-rainis.jpg|<small>Stacijas "Raiņa" interjers.</small> Attēls:Riga-metro-station-vef.jpg|<small>Stacijas "VEF" interjers.</small> Attēls:Riga-metro-station-zasulauks1.jpg|<small>Stacijas "Zasulauks" interjers (variants).</small> Attēls:Riga-metro-station-zasulauks2.jpg|<small>Stacijas "Zasulauks" interjers (variants).</small> Attēls:Rīgas metro stacija Zasulauks.jpg|<small>Stacijas "Zasulauks" interjers (variants).</small> Attēls:Riga-metro-station-zasulauks3.jpg|<small>Stacijas "Zasulauks" interjers (variants).</small> Attēls:Riga-metro-station-central.jpg|<small>Stacijas "Centrs" interjers (variants).</small> Attēls:Riga-metro-station-central1.jpg|<small>Stacijas "Centrs" interjers (variants).</small> </gallery></center> == Plānotās līnijas == [[Attēls:Rigas metro karte-preview.png|thumb|250px| {{legend|#099102|Pirmā līnija.}} {{legend|#FF0000|1. kārtas celtniecība.}} {{legend|#003DFF|2. kārtas celtniecība.}} {{legend|#F200FF|3. kārtas celtniecība.}}]] === Pirmā līnija: [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Imanta]] === * [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — (hipermārketa "Juglas centrs" vietā) * Alfa — ([[Tirdzniecības parks "Alfa"|Tirdzniecības parka "Alfa"]] vietā) * [[Teika (Rīga)|Teika]] — (līdzās bijušam kinoteātrim, degvielas uzpildes stacijas vietā) * [[VEF]] — (līdzās bijušai rūpnīcai VEF, degvielas uzpildes stacijas vietā) * Oškalni — (līdzās [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijai]]) * Revolūcijas/Vidzemes tirgus — (līdzās Matīsa tirgum un Dailes teātrim) * Draudzība — ([[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) * [[Stacijas laukums]] * [[Uzvaras parks]]/Daugava — (Zelta boulinga centra vietā) * Aurora/Āgenskalns — (līdzās Āgenskalna tirgum) * [[Zasulauks]] — (līdzās Zasulauka stacijai) * [[Pleskodāle]] * [[Zolitūde]] — (posms zem pirmās un otrās Zolitūdes — autostāvvietas vietā) * [[Imanta]] — (posms zem projekta Metropolia) === Otrā līnija: [[Sarkandaugava]] — [[Ziepniekkalns]] === * [[Sarkandaugava]] * Dīzeļ.. rūpnīca * Energoautomātika * Pētersala * [[Kronvalda parks]] * [[Stacijas laukums]] * Telecentrs ([[Zaķusala]]) * Straume * Dzintars * [[Ziepniekkalns]] === Trešā līnija: Buļļu kāpa — Dreiliņi === * Buļļu kāpa * [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * Lāčupe * [[Iļģuciems]] * [[Ķīpsala]] * [[Kronvalda parks]] * [[Stacijas laukums]] * Kirova (Elizabetes iela) * Stadions "Daugava" * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Pļavnieki]] * Dreiliņi == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * O. Antoņenko [http://varianti.lv/sakums/articles/show/50 Neesošais metro: Rīgas pazemes transporta sagatavošanas darba 12 gadi - vējā]. * [https://web.archive.org/web/20080112130038/http://rigatransport.sitecity.ru/stext_1511170821.phtml Rīgā gribēja uzbūvēt metro] (ar shēmu) {{ru ikona}} * [http://www.1201.lv/history/metro/ Rīgas metro projekts] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100308145224/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rigas_metro__ieceres_un_darbi Rīgas metro — ieceres un darbi], a4d.lv * [http://neogeo.lv/?p=8203 Rīgas metro], neogeo.lv * Mūsu vēsture: 1985.–2005.: [http://www.apollo.lv/portal/life/articles/88288 1. daļa]{{Novecojusi saite}}, [http://www.apollo.lv/portal/life/articles/88447 2. daļa]{{Novecojusi saite}} * [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/rigas-geologija-kapec-neuzcela-metro.a50069/ Rīgas ģeoloģija. Kāpēc neuzcēla metro.] (ar audio), Latvijas Radio {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Metro]] [[Kategorija:Transports Rīgā|Metropolitens]] r87m0bwwxud29g72mrwf9g5w46wojz9 Tupaks Šakurs 0 28046 3670205 3555433 2022-08-14T11:23:58Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Valoda, neveiksmīgi tulkojumi}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Tupaks Šakurs | Attēls = 2Pac2.jpg | Att_izm = 200 px | Fons = solists | Dz_vārds = Tupaks Amaru Šakurs | Dzimis = {{Dat|1971|6|16}} | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | Miris = {{miršanas datums un vecums|1996|9|13|1971|6|16}} | Vieta_mr = {{flaga|ASV}} [[Lasvegasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | Žanrs = [[Gangsteru reps]]<br />[[Politiskais hiphops]]<br />[[Rietumkrasta hiphops]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[aktieris]], [[mūzikas producents]], [[dzejnieks]]. | Gadi = [[1990]]—[[1996]] | Izdevējkompānija = ''[[Interscope]]'', ''[[Out Da Gutta]]'', ''[[Death Row Records]]'', [[Makaveli]], [[Amaru]] | Darbojies_arī = ''[[Thug Life]]'', ''[[Outlawz]]'' | Mlapa = [http://2paclegacy.com 2paclegacy.com] | Dzimums = V }} '''Tupaks Amaru Šakurs''' (dzimis {{Dat|1971|6|16}}, miris {{Dat|1996|9|13}}) , plašāk pazīstams kā ''2Pac'' un Makjavelli, bija amerikāņu reperis, veiksmīgs aktieris un sabiedriskais aktīvists. Tupaks Amaru Šakurs tiek pieminēts Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā visvairāk pārdotais reperis jebkad ar vairāk nekā 80 000 000 pārdotu albumu eksemplāru pasaulē un vairāk nekā 50 000 000 eksemplāru [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="XXLOctober2006">{{Laikraksta atsauce|journal=[[XXL (magazine)|XXL]]|date=October 2006|title=Tupac Shakur}}</ref> Liela daļa Šakura dziesmas ir par izdzīvošanu geto, [[Rasisms|rasismu]], problēmām pasaulē un kariem. [[1995]]. gadā, kad 2Pac nomainīja savu skatuves vārdu uz "Makjavelli", viņš sāka repot par savu nāvi. == Biogrāfija == === Agrā dzīve === '''Tupaks Amaru Šakurs''' bija dzimis Īstharlemā, [[Ņujorka|Ņujorkā]].<ref>{{harv|Hoye|2006|p=30}}</ref> Viņš tika nosaukts [[Inki|Inku]] virsaiša [[Túpac Amaru]] vārdā (Thupaq Amaru [[Quechua]] valodā). Viņa māte [[Afēnija Šakura]] bija [[Black Panther Party]] biedre [[1960]]. un [[1970]]. gados. [[1984]]. gadā Šakurs ar māti pārcēlās uz [[Baltimora|Baltimoru]]. Divus gadus Šakurs studēja Paula Lorenca Dunbara augstskolā, tad viņam nācās pāriet uz citu skolu — [[Baltimor school of The Arts]], kur viņš mācījās aktiermākslu un citas lietas. Skolā viņš bija populārākais jaunietis, jo viņam piemita lieliskas repošanas prasmes. Viņam bija ļoti cieša draudzība ar [[Džada Pinketa|Džadu Pinketu]] (šobrīd [[Vils Smits|Vila Smita]] sieva). Viņu draudzība turpinājās līdz pat Šakura nāvei [[1996]]. gadā. Dokumentālajā filmā [[Tupac: Resurrection]] Šakurs saka: "''Jada is my heart. She will be my friend for my whole life''". Džada Pinketa par Šakuru ir teikusi šādi: "''One of my best friends. He was like a brother. It was beyond friendship for us. The type of relationship we had, you only get that once in a lifetime.''" Poēma ar nosaukumu ''Jada'' ir atrodama viņa grāmatā ''[[The Rose That Grew From Concrete]]'', kurā arī ietilpst poēma Smitam ''The Tears in Cupids Eyes''. [[1988]]. gada jūnija Šakurs atkal pārvācās, tikai šoreiz uz [[Marinsitija|Marinstiju]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur viņš apmeklēja [[Tamalpaisas Augstskola|Tamalpaisas Augstskolu]]. Viņš pievienojās ''Ensemble Theatre Company'' (ETC). === Repa karjera === Šakura profesionālā repa karjera sākās agros 1990. gados, kad pirmo reizi tika izdots singls, kurā Tupaks repo ar [[Digital Underground]]. Vēlāk viņš izdeva savu pirmo solo albumu [[2Pacalypse Now]]. Sākumā viņam bija grūtības izlaist albumu, bet vēlāk [[Teds Fīlds]] un [[Toms Vallijs]] no [[Interscope]] palīdzēja viņam to izdot. Šakurs uzsvēra, ka viņa pirmais albums bija vērsts uz melnādaino cilvēku problēmām. Viņa otrais albums [[Strictly 4 My N.I.G.G.A.Z.]] tika izdots [[1993]]. gadā. Albuma lielāko daļu producēja [[Rendijs Volkers]] (2Pac`a tuvākais draugs tajā laikā), un [[Live Squad]] producēja divas dziesmas — ''[[Keep Ya Head Up]]'' un ''[[I Get Around]]''. Diskā arī parādījās [[Shock G]] un [[Money-B]] no [[Digital Underground]]. === Thug Life === [[1993]]. gadā Šakurs izveidoja grupu [[Thug Life]], kuras dalībnieki bija labi Tupaka draugi — [[Big Syke]], [[Macadoshis]], viņa pusbrālis [[Mopreme Shakur]] un Rated R. Grupa izdeva savu pirmo un pēdējo albumu {{dat|1994|9|26}}, un tā nosaukums bija [[Thug Life Vol. 1]]. Grupa parasti izpildīja savus koncertus bez Šakura. Vārdu ''Thug Life'' Šakurs izveidoja pēc savas dzīves. ''Thug Life'' saīsinājumā nozīmē — "The Hate U Give Little Infants Fucks Everybody". Viņš paziņoja ka vārda "thug" izskaidrojums vārdnīcā neatbilst tam, kā viņš izmantoja šo vārdu. Ar šo vārdu viņš pieminēja tos, kuri ir dzimuši nabadzīgās ģimenēs un ir izdzīvojuši, un ir lepni ar to. === 1994. gada novembra apšaude === [[1994]]. gada 30. novembra naktī uz Šakuru šāva piecas reizes un aplaupīja [[Quad Recording Studios]] [[Manhatana|Manhatanā]], Ņujorkā. Viņu sašāva divi vīrieši armijas formās. Viņš vēlāk pie apšaudes vainoja savu ciešo draugu reperi [[The Notorious B.I.G.]] un [[P. Diddy]]. Šakurs vainoja arī [[Rendijs Volkers|Rendiju Volkeru]]. Tieši gadu pēc apšaudes, [[1995]]. gada 30. novembrī, nogalināja [[Rendijs Volkers|Rendiju Volkeru]]. [[2008. gads|2008]]. gada 28. martā [[L.A. Times]] atvainojās [[P. Diddy]] par viņa vainošanu [[1994]]. gada notikumā. === 1996. gada nāvējošā apšaude === [[1996]]. gada 7. septembra naktī ''2Pac'' devās uz [[Maiks Taisons|Maika Taisona]] cīņu [[Lasvegasa|Lasvegasā]] [[MGM Grand]] viesnīcā. Pēc cīņas viesnīcā ''2Pac'' un viņa miesassargi sakāvās ar [[Orlando Andersons|Orlando Andersonu]]. Vēlāk ''2Pac'' devās uz [[Suge Knight]] (2Pac ierakstu kompānijas pārstāvis un labs 2Pac draugs) Klubu 622 Lasvegasā ar melnu [[BMW 750i]] sedanu, un viņam sekoja daudzas miesassargu un viņa draugu ([[Outlawz]]) mašīnas. Pulksten 22:55 pie sarkanās gaismas Šakurs atvēra logu, lai kāds fotogrāfs viņu nofotografētu. Apmēram no 23:00 — 23:05 policisti apturēja mašīnu par pārāk skaļas mūzikas spēlēšanu un par to, ka mašīnai nebija numurzīmes. Apmēram 23:10 viņi apstājās pie sarkanās gaismas uz "Flamingo Road" un "Koval Road" krustojuma. 23:15 blakus Šakura mašīnai piebrauca balts [[Cadillac]], kuru vadīja vēl joprojām nezināma persona. [[Cadillac]] vadītājs attaisīja logu un pa to izbāza pistoli. Uz Šakuru raidīja apmēram 11 šāvienus, pašam Šakuram trāpīja 4 reizes, mašīnas vadītājam [[Suge Knight]] trāpīja vienu reizi galvā. Laimīgas sagadīšanās dēļ, Suge jau nākamajā dienā izlaida no slimnīcas. === Apšaudes izmeklēšana === Vēl joprojām policija neko ievērojamu par šo slepkavību nav atklājusi. 2Pac faniem un citiem ir teorijas par cilvēkiem, kuri varēja noslepkavot 2Pac. Daudzi uzskata, ka tas varēja būt [[Notorious B.I.G.]], kas kādreiz bija ļoti tuvs 2Pac draugs, bet pēc [[1994]]. gada apšaudes, kad 2Pac tika sašauts, viņš vainoja [[Notorious B.I.G.]] par mēģinājumu viņu nogalināt. [[Orlando Andersons]] arī ir iespējamo slepkavu sarakstā. Orlando bija [[Southside Crips]] līderis, bet tika nogalināts [[1998]]. gadā apšaudē. Kādā [[L.A. Times]] rakstā tika teikts, ka kādi vārdos nenosaukti [[Southside Side Crips]] biedri ir teikuši, ka [[Notorious B.I.G.]] ir samaksājis [[Southside Crips]], lai nogalinātu 2Pac. Ir arī daudzas fanu teorijas, ka 2Pac vēl joprojām ir dzīvs. Visvairāk teorijas slēpjas viņa pēdējā studijas albumā [[The Don Killuminati: The 7 Day Theory]]. Kādā dziesmas sākumā 2Pac čukst "Shoulda Shot Me". Fani domā, ka tas ir attiecināms uz [[Suge Knight]]. Ir arī teorija par to, ka 2Pac varētu būt iekļauts "Witness Protection System". Īsi pirms savas nāves 2Pac nomainīja savu vārdu uz ''Makjavelli'', kas ir domāts kā [[Nikolo Makjavelli]]. Kad 2Pac bija cietumā [[1994]]. gadā, viņš lasīja un izstudēja Makjavelli grāmatas, kurā viņš bija notēlojis nāvi 25 gados (kad 2Pac nogalināja, viņam bija 25 gadi) un atgriezās dzīvs pēc 18 gadiem. Ja 2Pac dara to, ko Makjavelli bija aprakstījis, tad viņam vajadzētu atgriezties 2014. gadā. Ir ļoti daudzas šāda veida teorijas. Fani un citi šo teoriju atbalstītāji ir sarakstījuši grāmatu [[2Pac Lives The Death of Makaveli / The Resurrection of Tupac Amaru (Volume 1)]], kas tika izdota [[2005. gads|2005]]. gadā. DVD ar nosaukumu [[Tupac: Asassination]] tika izdots [[2007. gads|2007]]. gadā. Filmā rūpīgi izpēta apšaudi. Detaļas ir devis 2Pac miesassargs (un arī viņa draugs), kas tajā naktī apsargāja 2Pac. == Mantojums == Lai turpinātu 2Pac iesākto, viņa māte Afeni Šakura izveidoja "Shakur Family Foundation" (vēlāk nosaukums tika nomainīts uz "Tupac Amaru Shakur Foundation" jeb TASF). Centrs tika atvērts [[2005. gads|2005]]. gada 11. jūnijā [[Stone Mountain]], [[Džordžija]]s štatā. [[2003. gads|2003]]. gada 14. novembrī iznāca dokumentāla filma par 2Pac dzīvi, filmas nosaukums ir [[Tupac:The Ressurection]]. Filma bija nominēta [[2005. gads|2005]]. gada [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Akadēmijas balvai]]. [[2006. gads|2006]]. gadā iznāca Šakura 6. pēcnāves albums. Pēc cilvēku aptaujām 2Pac ir vēl joprojām vispopulārākais cilvēks hip-hop industrijā un viens no populārākajiem visā mūzikas industrijā. Plānots, ka [[2008. gads|2008]]. gadā iznāks septītais Šakura pēcnāves albums. Neilgi pēc Tupaka nāves kādā [[Mobb Deep]] koncertā [[Ņujorka|Ņujorkā]] visi fani ir klieguši "Makjavelli", stāsta [[Cormega]]. Daudzi citi mūziķi ir izpildījuši Tupaka dziesmas un pat paši sarakstījuši viņam dziesmas. == Pagodinājumi == * 2002. gadā Šakurs tika iekļauts "Hip Hop Hall of Fame" sarakstā. * [[2003. gads|2003]]. gadā [[VH1]] topā "22 Greatest MCs" Šakurs tika iebalsots 1. vietā * Žurnāla [[Vibe]] aptaujā "the greatest rapper of all time" Šakuru iebalsoja 1. vietā. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Tupaka Šakura diskogrāfija}} === Studijas albumi === * [[2Pacalypse Now]] (''12. novembris [[1991]], [[Interscope]]'') * [[Strictly 4 My N.I.G.G.A.Z.]](''15. februāris [[1993]], [[Interscope]]'') * [[Thug Life: Volume 1]] ''(6. jūnijs [[1994]]) ([[Out Da Gutta]]/[[Interscope]])'' * [[Me Against the World]] ''(14. marts [[1995]]) ([[Out Da Gutta]]/[[Interscope]]/[[Amaru]]/[[Jive]])'' * [[All Eyez On Me]] ''(13. februāris [[1996]]) ([[Death Row]]/[[Interscope]])'' * [[The Don Killuminatii: The 7 Day Theory]] ''(5. novembris [[1996]]) ([[Death Row]]/[[Interscope]])'' === Pēcnāves albumi === * [[R U Still Down]] ''(25. novembris [[1997]]) ([[Amaru Enterteinment]])'' * [[Still I Rise]] ''(21. decembris [[1999]]) ([[Amaru]]/[[Death Row]]/[[Interscope]])'' * [[Until The End of Time]] ''(27. marts [[2001. gads|2001]]) ([[Amaru]]/[[Death Row]])'' * [[Better Dayz]] ''(26. novembris 2002) ([[Amaru]]/[[Death Row]])'' * [[Tupac: Resurrection (skaņasceliņš)|Tupac: Resurrection]] ''(11. novembris [[2003. gads|2003]]) ([[Amaru]])'' * [[Loyal to the Game]] ''(14. decembris [[2004. gads|2004]]) ([[Amaru Enterteinemnt]])'' * [[Pac's Life]] ''(20. novembris [[2006. gads|2006]]) ([[Amaru]])'' * [[Beginnings: The Lost Tapes 1988 - 1991]] ''(12. jūnijs [[2007. gads|2007]]) ([[Koch (ierakstu kompānija)|Koch]])'' === Labāko hitu izlases === * [[Greatest Hits]] ''(24. novembris [[1998]]) ([[Amaru]]/[[Death Row]])'' * [[The Prophet: The Best of the Works]] ''([[2003. gads|2003]]. gads) ([[Death Row]])'' * [[Best of 2Pac Part I: Thug]] ''(10. decembris [[2007. gads|2007]]) ([[Amaru]]/[[Death Row]]/[[Interscope]]/[[UMG]])'' * [[Best of 2Pac Part 2: Life]] ''(10. decembris [[2007. gads|2007]]) ([[Amaru]]/[[Death Row]]/[[Interscope]]/[[UMG]])'' === Citi === * [[Poetic Justice]] ''([[1993]]. gads) ([[Interscope]]/[[Death Row]]/Epic)'' * [[Above The Rim]] ''(22. marts [[1994]]) ([[Interscope]]/[[Death Row]])'' * [[Gridlocke'd]] ''(28. janvāris [[1997]]) ([[Interscope]]/[[Death Row]])'' * [[Gang Releadted]] ''([[1997]]. gads) ([[Interscope]]/[[Death Row]])'' * [[The Rose That Grew From Concrete]] ''(17. oktobris [[2000. gads|2000]]) ([[Amaru]]/[[Interscope]])'' * [[Nu-Mixx Klazzics]] ''(7. oktobris [[2003. gads|2003]]) ([[Death Row]])'' * [[2Pac Live]] ''(6. augusts [[2004. gads|2004]]) ([[Death Row]])'' * [[The Rose Vol. 2]] ''(20. septembris [[2005. gads|2005]]) ([[Amaru]])'' * [[Tupac: Live at House of Blues]] ''(3. oktobris [[2005. gads|2005]]) ([[Death Row]]/[[Koch (ierakstu kompānija)|Koch]])'' * [[Nu-Mixx Klazzics Vol. 2]] ''(14. augusts [[2007. gads|2007]]) ([[Amaru]]/[[Death Row]]/[[Koch (ierakstu kompānija)|Koch]])'' === Singli kas iekļuvuši Billboard Top 10 === * 1991: "[[Brenda's Got a Baby]]" * 1991: "[[If My Homie Calls]]" * 1993: "[[I Get Around]]" * 1993: "[[Keep Ya Head Up]]" * 1995: "[[Dear Mama]]" * 1995: "[[Old School]]" * 1995: "[[Me Against the World (singls)|Me Against the World]]" * 1995: "[[So Many Tears]]" * 1996: "[[California Love]]" * 1996: "[[Hit 'Em Up]]" * 1996: "[[How Do You Want It]]" * 1997: "[[To Live & Die in L.A.]]" * 1997: "[[Made Niggaz]]" * 1997: "[[Do for Love]]" * 1998: "[[Changes]]" * 2002: "[[Thugz Mansion]]" * 2003: "[[Runnin' (Dying to Live)]]" * 2005: "[[Ghetto Gospel]]" * 2006: "[[Pac's Life (singls)|Pac's Life]]" == Filmas == Papildus [[hip hop]]a superzvaigznes karjerai, 2Pac ir parādījies filmās. Viņa pirmā filma bija "[[Nothing But Trouble]]", kas iznāca [[1991]]. gadā. Viņa pirmā īstā loma bija filmā "[[Juice]]". Filmā viņš tēloja vīrieti vārdā Bišops. Vēlāk [[1993]]. gadā viņš filmējās filmā "[[Poetic Justice]]" kopā ar Dženetu Džeksoni, bet [[1994]]. gadā filmā "[[Above The Rim]]" ar Marlonu Veinu. Pēc Šakura nāves iznāca vēl 3 filmas ar viņu — "[[Bullet]]", "[[Gridlocked]]" un "[[Gang Releated]]". Neilgi pirms savas nāves 2Pac bija domājis izveidot savas filmas. {| class="wikitable" |- ! Nosaukums ! Loma ! Gads |- | [[Nothin But Truoble]] | Viņš pats | [[1991]] |- | [[Juice]] | Bišops | [[1992]] |- | [[Poetic Justice]] | Lakijs | [[1993]] |- | [[Above The Rim]] | Birdijs | [[1994]] |- | [[Bullet]] | Tanks | [[1996]] |- | [[Gridlocked]] | Ezekīls 'Spūns' Vaitmors | [[1997]] |- | [[Gang Releadted]] | Detektīvs Rodrigezs | [[1997]] |- | [[Tupac: Resurrection]] | Viņš pats | [[2003. gads|2003]] |- | [[Notorious (albums)|Notorious]] | Viņš pats | [[2009. gads|2009]] |- | Live 2 Tell | Viņš pats | <!-- 20?? --> |} === Dokumentālās filmas === Šakura dzīve un nāve ir apskatīta daudzās dokumentālajās filmās. Visvairāk zināma ir [[Tupac: Ressurection]], kas iznāca [[2003. gads|2003]]. gadā. * ''[[1997]]'' [[Tupac Shakur: Thug Immortal]] * ''[[1997]]'' [[Tupac Shakur: Words Never Die]] (TV sērija) * ''[[2001. gads|2001]]'' [[Tupac Shakur: Befor I Wake]] * ''[[2001. gads|2001]]'' [[Welcome To Deathrow]] * ''2002'' [[Tupac Shakur: The Thug Angel: Life of an Outlaw]] * ''2002'' [[Biggie & Tupac]] * ''2002'' [[Westside]] * ''[[2003. gads|2003]]'' [[2Pac 4Ever]] * ''[[2003. gads|2003]]'' [[Tupac: Ressurection]] * ''[[2004. gads|2004]]'' [[Tupac vs.]] * ''[[2004. gads|2004]]'' [[Tupac: The Hip Hop Genius]] (TV sērija) * ''[[2006. gads|2006]]'' [[So Many Tears, So Many Tears]] * ''[[2007. gads|2007]]'' [[Tupac: Assasination]] == Grāmatas == === Biogrāfiskas === * ''Tupac: Resurrection'' (2003) {{ISBN|0-7434-7435-X}} * ''[[Tupac Shakur Legacy]]'' (2006) {{ISBN|0-7432-9260-X}} * ''[[Tupac Remembered]]'' (2007) {{ISBN|1-932855-76-9}} * ''Thru My Eyes: Thoughts on Tupac Shakur in Pictures and Words'' * ''Rebel for the Hell of It: The Life of Tupac Shakur'' * ''Death Rap Tupac Shakur'' * ''Tupac Shakur (They Died Too Young)'' * ''Got Your Back: The Life of a Bodyguard in the Hardcore World of Gangsta Rap'' * ''Back in the Day: My Life and Times With Tupac Shakur'' * ''The Killing of Tupac Shakur''<ref>[http://www.amazon.com/dp/092971220X/ Amazon.com: The Killing of Tupac Shakur: Cathy Scott: Books<!-- Bot generated title -->]</ref> * ''Jesus and the Hip-Hop Prophets: Spiritual Insights from Lauryn Hill and Tupac Shakur'' * ''How Long Will They Mourn Me?: The Life and Legacy of Tupac Shakur'' * ''Holler If You Hear Me'' * ''Dear 2Pac'' * ''All Eyez on Me: The Life and Times of Tupac Shakur'' * ''Tupac (Hip Hop)'' * ''Tupac: A Thug Life'' * ''Tough Love: Cultural Criticism & Familial Observations on the life and death of Tupac Shakur (Black Words Series)'' * ''Tupac Shakur (Just the Facts Biographies)'' * ''Tupac Shakur (People in the News)'' * ''Tupac Shakur (Rock Music Library)'' * ''Tupac and Elvis (Inevitably Restless)'' * ''Tupac Shakur (Hip-Hop Stars)'' * ''Static: My Tupac Shakur Story'' * ''Tupac Shakur: 2Pac in the Studio (The Studio Years (1989—1996))'' === Dzejoļi === * ''The Rose That Grew From Concrete'' (1999) {{ISBN|0-671-02844-8}} * ''Inside a Thug's Heart'' (2004) {{ISBN|0-7582-0789-1}} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070608010412/http://www.2paclegacy.com/ 2Pac Legacy] (Oficiālā mājaslapa) * [http://www.tasf.org Tupac Amaru Shakur Foundation for the Arts] * [https://web.archive.org/web/20120205195830/http://www.2paclegacytour.com/ Tupac Legacy Tūre] * {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.tv.com/2-pac/person/55172/summary.html?q=2pac tv.com prfils]{{Novecojusi saite}} * [http://www.pacside.com pacside] * [https://web.archive.org/web/20081121145420/http://www.tupacnation.net/ Tupac Nation] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šakurs, Tupaks}} [[Kategorija:Tupaks Šakurs| ]] [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1996. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] h800371gvcfioqup5kic6jj9nctnbgg Arēna Rīga 0 30187 3669978 3666336 2022-08-13T21:35:04Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Arēna Rīga | nickname = | logo_image = Arēna Rīga.png | logo_caption = | image = Arēna Rīga.jpg | caption = Arēna Rīga [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokejā]] laikā | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Skanstes iela 21|3s=Skanstes iela}} | map_type = Rīga | latd = 56 | latm = 58 | lats = 4.65 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 16.84 | longEW = E | broke_ground = {{dat|2004|06|17|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2006|02|01|d|bez}} | opened = {{dat|2006|02|15|N|bez}} | renovated = | expanded = | closed = | owner = | operator = | surface = | scoreboard = | cost = 20 miljoni latu | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = 63x33 m | acreage = | tenants = * [[Rīgas "Dinamo"]] ([[KHL]]) * [[Latvijas hokeja izlase]] * [[Latvijas basketbola izlase]] | cap_concert = 14 500 | cap_basketball = 11 200 | cap_hockey = 10 300 | cap_other = | embedded = | website = {{URL|http://www.arenariga.com/}} | publictransit = <!-- parametri no vecās infokastes: |ēkas-garums = 140 |ēkas-augstums = 24 |ēkas-apb-lauk = 10 861 |kopējā-platība = 22 568 |kubatūra = 232 300 --> }} '''"Arēna Rīga"''' ir daudzfunkcionāla halle [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Rīgas "Dinamo"|HK "Dinamo Rīga"]] un [[Latvijas hokeja izlase]], taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem. == Vēsture == === Celtniecība === ==== Pirmssākumi ==== Tā kā tiesības rīkot [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātu hokejā 2006]] Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatīti vairāki celtniecības vietas varianti — [[Mežaparks]], [[Lucavsala]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta [[2003. gads|2003]]. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā. Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot [[Zviedrija]]i. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ. ==== Celtniecības process ==== Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija [[SIA Merks]], arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir [[Kanāda]]s firma "SCI". Arēnas apbūves teritorija ir 58000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni [[Lats|latu]]. === Notikumi === === Sports === Pirmais sporta pasākums, kas notika "Arēnā Rīga", bija [[BBL|Baltijas Basketbola līgas]] zvaigžņu spēle, kas norisinājās [[2006. gads|2006]]. gada [[26. februāris|26. februārī]]. 29. martā [[Latvijas hokeja līga]]s izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja [[HK Rīga 2000]] un [[HK Liepājas Metalurgs]]. Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no [[1. aprīlis|1.]] līdz [[8. aprīlis|8. aprīlim]]. Par uzvarētājiem kļuva [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas]] hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam. [[Attēls:Arena Riga buvnieciba 2005.jpg|thumb|250px|Arēna Rīga būvniecība. [[2005. gads]].]] [[Attēls:Arena Riga CAN-CZE-2006-05-14.JPG|thumb|250px|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionāta hokejā]] spēle starp [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]]] [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās no [[5. maijs|5.]] līdz [[21. maijs|21. maijam]]. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "[[Skonto stadions|Skonto halle]]". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], ko noskatījās 10 669 skatītāju. "Arēnā Rīga" tiek aizvadītas arī [[Basketbols|basketbola]] spēles, proti, 2006. gada rudenī tajā [[Eiropas čempionāts basketbolā 2007|2007. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra ietvaros savas mājas spēles aizvadīja [[Latvijas basketbola izlase]]. Arēna ir mājvieta arī basketbola komandai [[VEF Rīga]]. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada [[15. oktobris|15. oktobrī]], kad BBL spēli starp "Barons/LMT" un [[Lietuva]]s "[[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Žalgiris]]" klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju. 2007. gada aprīlī šeit norisināsies Baltijas Basketbola Līgas finālčetrinieka turnīrs. 2006. gada [[4. novembris|4. novembrī]] "Arēnā Rīga" notika [[K-1]] cīņas sporta veida ''Grand Prix'' sacensības, bet 2007. gada [[17. marts|17. martā]] — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix". 2015. gada septembrī arēnā notika [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] grupu turnīra D apakšgrupas spēles. 2021. gadā arēnā notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokeja]] B grupas un atsevišķas izslēgšanas spēles. 2022. gadā arēna tika izvēlēta kā [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]] viena no rīkotājvietām, kur norisināsies B grupas spēles. === Mūzika === "Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada [[18. februāris|18. februārī]] ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] "Dziesmu svētkiem". Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku. 2006. gada [[10. marts|10. martā]] šeit notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005]] pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "[[Putnu Balle]]" un "[[Cosmos]]". No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši ''[[Depeche Mode]]'', [[Kailija Minoga]], [[Kriss Rī]], [[Rišārs Klaidermans]], [[Billijs Aidols]], [[Džeimss Brauns]], [[Stings]], ''[[Simply Red]]'', [[Pinka]], [[Niks Keivs]], [[Iron Maiden]], [[Igijs Pops]] & ''[[The Stooges]]''. 2007. gada [[26. maijs|26. maijā]] arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums. 2008. gada [[7. jūnijs|7. jūnijā]] tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā ''[[Scorpions]]'', ''[[Pet Shop Boys]]'', [[Hulio Iglesiass]], [[Ozijs Osborns]], ''[[Muse]]'', [[Enrike Iglesiass]] un [[Rianna]]. 2008. gadā [[11. februāris|11. februārī]] uzstājas grupa ''[[Korn]]'', ko apmeklēja ap 10 000 klausītāju. Vēl 2008. gadā viesojās grupa ''[[Linkin Park]]'', [[Lenijs Kravics]] un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots ''Depeche Mode'' koncerts.<ref name="mu1">[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/populara_muzika/kolektivas-laimes-bridis-kailijas-minogas-koncerta-recenzija Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija]</ref> 2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa ''[[Rammstein]]'', koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību. 2012. gada 7. februārī ''Rammstein'' sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes. == Mūsdienas == Kopš ledus halles uzbūvēšanas, arēna ir pilsētnieku un tās viesu iecienīta vieta, lai apmeklētu pasākumus. Šeit mājo arī bērnu un jaunatnes hokeja centra komandas, kurās nodarbojas jaunie hokejisti. == Infrastruktūra == Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietas kļūst vairāk, proti, basketbolā—11200 sēdvietas un koncertā—14500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi uzkodu un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "Betsafe" sporta bārs. == Transports uz arēnu == === Autobuss === Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "[[Rīgas satiksme|Rīgas Satiksme]]" [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]] maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai ir € 1,15 (pērkot pie autobusa vadītāja € 2). Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam. === Ledus halles autostāvvieta === Pie pašas ledus halles ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.arenariga.com Oficiālā mājaslapa] {{Ledus halles Latvijā}} {{Rīgas Dinamo}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Latvijā]] [[Kategorija:Ledus halles Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Skanste]] oju79vme1g6y8mejkoxhr6ho63ktrw9 Latvijas brīvības cīņas 0 32342 3670038 3649663 2022-08-14T05:10:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad, Lāčplēša kara → Lāčplēša Kara, [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Latvijas brīvības cīņas |partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] seku kariem |image = [[Attēls:Kugis Saratov.jpg|300px]] |caption = [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atgriešanās Rīgā |date = [[1918]]. gada [[18. novembris]] — [[1920]]. gada [[11. augusts]] |place = [[Latvija]] |casus = [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] laušana no Vācijas un Padomju Krievijas puses 1918. gada 11. un 13. novembrī |result = 1920. gada 15. jūlija [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju]], <br> [[Latvijas—Krievijas miera līgums]] [[1920]]. gada [[11. augusts|11. augustā]],<br> [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas valsts atzīšana ''de iure'']] |combatant1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]] <br />{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]] <br />{{flaga|Somija}} [[Somija]]s brīvprātīgie <br />{{flaga|Dānija}} [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|Dānijas brīvprātīgie]] <br />{{flaga|Vācijas impērija}} [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpuss]] <br />{{flaga|Vācijas impērija}} [[Dzelzsdivīzija]]<br />[[Attēls:Baltic German.svg|25px]] [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lielbritānija]]s karaflote<br />{{flaga|Francija}} [[Francijas Trešā republika|Francijas]] karaflote<br /> {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika|Polija]] |combatant2 ={{flaga|Vācijas impērija}} [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpuss]] <br /> {{flaga|Vācijas impērija}} [[Dzelzsdivīzija]]<br />[[Attēls:Baltic German.svg|25px]] [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]<br />[[Attēls:Romanov Flag.svg|25px]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]] |combatant3 = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Latvijas SPR|Padomju Latvija]]<br />[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Padomju Krievija]] |commander1 = {{flaga|Latvija}} [[Oskars Kalpaks]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jorģis Zemitāns]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Roberts Dambītis]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Johans Laidoners]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Viktors Puskars]]<br />{{flaga|Igaunija}} [[Ernsts Peders]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Harolds Aleksanders]]<br />{{flaga|Polija}} [[Edvards Ridzs-Smiglijs]] |commander2 ={{flaga|Vācijas impērija}} [[Rīdigers fon der Golcs]]<br />{{flaga|Vācijas impērija}} [[Jozefs Bišofs]]<br />{{flaga|Vācijas impērija}} [[Alfrēds Flečers]]<br />[[Attēls:Romanov Flag.svg|25px]] [[Pāvels Bermonts-Avalovs]]<br />{{flaga|Vācijas impērija}} [[Valters fon Eberharts]] |commander3 = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Jukums Vācietis]]<br />[[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Pēteris Slavens]]<br />[[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Vladimirs Gitiss]]<br />[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Augusts Korks]] |casualties1={{flaga|Latvija}} Latvija:<br />3046 miruši<br />4085 ievainoti<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/LatvijasBrivibasCinas.pdf |title=''Latvijas Brīvības cīņas'' |access-date={{dat|2011|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110725234144/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/LatvijasBrivibasCinas.pdf |archivedate={{dat|2011|07|25||bez}} }}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} Igaunija (1919. gada 19.–23. jūnijs): 115 miruši, 500 ievainoti |casualties2=400 miruši<br />1500 ievainoti (1919. gada 5. jūnijs—2. jūlijs)<ref name=encyclopaedia2>Kaevats, Ülo: ''Eesti Entsüklopeedia 5'', page 396. Valgus, 1990, {{ISBN|5-89900-009-0}}</ref> |casualties3= nezināms skaits }} {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas brīvības cīņas''' jeb '''Latvijas Neatkarības karš'''<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/vesturnieki-aicina-brivibas-cinas-devet-par-neatkaribas-karu.a308688/ Vēsturnieki aicina Brīvības cīņas dēvēt par Neatkarības karu] lsm.lv, 2019. gada 7. februārī</ref> bija [[karš]] pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo [[Padomju Krievija]]s karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku. Cīņas ietvēra dažādas [[Pilsoņu karš|pilsoņu karam]] raksturīgas epizodes. Karadarbība sākās drīz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembrī]] un beidzās līdz ar [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] noslēgšanu [[1920]]. gada [[11. augusts|11. augustā]]. Latvija, ko pakāpeniski atzina [[Igaunija]], [[Polijas Otrā republika]] un Rietumu [[Antante]]s sabiedrotie (sākotnēji tikai [[Latvijas valsts atzīšana de facto|''de facto'']]), brīvības cīņu laikā ar dažādu sabiedroto palīdzību sakāva gan [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]], gan vācu [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]] un [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. Vietējie [[vācbaltieši]], kas bija apvienojušies [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]], dažādos kara posmos gan atbalstīja [[Tautas padome]]s izveidoto [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]], gan karoja pret to, kad atbalstīja [[Niedras valdība|Niedras valdību]]. Latvijas brīvības cīņu iznākumu ietekmēja arī [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] un [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] gaita. Brīvības cīņu veterānu apbalvošanai 1920. gadā izveidoja [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. == Latvijas valsts un armijas veidošanās == {{See also|Latvijas neatkarības idejas|Latvijas Bruņotie spēki}} 1917. gada [[1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā|Krievijas revolūcija Latvijā]] noveda pie latviešu civiliedzīvotāju un [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] radikalizēšanās. Lielākā strēlnieku daļa atbalstīja [[Boļševiki|boļševikus]], kas dominēja revolucionārajā [[Rīgas strādnieku deputātu padome|Rīgas strādnieku deputātu padomē]] un [[Vidzemes Pagaidu Zemes padome|Vidzemes Pagaidu Zemes padomē]]. Balstoties uz labvēlīgajiem vēlēšanu rezultātiem, boļševiki 1917. gada beigās izveidoja autonomu valstisko veidojumu [[Iskolats|Iskolatu]], kas pasludināja padomju varas nodibināšanu. Rīgas, Vidzemes un Latgales iedzīvotāju lielākā daļa brīvās vēlēšanās atbalstīja boļševikus un kreisos [[eseri|sociālrevolucionārus]]. [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās, kas vācu neokupētajā Vidzemē notika 1917. gada novembrī, viņi ieguva ap 77% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL838{{!}}page:59{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL838{{!}}page:59{{!}}issueType:B }}</ref> Mēreni un nacionāli noskaņoto kareivju un virsnieku mazākums 1917. gada 5. augustā apvienojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālajā savienībā]], kas kopā ar nacionāli noskaņotiem politiķiem, neilgi pēc [[Oktobra revolūcija]]s, 1917. gada 16. novembrī nodibināja [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi]]. Vāciešu [[Rīgas operācija|okupētajā Rīgā]] 1917. gada 23. septembrī vairākas pilsoniskās partijas un [[LSDSP vēsture|sociāldemokrāti]] izveidoja puslegālu [[Demokrātiskais bloks|Demokrātisko bloku]]. [[Vācijas Impērija]]s sabrukums 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s laikā ne tikai deva iespēju demokrātiskas Latvijas republikas neatkarības pasludināšanai, bet padarīja to par nepieciešamību, lai jaunās valsts valdība varētu lūgt starptautisko palīdzību cīņā pret sagaidāmo boļševiku karaspēka uzbrukumu. Ar 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 15. punktu Antantes valstis panāca [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanu no Vācijas puses.<ref name="en.wikisource.org">[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> 13. novembrī arī Padomju Krievija anulēja Brestļitovskas līgumu. 17. novembrī, apvienojoties divām latviešu politiskās pārstāvniecības organizācijām — Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei un Demokrātiskajam blokam, tika izveidota Latvijas [[Tautas padome]], kas 1918. gada [[18. novembris|18. novembrī]] [[Latvijas valsts pasludināšana|pasludināja Latvijas neatkarību]]. Sākās Kārļa Ulmaņa pirmās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s veidošana. Valdībā sākotnēji nebija Apsardzības ministra posteņa, topošās pašaizsardzības vienības paredzot veidot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Boļševiku iebrukuma draudu dēļ par pirmo Apsardzības ministra pienākumu izpildītāju 22. novembrī iecēla pulkvežleitnantu [[Roberts Dambītis|Robertu Dambīti]]. 6. decembrī par Apsardzības ministru iecēla vienu no [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja|strēlnieku pulku dibinātājiem]], bijušo [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s deputātu [[Jānis Zālītis|Jāni Zālīti]], par viņa vietnieku atstājot Dambīti. === Vinniga darbība === Latvijas valstij kritiskajos pirmajos mēnešos lielu nozīmi spēlēja [[Augusts Vinnigs]]. Būdams sociāldemokrāts, bet vienlaikus impērijas aizstāvis, viņš atbalstīja ideju par latviešu zemju kolonizāciju. Kā Vācijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vinnigs okupētajā Latvijā ieradās 1918. gada septembrī, lai izpētītu kolonizācijas iespējas. 25. oktobrī viņu atkal nosūtīja uz Latviju. Viņš nebija mazo valstu neatkarības piekritējs, uzskatot, ka Krievijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]] sava nākotne jāsaista ar Vāciju. Vinnigs par savu mērķi uzskatīja vācu kontrolētu Baltijas valstu izveidošanos, kas nodibinātu ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Vāciju. Kamēr [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvji bija stingri Antantes atbalstītāji, [[Latviešu Tautas partija]], [[Andrejs Krastkalns]] un [[Andrievs Niedra]] bija gatavi cieši sadarboties ar Vāciju un vācbaltiešiem. Vinnigs nodibināja labas attiecības ar vietējiem sociāldemokrātiem ([[Fricis Menders|Frici Menderu]] u.c.), kas cerēja uz labu sadarbību ar jauno, sociāldemokrātisko Vāciju, kas izveidojās pēc impērijas krišanas [[Novembra revolūcija]]s laikā.<ref name="ReferenceO">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B |title=Padomju Latvija un starptautiskā kontrrevolūcija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309081375{{!}}issueType:B }}</ref> Gatavojoties pamiera noslēgšanai, Antantes valstis saprata, ka tūlītēja Vācijas un Austroungārijas karaspēku aiziešana no okupētajām bijušās Krievijas impērijas teritorijām novedīs pie boļševiku varas izveidošanās. Lai to nepieļautu, Vācijai uzdeva saglabāt savu militāro klātbūtni Baltijā līdz Antantes karaspēka ievešanai. [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] parakstīšanas dienā Lielbritānija ar [[Balfūra nota|Balfūra notu]] rakstiski atzina jau iepriekš mutiski atzīto Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi. Saskaņā ar 1918. gada 11. novembra pamiera noteikumiem, Vācijas karaspēkam bija jāpaliek okupētajās Baltijas teritorijās un jāveic to aizsardzība pret boļševikiem. Šeit izvietoto Vācijas [[8. armija (Vācijas impērija)|8. armiju]] veidoja 6 kājnieku divīzijas, viena kavalērijas brigāde un 9 atsevišķie pulki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:62{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:62{{!}}issueType:B }}</ref> Tajā dienēja galvenokārt vecāka gadagājuma rezervisti, kas vēlējās ātrāk atgriezties mājās. Armijā sākās revolucionārais sabrukums, kareivji plēsa virsniekiem nost uzplečus un veidoja kareivju padomes. Liepājā nemierīgi bija tur izvietotie 8000 vācu flotes matroži. Izveidojoties [[Veimāras republika|Vācijas republikai]], Vinnigu 14. novembrī iecēla par jaunās sociāldemokrātiskās valdības ģenerālpilnvaroto Baltijā (26. decembrī par sūtni Latvijā). Viņš atcēla militārās pārvaldes ieviestos mītiņu un sapulču aizliegumus, atbrīvoja politieslodzītos. Rīgā sākās boļševiku mītiņi. Frontē notika vāciešu un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kareivju brāļošanās, vāciešiem atstājot lielus ieroču krājumus boļševikiem. Vinnigs sākotnēji galveno uzmanību pievērsa vācu armijas un ieroču kaut cik kontrolētai evakuācijai no Baltijas, ko uzskatīja par zaudētu boļševikiem. Atkāpšanās piesegšanai sāka veidot vietējo vācbaltiešu un vācu armijas brīvprātīgo vienības, kas lika pamatus Landesvēram un [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādei]]. Vācu karaspēks pakļāvās Vinnigam, kurš 26. novembrī Vācijas valdības vārdā parakstīja Latvijas Pagaidu valdības atzīšanas paziņojumu (t.s. [[Vinniga nota|Vinniga notu]]), kas noveda pie [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] politiskā projekta — [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] pašlikvidēšanās 1918. gada 28. novembrī. Tā kā Baltijas hercogistes [[personālūnija]]s iespēja ar Vācijas impēriju vairs nebija realizējama, Vinninga uzdevums bija veidot sadarbību ar vāciešus atbalstošām partijām, kas nodrošinātu Vācijai politisko ietekmi arī pēc karaspēka izvešanas, tāpēc viņš bija gatavs veicināt Latvijas neatkarības pasludināšanu, jauno valsti pēc tam ar dažādiem līgumiem piesaistot Vācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:53{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:53{{!}}issueType:B }}</ref> 17. decembrī, 23. decembrī un 4. janvārī Vinnigs Pagaidu valdībai piešķīra pa pusmiljonam marku. Papildus, jaunveidojamā landesvēra vajadzībām viņš piešķīra 2,25 miljonus marku. Pagaidu valdība veica nepārtrauktas sarunas ar Vinnigu par papildus karaspēka nepieciešamību, kā arī par Vācijas karaspēka iespējām noturēt Jelgavu un Kurzemi, ja boļševiku rokās kristu Rīga. === Landesvēra izveidošana === Lai arī Vinnigs politiski atzina Pagaidu valdību, viņš vēlējās saglabāt militāro kontroli, kas noveda pie 1918. gada 7. decembra Vinniga un Pagaidu valdības [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līguma par Landesvēra izveidošanu]], ar kuru oficiāli izveidoja multinacionālu Latvijas zemessardzi jeb [[Baltijas landesvērs|landesvēru]] ({{val|de|Lettländische Landeswehr}}), kas bija paredzēts 6000 kareivju liels. Administratīvi to pakļāva Latvijas Republikas Apsardzības ministram Zālītim, bet apgādes un militārā ziņā — Vācijas okupācijas spēkiem. 9. decembrī Latviju sadalīja četros apsardzības apgabalos un iecēla apgabalu priekšniekus — Latgalē pulkvežleitnantu [[Jānis Imaks|Jāni Imaku]], Vidzemē pulkvedi [[Jānis Apinis|Jāni Apini]], Kurzemē pulkvedi [[Mārtiņš Peniķis|Mārtiņu Peniķi]] un Rīgā vācbaltiešu ģenerāli [[Freitāgi-Loringhofeni|Freitāgu-Loringhofenu]] ar kapteini [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] kā palīgu. Par landesvēra komandieri kļuva vācu majors Šeiberts. 10. decembrī Apsardzības ministrs Zālītis apstiprināja Latvijas bruņoto spēku ģenerālštāba štatus, izveidojot ministrijas administratīvo aparātu. === Latviešu vienību veidošanās === [[Attēls:Atseviska studentu rota 1919.png|thumb|left|250px|Studentu rotas kareivji ar franču ''Adrian'' ķiverēm, 1919. gada sākums]] Līdz ar landesvēra nodibināšanu Pagaidu valdība izplatīja uzsaukumus iedzīvotājiem, aicinot brīvprātīgos stāties armijā. Vispārējo mobilizāciju neizsludināja, baidoties, ka jauniesauktie kareivji atbalstīs boļševikus vai dezertēs. Tuvojoties Sarkanajai armijai, [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] no 17. līdz 20. decembrim izsludināja mobilizāciju bijušajiem [[Krievijas Impērijas armija]]s virsniekiem līdz 45 gadu un instruktoriem līdz 35 gadu vecumam. Atsaucās ap 300 cilvēku, no kuru lielākās daļas izveidojās [[Latgales virsnieku rezerves rota]] un [[Latgales apakšvirsnieku rota]], kurās līdz gada beigām bija 130 kareivji. No vāciešu atbrīvotajiem krievu karagūstekņiem Rīgā izveidoja trīs rotas ar 200 cilvēkiem katrā, kas veica garnizona pienākumus. Divas no šīm rotām decembra pēdējās dienās atteicās doties cīņā pret boļševikiem, sadumpojās, un pēc angļu karakuģu veiktas apšaudes tika izformētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:8{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:8{{!}}issueType:B }}</ref> Daudzi latvieši Rīgas brīvprātīgajās vienībās stājās bada dzīti. Disciplīna bija minimāla. Kareivji ieročus ieguva, aplaupot vācu armijas noliktavas, bet apģērbu un pārtiku, aplaupot iedzīvotājus. Par situāciju ziņoja ģenerālštāba priekšnieka vietas izpildītājs kapteinis [[Aleksandrs Plensners]]: "Latviešu brīvprātīgiem, par apģērbu un apavu nemaz nerunājot, telpas tiek ierādītas aukstas un nekurinātas, tikai pēc nedēļām ilgas gaidīšanas, un netiek izdots pat neviens lauku ķēķis ēdienu pagatavošanai. Latviešu vienīgais karaspēks — brīvprātīgie Rīgā — staigā koka tupelēs, gandrīz kailiem stilbiem un, protams, bez ieročiem. Pats par sevi saprotams, ka šādos apstākļos par brīvprātīgiem iestājas tikai vai nu galīgi fantasti, vai tādi, kam citas izejas nav, — no gūsta pārnācis izmocīts invalīds vai izvārdzis bezdarbnieks."<ref>[https://www.satori.lv/article/1918-gads-latvijas-zemessargu-dumpis 1918. gads — Latvijas zemessargu "dumpis"]</ref> Ar [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības]] palīdzību Pagaidu valdība decembrī saformēja brīvprātīgo Instruktoru (virsnieku) rotu ar 260 cilvēkiem kapteiņa [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Baloža]] vadībā, (vēlāk zināma kā Virsnieku rota un [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības rota]]). Lai nebūtu jāpakļaujas landesvēra vāciešu komandieriem, studentu korporāciju [[Selonija]] un [[Talavija]] biedri izveidoja [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo studentu rotu]], kuras 216 kareivji [[Nikolajs Grundmanis|Nikolaja Grundmaņa]] vadībā pakļāvās vienīgi Apsardzības ministrijai. 8. decembrī Vidzemes kara apgabala priekšnieks pulkvedis Jānis Apinis līdztekus ap 50 kareivju lielajai, bet slikti bruņotajai [[Cēsu rota]]i pavēlēja saformēt arī Valkas, Valmieras un Limbažu rotas, kas gan nenotika Sarkanās armijas straujā uzbrukuma dēļ. Liepājā, kurā Vācijas militārā pārvalde neļāva veikt mobilizāciju, sāka veidoties latviešu brīvprātīgo rota, kas pieauga līdz 190 kareivjiem un virsniekiem, izveidojot 1. un 2. Liepājas apsardzības rotu, kuras uzturēšanu uzņēmās Liepājas pilsētas dome. Kareivjiem te nebija vairāk par 10 šautenēm, un 1919. gada 11. janvārī rotu pastāvēšanu izbeidza vācu militārā policija. 1918. gada 28. decembrī ministrs Zālītis uzdeva virsleitnantam Lasim no Rīgas doties uz Ventspili un tur izveidot brīvprātīgo rotu. Tajā pieteicās 50 brīvprātīgo, kas 1919. gada 7. janvārī ar tvaikoni aizbēga no boļševikiem uz Liepāju. Asā nepieciešamība pēc karavīriem noveda pie 1918. gada 29. decembra Pagaidu valdības un Vinniga [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|līguma par Latvijas pilsonības piešķiršanu]] visiem Vācijas pilsoņiem, kas ieradīsies Latvijā, lai vismaz 4 nedēļas cīnītos pret boļševikiem. Līguma mērķis bija papildināt landesvēra rindas ar vācu brīvprātīgajiem. Pirms noslēgt līgumu, Ulmanis lūdza Lielbritānijas konsula Bosenketa akceptu, kurš, ņemot vērā kritisko militāro situāciju, piekrita. === Iedzīvotāju atbalsta trūkums === Tautas padome, Pagaidu valdība un tās atbalstītāju nelielais loks pirmajos mēnešos bija pilnīgi atkarīgi no Vācijas. Tas ļoti traucēja jaunās valsts centieniem iegūt vāciešus ienīstošās un boļševikus atbalstošās tautas atbalstu. Pagaidu valdības mēģinājums iegūt 10 miljonus rubļu ar obligāciju pārdošanu izgāzās. Gaidot drīzu boļševiku uzvaru, iedzīvotāju atbalsts Pagaidu valdībai bija minimāls. Strādnieki tai bija naidīgi, bet pilsoniskās aprindas atturīgi gaidīja kara iznākumu. Krievijas armijā dienējušie latvieši neredzēja jēgu turpmākam karam, nestājās landesvērā un atklāti simpatizēja boļševikiem. Pat Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]] piedāvāja varu nodot uzbrūkošajiem boļševiku spēkiem. Lielākais patriotiskais entuziasms valdīja vienīgi Studentu rotā, daļa no kuras kareivjiem bija ieguvuši Krievijas armijas apmācību.<ref name="ReferenceO" /> Tā kā Vācijas armija decembrī aizbildinājās, ka tai vairs nav brīvu formu un apģērbu, ko dot latviešiem, Pagaidu valdība aicināja ziedot kareivjiem drēbes, uz ko tā saņēma 6 cimdu pārus, 6 zeķu pārus un 2 dvieļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:136{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:136{{!}}issueType:B }}</ref> Laikraksts "Jaunais Laiks" 1918. gada 30. decembrī rakstīja: "Lietu faktiskais stāvoklis skaidri un gaiši rāda, ka aiz mūsu Pagaidu valdības nestāv tautas masas, ka šajā drausmīgajā brīdī Pagaidu valdība ir viena, bez masām."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:61{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL422{{!}}page:61{{!}}issueType:B }}</ref> === Vācbaltiešu bruņotie formējumi === [[Attēls:Landesvēra sludinājums.JPG|thumb|Aicinājums vācbaltu brīvprātīgajiem stāties Baltijas landesvērā. 1918. gada 12. decembris]] Jau 1918. gada 11. novembrī vācbaltieši (kā toreiz teica, baltieši) sāka veidot Baltijas landesvēru. 12. novembrī izveidojās 1. Rīgas rota, kurai novembrī sekoja 2. un 3. Rīgas rotas. 17. novembrī bija daļēji nokomplektēta Trieciengrupa (''Stoßtruppe''), kurā iestājās ap 1000 vīru.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 2. sējuma 2942.—2943. slejas</ref> 29. novembrī Jelgavā izveidojās [[Volferts Gerhards fon Rādens|fon Rādena]] rota. Liepājā izveidojās [[Fon Kleists|fon Kleista]] un fon Toniges rotas. Vācbaltiešu vienībās par komandieriem bieži kļuva Vācijas armijas virsnieki. Atšķirībā no latviešu vienībām, kurām Vācijas armija negribīgi sniedza atbalstu, vācbaltieši dāsni saņēma ieročus un ekipējumu. No aizejošajiem Vācijas armijas brīvprātīgajiem un algotņiem Vinnigs 29. novembrī izveidoja [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādi]]. Līdz ar 1918. gada 7. decembra līgumu par landesvēra izveidošanu šīs vienības iekļāvās landesvēra sastāvā. 8. decembrī Vinnigs devās uz Berlīni, kur lūdza militāro palīdzību. 1919. janvāra sākumā, Pagaidu valdībai bēgot no Rīgas, vācbaltieši uz Liepāju pārcēla savu [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu Nacionālo komiteju]] (''Baltischer Nationalausschuss''), kas rūpējās par vāciešu bruņoto vienību apgādi un jaunu brīvprātīgo vervēšanu visā Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:12{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:12{{!}}issueType:B }}</ref> Vācijā izvērsās algotņu vervēšanas biroja "Baltenland" darbība, kura biroji atradās Berlīnē, Breslavā, Dancigā, Drēzdenē, Freiburgā, Jēnā, [[Karlsrūe|Karlsrūē]], Kēnigsbergā, Lībekā, Minhenē, Štutgartē, Štetinā, Rostokā. Vācieši plānoja, ka 30-40 000 uz Latviju karot nosūtīto brīvprātīgo veidos jaunas kolonizācijas kustības kodolu. Kamēr Kurzemē dzīvoja 26 cilvēki uz kvadrātkilometru, Austrumprūsijā tie bija 55, bet Vācijā 127. Vācu muižnieki jau iepriekš bija pauduši gatavību ziedot 1/3 savu zemju jauno kolonizatoru vajadzībām.<ref name="ReferenceO" /> Ar algotņu vervēšanu Vācijā nodarbojās Rīdigera fon der Golca brālis, Ginters fon der Golcs, kurš algotņiem solīja zemi Latvijā. Daudzi vācu algotņi Liepājā ieradās ar pārliecību, ka viņiem ir apsolīta zeme un pilsonība, kas vēlāk radīja lielus konfliktus ar Pagaidu valdību, vāciešiem uzskatot, ka viņi ir apmānīti. 1919. gada sākumā strauji palielinājās dažādu vācu militāro vienību skaits Vācijas okupācijas pārvaldes kontrolētajā Kurzemes daļā. 1919. gada janvārī—februārī Liepājā pa [[Liepājas—Romnu dzelzceļš|dzelzceļu]] un jūru sāka ierasties tūkstošiem jaunu karotāju, kas veidoja pusautonomus [[brīvkorpuss|brīvkorpusus]] (''Freikorps''), kurus iekļāva Dzelzsdivīzijā. No Vācijas uz Liepāju pārvietoja arī 1. gvardes rezerves divīziju. Visus šos spēkus 1919. gada 1. februārī apvienoja [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpusā]], par kura komandieri iecēla ģenerāli [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeru fon der Golcu]], kam bija Somijā gūta pieredze cīņā pret boļševikiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:70{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:70{{!}}issueType:B }}</ref> == Sarkanās armijas uzbrukums == {{See also|Padomju Latvijas armija}} [[Attēls:Ostfront Livland 1918 Dragoner Regiment Nr. 17.jpg|thumb|Vācijas armijas pozīcijas Baltijā, 1918. gada oktobrī]] [[Attēls:Sarkanās armijas uzbrukums, 1918.JPG|thumb|230px|Sarkanās armijas iekarotā teritorija 1919. gada 4. janvārī]] [[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|230px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris — 1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā]] Ar 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 15. punktu Antantes valstis panāca [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanu no Vācijas puses.<ref name="en.wikisource.org" /> Tas nozīmēja arī 27. augusta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] atcelšanu, ar kuru Padomju Krievija bija atteikusies no Baltijas zemēm. Pēc Vācijas impērijas sabrukuma [[Novembra revolūcija]]s rezultātā, 13. novembrī [[Padomju Krievija]] arī paziņoja par Brestļitovskas miera līguma laušanu. Vācijas armijas vienībām sākot nekārtīgu atkāpšanos uz dzimteni, to pamestajās teritorijās bez ievērojamas pretestības iebruka Padomju Krievijas [[Sarkanā armija]]. Dažviet vācu kareivju padomes vienojās ar boļševikiem par atkāpšanās noteikumiem, pametot ieročus un noliktavas. 1918. gada 25. novembrī boļševiki ieņēma [[Pleskava|Pleskavu]], kurā naktī uz 1. decembri ieradās latviešu sarkano strēlnieku 2. brigāde. Novembra beigās, paralēli iebrukumam Igaunijā un [[Lietuva|Lietuvā]], sākās Sarkanās armijas uzbrukums Latvijai divos galvenajos virzienos: no Pleskavas uz Valku—Valmieru—Cēsīm—Rīgu, un no Daugavpils uz Jēkabpili—Bausku—Jelgavu. Iebrukumu Latvijā vadīja [[Jukums Vācietis]]. Sarkanās armijas sastāvā 8. decembrī izveidoja Latvijas armijas karaspēka grupu ({{val|ru|Армейская группа войск Латвии}}). Decembra vidū šajā grupā iekļāva no Krievijas atsūtītās latviešu sarkano strēlnieku vienības, kuras 1919. gada pirmajā pusē veidoja karaspēka lielāko daļu (12 000 no 20 000 sarkanarmiešiem). Pagaidu valdība bez panākumiem izplatīja aicinājumu sarkanajiem strēlniekiem pārnākt demokrātiskās Latvijas pusē. No vācu brīvprātīgajiem 1918. gada 29. novembrī izveidotā [[Dzelzsbrigāde]] atkāpās bez ievērojamas pretestības. 2. decembrī Sarkanā armija ieņēma stratēģiski svarīgo [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes dzelzceļa līniju]] līdz [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacijai]]. Militārā situācija noveda pie 7. decembra Pagaidu valdības un Vinniga līguma par landesvēra izveidošanu. 7. decembrī no [[Pleskava]]s puses ienākušās sarkanarmijas daļas ieņēma [[Alūksne|Alūksni]], 9. decembrī [[Daugavpils|Daugavpili]] un 17. decembrī [[Valka|Valku]], kur viņu gūstā krita Izglītības ministrs [[Kārlis Kasparsons]], kas bija devies uz Tallinu. No Valkas, virzoties pa dzelzceļa līniju, naktī uz 22. decembri boļševiki ieņēma [[Valmiera|Valmieru]]. Virzoties gar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Daugavpils—Rīgas dzelzceļa līniju]] pie [[Koknese]]s sarkanarmieši 18. decembrī sagrāba vācu pamestu bruņuvilcienu, ar kuru 19. decembrī ieņēma [[Skrīveri (stacija)|Skrīveru staciju]] un netraucēti iebrauca [[Ogre|Ogrē]]. No Rīgas nosūtītam landesvēra 1. un 2. Rīgas vāciešu rotas un Dzelzsbrigādes kareivju vadam [[Rotmistrs|rotmistra]] Boma (''Bohm'') vadībā izdevās 20. decembrī atsist sarkanarmiešu bruņuvilciena uzbrukumu pie [[Ogre]]s tilta un atgūt Skrīveru staciju. Šeit tika atstāta 50 vīru liela patruļa, kuras kareivji ar laivu šķērsoja Daugavu un 22. decembrī padzina boļševikus no [[Jaunjelgava]]s. Pieaugot draudiem no Vidzemes puses, 23. decembrī šo vienību un bruņuvilcienu nosūtīja uz Līgatni. 22. decembrī vācieši bez kaujas pameta Cēsis un, lai arī sākotnēji apņēmības pilna pilsētu aizstāvēt, 23. decembrī viņiem sekoja arī latviešu [[Cēsu rota]], kas 27. decembra vakarā caur [[Ieriķi]]em un Līgatni ieradās Rīgā. Naktī uz 25. decembrī no Rīgas uz Cēsīm nosūtīja bruņotu vilcienu ar landesvēra vienībām un Trieciengrupu, kas padzina boļševikus no Līgatnes stacijas un 28. decembrī sasniedza [[Ieriķi (stacija)|Ieriķu staciju]], taču bija spiestas atkāpties. Bruņotais vilciens nesaskaņoti pameta kauju, un kareivjiem nācās atkāpties uz Siguldu, zaudējot 8 kritušos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:15{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:15{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Siguldā esošo landesvēru papildināja Dzelzsbrigādes bataljons. 30. decembrī šos spēkus no Siguldas padzina, un tie atkāpās uz Inčukalnu, kur tos papildināja no Rīgas nosūtītās landesvēra 1. un 2. Rīgas vāciešu rotas, artilērija un virsnieku ložmetējnieku vilciens. Sākās sadursmes ar boļševikiem, kas izvērtās [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]]. 31. decembra — 1. janvāra kaujas laikā šie Pagaidu valdības spēki cieta sakāvi cīņā pret Latviešu sarkano strēlnieku 1. un 4. pulku, zaudējot 35 kritušos. Decembra kauju rezultātā vācu landesvēra vienības bija stipri cietušas. Zirgu un artilērijas lielākā daļa bija zaudēta pie Inčukalna. Rīgā bāzētās latviešu rotas izrādījās politiski neuzticamas, bet Dzelzsbrigādes vāciešu kaujasspars bija zemāks par cerēto. Notika izmaiņas landesvēra vadībā — kapteinis fon Bekmans (''von Boeckmann'') nomainīja štāba priekšnieku kapteini Dītrihu, kurš stājās aizejošā majora Šeiberta vietā.<ref name="ReferenceB">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:17{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Rīgas zaudēšana === [[Attēls:Britu paziņojums 29 decembris.JPG|thumb|Britu brīdinājums par artilērijas lietošanu nekārtību apspiešanai, 29. decembris]] {{See also|Latviešu landesvēra dumpis (1918)}} Militārās problēmas pasliktināja arī nestabilā politiskā situācija Rīgā. Boļševiku atbalstītāji gandrīz netraucēti veica savu propagandu ielās, bet sociāldemokrāti savā konferencē no 26. līdz 28. decembrim pieņēma lēmumu aiziet no Tautas padomes, nosodot Pagaidu valdības darbu un paziņojot par savu neitralitāti karā. Arī angļu karakuģi, kas sākotnēji bija gatavi aizstāvēt Rīgu, vēlāk saņēma pavēli turpmākās cīņās neiesaistīties.<ref name="gramatas.lndb.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:45{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:45{{!}}issueType:B }}</ref> 29. decembrī Rīgā izplatījās baumas par gaidāmo boļševiku sacelšanos. Viņu ietekmē nonāca landesvēra 1. Rīgas latviešu rota, kareivjiem atsakoties doties uz fronti pret Sarkano armiju. Par nelojālām uzskatīja divas no trim Rīgas garnizona rotām, kas bija veidotas galvenokārt no vāciešu atbrīvotajiem krievu karagūstekņiem un strādnieku rajonu brīvprātīgajiem. Pagaidu valdība pieprasīja dumpinieku atbruņošanu, ko varēja īstenot tikai vācu kareivji. Britu flotes pārstāvji piekrita sniegt artilērijas atbalstu. Dumpja apspiešanu veica trīs vācu Dzelzsbrigādes un landesvēra rotas, kopā ar landesvēra 3. latviešu rotu, kas bija izvietota turpat, kur 1. rota — [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Suvorova ielā]] 99 (tagadējā [[Rīgas Skolēnu pils]] Kr. Barona ielā) pareizticīgo Garīgā semināra telpās un apkārtnes kazarmās. Pēc tam, kad 1. rota atteicās padoties, 30. decembra rītā pulksten septiņos britu kuģi veica vairākus brīdinājuma šāvienus pāri pilsētai. Daži šāviņi eksplodēja mazapdzīvotajā [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā kā daļa kareivju un dumpinieku vadoņu jau naktī bija bēguši, mazāk kā 200 palikušie kareivji padevās un tika eskortēti uz ieslodzījumu Citadelē. Vācieši aizturēja arī dažas civilpersonas, ko uzskatīja par boļševikiem, un pārpratuma pēc arī vairākus 3. Rīgas latviešu rotas kareivjus, kurus vakarā atbrīvoja, vācu komandierim izsakot publisku atvainošanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:16{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:16{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc padošanās dumpiniekus tiesāja vācu karatiesa, 11 dumpiniekiem piespriežot nāvessodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> Šie notikumi vēl vairāk pasliktināja vācu okupācijas spēku attieksmi pret vājo Pagaidu valdību. Dumpja apspiešana un britu bruņotā iesaistīšanās cēla Pagaidu valdības atbalstītāju morāli. Aktivizējās pilsētas aizsardzības un mobilizācijas organizēšana. 31. decembrī Rīga izsludināja vispārējo mobilizāciju un par landesvēra latviešu vienību komandieri iecēla pulkvežleitnantu [[Oskars Kalpaks|Oskaru Kalpaku]]. Optimisms sabruka 1. janvārī, kad pienāca ziņas par sakāvi pie Inčukalna un Londonas valdības rīkojumu britu flotei karadarbībā neiesaistīties. Šo rīkojumu admirālis Sinklērs apstiprināja Ulmanim. Rīgas aizstāvēšanas plānus atmeta un sāka atkāpšanās organizēšanu. Pagaidu valdība nemierīgās situācijas dēļ pārcēlās no [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielas]] 37 uz ēku Aleksandra un [[Pauluči iela|Pauluči ielu]] stūrī. 1. janvārī lielinieku artilērija sāka apšaudīt Rīgu. 1919. gada 2. janvāra rītā daļa Pagaidu valdības aizbēga uz [[Jelgava|Jelgavu]], bet valsts ierēdņu ģimenes nosūtīja uz Liepāju. Daļa valdības un Tautas padomes locekļu evakuējās uz ārzemēm ar angļu kuģiem. Rīgu pameta angļu karakuģi un ap 2000 bēgļu tvaikoņos „Roma” un „Babilona”. Pilsētu pameta pēdējās Vācijas armijas vienības un sākās pamesto armijas noliktavu izlaupīšana. Aizdegās [[Rīgas Vācu teātris]] (tagadējā Nacionālā opera). Šajā dienā Rīgā sākās boļševiku atbalstītāju demonstrācijas un nekārtīga šaudīšanās, kas pieņēma sacelšanās raksturu. Aizejošā Vācijas armija pat nemēģināja to apspiest, un britu admirālim Sinklēram nācās konstatēt, ka boļševiku pusē pāriet arī britu apbruņotie latviešu kareivji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}page:81{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}page:81{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Krītot Rīgai, četras latviešu rotas pārgāja lielinieku pusē, bet daļa kareivju dezertēja. Tikai Virsnieku, Studentu un Cēsu rotas paliekas bija Pagaidu valdības pusē. Atsevišķās studentu rotas 190 kareivji, vācu landesvēra vienības un ap 70 vīru liela krievu vienība 2. janvāra vakarā atkāpās uz Jelgavu. Kalpaka komandētās vienības pulcējās [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā, un 3. janvāra 6.00 sāka atkāpties pāri tiltiem uz Pārdaugavu. Kalpaks šeit veica kareivju skaitīšanu. Bija palikuši 132 Instruktoru rezerves virsnieku rotas kareivji, 85 Cēsu rotas kareivji un daži desmiti citu rotu pārstāvju. Šajā brīdī Kalpaks un Pagaidu valdība varēja rēķināties ar kādiem 400 karavīriem.<ref name="gramatas.lndb.lv" /> Pēdējais Rīgu 3. janvāra rītā pameta Dzelzsbrigādes arjergarda bataljons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:25{{!}}issueType:B }}</ref> 3. janvārī pamesto Rīgu ieņēma Sarkanās armijas 2. kavalērijas divizions, kam sekoja 2. strēlnieku brigāde. Lielākajā Latvijas daļā drīz nostiprinājās 17. decembrī pasludinātā [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadībā. 23. decembrī Padomju Krievija atzina Padomju Latvijas neatkarību. 1919. gada 4. janvārī tika izveidota [[Padomju Latvijas armija]]. === Atkāpšanās === [[Attēls:Latvijas armijas atkāpšanās no Jelgavas 1919. gada janvārī.jpg|thumb|230px|1. latviešu atsevišķā bataljona atkāpšanās no Jelgavas uz [[Lielauce|Lielauci]] 1919. gada janvārī]] [[Attēls:Sarkanās armijas uzbrukums, 1919.JPG|thumb|230px|Sarkanās armijas uzbrukuma gaita 1919. gada janvārī]] 2. janvārī Jelgava īslaicīgi kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Šīs dienas vakarā Jelgavā nepilnā sastāvā notika Pagaidu valdības un dažu Tautas padomes locekļu sapulce. Tika nolemts palikt Jelgavā līdz pēdējam, un tad doties uz Liepāju, kuru varētu noturēt vēl 2—3 nedēļas. Pēc Liepājas krišanas Pagaidu valdībai būtu ārzemēs jācīnās par neatkarīgas Latvijas atzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:122{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:122{{!}}issueType:B }}</ref> 3. janvāra vakarā landesvēra vācu vienības un Kalpaka komandētie kareivji sasniedza Jelgavu, kurā atradās Rādena vietējo landesvēristu vienība. Pilsētu pameta pēdējās Vācijas armijas vienības, kas Jelgavu neplānoja aizsargāt. Notika Ulmaņa un [[Miķelis Valters|Valtera]] apspriede ar Vinnigu, kurā Ulmanis bija gatavs palielināt Vācijas brīvprātīgajiem piešķiramo zemes platību līdz 100 vai 120 pūrvietām. 4. janvārī Jelgavā Atsevišķā Studentu rota noturēja atvadu parādi un 5. janvārī ar Pagaidu valdību vilcienā devās uz Liepāju. 5. janvārī Jelgavu pameta arī Vinnigs, kas atgriezās Vācijā. Uz Vāciju devās arī latviešu sociāldemokrātu vadītājs [[Fricis Menders]], kam bija labi sakari ar turienes sociāldemokrātiem. 6. janvāra vakarā Pagaidu valdības vilciens ieradās Liepājā, kur vācu militārās varas iestādes mēģināja atbruņot Studentu rotas kareivjus, bet tad izmitināja tos Liepājas [[Karosta|Karostā]]. Vilcienā atradās arī [[Iskolats|Iskolata]] aktīvists [[Voldemārs Ozols]], kuru pēc Valtera pavēles apcietināja. 5. janvārī Jelgavā Kalpaks izdeva savu pirmo pavēli, saskaņā ar kuru no sešu agrāko latviešu rotu (Virsnieku rezerves rotas, Latgales apakšvirsnieku rotas, Latgales virsnieku rotas, [[Cēsu rota]]s, kā arī 2. un 3. latviešu landesvēra rotām) pārpalikušajiem kareivjiem tika izveidots [[1. latviešu atsevišķais bataljons]] ar divām rotām. Par pirmās rotas komandieri iecēla kapteini [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]], par otrās — kapteini Skujiņu. No kapteiņa [[Arnolds Artum-Hartmanis|Arnolda Artum-Hartmaņa]] vadītās Jelgavas latviešu brīvprātīgo rotas 100 kareivjiem bija palikuši mazāk par 40 kareivju, kurus Kalpaks nosūtīja uz Liepāju reorganizācijai un apmācībai. 5. janvāra vakarā 1. latviešu atsevišķais bataljons devās uz aizsardzības pozīcijām pie [[Dalbe (stacija)|Dalbes stacijas]]. Rīgas pamešana un landesvēra izveidošanas plāna sabrukums noveda pie bruņoto spēku reorganizācijas. Komandiera amatu atstāja majors Šeiberts, un viņa vietu ieņēma kapteinis fon Bekmans. Likvidēja esošo komandas struktūru, un visu vienību tiešu komandēšanu uzņēmās landesvēra virsštābs (Oberštābs). Vēl neapmācītos kareivjus nosūtīja uz Liepāju, bet kaujasspējīgajām vienībām bija jāturpina pretoties boļševikiem. 5. janvārī Dzelzsbrigādes un vācu landesvēra kareivji vilcienā devās uz [[Vecumnieku stacija|Vecumnieku staciju]], 6. janvārī notika apšaude ar boļševikiem, kas Dzelzsbrigādes un landesvēra kareivjus padzina. Vienības komandieris ar lokomotīvi aizbēga. Landesvēra vienības ar kaujām atkāpās uz [[Bauska|Bausku]], bet ap 100 karavīru lielu Dzelzsbrigādes grupu [[Iecava|Iecavā]] sagūstīja vietējo iedzīvotāju bruņota vienība.<ref name="ReferenceB" /> 6. janvārī par Trieciengrupas komandieri kapteiņa Bēma (''Bohm'') vietā iecēla [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansi fon Manteifeli-Cēgi]]. Viņš bija viens no komandieriem, kas uzskatīja, ka landesvēram jāturpina cīnīties pret boļševikiem, nevis jāpiesedz Vācijas armijas atkāpšanās un jāsargā Austrumprūsijas pierobeža. Tā kā kareivju bija maz, tad turpmāk jāizvairās no lielām kaujām, un jākoncentrējas uz pārsteiguma uzbrukumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:18{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:18{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 6. janvārī 3. Padomju Latvijas strēlnieku pulks no [[Baldone]]s, [[Mežotne]]s un gar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Krustpils—Jelgavas dzelzceļu]] no [[Garoza (stacija)|Garozas stacijas]] sāka uzbrukumu Jelgavai. 7. janvārī Dzelzsbrigādes pēdējie spēki paziņoja, ka plāno atkāpties uz [[Mažeiķi]]em un vēlāk apmetās [[Vaiņode]]s apkārtnē. Kalpaka vienības 7. janvārī atkāpās no pozīcijām pie [[Iecavas upe]]s tilta [[Ozolnieki|Ozolniekos]] un 8. janvāra rītā atgriezās Jelgavā, kuru tajā pašā dienā pameta kopā ar pēdējām landesvēra vienībām, atkāpjoties uz Dobeli, kas arī drīz tika pamesta. 9. janvārī Padomju Latvijas armija ieņēma Jelgavu un Dobeli, 10. janvārī Tukumu. 12. janvārī Kalpaka 1. latviešu atsevišķais bataljons atkāpās uz [[Lielauce]]s muižu. Oberštābs, Rādena vienība un Zīverta artilēristi izvietojās [[Vecauce|Vecaucē]], bet Trieciengrupa devās uz [[Saldus|Saldu]]. Šajās dienās frontē iesaistītās landesvēra vienības veidoja: Kalpaka divu rotu 220 kareivji, Trieciengrupas 300 kareivji, Rādena rotas 135 kareivji, Hāna nodaļas 30 kavalēristi, Zīverta baterijas 2 lielgabali, krievu vienības 50 kareivji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:27{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:27{{!}}issueType:B }}</ref> Lielai daļai kareivju nebija iepriekšējas kaujas pieredzes, bet komandieri bija jaunākie virsnieki bez operāciju plānošanas un vadīšanas pieredzes. 15. janvārī Trieciengrupa ar izlūkošanu devās pretī Sarkanajai armijai, atstājot Saldu un dodoties uz [[Blīdene|Lielblīdeni]] un [[Annenieki]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:19{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:19{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 16. janvārī 1. latviešu atsevišķais bataljons pie [[Lielauce]]s atsita 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulka bataljona un kavalērijas eskadrona uzbrukumu, pēc kura boļševiki atkāpās uz Dobeli, bet Kalpaks no [[Pampāļi]]em atkāpās uz [[Lēnas]] muižu pie dabīgās [[Venta]]s aizsardzības līnijas. Rādena rota izvietojās Skrundā un Oberštābs [[Rudbārži|Rudbāržos]]. Triecienvienība no [[Jaunpils]] atkāpās uz Kuldīgu, 21. janvārī sasniedza Aizputi un 22. janvārī Kalnmuižu, ap 5 km attālumā no Rudbāržiem. Rādena vienība 22. janvārī, veicot nakts reidu, uzdūrās vismaz trīsreiz lielākiem sarkanarmiešu spēkiem un pēc kaujas atkāpās no Skrundas. Oberštābs pavēlēja vācu landesvēram atkāpties uz [[Valtaiķi]]em, bet Kalpaka bataljonam uz [[Kalvene|Kalveni]]. Atkāpšanās sasniedza savu tālāko punktu. <gallery> Anerkennung Lettland 26-11-1918.png|[[Vinniga nota]] Guido Maydell Balti Landeswehris Guido Maydell in the Baltic Landeswehr.jpg|Landesvēra kareivis Gvido [[Maideli|Maidels]] Anatols Livens 1919.jpg|Anatols Līvens Oskars Kalpaks.jpg|Oskars Kalpaks Jozefs Bisofs 1920.jpg|Jozefs Bišofs Hans Manteuffel Szoege.png|Hanss fon Manteifels-Cēge </gallery> === Kritiskā situācija Liepājā === Vācijas armijas aizsargātā Liepāja 1919. gada pirmajā pusē kļuva par jaunās valsts politisko notikumu centru. Uz šejieni bēga Pagaidu valdība. Te darbojās [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]], kas turpināja centienus īstenot [[Baltijas valsts]] ideju, kā tas atklājās februāra [[Štrika sazvērestība]]s laikā. Vācijas [[Novembra revolūcija]]s rezultātā vācu garnizonā izveidojās kareivju padome, bet kreiso sociāldemokrātu kontrolētā Liepājas pilsētas dome darbojās pusneatkarīgi no okupācijas spēku varas. Lai arī Vācijas 8. armijas vadība bija evakuējusies uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], Liepāju joprojām kontrolēja Vācijas okupācijas spēku militārais gubernators, kas noteica sapulču un kustības ierobežojumus, kā arī apspieda latviešu militāro vienību ieroču nēsāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:158{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:158{{!}}issueType:B }}</ref> Daļa vācu vienību Liepājā pakļāvās revolucionārajai kareivju padomei, atsakoties doties uz fronti, ko noturēja landesvērs ar aptuveni 685 kareivjiem, 30 jātniekiem un 2 lielgabaliem.<ref name="ReferenceO" /> Liepājā dumpojās gan vācu, gan latviešu vienības, vienu latviešu rotu nācās izformēt. Pēc ierašanās Liepājā 7. janvārī Pagaidu valdība iekārtojās bankas ēkā Lielajā ielā 8 un noturēja sēdi. Noskaidrojās, ka Liepājas iedzīvotāju lielākā daļa simpatizēja lieliniekiem un pilsētu nosargāt varētu tikai ar Antantes palīdzību, jo uz vāciešiem cerību nebija. Iekšlietu ministrs [[Miķelis Valters]] uzsvēra, ka Pagaidu valdībai jānodrošina kārtība Liepājā, vai arī pilsēta uzreiz jāpamet, un jādodas trimdā. Apsardzības ministrs Zālītis ziņoja, ka latviešu bruņotās vienības ir gatavas pilsētu aizstāvēt tikai gadījumā, ja tiek garantēta viņu evakuācija sakāves gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:128{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:128{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc Pagaidu valdības sēdes Ulmanis tikās ar Tautas padomi, kur atbalstīja viedokli, ka Tautas padomei jādodas aizstāvēt Latvijas intereses ārzemēs. Viņš pielīdzināja Latviju karā okupētajām [[Melnkalne]]i, [[Serbija]]i un [[Beļģija]]i, kuru valstiskums pastāvēja arī pēc teritorijas zaudēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:22{{!}}issueType:B }}</ref> 8. janvārī Liepājā no Rīgas ieradās tvaikonis "Maiga" ar vairākiem [[Tautas padome]]s locekļiem. Līdz ar to Liepājā atradās šādi Tautas padomes locekļi: * no Latviešu zemnieku savienības: 1. [[Ernests Bauers]], 2. [[Ēriks Mārtiņš Feldmanis|Ēriks Feldmanis]], 3. [[Edmunds Freivalds]], 4. [[Vilis Gulbis]], 5. [[Ādolfs Klīve]], 6. [[Pēteris Murītis]], 7. [[Oto Nonācs]], 8. [[Artūrs Žers]], 9. [[Kārlis Vanags]]; * no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas: 10. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], 11. [[Klāra Kalniņa]], 12. Valdemārs Kalniņš, 13. [[Fricis Menders]]. Sociāldemokrāti gan šajā laikā Tautas padomes darbībā nepiedalījās; * no latgaliešiem: 14. [[Ādams Turkupols]]; * no Latvijas demokrātiskās partijas: 15. [[Jānis Bergsons]], 16. [[Erasts Bite]], 17. Eduards Kiršfelds; * no Latvijas radikāldemokrātiem: 18. [[Juris Bebris]], 19. Juris Zankevics; * no nacionāldemokrātiem: 20. [[Jānis Akuraters]], 21. [[Jānis Bankavs]] (atvietojas ar Kārli Skalbi), 22. Kārlis Blodnieks, 23. [[Atis Ķeniņš]]; * no republikāņiem: 24. [[Oskars Valdmanis]]; * no Latvijas neatkarības partijas: 25. Jānis Eikerts; * no vācu progresīvās partijas: 26. [[Vilhelms Šreiners]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:24{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:24{{!}}issueType:B }}</ref> Problēmas radīja Pagaidu valdībai lojālo kareivju evakuācijas iespējas. Vācieši viņiem traucēja veidot kaujasspējīgas vienības, bet vienlaikus aizliedza Liepāju pamest 18-45 gadus veciem vīriešiem. Latviešu kareivju evakuācijas nodrošināšanai 8. janvārī Apsardzības ministrija nacionalizēja tvaikoni "[[Saratov]]", īpašniekiem apsolot to vēlākais divu mēnešu laikā atdot Liepājas vai Kopenhāgenas ostā. 8. janvārī par jaunā "Pagaidu valdības vēstneša" redaktoru iecēla [[Oto Nonācs|Oto Nonācu]]. Iznāca tikai viens laikraksta numurs, jo Nonācu nosūtīja uz [[Ščecina|Štetīni]] Vācijā. 9. janvārī Liepāju ar kuģi pameta ministru biedri [[Rūdolfs Bēnuss]], [[Alfrēds Birznieks]], [[Pēteris Juraševskis]], Liepājas galva [[Andrejs Bērziņš (politiķis)|Andrejs Bērziņš]], Liepājas rajona pilnvarnieks [[Ādolfs Kuršinskis]] u.c. Šajā laikā pirmā lielā osta Vācijā, kurā piestāja bēgļu kuģi no Liepājas, bija Štetīna, kurā izveidoja Pagaidu valdības centru, kas koordinēja tālāko darbību Eiropā. Uz Štetīnu nosūtīja Oto Nonācu un Vilhelmu Šreineru. Iecēla pārstāvjus Berlīnē, Šveicē un Parīzē. Liepājas pamešanu apgrūtināja tas, ka vispirms bija jāsaņem atļauja no vācu garnizona kareivju padomes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:26{{!}}issueType:B |title=Pēc 18. novembra |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305066209{{!}}page:26{{!}}issueType:B }}</ref> Čakste un Zemgals jau atradās Stokholmā. 9. janvārī Pagaidu valdība pieņēma lēmumu uz ārzemēm sūtīt Ulmani, kā arī ministrus Puriņu un Goldmani. Liepājā Ulmanis atgriezās tikai 1. martā, līdz tam valdības vadību uzņemoties Valteram. Pēc bēgšanas no Jelgavas uz Liepāju neatkarīgā Latvijas valsts šķita tuvu sabrukumam. Janvāris Liepājā iezīmēja kritisku posmu, kad Pagaidu valdība bija gandrīz beigusi pastāvēt, jebkādām valdības aktivitātēm Liepājā vispirms bija jāsaņem vācu okupācijas spēku atļauja. Vācbaltiešu ministri pameta valdību. Kad daļa Tautas padomes locekļu mēģināja evakuēties uz Vāciju, viņus nelaida uz kuģa, jo viņi nebija saņēmuši vāciešu atļaujas. Ģenerālštābu un dažus palikušos Apsardzības ministrijas darbiniekus vadīja kapteinis [[Aleksandrs Plensners]], kamēr ministrs Zālītis gandrīz nedēļu nedarīja neko. Pasu nodaļa bija vienīgā Pagaidu valdības iestāde, kas turpināja darbu, lai karavīriem un citiem Pagaidu valdības atbalstītājiem izsniegtu ārzemju pases, tiem gatavojoties pamest Latviju lielinieku pilnīgas uzvaras gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:56{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:56{{!}}issueType:B }}</ref> Virsniekiem ieteica pievienoties [[Antons Deņikins|Deņikina]] Baltajai armijai. Šāda izvēle bija izplatīta, jo Baltās kustības armijās vadošus ieņēma nākamie ģenerāļi [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Kārlis Goppers]], [[Eduards Aire]], [[Pēteris Radziņš]] u.c. latviešu virsnieki. Drūmākais posms ilga apmēram nedēļu, 21. janvārī ar valdības atbalstu [[Arturs Kroders]] sāka izdot laikrakstu "[[Latvijas Sargs]]", kas nodarbojās ar pozitīvu propagandu, ceļot morāli. 29. janvārī Vācijas misija Liepājā Pagaidu valdībai piešķīra vairāk nekā miljonu marku aizdevumu. Liepājā palikušie ministri Valters, Zālītis un Hermanovskis 12. februārī pieņēma lēmumu par karastāvokļa izsludināšanu, tā pakļaujot civiliedzīvotājus vēl vienai (papildus vācu) militārajai pārvaldei. 27. februārī Goldmanis izsludināja Valsts zemes fonda izveidošanu, lai bezzemniekus apgādātu ar zemi. Zemes fonds pārņēma bijušās kroņa muižas un valsts zemes. Fondā bija tikai 10% Latvijas zemes, kamēr vācu muižniekiem piederēja virs 48%. Zemi pirmkārt solīja piešķirt armijā karojušajiem, un nevis īpašumā, bet nomā. Lai nodrošinātu policijas funkcijas, 20. martā nodibināja [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] organizāciju. == Pretuzbrukuma gatavošana == 15. janvārī kņazs [[Anatols Līvens]] Liepājā no dažiem desmitiem brīvprātīgo sāka veidot landesvēram pakļautu krievu rotu. Līvena vienībā iestājās bijušie [[Krievijas impērijas armija]]s virsnieki un kareivji, kas gribēja karot pret boļševikiem, taču nevēlējās dienēt vācu komandētās vienībās. Aizejošās Vācijas armijas kareivju atsaucība stāties Dzelzsbrigādē bija neliela, 1919. gada janvārī tajā bija 450 kareivji un virsnieki. 17. janvārī Dzelzsbrigādes komandēšanu pārņēma no Vācijas ieradies majors [[Jozefs Bišofs]], kurš to ātri izveidoja par ievērojamu militāru spēku. Vācijas virsnieki Liepājā veica landesvēristu apmācību, kā arī sāka veidot vienību apgādes sistēmu. Janvāra sākumā Liepājā izveidojās Kleista vienība, kuru papildināja bēgļi no Kuldīgas. Kapteinis Malmede no Rīgas rotu kareivjiem izveidoja 2. Baltijas bataljonu un Barta artilērijas bateriju, kuras februārī devās uz fronti, uz kuru nosūtīja arī [[Otto Zeltiņš|Otto Goldfelda]] vadīto kavalērijas vienību. Trieciengrupa un Barta baterija saņēma pa diviem vieglajiem lielgabaliem. Vācbaltiešu vienībās sāka ieplūst brīvprātīgie no Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 23. janvārī Oberštābs pavēlēja atgūt [[Rudbārži|Rudbāržus]] un [[Sieksāte|Kalnmuižu]]. 25. janvārī Cēsu rota padzina lieliniekus no [[Lēnas|Lēnas muižas]] un nākamajā dienā no Rudbāržiem. Trieciengrupa atguva Kalnmuižu, un pēc ziņu saņemšanas, ka [[Kuldīga|Kuldīgā]] sarkanarmieši apcietinājuši daudz vācbaltiešu, 26. janvārī uz pilsētu devās vairāk nekā 50 kareivju liela Trieciengrupas vienība, kas iebruka pilsētā un atbrīvoja ieslodzītos. Tā kā Kuldīgas vienība atradās pārāk tālu no galvenajiem spēkiem [[Aizpute|Aizputē]], tās pašas dienas vakarā Kuldīgu nācās pamest un atgriezties Aizputē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:21{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:21{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 28. janvārī Dzelzsdivīzijas pakļautībā esošā landesvēra Drāhenfela kavalērijas nodaļa atsita sarkanarmiešu uzbrukumu, nogalinot 35 pretiniekus un iegūstot divus ložmetējus, munīciju, zirgus un kamanas. 29. janvāra rītā Kalpaka bataljons kopā ar Līvena rotu un Trieciengrupas kareivjiem atguva [[Skrundas muiža|Skrundas muižu]], atsviežot lieliniekus pāri Ventai. Visas frontes vienības sāka saņemt jaunus papildspēkus no Liepājas, kas ļāva tām noturēties gar Ventu un Aizputes apkārtnē. Pretuzbrukumā piedalījās 50 no Ventspils uz Liepāju pa jūru atbēgušie kareivji. 30. janvārī Padomju Latvijas armijas 500 kareivji un 300 jātnieki ar 4 lielgabaliem uzbruka Ventspilij, kuru aizstāvēja ap 120 Vācijas kareivju. Nespējot noturēties, viņi padevās pēc sarunām un solījuma, ka viņiem ļaus atgriezties Vācijā. Taču gandrīz 100 gūstā kritušos vāciešus lielinieki nošāva. Izdzīvoja trīs ievainotie, kas ar vietējo iedzīvotāju palīdzību sagaidīja Ventspils atbrīvošanu. Lai pasargātu Liepāju no negaidīta uzbrukuma, Oberštābs uz [[Saka]]sleju un [[Pāvilosta|Pāvilostu]] 31. janvārī nosūtīja ap 65 Līvena rotas kareivjiem. Ventspils ieņemšana bija pēdējā sarkanarmiešu uzvara, jo lielāko Padomju Latvijas armijas daļu bija jāpārsviež uz [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas fronti]], kur igauņu karaspēks uzvarēja [[Kauja pie Paju|kaujā pie Paju]] un ieņēma [[Valka]]s pilsētu. === Ģenerāļa fon der Golca ierašanās === [[Attēls:V d goltz.jpg|thumb|Ģenerālis Rīdigers fon der Golcs]] 1919. gada janvārī Berlīnē notika "spartakiešu" sacelšanās, pastāvēja reālas briesmas, ka arī revolucionārā Vācija nonāks komunistu rokās. Antante pieņēma lēmumu par "sanitārā kordona" veidošanu Austrumeiropā — turpmāk tika sniegts militārs atbalsts reģiona jaunajām valstīm, kam bija jāsargā Eiropas austrumu robežas pret boļševikiem, neļaujot Krievijas revolūcijai sasniegt Vāciju. Īpaši lielu atbalstu saņēma Francijas sabiedrotā [[Polijas Otrā republika]]. Nestabilā un karā sakautā Vācija, kurā faktiski notika pilsoņu karš, ar Antantes atbalstu izveidoja Austrumu robežu aizsardzības fronti, kuras ziemeļu sektoru Kurzemē un Ziemeļlietuvā uzticēja [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpusam]]. Par tā komandieri iecēla ģenerāli [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeru fon der Golcu]], kurš iepriekš bija komandējis vācu [[Baltijas jūras divīzija|Baltijas jūras divīziju]] [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]], veiksmīgi sakaujot boļševikus. Savos memuāros fon der Golcs rakstīja: "Man jākaro pret četrām frontēm: pret lielinieku armiju, pret vācu radikāļu iespaidoto Liepājas (vācu) zaldātu padomi un līdz ar to arī pret revolucionāriem faktoriem manā karaspēkā, pret vāciem naidīgo puslieliniecisko Pagaidu valdību un pret Sabiedrotajiem (Antanti)."<ref name="ReferenceO" /><ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:62{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:62{{!}}issueType:B }}</ref> Fon der Golcs loloja lielus nākotnes plānus. Viņš uzskatīja, ka vāciešiem kopā ar Krievijas [[Baltā kustība|balto kustību]] ir jāsakauj boļševiki, un tad Vācijas un Krievijas alianse varētu vērsties pret Antanti. 1. februārī fon der Golcs ieradās Liepājā, pārņēma kara gubernatora amatu un 3. februārī kļuva par Vācijas armijas 6. rezerves korpusa komandieri, kura pakļautībā bija visi bruņotie spēki Kurzemē un Lietuvas ziemeļos. Viņa pakļautībā nonāca arī Bišofa komandētā Dzelzsbrigāde un Baltijas landesvērs, kuru no 6. februāra komandēja vācu majors [[Alfrēds Flečers]], vadošajos amatos ieceļot vācu virsniekus. No Vācijas Kurzemē ieradās 1. gvardes rezerves divīzija 2 pulku sastāvā (ap 32 000 kareivju).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:34{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:34{{!}}issueType:B }}</ref> Februāra otrajā pusē Liepājā ieradās 1. gvardes rezerves divīzijas kareivji, kas uzreiz tika izvietoti Dzelzdivīzijas flangā, un gatavojās Kurzemes atgūšanai.<ref name="ReferenceC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:25{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:25{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Fon der Golcs pakāpeniski likvidēja Liepājas vācu garnizona revolucionāro kareivju padomi. Garnizona trim vācu bataljoniem viņš iecēla jaunu komandieri, kas pievērsās disciplīnas atjaunošanai. 3. aprīlī fon der Golcs plānoja revolucionāro bataljonu nosūtīšanu atpakaļ uz Vāciju, jo Liepājā bija ieradušies pietiekami daudz jaunu vācu spēku. Kareivju padome centās šo evakuāciju apturēt, arestējot dažus virsniekus un cenšoties arestēt arī fon der Golcu. Šī pretestība izgāzās, revolucionāros bataljonus nosūtīja uz mājām, un kareivju padome beidza pastāvēt. Gandrīz izjukušo Dzelzsbrigādi papildināja ar jauniem brīvprātīgajiem no Vācijas un pārveidoja par [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]]. Fon der Golca pakļautībā drīz bija ap 9000—10 000 vīru liels karaspēks. Viņš dažādi ierobežoja Pagaidu valdības darbību un latviešu armijas veidošanos. Dažas no viņa prasībām bija: * lai pie Pagaidu valdības ēkām nedežurētu bruņoti latviešu kareivji, * Liepājas Karostā vienlaikus drīkst atrasties tikai 300 apmācāmi latviešu kareivji, kas nedrīkst būt bruņoti, * kareivjiem, kas nosūtīti uz fronti, patronas drīkst izsniegt tikai 15 km attālumā no Liepājas.<ref name="ReferenceA" /> Tā kā latviešu brīvprātīgo skaits Liepājas apkaimē bija mazs, no 20. līdz 30. janvārim Liepājā un [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķī]] Pagaidu valdība veica virsnieku un apakšvirsnieku mobilizāciju (iegūstot 146 vīriešus), kam no 9. līdz 11. februāra sekoja vispārējā mobilizācija Liepājas apkārtnē. Šai mobilizācijai atsaucās tikai 43 vīrieši. Pagaidu valdība reaģēja, izsludinot karastāvokli un ieviešot obligāto karaklausību. No 21. līdz 23. februārim Rudbāržu, Lēnes un Tāšu-Padures pagastos veica mobilizāciju, kurai atsaucās 175 cilvēki. No 1. līdz 3. martam notika jauna mobilizācija Liepājas apriņķī, kas deva vēl 583 cilvēkus. Liepājā, ņemot vērā lielo boļševiku ietekmi iedzīvotājos, mobilizāciju neveica vispār. 11. un 12. martā notika virsnieku un instruktoru mobilizācija Kuldīgas un Aizputes apriņķos, kas deva 92 cilvēkus. Marta beigās un aprīļa sākumā notika vēl pāris mobilizācijas, kas latviešu kareivju skaitu palielināja līdz 1370. Kurzemē par nepaklausību mobilizācijai draudēja ar nāvessodu, notika rekrūšu tvarstīšanas pa mājām. Ņemot vērā, ka šādas piespiedu mobilizācijas tikai veicināja atbalstu boļševikiem, un jaunie rekrūši bieži dezertēja, fon der Golcs turpmākas mobilizācijas aizliedza līdz pat maija beigām. Savu lēmumu viņš pamatoja ar latviešu simpātijām boļševikiem un uzstāja tikai uz brīvprātīgo vienību veidošanu. Liepājā 26. februārī atsāka veidot brīvprātīgo zemessargu vienību, kas aprīļa sākumā pārsniedza 200 cilvēkus. 9. februāri angļu karaflotes kuģi latviešu vienībām piešķīra 50 vieglos rokas ložmetējus un 5000 šautenes. 10. aprīlī angļu karaflote piešķīra vēl 300 šautenes un nedaudz granātu. Taču jau 16. aprīlī [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] laikā vācieši daudzas latviešu vienības atbruņoja. 17. februārī [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljonam]] kā 3. rotu pievienoja [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo Studentu rotu]], bet februāra beigās — [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa|Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu]]. Februāra beigās Kalpaka latviešu bataljonā bija aptuveni 650 vīri. 28. februārī Kalpaku paaugstināja par pulkvedi, Balodi un Zemitānu par pulkvežleitnantiem, Cēsu rotas komandieri Puriņu par virsleitnantu. Februāra sākumā aizsardzības kaujas Kurzemē apsīka, lai arī Venta bija aizsalusi un viegli šķērsojama. Kopējie landesvēra frontes spēki šajā laikā bija ap 2200 kareivjiem, no kuriem lielākā daļa bija vācbaltieši: * Kalpaka latviešu bataljons, 3 kājnieku rotas un 1 jātnieku nodaļa. * Manteifeļa-Cēges vadītā Trieciengrupa, 2 kājnieku rotas, jātnieku eskadrons, 1 ložmetēju rota un 1 baterija. * Hauptmaņa Malmēdes nodaļa, 3 kājnieku rotas, 1 ložmetēja rota, 1 baterija. * Rotmistra grāfa Eilenburga nodaļa, 2 kājnieku rotas (Rādena un Kleista), jātnieku nodaļa un 1. baterija. * Līvena krievu nodaļa, 2 kājnieku rotas, 1 kavalērijas nodaļa. * barona Engelharda-Šēnheidena un [[Otto Zeltiņš|Otto Goldfelda]] jātnieku eskadroni, kas darbojās Dzelzsdivīzijas un vācu landesvēra sastāvā. Bišofa komandētā Dzelzsdivīzija februārī karoja [[Mažeiķi|Mažeiķu]] apkārtnē, kur veidoja fronti Tirkšļu, [[Žeimele]]s, [[Grieze (Ezeres pagasts)|Griezes]] un [[Nīgrande]]s tuvumā. No Vācijas atsūtītā 1. gvardes rezerves divīzija izvietojās [[Priekule]]s un [[Skrunda]]s apkārtnē. Marta sākumā Dzelzsdivīzija pieauga līdz 4000 karotājiem, bet landesvērs līdz 4500 kareivjiem, kuru lielākā daļa bija vācbaltieši. Vācijā vervētajiem brīvprātīgiem algu maksāja Vācijas un Latvijas valdības. Papildus 30 marku pamatalgai viņiem bija 150 marku piemaksa un 20—50 marku lielas prēmijas no Vācijas, kamēr Latvija viņiem maksāja 120 rubļus mēnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1085{{!}}page:92{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1085{{!}}page:92{{!}}issueType:B }}</ref> == Kurzemes un Zemgales atbrīvošana == [[Attēls:Atseviscais bataljons.jpg|thumb|220px|1. latviešu atsevišķā bataljona karavīri [[Rudbārži|Rudbāržu muižā]]]] 13. februārī vācu landesvēra un regulārā vācu karaspēka vienības, virzoties no Apiķiem gar Ventu, un Līvena vienība, kas nāca no [[Labrags|Labraga]], ieņēma [[Kuldīga|Kuldīgu]]. Šeit landesvēristi nošāva vismaz 136 civiliedzīvotājus, galvenokārt latviešus, aizsākot Baltā terora laiku.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201499-baltais_terors Baltais terors]</ref> 18. februārī sarkanarmieši centās atgūt Kuldīgu. Pēc kājnieku uzbrukuma atsišanas pilsētu sāka apšaudīt artilērija. Lai atvieglotu Kuldīgas aizstāvju stāvokli, Malmēdes vienības 1. nodaļa kopā ar kavalēriju 18. februārī uzbruka pretiniekam pie Skrundas, taču tika atsisti, zaudējot divus kritušos. 21. februārī sarkanarmieši atkal neveiksmīgi centās ieņemt Kuldīgu.<ref name="ReferenceD">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:24{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:24{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Jau 8. februārī angļu karakuģi bija apšaudījuši Ventspili, izraisot īslaicīgu boļševiku bēgšanu no pilsētas. 23. februārī Flečers pavēlēja Kuldīgā bāzētajām landesvēra vienībām doties uz Ventspili un atgūt to. Neskatoties uz salu, ceļš līdz Ventspilij tika veikts straujā pārgājienā. Pie [[Zūras|Zūrām]] Manteifeļa grupai izcēlās sadursme ar sarkanarmiešiem, kuru lielākā daļa tika nogalināti un Zūras ieņemtas. Šajās sadursmēs piedalījās arī Flečers, kurš guva vieglu ievainojumu. Ventspils tika sasniegta 24. februāra rītā; pilsētā iebruka Rādena, Hāna un Kleista vienības.<ref name="ReferenceD" /> Pretinieks Ventspili pameta ziemeļu virzienā pa dzelzceļu, kuru Kleistam nebija izdevies bloķēt. Ar kuģiem no Liepājas Ventspils ostā izsēdās arī Rošera, Malmedes un Vācijas kareivju vienība, taču viņu palīdzība vairs nebija nepieciešama. Ventspils atbrīvošanā krita septiņi landesvēristi.<ref name="ReferenceC" /> Turpmākajās nedēļās šeit nošāva vismaz 200 civiliedzīvotājus. 25. februārī daļa no Malmedes 2. vienības pie Skrundas centās forsēt Ventu, taču atkāpās, zaudējot 9 kritušos un 17 ievainotos. 26. februārī boļševikus padzina no [[Ēdoles pagasts|Ēdoles]], [[Užavas pagasts|Užavas]], [[Zūru pagasts|Zūru pagastus]] un [[Piltenes pagasts|Piltenes]] pagastiem. Ņemot vērā landesvēra koncentrēšanos uz Ventspili, 28. februāra rītā Sarkanā armija triecienā atkal centās ieņemt Kuldīgu, taču cu Donas komandētajām vienībām izdevās pilsētu noturēt. Uzbrukums beidzās 1. martā, kad no Ventspils pilsētai tuvojās landesvēra papildspēki.<ref name="ReferenceC" /> === Uzbrukums no Ventas līdz Lielupei === [[Attēls:Kurzemes un Zemgales atbrīvošana 1919. gada martā.jpg|thumb|Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas operācijas "Atkusnis", "Ledusiešana" un "Pavasara vējš", 1919. gada marts]] [[Attēls:Kurzemes atbrīvošana, 1919.JPG|thumb|Kurzemes atbrīvošanas gaita]] [[Attēls:1. latviešu atsevišķā bataljona karavīru grupa Kandavas pilsdrupās 1919. gada martā.jpg|thumb|1. latviešu atsevišķā bataljona karavīru grupa Kandavas pilsdrupās, 1919. gada marts]] [[Attēls:Jelgavas ieņemšana 1919. gada martā.jpg|thumb|Jelgavas atbrīvošana, 1919. gada 17.—18. marts]] [[Attēls:Latvijas SPR 1919 marts.JPG|thumb|Frontes līnija pēc Kurzemes atbrīvošanas]] Šajā laikā lielākie [[Padomju Latvijas armija]]s spēki bija koncentrēti ziemeļu frontē pret igauņiem. 1919. gada 1. martā Igaunijas frontē no [[Ainaži]]em līdz [[Alūksne]]i atradās 9466 Sarkanās armijas kareivji, 711 jātnieki, 126 ložmetēji, 37 lielgabali, 2 bruņuvilcieni, 2 bruņumašīnas un 8 lidmašīnas, kopā — 14 062 sarkanarmieši. Kurzemes un Ziemeļlietuvas frontē [[Pope]]s—[[Šauļi|Šauļu]]—[[Panevēža]]s sektorā atradās 3836 kareivji, 285 jātnieki, 100 ložmetēji, 15 lielgabali, 6 lidmašīnas, kopā — 7859 sarkanarmieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:71{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:71{{!}}issueType:B }}</ref> Marta sākumā šis karaspēks plānoja jaunu uzbrukumu, lai atgūtu Kuldīgu, Ventspili un atkal tuvotos Liepājai. Lai atgrūstu boļševikus no [[Austrumprūsija]]s robežām, fon der Golca vadītais vācu karaspēks sāka ofensīvu Lietuvā (skat. [[Lietuvas brīvības cīņas]]) un Latvijā. Uzbrukumu sāka 1. gvardes rezerves divīzijas un Dzelzsdivīzijas spēki, landesvēra vienībām paliekot Kuldīgā un Ventspilī. Dzelzsdivīzija un 1. gvardes rezerves divīzija 2. martā sasniedza Mažeiķus, kurus ieņēma 5. martā. Šajā uzbrukumā piedalījās arī Drahenfela kavalērijas daļa. 3. martā sākās uzbrukums Kurzemē jeb operācija "Atkusnis" ({{val|de|Tauwetter}}). Kalpaka latviešu bataljonam bija jāuzbrūk Saldus virzienā, fronti no Kuldīgas līdz Ventspilij atstājot vācbaltiešu vienībām. 3. martā uzbrukumā devās ap 9000 kareivju liels karaspēks ko veidoja 3500 1. gvardes rezerves divīzijas kareivji, 2500 Dzelzsdivīzijas, 600 Kalpaka bataljona, 200 Līvena rotas un 1800 vācbaltu kareivji. Šos spēkus atbalstīja divi bruņuvilcieni un vairākas lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:48{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:48{{!}}issueType:B }}</ref> 6. martā, vadot Cēsu rotu un Atsevišķo Studentu rotu uzbrukumā, nejaušā savstarpējā latviešu un vācu Borha bataljona apšaudē gāja bojā Oskars Kalpaks, Atsevišķās Studentu rotas komandieris kapteinis [[Nikolajs Grundmanis]], jātnieku nodaļas virsleitnants [[Pēteris Krievs]] un piekomandētās vācu artilērijas pusbaterijas leitnants Šrinders. Dzelzsdivīzijas Borha bataljons apšaudē zaudēja 9 kritušos. Pēc Kalpaka nāves bataljona komandēšanu uzticēja kapteinim [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānim Balodim]]. Kalpaku 11. martā apbedīja Liepājā, un 18. septembrī pārapbedīja dzimtajos Meirānu Visgaļu kapos. Grundmaņa pīšļus no Liepājas 1920. gada janvārī pārveda uz [[Rīgas brāļu kapi]]em. Operācijas "Ledusiešana" (''Eisgang'') gaitā 10. martā latviešu bataljons kopā ar piekomandētajiem Goldfelda kavalēristiem ieņēma Saldu. Lai iepazītos ar latviešu karaspēku, 14. martā Saldū ieradās Apsardzības ministrs Zālītis un Lielbritānijas pārstāvis Kīnans, kam par godu pilsētas tirgus laukumā noturēja parādi, bet Balodi paaugstināja par pulkvedi. 16. martā Studentu rota ieņēma [[Jaunpils|Jaunpili]] un 17. marta rītā [[Biksti|Bikstu muižu]]. Fon der Golca uzbrukuma labais spārns Lietuvā 8. martā ieņēma [[Kuršēni|Kuršēnus]] un 11. martā [[Šauļi|Šauļus]]. 12. martā Dzelzsdivīzija ieņēma [[Vecauce|Vecauci]] un 13. martā [[Bēne|Bēni]]. Sīvās pretestības dēļ, uzbrukums [[Dobele]]i apstājās. Sekojot Vācijas vienību virzībai, landesvēra galvenajiem spēkiem 11. martā bija jāsāk savs uzbrukums. 10. martā pienāca ziņas par ievērojamu Sarkanās armijas spēku koncentrēšanos uz ziemeļiem no Ventspils. Landesvēra vienības devās uz Ventspili, taču informācija izrādījās nepareiza, un kareivji atgriezās Kuldīgā. Tā tika zaudētas divas dienas. Lai aizsargātu Ventspili, Rošera vienība 11. martā devās uz [[Ugāle|Ugāli]], uzdūrās boļševiku bruņuvilcienam, kas bēga, pametot 35 kritušos. Rošera vienība sadursmē zaudēja 3 kritušos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:26{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:26{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 13. martā landesvēra galvenie spēki trīs kolonnās no Kuldīgas sāka uzbrukumu. Labā spārna kolonna — Līvena krievu vienība cauri [[Vārme (ciems)|Vārmei]] devās uz [[Šķēde|Šķēdi]], ko ieņēma pēc trīs stundu ilgas kaujas. Vidējā kolonna — Eilenburga vienība ieņēma [[Griķi|Griķus]] un [[Kabile|Kabili]]. Kreisais spārns — Trieciengrupa un Malmēdes vienība padzina pretinieku no [[Jaunmeži|Graudupes]], [[Renda]]s un [[Sabile]]s. 14. martā Līvena kolonna devās uz [[Viesatu pagasts|Vīnšeņķu muižu]] (''Weinschenken''), bet Eilenburga kolonna pēc sīvas cīņas ieņēma [[Zemīte|Zemīti]].<ref name="ReferenceE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:27{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:27{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Tukuma un Jelgavas atbrīvošana === Pēc [[Kandava]]s ieņemšanas 14. martā, Flečers turpināja strauju uzbrukumu, 15. martā ieņemot Tukumu un [[Irlava|Irlavu]]. Sarkanarmieši, atkāpjoties no Tukuma, līdzi aizveda daudzus gūstekņus. Pēc 20 kilometru pakaļdzīšanās Trieciengrupas kavalērijai izdevās atbrīvot 108 gūstekņus. Ar Tukuma ieņemšanu landesvērs bija izpildījis tam uzticēto uzbrukuma daļu. Kurzemes ziemeļi joprojām atradās boļševiku rokās, kuru spēki koncentrējās Slokā.<ref name="ReferenceE" /> Pamatojoties ar vēlmi glābt boļševiku cietumos ieslodzītos (galvenokārt vācbaltiešus), Flečers izlēma veikt iepriekš neapstiprinātu uzbrukumu Jelgavai. Tukuma aizsardzībai atstājot nelielus spēkus, 17. martā landesvērs devās uz Jelgavu. 18. marta pēcpusdienā tika sasniegta Jelgavas pievārte. Landesvēru sāka apšaudīt sarkanarmiešu bruņuvilciens, kurš pēc landesvēra artilērijas šāvieniem atkāpās, taču turpināja no tālienes veikt uzbrucēju apšaudi. Trieciengrupa uzbruka pilsētai no ziemeļrietumiem, Malmēdes vienība no rietumiem, Eilenburgs no dienvidrietumiem. Kaujas gaitā tiks atbrīvoti simtiem gūstekņu un iegūts liels kara laupījums. Īpaši sīvas cīņas notika pie dzelzceļa stacijas, kur esošie sarkanarmiešu vilcieni bija spiesti padoties. 18. marta vakarā atbrīvotā Jelgava atradās dziļi boļševiku teritorijā. Straujā uzbrukuma laikā landesvērs bija apgājis daudzas nesakautas Sarkanās armijas vienības. Ap 30 kilometrus attālajā Dobelē atradās vairākas spēcīgas Sarkanās armijas vienības, kas bija apturējušas Dzelzsdivīzijas uzbrukumu. Nelielie landesvēra spēki izlēma izveidot koridoriu uz 40 kilometrus attālajiem [[Jonišķi]]em, kur atradās Vācijas 1. gvardes rezerves divīzija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:28{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:28{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 20. martā Eilenburga vienība (bez Rādena vienības) sasniedza Tērvetes—Bauskas lielceļu, un pie [[Skursteņi]]em sadūrās ar lieliem Sarkanarmijas spēkiem, kas atkāpās no Dobeles. Eilenburga nelielajai vienībai pavēlēja atgriezties uz Jelgavu, kurai sāka uzbrukt sarkanarmieši. Trieciengrupas mīnmetējiem un Rādena ložmetējiem izdevās atsist uzbrukumu, kurā piedalījās bruņuvilciens un bruņumašīnas. Nākamajā dienā sarkanarmieši šķērsoja Lielupi pilsētas apkārtnē un centās Jelgavai uzbrukt no vairākām pusēm. Šajā brīdī pilsētu sasniedza Dzelzdivīzijas spēki, kas no Dobeles apkārtnes devās uz Jelgavu un palīdzēja to nosargāt. Malmēdes bataljons pārgāja pretuzbrukumā, vajājot pretinieku līdz [[Iecava]]i.<ref name="ReferenceF">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:29{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:29{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> 23. martā Jelgavas aizsardzību pārņēma Dzelzsdivīzija, un landesvērs (bez Rādena vienības) devās atpakaļ uz apdraudēto Tukumu. 22. martā Tukumam uzbruka Sarkanā armija. Pilsētā atstātie landesvēra spēki aizsardzības cīņās zaudēja 13 kritušos un 23. martā pameta pilsētu. Tā kā sarkanarmieši neizmantoja iespēju ieiet pilsētā, tad galvenie landesvēra spēki no Jelgavas 24. martā bez cīņas atgriezās Tukumā, kuru izdevās nosargāt no tālākiem uzbrukumiem.<ref name="ReferenceF" /> === Citu vienību darbība === Fon der Golca komandētie spēki bija izvietoti 230 km garā frontē no Ventspils līdz Lietuvas ziemeļiem un 16. martā šo armiju veidoja 34 bataljoni, 12 eskadroni, 21 artilērijas baterija. Kopumā ap 12-14 tūkstošus kareivju, 1150 kavalēristu, 610 ložmetēju un 84 lielgabalu. Padomju Latvija tiem pretī līdz 15. martam spēja mobilizēt 2. latviešu divīzijas 1. un 3. brigādi, 1. latviešu divīzijas 1. brigādi ar 6900 kareivjiem, 184 ložmetējiem, 487 kavalēristiem un 22 lielgabaliem.<ref name="ReferenceO" /> 19. martā Baloža spēki ieņēma [[Līvbērze|Līvbērzi]], bet Dzelzsdivīzija Dobeli. Lai atbalstītu nelielos Flečera spēkus Jelgavā, kam nācās atsist boļševiku pretuzbrukumus, fon der Golcs 20. martā pavēlēja uz turieni doties Dzelzsdivīzijai, bet 1. gvardes rezerves divīzijai uz [[Bauska|Bausku]] un [[Staļģene|Staļģeni]], kur bija svarīgi upju tilti. 23. martā grāfa Jorka un Brandisa vienības ieņēma Bausku. Līvena vienība pietuvojās [[Kalnciems|Kalnciemam]], bet arī izlēma doties uz Jelgavu, 23. martā atbrīvojot [[Valgunde|Valgundi]]. 20. martā latviešu bataljonam pienāca papildinājums divu rotu (300 vīru) sastāvā. 1919. gada 21. martā latviešu bataljonu pārformēja par [[1. Latviešu atsevišķā brigāde|1. Latviešu atsevišķo brigādi]], rotas pārveidojot par bataljoniem — 1. Neatkarības bataljonu, 2. Cēsu bataljonu, 3. Studentu bataljonu. Šos spēkus apvienoja un nosauca par [[Dienvidlatvijas brigāde|Latvijas armijas dienvidu grupu]] (biežāk saukta par Dienvidlatvijas brigādi). To pastiprināja 2 jātnieku eskadroni, artilērijas baterija, velosipēdisti-izlūki un vezumieki. Brigādes skaitliskais sastāvs pieauga līdz 1000 kareivjiem un kavalēristiem. Flečera Jelgavas manevrs atstāja frontes ziemeļu flangu nenosegtu, un latviešu bataljonam nācās pārgrupēties uz ziemeļiem. Dienvidlatvijas brigādei deva uzdevumu šķērsot Lielupi, un tā devās uzbrukumā [[Kalnciems|Kalnciema]] un [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] virzienā, kur 22. martā notika salīdzinoši asiņaina [[Bateru kauja]] pret 10. Padomju Latvijas strēlnieku pulku. Abas puses pēc divu stundu apšaudes atkāpās, taču kaujas rezultātā bija izjaukts Padomju Latvijas armijas mēģinājums doties pretuzbrukumā uz Jelgavu, kuru landesvēram ar Dzelzsdivīzijas atbalstu izdevās noturēt. 24. martā Dienvidlatvijas brigādes daļas ieņēma Kalnciemu un [[Ķemeri|Ķemerus]], bet 25. martā Studentu bataljons šķērsoja Lielupi un ieņēma Klīves muižu. 26. martā Neatkarības bataljons ar Malmēdes bataljona atbalstu ieņēma Sloku, sasniedzot plānoto Lielupes līniju, kur vācu un latviešu vienību uzbrukums apstājās. 30. martā Malmēdes vienība Slokā atsita spēcīgu sarkanarmiešu uzbrukumu. 5. aprīlī sākās jauns uzbrukums Slokai un Kauguriem, ko atkal izdodas atsist, zaudējot 8 kritušus landesvēristus. Vienlaikus, Sarkanā armija izvērsa uzbrukumu pie Jelgavas, kura atsišanai no Tukuma uz Jelgavu nosūtīja Rādena vienību un daļu Triecienvienības. Lai arī Lielupe vairākās vietās bija šķērsota un bija iespējams izvērst uzbrukumu Rīgai, tālāki uzbrukumi apstājās uz gandrīz diviem mēnešiem. Starp abām pusēm izveidojās plaša neitrālā zona, kurā notika regulāras sadursmes, kas gan frontes stāvokli kopumā nemainīja. Landesvēra vācbaltiešu vienības atvilka no Lielupes uz Tukumu un Talsiem, bet vēlāk atpakaļ uz Liepāju. Fronte 1. aprīlī gāja pa Slokas—Kalnciema—Jelgavas—Bauskas—Paņevežas līniju. Dienvidlatvijas brigādes frontes līnija stiepās Kauguru—Slokas—Ložmetējkalna—Kalnciema līnijā. [[Valgunde]]s—[[Līvbērze]]s līniju turēja Līvena rota, kurā bija 250 kareivji. Lielupes līniju Jelgavas apkārtnē ieņēma Dzelzsdivīzija, kamēr 1. gvardes rezerves divīzija ieņēma Bauskas apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:72{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:72{{!}}issueType:B }}</ref> Tie atsita regulārus Sarkanās armijas pretuzbrukumus, atvieglojot stāvokli Jelgavas sektorā. Cīņās pie Bauskas īpaši izcēlās Brandisa Vācijas brīvprātīgo brīvkorpuss. === Kritušie === Daudzas no Kurzemes kaujām vērtējamas kā apšaudes un sadursmes, uz ko norāda mazais kritušo skaits. Kurzemes atbrīvošanā pēc latviešu datiem krita 17 virsnieki un 42 kareivji. Fon der Golcs savās atmiņās min, ka 1. gvardes rezerves divīzija zaudējusi kritušus 1 virsnieku un 47 kareivjus, ievainotus 5 virsniekus un 82 kareivjus, bezvēsts pazudušu 1 virsnieku un 10 kareivjus. Dzelzsdivīzija attiecīgi 3 kritušus virsniekus un 25 kareivjus, 5 ievainotus virsniekus un 82 kareivjus, un bezvēsts pazuduši 10 kareivji. Landesvēra vācu un latviešu vienības kopā zaudējušas 1 kritušu virsnieku un 13 kareivjus, 1 ievainotu virsnieku un 18 kareivjus, kā arī 1 bezvēsts pazudušu virsnieku un 3 kareivjus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:79{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}page:79{{!}}issueType:B }}</ref> Landesvēra atmiņu grāmatā minētais kritušo skaits ir lielāks. == 16. aprīļa apvērsums Liepājā == {{pamatraksts|Aprīļa pučs}} [[Attēls:Fronte 1919.aprilis.jpg|thumb|220px|Vācijas spēku frontes līnija 1919. gada aprīlī]] [[Attēls:Pirmā Pagaidu valdība uz Saratova 1919.jpg|thumb|220px|Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz kuģa "[[Saratov]]"]] Jau februārī, līdz ar [[Štrika sazvērestība]]s atklāšanu Liepājā pasliktinājās attiecības starp Pagaidu valdību un vāciešiem. Tobrīd konfliktu izdevās novērst Antantes spiediena rezultātā. Liepājā 1. martā ieradās Lielbritānijas misijas vadītājs majors Kīnans (''Keenan''). Militārie panākumi Kurzemē un Lielbritānijas atbalsts atjaunoja Latvijas Pagaidu valdības pašpārliecību. Tas izraisīja vācu politisko un militāro vadītāju neapmierinātību. Pagaidu valdības gribēto straujo uzbrukumu Rīgai fon der Golcs ar dažādām atrunām bremzēja. Viņš atteicās no britu flotes piedāvājuma palīdzēt, aizbildinoties, ka pavasara dubļu dēļ tālāks uzbrukums nav iespējams. Fon der Golcs nevēlējās Rīgu atbrīvot, lai varu pasniegtu britu atbalstu ieguvušajai Ulmaņa Pagaidu valdībai. Pirms Rīgas atbrīvošanas viņš izlēma radīt Vācijai paklausīgu Latvijas valdību, ko panāca ar [[Aprīļa pučs|Aprīļa puču]] un [[Niedras valdība]]s izveidošanu.<ref name="ReferenceO" /> Pēc vairākām dienām, kurās pieauga politiskās un militārās nesaskaņas vācu okupācijas varas un Pagaidu valdības starpā, 16. aprīlī vāciešu bruņotās vienības [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansa fon Manteifela-Cēges]] un Franca Pfefera fon Salomona vadībā gāza Pagaidu valdību. Pučisti sākumā izveidoja [[Oskars Borkovskis|Oskara Borkovska]] vadītu Pagaidu valdību, kurai 10. maijā sekoja [[Niedras valdība]]. Apvērsums deva vāciešiem iemeslu atbruņot daudzas no latviešu bruņotajām vienībām Liepājā un Kurzemē. Radās risks, ka tas varētu novest pie Baloža vadītās [[Dienvidlatvijas brigāde]]s, kurā 22. maijā bija 1580 kareivji, izformēšanas. Dienvidlatvijas brigādes pārtiku nodrošināja kopējā landesvēra intendantūra, taču pēc 16. aprīļa pārtikas piegāde pasliktinājās. Latviešu karavīri bija spiesti veikt pārtikas rekvizīcijas no iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:132{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}page:132{{!}}issueType:B }}</ref> 16. aprīlī Ulmanis patvērās angļu misijas telpās, kurās ilgstoši uzturēties nebija ērti, tāpēc ap 1. maiju viņš pārcēlās uz tirdzniecības tvaikoni "[[Saratov]]" britu karakuģu aizsardzībā. Šeit viņš tikās ar britu pārstāvjiem Alfrēdu Kīnenu un Herbertu Grantu Vatsonu. Ja Ulmanis varbūt cerēja, ka Antante Kurzemē izsēdinās savu desantu un atkaros pārējo Latviju, tas nesakrita ar Antantes plāniem par vienotas Krievijas atjaunošanu, kā dēļ tie atbalstīja [[Baltā kustība|Balto kustību]]. Antantes pārstāvji, īpaši ASV misijas vadītājs Grīns, centās viņu pārliecināt par plašākas koalīcijas valdības nepieciešamību, kurā iekļautu arī vācbaltiešus. Kad šīs sarunas izgāzās, 10. maijā izveidojās Niedras valdība. Lai noturētu savas pretenzijas uz vienīgās Pagaidu valdības statusu, Niedras valdība atbalstīja plānus par ātrāku Rīgas atbrīvošanu no boļševikiem, kas savas varas laikā Rīgā paspēja nogalināt vismaz 3483 cilvēkus. Lielbritānija vairākas reizes sūdzējās Vācijas valdībai par fon der Golca uzvedību Latvijā, pieprasot viņa atsaukšanu. 4. maijā Lielbritānijas Ārlietu ministrs Balfūrs Vācijai pieprasīja fon der Golca atcelšanu no amata, uz ko Vācijas valdība 6. maijā atbildēja ar notu, neatzīstot fon der Golca iesaisti 16. aprīļa notikumos, kā arī uzskatot visu notikušo par Latvijas iekšējo lietu. Vācija norādīja, ka atsakās savu karaspēku nodot Latvijas valdības padotībā, jo šāda valdība īsti pat nepastāv, un tā arī nav saņēmusi Antantes diplomātisko atzīšanu. Vācija arī piedraudēja savu karaspēku pilnībā izvest no Baltijas, kas nozīmētu, ka to ieņemtu boļševiki, vai arī tur būtu jāieved Antantes valstu karaspēks. Šādi nodrošināts ar Vācijas atbalstu, Niedra 10. maijā izsludināja savu jauno valdību. Lai arī Lielbritānija vēlējās veikt Liepājas ostas blokādi, tam nepiekrita ASV pārstāvis Grīns, kurš uzstāja uz nepieciešamību turpināt vācu vienību apgādi.<ref name="ReferenceO" /> Vācijas valdība 5. maijā nolēma izbeigt algotņu vervēšanas punktu darbību un izsauca fon der Golcu personīgi atskaitīties Berlīnē par Kurzemē notiekošo. Ģenerālis noliedza savu saistību ar 16. aprīļa puču un tika atstāts amatā. 26. maijā Vācijas valdība nolēma, ka tiem vācu algotņiem, kas vēlas iegūt zemi, ir jāpieņem Latvijas pilsonība. Lai arī šāda procedūra bija paredzēta 1918. gada 29. decembra līgumā, neviens pilsonības gribētāju saraksts Pagaidu valdībai nebija iesniegts. Niedras valdībai uz pilsonību pieteicās tikai pieci vācieši, un diviem to arī piešķīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:176{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:176{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc apvērsuma Kurzemē izklīdinātie latviešu kareivji nelielās grupiņās sasniedza Karostu, no kurienes 21. maijā 300 kareivjus nosūtīja uz Baloža brigādi. Maija beigās fon der Golcs pavēlēja visiem latviešu spēkiem pamest Karostu, un tie 28. maijā devās uz Jelgavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:102{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:102{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> Kritiskā situācija, kad pie varas nostiprinājās vāciešu atbalstītā Niedras valdība, kas neatzina Tautas padomes leģitimitāti, lika sociāldemokrātiem 12. maijā paziņot par atgriešanos Tautas padomes sastāvā. 12. maijā Liepājas domes telpās notika Tautas padomes sēde, kuru vāciešu okupācijas prefekts nesekmīgi vēlējās pārtraukt. Sanāksmē piedalījās 66 Tautas padomes pārstāvji, kas nosodīja 16. aprīļa apvērsumu un izteica atbalstu Ulmaņa Pagaidu valdībai. == Situācija pirms Rīgas atbrīvošanas == [[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|230px|Vācu, latviešu, igauņu, leišu un poļu pretuzbrukumi (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]]. Sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā. Zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā]] Kurzemes zaudēšana izraisīja paniku Rīgā, padomju varas iestādēm jau gatavojoties bēgt. Šķiet, tūlītēju uzbrukumu Rīgai fon der Golcs martā atlika, lai vispirms gāztu Ulmaņa valdību, un neļautu apvienoties latviešu Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādēm. Viņa rīcības brīvību ierobežoja arī aizvien jūtamākā Antantes pārstāvju politiskā un militārā iesaistīšanās Baltijas notikumos. Viņi beidzot bija panākuši to, lai no Vācijas vairs nepienāktu jauni armijas papildspēki. 1. gvardes rezerves divīzijai bija dota pavēle atgriezties Vācijā, un tās ieņemtās pozīcijas pārņēma galvenokārt Dzelzsdivīzija. 1919. gada 16. maijā Baloža Dienvidlatvijas brigādē skaitījās 2065 kareivji, no kuriem savās vienībās atradās 1890. [[Bauskas bataljons|Bauskas bataljonā]] pēc 22.—24. aprīļa mobilizācijas bija 300 kareivji, taču tas bija pakļauts pilsētas vācu komandantam. Maija vidū latviešu bataljonos sāka veidot ložmetēju rotas. Landesvēra vācu vienībās skaitījās 3500 kareivji, daudzi no kuriem bija Vācijas pilsoņi. Līvena krievu vienībā bija 400 kareivji. Tādējādi visā landesvērā bija ap 6000 kareivju ar 17 lielgabaliem, 84 ložmetējiem, 72 rokas ložmetējiem un 11 mīnmetējiem. Landesvēra Oberštābs atradās Tukumā. === Padomju Latvijas stāvoklis === Padomju Latvijas stratēģisko stāvokli 1919. gada aprīlī negatīvi sāka ietekmēt Polijas karaspēka uzbrukums Lietuvā, kur nesekmīgi aizstāvējās Padomju Lietuvas un Baltkrievijas spēki. Pēc sākotnējā Padomju Krievijas uzbrukuma apsīkšanas, Vācijas armijas un Sarkanās armijas frontes Lietuvā bija nostabilizējusies valsts vidienē. Šo stabilitāti izjauca uzbrūkošie poļi, kas 21. aprīlī ieņēma [[Viļņa|Viļņu]] un sāka apdraudēt [[Daugavpils]] virzienu. Poļi vēlējās atjaunot [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]] 1772. gada robežās, kas nozīmēja, ka viņi varētu izvirzīt pretenzijas ne tikai uz stratēģiski svarīgo Daugavpili, bet uz visu Latgali. 30. aprīlī Padomju Latvijas spēkiem nācās nosūtīt ap 3000 kareivju uz fronti dziļi Lietuvā, no [[Panevēža]]s līdz [[Švenčoņi]]em, tā ievērojami pavājinot Rīgas aizsardzību. Padomju Latviju tagad apdraudēja no trim pusēm — igauņi ziemeļos, vācieši rietumos un poļi dienvidos. Pastāvēja risks, ka poļiem un igauņiem saskaņoti uzbrūkot, visu Padomju Latvijas karaspēku varētu ielenkt milzīgā katlā. Lai samazinātu šo risku, Sarkanās armijas spēki aprīļa vidū sāka neveiksmīgus uzbrukumus igauņiem [[Verava]]s (Veru) un [[Valka]]s virzienos.<ref name="ReferenceO" /> === Sadursmes Kurzemes frontē === Visu aprīli starp abām pusēm notika apšaudes un izlūkošanas reidi, kas beidzās ar gūstekņu un ieroču iegūšanu. 28. aprīlī boļševiki uzsāka spēcīgus uzbrukumus vācu 1. gvardes rezerves divīzijas pozīcijām no [[Staļģene]]s tilta līdz [[Bauska]]i, taču pēc sākotnējiem panākumiem un Bauskas ieņemšanas draudiem, tos atsvieda atpakaļ. 18. maijā sākās Padomju Latvijas armijas uzbrukums frontes flangos — Slokas virzienā un pie Lietuvas robežas. Divi padomju armijas pulki ar [[Lielupe]]s kuģu artilērijas atbalstu uzbruka [[Paulis Zolts|Pauļa Zolta]] komandētajai Studentu bataljona 2. rotai [[Kaugurciems|Kaugurciemā]], kā arī Cēsu bataljona 2 rotām pie [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un Neatkarības bataljona 3. rotai, Slokā un [[Pavasari|Pavasaru muižā]]. Zolta vāji apmācītā un bruņotā rota devās durkļu pretuzbrukumā, kurā krita pats Zolts, taču piespieda pretinieku bēgt, kaujā nogalinot kādus 30-50 karavīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:79{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:79{{!}}issueType:B }}</ref> No 18. līdz 21. maijam notika aktīvi uzbrukumi [[Brandiss|Brandisa]] pozīcijām Bauskas un Lietuvas pierobežas tuvumā, kur cīņas abām pusēm noritēja ar mainīgām sekmēm. 22. maijā sākoties uzbrukumam Rīgai, arī Brandisa vienības pārgāja uzbrukumā, kura galvenais mērķis bija Kemjanu muiža Lietuvā. 23. maijā lielinieki sāka atkāpšanos [[Jaunjelgava]]s un [[Jēkabpils]] virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:123{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:123{{!}}block:P80_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> == Rīgas atbrīvošana == {{pamatraksts|Uzbrukums Rīgai (1919)}} [[Attēls:Riga may 1919.jpg|thumb|220px|Rīgas uzbrukuma operācija]] [[Attēls:Alfred Fletcher.png|thumb|220px|Alfrēds Flečers]] [[Attēls:Baltijas fronte 1919.JPG|thumb|[[Padomju Latvijas armija]]s atkāpšanās uz Latgali 1919. gada maijā]] Lai ieņemtu Rīgu, fon der Golcs un Vācijas valdība izspēlēja 16. aprīļa pučam līdzīgu teātri, organizējot notikumus, taču oficiāli paliekot malā. Šī bija pēdējā iespēja Vācijas armijai vairāk vai mazāk atklāti piedalīties kaujās Baltijā. 7. maijā Antantes valsts Vācijai iesniedza [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līguma]] projektu, tā parakstīšanai dodot divas nedēļas. Līguma 433. pants paredzēja Vācijas spēku izvešanu no Baltijas provincēm un Lietuvas, aizliedza jaunu Vācijas vienību ievešanu šajās zemēs, kā arī aizliedza Vācijas karaspēkam iejaukties šajās valstīs notiekošajā. Maijā fon der Golcs devās uz Berlīni, lai saņemtu atļauju Rīgas ieņemšanai, kur saņēma atbildi, ka to vajadzētu veikt landesvēram bez Vācijas spēku atklātas iesaistīšanās. Šī iemesla dēļ uzbrukumu veica landesvērs, kas ļāva notiekošo pozicionēt kā Latvijas iekšējo lietu. Rīgas ieņemšanu aplenkuma kustībā caur Iecavu un Ikšķili, kā tas notika 1917. gada [[Rīgas operācija]]s laikā, valdība neatbalstīja, jo tā īstenošana būtu jāizmanto 1. gvardes rezerves divīzija. Valdība arī ierobežoja militāro vienību kustību — Vācijas karaspēkam neļāva doties tālāk par Rīgu, landesvēram tikai līdz Juglas līnijai, bet štābu no Liepājas drīkstēja pārcelt uz Jelgavu. Vācijas valdība deva fon der Golcam darbības brīvību, oficiāli no uzbrukuma Rīgai norobežojoties. Tikmēr fon der Golcs jau plānoja, ka Rīgas ieņemšanai sekotu Vidzemes atbrīvošana, un Petrogradas ieņemšanu kopā ar igauņu un baltgvardu spēkiem. Maija sākumā Igaunijas militārais pārstāvis Liepājā informēja fon der Golcu, ka igauņu spēki plāno ieņemt [[Gulbene|Vecgulbeni]] un varbūt pat svarīgo [[Krustpils]] dzelzceļa mezglu, tā atbrīvojot Vidzemi no boļševikiem. Paralēli igauņiem uzbrukumu Daugavpils virzienā maija vidū sāka poļi. Tādējādi Rīgas noturēšana Sarkanajai armijai kļuva militāri aizvien sarežģītāka. Sarkanās Armijas vadītājs Jukums Vācietis 23. aprīlī ziņoja Ļeņinam, ka Krievijas Pilsoņu kara izšķirošās kaujas pašlaik notiek austrumu un dienvidu frontēs, uz kurām jāsūta visi papildspēki, kamēr rietumu frontē notiekošajam nav tik svarīga nozīme.<ref name="ReferenceO" /> === Uzbrukuma plāns === Izmantojot vēl pēdējo iespēju, lai izmantotu savu pilno militāro spēku, un glābtu Niedras valdības prestižu, fon der Golcs izdeva pavēli par uzbrukumu Rīgai, kuru vadīja landesvēra komandieris [[Alfrēds Flečers]]. Uzbrukuma plāns paredzēja Dienvidlatvijas brigādei un landesvēra vācu vienībām uzbrukt no pozīcijām Kalnciemā un Slokā. Dzelzsdivīzijai pa šoseju bija jādodas no Jelgavas uz Rīgu, un jānodrošina aizmugures atbalsts uzbrūkošajām vienībām. Bauskā izvietotajai Jorka nodaļai un Bauskas bataljonam bija jānodrošina labais spārns, kamēr 1. gvardes rezerves divīzija palika rezervē Lietuvas pierobežā. Uzbrukums Rīgai bija paredzēts 12. maijā, bet to iztraucēja Niedras nolaupīšana, ko veica Ulmaņa valdībai lojāli virsnieki. Pēc tam, kad Niedram 17. maijā izdevās no gūsta izbēgt, uzbrukumu nolika uz 22. maiju. Šajā laikā arī izvērsās Baltās armijas uzbrukums Petrogradai, 21. maijā baltajiem sasniedzot [[Krasnoje Selo]]. Padomju Latvija ne tikai nesaņēma papildus rezerves, bet tās esošie spēki tika nosūtīti uz apdraudētākiem frontes sektoriem. Tādējādi Rīgas zaudēšanu bez cīņas padomju vēsturē izskaidroja ar stratēģiski nelabvēlīgo frontes situāciju, kurā Rīgu noturēt pat nebija domāts. === Pretējo pušu spēki === Pēc padomju avotiem, Rīgas krišanas priekšvakarā Padomju Latvijai bija 600 km gara fronte pret igauņiem, vāciešiem, latviešiem un poļiem. Šajā frontē 1. maijā atradās 28 180 kareivji, 1827 kavalēristi, 605 ložmetēji, 98 lielgabali, daži mīnmetēji, 12 lidmašīnas. Oficiāli armijā skaitījās 45 000 kareivju, taču reāli to bija daudz mazāk, armijā plosījās slimības un bads. Tikmēr fon der Golca 6. rezerves korpusā, kas bija izvērsts 170 km garā frontē, skaitījās 40 000 kareivji. Abu pušu virsnieku un kareivju skaits ir zināms aptuveni. Kaujās iesaistīto Vācijas un Dzelzsdivīzijas kareivju skaits nav skaidri zināms, jo daudzas no vienībām, sekojot valdības noteiktajiem ierobežojumiem, veica tikai aizmugures nodrošināšanas funkcijas. Uzbrukumā Slokas—Kalnciema virzienā landesvēram bija 8 bataljoni, 6 eskadroni un 4 baterijas. Trijos vācu bataljonos 3700 cilvēki, trijos latviešu bataljonos 1580 cilvēki, Līvena krievu bataljonā 400 un fon Mēdema bataljonā 400. Kopā 663 virsnieki, 5405 kareivji, 84 ložmetēji, 72 rokas ložmetēji, 17 lielgabali. Sarkanā armija šeit pretī izvirzīja 1. divīzijas un 2. divīzijas piecus bataljonus, kopā 1784 kareivjus, 57 ložmetējus, 6 vieglos un 2 smagos lielgabalus. Kopā šajās vienībās skaitījās 3610 cilvēki. No Jelgavas virziena Rīgai uzbrūkošajā Dzelzsdivīzijā, kas spēlēja atbalstošo lomu, kaujās piedalījās 9 bataljoni ar 4500 kareivjiem, 420 kavalēristiem, 110 ložmetējiem, 202 rokas ložmetējiem, 28 vieglajiem un 8 smagajiem lielgabaliem. Pret tiem Sarkanā armija izvirzīja 8 bataljonus ar 2540 kareivjiem, 54 ložmetējiem, 6 vieglajiem un 4 smagajiem lielgabaliem, vienu bruņuvilcienu. Kopumā 4512 vīrus. Padomju vēsturnieki aprēķināja, ka Rīgai uzbrukuši līdz 15 000 landesvēra un Dzelzsdivīzijas kareivji, kamēr aizsardzību veikuši maksimums 8127 padomju kareivji un virsnieki.<ref name="ReferenceO" /> Kad naktī uz 22. maiju sākās plašs uzbrukums Lielupes frontē no tagadējās [[Jūrmala]]s līdz Jelgavai, landesvēra pusē cīnījās 663 virsnieki un 5405 kareivji ar 17 lielgabaliem, 72 vieglajiem un 84 smagajiem ložmetējiem, 8 mīnmetējiem un 3 granātmetējiem, 2062 zirgiem. Padomju Latvijas pusē bija 1., 2., 3., 10. un 16. strēlnieku pulki, 1. Daugavgrīvas cietokšņa pulks, 2 sapieru rotas, 4 eskadroni. 2 smagās un 1 haubiču baterija, 1 bruņotais vilciens, 2 bruņu auto, kopējos boļševiku spēkus pārspīlēti vērtējot no 10-14 000 lielus. === Uzbrukuma gaita === [[Attēls:Cīņas pie tiltiem 22 maijs.JPG|thumb|Cīņas pie tiltiem]] [[Attēls:Artilērijas atbalsts 22 maijs.JPG|thumb|Artilērijas atbalsts no Pārdaugavas]] Flečers savu karaspēku sadalīja trīs grupās. Pirmo grupu komandēja viņš pats. Tajā ietilpa Triecienbataljons ar artilērijas pusbateriju, Mēdema vienība, sapieru nodaļa, Engelharda nodaļa, viena latviešu rota, viens latviešu kavalērijas eskadrons un Malmēdes bataljons. Šī grupa 22. maija 1:30 naktī sāka uzbrukumu no Kalnciema gar Grabes mājām, Skangaļiem, Komandieru ceļu [[Dzilnuciems|Dzilnuciema]] virzienā. Otrajā grupā, ko komandēja Balodis, bija Eilenberga bataljons, artilērijas pusbaterija, Drahenfelda kavalērijas daļa, Līvena vienība un Dienvidlatvijas brigādes 1. bataljons un viena rota no 3. bataljona. Šī grupa 4:30 no rīta sāka uzbrukumu pie Ogļu mājām ([[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļu]] tuvumā) un virzoties gar [[Babītes ezers|Babītes ezera]] dienvidu krastu, caur Pietiņiem, Bļodniekiem, Dzilnām gar Ložmetējkalnu un Krievu kalnu devās [[Piņķi|Piņķu]] un [[Babīte|Pūpes]] (Babītes) virzienā. Trešo grupu vadīja kapteinis [[Jānis Puriņš (1893–1982)|Jānis Puriņš]]. Tajā ietilpa Dienvidlatvijas brigādes divas rotas un viens kavalērijas eskadrons, kā arī rezervē atstātais [[2. Cēsu bataljons]]. To atbalstīja 4 Lielupes kuģīši un divi prāmji, ko aprīkoja ar ložmetējiem un lielgabaliem. Šī grupa virzījās no Slokas un Kauguriem cauri visai Jūrmalai un gar Babītes ezera ziemeļu krastu sasniedzot [[Priedaines stacija|Priedaines staciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:41{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:41{{!}}issueType:B }}</ref> Padomju Latvijas armija izrādīja pretestību nocietinājumos starp Sloku un [[Asari (Jūrmala)|Asariem]], ko izdevās pārvarēt ap pulksten 11. Ap šo pašu laiku Flečera un Baloža kolonnas savienojās pie Dzilnuciema. Šeit arī pienāca pavēle latviešu un vācu vienībām turpināt uzbrukumus atsevišķi. Vācu vienības bez kavēšanās devās uz Rīgu, ceļš uz kuru bija neaizsargāts, kamēr Baloža latviešu daļām vispirms pavēlēja ieņemt Piņķus, Pūpi un pie [[Bulduri|Bulduru]] tilta savienoties ar Puriņa grupu, bloķējot atkāpšanās ceļu no Jūrmalas bēgošajām boļševiku vienībām. Šī pārkārtošanās noveda pie tā, ka boļševiki bija paspējuši nostiprināties Piņķu muižā, kapsētā un baznīcā. Pēc ilgākas apšaudes viņi atkāpās uz Pūpi un no turienes uz [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]], kur pārcēlās uz Daugavas labo krastu. Baloža kolonna 23. maiju sagaidīja pie Piņķiem. Puriņa vadītā kolonna ielu cīņās atbrīvoja Jūrmalu, ap 22. maija 18.00 ieņemot Priedaines staciju un Bulduru tiltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:81{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:81{{!}}issueType:B }}</ref> Uzbrukuma gaitā Flečers izmantoja vairākas lidmašīnas, kas ne tikai apšaudīja boļševiku spēkus, bet arī veica izlūkošanu un nodeva situācijas ziņojumus komandieriem. Dzelzsdivīzija savu uzbrukumu sāka no rīta, pēc pusotru stundu ilgušas artilērijas apšaudes. Pēc Olaines ieņemšanas ap pusdienlaiku neliela tās daļa devās uz Ķekavu, bet galvenie spēki uz Rīgu. Tikmēr Flečera kolonnas [[Valters fon Mēdems|Valtera fon Mēdema]] korpuss un Trieciengrupa leitnanta [[Hanss fon Manteifels-Cēge|Hansa fon Manteifela-Cēges]] vadībā strauja uzbrukuma rezultātā jau priekšpusdienā ieņēma [[Zasulauks|Zasulauku]], ap 11:00 sasniedza Daugavas tiltus un centās iebrukt Vecrīgā. Pie tiltiem cīņas turpinājās gandrīz divas stundas. Līdz 13:30 situācija pie tiltiem un dzelzceļa uzbēruma bija kritiska, taču tad pienāca pārējie Flečera kolonnas spēki un Dzelzsdivīzijas avangards. Trieciengrupai mēģinot ieņemt Citadeli ar mērķi atbrīvot tur ieslodzītos gūstekņus, krita fon Manteifels-Cēge. Lielākās ielu cīņas notika tagadējās [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] krustojumos ar [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielu]] un [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]], kur cīņas beidzās ap 19:00. Atkāpjoties lielinieki paspēja [[Centrālcietums|Centrālcietumā]] (ko ap 19:30 atbrīvoja Dzelzsdivīzija) nošaut ap 60 ieslodzīto gūstekņu, galvenokārt vācu muižniekus un mācītājus. Ap 18:00 Rīgā ieradās Līvena nodaļa, kuru nosūtīja uz Rīgas ziemeļiem, Mangaļsalas virzienā. Landesvērs ziņoja par saviem 11 kritušajiem, taču kopējais Rīgā kritušo skaits nav precīzi zināms. Kaujās krita arī LSPR Jūrlietu pārvaldes priekšnieks [[Kārlis Ziediņš]], kas bija piedalījies [[Ziemas pils]] ieņemšanā [[Oktobra revolūcija]]s laikā. Kritušo Manteifeli-Cēgi izvadīja no Doma baznīcas un apglabāja dzimtās [[Kazdangas pils]] kapos. === Ofensīvas noslēgums === 23. maijā frontes līnija stiepās pa Mīlgrāvja—Ķīšezera—Juglas ezera—Ikšķiles—Ķekavas līniju. Baloža komandētās [[Dienvidlatvijas brigāde]]s vienības un Studentu rota ar Latvijas karogu ienāca Rīgā 23. maija rītā ap 9:00, kur tos Daugavas krastmalā sveica iedzīvotāji. Baloža kareivji devās uz kazarmām Pērnavas ielā, kā arī piedalījās pilsētas "tīrīšanā". Jau uzreiz sākās jaunu kareivju vervēšana latviešu vienībām. Pēc īsas atpūtas Rīgā palika tikai Dienvidlatvijas brigādes 3. bataljons (Studentu rota), kas turpmāk veica garnizona pienākumus. 1. un 2. bataljons 24. maijā kopā ar diviem kavalērijas eskadroniem saņēma pavēli vajāt boļševikus un doties uz pozīcijām [[Gauja]]s kreisajā krastā pie [[Ādaži]]em. Līvena vienībai uzdeva no Vecmīlgrāvja doties uz [[Garkalne (stacija)|Ropažu staciju]], kur izjaukt sliedes, un tad doties uz Juglu. Apšaudē pie [[Alderi]]em Līvenu smagi ievainoja. Šajās dienās no Padomju Latvijas armijas dezertēja daudz latviešu strēlnieku, ko iekļāva Baloža komandētās brigādes sastāvā. Vecpiebalgā izveidoja 4. Rīgas bataljonu un Vējavā 8. Piebalgas bataljonu. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] pēdējie sarkanarmieši padevās 25. maijā. Niedra no Jelgavas Rīgā ieradās 26. maijā. 28. maijā latviešu karavīri par godu ASV misijai Suvorova un Elizabetes ielu stūrī noturēja parādi. Arī fon der Golcs ieradās Rīgā, un 29. maijā pieņēma Rīgas ieņemšanā piedalījušos vienību parādi. Lai arī Sarkanā armija saņēma papildspēkus trīs pulku un divu bruņuvilcienu apjomā, tajā pašā laikā sabruka Sarkanās armijas fronte [[Pečori|Pečoru]] rajonā, kur igauņu pusē pārgāja padomju igauņu divīzijas komandieris ar štābu un daudziem kareivjiem. Tas noveda pie Pleskavas krišanas 25. maijā, kas sarežģīja Padomju Latvijas situāciju. Sarkanā armija centās veidot aizsardzību pie [[Alūksne]]s un [[Pitalova]]s, lai pretotos igauņu uzbrukumam Krustpils virzienā, taču tas izgāzās, un 5. jūnijā igauņu un dāņu brīvprātīgo spēki ieņēma Krustpili. Fronte Latgalē nostabilizējās, bet poļu uzbrukums Daugavpilij apstājās pie [[Ignalina]]s.<ref name="ReferenceO" /> == Vidzemes atbrīvošana == Vienlaikus ar militārajām un politiskajām kaujām, kas notika Kurzemē, Ulmaņa Pagaidu valdība izveidoja militāru aliansi ar Igauniju, kas deva iespēju tās teritorijā veidot jaunas latviešu bruņotās vienības un Ziemeļvidzemē atklāt otro fronti pret boļševikiem. === Igaunijas atbalsts === {{Pamatraksts|Igaunijas brīvības cīņas}} [[Attēls:Estonian War of Independence, map.JPG|thumb|220px|[[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] gaita]] Arī Igaunijai bija grūtības ar savas nacionālās armijas izveidošanu boļševiku iebrukuma apstākļos, un tā noslēdza militāru savienību ar vācbaltiešu ''Baltenregiment'' un 1918. gada 6. decembrī ar "balto" Krievu ziemeļu korpusu. Igauņu virspavēlnieks [[Johans Laidoners]] aizstāvēja ideju par to, ka Igaunijas robežas var nosargāt, atbalstot krievu, latviešu, ingru armijas, kas veidotu buferzonu pret boļševikiem. Laidoners šo stratēģiju sauca par aktīvo aizsardzības karu (''aktiivne kaitsesõda''). 1919. gada 13. maijā ap 3500 kareivju lielais Krievu Ziemeļu korpuss sāka uzbrukumu Petrogradas virzienā. Laidoneram tas bija izdevīgi, jo tie piesaistīja Sarkanās armijas uzmanību, un ļāva igauņiem pievērsties savai dienvidu robežai, kur tie ātri atbrīvoja Vidzemi no boļševikiem. Konfliktu ar vācbaltiešu landesvēru un Dzelzsdivīziju Igaunijā sauc par Landesvēra karu (''Landesveeri sõda''), un 23. jūnija uzvaru Cēsu kaujās kopš 1934. gada tā svin kā savu Uzvaras dienu. Landesvēra sakāve demonstrēja igauņu kaujasspējas arī Antantes pārstāvjiem, kas turpmāk daudz noteiktāk atbalstīja Igaunijas neatkarību.<ref>[https://www.academia.edu/4269045/Defending_national_sovereignty_against_two_Russias_Estonia_in_the_Russian_Civil_War_1918_1920?auto=download Defending national sovereignty against two Russias: Estonia in the Russian Civil War, 1918—1920]</ref> === Ziemeļlatvijas armijas veidošanās === {{pamatraksts|Ziemeļlatvijas brigāde}} [[Attēls:Jorģis Zemitans.gif|thumb|180px|left|Kapteinis Jorģis Zemitāns]] Padomju Krievijas iebrukumu Igaunijā igauņiem ar Somijas brīvprātīgo pulka [[Ziemeļu zēni]] (''Pohjan Pojat'') atbalstu izdevās ātri atsist. Jau 1919. gada 1. februārī igauņu karaspēks boļševikus padzina no [[Valka]]s, [[Rūjiena]]s un vairākiem Ziemeļlatvijas pagastiem. 3. februārī ministrs Zālītis pilnvaroja [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] dibināt latviešu karaspēka rotas Igaunijā un Vidzemē, bet par civillietu pārstāvi igauņu atbrīvotajos Ziemeļlatvijas apgabalos iecēla [[Markuss Gailītis|Markusu Gailīti]]. Artilērijas organizēšanai uz Igauniju nosūtīja pulkvežleitnantu [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduardu Kalniņu]]. 1919. gada 10. janvārī par Latvijas militāro pārstāvi Igaunijā ieceltais kapteinis Zemitāns Latvijas valdības uzdevumā, un ar Igaunijas atbalstu 20. janvārī sāka organizēt latviešu brīvprātīgo rotas no Igaunijā esošajiem latviešu bēgļiem, liekot pamatus [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i. No 26. līdz 28. janvārim pēc Zemitāna un Gailīša iniciatīvas Tallinā, Pērnavā un Tartu latviešu karaspēkā pieteicās 657 vīrieši, kuru apbruņošanai igauņi izsniedza ap 400 šautenēm. Brīvprātīgos katru dienu apmācīja divas stundas, pēc tam atkal atlaižot mājās. 18. februārī Ulmanis noslēdza līgumu ar Igauniju par latviešu bruņoto vienību veidošanu un darbību tās kontrolētajās teritorijās. Atbilstoši līgumam, līdz Limbažu—Valmieras—Smiltenes—Alūksnes līnijas sasniegšanai, Ziemeļlatvijas latviešu karaspēka vienības bija pilnībā pakļautas Igaunijas armijas virspavēlniecībai. Kaujas operācijas plānoja un vadīja Igaunijas armijas štāba komandieris pulkvedis [[Voldemārs Ozols]]. Igauņi sākumā piekrita tikai viena kājnieku bataljona un artilērijas vada veidošanai, bet nepretojās, kad [[Tartu]] 18. februārī kā pirmais izveidojās [[1. Valmieras kājnieku pulks]], ko nodeva igauņu 2. kājnieku divīzijas pakļautībā. 13. februārī daži 1917. gadā ievēlētās Zemes padomes locekļi Valkā atjaunoja savu darbību, un kopā ar septiņu atbrīvoto pagastu pārstāvjiem nodibināja jaunu Zemes padomi, kas 16. februārī pieņēma lēmumu organizēt bruņotas vienības, un izsludināja virsnieku un instruktoru mobilizāciju. 25. un 26. februārī Zemitāns veica mobilizāciju Valkas un Rūjienas apgabalos, iegūstot 60 virsniekus un 1451 kareivi, kurus nosūtīja uz Tartu apmācībai. 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, bet 13. martā par pulkvedi. 31. martā ar igauņu armijas virspavēlnieka pavēli nodibināja Ziemeļlatvijas brigādi pulkveža Zemitāna vadībā. Par Tartu izvietotā štāba priekšnieku iecēla Voldemāru Ozolu. Marta pirmajās dienās saformēja pirmo bataljonu (komandieris kapteinis Skreja), bet 4. martā — otro bataljonu (kapteinis Bajārs) ar 4 kājnieku rotām katrā. Nākamajās dienās saformēja saimniecības rotu, sakaru un ložmetēju komandas un 20. martā — rezerves bataljonu (komandieris pulkvežleitnants [[Krišjānis Berķis]]). 1. Valmieras pulka baterijā 1. aprīlī bija 5 virsnieki un 103 instruktori un kareivji. Kareivju apgāde ar formām un apaviem sagādāja lielas problēmas, daudziem kareivjiem paliekot basām kājām. Problēmu daļēji atviegloja iedzīvotāju dāvinājumi un vienreizējs kara nodoklis 700 000 rubļu apmērā. 25. aprīlī Zemitāns pavēlēja Valkā izveidot 1. Ziemeļlatvijas eskadronu. No igauņu karagūstekņu nometnēm Ziemeļlatvijas brigādē mobilizēja Sarkanarmijā karojušos latviešus. Atbrīvotājos Ziemeļlatvijas pagastos veica jaunu rekvizīciju, no katrām mājām ņemot vienu apģērba kārtu un 3-5000 rubļus. Plaši rekvizēja zirgus, ratus, gaļu, sviestu un citu pārtiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304013901{{!}}article:DIVL21{{!}}page:19{{!}}block:P19_TB00002{{!}}issueType:B |title=Latvijas Valsts pirmie gadi |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304013901{{!}}article:DIVL21{{!}}page:19{{!}}block:P19_TB00002{{!}}issueType:B }}</ref> Civiliedzīvotājiem arī bija jāveic piespiedu darbi armijas vajadzībām, lauku apkopšanu atstājot sieviešu un bērnu ziņā. Aršana bieži notika naktīs. Sekmīgās mobilizācijas dēļ 1. Valmieras pulks 15. maijā bija pieaudzis līdz 31 virsniekam, 3 ārstiem, 12 kara ierēdņiem un 1274 instruktoriem un kareivjiem. No pulka rezerves bataljona 18. maijā izveidoja [[5. Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulku]] pulkvežleitnanta Krišjāņa Berķa vadībā. Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonu Rūjienā no 28. maija vadīja kapteinis Mālmanis, no 16. jūnija — pulkvežleitnants Šmits. === Dalība kaujās === [[Attēls:Vidzemes pretuzbrukums 1919 aprīlis.JPG|thumb|Sarkanās armijas pretuzbrukums 1919. gada aprīlī]] [[Attēls:DBAC in Jakobstadt operation.png|thumb|[[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|Dāņu Baltijas palīdzības korpusa]] kaujas gaitas Vidzemē]] 26. martā 1. Valmieras kājnieku pulkam pavēlēja doties uz fronti. Ar vietējo latviešu dāvinātu pulka karogu, pa dzelzceļu no Tartu cauri Valkai karā devās 80 virsnieki un 1300 karavīri. 28. martā pulks sasniedza [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupes]] tiltu un kopā ar igauņu karaspēku devās uzbrukumā [[Alūksne]]i, kas sākās 31. martā, bet apsīka jau nākamajā dienā. Pēc 19 dienas ilgām cīņām pulks atkāpās uz izejas pozīcijām pie Melnupes, kur palika līdz maija beigām. 29. martā igauņi atguva 16. februārī zaudētos [[Ainaži|Ainažus]], taču 31. martā tos atkal zaudēja. 2. aprīlī pulkam pievienojās Valmieras artilērijas baterija ar 3 lielgabaliem un 110 kareivjiem, no kura vēlāk izveidojās [[Vidzemes artilērijas pulks]]. Gandrīz mēnesi 1. Valmieras pulks turpināja nenozīmīgas cīņas [[Ape]]s—Mencenes ([[:et:Mõniste]])—Jaunrozes ([[:et:Vastse-Roosa]])—Vecrozes ([[:et:Vana-Roosa]]) muižu rajonā, abām pusēm pārvietojoties pa [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Alūksnes—Valkas dzelzceļa līniju]]. 17. aprīlī boļševiki sāka lielu pretuzbrukumu, kura mērķis bija ieņemt Valku un [[Veru|Veravu]]. 25. aprīlī viņi ieņēma Rūjienu. 1. maijā igauņi sāka pretuzbrukumu, 1. maijā atgūstot Rūjienu, bet 3. maijā — [[Mazsalaca|Mazsalacu]], pēc tam, līdz maija beigām fronte nostabilizējās [[Jaunate]]s—[[Staicele]]s līnijā. Pēc Rīgas ieņemšanas 22. maijā, situācija mainījās arī ziemeļu frontē. 23. maijā Zemitāns 1. Valmieras artilērijas bateriju pievienoja 2. Cēsu pulkam, un ieilgušās cīņas pie Melnupes tika izbeigtas. Valmieras pulks tajās bija zaudējis 5 kritušos un 21 ievainoto. 24. maijā igauņi ieņēma [[Izborska|Izborsku]], bat 26. maijā — [[Pleskava|Pleskavu]]. 25. maijā igauņu karaspēks kopā ar latviešu daļām ieņēma [[Ainaži|Ainažus]], 26. maijā — [[Salacgrīva|Salacgrīvu]] un [[Strenči|Strenčus]], bet 27. maijā — [[Limbaži|Limbažus]], 28. maijā — [[Ape|Api]], 29. maijā — [[Alūksne|Alūksni]], no kurienes devās uz [[Gulbene|Vecgulbeni]]. 31. maijā latviešu, igauņu un [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|dāņu vienības]] iegāja Vecgulbenē, kur ieguva [[Padomju Latvijas armija]]s pamestās 15 lokomotīves, 80 vagonus, 3 lielgabalus, 60 zirgus un daudz munīcijas. Straujā uzbrukumā 1. jūnijā rītā 34 vīru lielai grupai [[Lubāna|Lubānā]] izdevās pārsteigt 4. sarkano strēlnieku pulka saimniecības daļu, sagūstot 300 sarkanarmiešu kopā ar 4. pulka karogu, iegūstot 100 zirgu un lielus naudas krājumus. Tajā pašā dienā pulka 1. un 5. rota sagūstīja vēl 650 un 750 kareivju, kā arī ieguva 15 ložmetēju un 2000 šauteņu. Turpmākajās dienās pulks ieņēma [[Jaungulbene|Jaungulbeni]], [[Cesvaine|Cesvaini]], [[Madona|Madonu]] un [[Ļaudona|Ļaudonu]] un 5. jūnijā sasniedza [[Krustpils|Krustpili]], kur no boļševiku pamestiem vagoniem izveidoja ar lielgabalu un ložmetējiem bruņotu vilcienu. Daudzi no šeit saņemtajiem karagūstekņiem bija nesen mobilizētie vietējie iedzīvotāji, kurus uzņēma [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s rindās. Sakarā ar Cēsu kauju sākšanos tālāku uzbrukumu nācās apturēt. Lai arī gandrīz 100 kareivjus izsitumu tīfa dēļ nācās atstāt slimnīcā, 20. maijā no Tartu uz Rūjienu izbrauca [[2. Cēsu kājnieku pulks]], ko sasniedza 22. maija rītā, un tur nonāca Igaunijas 3. divīzijas pakļautībā. Šeit turpinājās kareivju apmācība, bet kopumā pulks bija slikti apbruņots, tam trūka apģērba un apavu. Tā sastāvā bija iekļauti Valmieras pulka dienestam nederīgie, kā arī karagūstekņi. Līdz ar 1. Valmieras pulka došanos uzbrukumā, kaujas darbību 27. maijā kopā ar igauņu 3. divīziju sāka arī 2. Cēsu pulks, kas, lai arī slimnīcā tīfa un slimību dēļ nācās atstāt vēl 224 kareivjus, 29. maijā pameta Rūjienu un 30. maijā sasniedza Valmieru, kuru pirmie ieņēma igauņi. Šajā brīdī pulkā bija 21 virsnieks un 400 kaujasspējīgi kareivji. Cēsu pulka 1. rota, kopā ar partizānu vienību virzoties caur [[Rubene|Rubeni]], pie [[Lenču pagasts|Lenčiem]] šķērsoja Gauju, un 30. maijā atbrīvoja Cēsis, kurās nākamajās dienās ieradās arī pārējās Cēsu pulka vienības un štābs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL365{{!}}page:186{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL365{{!}}page:186{{!}}issueType:B }}</ref> Zemitāns nelielo partizānu vienību pārdēvēja par [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks|Ziemeļlatvijas partizānu pulku]] kapteiņa [[Artūrs Aparnieks|Aparnieka]] vadībā, kuru nosūtīja Latgales virzienā. 5. jūnija rītā partizāni [[Ļaudona|Ļaudonā]] nodibināja kontaktus ar 1. Valmieras pulku. Valmierā no Cēsu pulka nodalīja vienu rotu, kuru nosūtīja padzīt pēdējos lielinieku spēkus no [[Mūrmuiža]]s, [[Rauna]]s, [[Drusti]]em, [[Cesvaine]]s un [[Lubāna]]s, sasniedzot pozīcijas pie [[Borkova]]s, kur tā pārgāja Valmieras pulka padotībā. === Cēsu kaujas === {{pamatraksts|Cēsu kaujas}} [[Attēls:Brunuvilciens Cesisjpg.jpg|thumb|220px|Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes un virsnieki. Cēsīs, visticamāk 1919. gada 5. jūnijā]] [[Attēls:Cēsu kaujas 1919.jpg|thumb|220px|Cēsu kaujas un tām sekojošās Juglas kaujas]] 31. maija rītā Cēsis ieņēma 2. Cēsu kājnieku pulka partizānu vienība, bet 1. jūnijā pilsētā ienāca arī pārējās Cēsu pulka daļas un 2. jūnijā — arī 1. Valmieras pulka daļas un Ziemeļlatvijas brigādes štābs ar pulkvežleitnantu Ozolu. Pilsētas aizstāvībai sāka veidot [[Cēsu pulka skolnieku rota|Skolnieku rotu]]. 3. jūnijā 2. Cēsu pulks bija gatavs pamest pilsētu, lai dotos Latgales virzienā, bet to apturēja konflikts ar landesvēru. Pēc Rīgas zaudēšanas, un zaudējumiem Vidzemē, Stučkas vadītās [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Latvijas]] teritorija samazinājās līdz Latgalei. Tikmēr [[Niedras valdība|Niedras valdību]] atbalstošie vācu spēki no Kurzemes pirmo reizi tieši saskārās ar Vidzemi kontrolējošajām igauņu un latviešu vienībām, kas bija lojālas Ulmaņa valdībai. Tā vietā, lai dotos uz Latgali pabeigt Stučkas valdības spēku pilnīgu iznīcināšanu, vācieši sāka konfliktu pie Cēsīm, kura mērķis bija sakaut igauņus, turpinot vācbaltu Baltijas valsts izveidošanas stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:95{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:95{{!}}issueType:B }}</ref> 29. maijā Flečers, kurš bija kļuvis par Rīgas komandantu, izdeva pavēli, kurā paredzēja, ka vācu un latviešu landesvēra vienībām jāsasniedz Lubāna—Peipusa ezera līnija, bet Dzelzsdivīzijai Lubāna-Jēkabpils līnija. Flečers paredzēja, ka uzbrukumam 7. jūnijā jāsasniedz Lubānas-Litenes-Alūksnes līnija, bet 8. jūnijā Lubānas—Balvu—Liepnas līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:140{{!}}issueType:B |title=Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. gada jūlijam. 1932 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055013{{!}}article:DIVL197{{!}}page:140{{!}}issueType:B }}</ref> 2. jūnija vakarā landesvēra pārstāvji no [[Ieriķi (stacija)|Ieriķu]] dzelzceļa stacijas telefoniski lūdza atļauju ierasties Cēsīs, ko Ziemeļlatvijas brigādes vadība neskaidro abpusējo attiecību dēļ nedeva, taču tika panākta vienošanās par sarunu sākšanu. 2. jūnija vakarā Cēsīs ieradās ap 30 landesvēristu, lai nodibinātu kontaktu ar Ziemeļlatvijas brigādi. 3. jūnijā ap 14:00 Cēsis ieradās jau 200 Manteifeļa landesvēra jātnieku. Sarunu laikā landesvēristi izplatīja Niedras valdības skrejlapas. Tikai pēc ložmetēju izvietošanas uz apkārtējo māju jumtiem landesvērs pakļāvās pavēlei pārcelties uz 7 km attālo [[Kārļumuiža|Kārļumuižu]]. Naktī uz 4. jūniju latviešu un igauņu komandieri pieņēma paziņojumu vācu vienību komandieriem Rīgā (Flečeram), Ieriķos (fon Jēnam) un Kārļumuižā (Manteifelim), kurā pieprasīja starp abiem karaspēkiem noteikt šādu robežu — no Gaujas grīvas jūrā pa upes līniju līdz Siguldai, tālāk līdz [[Nītaure]]i, Vecgulbenei un Jaungulbenei. 5. jūnija vakarā igauņu un latviešu komandieri kopā ar ASV misijas pārstāvi pulkvedi Devliju bruņotā vilcienā devās uz Ieriķu staciju, taču pēc tam, kad landesvērs uz viņiem pie [[Amata]]s tilta atklāja uguni, vilciens atgriezās Cēsīs. Tajā pašā vakarā igauņus un latviešus uz sarunām uzaicināja Niedras valdība, taču šis piedāvājums tika ignorēts. Niedras valdība bija pārliecināta par vāciešu spēku un aizstāvēja plānus par uzbrukumiem Valmierai un Valkai. Landesvēra virspavēlniekam Flečeram 6. jūnijā Niedra piešķīra Latvijas pilsonību. Naktī uz 6. jūniju ap 3:20 landesvērs artilērijas atbalstā sāka uzbrukumu Cēsīm no [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvu]] apkārtnes, kas turpinājās līdz 13:00, kad pilsētu ieņēma. Cēsu aizstāvji kaujā zaudēja 13 kritušos, 40 pazudušos, ap 100 ievainotos un atkāpās uz [[Rauna (upe)|Raunas]] pozīcijām. 8. jūnijā igauņu bruņuvilcieni veica neveiksmīgu mēģinājumu atgūt Cēsis. Pēc Cēsu ieņemšanas landesvērs uzbrukumu neturpināja. 10. jūnijā Cēsīs ieradās Antantes valstu, Francijas, ASV un Lielbritānijas militārie pārstāvji, kas panāca pamiera noslēgšanu un sāka sarunas ar Ziemeļlatvijas un Igaunijas pārstāvjiem no vienas puses un Baltijas landesvēra pārstāvjiem no otras. 14. jūnijā fon der Golcs igauņu virspavēlniekam Laidoneram nosūtīja telegrammu, kurā paziņoja, ka uzskata Zemitāna karaspēku par lielinieku atbalstītājiem, un tādēļ vērsīsies pret to militāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2553{{!}}page:211{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2553{{!}}page:211{{!}}issueType:B }}</ref> 18. jūnijā Niedras valdība savā pakļautībā pārņēma Dzelzsdivīziju, lai gaidāmo kauju varētu uzskatīt par latviešu—igauņu konfliktu, kurā Vācija nav iesaistījusies. Šajā konfliktā asi izpaudās Baloža Dienvidlatvijas brigādes nepatīkamais stāvoklis. Tā joprojām ietilpa landesvērā, kuru komandēja Flečers, kurš atzina Niedras vadību. Taču Balodis atteicās atzīt Niedras valdību un uzturēja kontaktus ar Ulmaņa Pagaidu valdību uz "Saratova", kas gan nekādas militārās pavēles nedeva. Balodi arī ietekmēja Antantes pārstāvji, kas ieteica saglabāt neitralitāti konfliktā ar igauņiem. Viņš arī neatsaucās uz Zemitāna aicinājumiem pievienoties Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem. Šīs nesaskaņas vēlāk ietekmēja latviešu virsnieku attiecības, kā arī Latvijas un Igaunijas militāro sadarbību, kuru bojāja Laidonera nepatika pret Balodi. Pirms kaujas Baltijas landesvērā un Dzelzsdivīzijā bija līdz 7500 kājnieku, 560 jātnieku, 150 smago un 280 vieglo ložmetēju un 52 lielgabali.<ref name="Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:69{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:69{{!}}issueType:B }}</ref> Igauņu un latviešu spēkos kopā bija ap 6000 kareivju, 125 jātnieki, 79 ložmetēji, 103 rokas ložmetēji, 22 lielgabali, 2 bruņuvilcieni un 1 bruņu auto.<ref name="Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920" /> Flečers 18. jūnijā paziņoja, ka no 19. jūnija uzskata pamieru par beigušos. Inčukalnā izvietotās Dzelzsdivīzijas daļa kapteiņa Blankenburga vadībā sāka uzbrukumu Limbažu virzienā. Cita daļa majora Kleista vadībā devās [[Straupe]]s virzienā. Blankenburga spēkus pie [[Lāde (ciems)|Lādes muižas]] atsita 9. igauņu kājnieku pulks, kamēr Kleista spēki ieņēma [[Straupe|Straupi]]. 21. jūnijā 3:30 landesvēra artilērija sāka 2. Cēsu pulka pozīciju apšaudi pie Raunas upes. Posmā starp Cēsu pulka un 3. igauņu pulka pozīcijām landesvēram izdevās pārraut fronti, sasniedzot [[Skangaļu muiža|Skangaļu muižu]]. [[Attēls:Ziemellatvijas brigade Riga 1919.jpg|thumb|220px|[[Ziemeļlatvijas brigāde]]s ienākšana Rīgā]] 22. jūnijā sākās igauņu—latviešu spēku pretuzbrukums, kas 23. jūnija rītā vainagojās ar Cēsu ieņemšanu. Tikmēr 9. igauņu kājnieku pulks 22. jūnijā ieņēma [[Vidriži|Vidrižus]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Bīriņu muiža|Bīriņu muižu]], apdraudot vienīgo tiltu pāri Gaujai. [[Juglas kaujas|Juglas kauju]] gaitā vācu spēki sāka atkāpšanos uz Rīgu kur izveidoja aizsardzības līniju pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]]. 1. jūlijā sākās pamiera sarunas, kas beidzās 3. jūlijā ar [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanu. Tas paredzēja vācu vienību aiziešanu no Rīgas līdz 5. jūlija vakaram, atkāpšanos uz Olaini un pēc iespējas drīzāku aiziešanu no Latvijas. Igauņi apņēmās nevirzīties tālāk par 3. jūlija līniju, bet Rīgas pārvaldi uzticēja Antantes pārstāvim. Visiem Vācijas pilsoņiem, kas karoja Latvijā, vajadzēja pamest Latviju, bet landesvērs, kurā palika tikai vietējie vācbaltieši, tika iekļauts Latvijas armijas sastāvā, un par tā komandieri iecelts angļu virsnieks [[Harolds Aleksanders]]. Niedras valdība pameta Rīgu un beidza pastāvēt. Arī Ulmaņa valdība Antantes spiediena rezultātā 30. jūnijā paziņoja par atkāpšanos. Pie Rīgas latviešu un igauņu ofensīvu apturēja Antantes pārstāvji, kuri gribēja panākt, lai vācieši Latviju atstāj brīvprātīgi, bez turpmākas asinsizliešanas. Pamieru vēlāk kritizēja par to, ka vāciešu tūlītēja nepadzīšana no Latvijas noveda pie Bermontiādes, taču šeit jāņem vērā tas, ka pamieru nenoslēdza Latvijas valdība, bet igauņi, kam nebija iemesla karu turpināt, un bija svarīgs Antantes viedoklis. 1. jūlijā Ziemeļlatvijas brigādē skaitījās 202 virsnieki, 335 instruktori, 10 019 kareivji un 580 zirgi. Jau 20. jūnijā Zemitāns uzdeva pulkvežleitnantam [[Oskars Dankers|Oskaram Dankeram]] saformēt no rezerves bataljona 22 virsniekiem un 1580 instruktoriem un kareivjiem [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]] divu bataljonu sastāvā (pulku vēlāk pārsauca par [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulku]]). == Pagaidu valdības atzīšana == [[Attēls:Gofa paziņojums.JPG|thumb|Gofa 27. jūnija paziņojums, ko izlīmēja Liepājas ielās]] [[Attēls:Pagaidu valdības sagaidīšana pēc nokāpšanas no kuģa Liepājā 1919. gada 27. jūnijā.jpg|thumb|220px|Pagaidu valdības sagaidīšana pēc nokāpšanas no kuģa Liepājā 1919. gada 27. jūnijā]] 1919. gada 23. maijā Antantes augstākā padome nodibināja militāro misiju Somijā un Baltijā britu ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā, un turpmāk Antante reģionā spēlēja daudz aktīvāku lomu. Paralēli vāciešiem neveiksmīgajām Cēsu kaujām, Antante beidzot panāca, ka fon der Golcs ar vācu karaspēku un militārās pārvaldes iestādes 23. jūnijā beidzot pameta Liepāju. Vācieši gan nedevās uz netālo Austrumprūsiju, bet uz [[Grobiņa|Grobiņu]] un [[Priekule|Priekuli]]. Vāciešu pamestajā Liepājā drošību uzturēt uzticēja Līvena krievu vienībai, kas pilsētā iegāja ar Krievijas impērijas karogu, tā izraisot iedzīvotāju satraukumu un Pagaidu valdības protestu angļiem. 24. jūnijā Liepājā pienāca ziņas par [[Versaļas līgums|Versaļas miera līguma]] parakstīšanu, un 25. jūnijā iedzīvotāji nojauca Vilhelma II pieminekli. 26. jūnijā no Tallinas Liepājā ieradās Gofs, kas informēja par Cēsu kauju gaitu. Pēcpusdienā britu pārstāvji tikās ar Ulmani par jaunas koalīcijas valdības izveidošanu, kurā plašāk iekļautu mazākumtautības. Ulmanis piekrita iekļaut vācbaltiešu un krievu ministrus ar noteikumu, ka Antante atzīst viņa valdību. 27. jūnijā Gofs izplatīja pavēli, ka par Liepājas pagaidu komandantu ieceļ pulkvedi Kaņepu, ka no Tallinas uz pilsētu jānogādā Zemitāna karaspēka daļas, ka Antantes atzītā Ulmaņa valdība atsāk savu darbu un pēc pārveidošanas tā pārstāvēs visus valsts iedzīvotājus. ''Saratov'' atgriezās Liepājā un valdība izkāpa krastā. Pēc tikšanās ar Tautas padomes priekšsēdētāju Čaksti, kas informēja par Antantes vēlmi pēc valdības demisijas, 30. jūnijā Ulmaņa pirmā Pagaidu valdība atkāpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2603{{!}}page:215{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2603{{!}}page:215{{!}}issueType:B }}</ref> Naktī uz 1. jūliju trīs angļu karakuģi Liepājā izsēdināja apmēram 1200 kareivju no [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]], kas sava komandiera [[Oskars Dankers|Dankera]] vadībā pārņēma pilsētas kontroli. Naktī uz 3. jūliju fon der Golcs uzņēmās vācu un vācbaltiešu vienību komandēšanu un pavēlēja tiem atiet uz Pārdaugavu. Šādu lēmumu ietekmēja viņa bailes, ka igauņu kuģi varētu iznīcināt Daugavas tiltus, un nogriezt vāciešiem atkāpšanās ceļu. 3. jūlijā, uzreiz pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas, pulkvedis Talents Rīgā izplatīja paziņojumu par vācu un landesvēra atkāpšanās termiņiem, un ka Ulmaņa valdības atkāpšanās dēļ Rīgu pagaidām pārvaldīs Antantes civilgubernatori, britu pulkvedis Talents un amerikāņu pulkvedis Davlejs. Viņš arī nekavējoties pārtrauca nāvessodu izpildi Rīgā aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2637{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2637{{!}}issueType:B }}</ref> 5. jūlijā Tautas padome nosūtīja pateicību Igaunijas Satversmes sapulcei par igauņu nopelniem kopējā ienaidnieka sakaušanā. 8. jūlijā Ulmaņa valdība ar ''Saratov'' triumfējot atgriezās Rīgā. Kā apsolīts, Ulmanis jaunajā valdībā iekļāva divus vācbaltiešus un vienu ebreju, un viņa vadīto otro Pagaidu valdību Tautas padome apstiprināja 13. jūlijā. === Latvijas Bruņoto spēku izveidošana === [[Attēls:DāvidsSīmansons.jpg|thumb|220px|Ģenerālis Dāvids Sīmansons]] 6. jūlijā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigādes spēki, un beidzot satikās abas Latvijas armijas daļas — Dienvidlatvijas brigāde un Ziemeļlatvijas brigāde. Starp to virsniekiem vēlāk izvērsās konkurence par amatiem un ietekmi, ziemeļniekiem pakāpeniski zaudējot Kalpaka—Baloža atbalstītājiem, lai arī ziemeļnieki Balodi apvainoja sadarbībā ar vāciešiem. Arī Cēsu kauju nozīme brīvības cīņās pakāpeniski tika samazināta. 10. jūlijā par jauno [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virspavēlnieku iecēla neitrālu kandidātu, pensionētu ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]], kurš par štāba priekšnieku iecēla pulkvežleitnantu [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduardu Kalniņu]]. Simonsonu arī iecēla par Apsardzības ministru. 12. jūlijā viņš iecēla Balodi par komandieri visām vienībām, kas Austrumu frontē Latgalē karoja pret boļševikiem, bet Zemitānu par Rīgas garnizona komandieri. Jūlija vidū Austrumu frontē bija 9041 kareivis un 413 virsnieki, Rīgas apkārtnē 6773 kareivji un 622 virsnieki, Liepājā un rezervē 5706 kareivji un 103 virsnieki, etapos un komandantūrās 2662 kareivji un 108 virsnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055025{{!}}article:DIVL18{{!}}page:8{{!}}issueType:B |title=Latvijas nacionālās armijas cīņas 1919. gada vasarā un rudenī. 1931 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306055025{{!}}article:DIVL18{{!}}page:8{{!}}issueType:B }}</ref> Ziemeļlatvijas brigādē bija 3 pulki pa 3 bataljoniem katrā, kamēr Dienvidlatvijas brigādi veidoja astoņi līdz galam neizveidoti bataljoni. Ar 15. jūlija virspavēlnieka pavēli no tām izveidoja Latvijas bruņoto spēku trīs kājnieku divīzijas — [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] ar komandieri Jāni Balodi, [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]] ar komandieri Jorģi Zemitānu, [[3. Latgales kājnieku divīzija]] ar komandieri Krišjāni Berķi. Katrā divīzijā bija trīs kājnieku pulki, viens artilērijas pulks, viens jātnieku eskadrons un viena inženieru rota. No Dankera Liepājā izvietotajiem kareivjiem 1920. gada sākumā izveidoja [[4. Zemgales kājnieku divīzija|4. Zemgales kājnieku divīziju]]. Latgalē izveidoja [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulku]]. Armijai joprojām asi trūka apģērba un ieroču. 6. jūlijā no Vācijas pilsoņiem attīrīto Baltijas landesvēru, kurā joprojām skaitījās 5000 cilvēki, no kuriem kaujasspējīgi bija 3700 cilvēki ar 11 lielgabaliem, iekļāva Latvijas Bruņoto spēku sastāvā kā Latvijas vācu zemessardzi, lai arī to turpināja saukt par landesvēru. To vispirms pārvietoja uz Tukumu, un tad uz [[Krustpils|Krustpili]], kur tas ieņēma pozīcijas pret boļševikiem. 25. jūlijā par tā komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu Aleksanderu. Tā kā viņš nemācēja vācu valodu, par faktisko landesvēra komandieri kļuva vācbaltietis barons [[Taubes|Taube]], lai arī pārējos vadošajos amatos iecēla latviešu virsniekus. Bermontiādes laikā Taubem bija slepena vienošanās par sadarbību ar Bermontu, taču tai neizdodoties, Taube bēga uz Vāciju. Viņa vietā nāca viens no landesvēra pirmajiem veidotājiem, barons [[Volferts Gerhards fon Rādens]], kurš palika lojāls Latvijai. 1919. gada vasaras beigās Kurzemes divīzija atradās Latgalē, pie Krustpils—Rēzeknes dzelzceļa. Landesvērs atradās pie [[Līvāni]]em. Vidzemes un Latgales divīziju lielākā daļa atradās Rīgā, bet pārējās daļas izveidoja aizsardzību Jelgavas virzienā, kur jau darbojās Bermonts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:111{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos. 1929 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:111{{!}}issueType:B }}</ref> == Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas uzbrukums == {{pamatraksts|Bermontiāde}} [[Attēls:Latvian Independence War 1919.11.11.svg|thumb|Sadalītā Latvija pirms [[Bermontiāde]]s kaujām un Latgales atbrīvošanas sākuma 1919. gada novembrī: {{Legend|#ff9955|Bermonta armija (Kurzemē un Zemgalē) un Baltijas landesvērs (pie Latgales robežas)}} {{Legend|#ff80b2|Padomju Latvijas armija (Latgalē)}} {{Legend|#ffdd55|Latvijas Republikas armija (Vidzemē, Sēlijā, Liepājā un Ventspilī)}} {{Legend|#8787de|Polijas armija (Sēlijā)}} {{Legend|#b3ff80|Lietuvas armija (Sēlijā)}}]] [[Attēls:LKO Berkis 1920.jpg|thumb|[[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] sakarā ar Pārdaugavas operācijas gadadienu 1920. gada 11. novembrī apbalvo [[Latgales divīzija]]s komandieri pulkvedi [[Krišjānis Berķis|Krišjāni Berķi]] ar Lāčplēša Kara ordeni.]] Lai samazinātu fon der Golca komandētā vācu karaspēka iespējamos konfliktus ar Latvijas armiju, Antante 25. jūlijā izveidoja neitrālās joslas starp Rīgu un Jelgavu un Liepāju un Jelgavu, sagaidot, ka fon der Golca spēki ātri atgriezīsies Vācijā. Taču fon der Golcs nevēlējās pamest Latviju. Tā kā Vācija vairs nevarēja savas armijas klātbūtni Kurzemē pamatot ar cīņu pret boļševikiem, vai Niedras valdības atbalstu, radās plāns par sadarbību ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], kurš 12. jūnijā ar 350 kareivjiem ieradās Jelgavā no Vācijas, un 6. oktobrī sevi pasludināja par kņazu Avalovu. Šajā laikā Vācijā joprojām aktīvi vervēja vācu brīvprātīgos un krievu karagūstekņus dienestam Latvijā. Bermonts sākumā paziņoja, ka ar savu armiju no Daugavpils došoties uz Padomju Krieviju. 21. septembrī fon der Golcs noslēdza slepenu vienošanos ar Bermontu, kuras rezultātā fon der Golca komandētais vācu karaspēks kļuva par [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s kodolu, juridiski pakļaujoties Bermontam, kā krievu ģenerāļa [[Nikolajs Judeničs|Nikolaja Judeniča]] vadītās armijas pārstāvim. Judeniča spēki atradās pie [[Narva]]s, Ziemeļigaunijā un Bermonts minimāli pakļāvās Judeniča pavēlēm. Bermonta pakļautībā pārgāja Dzelzsdivīzija un citas vācu vienības. Bermonta spēkos aktīvi darbojās vietējie vācbaltu baroni un muižnieki. Golca un Bermonta rīcībā tagad bija pāri par 30 000 vīru liela labi apbruņota armija, no kuriem tikai 6000 bija krievi. Tā kā šīs armijas uzdevums it kā bija cīnīties pret boļševikiem, nedz Antante, nedz Latvijas valdība sākotnēji neparedzēja, ka tā varētu uzbrukt Rīgai. Latvijas armijas galvenie spēki tobrīd bija koncentrēti austrumu frontē cīņai pret boļševikiem. Attiecības starp vācu un krievu kareivjiem nebija draudzīgas, taču vēl sliktāk tie izturējās pret latviešiem, aplaupot zemniekus, daudzus nošaujot par simpatizēšanu boļševikiem. Naktī uz 25. augustu vācu karavīri ieņēma un izdemolēja latviešu karaspēka komandantūru Jelgavā. Arī Aizputē, Džūkstē, Jaunpilī, Ezerē u.c likvidēja latviešu komandantūras. Bermonts iespieda pats savu naudu un divus laikrakstus — vāciski un krieviski. 23. septembrī Bermonts paziņoja, ka latvieši un igauņi pēc miera noslēgšanas ar boļševikiem uzbruks viņa spēkiem, tāpēc pavēlēja savai armijai ieņemt aizsardzību [[Olaine]]s—[[Iecavas upe]]s—[[Valgunde]]s—[[Līvbērze]]s līnijā. 1. oktobrī viņš Jelgavā kopā ar [[Rīdigers fon der Golcs|Golcu]] sasauca apspriedi, kurā piedalījās arī A. Niedra, T. Vankins un J. Kupčs. Tajā pieņēma vairākus lēmumus: * Ieņemt Rīgu, gāzt Pagaidu valdību un nodibināt tur krievu Baltijas provinču valdību; * tāpat jārīkojas ar [[Igaunijas Pagaidu valdība|igauņu valdību]] [[Balahovičs|Balahovičam]], kas atrodas Tērbatā; * Niedru izsludināt par Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoru; * Latvijai un Igaunijai piešķirt zināmās robežās autonomiju zem krievu valdības uzraudzības; * Latvijai un Igaunijai nav brīv uzturēt sava karaspēka; * Baltijas muižniecība patur savas privilēģijas.<ref>{{LKV|II.|2180}}</ref> 4. oktobrī Bermonts informēja [[Antons Deņikins|Antonu Deņikinu]] par saviem plāniem vispirms ieņemt Rīgu un tad ar nodrošinātu aizmuguri cauri Daugavpilij doties uz [[Novosokoļņiki]]em. Deņikins esot reaģējis ar vārdiem "Pie velna Bermontu ar visiem viņa vāciešiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:78{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:78{{!}}issueType:B }}</ref> 6. oktobrī Bermonts nosūtīja telegrammu Ulmanim, pieprasot informāciju par to, kā Latvijas valdība varētu nodrošināt viņa netraucētu virzību pret boļševikiem. Vienlaikus viņš izdeva pavēli Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienībām doties Rīgas virzienā. [[8. oktobris|8. oktobrī]] bermontiešu karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai. Bermonta armijas kopskaits bija tuvu 51 000 kareivju, no kuriem 40 000 bija vācieši. Viņiem bija 100 lielgabali, 600 ložmetēji, 50 mīnmetēji un 120 lidmašīnas. Latvijas Bruņotajos spēkos 6. oktobrī dienēja 38 200 cilvēki, no kuriem 31 690 bija karavīri. Armijai bija 21 624 šautenes, 173 ložmetēji, 121 patšautenes, 27 lielgabali. Liela daļa šo spēku atradās Latgales frontē pret boļševikiem un nevarēja aizstāvēt Rīgu. Pret labi apbruņotajiem bermontiešiem Latvijas Pagaidu valdība spēja savākt tikai aptuveni 11 500 vīru, no kuriem vien 5000 bija kaujas gatavībā. Latvijas armija atkāpās no [[Ķekava]]s, pēc tam no [[Asari (Jūrmala)|Asariem]] un [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultiem]]. 9. oktobra rītā dienvidu frontes komandieris Zemitāns deva pavēli pāriet pretuzbrukumā, kas ātri izgāzās, vāciešiem līdz vakaram sasniedzot Torņakalnu Rīgā. Šajā brīdī Zemitāns ar štābu pameta Rīgu, dodot pavēli armijai atkāpties uz [[Jugla (Rīga)|Juglas]] pozīcijām. Pēc tam, kad virspavēlnieks Sīmansons ar štāba priekšnieku Kalniņu personīgi apmeklēja fronti, viņi pavēlēja armijai līdz 10. oktobra agram rītam atkāpties tikai no Pārdaugavas, ieņemot aizsardzību gar Daugavu līdz [[Saurieši (Salaspils pagasts)|Stopiņiem]]. Šajā dienā Rīgā ieradās arī divi igauņu bruņuvilcieni Daugavas tiltu aizsardzībai. Jau 9. oktobrī uz Tallinu devās Latvijas Pagaidu valdības delegācija ar mērķi iegūt Igaunijas militāro palīdzību. Igauņi izvirzīja virkni pretprasību — armijai jābūt padotai igauņu komandierim, Latvijai jāsedz visus armijas izdevumus un jau pirms kauju sākuma jāsamaksā 10 miljonus rubļu avansā. Pēc kara beigām Latvijai būtu jāatjauno igauņu artilērijas lielgabali, katru gadu jāizmaksā pensijas kaujās kritušo ģimenēm. Igauņi arī pieprasīja sev izdevīgu robežas līniju Ziemeļlatvijā ([[Valkas pagasts|Valkas]], [[Lugažu pagasts|Lugažu]], [[Pedeles pagasts|Pedeles]], [[Ērģemes pagasts|Ērģemes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Omuļu pagasts|Omuļu]], [[Kārķu pagasts|Kārķu]], [[Ternejas pagasts|Ternejas]] pagastus un daļu no [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu]] un [[Ipiķu pagasts|Ipiķu]] pagasta), vienlaikus atstājot [[Roņu sala|Roņu salu]] Latvijai. Tautas padomē izvērsās asas diskusijas par šīm prasībām. Ar angļu un franču karaflotes artilērijas palīdzību 15. oktobrī [[Ludvigs Bolšteins|Ludviga Bolšteina]] vadītais [[9. Rēzeknes kājnieku pulks]] šķērsoja Daugavu, ieņemot Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. 16. oktobrī Daugavu šeit šķērsoja visa Latgales divīzija. 16. oktobrī bermontieši sāka uzbrukumu [[Jaunjelgava]]i, kas beidzās bez panākumiem. Latvijas armijas vadībā veica plašas izmaiņas. Sīmansona vietā 16. oktobrī par armijas virspavēlnieku iecēla Balodi. Štāba priekšnieku Kalniņu nomainīja pulkvežleitnants [[Eduards Laimiņš|Laimiņš]], kuru 28. oktobrī nomainīja pulkvedis [[Pēteris Radziņš]]. Vidzemes divīzijas komandieri Zemitānu un [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] komandieri Šmitu nomainīja attiecīgi [[Mārtiņš Peniķis]] un [[Jānis Apinis]]. Rīgas apriņķi veiktā mobilizācija deva 2000 jaunus kareivjus. [[Tautas padome]] oktobra beigās izšķirošo lēmumu par Igaunijas prasībām uzdeva veikt jaunieceltajam armijas virspavēlniekam Jānim Balodim, kurš atbildēja, ka šādu vienošanos nevar noslēgt un sarunas ar igauņiem izbeidza. Antantes valstis sāka pastiprināti atbalstīt Latviju ar bruņojumu, oktobrī piegādājot 22 lielgabalus, 18 600 šautenes, 124 ložmetējus, 30 000 artilērijas lādiņu, 7400 granātas un 10 miljonus patronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:90{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:90{{!}}issueType:B }}</ref> <gallery> RussiaPS226-1Mark-1919-donatedeu f.jpg|Bermonta drukātā nauda Daugavmala 1919. oktobris.jpg|Bermontiešu artilērijas sašautie nami Daugavmalā Atsevišķās latviešu brigādes karavīri.jpg|Latviešu kareivji atbrīvotajā Pārdaugavā, 11. novembris Libau Harbour, January-february 1919 - 'hms Caledon' and destroyers 'wrestler' and 'valhalla' Art.IWMART2689.jpg|[[Apvienotā Karaliste|Britu]] karakuģi [[karosta|Karostā]] </gallery> Latvijas armija lielo pretuzbrukumu sāka 3. novembrī, pret Bermontu raidot 554 virsniekus un 10 662 kareivjus ar 47 lielgabaliem, 11 352 šautenēm, 114 ložmetējiem. Ar sabiedroto karaflotes artilērijas atbalstu Latvijas bruņotie spēki sāka uzbrukumu Rietumkrievijas armijai no ziemeļiem, ieņemot [[Bulduri|Bulduru]] tiltu, [[Piņķi|Piņķu]] muižu, [[Babīte (stacija)|Babītes staciju]]. 4. novembrī 6. Rīgas kājnieku pulks ieņēma [[Dammes muižas]], [[Zolitūde|Zolitūdi]] un [[Anniņmuiža|Anniņmuižu]]. Šajā dienā Bermonts pavēlēja saviem spēkiem uzbrukt Liepājas [[Karosta]]s garnizonam, bet uzbrukumu ar angļu karaflotes artilērijas palīdzību izdevās atsist. 10. novembra rītā 9. Rēzeknes pulks un Aparnieka partizānu pulks iegāja [[Torņakalns|Torņakalna]] aizmugurē, 6. Rīgas pulks ieņēma [[Zasulauks|Zasulauku]], 7. Siguldas pulks ieņēma Torņakalnu un Cementa fabriku. 11. novembra rītā tika atbrīvots [[Torņakalns]], vakarā bermontieši bija atspiesti līdz [[Olaine]]i un [[Ķekava]]i. Lai nedotu iespēju vāciešiem pārgrupēties, Latvijas armija turpināja nepārtrauktu pretinieka vajāšanu Zemgalē un Kurzemē. 15. novembrī Latgales divīzija ieņēma [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Kalnciems|Kalnciemu]]. Tikmēr Liepājā bermontieši veica pēdējo mēģinājumu ieņemt Karostu, taču [[Oskars Dankers|Dankera]] vadītā pretuzbrukumā tos sakāva un atsvieda [[Durbe]]s virzienā. Jelgavas sektorā bermontieši mēģināja veikt pretuzbrukumu, taču tika sakauti. 16. novembrī Rēzeknes pulks ieņēma Ķemerus, 17. novembrī 4. Valmieras pulks ieņēma [[Bauska|Bausku]]. Rietumkrievijas armijas jaunais komandieris ģenerālis [[Valters fon Eberharts]] 18. novembra vakarā piedāvāja noslēgt pamieru, taču tika ignorēts. 21. novembrī Latvijas armijas Daugavpils, Siguldas un Rīgas pulki [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|atbrīvoja Jelgavu]], bet 22. novembrī Tukumu, 24. novembri Talsus un Sabili, 27. novembrī Vecauci. Atkāpšanās laikā bermontieši ne tikai aplaupīja vietējos iedzīvotājus un zemniekus, bet arī aizdedzināja daudzas ēkas, tai skaitā [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. Ņemot vērā lielo vāciešu skatu, Vācijas valdība paziņoja, ka tā ir ņēmusi Rietumkrievijas armiju savā aizsardzībā, un ka Latvijai ir jāpārtrauc kaujas operācijas. Atbildot Latvija pieteica karu Vācijai un turpināja kaujas darbības Kurzemē. Līdz 1919. gada [[1. decembris|1. decembrim]] tālaika Latvijas teritorija līdz pat [[Palanga]]i bija atbrīvota no vācu karaspēka. [[Žemaitija|Žemaitijā]] Rietumkrievijas armijas paliekas sakāva arī [[Lietuva]]s karaspēks un tās paglābās [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]. Attiecības ar Vāciju normalizēja 1920. gada 15. jūlija [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju]]. Izmantojot uzvaru, 4. decembrī demisionēja jūlijā izveidotā otrā Pagaidu valdība, un 8. decembrī Tautas padome apstiprināja trešo Ulmaņa veidoto Pagaidu valdību, kurā pa vienai vietai bija atvēlēts vāciešiem un ebrejiem. == Latgales atbrīvošana == [[Attēls:Austrumu fronte, 1919.JPG|thumb|Austrumu fronte 1919. gada 7. jūnijā]] [[Attēls:Latvija brīvības cīņu laikā 1920.jpg|thumb|220px|Latvijas un Igaunijas armiju kontrolētā teritorija pirms [[Latgales atbrīvošana]]s (no 1920. gada sākumā iespiestas angļu kartes)]] [[Attēls:Latgales partizānu pulka karavīri.jpg|thumb|220px|Latgales partizānu pulka kareivji]] [[Attēls:Latgales atbrīvošana.jpg|thumb|220px|Frontes līnija kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža 1920. gadā Latgalē]] === Austrumu fronte, 1919 === [[LSPR]] valdība pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada 22. maijā bēga uz Krievijas pilsētu [[Veļikije Luki]]. Pēc frontes stabilizēšanās, jūlijā tā atgriezās Latvijā, kur līdz 1920. gada janvārim bāzējās [[Rēzekne|Rēzeknē]]. Pēc tam, kad igauņu armija 26. maijā ieņēma [[Pleskava|Pleskavu]], uzbrukumu Latgales virzienā turpināja daļa igauņu spēku, kopā ar [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss|dāņu brīvprātīgajiem]] un Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras pulku. Maija beigās tika atbrīvota Vidzemes austrumu daļa un 5. jūnijā sasniegta [[Jēkabpils]]. Uzbrukums notika ar minimālu pretestību, saņemot daudz karagūstekņu un kara materiālu. Tuvojoties Cēsu kaujām, igauņi atvilka savu karaspēku, un uzbrukums Latgalei apsīka. Lai papildinātu spēkus, 12. jūnijā tika veikta mobilizācija Līvānu un Stalidzēnu pagastos, iegūstot 400 jauniesauktos. Mobilizācija Pļaviņu rajonā deva vēl 900 vīrus. Fronte nostabilizējās līnijā [[Daugavpils]]—[[Līvāni]]—[[Rudzāti]]—[[Varakļāni]]—[[Lubāna ezers]]—[[Kuprava]]—[[Liepna]]—Pleskava. Boļševiku kontrolētajos apgabalos izvērsās partizānu cīņa. Maija beigās sāka organizēties partizāni Balvos, kas 27. maijā uz ceļa netālu no [[Stompaki]]em apšaudīja boļševiku kolonnu. Lai nodrošinātu kārtību piefrontes joslā, sāka veidoties [[Latgales partizānu pulks]]. 6. jūnijā boļševiku pamestajos Balvos ienāca igauņu karaspēks, kas turpmāk kritiskos brīžos sniedza palīdzību partizāniem. 8. jūnijā notika partizānu uzbrukums [[Gārsene|Gārsenē]], kam sekoja apšaude [[Aknīste|Aknīstē]]. 22. jūnijā [[Aknīste|Aknīstē]] nodibinājās [[Augškurzemes partizānu pulks]] ar 110 vīriem, kas līdz jūlija beigām bija padots [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]] daļēji ieņēmušās Lietuvas armijas pavēlniecībai. 21. jūnijā vietējie partizāni atsita uzbrukumu [[Turki (Turku pagasts)|Turku ciemam]]. 24. jūnijā pulkveža Baloža komandētās Dienvidlatvijas brigādes spēki ieradās [[Mārciena]]s un [[Ļaudona]]s apkārtnē, kur no 2. Cēsu pulka pārņēma frontes aizsardzību, bet 26. jūnijā pārņēma arī [[Barkava]]s aizsardzību. === Polijas ambīcijas === Kad 1919. gada 28. jūnijā Vācija beidzot parakstīja Versaļas miera līgumu, [[Polijas Otrā republika]], kas vēlējās 1772. gada robežu atjaunošanu, guva iespēju pārvietot savu armiju no vācu robežām uz austrumiem. Ātri ieņēmuši Minsku un nodrošinājuši savu austrumu flangu, poļi augusta vidū atsāka uzbrukumu Daugavpils un [[Polocka]]s virzienā. 31. augusta rītā Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija (''1. Dywizja Piechoty Legionów'') ielauzās [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] stacijā un sāka uzbrukumu [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] tilta virzienā, draudot iebrukt Daugavpilī. Pievilktie Sarkanās armijas papildspēki šo uzbrukumu atsita, atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]], saglabājot kontroli pār priekštilta nocietinājumiem Daugavas dienvidu krastā. 1. septembrī poļiem Daugavpils frontē bija 91 virsnieks, 4256 kareivji, 85 ložmetēji, 8 lielgabali, pāris mīnmetēji. Gatavojoties nākamajam uzbrukumam, poļu karaspēks pieauga līdz 104 virsniekiem, 6320 kareivjiem un 96 ložmetējiem. 27. septembrī, laižot darbā jau 37 lielgabalus, no kuriem 18 bija smagie, kā arī 20 franču ražojuma tankus, poļi atsāka uzbrukumu dienvidu krasta priekštilta nocietinājumiem, kurus izdevās ieņemt 28. septembrī. Daugavas šķērsošana un Daugavpils ieņemšana vairs netika mēģināta līdz pat 1920. gada janvāra uzbrukuma operācijai.<ref name="ReferenceO" /> === Austrumu fronte, 1920 === {{Pamatraksts|Latgales atbrīvošana}} Latgales atbrīvošanas operāciju bija iecerēts sākt 1919. gada oktobra sākumā, bet šos plānus izjauca Bermonta uzbrukums. [[Bermontiāde]]s laikā Latgales frontē atradās [[1. Kurzemes divīzija]]s Liepājas, Ventspils un Jelgavas pulki, kā arī [[Latgales partizānu pulks]] un vācbaltiešu [[Baltijas landesvērs]]. Uzreiz pēc Bermonta sakāves armijas galvenos spēkus atkal pievērsa pēc iespējas ātrākai Latgales atbrīvošanai. Tam bija vairāki iekšēji un ārēji iemesli: * Igaunija sāka miera sarunas ar Padomju Krieviju, kas nozīmēja, ka Krievijas Pilsoņu karā uzvarējušajiem boļševikiem drīz rastos iespēja uz Latgales fronti nosūtīt papildspēkus. Igauņi ar Padomju Krieviju pamieru noslēdza 31. decembrī, un tas stājās spēkā 1920. gada 3. janvārī. * Latgales atbrīvošana pirms gaidāmo Latvijas—Padomju Krievijas pamiera sarunu sākšanas dotu Latvijai spēcīgāku stāvokli sarunās. * Ar Lietuvu un Poliju vēl nebija panāktas vienošanās par robežām, un nevarēja pieļaut, lai šo valstu armijas pirmās ieņemtu Daugavpili un tās apkārtni. * Polija piedāvāja 30 000 karavīrus Latgales atbrīvošanai, sākotnēji pretī prasot tikai viņu apgādāšanu ar pārtiku. * Drīza Latgales atbrīvošana ļautu visā Latvijas teritorijā veikt [[Satversmes sapulces vēlēšanas]]. * Latgales ceļu sliktais stāvoklis nozīmēja, ka karaspēka kustībai labāka ir ziema, nekā pavasara šķīdonis. Pēc jaunas mobilizācijas Latvijas Bruņoto spēku kopskaits 1919. gada 31. decembrī sasniedza 69 232 cilvēkus, kurus papildināja 2179 brīvā līguma darbinieki, tādējādi armijas kopskaits pārsniedza 71 000. Boļševiki Latgalē bija izvērsuši [[15. armija (KPFSR)|Padomju Krievijas 15. armiju]] ar vairākām strēlnieku divīzijām, kuru kopskaitu 1920. gada 1. janvārī lēsa uz 6620 kājniekiem, 370 kavalēristiem ar 239 ložmetējiem un tuvu 60 lielgabaliem. Pēc uzvaras pār Bermontu uz Latgales fronti pārsvieda [[3. Latgales kājnieku divīzija|3. Latgales kājnieku divīziju]]. Tā pret boļševikiem sakopoja 2 divīzijas (6 pulkus), Latgales partizānu pulku un landesvēru, kas kopumā veidoja 22 000 kareivju ar 326 ložmetējiem un 33 lielgabaliem. Tika noslēgta vienošanās ar Poliju, kas uzbrukumam atvēlēja 30 000 kareivjus, pretī prasot tikai to apgādāšanu ar pārtiku. Poļu armija apņēmās veikt uzbrukumu no Daugavpils līdz [[Polocka]]i izvietotajiem padomju spēkiem, forsējot Daugavu pie Daugavpils. Latvijas armijai bija jāšķērso Daugava pie [[Buivīši]]em, sasniedzot [[Asvejas ezers|Osvejas ezeru]] un [[Zilupe (upe)|Zilupi]]. Latviešu kreisajam spārnam vajadzēja ieņemt [[Pitalova|Pitalovu]], [[Kārsava|Kārsavu]], Rēzekni un [[Ludza|Ludzu]]. Kopējā uzbrukuma sākumu noteica uz 1920. gada 3. janvāri, un to vadīja Polijas ģenerālis [[Edvards Ridzs-Smiglijs]]. 3. janvārī poļi ieņēma Daugavpili un līdz 5. janvārim sasniedza [[Dubna (upe)|Dubnas upi]]. Latviešu kreisā spārna uzbrukums, kam bija jāsākas 5. janvārī ar uzbrukumu Pitalovas stacijai, slikto laika apstākļu dēļ sākās tikai 9. janvārī. [[8. Daugavpils kājnieku pulks]] 9. janvārī ieņēma [[Viļaka|Viļaku]]. Boļševiku aizsardzībai palīdzēja tas, ka 3. janvārī bija sācies pamiers ar Igauniju, tādējādi tie varēja pārmest papildspēkus Pitalovas aizsardzībai, kuru 13. janvārī aizsargāja 5400 kareivji ar 107 ložmetējiem. 14. janvārī Pitalovu beidzot ieņēma Latgales partizānu pulks, un nākamajās dienās to izdevās noturēt, par spīti atkārtotiem boļševiku pretuzbrukumiem. Uz Latgales fronti 15. janvārī pārmeta arī Vidzemes divīzijas Valmieras pulku. Rēzekni izdevās ieņemt vēlāk nekā plānots. 21. janvāra rītā pilsētā iebruka landesvēra vienības, kurām ap 12:00 sekoja [[2. Ventspils kājnieku pulks]]. Šajās dienās kaujas darbību ietekmēja lielais sals, temperatūrai nokrītot līdz -20, -29 grādiem. 26. janvārī Ventspils pulks ieņēma Ludzu. Uzbrukumam sākoties, Padomju Latvijas valdība bēga uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī [[Veļikije Luki|Veļikije Lukos]] paziņoja par savas pastāvēšanas beigām. Par sasniegumiem Latgales atbrīvošanā Tautas padome 23. janvārī Balodi paaugstināja par ģenerāli. Apvienotie Latvijas un Polijas spēki [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|kaujās pie Daugavpils]], [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija|Ziemeļlatgales operācijā]] un [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas]] kauju laikā ieguva kontroli pār Latgali. Pēc [[Zilupe (upe)|Zilupes]] līnijas sasniegšanas uzbrukumi 1. februārī apstājās, jo 30. janvārī bija noslēgts slepens pamiers starp Latviju un Padomju Krieviju. Nelielas sadursmes turpinājās vēl vairākas dienas. Miera sarunas oficiāli sākās 1920. gada 16. aprīlī un [[Latvijas—Krievijas miera līgums]] tika noslēgts 11. augustā. Pretstatā visiem citiem, kas bija palīdzējuši Latvijai brīvības cīņās, poļi sākotnēji neprasīja nekādu samaksu, vienīgi vēlējās, lai Latvija uztur poļu daļas, kamēr tās karo Latvijas teritorijā. Taču poļu armijas ieņemtā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļa pēc ieņemšanas tika iekļauta Polijas sastāvā un 1919. gadā [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsēta, [[Bornes pagasts|Bornes]], [[Silenes pagasts|Borovkas (Silenes)]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes]], [[Salienas pagasts|Salienas]] un [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas]] pagasti tika administratīvi iekļauti Polijas Braslavas apriņķī, ar Grīvu kā centru. Sakarā ar militārajām neveiksmēm [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju karā]] poļu karaspēks bija spiests atstāt Grīvu un Ilūkstes apriņķa teritoriju, un 1920. gada jūnijā to ieņēma Latvijas armija. Polija no pretenzijām uz šo teritoriju atteicās tikai 1938. gadā. Līdzīgi tika atrisinātas Lietuvas teritoriālās pretenzijas. == Diplomātiskā darbība kara laikā == Paralēli militārajiem notikumiem, ne mazāk svarīgi bija Latvijas Pagaidu valdības centieni iegūt ārvalstu politisko, finansiālo un militāro atbalstu. Latviešu politiķi izmantoja katru iespēju, lai nodibinātu ciešākus sakarus ar Antantes valstīm, īpaši Lielbritāniju, kuras karaflote atradās Baltijas jūrā. Pagaidu valdībai bija diplomātiskas attiecības ar Vācijas pārstāvi Vinnigu un jauno Vācijas vēstnieku Gisbertu fon Rombergu. Uz Vāciju bija nosūtīts Latvijas pārstāvis [[Vilhelms Šreiners]].<ref>[http://www.bundesarchiv.de/aktenreichskanzlei/1919-1933/0000/adr/adrsz/kap1_1/para2_205.html Schreiner, Wilhelm (Šreiners, Vilhelms)]</ref> Lielbritānija un Francija 1917. gada beigās vienojās par ietekmes zonām reģionā, Lielbritānijai uzticot Baltijas piekrasti, bet Francijai — [[Polijas Otrā republika|atjaunoto Poliju]]. Drīz pēc Vācijas padošanās, 1918. gada 1. decembrī Liepājā ieradās vairāk nekā 20 britu karakuģu eskadra kontradmirāļa [[Edvīns Aleksanders-Sinklērs|Edvīna Aleksandera-Sinklēra]] vadībā, kas tālāk devās uz Tallinu. 4. decembrī Ulmanis un Finanšu ministrs [[Kārlis Puriņš]] devās uz Tallinu, lai satiktos ar angļiem, taču nav drošu ziņu par viņu tikšanos. Ulmanis arī it kā esot apmeklējis Helsinkus, kur lūdzis palīdzību ASV pārstāvjiem. Antantes pārstāvjiem šajā laikā trūka zināšanu par Baltijas reģiona politisko situāciju. Ulmaņa ārzemju brauciena laikā pastiprinājās padomju iebrukums Latvijā, un 1918. gada 7. decembrī jaunais Apsardzības ministrs Zālītis ar Vinnigu parakstīja [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par Landesvēra izveidošanu]]. Vinnigs finansiāli atbalstīja Pagaidu valdību, no 22. novembra līdz 4. janvārim tai piešķirot vismaz 3,75 miljonus marku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:139{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:139{{!}}issueType:B }}</ref> 17. decembrī Stučka izplatīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|Padomju Latvijas izveidošanas manifestu]], pasludinot Pagaidu valdību par gāztu. Pēc vizītes Tallinā 17. decembra vakarā E. Aleksandera-Sinklēra vadītā britu eskadra piestāja Rīgā. 18. decembrī pēc Aleksandera-Sinklēra, britu konsula [[Vivjēns Bosenkets|Vivjēna Bosenketa]] (''Bosanquet'') (kurš ieradās ar britu kuģi) un Pagaidu valdības sapulces tika paziņots, ka daļa britu kuģu paliks Rīgā un sniegs militāro atbalstu Pagaidu valdības spēkiem. Eskadras lielākā daļa devās uz Liepāju. 20. decembrī Ulmanis iesniedza protestu Bosenketam par to, ka pretēji pamiera noteikumiem, Vācijas armija atkāpjas, neaizstāvot Latviju. 23. decembrī uz britu mīnukuģa "Princess Margaret" notika Bosenketa tikšanās ar Vinnigu un 8. armijas pavēlniecības pārstāvi apakšpulkvedi Birkneru. Aizbildinoties ar vācu armijas sabrukumu, Birkners paziņoja, ka nevar izpildīt Bosenketa prasību pretoties boļševikiem un atgūt jau zaudētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL688{{!}}page:68{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL688{{!}}page:68{{!}}issueType:B }}</ref> Uz Pagaidu valdības lūgumu pēc Lielbritānijas militārās iejaukšanās briti atbildēja, ka ir gatavi latviešu karaspēku atbalstīt ar ieročiem, taču nekāda militāra desanta Rīgā nebūs. Britiem nevēloties militāri palīdzēt un latviešiem negribīgi pievienojoties Pagaidu armijas vienībām, Ulmanis pēc konsultēšanās ar Bosenketu vērsās pie Vinniga pēc palīdzības un 1918. gada 29. decembrī noslēdza [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|līgumu par pilsonības piešķiršanu]] Vācijas brīvprātīgajiem kareivjiem. Tas drīz radīja problēmas ar vāciešu un vācbaltiešu militārajiem formējumiem, kas bieži vien veidojās patvaļīgi, bez skaidra juridiskā statusa, militārās un politiskās pakļautības. Protestējot pret šo līgumu, 30. decembrī sociāldemokrāti pameta Tautas padomi. 1919. gada 2. janvārī ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Meierovics]] nosūtīja vēstuli Lielbritānijas premjerministram [[Deivids Loids Džordžs|Loidam-Džordžam]], kā arī ASV, Francijas, Itālijas un Japānas valdībām, lūdzot 15 miljonu mārciņu aizdevumu cīņai pret lieliniekiem. 10. janvārī Latvijas pagaidu valdība iecēla kapteini [[Jorģis Zemitāns|Zemitānu]] par kara lietu pārstāvi Igaunijā. 20. janvārī Igaunijas valdība atļāva Tallinā, Pērnavā un Tartu izveidot pa divām latviešu rotām katrā pilsētā. 1919. gada 12. janvārī Ulmanis kopā ar Finanšu ministru Puriņu un Zemkopības ministru Goldmani no Liepājas devās uz Stokholmu un Kopenhāgenu. Stokholmā jau atradās Tautas padomes priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] un priekšsēdētāja biedrs [[Gustavs Zemgals]]. Liepājā no valdības palika tikai [[Miķelis Valters]], [[Jānis Zālītis]] un [[Teodors Hermanovskis]]. Ulmaņa aizbraukšanu no Liepājas daudzi uztvēra kā bēgšanu no valsts. Pēc lēna kuģojuma ar kabeļkuģi 20. janvārī Ulmaņa delegācija ieradās [[Bornholma|Bornholmā]] un nākamajā dienā Kopenhāgenā, kur preses intervijā aicināja atbalstīt Latviju pret boļševikiem. Ulmanis tikās ar ASV vēstniecības darbiniekiem, lūdzot naudas un pārtikas palīdzību, un atļauju vervēt brīvprātīgos. Lielbritānijas vēstniecībā viņš vienojās par 5000 šauteņu piegādi latviešu karaspēkam. 25. janvārī Ulmanis ar Puriņu ieradās Stokholmā, kur zviedri bija sākuši vervēt brīvprātīgos karošanai Latvijā, savācot 400 virsniekus un 4000 kareivjus. Taču uzreiz pēc Ulmaņa došanās uz Helsinkiem vervēšanu Zviedrijā pārtrauca, iespējams, tāpēc, ka Ulmanis nevarēja apsolīt naudu algotņu apmaksai. No Helsinkiem, kur atkal notika sarunas ar ASV diplomātiem, Ulmanis devās uz Tallinu, kur igauņi izvērsa veiksmīgu pretuzbrukumu pret Padomju Krievijas iebrucējiem. Šeit izdevās panākt vienošanos ar igauņiem par latviešu bruņoto vienību veidošanu Igaunijā un atbrīvotajos Ziemeļlatvijas novados. No Tallinas viņš atkal devās uz Stokholmu, kur veica sarunas ar baņķieriem par kokmateriālu pārdošanu. No Stokholmas caur Berlīni Ulmanis devās uz [[Kauņa|Kauņu]], kur 1. martā parakstīja vienošanos ar Lietuvu kas Latvijai piešķīra 5 miljonus vācu marku, apmaiņā pret lietuviešu tiesībām izmantot Liepājas ostu. Lietuvas kravu apsargāšanu ostā ļāva veikt Lietuvas kareivjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:157{{!}}issueType:B |title=Kārļa Ulmaņa dzīve |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305024292{{!}}article:DIVL1301{{!}}page:157{{!}}issueType:B }}</ref> <gallery> HMS PRINCESS MARGARET.jpg|Britu mīnukuģis "Princess Margaret" The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19366.jpg|Admirāļa Sinklēra flagmanis "Cardiff" The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19378.jpg|Britu kuģi Liepājā 1918. gada decembrī The British Naval Campaign in the Baltic, 1918-1919 Q19368.jpg|Britu kuģi Liepājā 1918. gada decembrī </gallery> === Antantes politika === Lielbritānijas pirmajā Baltijas misijā bija gandrīz 40 cilvēku. 1919. gada februārī un martā briti sāka piešķirt šaujamieročus latviešu un igauņu vienībām. Britu kara flote Baltijas jūrā pieauga līdz 100 kuģiem, nodrošinot satiksmi un piegādes. Franču misiju vadīja apakšpulkvedis [[Emanuēls Diparkē]] (''Du Parquet''). ASV misijas vadītājs apakšpulkvedis [[Vorviks Grīns]] 1919. gada pavasarī personīgi iepazinās ar situāciju frontē un 12. aprīlī ziņoja uz Parīzi, ka bez vācu karaspēka (kurā esot 73 000 kareivju) šī zeme tūlīt kritīs boļševiku rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:109{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:109{{!}}issueType:B }}</ref> Aprīlī Grīns daudz pūļu veltīja tam, lai nodrošinātu Kurzemē bāzētā vācu karaspēka netraucētu apgādi. Amerikāņi un franči pavasarī sāka pārdot jaunajām Eiropas valstīm savus pārpalikušos karamateriālus. ASV piešķīra kredītu Baltijas valstu apgādei ar pārtiku. Pirmā pārtikas piegāde Liepāju sasniedza 9. aprīlī. Kopumā ASV Latvijai pārdeva pārtiku 2,6 miljonu ASV dolāru vērtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:114{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1161{{!}}page:114{{!}}issueType:B }}</ref> 16. aprīļa apvērsuma dēļ 4. maijā Lielbritānijas ārlietu ministrs Balfūrs pieprasīja fon der Golca atsaukšanu, ko Vācijas valdība noraidīja 9. maijā. Vācija paziņoja, ka plāno visdrīzākajā laikā izvest karaspēku no Baltijas, tā apklusinot britu protestus, kuriem vācu karaspēka klātbūtne bija nepieciešama cīņā pret boļševikiem (pakāpeniski sākās 1. gvardes divīzijas daļu pārvietošana uz Polijas robežu). Tikmēr Vorviks Grīns regulāri tikās ar fon der Golcu un atbalstīja ģenerāļa darbības. 22. aprīļa Antantes misiju pārstāvju sapulce Liepājā vienojās par vēstuli fon der Golcam, pieprasot Manteifeļa un Pfefera vienību nosūtīšanu atpakaļ uz fronti, kā arī tādas Latvijas valdības sastādīšanu, kurā būtu pārstāvētas visas Latvijas etniskās grupas. Tādējādi radās priekšnoteikumi Niedras valdības veidošanai. Grīns, neapmierināts ar Niedras valdības provācisko sastāvu, 30. aprīlī noturēja kopīgas sarunas ar Niedru un Ulmani, kas beidzās bez panākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1467{{!}}page:131{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1467{{!}}page:131{{!}}issueType:B }}</ref> Grīns piedāvāja Ulmaņa vadītu valdību, kurā Ulmaņa ministri ieņemtu 7—8 vietas, bet 4—5 būtu Latvijas vāciešiem un ebrejiem. Ņemot vērā vācbaltiešu aktīvo dalību karā pret boļševikiem, Grīns uzskatīja, ka viņiem pienākas pārstāvniecība valdībā. 23. maijā nodibināja Antantes militāro misiju Baltijā britu ģenerāļa [[Huberts Gofs|Huberta Gofa]] vadībā, militārās misijas vadītājs Latvijā bija [[brigādes ģenerālis]] [[Alfrēds Berts]]. Vorvika Grīna ietekme strauji samazinājās, britiem pilnībā atbalstot igauņus un vēršoties pret vāciešiem. Gofa iecelšana iezīmēja Ulmaņa Pagaidu valdības varas atjaunošanas sākumu. Pēc Rīgas ieņemšanas Antantes valstis 25. maijā brīdināja Vāciju neizvest savu karaspēku no Baltijas, jo tas nozīmētu boļševiku atgriešanos. 29. maijā Antante atteicās no Balfūra 4. maija prasības atsaukt fon der Golcu. Vācieši izmantoja šo politisko atbalstu, lai mēģinātu leģitimizēt Niedras valdību. 5. jūnijā Niedra Antantes misijām iesniedza savu plānu Tautas sapulces sasaukšanai un jaunas valdības izveidošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:145{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:145{{!}}issueType:B }}</ref> 1919. gada vasarā Antante cerēja uz [[Baltā kustība|Baltās kustības]] uzvaru Krievijas pilsoņu karā, kas novestu pie demokrātiskas Krievijas izveidošanas. 1919. gada 26. maijā Antante aicināja admirāli [[Kolčaks|Kolčaku]] atzīt Polijas un Somijas neatkarību, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai paredzot plašu nacionālo autonomiju. Vācu militārie un politiskie panākumi Latvijā satrauca britus, kas Parīzes miera sarunu gaitā 13. jūnijā ierosināja, ka, ņemot vērā boļševiku spēku sakāves, pienācis laiks reālo varu nodot vietējām valdībām, un sākt vācu karaspēka izvešanu no reģiona. Antante pieņēma lēmumu aizliegt vāciešiem tālāku virzību Igaunijas virzienā, lika pamest Ventspili un Liepāju un uzsākt evakuāciju no Baltijas. Antante apņēmās apgādāt vietējos nacionālos karaspēkus ar ieročiem, apģērbu un karamateriāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:152{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises, 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1719{{!}}page:152{{!}}issueType:B }}</ref> 13. jūnijā ieradies Latvijā Gofs uzreiz pieprasīja landesvēra un vācu vienību atvilkšanu no Vidzemes, kā arī varas nodošanu Ulmaņa valdībai. Fon der Golcs atteicās pakļauties, norādot, ka šādi lēmumi jāpieņem Vācijas valdībai. Gofa parādīšanās lika vāciešiem paātrināt lēmumu par igauņu sakaušanu, cerot nostādīt britus fakta priekšā. 22. jūnijā Vācijas valdība informēja fon der Golcu, ka drīzās [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līguma]] parakstīšanas dēļ Vācijas karaspēkam jāpamet Liepāja. 23. jūnijā vācieši aizgāja no Liepājas uz [[Grobiņa|Grobiņu]] un [[Priekule|Priekuli]], bet Liepājā iegāja Līvena kareivji. Sakāve [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] un Liepājas evakuācija 23. jūnijā samazināja vācu militārās ambīcijas, un briti izlēma ļaut vācu karaspēkam palikt Baltijā, kamēr turpināsies cīņa pret boļševikiem. Par Liepājas garnizona komandieri iecēla britu apakšpulkvedi Robinsonu. 26. jūnijā Liepājā ieradās Gofs un 27. jūnijā paziņoja, ka Ulmaņa Pagaidu valdība atsāk darbu. Tajā pašā dienā Gofs uz sava kuģa tikās ar Niedru, paziņojot, ka atbalsta Ulmaņa—Niedras—vācbaltu koalīcijas valdības veidošanu. Taču sarunās par otro Pagaidu valdību Ulmanis un vācbaltieši Niedru pilnībā ignorēja.<ref name="ReferenceO" /> [[Strazdumuižas pamiers]] skaidri iezīmēja Lielbritānijas politisko atbalstu Ulmaņa Pagaidu valdībai. 30. jūnijā atkāpās pirmā Ulmaņa Pagaidu valdība, briti ar igauņiem un vāciešiem (bez Latvijas pārstāvju piedalīšanās) 3. jūlijā parakstīja Strazdumuižas pamieru par Vācijas karaspēka izvešanu. Rīgas pārvaldi uz neilgu laiku pārņēma Antantes pārstāvji. 6. jūlijā Rīgā iegāja [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s spēki, 8. jūlijā Rīgā no Liepājas ar "Saratovu" ieradās jau demisionējusī Pagaidu valdība. Sekojot Antantes prasībai par plašāku etnisko koalīciju, 13. jūlijā Ulmanis izveidoja otro Pagaidu valdību ar vācbaltu un ebreju ministru līdzdalību. Vācu un landesvēra galvenie spēki, kopumā ap 35 000 kareivju, atkāpās uz Tukumu, Jelgavu, Bausku un Priekuli.<ref name="ReferenceO" /> Ar Gofa 8. jūlija pavēli par landesvēra komandieri iecēla britu apakšpulkvedi [[Harolds Aleksanders|Aleksanderu]] un nosūtīja uz Austrumu fronti. Britu virsnieki aizvietoja vāciešus, sākot apmācīt latviešu vienības. 1919. gada 17. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar ASV par karamateriālu piegādi no militārajām noliktavām Francijā un 1919. gada laikā amerikāņu piegādes sasniedza 2,5 miljonus [[USD]]. 27. augustā [[Jānis Seskis]] noslēdza līgumu arī ar Franciju, kas apņēmās piegādāt karamateriālus 15 miljonu franku vērtībā, pilnībā apgādājot vienu latviešu divīziju. Franču virsnieki apmācīja latviešu kareivjus piegādāto ieroču lietošanā. Francija piegādāja ieročus un formas tērpus 10 000 kareivjiem, 6 artilērijas baterijas ar 50 000 lādiņiem, 50 ložmetējus, 500 rokas ložmetējus ar 10 miljoniem patronu. Francija arī piegādāja 5 miljonu ASV dolāru vērtu kravu ar 40 000 veļas pāriem, 500 tonnām medikamentu, kā arī lauka pārtiku un kondensēto pienu. Lielbritānija rudenī piegādāja ieročus un formastērpus 10 000 kareivju vajadzībām. Dati par piegādēm atšķiras. Oktobrī Lielbritānija piegādāja 28 lielgabalus, 18 600 šautenes, 124 ložmetējus, 30 000 lielgabala lādiņus, 10 miljonus patronu. Britu ieroču piegādes turpinājās novembrī, un decembrī tika piegādāti pirmie tanki. Līdz kara beigām briti piegādāja ieročus 2,3 miljonu mārciņu apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1905{{!}}page:166{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1905{{!}}page:166{{!}}issueType:B }}</ref> Pēc citiem datiem, oktobrī Lielbritānija piegādāja 19 500 šautenes, 14 vieglos un 2 smagos lielgabalus, 5000 lielgabalu lādiņus, 25 ložmetējus, 16 miljonus krievu, 5 miljonus angļu un 1 miljonu vācu šauteņu patronu. Par ieročiem Latvija daļēji norēķinājās pārdodot kokmateriālus un linus. 1919. gada augusta sākumā Gofu atsauca uz Londonu, un par Lielbritānijas militārās misijas vadītāju kļuva viņa vietnieks britu ģenerālis [[Frenks Māršs]]. Lai nodrošinātu igauņu atbalstu [[Nikolajs Judeņičs|Judeniča]] baltajam karaspēkam, viņš panāca, ka Judeničs atzīst Igaunijas neatkarību. Lai koordinētu dažādo valstu un kustību karus pret Padomju Krieviju 26. augustā Rīgā Mārša vadībā notika konference, kurā piedalījās Igaunijas pārstāvis [[Johans Laidoners]], Latvijas pārstāvji Ulmanis un Sīmansons, Bermonts, Lietuvas un Polijas pārstāvji. Viņi vienojās par kopīgu ofensīvu 15. septembrī. Katrai armijai iedalīja atbildību par konkrētu frontes sektoru. Latvijā igauņiem atstāja atbildību par Austrumu fronti uz ziemeļiem no [[Lubāns|Lubāna]] ezera, Latvijas armijai no Lubānas ezera dienvidiem līdz [[Subate]]i. Bermontam bija jāieņem Daugavpils un pa Maskavas dzelzceļu jāuzbrūk [[Veļikije Luki|Veļikijiem Lukiem]]. Lietuvas armija atbildēja par fronti no Subates līdz punktam 35 km uz dienvidrietumiem no Daugavpils, uz dienvidiem no kura fronti pārņēma Polija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B }}</ref> Vienošanās jau no sākuma saskārās ar politiskām grūtībām un ofensīva izgāzās. Briti nesekmīgi mēģināja panākt, lai Bermonts atzīst Pagaidu valdību. Bermonts atteicās to darīt, izmantojot to, ka viņa armijā bija tuvu 50 000 kareivjiem, kamēr Judeniča armijā bija nazāk par 19 000. Uzskatot, ka Bermonta nepaklausības iemesls ir viņa pārāk ciešie sakari ar vāciešiem, 15., 18. un 25. septembrī Antantes augstākā padome aicināja fon der Golcu ar štāba virsniekiem atsaukt uz Vāciju, attiecīgu notu iesniedzot 27. septembrī. 3. oktobrī Vācija atbildēja, ka fon der Golcs ir atsaukts, un galīgo vācu evakuāciju vadīs ģenerālis [[Valters fon Eberharts]]. Gandrīz visi vācu kareivji šajā laikā jau bija pārgājuši Bermonta pakļautībā un evakuācija uz viņiem neattiecās. Lai risinātu Latvijas un Igaunijas konfliktus ar Bermontu un Judeniču, Antante izveidoja [[Baltijas reģiona sabiedroto komisija|Baltijas reģiona sabiedroto komisiju]] franču ģenerāļa [[Anrī Albērs Nisels|Nisela]] (''Nissel'') vadībā. Arī Nisels cerēja panākt risinājumu, kas ļautu balto krievu un vāciešu spēkiem palikt šeit, turpinot cīņu pret boļševikiem. Taču vēl pirms komisijas ierašanās Latvijas armija sakāva un padzina Bermontu no valsts, ignorējot Nisela aicinājumus pārtraukt kaujas. Līdz ar Vrangeļa armijas sagrāvi 1920. gada beigās kļuva skaidrs, ka boļševikus gāzt neizdosies, un demokrātiska Krievija "vienotās un nedalāmās" impērijas robežās neizveidosies. Antantes valstis 1921. gada janvārī atzina Latvijas un Igaunijas neatkarību. Tādējādi Padomju Krievijas uzvara nodrošināja Latvijas neatkarību.<ref name="ReferenceO" /> ASV visilgāk cerēja uz boļševisma sakāvi, tāpēc Latvijas neatkarību atzina tikai 1922. gada vasarā. == Miers ar Krieviju == {{pamatraksts|Latvijas—Krievijas miera līgums}} [[Attēls:Talenta vēstule, 1919.JPG|thumb|Lielbritānijas pārstāvja Talenta vēstule Meierovicam ar lūgumu nesākt miera sarunas ar Padomju Krieviju]] 1919. gada 31. augustā Padomju Krievija piedāvāja Igaunijai sākt miera sarunas. 11. septembrī mieru piedāvāja arī Latvijai, Lietuvai un Somijai. Padomju Krievija piedāvāja atzīt šo valstu neatkarību, ko vēl nebija izdarījušas Antantes valstis vai [[Baltā kustība|Baltās kustības]] vadītāji. 11. un 12. septembrī Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, kas vienojās sasaukt Baltijas valstu premjerministru un ārlietu ministru konferenci. Tā notika 14. un 15. septembrī Tallinā, piedaloties Somijas, Igaunijas un Latvijas premjerministriem un ārlietu ministriem, kā arī Lietuvas pārstāvjiem, taču lēmumu par miera sarunām neizdevās pieņemt. Igaunijas delegācija tāpēc 18. septembrī pameta miera sarunas, kas 17. septembrī bija sāktas Pleskavā. No 29. septembra līdz 1. oktobrim Tērbatā atkal notika premjerministru un ārlietu ministru konference, kurā Somijas vilcināšanās dēļ (somi vēlējās iegūt parlamenta atbalstu miera sarunu sākšanai) pārējās Baltijas valstis piekrita jautājumu atlikt līdz 25. oktobrim. Pēc 6. oktobrī sāktām diskusijām pamiera sarunu sākšanu 9. oktobrī atbalstīja Latvijas Tautas padome. Lai nodibinātu kontaktu, 8. oktobrī no Rīgas uz Maskavu devās Sarkanā Krusta delegācija, kurai padomju ārlietu komisārs [[Georgijs Čičerins]] apliecināja gatavību atzīt Latviju tās etnogrāfiskajās robežās. Oktobra beigās Deņikins atradās 200&nbsp;km attālumā no Maskavas, bet Judeničs bija Petrogradas pievārtē, tāpēc miera sarunas pēc 25. oktobra nesākās. Latvija septembri un oktobrī saņēma Antantes pārstāvju brīdinājumus pret miera sarunu sākšanu ko pavadīja draudi pārtraukt jebkādu tālāku palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL2559{{!}}page:222{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918—1920 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL2559{{!}}page:222{{!}}issueType:B }}</ref> Somijas parlaments nolēma nesākt miera sarunas. Krievijas pilsoņu kara situācija strauji mainījās, un līdz novembra beigām Sarkanā armija bija sakāvusi Kolčaku, Deņikinu un Judeniču. 10. novembrī Tartu atkal sanāca Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji. Kā novērotāji piedalījās Somijas un Polijas pārstāvji. Igaunija vēlējās nekavējoties sākt miera sarunas, to atbalstīja Lietuva, kamēr Latvija, iesaistīta karā pret Bermontu, nebija gatava riskēt ar Antantes atbalsta zaudēšanu. Kad 17. novembrī uz sarunām ar Igauniju Tērbatā ieradās padomju delegācija, tā neoficiāli apstiprināja, ka ir gatava atzīt Latvijas tiesības uz Latgali. 19. novembrī Padomju Krievija ar Igauniju, Latviju un Lietuvu parakstīja vienošanos par karagūstekņu apmaiņu. Par spīti Antantes noraidošajai nostājai, 5. decembrī Tērbatā sākās Padomju Krievijas un Igaunijas miera sarunas, kurās Latvija piedalījās kā novērotāja. Decembrī mainījās Lielbritānijas politika attiecībā uz Krieviju, un tā vairs neiebilda pret Baltijas valstu vēlmi sākt miera sarunas. 19. decembrī padomju pārstāvji Latvijai iesniedza savu pamiera piedāvājumu, uz ko Latvija atbildēja ar piedāvājumu sākt slepenas sarunas, kā pamatnoteikumu pieprasot atzīt Latvijas tiesības uz Latgali. 24. decembrī Maskava uzaicināja Latvijas delegāciju uz sarunām. 31. decembrī Igaunija un Padomju Krievija parakstīja pamieru. 2. janvārī Latvijas pamiera delegācija devās uz Maskavu. 3. janvārī sākās Polijas un Latvijas kopīgā [[Latgales atbrīvošana]]s operācija. 6. janvārī Latvijas pamiera delegācija ieradās Maskavā un 11. janvārī sākās sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}page:52{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}page:52{{!}}issueType:B }}</ref> Padomju puse ierosināja pamieru noslēgt atklāti, kamēr Latvija uzstāja uz slepenu vienošanos, jo Latgalē turpinājās karadarbība, kuras dēļ pamiera noslēgšana ieilga. Šajā laikā, no 1920. gada 15. līdz 22. janvārim, Helsinkos notika piecu Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas) konference, kurā Somija atkal iestājās pret miera slēgšanu ar Padomju Krieviju. Latvijas delegācija beidzot saņēma pilnvaras 30. janvārī parakstīt pamieru, ar kuru karadarbību izbeidza 1. februārī plkst. 12.00. 6. februārī Padomju Krievija piedāvāja sākt miera sarunas. == Kara beigas == [[Attēls:Ģenerālis Balodis Neatkarības karš.JPG|thumb|left|200px|Ģenerālis Jānis Balodis pēc brīvības cīņu beigām]] 1920. gada 13. augusta pavēlē bruņotajiem spēkiem virspavēlnieks Jānis Balodis rakstīja: „Sakarā ar parakstītā miera līguma noteikumiem šodien pulksten 24 starp Latviju un Krieviju iestājas miera stāvoklis. Es apsveicu armiju ar varonīgi izcīnīto mieru un nosūtu vissirsnīgākos novēlējumus ikvienam karavīram, kā turpmākā dzimtenes aizsardzības darbā mūsu slavenās armijas rindās, tā atgriežoties pie citiem mūsu valsts nostiprināšanas un izbūves veidiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:104{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:104{{!}}issueType:B }}</ref> Sākās demobilizācija un dažādo armijas iestāžu likvidācija. 1921. gada 31. martā Balodis izdeva savu pēdējo virspavēlnieka pavēli armijai, 1. aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu likvidēt armijas štābu un virspavēlnieka amatu. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gada 1. decembrī Latvijas bruņotajos spēkos bija 51 176 karavīri pēc saraksta un 39 183 karavīri pēc sastāva (1886 virsnieki un sanitārvirsnieki, 539 kara ierēdņi, 6403 instruktori un 30 355 kareivji). 1921. gada sākumā demobilizēja visus Latvijas studentus, kuri bija nokalpojuši vismaz pusotru gadu (arī karaskolu un virsnieku kursus beigušos studentus), lai tie varētu turpināt izglītību. Līdz 1921. gada pavasarim varēja doties mājup vairāku kategoriju karavīri, atstājot kazarmās tikai kara ierēdņus, radistus, rakstvežus un tamlīdzīgus speciālistus. 1921. gada 15. maijā armijā pēc saraksta bija vairs tikai 24 616 karavīri, pēc sastāva — 20 260, 1. augustā attiecīgi — 23 748 un 19 229 karavīri.<ref>Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. Rīga, 1991., 41.lpp.</ref> === Valsts nostiprināšanās === {{pamatraksts|Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)}} [[Attēls:Latvijas karte J. Roze 1921.jpg|thumb|300px|Latvijas karte ar tālaika vietvārdu rakstību pirms galīgo valsts robežu nospraušanas (J. Roze, 1921)]] 1919. gada 19. augustā Tautas padome pieņēma likumu par [[Satversmes sapulces vēlēšanas|Satversmes sapulces vēlēšanām]], kas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Sākotnēji ievēlētajiem 150 deputātiem, pēc robežu novilkšanas Valkā, pievienojās vēl divi deputāti. 9. jūnijā Satversmes sapulce ratificēja 5. maijā Berlīnē parakstīto pagaidu līgumu ar Vāciju, bet 2. septembrī miera līgumu ar Krieviju. 1920. gada 16. septembrī Satversmes sapulce pieņēma pirmo likumu, kas iesāka [[Agrārā reforma Latvijā|Agrāro reformu Latvijā]] un vācu muižniecības ekonomiskās varas beigas. 1921. gada 26. janvārī Antantes valstis pieņēma lēmumu par Igaunijas un [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas atzīšanu ''de iure'']], un 22. septembrī Latviju uzņēma [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. 1922. gada 28. jūlijā Latviju atzina arī ASV. === Valsts robežas izveide === [[Padomju—poļu karš|Padomju—poļu kara]] laikā Polijas armija 1919. gada oktobrī bija okupējusi [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu un sešus apriņķa austrumdaļas pagastus ([[Bornes pagasts|Bornes]], [[Silenes pagasts|Borovkas (Ezernes)]], [[Demenes pagasts|Demenes]], [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnu]], [[Salienas pagasts|Salonajas]] un [[Skrudalinas pagasts|Skrudalienas pagastus]]), kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija, pēc 1920. gada oktobrī sākās sarunas par [[Latvijas—Polijas robeža]]s izveidi. Pēc neveiksmīgām divpusējām sarunām par [[Latvijas—Igaunijas robeža]]s gaitu abas puses vienojās jautājuma lemšanu uzticēt britu pulkveža Talenta vadītai komisijai. 1920. gada jūlija sākumā Talents [[Valka]]s pilsētas lielāko daļu un [[Valga (stacija)|Valkas dzelzceļa staciju]] piešķīra Igaunijai. Latvijai piešķīra [[Ainažu pagasts|Ainažu]], [[Ainažu pagasts|Ipiķu]], [[Ainažu pagasts|Pedeles]], [[Ainažu pagasts|Ērģemes pagastus]], Igaunijai piešķīra [[Cores pagasts|Cores]] un [[Plāteres pagasts (Valmieras apriņķis)|Plāteres pagastus]], bet [[Omuļu pagasts|Omuļu]], [[Liellugažu pagasts|Liellugažu]], [[Jaunrozes pagasts|Jaunrozes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastus]] sadalīja starp abām valstīm. Neveiksmīgo robežu sarunu dēļ Latvijas valdība iesniedza demisiju, ko Satversmes sapulce nepieņēma. Lielākās problēmas radīja [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s konflikts, jo Lietuvas bruņoties spēki atsacījās atdot 1919. gada cīņās ar Padomju Latvijas armiju ieņemtos [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] pagastus. Kad 1920. gada 10. augustā sākās Sarkanās armijas uzbrukums [[Varšava]]i, 11. augustā Ilūkstes apriņķa komandantūra ziņoja, ka Lietuvas armijas vienības sāk virzīties uz ziemeļiem Bebrenes pagastā, plānojot ieņemt Ilzes muižu. 1920. gada 22. augustā [[12. Bauskas kājnieku pulks]] saņēma pavēli pārcelties pāri Daugavai pie Nīcgales un kopā ar [[Zemgales divīzija]]s [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku eskadronu]] un [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. bateriju atstumt lietuviešus līdz Asares-Bebrenes līnijai. Kad 24. augustā sākās nelielas sadursmes starp abām pusēm, Latvijas armijas štāba priekšnieka vietnieks [[Jānis Ceplītis]] un Zemgales divīzijas komandieris [[Oskars Dankers]] steigšus devās uz [[Kauņa|Kauņu]], kur veda sarunas ar Lietuvas aizsardzības ministru Konstantīnu Žuku. 26.-27. augustā Bauskas pulks pulkveža [[Krišs Ķūķis|Kriša Ķūķa]] vadībā piespieda lietuviešus atkāpties līdz agrākajai demarkācijas līnijai, 1920. gada 27. augustā K. Žuks parakstīja vienošanos par Lietuvas armijas atkāpšanos uz dienvidiem no līnijas [[Subate]]-[[Laši (Eglaines pagasts)|Lašmuiža]]-[[Ilūkste]], turpinot izmantot [[Kalkūni|Kalkūnu]] dzelzceļa staciju. Tomēr 1. septembrī 6. Lietuvas kājnieku pulks kopā ar robežsargiem un žandarmērijas vienībām vēl arvien atradās Subatē (apmēram 50 karavīri ar 2 ložmetējiem), 150 karavīri ar 2 ložmetējiem bija izvietota [[Baltmuiža (Eglaines pagasts)|Baltmuižas]] dzirnavās, bet 6. pulka štābs joprojām atradās [[Jaunsvente|Jaunsventē]]. Lietuvieši ieņēma pozīcijas līnijā [[Kazimirišķi]]-[[Laucesa (ciems)|Laucesa]]-[[Demene]]-[[Beļmontu ezers|Beļmonti]]-Raki. Tālāk uz austrumiem pozīcijas ieņēma 9. Lietuvas kājnieku pulks. 2. septembrī Lietuvas militārais pārstāvis Rīgā Talats-Kelpša (''Kazys Tallat-Kelpša'') tika informēts, ka nākamajā dienā Latvijas karaspēks ieņems Subates ziemeļu daļu, kā arī [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu]] un [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagastus]]. 3. septembra rītā latviešu karavīru ieņēma Subati, sagūstot 21 lietuviešu karavīru. Pēc dažām stundām sākās apšaude, kurā krita lietuviešu karavīrs Justīns Krupšaitis un divi Lietuvas armijas karavīri tika ievainoti. Pulksten 14 Subatē ieradās pulkvedis Krišs Ķūķis, kurš ar diviem komandieriem devās uz lietuviešu pozīcijām. Lietuviešu rotas komandieris A. Šimkus pēc sarunām pieņēma lēmumu atkāpties no pilsētas. Tikai vakarā Lietuvas militārais pārstāvis Rīgā paziņoja par dotu pavēli atkāpties, bet vietējie komandieri joprojām noliedza rīkojuma saņemšanu. 4. septembra rītausmā lietuvieši apšaudīja latviešu vienības pozīciju pie Lašu muižas. Oficiālu pavēli atkāpties lietuviešu vienības saņēma 5. septembrī, dienu pēc [[Bulduru konference]]s noslēguma. 7. septembrī Subatē ieradās apvienotā Latvijas un Lietuvas komisija, lai uz vietas nokārtotu demarkācijas līnijas jautājumu. 9. septembrī latviešu komendantūru pārvietoja no Subates uz Kazimirvāles muižu. 18. septembrī Latvijas prese ziņoja, ka lietuvieši aizejot izdemolējuši Lašu (Stendera) mācītājmuižu.<ref>[https://przegladbaltycki.pl/16645,ostatnie-starcie-lotwy-w-wojnie-o-niepodleglosc-konflikt-z-litwinami-o-subocz.html] [[Ēriks Jēkabsons]] lvportals.lv 2020. gada septembrī</ref> Pēc tam, kad 1920. gada 8. oktobrī poļu ģenerālis [[Lucjans Žeļigovskis]] ieņēma [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], Lietuvas armija atstāja ieņemtos Ilūkstes apriņķa pagastus un 14. oktobrī Latvijas Bruņotie spēki ieņēma pozīcijas gar Latvijas-Lietuvas robežu, brīdinot Poliju, ka aizstāvēs Lietuvas neatkarību. Pēc Latvijas—Lietuvas robežas nospraušanas 1921. gadā Latvijai tika pievienots [[Aknīstes pagasts|Aknīstes (Oknistes) pagasts]], kas pirms kara piederēja pie [[Kauņas guberņa]]s [[Zarasi|Novoaleksandrovskas]] apriņķa, bet Lietuvai tika pievienota [[Palanga]], kas pirms kara piederēja pie [[Kurzemes guberņa]]s.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cīņa par brīvību 3: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos|last=|publisher=Jānis Roze|year=2019|pages=388}}</ref> == Karā kritušie un ievainotie == Brīvības cīņas ilga 628 dienas. To laikā notika vismaz 75 lielākas kaujas. Salīdzinot ar Pirmā pasaules kara kauju upuru skaitu Latvijā, brīvības cīņas prasīja salīdzinoši niecīgus upurus (neskaitot civiliedzīvotāju upurus terora, bada un slimību dēļ). Precīzu kritušo skaitu daudzi avoti nepiemin vispār, bieži arī nepiemin kritušo tautību, kas neļauj noteikt, vai kritušie bija latvieši, krievi vai vācbalti. Landesvēra vācbaltu veterānu dati liecina, ka brīvības cīņu laikā (tai skaitā, Cēsu kaujās) krituši un bezvēsts pazuduši vismaz 291 karavīri, kā arī vēl vairāki desmiti miruši no slimībām un dažādos negadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |title=Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus |access-date={{dat|2019|08|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031107{{!}}page:241{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Tāpat neskaidrs ir Latvijā karojušo [[Padomju Latvijas armija]]s, nedz arī Vācijas, Igaunijas un Polijas armiju kritušo karavīru skaits. * Kurzemes atbrīvošanā krituši 17 virsnieki un 42 kareivji. * Vidzemes atbrīvošanā krituši 6 virsnieki un 70 kareivji. * Bermontiādē krituši 57 virsnieki un 686 kareivji. * Latgales atbrīvošanā latviešu vienībās krituši 16 virsnieki un 391 kareivis, kamēr landesvērs zaudējis 17 virsniekus un 206 kareivjus. * No ievainojumiem miruši 12 virsnieki un 228 kareivji. * Bez vēsts pazuduši 29 virsnieki un 1252 kareivji. * Ievainoti 3844 kareivji. * Kontuzēts 241 kareivis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}article:DIVL168{{!}}issueType:B }}</ref> Gūstā saņemti 5277 pretinieka kareivji, nav skaidrs, cik no tiem lielinieki, cik bermontieši. == Kara izmaksas un parādi == Neņemot vērā Latvijas valdības tēriņus, kas pārsniedza 811 miljonus [[Latvijas rubļi|Latvijas rubļu]] un neņemot vērā Igaunijas tēriņus Ziemeļlatvijas brigādes uzturēšanai, kara izmaksas veidoja 855,4 miljonus latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:129{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.-1920. |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:129{{!}}issueType:B }}</ref> 1923. gada 9. novembrī Lielbritānija pieprasīja Igaunijai, Latvijai un Lietuvai kara gada parāda atmaksu. 1925. gada 18. februārī trīs Baltijas valstu pārstāvji tikās Rīgā un konstatēja, ka: * Lielbritānija parādu aprēķinājusi pēc jaunu kara materiālu cenām, kamēr piegādātie materiāli bieži bijuši veci un lietoti. * Dažkārt piegādāti nevajadzīgi materiāli. * Daļa piegādāto materiālu nemaz nebija Lielbritānijā ražoti, bet atņemti Vācijai kā kara trofejas. * Pieprasītās cenas par 80-90% pārsniedz tās, par kurām ieročus kara laikā iepirka. 1925. gada 13. augustā Latvija un Lielbritānija noslēdza vienošanos, ar kuru parādu noteica uz 1,3 miljoniem angļu mārciņu, kuras pakāpeniski jāatmaksā 30 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:67{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:67{{!}}issueType:B }}</ref> Francija, kas Krievijas impērijai bija aizdevusi lielus kredītus, vēlējās, lai Latvija sedz daļu impērijas parāda. Franči 1922. gada sākumā aprēķināja, ka Latvijai jāmaksā 1/60 daļa no parāda, jeb 250 miljoni zelta franku. 1922. gada 13. martā Francijas prezidents [[Raimons Puankarē]] vēstniekam [[Oļģerds Grosvalds|Grosvaldam]] pieprasīja šī parāda atmaksu. Tā kā ar Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumu Krievijas puse uzņēmās visus impērijas parādus, tad Latvija noraidīja Francijas prasību. Taču Latvijai bija jāatmaksā 1919. gadā sniegtā militārā palīdzība 11,6 miljonu franku vērtībā, ko izdevās izdarīt jau 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:69{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:69{{!}}issueType:B }}</ref> 1931. gada 15. maijā [[Ulmaņa 3. Ministru kabinets|Ulmaņa valdība]] piekrita piecu gadu laikā Francijai samaksāt 4,5 miljonus franku par latviešu kareivju transportēšanu no Tālajiem Austrumiem uz Latviju 1920. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL625{{!}}page:209{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL625{{!}}page:209{{!}}issueType:B }}</ref> ASV Latvijai bija piegādājusi gan kara materiālus, gan pārtiku. 1919. gada 8. aprīlī noslēdzot līgumu par pārtikas piegādēm, Pagaidu valdība uzreiz garantēja priekšapmaksu 5 miljonu USD vērtībā. Latvijas puse nevarēja izvēlēties piegādāto preču daudzumus, cenas un kvalitāti. Pienāca sūdzības par nevajadzīgu preču piegādēm un miltu slikto kvalitāti. Neskatoties uz Latvijas sūdzībām, 1925. gada 25. septembrī abas valstis vienojās par 5,77 miljonus USD lielā parāda atmaksu. Tas bija jāatmaksā līdz 1984. gadam, veicot ikgadējus maksājumus. Ilgais atmaksas termiņš nozīmēja, ka kopā ar procentiem Latvija atmaksātu 13,5 miljonus USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:72{{!}}issueType:B |title=Slepenā diplomātija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308101747{{!}}article:DIVL158{{!}}page:72{{!}}issueType:B }}</ref> == Baltais un sarkanais terors == Brīvības cīņām bija ne tikai šķiru cīņas, bet arī pilsoņu kara iezīmes, kas atspoguļojās "balto"—"sarkano", latviešu—vācu attiecībās. Neatņemama Pētera Stučkas priekšstatu daļa par komunismu bija revolucionārais terors: pirmo tribunālu izveidoja jau 1918. gada 18. decembrī [[Gulbene|Vecgulbenē]]. 1919. gada sākumā izveidoja koncentrācijas nometnes Gulbenē, Pļaviņās (toreiz Stukmaņos) un mācītāja Neilanda muižā netālu no Valmieras. Bez tiesas pirmajā lielinieku varas mēnesī tika nošauti luterāņu mācītāji [[Ansis Bīlenšteins]] (12. janvārī), [[Aleksandrs Bernevics]] (16. janvārī), [[Kārlis Moltrehts]] (20. janvārī). 1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par revolucionāro tribunālu izveidi, kuros tiesu sprieda trīs cilvēki. Īpašs terors tika vērsts pret luterāņu mācītājiem, sevišķi pēc 1919. gada 20. februāra, kad baznīca tika atdalīta no valsts. 1919. gada 25. aprīlī Stučkas valdība izdeva rīkojumu par visu vietējo vāciešu izraidīšanu uz Sibīriju. Pēc tribunāla sprieduma naktī no 7. uz 8. februāri Cēsu cietumā tika nošauts mācītājs [[Vilhelms Grīners]], 16. februārī [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] mācītājs [[Heinrihs Bose]], Jelgavas cietumā 14. martā kopā ar 47 citiem ieslodzītajiem tika nošauts mācītājs [[Arnolds Rutkovskis]], Biķernieku mežā 14. martā kopā ar apmēram 60 ieslodzītajiem mācītāji [[Eižens Bergs]] un [[Teodors Šeinpflugs]], Rīgas Matīsa cietumā 16. martā mācītājs [[Pauls Fromholds-Treijs]], [[Mežaparks|Mežaparkā]] 26. martā mācītāji [[Edgars Hasmanis]] un [[Kārlis Šlavs]], [[Vecsaule]]s mežā 19. martā mācītājs [[Kristaps Strautmanis]], Rīgas Centrālcietumā 20. martā mācītājs [[Pauls Vahtsmuts]]. Pirms lielinieku atkāpšanās no Rīgas Centrālcietumā kopā ar citiem ieslodzītajiem tika nošauti mācītāji [[Hermanis Bergengrūens]], [[Erhards Deblers]], [[Augusts Ekharts]], [[Teodors Hofmanis]], [[Eberhards Zāvari]], [[Eižens Šeiermanis]], [[Teodors Taube]] un [[Ernsts Fromholds-Treijs]]. 29. maijā Gulbenē tika nošauts mācītājs [[Konstantīns Ūders]]. Rīgā padomju vara nošāva vismaz 1549 un pārējā Latvijā 2083 cilvēkus, kopā 3632. Kopējo nošauto skaitu lēš tuvu 5000. Gulbenē nošāva vairākus simtus cilvēku. Rīgā nošaušanas veica Biķernieku mežā. No vācu iedzīvotāju vidus ņēma ķīlniekus. Izveidoja vairākas koncentrācijas nometnes buržuāzijai un vāciešiem, no kurām, padomju varai krītot, atbrīvoja 18 000 ieslodzīto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:316{{!}}issueType:B |title=Latvijas vēsture, 1914—1940 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:316{{!}}issueType:B }}</ref> "Baltais terors" sākās 1919. gada ziemā Kuldīgā, ko landesvērs atbrīvoja naktī no 12. uz 13. februāri — dažu dienu laikā nogalināja 136 civiliedzīvotājus, par kuriem radās aizdomas, ka tie atbalsta vai simpatizē [[LSPR]] režīmam. 24. februārī no lieliniekiem tika atbrīvota Ventspils, kur bez tiesas apšāva visus, kuriem vien varēja pārmest kreisumu vai simpatizēšanu tam (līdz 16. aprīlim Ventspilī nogalināja ap 200 cilvēku, kuru vidū bija arī vairāki Latvijas Pagaidu valdības ierēdņi). Apsardzības ministrijas kontroles nodaļas priekšnieks leitnants S. Staprāns 1919. gada 4. aprīlī informēja apsardzības ministru J. Zālīti, ka Talsu apriņķī un Dundagā „visa vara atrodas vāciešu rokās, kuri izved teroru visšausmīgākos apmēros. Vienos pašos Talsos pa šo laiku ir nošauti 30 cilvēki. (..) Uz nāvi notiesā bez kādas lielas izmeklēšanas. Lielos apmēros notiesā Kandavā un Dundagā. (..) Tas viss tiek darīts uz Latvijas Pagaidu valdības rēķina.”<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201499 Rihards Treijs. Baltais terors. // Latvijas avīze. 21. maijs 2004.]</ref> [[Latvijas PSR]] vēsturnieki vēlāk rakstīja par Ventspilī nošautiem 400, Kuldīgā 136 un Jelgavā 500 cilvēkiem. 1919. gada 22. maija Rīgas ieņemšana bija negaidīts pārsteigums daudziem Padomju Latvijas iestāžu darbiniekiem, kas dienas sākumā esot devušies uz darbu kā parasti, bet pēc tam metušies bēgt un slēpties.<ref name="ReferenceP">{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_blzi1919n03{{!}}article:DIVL23{{!}}issueType:P |title=Rigas atswabinaschana no leelineeku waras 22 maijā |access-date={{dat|2018|07|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_blzi1919n03{{!}}article:DIVL23{{!}}issueType:P }}</ref> Iespējams, tas arī deva pirmo impulsu apšaušanām, jo pagalmi un pagrabi bija pilni ar aizdomīgiem cilvēkiem. Nošaušanas riskam visvairāk pakļauti bija strādnieku rajonos dzīvojošie, militāra izskata drēbes nēsājošie un sievietes ar īsākiem matiem, ko uzskatīja par revolucionāro "plintes meiteņu" jeb "plintnieču" pazīmi. Flečers Rīgā izsludināja karastāvokli, pavēlēja nodot visus ieročus, padomju iestāžu darbiniekiem lika pieteikties policijā, iedzīvotājiem aizliedza atrasties uz ielām no 6 vakarā līdz 6 rītā. Jau nākamajā dienā pēc landesvēra ienākšanas Rīgā pilsētas ielas atgādināja kaujas lauku — uz visām galvenajām ielām gulēja nošauto līķi, pa 2—3 blakus. Pilsētu sadalīja kvartālos, no kuriem katru ieņēma sava karaspēka daļa, veicot kvartālu kratīšanas: uz ielas apturējuši gājējus un pārbaudījuši viņu dokumentus. Ja karavīri pie kāda atraduši dokumentus, pēc kuriem varētu domāt, ka to īpašnieks ir komunists vai sociāldemokrāts, tad viņu turpat uz ielas nošāvuši. Pilsētas kvartālu "tīrīšanas" laikā šur un tur esot izrādīta bruņota pretestība. Aizdomās turētos pirmajās dienās vienkārši nošāva uz ielas. Pie [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]s tilta nošāva 10 lieliniekus, kas bija pretojušies [[Teātra bulvāris (Rīga)|Teātra bulvārī]], un līķus iesvieda pilsētas kanālā, no kura viņus izvilka tikai 26. maijā. 23. maijā landesvēra vienības sāka plašu pilsētas "tīrīšanu" un teroru, nogalinot vismaz vairākus simtus aizdomās turamo. 23. maijā tīrīšanās piedalījās arī Baloža brigādes spēki, kam bija pavēlēts "iztīrīt" rajonu starp Brīvības, Avotu un Deglava ielām, sākot no Elizabetes ielas, kas liek domāt par viņu līdzdalību terorā. Latviešu kareivji gan aizturētos pēc izmeklēšanas parasti esot ātri atbrīvojuši un lielākā Baloža brigādes daļa Rīgu drīz pameta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2405{{!}}issueType:B |title=Dokumenti runā. 1988 |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL2405{{!}}issueType:B }}</ref><ref>[https://www.historia.lv/raksts/rigas-atsvabinasanas-ainas-tautas-balss-valka-22061919 Rīgas “atsvabināšanas” ainas”. Tautas Balss. (Valka) (22. jūnijs 1919.)]</ref> Flečera karaspēks [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Suvorova bulvārī]] 12 nodibināja ātro tiesu ({{val|de|Standgericht}}), kura tiesāja bez izmeklēšanas. Ēkas pagalmā divas dienas (4. un 5. dienā pēc pilsētas atbrīvošanas) šāva apcietinātos. Ziņas par kopējo upuru daudzumu Rīgā pēc tās ieņemšanas ir pretrunīgas un precīzs skaits nav zināms. [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]] jau pirmajās dienās ieveda vismaz 204 nošauto līķus. Nekontrolēto apšaušanu vietā 28. maijā izveidoja lauka karatiesas, kuras veidoja 2 vācieši, 2 latvieši un 1 minoritātes pārstāvis. Karatiesas turpināja nāvessodu piespriešanu. Sagūstīto sarkanarmiešu un aizdomās turēto cilvēku skaits ātri sasniedzis 3000.<ref name="ReferenceP" /> Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada [[Vasarsvētki|Pirmajos Vasarsvētkos]] centrālcietumā ieradās britu misijas pārstāvis majors A. Kīnens, kurš pārliecinājās, ka 99% ieslodzīto ir latvieši un ka svētku rītā nošauti 48 vīrieši un 16 sievietes. 29. maijā Rīgā atkal notika plaši aizdomīgo aresti, tika aizturēti cilvēki, kas uz ielas atrodas pēc 6. vakarā. Joprojām publiski uz ielām tika nošauti bēgošie aizturētie, kā arī visi, kas izrāda pretestību. Pārdaugavā pēc karatiesas lēmuma nošauti vairāk par 300 cilvēku. ASV pārstāvis pulkvežleitnants [[Vorviks Grīns]] 1919. gada 3. jūlijā telegrafēja savai priekšniecībai: „Baltie (..) izdara masu slepkavības. Piedzīvojuši virsnieki un labi iepraktizējušies kareivji nāvessodus izpilda nežēlīgi un aukstasinīgi, bet arī nesāpīgi, jo nāve iestājas uz vietas (..). To es saku kā lietpratējs (..). Es noklausījos vācu kareivju sarunu, ka četros kara gados viņi ne reizi nav redzējuši šādus skatus.”<ref name="autogenerated2" /> Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 1919. gada 9. jūlijā [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieris pulkvedis Zemitāns pavēlēja visām Vidzemes komandantūrām apcietināt visus komunistus un nodot tos lauka karatiesai. 1919. gada 22. decembrī lauka kara tiesa Valmieras Latviešu biedrības zālē pasludināja spriedumu 14. decembrī [[Kocēni|Kokmuižā]] apcietinātajiem [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Darba jaunatnes savienības [[Vidiena]]s apgabala konferences delegātiem. 11 cilvēkiem piesprieda nāvessodu, bet 16 cilvēkiem ieslodzījumu. [[Latvijas PSR]] laikā Valmierā nošautos komjauniešus dēvēja par [[Valmieras komunāri]]em.<ref>{{LPE|10<small>1</small>|248}}</ref> == Vēlāka Brīvības cīņu interpretācija == Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigāžu virsniekiem bija atšķirīgi uzskati par to, kurai brigādei lielāki nopelni uzvarā. Tā bijušais Igaunijas armijas Alūksnes grupas štāba priekšnieks atvaļinātais pulkvedis [[Voldemārs Ozols]] 1932. gadā nodibināja [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru]] un brīvības cīnītāju biedrību "Leģions", kuru 1933. gadā Latvijas valdība aizliedza, V. Ozolu apcietināja un izraidīja no Latvijas. Zināms, ka Voldemārs Ozols bija saistīts ar [[Padomju Savienība|PSRS]] Galveno izlūkošanas pārvaldi (ГРУ).<ref>The Rote Kapelle. The CIA’s History of Soviet Intelligence and Espionage. Networks in Western Europe. 1936—1945. Washington. 1979.</ref> Padomju vēsturē parasti norādīja uz to, ka cīņā pret Padomju Latviju galveno lomu spēlēja Vācijas un Lielbritānijas politiskās intereses. Spēku samērs, kur pilnībā dominēja vāciešu karaspēks, kā arī izšķirošā Vācijas, Igaunijas un Polijas karaspēka darbība, padomju vēsturniekiem ļāva uzskatīt, ka [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] ir sakāvušas nevis niecīgās “baltlatviešu” vienības, bet starptautiskas kontrrevolūcijas spēki, kara gaitā Lielbritānijai izspiežot Vāciju no reģiona un izveidojot jauno nacionālo valstu sanitāro kordonu pret boļševisma tālāko virzību Eiropā.<ref name="ReferenceO" /> == Brīvības cīņu hronoloģija == === 1918 === * [[11. novembris]]: [[Vācijas impērija]] noslēdza pamieru ar [[Antante]]s valstīm, beidzās [[Pirmais pasaules karš]]; Antantes spiediena rezultātā Vācija anulēja Brestļitovskas miera līgumu. [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] kā [[LPNP]] pārstāvis no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Ārlietu ministrijas saņēma [[Latvijas atzīšana de facto|Latvijas ''de facto'' atzīšanu]] (t. s. [[Balfūra nota|Balfūra notu]]). * [[13. novembris]]: [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja]] publicēja aicinājumu iestāties [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvērā]] ("Baltijas zemessardzē"). [[Padomju Krievija]] paziņoja par [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] laušanu un Sarkanā armija devās uzbrukumā Vācijas spēkiem. * [[17. novembris]]: apvienojās [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] un [[Demokrātiskais bloks]], izveidojot Latvijas [[Tautas padome|Tautas padomi]]. Par Tautas padomes priekšsēdētāju kļuva [[Jānis Čakste]], bet par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Ministru prezidentu — [[Kārlis Ulmanis]]. * [[18. novembris]]: Rīgā proklamēja Latvijas Republiku. * [[19. novembris]]: Baltijas zemessardzē bija reģistrējušies 2500 brīvprātīgo. * [[25. novembris]]: Vācijas valdības uzdevumā [[Augusts Vinnigs]] parakstīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atzīšanas notu (t.s. "Vinniga notu"). * [[28. novembris]]: [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Reģentu padome pārtrauca darbību. * [[1. decembris]]: Sarkanā armija iebruka Latvijas teritorijā. * [[2. decembris]]: Sarkanās armijas vienības pārņēma savā kontrolē [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes—Krustpils dzelzceļa līniju]]. * [[4. decembris]]: Krievijā tika izveidota [[Stučkas valdība|Latvijas padomju valdība]] ar Pēteri Stučku priekšgalā. * [[7. decembris]]: [[Latvijas Pagaidu valdība]] un Vācijas valdības ģenerālpilnvarotais Augusts Vinnigs vienojās, ka Latvijas valsts bruņotie spēki jeb „[[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardze]]” (''Lettländische Landeswehr'') administratīvi pakļausies Latvijas Apsardzības ministram [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]], bet apgādes un militārā ziņā — Vācijas okupācijas spēku vadībai. Sarkanā armija ieņēma [[Alūksne|Alūksni]]. * [[8. decembris]]: pēc Sarkanās armijas 436. direktīvas tika izveidota [[Padomju Latvijas armija|Latvijas armijas grupa]] (''Армейская группа войск Латвии''). * [[9. decembris]]: Sarkanā armija ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]]. * [[17. decembris]]: Latvijas Padomju valdība Maskavā izsludināja [[Latvijas Padomju valdības manifests|Latvijas Padomju valdības manifestu]], kurā bija teikts, ka no šā brīža Latvijā vara pāriet šīs valdības rokās. Sarkanā armija ieņēma [[Valka|Valku]]. * [[19. decembris]]: Landesvērs atsita Sarkanās armijas bruņuvilciena uzbrukumu pa [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Daugavpils—Rīga]] pie [[Ogre]]s tilta. * [[22. decembris]]: [[Padomju Krievija]]s valdība atzina [[Latvijas SPR|Latvijas Padomju Republikas]] neatkarību. Sarkanā armija ieņēma [[Valmiera|Valmieru]]. [[Cēsu rota]]s kauja ar Sarkanās armijas vienību pie [[Raunas upe]]s dzelzceļa tilta. * [[23. decembris]]: Sarkanā armija ieņēma [[Cēsis]]. * [[29. decembris]]: Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar Vācijas pilnvaroto Vinnigu par brīvprātīgo aicināšanu stāties militārajos formējumos cīņai pret komunistiem. * [[31. decembris]]: sākās [[Inčukalna kauja]], kurā latviešu sarkano strēlnieku pulki sakāva Landesvēra četras vācbaltiešu rotas. === 1919 === * [[3. janvāris]]: Sarkanā armija ieņēma Rīgu. * [[4. janvāris]]: Izveidoja [[LSPR]] armiju, ko komandēja [[Jukums Vācietis]]. * [[5. janvāris]]: Izveidots [[Latviešu atsevišķais bataljons]], ko komandēja [[Oskars Kalpaks]], Pagaidu valdība atkāpās no Jelgavas uz Liepāju. * [[10. janvāris]]: [[Japāna]]s valdība atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * 16. janvāris: kauja pie Lielauces. * 29. janvāris: kauja pie Skrundas. * [[30. janvāris]]: [[Haiti]] valdība atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[31. janvāris]]: [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas spēki]] bija iekarojuši Latvijas lielāko daļu, Latvijas Republikas valdība un vācu spēki kontrolēja [[Kurzeme]]s daļu uz rietumiem no [[Venta]]s. * [[3. marts]]: Sākās [[Rīdigers fon der Golcs|Golca]] komandētās Dzelzsdivīzijas, Baltijas landesvēra un Latviešu atsevišķā bataljona (no 14. marta — „Latvijas armijas dienvidu grupas”) pretuzbrukums [[Latvijas SPR]] spēkiem. * [[6. marts]]: Nejaušā apšaudē ar vācu spēkiem krita pirmais Latviešu atsevišķā bataljona pavēlnieks [[Oskars Kalpaks]]. Viņa vietā stājās [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. * [[10. marts]]: Tika atbrīvota [[Saldus]] pilsēta. * [[21. marts]]: Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par brigādi. * 22.—24. marts: kaujas pie Kalnciema un Slokas. * [[16. aprīlis]]: Vāciešu organizētā puča rezultātā varu pārņēma [[Niedras valdība]], bet Ulmaņa Pagaidu valdība patvērās uz [[Saratov]]. * [[22. maijs]]: Vācu vienības [[Uzbrukums Rīgai (1919)|atbrīvo Rīgu]]. * [[23. maijs]]: Rīgā iesoļoja Latviešu atsevišķā brigāde. * [[25. maijs]]: sadursmes pie [[Carnikava]]s. * [[29. maijs]]: [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss]] piedalījās [[Alūksne]]s atbrīvošanā. * [[3. jūnijs]]: Vācu spēki sasniedza [[Cēsis]]. * 4.—6. jūnijs: [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s 1. Valmieras kājnieku pulks un Dāņu Baltijas palīdzības korpuss atbrīvoja Madonu, tad Krustpili un Jēkabpili. * [[6. jūnijs]]: sākās [[Cēsu kaujas]], kuras ilga līdz 3. jūlijam, kad noslēdzas [[Juglas kaujas]]. Pret vācu karaspēku cīnījās Igaunijas armija un [[Ziemeļlatvijas brigāde]]. * 10. jūnijs: kauja pie Biržiem. * [[22. jūnijs]]: Igaunijas armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] sakāva vācu spēkus. * 24. jūnijs: sadursme pie Siguldas. * 1.—2. jūlijs: kauja pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]]. * [[3. jūlijs]]: [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšana. * [[6. jūlijs]]: Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] vadībā. * [[21. jūlijs]]: [[Igaunija]]s valdība starpvalstu līgumā atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * jūlijā [[Berlīne|Berlīnē]] izveidoja [[Rietumkrievijas valdība|Rietumkrievijas valdību]] ar mērķi nodrošināt Vācijas politiskās intereses [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. * 26.—27. augustā: kauja pret Sarkano armiju pie [[Līvāni]]em. * [[11. septembris]]: [[Padomju Krievija]]s valdība piedāvāja sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu. * [[13. septembris]]: [[Svētais Krēsls]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[17. septembris]]: [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]] formāli pakļāvās [[Rietumkrievijas valdība]]i. * [[25. septembris]]: [[Somija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[3. oktobris]]: [[3. Jelgavas kājnieku pulks]] un [[Baltijas landesvērs]] ieņēma Līvānus. * [[5. oktobris]]: Vācijas misija slepeni atstāja Rīgu un pārcēlās uz Jelgavu, gatavojoties bermontiešu uzbrukumam Rīgai. * [[6. oktobris]]: [[Bermonts-Avalovs]] izveidoja sev padotu Rietumkrievijas padomi, kas pārņēma Rietumkrievijas valdības funkcijas. * [[8. oktobris]]: Bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai un drīz vien ieņēma [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. * [[14. oktobris]]: [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas pulka]] bataljons atsita bermontiešu uzbrukumu [[Viesīte]]i. * [[15. oktobris]]: kauja Bolderājā un Iļģuciemā. * 16.—19. oktobris: [[4. Valmieras kājnieku pulks]] atsita bermontiešu uzbrukumu [[Jaunjelgava]]i. * [[22. oktobris]]: [[Polija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[23. oktobris]]: [[Lietuva]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * 20. oktobris: kauja pie Talsiem. * [[3. novembris]]: Latvijas armija devās pretuzbrukumā bermontiešu spēkiem. * 5. novembris: kauja pie Liepājas. * [[11. novembris]]: Latvijas armija [[Bermontiāde|atbrīvoja Pārdaugavu]] no [[bermontieši]]em. * [[19. novembris]]: Rietumkrievijas armijas militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā. * [[21. novembris]]: Latvijas armija [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|atbrīvoja Jelgavu]]. * [[22. novembris]]: Lietuvas armija pie [[Radvilišķi]]em sakāva Rietumkrievijas armijas paliekas. * [[25. novembris]]: Latvijas ārlietu ministrs [[Zigfrīds Meierovics]] iesniedza notu Vācijas Ārlietu ministram H. Milleram par Latvijas kara pieteikumu Vācijai. * [[1. decembris]]: Latvijas armijas kauja pie [[Līvāni]]em pret Sarkano armiju. * [[3. decembris]]: Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu pie [[Latvijas—Vācijas robeža]]s netālu no [[Palanga]]s. === 1920 === * [[3. janvāris]]: Sākās Latvijas un Polijas karaspēku kopīga [[operācija "Ziema"]] pret Sarkano armiju. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņēma Daugavpili. * 10. janvārī: kauja pie [[Kārsava]]s [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā. * [[13. janvāris]]: Par savas darbības izbeigšanu paziņoja [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadītā Latvijas SPR valdība. * 14. janvāris: [[Pitalova]]s ieņemšana. * 26. janvāris: kauja pie [[Ludza]]s [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošanas operācijas]] laikā. * [[1. februāris]]: Latvija noslēdza pamieru ar Padomju Krieviju. * 2. februāris: pēdējā militārā sadursme pie [[Zilupe]]s. * [[17. aprīlis|17.]]—[[18. aprīlis]]: [[Satversmes sapulces vēlēšanas]]. * [[28. aprīlis]]: [[Francija]] atzina Latvijas valsts pastāvēšanu ''de facto''. * [[1. maijs]]: [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] pirmā sēde. * [[15. jūlijs]]: Tika noslēgts pagaidu miera līgums starp Latvijas Republiku un Vāciju, kurā Vācijas valdība piekrita atzīt Latviju pēc tam, kad to izdarīs viena no Versaļas miera līgumu parakstījušajām Antantes valstīm. * [[11. augusts]]: Noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], kura 2. pantā bija norādīts, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākamiem laikiem”. == Skatīt arī == * [[Poļu—padomju karš]] * [[Krievijas pilsoņu karš]] * [[Lietuvas brīvības cīņas]] * [[Igaunijas brīvības cīņas]] * [[Latvijas atzīšana de facto]] * [[Latvijas atzīšana de iure]] * [[Cēsu pulka skolnieku rota]] * [[Rīgas sargi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} == Literatūra == * [https://www.apgadsmansards.lv/lv/book/598/franchu-pulkvezhleitnanta-emanuela-diparke-atminjas/- Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē atmiņas]. — Mansards, Rīga 2019. * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0308025971|issueType:B Dokumenti stāsta. 1988] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * Armijas štāba apmācības dal̦a „Latvijas brīvības karš”. — Pilskalns, Lincoln 1959. * Jānis Seskis „Latvijas Valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē, atmin̦as un apcerējumi (1914—1921)”. — Pilskalns, Lincoln 1961. * Aleksandrs Plensners „Latvijas atbrīvošanās”. — A. Gulbis, Rīga 1928. * H. J. „Latvijas valsts pasludināšana 18. novembrī 1918 gadā”. — Gauja, Michigan 1979. * Pēteris Bērziņš „Latvijas brīvības cīņas 1918—1920”. — Rīga 1928. * „Latvijas brīvības cīn̦as un sasniegumi 1918.—1928.”. — Izglītības Ministrija, Rīga 1928. * Ādolfs Erss „Vidzeme brīvības cīn̦ās”. — Pagalms, Rīga 1935. * Harijs Valnovskis „Mūsu skolas jaunatne brīvības cīņās, Rīgas skolnieku rota”. — Grāmatu Zieds, Rīga 1938. (dalībnieka vēsturisks apcerējums) * Velta Strazdiņa „Ķekavas novads, Pirmais Pasaules karš un Brīvības cīņas”. — Jumava, Vilnius 2015. {{ISBN|9934117398}} * Edmunds Freivalds, Andrejs Iksens „Daugavas Sargi, brīvības cīņas 1919. gadā”. — Leta, Rīga 1923. (38 autori) * Kārlis Dzirkalis „Cēsu Pulka Skolnieku Rota un skolu jaunatnes varoņgars Brīvības cīņās 1919.” — 1969. * Pēteris Dardzāns „Latviešu vecā strēlnieka atmin̦as, pārdomas, atzin̦as”. — Rīga 1985. * „Proletariata diktatura Latwijâ”. — Latwees̳chu nazionalo leetu komis̳ariata, Kulturas-is̳ glihtibas nodałas is̳dewums, Maskawa 1919. * Tomasz Paluszyński "Walka o niepodległość Łotwy 1914—1921". — Dom Wydawniczy Bellona, Warszawa 1999. {{ISBN|8311089590}} * Hans von Rimscha, Hellmuth Weiss "Von den baltischen Provinzen zu den baltischen Staaten : Beitr. z. Entstehungsgeschichte d. Republiken Estland u. Lettland". — J.-G.-Herder-Inst., Marburg (Lahn) 1977. * Herbert A. Grant Watson "The Latvian Republic — the struggle for freedom". — G. Allen & Unwin, London 1965. * Pēteris Stučka «Пять месяцев Социалистической Советской Латвии» Центральный комитет Коммунистической партии Латвии, Псков 1921. (сборник статей и заметок) == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0308046674|issueType:B Latvijas atbrīvošanas kara vēsture, I. 1938] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0308046674{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0308046675|issueType:B Latvijas atbrīvošanas kara vēsture, II. 1938] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0308046675{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} * {{Nacionālā Enciklopēdija|22216|Latvijas Neatkarības karš}} * [https://www.historia.lv/biblioteka/generala-jana-baloza-atminu-fragmenti-par-brivibas-cinu-periodu-1 Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu &#91;1.&#93;] * [http://www.laikmetazimes.lv/2015/11/09/latvijas-brivibas-kars-1918-1920/ Latvijas Brīvības karš 1918. — 1920.] * [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2009_files/2numurs/J_Ciganovs_Fotoliecibas_LVIZ_2009_2.pdf Fotoliecības par 1919. gada Cēsu kaujām] * [http://www.sargs.lv/lv/Vesture/Vesture/2015/01/10-01.aspx#lastcomment Somu "Ziemeļu zēnu" cīņas Latvijā] * [http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2014/06/16-01.aspx#lastcomment Dāņu brīvprātīgie Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā] * [https://web.archive.org/web/20191027101606/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/2numurs/E_Jekabsons_Vorvika_Grina_vaditas_LVIZ_2012_2.pdf Vorvika Grīna vadītās Amerikas Savienoto Valstu misijas darbība Latvijā 1919. gada aprīlī-maijā: Liepājas posms] * [https://web.archive.org/web/20180720145207/http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/ Brīvības cīņu piemiņas vietas] [[Kategorija:Kaujas ar Latvijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kari ar Latviju]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas|*]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] 26xgqlmtu7kgjry3c26zv91feuyja9o The Rolling Stones 0 32931 3670009 3502525 2022-08-13T22:15:56Z Jarash 7958 /* Diskogrāfija */ +Blue and Lonesome wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Cita nozīme|grupu|žurnālu|Rolling Stone}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''The Rolling Stones'' |Attēls = Rolling Stones in Nice, France 2006.jpg |Att_izm = 200 px |Apraksts = Grupa 2006. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Lielbritānija}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Žanrs = [[rokmūzika]], [[rokenrols]], [[regejs]], [[blūzs]], [[kantrī mūzika]] |Gadi = [[1962]]—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Decca]]'', ''[[Rolling Stones Records]]'' |Mlapa = [http://www.RollingStones.com www.rollingstones.com] |Dalībnieki = [[Miks Džegers]]<br />[[Kīts Ričardss]]<br />[[Rons Vuds]] |Bij_dalībnieki = [[Braiens Džounss]] (1962-1969)<br />[[Bils Vaimens]] (1962-1993)<br />[[Miks Teilors]] (1969-1974)<br />[[Ians Stjuarts (mūziķis)|Ians Stjuarts]] (1962-1963)<br />Diks Teilors (1962)<br />[[Čārlijs Votss]] (1962-2021) }} [[File:Rolling_Stones_1965.jpg|thumb|The Rolling Stones 1965: Brian Jones, Charlie Watts, Mick Jagger, Keith Richards, Bill Wyman]] [[Attēls:TheRollingStones_logo.png|150px|thumb|left|Grupas logo]] '''''The Rolling Stones''''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] grupa no [[Londona]]s. Tā tika izveidota 1962. gadā, kad multiinstrumentālists [[Braiens Džounss]] un pianists [[Ians Stjuarts (mūziķis)|Ians Stjuarts]] pievienojās dziedātājam Mikam Džegeram, ģitāristam Kītam Ričardsam, basģitāristam Bilam Vaimenam un bundziniekam Čārlijam Votsam. 1963. gadā Stjuarts vairs nebija oficiāls grupas biedrs, jo tika uzskatīts kā neatbilstošs pusaudžu elkam, bet turpināja darbu ar grupu kā koncertturneju menedžeris līdz savai nāvei 1985. gadā. Grupas sākuma gados Džegers un Ričardss kļuva par partneriem dziesmu rakstīšanā un pamazām pārņēma līderu pozīcijas no nepatikšanu cēlēja Džounsa. Sākumā grupa pārsvarā ierakstīja amerikāņu blūza un [[ritmblūzs|ritmblūza]] dziesmu kaverversijas, bet kopš 1966. gada izdotā albuma ''[[Aftermath]]'' viņi pārsvarā izpildīja Džegera/Ričardsa dziesmas. Dziesma ''[[(I Can't Get No) Satisfaction]]'' [[1966]]. gadā padarīja viņus par pazīstamiem rokenrola mūziķiem. [[Miks Teilors]] aizvietoja Džounsu īsi pēc viņa nāves 1969. gadā. Teilors grupu pameta 1974. gadā, 1975. gadā viņa vietu ieņēma ''[[Faces]]'' ģitārists [[Rons Vuds]], kurš spēlē ''The Rolling Stones'' vēl joprojām. Vaimens pameta grupu 1992. gadā; [[Derils Džounss]], kas nav oficiāls grupas biedrs, strādā ar grupu kopš 1994. gada. Sākumā ''The Rolling Stones'' bija populāri tikai Apvienotajā Karalistē un Eiropā, bet uz ASV grupa devās 60. gadu sākumā, britu invāzijas laikā. ''The Rolling Stones'' ir izlaiduši 22 studijas albumus Apvienotajā Karalistē (ASV 24 albumus), astoņus koncertalbumus (ASV deviņus) un ir pārdevuši vairāk kā 200 miljonus albumu visā pasaulē. 1971. gada albums ''[[Sticky Fingers]]'' iesāka virkni ar astoņiem spēcīgiem studijas albumiem, kas sasnieguši pirmo vietu Amerikas Savienotajās valstīs. Pēdējo albumu ''[[A Bigger Bang]]'' grupa izlaida 2005. gadā. 1989. gadā ''The Rolling Stones'' tika uzņemti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]]. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' atzina viņus par ceturto labāko grupu pasaulē.{{nepieciešama atsauce}} == Diskogrāfija == {{columns-list| * ''[[The Rolling Stones (albums)|The Rolling Stones]]'' (1964, Apvienotā Karaliste) / ''[[The Rolling Stones (albums)|England's Newest Hit Makers]]'' (1964, ASV) * ''[[The Rolling Stones No. 2]]'' (1965, Apvienotā Karaliste) / ''[[12 X 5]]'' (1964, ASV) * ''[[The Rolling Stones, Now!]]'' (1965, ASV) * ''[[Out of Our Heads]]'' (1965, Apvienotā Karaliste) / ''[[Out of Our Heads]]'' (1965, ASV) * ''[[December's Children (And Everybody's)]]'' (1965, ASV) * ''[[Aftermath]]'' (1966, Apvienotā Karaliste) / ''[[Aftermath]]'' (1966, ASV) * ''[[Between the Buttons]]'' (1967, Apvienotā Karaliste) / ''[[Between the Buttons]]'' (1967, ASV) * ''[[Their Satanic Majesties Request]]'' (1967) * ''[[Beggars Banquet]]'' (1968) * ''[[Let It Bleed]]'' (1969) * ''[[Sticky Fingers]]'' (1971) * ''[[Exile on Main St.]]'' (1972) * ''[[Goats Head Soup]]'' (1973) * ''[[It's Only Rock 'n Roll]]'' (1974) * ''[[Black and Blue]]'' (1976) * ''[[Some Girls]]'' (1978) * ''[[Emotional Rescue]]'' (1980) * ''[[Tattoo You]]'' (1981) * ''[[Undercover]]'' (1983) * ''[[Dirty Work]]'' (1986) * ''[[Steel Wheels]]'' (1989) * ''[[Voodoo Lounge]]'' (1994) * ''[[Bridges to Babylon]]'' (1997) * ''[[A Bigger Bang]]'' (2005) * ''Blue and Lonesome'' (2016) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rolling Stones, The}} [[Kategorija:1960. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:Anglijas blūza grupas]] [[Kategorija:Anglijas blūzroka grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokenrola grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] q6fzrodth5o8eqer869jn6qc3eyaszm Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā 0 32989 3670074 3658743 2022-08-14T05:18:43Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Latvietis| → [[latvieši|, [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| (18) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} [[Attēls:Plavnieku mikrorajons.jpg|thumb|250px|right|[[Pļavnieki|Pļavnieku]] mikrorajona panorāma]] [[Attēls:Zolitudes Mikrorajons.jpg|thumb|250px|right|104. un 119. sērijas ēkas [[Zolitūde|Zolitūdē]]]] [[Attēls:Kengaraga mikrorajons.jpg|thumb|250px|right|Maskavas iela [[Ķengarags|Ķengaragā]]]] '''Tipveida dzīvojamā apbūve [[Rīga|Rīgā]]''' ir daudzstāvu un mazstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku rajoni (dēvēti par [[mikrorajons|mikrorajoniem]]), kas Rīgā un citās Latvijas pilsētās intensīvi tika būvēti [[Latvijas PSR|padomju Latvijas]] gados — laika posmā no [[1950. gadi|1950. gadu]] sākuma līdz pat [[1990. gadi]]em. Mikrorajoni tika būvēti pēc speciāla detālplānojuma uz jau esošo pilsētas rajonu bāzes, daļēji vai pilnībā mainot tajos pastāvošo ielu tīklu un dabas reljefu, vai arī tie veidoti neapgūtās un daļēji apgūtās piepilsētas teritorijās, pilnībā jaunizveidojot visu nepieciešamo infrastruktūru un komunikācijas. Mikrorajonu būvniecībai bija divi pamatiemesli: * Apmierināt esošo iedzīvotāju vajadzības pēc dzīvojamās platības; * Nodrošināt dažādu padomju laikos izveidotu fabriku darbiniekus un militāro objektu personālu ar dzīvesvietu. Saistībā ar milzīgo celtniecības darbu apjomu, kas tika veikts triecientempos, bieži trūka kvalificētu celtnieku, tādēļ tie [[Latvija|Latvijā]] tika ievesti no visas [[Padomju Savienība]]s ar ģimenēm, kas izraisīja dzīvokļu trūkumu. == Tipveida apbūves vēsture == Tipveida dzīvojamās apbūves saknes ir meklējamas 20. gadsimta sākumā Rietumeiropā. [[Funkcionālisms (arhitektūra)|Funkcionālisma]] iedibinātais princips par dzīvojamo un citu funkcionālo zonu savstarpēju nodalīšanu kļuva par pamatu [[20. gadsimts|20. gadsimta]] otrās puses dzīvojamo rajonu izveidei daudzviet pasaulē, it īpaši padomju plānveida ekonomikas valstīs — [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], kur milzīgu mikrorajonu un pat jaunu pilsētu celtniecību pēckara gados plānoja un īstenoja valsts. Latvijā šādi tika uzcelta [[Aizkraukle]] un atjaunota [[Jelgava]]. Tas nozīmēja, ka tika veidotas lielas apbūves teritorijas, kuru vienīgā funkcija bija nodrošināt cilvēkus ar dzīvojamo platību. Telpu izsauļojamība, atšķirībā no agrāk raksturīgās plastiskās fasāžu detalizācijas, kļuva par galveno noteicēju ēkas arhitektoniskā tēla veidošanā. Tā rezultātā radās plaši stiklotais daudzstāvu kastveida apjoms. Pēc [[1950. gadi|1950. gadu]] [[Staļinisma arhitektūra|Staļina laika projekta ēku]] (dēvētu arī par ''Staļina baroku'') arhitekturālajam pārmērībām 50. gadu vidū sākās daudz ekonomiskāko 316. un 318. sērijas ēku jeb tā dēvēto [[hruščovka|hruščovku]] laiks. Tās izpildīja varas iestāžu prasību pēc ātras, lētas un vienkāršas dzīvojamo ēku celtniecības. Sērijas pamatā bija piecstāvu silikātu ķieģeļu ēka ar lēzenu četrslīpju vai divslīpju jumtu, bez balkoniem vai kādas citas fasāžu plastikas un ar ļoti kompaktu, pat saspiesti veidotu dzīvokļu plānojumu. Sākotnēji tika plānots, ka šīs ēkas ir pagaidu risinājums pēckara dzīvokļu krīzei, un to ekspluatācijas ilgums būs 10-20 gadi. Nākamais posms, betona lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecība, [[Rīga|Rīgā]] sākās [[1960. gadi|1960. gadu]] sākumā. Statistikas dati liecina, ka pilsēta kopš 1960. gadiem piedzīvoja vēl nebijušu dzīvokļu būvniecības bumu, kas tomēr visu laiku atpalika no aizvien pieaugošā pilsētas iedzīvotāju skaita. Lielpaneļu ēku mikrorajoni tika izveidoti lokā ap pilsētas vēsturisko centru abās [[Daugava]]s pusēs, lielākoties agrāk neapbūvētās lauksaimniecības muižiņu teritorijās, agrākajos mazstāvu apbūves rajonos vai mazdārziņu teritorijās. Tuvu pilsētas centram ir sastopamas ķieģeļu un jaukta tipa daudzstāvu ēkas, pašā centrā — pārsvarā arhitektoniski kvalitatīvas individuālu projektu ēkas. === Celtniecības vēsture === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Rīgā tika sagrautas 155 dzīvojamās mājas, kurās bija ap 7,9% pilsētas dzīvojamā fonda. Kara seku likvidācija ilga līdz pat [[1950. gadi|1950. gadu]] vidum. 1950. gadā Rīgā dzīvojamais fonds bija 6,5 miljoni m<sup>2</sup>. Laika periodā no 1945. līdz 1955. gadam pilsētā tika uzceltas un atjaunotas ap 300 tūkstoši m<sup>2</sup> dzīvojamās platības. Plaši tika izvērsta individuālo dzīvojamo māju celtniecība [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Imanta|Imantā]], [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]] un citviet. Individuālās celtniecības rajonos apbūve bija ļoti blīva — apbūves gabalu lielums parasti bija 600 m<sup>2</sup>, bet atsevišķās vietās pat 400 m<sup>2</sup>. Šis periods iezīmējās ar dzīvojamo māju celtniecību atsevišķu rūpnīcu strādniekiem un darbiniekiem — Vagonu rūpnīcai Ropažu ielā [[1947]]. gadā, Dīzeļu rūpnīcai Vējzaķsalā 1948. gadā, [[Bolderāja]]s silikātķieģeļu rūpnīcai Bolderājā, Cementa rūpnīcai Iļģuciemā u.c. Ar daudzstāvu dzīvojamajiem namiem aizbūvēja arī tukšās atstarpes starp agrāk uzceltajiem namiem. Nereti šādu namu pirmajā stāvā izbūvēja veikalus un infrastruktūras objektus. Ar šo laiku saistīta arī daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecība ar nākamo īrnieku spēkiem un līdzdalību. Šī prakse tika aizsākta [[Krievija|Krievijā]], [[Gorkija|Gorkijā]] (tagad Ņižņijnovgoroda). Rīgā šādā veidā tika celtas nelielas divstāvu divsekciju ēkas, bet atsevišķos gadījumos cēla arī piecstāvu mājas. Šajā periodā parādījās pirmās mājas ar arhitektoniskām pārmērībām, butaforiska izskaistinājuma tendencēm. Vēlāk pret tām izvērsa asu cīņu, arī jau projekta stadijā.<ref name="rigas dz fonds">Rīgas dzīvojamais fonds 20. gadsimtā (Jānis Rubīns). Jumava, 2004. gads, {{ISBN|9984-05-815-8}}</ref> [[1957]]. gadā notika pavērsiens no atsevišķu namu celtniecības uz lielu masīvu apbūvi. Pirmo masīvu apbūvē 1958.—1960. gadā izmantoja ķieģeļu ēkas. Daudzas no tām cēla pēc [[Maskava|Maskavā]] izstrādātiem tipveida projektiem, tos nedaudz pielāgojot vietējiem apstākļiem. Fasāžu arhitektoniskā apdarē nereti tika izmantoti no tautiskiem rakstiem aizņemti ornamenti un citi fasāžu, un interjera izskaistināšanas paņēmieni. [[1960. gadi|1960. gados]] sāka organizēties dzīvokļu celtniecības [[kooperatīvs|kooperatīvi]], kuru mērķis galvenokārt bija piesaistīt dzīvokļu celtniecībai iedzīvotāju līdzekļus. Pirmo kooperatīvu Rīgā ("Zinātne") nodibināja [[1962]]. gadā. Pēc diviem gadiem Rīgā jau bija 38 kooperatīvi, 1980. gadā — 53 (Latvijā kopumā — 62). [[1970. gadi|1970. gados]] ik gadu par kooperatīvu līdzekļiem uzcēla 1,5 tūkstošus dzīvokļu. [[1946]].—[[1980]]. gadā kooperatīvi Latvijā uzcēla dzīvojamos namus ar kopplatību 91,7 tūkstoši m<sup>2</sup>, no tiem Rīgā — 61,2 tūkstoši m<sup>2</sup>.<ref>Latvijas padomju enciklopēdija, 2. sēj. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1982. gads, 724.—725. lpp.</ref> 1955.—1960. gadā tika veikti pasākumi dzīvokļu celtniecības apjomu palielināšanai. Šajā sakarā liela uzmanība tika pievērsta industriālu darba metožu ieviešanai celtniecībā. 1950. gados dzīvojamās mājas projektēja ar nesošajām ķieģeļu garensienām jeb,kā toreiz sauca, ar kapitālsienām. To vidū izcēlās 303. sērijas ēkas Iļģuciemā (arhit. M. Ramane, E. Kalniņa). Pirmais dzīvojamais mikrorajons Rīgā, kuru tradicionālās perimetriālās apbūves vietā izmantoja tā saucamos brīvās apbūves principus, bija [[Āgenskalna priedes]]. Vienlaikus izbūvēja vai sāka arī [[Grīvas ielas masīvs|Grīvas ielas masīvu]] (abi iepriekšminētie 1958.—1960, arhitektu grupa N. Rendeļa vadībā), [[Tirzas ielas masīvs|Tirzas ielas masīvu]] (arhit. L. Nagliņš) un [[Viestura prospekta masīvs|Viestura prospekta masīvu]] (arhit. M. Brodskis un A. Paperno), kuru celtniecību pabeidza 60. gadu vidū. Mikrorajonā [[Āgenskalna priedes]] tika izmantotas galvenokārt piecstāvu sekciju tipa mājas, kā arī mājas ar mansardā izveidotām mākslinieku darbnīcām. Viena tā daļa tika apbūvēta ar silikāta ķieģeļu, bet otra — ar tādas pašas formas un plānojuma struktūras lielpaneļu mājām. Mikrorajons bija paredzēts 25 000 iedzīvotāju. Šādu māju tips tika izmantots arī Grīvas ielas masīvā. Sākot no 1960. gada, projektējamie dzīvojamie masīvi kļuva lielāki un arhitektoniski bagātāki — tajos parādījās atsevišķas augstākās ēkas, kuras gan ne vienmēr tika uzceltas vienlaikus ar piecstāvu masveida apbūvi. Arī 9 un 12 stāvu ēkas sākumā būvēja no ķieģeļiem. Pirmie no lielajiem dzīvojamiem rajoniem, kurus Rīgā cēla, izmantojot gan tobrīd pieejamās industrializācijas metodes, gan arī tālāk attīstot brīvā plānojuma principus, bija [[Juglas masīvs]] (1961.—1970, arhit. D. Danneberga, P. Fogelis, O. Krauklis, G. Melbergs, L. Nagliņš, R. Paikune u.c.). Tā apbūvē tika izmantotas arī 9 un 12 stāvu ķieģeļu torņa tipa ēkas. Arī [[Ķengaraga masīvs]] tika celts šajā periodā (1961.—1971, arhit. A. Berķe, M. Brodskis, I. Strautmanis, G. Melbergs, A. Ozoliņš, L. Nagliņš u.c.) un bija paredzēts 60 000 iedzīvotāju. Apbūvei tika izmantoti piecstāvu sekciju tipa lielpaneļu nami, kā arī 12 stāvu ķieģeļu torņa tipa ēkas, kuras gan uzcēla tikai 70. gados. Vēlāk apbūve tika papildināta ar dažām koridora tipa mazģimeņu ēkām. Gan Juglas, gan Ķengaraga masīvā tika meklēti ēkas fasādes plastiskuma risinājumi, tai skaitā izmantojot [[balkons|balkonus]] un [[lodžija]]s, variējot ar šo elementu telpisko izvietojumu, kā arī ar virsmas materiālu un zīmējumu. Tā kā šaurie balkoni nebija iecienīts ārtelpas veids, vēlāk no to izmantošanas atteicās, jo cilvēkiem nepatika uz tiem uzturēties. Celtniecībā pārgāja uz lodžiju un puslodžiju izmantošanu.<ref name="rigas dz fonds" /> Pie [[Iļģuciems|Iļģuciema]] dzīvojamā rajona plānošanas sāka strādāt jau 1968. gadā (arhit. R. Lelis, L. Muntere, R. Paikune, N. Rendelis, [[Gunārs Lūsis-Grīnbergs]], T. Francmane, E. Jēkabsons); tas paredzēts 37 000 iedzīvotāju. Te tika izmantotas tikai piecstāvu lielpaneļu sekcijas. No 1967. gada sākās arī darbi pie [[Imanta]]s dzīvojamā masīva, kurā galvenais ēku tips ir deviņstāvu [[602. sērija]]s lielpaneļu sekcijas, bet ir izmantotas arī 5 un 12 stāvu ēkas (arhit. R. Lelis, R. Paikune, R. Dzene, L. Stīpnieks), kas paredzēts 60 000 iedzīvotāju. [[1980. gadi|Astoņdesmito gadu]] sākumā uzceltajā [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] dzīvojamā masīvā (paredzēts 65 000 iedzīvotāju) dominē 5, 9, 12 stāvu lielpaneļu sekciju un torņa tipa ēkas. Šā masīva projektēšana sākās [[1964]]. gadā, pēc tam tika veikta projekta korekcija (1970. gadā). Ieilgušais projektēšanas process izraisīja gan kompozīcijas motīvu, gan izmantoto ēku tipu dažādību. Projekta autoru grupa — arhitekti Ē. Fogelis, M. Medinskis, I. Millers, R. Dzene. [[Zolitūde]]s dzīvojamā rajona detaļplānojums tika izstrādāts jau 1971. gadā (arhit. A. Berķe, G. Melbergs, L. Muntere), pēc tam to koriģēja saistībā ar metro izbūves ieceri (arhit. Ē Fogelis, A. Vītols), līdz apbūves galīgo projektu (paredzēts 25 000 iedzīvotāju) izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, J. Ģertmanis, Z. Kalinka, V. Neilands. 70. gadu vidū uzcēla [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] mikrorajonu (paredzēts 20 000 iedzīvotāju). Galvenais ēku tips šajā mikrorajonā ir deviņstāvu lielpaneļu sekciju tipa mājas un 16 stāvu lielpaneļu torņa tipa ēkas. Daudzām mājām devītā stāva dzīvokļi ir paplašināti ar desmitā stāvā izvietotām mākslinieku darbnīcām. [[Pļavnieki|Pļavnieku]] dzīvojamā rajona detaļprojektu izstrādāja [[1978]]. gadā (arhit. Ē. Fogelis, M. Medinskis, I. Millers), tas paredzēts 60 000 iedzīvotāju. Apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ē. Fogelis, G. Lukstiņa, A. Ozoliņa, L. Saško. Pļavnieku apbūvi veido 9 stāvu sekciju tipa ēkas un 16 stāvu torņa tipa ēkas.<ref name="rigas dz fonds" /> 1980. gadu beigās sākās dzīvojamā mikrorajona apbūve [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], paredzēts 22 000 iedzīvotāju. Tas bija paredzēts jaunceļamās [[Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīca]]s vajadzībām. Pārtraucot šīs rūpnīcas celtniecību, nomaļais mikrorajons zaudēja savu sākotnējo pamatojumu un radīja papildu transporta grūtības pilsētā. Vairāku mikrorajonu buvniecībā bija jāsastopas ar dilemmu — nojaukt esošos dzīvojamos namus vai saglabāt tos. Individuālās apbūves rajoni Rīgā bija izveidojušies pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kā arī pēckara periodā. Lielākā daļa namu bija kapitālas mūra būves, daudzas no tām — fiziski un morāli augstvērtīgas. Šādu ēku masveida nojaukšana būtu gan morāli nepamatota, gan arī nostādītu jauno rajonu celtniecību ekonomisku problēmu priekšā, jo pārāk liels būtu nojaucamo ēku kompensācijas apjoms. Savukārt, saglabājot šīs ēkas, neizbēgamas radās kompozicionālas neveiksmes. Grūti risināms jautājums bija abu šo dzīvokļu tipu (savrupmāja un dzīvoklis daudzdzīvokļu namā) funkcionēšanas savienojamība. Kā rāda rezultāts, reti kur šīs problēmas ir izdevies atrisināt veiksmīgi. Dažādu māju tipu sajaukums ir redzams Ķengaragā, Imantā, Juglā u.c.<ref name="rigas dz fonds" /> == Plānojums un funkcionālā organizācija == Parasti mikrorajonu centrālajā daļā ir izvietoti nelieli tirdzniecības, sadzīves pakalpojumu un sabiedriska rakstura objekti. Katrā mikrorajonā ir izvietotas vidusskolas un bērnudārzi, kas kopumā atbilst 20. gadsimta pirmās puses funkcionālisma teorijām. Gandrīz visi mikrorajoni būvēti jau esošu vai jaunbūvētu fabriku tuvumā un bieži vien tie plānoti kā šo fabriku strādnieku dzīvesvietas. Mikrorajonos faktiski nav sabiedrisko vai valsts iestāžu objektu, trūkst brīvā laika pavadīšanas iespēju vai izklaides objektu. Mikrorajoni savā būtībā uzskatāmi par pilsētas guļamrajoniem. Situācija mainās tikai pēc 2000. gada, kad mikrorajonos aizvien aktīvāk tiek būvēti iepirkšanās centri un komercbūves. Mikrorajonu saikni ar pilsētas centru un citām pilsētas daļām nodrošina [[Sabiedriskais transports Rīgā|pilsētas sabiedriskais transports]]: [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvajs]], [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbuss]], [[Autobusu satiksme Rīgā|autobuss]] un [[mikroautobuss]]. Sabiedriskā transporta satiksme pārsvarā ir efektīva, bet laikietilpīga, jo atsevišķas pilsētas daļas atrodas pat vairāk nekā stundas brauciena attālumā no centra un nemitīgi pieaugošais vieglo automobiļu skaits [[Rīga]]s ielās rada sastrēgumus, kas traucē sabiedriskā transporta kustību.<ref>[http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/RTP-2006_Paskaidrojuma_raksts.pdf Rīgas teritorijas plānojums 2006.—2018. gadam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110705135729/http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/RTP-2006_Paskaidrojuma_raksts.pdf |date={{dat|2011|07|05||bez}} }}, rdpad.lv</ref> Viens no oriģinālajiem funkcionālisma pilsētbūvniecības pamatprincipiem bija pēc iespējas plašākas zaļās zonas izveide dzīvojamā rajonā ap augstām un atstatus izvietotām dzīvojamām ēkām. [[Rīga|Rīgā]] šis princips daudzējādā ziņā ir sasniedzis savu pretstatu — sērijveida dzīvojamās ēkās pārsvarā iekļauj plaši un reti kopti zālāji starp asfaltētiem taisnleņķa celiņiem un piebraucamiem ceļiem. [[1990. gadi|1990. gados]] uz zaļās zonas rēķina mikrorajonos spontāni veidojās automašīnu stāvvietas — gan bezmaksas, gan maksas. Mūsdienās mašīnas ir izvietotas gar visu piebraucamo ceļu malām, kā arī mazo iekšpagalmu zaļajās zonās. Vairums mikrorajonu iekšējo ielu un piebraucamo ceļu ir kritiskā stāvoklī, tās ir pārāk šauras esošajai auto plūsmai, tādējādi apgrūtinot jau esošās infrastruktūras funkcionēšanu un papildus pazeminot dzīves kvalitāti daudzstāvu dzīvojamos rajonos. [[1960. gadi|1960. gadu]] sākumā populārs bija dzīvojamo rajonu brīvā plānojuma princips. Tas nozīmēja, ka jaunās ēkas tika izvietotas neatkarīgi no ielu tīkla un saskaņā ar meridionālo orientāciju, lai nodrošinātu maksimālu iekštelpu izsauļošanu. Saskaņā ar šiem principiem veidota [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priežu]], ka arī Lielās [[Jugla (Rīga)|Juglas]] dzīvojamā rajona daudzstāvu apbūve. Vēlāk veidotajos rajonos par vienu no noteicošajiem principiem kļuva ēku izvietošana ap daļēji noslēgtiem iekšējiem pagalmiem, novietojot tās savstarpēji gan taisnā, gan platā leņķī attiecībā pret galveno mikrorajona ielu, piemēram, [[Ķengarags|Ķengaraga]] un [[Imanta]]s dzīvojamā rajonā. Ēkas ir novietotas dažādos rakursos, kas mazliet mazina vides tēla monotonitāti (atšķirība no tādiem gadījumiem, kad ēkas novietotas paralēli viena otrai un tikai saskaņā ar meridionālo orientāciju, kā bieži ir [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un agrīnajos [[Rīga]]s masveida apbūves rajonos). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] dzīvojamā rajona plānojumā veidotas pilna vai nepilna sešstūra izvietojuma struktūras. Daudz plastiskākas un daudzveidīgākas plānojuma struktūras parādās [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]] un [[Pļavnieki|Pļavnieku]] rajonā. == Apbūves raksturojums == [[Attēls:Bolderaja Masivi.jpg|thumb|200px|[[Bolderāja]]s jaunā daļa.]] Pēc savas stilistikas mikrorajonu ēkas ir funkcionālisma ideju attīstības produkts, to formas ir skaidras un vienkāršas. Ēkas ir veidotas kastveida formās, tās atšķiras pēc augstuma, garuma (saskaņā ar sekciju skaitu), toņi — pārsvarā gaiši, to fasādes plastiku bagātina uz āru izvirzīti balkoni vai uz iekšu ievirzītas lodžijas. Parasti viena mikrorajona apbūvei izmantoti tikai 2—3 tipveida projekti, kuri savstarpēji atšķiras ar stāvu skaitu un elementu detalizāciju, kā arī dzīvokļu plānojuma niansēm. Dominējošais ēku augstums [[1960. gadi|1960.]] — [[1970. gadi|1970. gadu]] rajonos ir 5 stāvi, tas ir maksimālais stāvu skaits ēkā, lai saskaņā ar toreizējajiem būvnoteikumiem tajā nebūtu nepieciešama lifta izveide. Augstākas 9 vai 12 stāvu ēkas vietumis parādās kā pilsētbūvnieciski akcenti. [[1980. gadi|1980. gadu]] sākumā dzīvojamos rajonos deviņstāvu ēkas kļūst par galvenajiem apbūves elementiem (tobrīd atzītas par visekonomiskākajām to ēku grupā, kur nepieciešama lifta izveide). [[1980. gadi|1980. gadu]] nogalē tika celtas jau 10 un 12 stāvu ēkas. == Modeļu sērijas == Kā pirmā modeļu sērija [[Rīga|Rīgā]] parādījās 464. sērija, tā dēvētais vecais Lietuviešu projekts (plaši izmantota [[Ķengarags|Ķengaraga]] un [[Imanta]]s dzīvojamo rajonu apbūvē). Ēkām ir 5 stāvi, tās veidotas no pelēkiem betona paneļiem, kuros izveidotas logu ailes. Fasādes plaknes detalizāciju papildina vizuāli trausli balkoni dienvidu pusē, bet vēlākos risinājumos (tā dēvētais jaunais Lietuviešu projekts, 464A sērija) — lodžijas. 464. sērijas apbūves rajonu raksturīga iezīme ir kupli, tomēr visai nekopti zaļumi — [[krūmi]], [[koki]], kas ir vai nu stādīti, vai palikuši pēc iepriekšējās apbūves nojaukšanas. Uz fasādēm vīnstīgas, kuru stādījumi izveidojušies apbūves 30 gadu pastāvēšanas laikā. Kā nākamā [[Rīga]]s apbūvē ienāca 467A. sērija — 9 stāvu, gaiši pelēkas lielpaneļu ēkas, kuras plaši sastopamas [[Ķengarags|Ķengaragā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] un citur. Fasāžu kompozīciju nosaka vertikālas lodžiju joslas, kuras mūsdienās aktīvi tiek aizstiklotas. Blāvas [[krāsa]]s parādes kāpņu telpu ārsienu krāsojumā, gaišāki toņi — lodžiju margās. Nelielas variācijas parādās kāpņu telpu logu izveidē, kur parādās kāpnēm sekojošs pakāpjveida ritms. Uz jumtiem tika izbūvētas veļas žāvēšanas nojumes, kas agrāk bagātināja siluetu, taču šodien paredzētajai funkcijai netiek izmantotas un daļēji ir sabrukušas un aizvāktas. [[Attēls:Purvciema mikrorajons.jpg|thumb|200px|right| Tipisks [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] mikrorajona iekšpagalms.]] [[Imanta]]s, kā arī [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] dzīvojamo rajonu telpisko raksturu un tēlu pārsvarā nosaka 602. sērijas dzīvojamo ēku apbūve. Tās ir 9 stāvu kastes, kuru gaiši [[zils|zilo]] krāsu nosaka ar sīku flīzējumu apdarinātie paneļi. Balkoni parasti atrodas ārpus fasādes plaknes. Pagalmos dominē lieli zālāju klajumi bez noteiktas funkcijas, nekārtīgs un nekopts apzaļumojums, ko veido krūmi un koki, kā arī iedzīvotāju stihiski iekārtotās dobes. Vietējais, [[Latvija|Latvijā]] izstrādātais projekts, ir 119. sērija, kura plaši sastopama [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]. Ēkām ir 9 stāvi (dažkārt 6), ārējo paneļu apdarei vietām izmantotas krāsainas glazētas flīzes. Ēkas ir neregulāri savērstas cita pret citu, vai saistītas savā starpā, veidojot ēku grupas. Būvapjomos ir saglabāta paralēlskaldņa forma, bet fasāžu ritmu veido vertikālas lodžiju joslas. Pamazām [[Rīga|Rīgu]] sasniedza jaunu formu vēsmas un postmodernisma idejās balstīti detalizācijas meklējumi. 602. (uzlabota) sērija, kura visplašāk sastopama [[Pļavnieki|Pļavniekos]], ka arī [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]], zināmā mēra ir šīs ievirzes rezultāts. Ēkām ir 9 stāvi, saglabāta kastveida forma ar lodžiju ierāvumiem, taču jaunas ir krāsu kombinācijas un kompozīcijas fasādēs. Krāsojumā izmantota vienota krāsu gamma katrās ēku grupā, dažādība parādās krāsu laukumu dalījumos, saglabāta ģeometriska kompozīcija. Augstākās ēkas — 16 stāvi (vēlāk arī 12) — ir 104. sērijas mājas. [[Rīga]]s apstākļos tās var dēvēt par ''punktveida'' ēkām. Ēku salīdzinoši mazā izplatība pilsētā ļauj uztvert tās kā diezgan veiksmīgus vidi dažādojošus elementus. Krāsojuma kombināciju pārsvarā veido pelēkais betons un brūnie balkoni, taču vietām sastopamas arī citas kombinācijas. Arī šo ēku plašās lodžijas šodien pārsvarā ir aizstiklotas. == Plānojuma kritika == [[Rīga]]s [[paneļu ēka|paneļēku]] dzīvokļiem ir raksturīga šaurība un neapmierinošas funkcionālās saiknes starp telpām, kā arī ne pārāk plašs telpu klāsts. Šaurie priekšnami un minimālu gabarītu sanitārie mezgli; virtuves, kurās grūti uzturēties vairākiem cilvēkiem; šauras un garas istabas, kurās nevar variēt ar mēbeļu izvietojumu, — ir galvenie dzīvokļu plānojuma trūkumi. Atsevišķu sēriju ēkām balkoni ir tikai dažiem dzīvokļiem, un kalpo vairāk kā dekoratīvi elementi, nevis kā priekšmetu glabātuve iedzīvotāju ērtībai. Negatīva iezīme ir arī istabu zemie griesti. Ērtāk veidoti ir vēlākie, tepat [[Rīga|Rīgā]] izstrādātie vai no [[Lietuva]]s un ārzemēm aizgūtie projekti (pārsvarā lielpaneļu apbūve), taču arī tajos bieži sastopama nevēlama saspiestība kopā ar nevajadzīgu telpisku izšķērdību. Caurmērā [[Rīga|Rīgā]] 71% dzīvokļu ir nelieli: 1—2 istabas (tas attiecas uz visu dzīvojamo fondu, izņemot fizisko personu privāto dzīvojamo fondu). Mikrorajonos nomācoša ir ēku augstuma un sēriju vienveidība, lielie, tukšie laukumi starp tām, un pagalmu nesakoptība. No tehniskā un klimatiskā viedokļa, problēmas rada ēku plakanie jumti: to tecēšana pakļauj visu ēku nopietnam riskam. Neapmierinošs ir fasāžu starppaneļu šuvju nekvalitatīvais aizpildījums, kurš irst atmosfēras ietekmes rezultātā, līdz ar to pakļaujot atmosfēras iedarbībai konstrukciju savienojumus, kas samazina stingrību un konstrukcijas drošību, it sevišķi paneļu metāla elementu savienojuma vietās. Neapmierinoša ir arī ēku ārsienu siltumnoturība. Lielpaneļu ēkām ir izteikti siltuma zudumi caur paneļu salaiduma šuvēm un pašiem paneļiem, kā arī logiem. Arī ēku inženiertehniskie tīkli ir nolietoti. Pēdējos gados daudz kas tiek darīts, lai uzlabotu dzīves kvalitāti mikrorajonos. Tiek sakopta un labiekārtota ēkām pieguļošā teritorija, kas ietver arī jauna asfaltseguma ieklāšanu iekšpagalmu ielās. Pakāpeniski pieaug to ēku skaits, kurām tiek veikta daļēja vai pilna rekonstrukcija, kas sevī ietver ēkas gala sienu, vai visas ēkas siltināšanu. Līdz ar slēdzamo kāpņutelpu īpatsvara pieaugumu, arī pašas kāpņutelpas tiek remontētas. Vecie logu rāmji tiek mainīti pret pakešu logiem, atsevišķos gadījumos pilnībā tiek nomainīti arī lifti. == Sērijveida dzīvojamo ēku iedalījums Rīgā == Dzīvokļu plānojums lielpaneļu dzīvojamajos ēku projektos ir attīstījies pakāpeniski. Pirmajās sērijveida ēku projekta sērijās, kas bija 2—5 stāvu augstumā parasti (bet ne vienmēr) bija tikai 1, 2 un 3 istabu dzīvokļi ar minimālas platības priekšnamu un virtuvi, savienotu sanitāro mezglu, istabas paplašinājumu gaiteņu vietā. Tajos visas istabas bija vidēji lielas. Caurstaigājamā istabā bieži tika izvietota arī guļasvieta. Nelielie balkoni kalpoja kā vasaras telpas. Nākamajā jeb uzlabotajā sērijveida dzīvojamo ēku tipa projektu paaudzē nedaudz tika paplašināts ieejas mezgls, vannas istaba atdalīta no tualetes (izņemot vienistabas dzīvokļus), parādījās gaiteņi, iebūvēti skapji, lodžijas, saglabājās caurstaigājamas istabas. Tomēr pieņemtā lielpaneļu konstruktīvā shēma nosacīja samērā šauras telpas. [[1970. gadi|70. gados]] sāka ieviest trešo dzīvojamo māju tipa paaudzi, kurā tika projektēti arī četru istabu dzīvokļi. Tajos ir lielāka palīgtelpu platība, otrs sanitārais mezgls, virtuve kļūst plašāka, pati dzīvojamā ēka galvenokārt ir deviņstāvīga, ar kopēju atkritumu vadu un liftu. Palielinās dzīvojamo telpu kopējā platība, kas dod iespēju istabas veidot necaurstaigājamas. Vēl vairāk paplašinās priekšnama un virtuves platība. Sērijveida dzīvojamo ēku daudzveidība un variācijas [[Rīga|Rīgā]] ir lielas, tomēr ēku grupēšana pa rajoniem, būvējot identiskas celtnes grupās, padara kopskatu neinteresantu un vienmuļu. Tiesa, vēlāko mikrorajonu arhitektoniskais risinājums ir ievērojami audzis salīdzinot ar [[1950. gadi|50. gadu]] sākumā un vidū būvētajiem rajoniem. === Staļina laika projekts === Šī projekta mājas tika būvētas [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] valdīšanas laikā, no 1945. gada līdz apmēram [[1950. gadi|1950. gadu]] beigām, no tā arī radies nosaukums. Tās ir dažādos pilsētas rajonos celtas ēkas; 2 līdz 6 stāvus augstas; būvētas no ķieģeļiem, bagātīgi apmestas ar dekoratīvo apmetumu un dekoratīvajiem elementiem; krāsotas. Šīm ēkām ir raksturīgas biezas ķieģeļu sienas. Dzīvokļi ir ar augstiem griestiem, plašām un izolētām vai caurstaigājamām istabām un virtuvēm. Pozitīvie faktori: * Augsti griesti; * Ir iespējams pārbūvēt; * Laba siltumizolācija un skaņas izolācija; * Plašas istabas. Negatīvie faktori: * Balkona un/vai lodžijas neesamība; * Augsta projekta cena; * Kvalitātes problēmas. === 316. un 318. sērija (Hruščova laika projekts) === [[Attēls:Prusu19.jpg|thumb|200px|Hruščova laika projekta ēka [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]].]] Pirmās šīs sērijas mājas tika būvētas [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] valdīšanas laikā, no kurienes arī ieguvušas [[hruščovka]]s nosaukumu. Būvētas no 1956. - 1964. gadam. Stāvu skaits Rīgā svārstās no 2 līdz 5 stāviem, kaut arī [[Grīvas masīvs|Grīvas dzīvojamā masīvā]] un [[Jugla (Rīga)|Juglā]] var sastapt arī sešus stāvus augstas mājas ar mākslinieku darbnīcām. Sienu materiāls — silikātķieģelis. Mājas ir ar balkoniem, kā arī bez tiem. Dzīvokļi mazi, istabas caurstaigājamas. Izolētas istabas ir reti sastopamas, sanitārais mezgls kopīgs. Pamatā šīs mājas sastopamas: [[Jugla (Rīga)|Juglā]], [[Teika (Rīga)|Teikā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Grīvas masīvs|Grīvas dzīvojamajā masīvā]], [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] rajonā. Pozitīvie faktori: * Lēti dzīvokļi; * Laba siltumizolācija. Negatīvie faktori: * Caurstaigājamas istabas; * Mazas palīgtelpas; * Palielināts inženierkomunikāciju avāriju risks ēku vecuma dēļ; * Nepieciešama logu nomaiņa vājās siltumizolācijas dēļ. === Brežņeva laika projekts === Pirmās šīs sērijas mājas tika būvētas [[Leonīds Brežņevs|Leonīda Brežņeva]] valdīšanas laikā, no kurienes arī ieguvušas savu nosaukumu. Tās sāka būvēt [[1960. gadi|1960. gados]], bet tās cēla arī [[1970. gadi|1970. gados]]. No ārpuses šos namus nezinātājam grūti atšķirt no Hruščova laika būvēm — piecstāvu ķieģeļu mājas, daļai dzīvokļu ir balkoni. Lielākās atšķirības ir iekštelpu plānojumā. Daļai šī projekta māju ir lodžijas, ārsienas mēdz būt apmestas. Tās atrodas [[Ķengarags|Ķengaragā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Teika (Rīga)|Teikā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]]. Šīm sērijām ir uzlabots telpu plānojums, izolētas istabas, tualetes telpa no vannasistabas atdalīta ar sienu. Pietiekami laba skaņas izolācija, labāka siltumnoturība nekā paneļmājās, lielas palodzes. Pie trūkumiem jāpieskaita gan šaurās kāpnes, gan mazie gaiteņi, iespējamas nolietojušās komunikācijas. Pozitīvie faktori: * Laba siltumizolācija; * Dzīvokli iespējams pārprojektēt; * Apmierinoša celtniecības kvalitāte; * Augsti griesti un lieli logi. Negatīvie faktori: * Palielināts inženierkomunikāciju avārijas risks ēku vecuma dēļ. === 464. sērija (Lietuviešu projekts) === [[Attēls:Lietuviešu projekts.jpg|thumb|200px|right|Lietuviešu projekta daudzdzīvokļu ēka Dammes ielā, [[Imanta|Imantā]].]] Lietuviešu projekta pamatā ir [[Maskava|Maskavā]] radīts 464. sērijas namu projekts, taču [[Lietuvietis|lietuvieši]] un pēc tam arī [[latvieši]] to bija uzlabojuši. Šīs sērijas ēkas būvēja no 1960. gada sākuma (uzlabotā variantā no 1966. gada) un atšķirībā no citām, mazāk izplatītām sēriju ēkām, tās ir sastopamas gandrīz katrā Rīgas rajonā. Lietuviešu projektam raksturīgas piecstāvu lielpaneļu ēkas ar ģipšbetona starpsienām. Tiek izšķirtas vecās un jaunās lietuviešu projekta ēkas. Atšķirība ir tā, ka vecajām lietuviešu projekta mājām ir balkoni, savukārt jaunajām — lodžijas. Plānojuma ziņā šo māju dzīvokļi ir kompakti, kas varētu likties par šauru. Dzīvokļu vidējās ekspluatācijas izmaksas ir salīdzinoši zemākas, salīdzinot ar citiem apbūves projektiem. Galvenokārt minētās sērijas ēkas atrodas [[Iļģuciems|Iļģuciemā,]] [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Imanta|Imantā]], [[Dzirciems|Dzirciemā]], [[Bolderāja|Bolderājā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]], [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]], kā arī [[Jugla (Rīga)|Juglā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]] un [[Botāniskais dārzs|Botāniskā dārza]] rajonā. Pozitīvie faktori: * Ērts plānojums, lielas istabas; * Atrodas mikrorajonos ar plašiem pagalmiem; * Samērā laba siltumizolācija; * Zemākas vidējās dzīvokļu ekspluatācijas izmaksas; * Kompakts dzīvokļu plānojums. Negatīvie faktori: * Grūti pārplānojams; * Hidroizolācijas problēmas; * Palielināts inženierkomunikāciju avārijas risks ēku vecuma dēļ. === 467. sērija === [[Attēls:Riga 467. serija, 03.2009.jpg|thumb|200px|467. sērijas dzīvojamo ēku grupa [[Imanta|Imantā]], [[Jūrmalas gatve]]s un [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvāra]] stūrī.]] Šīs sērijas ēkas Rīgā būvēja [[1970. gadi|1970.]] — [[1980. gadi|1980. gados]] un tās ir radniecīgas 602. sērijas ēkām. Abas konstrukcijas un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras — ja neņem vērā, ka 467. sērija ir nedaudz jaunāka un tās ēku fasāde ir mazliet citādāka. Atšķirībā no citām paneļu mājām 467. sērijas 9 stāvu lielpaneļu ēku ārsienas var būt dekorētas ar krāsainām flīzēm vai apmestas ar akmens šķembām. Salīdzinot ar 602. sēriju, šīm ēkām ir lodžijas. Galvenokārt minētās sērijas ēkas atrodas: [[Krasta masīvs|Krasta masīvā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Imanta|Imantā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]] kā arī [[Iļģuciems|Iļģuciemā]]. Pozitīvie faktori: * Laba siltumizolācija; * Laba skaņas izolācija; * Plašas kāpņutelpa; * Ērts dzīvokļa plānojums (īpaši divu istabu dzīvokļiem). Negatīvie faktori: * Minimālas pārbūves iespējas. === 103. sērija === [[Attēls:103 sērija.jpg|thumb|200px|right|103. sērijas daudzdzīvokļu ēka [[Bolderāja|Bolderājā]].]] Šīs sērijas ēkas sāka būvēt [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā, bet pēdējie projekti tika realizēti vēl [[1990. gadi|1990. gados]]. Šīs ēkas ir vienas no visizplatītākajām tipveida sēriju ēkām visā Latvijā.<ref name=vek/> 103. sērijas dzīvokļu plānojums ir diezgan ērts un praktisks. Mājas ir būvētas no silikāta vai caurumotajiem māla ķieģeļiem un gāzbetona vai keramzītbetona paneļiem — nesošās sienas ir ķieģeļu, kas nodrošina labāku siltumizolāciju, savukārt pārējās sienas ir paneļu, kas pieļauj mājokļa pārprojektēšanu. Šīm ēkām parasti ir pieci dzīvojamie stāvi, pagrabstāvs un bēniņu stāvs (reizēm sastopamas ēkas bez bēniņiem). Starpstāvu pārsegumiem izmantoti dobjie dzelzsbetona paneļi. Bēniņu pārseguma termiskās pretestības palielināšanai parasti izmantotas fibrolīta plāksnes. 103. sērijas ēkām parasti ir savietotais jeb plakanais jumts ar iekšējo ūdens novadīšanas sistēmu. Oriģinālie logi — dubultais stiklojums ar savietotiem koka vērtņu rāmjiem. Sērijas ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie parametri neatbilst mūsdienu prasībām, kas noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". <ref name=vek>[http://www.energoefektivitate.com/energoefektivit%C4%81te/vienkar%C5%A1otais-energoefektivitates-kalkulators/ Vienkāršotais energoefektivitātes kalkulators] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304171425/http://www.energoefektivitate.com/energoefektivit%c4%81te/vienkar%c5%a1otais-energoefektivitates-kalkulators |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, energoefektivitate.com</ref> Šīs sērijas ēkas pārsvarā ir piecstāvu, bet ir atsevišķi izņēmumi pilsētas centrā, kur atrodas arī septiņu un astoņu stāvu mājas. Galvenokārt minētās sērijas mājas atrodas: [[Teika (Rīga)|Teikā]], [[Dārzciems|Dārzciemā]], [[Bolderāja|Bolderājā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], bet ir arī citos Rīgas mikrorajonos.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/137489-103_serija_starp_iecienitakajam 103. sērija – starp iecienītākajām], financenet.lv, {{dat|2006|1|10|SK}}</ref> Pozitīvie faktori: * Ērts plānojums ar izolētām istabām; * Samērā laba siltumizolācija; * Iespējas veikt pārplānošanu; * Apmierinošs tehniskais stāvoklis; * Salīdzinoši lielas istabas. Negatīvie faktori: * Nepieciešama logu nomaiņa, īpaši ēkās ar horizontāli veramo logu asi. === 104. sērija === [[Attēls:104. serija.jpg|thumb|150px|104. sērijas dzīvojamā ēka [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]].]] Šīs sērijas ēkas sāka būvēt [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā un, atšķirībā no citu sēriju mājām, tās neveido vienādus mikrorajonus, bet gan izvietotas starp citu sēriju ēkām. Ir sastopamas šīs sērijas 9, 12 un 16 stāvu ēkas. Ēku arhitekti ir L. Plakane, L. Ose, R. Janušāne, M. Hnočš, M. Žagare. Būvinženieri G. Latsis, V. Egorovs. Ēkas projektēja dizaina institūts "Latgiprostroy" (''krievu: Латгипрострой''''').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://domofoto.ru/projects/1217/|title=Серия 104|website=domofoto.ru|access-date=2020-11-15}}</ref>''' Projektam ir trīs paveidi, bet visas mājas celtas no paneļiem. Pirmā varianta ēkas ir 12 vai 16 stāvus augstas, bet ar vienu kāpņutelpu. Bieži sastopamas Krasta ielas masīvā, [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] un [[Pļavnieki|Pļavniekos]], dažas arī [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Imanta|Imantā]] un [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]. Otrā paveida ēkas ir 12 stāvus augstas, no paneļiem un ķieģeļiem, kas izmantoti kāpņutelpā. Šādas mājas atrodamas pie Botāniskā dārza, [[Dzirciems|Dzirciemā]], [[Iļģuciems|Iļģuciemā]] un [[Imanta|Imantā]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], [[Mežaparks|Mežaparkā]] un [[Jugla (Rīga)|Juglā]]. Abu projekta paveidu namiem ir divi lifti — mazs pasažieru un lielais kravas lifts. Trešais paveids atrodams tikai Viestura prospektā — 9 stāvus augstas, ar divām kāpņutelpām un liftu katrā no tajām. Šā varianta ēkām izmantoti baltie ķieģeļi. Šos namus būvējusi rūpnīca "Komutators" saviem darbiniekiem. Mājas ārējās sienas būvētas no lentveida gāzbetona paneļiem, bet iekšējās nesošās sienas veidotas no dzelzsbetona paneļiem. 104. sērijas dzīvokļiem ir funkcionāls, ērts plānojums — guļamistabām blakus atrodas sanitārie mezgli, savukārt viesistabai blakus ir virtuve. Šīm ēkām raksturīgas lielas lodžijas, kas parasti ir visas telpas garumā un, ko aizstiklojot, var izveidot vasaras verandu. Šīs sērijas ēkas tika celtas, sākot no pieciem stāviem un vairāk. Atkarībā no projekta vienistabas dzīvoklis ir 33—43 m² plašs, bet 2 un 3 istabu dzīvokļi atbilstoši 57 m² un 69 m² lieli. 104. sērijas ēkas ir sastopamas gandrīz visos [[Rīga]]s mikrorajonos.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/137384-104_serija_trijos_veidos 104. sērija – trijos veidos], financenet.lv, {{dat|2005|11|23|SK}}</ref> Pozitīvie faktori: * Funkcionāli labs plānojums, lielas palīgtelpas; * Lielas lodžijas, ko iespējams pārveidot par verandu, lieli logi; * Visu dzīvokļu istabas ir izolētas; * Lifta telpa ir atdalīta ar slēdzamām durvīm no gaiteņa; * Pirmā un otrā tipa mājām ir kravas lifts. Negatīvie faktori: * Nav četristabu dzīvokļu; * Trīsistabu dzīvokļiem ir tikai viens sanitārais mezgls; * Iespējami paneļu sadurvietu hidroizolācijas bojājumi. === Mazģimeņu projekts === [[Attēls:Mazgimenu projekts Pļavnieki 2009.jpg|thumb|200px|Mazģimeņu projekta ēkas [[Pļavnieki|Pļavniekos]], Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā. [[2009. gads|2009]]. gads.]] Vienistabas 5, 9 un 12 (13) stāvu ēkas. 5 un 9 stāvus augstās ēkas celtas no paneļiem, bet ēkas, kur ir 12 stāvu — no paneļiem un ķieģeļiem. Raksturīgi, ka piecstāvu mājām ir viena kāpņutelpa, kur vienā stāvā ir 20 dzīvokļi un gaitenis stiepjas visas ēkas garumā. Deviņstāvu mājās vienā stāvā ir tikai 7 dzīvokļi, kas nodalīti divos atsevišķos gaiteņos, kā arī lifts, 12 stāvu namos ir 9 dzīvokļi stāvā, sadalīti pa diviem koridoriem (12. stāvā 3 dzīvokļi) un divi lifti, no kuriem viens ir kravas lifts. Lielākās daļas mazģimeņu projekta ēku plānojumā izmantotas 104. un 119. sērijas ēku variācijas. Visos dzīvokļos ir apvienota vannasistaba un tualete. Dzīvokļiem ir lodžijas. Mazģimeņu projekti galvenokārt celti [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] un [[Jugla (Rīga)|Juglā]]. Kopumā Rīgā ir 20 [[Mazģimeņu projekta 13 stāvu ēka]]s. To arhitektoniskais augstums ir 39,8 metri un tās atrodas [[Ķengarags|Ķengaragā]] (13 ēkas) un [[Jugla|Juglā]] (7 ēkas) un tika būvētas laika posmā no 1968. līdz [[1985]]. gadam. Ēkas tika būvētas no divu veidu ķieģeļiem — dzelteno ķieģeļu ēku galvaspilsētā ir 12, bet sarkano ķieģeļu — 8 ēkas. Pozitīvie faktori: * Zemākas dzīvokļu vidējās ekspluatācijas izmaksas * Zemākas dzīvokļu cenas, salīdzinot ar citām, līdzīgām sērijām * Kompakts dzīvokļu plānojums, tomēr liela kvadratūra salīdzinot ar citu sēriju vienistabu dzīvokļiem * Lielas lodžijas visa dzīvokļa garumā, kuras iestiklojot, iespējams pārveidot par verandām un ievērojami uzlabot siltumizolāciju Negatīvie faktori: * Problēmas ar skaņas izolāciju (izņemot 12 stāvu projektu) * Siltumizolācijas un hidroizolācijas problēmas * Ir tikai vienistabas dzīvokļi * Apvienota vannas istaba un tualete * Gari koplietojamie koridori (izņemot 9 un 12 stāvu projektus) === Čehu projekts === [[Attēls:Ķengarags — ēka.jpg|thumb|150px|Čehu projekta ēka [[Ķengarags|Ķengaragā]].]] 12 stāvu 71 dzīvokļa dzīvojamā ēka ar šķērsvirziena nesošajām ķieģeļu sienā, jeb tautā dēvēta par Čehu projektu (sērijas kods: 12LGK {{val|ru|12ЛКГ-67/73}}) ir 1970. gados būvētas 12 stāvu ēkas ar lodžijām. Tās ir būvētas no ķieģeļiem, bet starpsienām un pārsegumiem tika izmantoti dzelzsbetona paneļi. Projektu pasūtīja Baltijas dzelzsceļa pārvalde, izstrādāja institūts [[Pilsētprojekts]] ({{val|ru|Латгипрогорстрой}}) un projekts tika apstiprināts ieviešanai 1968. gada 28. decembrī. Ēkas jumta augstums ir 36,61 metrs, bet kopējais arhitektoniskais augstums ar kāpņu telpas izvirzījumu ir 38,43 metri, rēkinot no pirmā stāva grīdas līmeņa. Ēkā ir 71 dzīvoklis — 24 vienistabu, 34 divistabu un 13 trīsistabu dzīvokļi. Vienistabas dzīvokļa dzīvojamā platība ir 20,03 m² bet kopējā platība 34,25 m². Divistabu dzīvokļa platība ir attiecīgi 28,17 m² un 44,33 m², bet trīsistabu dzīvokļa platība 50,06 m² un 66,94 m². Virtuve ir diezgan plaša (8—12m²). Parasti istabas ir izolētas. Tiek uzskatīta par diezgan prestižu un dārgu sēriju. Šīs ēkas nelielās grupās, vai kā atsevišķas ēkas, ir sastopamas vairākās Rīgas apkaimēs, tomēr lielais vairums atrodas [[Ķengarags|Ķengaragā]], [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Jugla|Juglā]] un [[Imanta|Imantā]]. Čehu projekta ēkas var sajaukt ar Mazģimeņu projekta 13 stāvu ēkām, jo tām ir līdzīga forma, konstrukcija un augstums. Atšķirība ir tajā, ka Čehu projekta ēkas ir relatīvi slaidākas, pārsvarā ir būvētas no sarkanajiem ķieģeļiem un ēkas fasādē ir gan lodžijas, gan logu ailes, savukārt Mazģimeņu projekta ēkas ir masīvākas, celtas galvenokārt no dzeltenajiem ķieģeļiem (ir sastopams arī izpildījums no sarkanajiem ķieģeļiem), uz jumta ir izvietots izteikts trīspadsmitais — tehniskais stāvs un visu ēkas fasādi nosedz lodžijas. Turklāt Mazģimeņu projekta, līdzīgi kā cita stāvu skaita ēkās, ir sastopami tikai vienistabu dzīvokļi. Pozitīvie faktori: * Ērts dzīvokļu plānojums; * Izolētas istabas; * Plašas lodžijas; * Iespējams veikt dzīvokļa pārbūvi, apvienojot vairākas istabas, vai apvienojot istabu ar virtuvi; * Plaša virtuve; * 2 un 3 istabu dzīvokļiem atsevišķs sanitārais mezgls. Negatīvie faktori: * Dārgi dzīvokļi. === 602. sērija === [[Attēls:602 serija.jpg|thumb|200px|right|602. sērijas dzīvojamā ēka Dammes ielā, [[Imanta|Imantā]].]] Visbiežāk sastopamā tipveida māja Rīgā. 602. sērijas mājas ir deviņstāvu lielpaneļu ēkas (ir sastopamas arī 6 stāvu), kuru nesošās konstrukcijas veido keramzītbetona sienu paneļi un dzelzsbetona pārseguma plātnes (sērijas kods: {{val|ru|1-ЛГ-602Р/73}}). Sanmezgls atsevišķs, ir lodžija, samērā liela virtuve. Būvētas no [[1970. gadi|1970. gadu]] vidus līdz [[1980. gadi|1980. gadu]] sākumam, kad to būvniecību nomainīja 119. sērijas ēkas. Šis projekts ir būvēts vairākos variantos, arī ar divstāvīgiem dzīvokļiem Mežciemā. Galvenokārt atrodas: [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]], [[Imanta|Imantā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemā]]. Pirmo māju 1967. gadā montēja [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas]] un [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielas]] stūrī.<ref>[http://www.building.lv/lbs/readnews.php?news_id=94160 Guntis Grīnbergs. No tiltiem pie ekonomiskajiem īres namiem]{{Novecojusi saite}}, building.lv</ref> Pozitīvie faktori: * Ērts dzīvokļu plānojums (īpaši 2 istabu dzīvokļiem); * Plašākas kāpņutelpas; * Lielas lodžijas. Negatīvie faktori: * Iespējama paneļu sadurvietu un gala sienu hidroizolācijas bojājumi; * Problēmas ar ēkas sienu caursalšanu (īpaši gala sienām); * Nepietiekama siltumizolācija; * Minimālas pārbūves iespējas. === 119. sērija === [[Attēls:Ziepniekkalna mikrorajons.jpg|thumb|200px|right|Kāds iekšpagalms [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]]. 119. sērija.]] Šīs sērijas ēkas sāka būvēt [[1980. gadi|1980. gadu]] sākumā un tās atrodamas visos Rīgas jaunajos mikrorajonos. Šīs sērijas ēkas tika pilnībā projektētas Latvijā. Pirmā 119. sērijas ēka tika pabeigta 1980. gadā [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes ielā]] 11. Ir sastopamas 5—9 stāvu ēkas, kā arī atsevišķos gadījumos 10 stāvu ēkas. Savu popularitāti 119. sērija ir iemantojusi ar veiksmīgo plānojumu un plašajām telpām, kā arī iespēju veikt vērienīgu dzīvokļa pārbūvi, nebaidoties nojaukt starpsienas. Ēku arhitekti ir L. Plakane, L. Ose, M. Hnočš, M. Žagare, L. Dorofējeva. Būvinženieri G. Latsis, V. Egorovs, V. Špagina, A. Lipinijs. Ēkas projektēja dizaina institūts "Latgiprostroy" (''krievu: Латгипрострой''''').'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://domofoto.ru/projects/1828/|title=Серия 119|website=domofoto.ru|access-date=2020-11-15}}</ref> 119. sērija ir vienīgā padomju laiku dzīvokļu sērija Latvijā, kuru, kaut ar nelielām modifikācijām, turpina būvēt arī mūsdienās.{{fact}} 119. sērija tiek uzskatīta par vismodernāko paneļēku pārstāvi, dzīvokļu platības tajā pārsniedza [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] noteikto dzīvokļu platību normatīvu (SNIP) par 15%, atļauju būvēt tik plašus dzīvokļus panāca smagu pārrunu ceļā ar Vissavienības institūtiem. Pozitīvie faktori: * Ērts plānojums ar izolētām istabām; * Halle un lielas palīgtelpas; * Plašas iespējas pārbūvei; * Vairākas lodžijas; * Samērā labs tehniskais stāvoklis. Negatīvie faktori: * Problēmas ar siltuma un skaņas izolāciju. === Franču projekts (Monolīta ēka) === [[Attēls:Francu projekta eka.jpg|thumb|150px|right| Franču projekta ēka [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]].]] Franču projekts ir 16 līdz 18 stāvus augstas ēkas no monolītā dzelzsbetona. Rīgā tādas ir četras, no kurām pilnībā pēc oriģinālā plāna pabeigtas tikai trīs. Nosaukums cēlies no tā, ka ieveidnis tika pasūtīts [[Francija|Francijā]] un mājas tika būvētas pa stāviem, lejot ieveidņos betonu. Šī projekta ēkas ir uzceltas [[Dārzciems|Dārzciemā]] ([[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielās]]) un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] ([[Madonas iela (Rīga)|Madonas]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielā]]).<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/138760-francu_projektam_tirgu_ipasa_vieta Franču projektam tirgū īpaša vieta], financenet.lv, {{dat|2006|1|24|SK}}</ref> Nedaudz citādāka tipa ēkas ir uzbūvētas [[Pļavnieki|Pļavniekos]] (kopumā četras ēkas [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Jukuma Vācieša iela|J.Vācieša]] un [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A.Saharova ielā]]), kuras arī tiek piedēvētas šim projektam. * Madonas iela 23 (1984) * Madonas iela 21 (1986) * Ilūkstes iela 99 (1988) * Dzelzavas iela 68 (2004) — ēkas būvniecība tika uzsākta 1980. gadu beigās, bet tā tika pārtraukta un pabeigta 2004. gadā. * Specprojekta 16 stāvu ēkas Pļavniekos, Andreja Saharova ielā 27 (1991),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://domofoto.ru/photo/10723/|title=Andreja Saharova iela 27|website=domfoto.ru|access-date=2021-03-16}}</ref> Jukuma Vācieša ielā 2C (1995),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/1451854/lv/Jukuma-V%C4%81cie%C5%A1a-iela-2C|title=Jukuma Vācieša iela 2C|website=wikimapia.org|access-date=2021-03-16}}</ref> Jukuma Vācieša ielā 2G,(1990) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wikimapia.org/16314162/lv/Jukuma-V%C4%81cie%C5%A1a-iela-2G|title=Jukuma Vācieša iela 2G|website=wikimapia.org|access-date=2021-03-16}}</ref> Lubānas ielā 123 (1990) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wikimapia.org/16314137/lv/Lub%C4%81nas-iela-123|title=Lubānas iela 123|website=wikimapia.org|access-date=2021-03-16}}</ref> === Specprojekts === Netipisks projekts, kurš izmantots 5, 7 un 9 stāvu māju celtniecībā. Ir lodžijas. Parasti istabas ir izolētas. Tiek uzskatīta par prestižu un dārgu sēriju. ==== Ļeņingradas projekts ==== Dzīvokļi atrodas 5 stāvu ķieģeļu mājās. Visas istabas ir izolētas. Visos dzīvokļos atrodas balkons. ==== Vācu projekts ==== Specprojekta paveids ar netipisku dzīvokļu plānu. Tiek uzskatīta par salīdzinoši dārgu un prestižu sēriju. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] == Literatūras avoti == * {{enc riga}} * Rīgas Arhitektūra. Jumava, 2000. gads {{ISBN|9984-05-336-9}} * Ģimenes Enciklopēdija 2. sējums. Latvijas enciklopēdiju redakcija, Rīga 1990. gads == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.riga.lv Rīgas pašvaldības portāls] *[https://domofoto.ru/cities/256/ Domofoto - fotogrāfijas no dažādu tipu ēku apbūves Rīgā] {{Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] kggza8beblizmgsc28j1ga5w5of5qnb Vidzemes guberņa 0 37691 3670027 3669412 2022-08-14T03:40:34Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Livländisches Gouvernement <br>Liivimaa kubermang<br> Лифляндская губерния |nosaukums_latv_val = Vidzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1721 (1796) |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = Pēc Bresļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Livonian colours.svg |flag = |flag_type = Vidzemes trikolors | |image_coat = Лифляндская губерния.png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. | |image_map = Governorate of Livonia 1820.jpg |image_map_caption = Vidzemes guberņa, 1820 | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[vācu valoda|vācu]], [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[igauņu valoda|igauņu]] |reliģija = [[luterticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = 1785 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 507150 |stat_year3 = 1846—1847 |stat_platība3 = |stat_pop3 = 777183 |stat_year4 = 1905 |stat_platība4 = 45515 |stat_pop4 = 1399000 |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Vidzemes guberņa''' jeb '''Līvzemes guberņa''' ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|et|Liivimaa kubermang}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā, kurā ietilpa [[Latvija]]s kultūrvēsturiskais [[Vidzeme]]s novads, [[Igaunija]]s dienviddaļa un [[Sāmsala]]. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — [[Vidzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija [[vācu valoda]]. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Robežojās ar [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i, bet latviešu apdzīvotos [[Vitebskas guberņa]]s apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.<ref>Krievijas PSFR Tautas komisāru padomes 1917. gada 14. decembra rīkojums Nr. 93.</ref> 1917. gada septembrī gandrīz visu [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]], bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Izveide == Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no [[Zviedrija]]s un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb [[Zviedru Vidzeme]], vēl agrāk — [[Pārdaugavas hercogiste]] vai [[Līvzeme]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tērbatas apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. === Rīgas guberņa (1713—1783) === {{Pamatraksts|Rīgas guberņa}} [[Attēls:Bm04066abm.jpg|thumb|300px|Rīgas un Rēveles guberņu karte (pēc vietniecību izveides 1783. gadā mainījās apriņķu robežas).]] [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710)]] Krievijas cars [[Pēteris I]] iecēla viņa dienestā pārgājušo [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieku [[Gerhards Johans fon Lēvenvolde|Gerhardu Johanu fon Lēvenvoldi]] par ģenerālpilnvarnieku (''General-Bevollmächtigter'') [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Lai arī tiesiski Vidzeme vēl joprojām piederēja Zviedrijas karalistei, cars Pēteris 1713. gadā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}), kas sastāvēja no divām daļām — [[Rīga]]s provinces un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], Pērnavas, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes]], [[Veravas apriņķis|Veravas]], Tērbatas un [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas]]. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] (tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju). Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. === Rīgas vietniecība (1783—1796) === {{Pamatraksts|Rīgas vietniecība}} [[Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|thumb|right|300px|[[Rēveles vietniecība|Rēveles]] un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] karte (1783)]] Rīgas vietniecība ({{val|de|Rigasche Statthalterschaft}}, {{val|ru|Рижское наместничество}}) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada 28. novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu. === Vidzemes guberņa (1796—1918) === Vidzemes guberņa ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam kā viena no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, [[landtāgs]], bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti [[pagasts|pagastos]] un [[muiža|muižās]]. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu [[Igaunijas guberņa]]i. [[Pirmais Latgales latviešu kongress]] 1917. gada 26.—27. aprīlī (9.—10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto [[Vitebskas guberņa]]s apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] un [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] nosacījumiem Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Robežas == [[Igaunijas guberņa]] ziemeļos, [[Pleskavas guberņa]] austrumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidaustrumos, [[Kurzemes guberņa]] dienvidos, [[Baltijas jūra]] un [[Rīgas līcis]] rietumos. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Jumpravas draudzes novads 1791.jpg|thumb|300px|Rīgas apriņķa draudzes novadi (1791).]] [[Attēls:LivoniaGovernorate1914.png|thumb|300px|Guberņas administratīvais dalījums (1914).]] Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|1783. gada teritoriāli administratīvās reformas]] [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] sadalīja deviņos apriņķos <ref>Рескрипты и указы Екатерины II лифляндскому и эстляндскому генерал — губернатору графу Броуну об учреждении Рижского и Ревельcкого наместничеств. http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVIII/EkaterinaII/Prib_sb/1/text.htm</ref>: * [[Rīgas apriņķis]] (vācu: ''Rigische Kreis''; krievu: ''Рижский уезд''): apriņķa pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') un [[Rīgas patrimoniālais apgabals]], pilsēta [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (''Schlock''), [[Daugavgrīvas cietoksnis]] (''Dünamünde''), 25 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]] (''Ascheraden''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas]] (''Steinholm''), [[Allažu draudzes novads|Allažu]] (''Allasch''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]] (''Dünamünde''), [[Doles draudzes novads|Doles]] (''Dahlen''), [[Ikšķiles—Salaspils draudzes novads|Ikšķiles—Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''), [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (''Jürgensburg''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]] (''Kokenhusen''), [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas—Pēterupes]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurgas—Turaidas]] (''Loddiger-Treiden''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]] (''Lennewarden''), [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]] (''Sissegal''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (''Nitau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropažu]] (''Rodenpois''), [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]] (''Segewold''), [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Slokas draudzes novads|Slokas]] (''Schlok''), [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]] (''Sunzel''). * [[Cēsu apriņķis]] (''Wendensche Kreis''; ''Венденский уезд''): apriņķa pilsēta [[Cēsis]] (Wenden), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]] (''Arrasch''), [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (''Bersohn''), [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]] (''Seswegen''), [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]] (''Wenden''), [[Dzērbenes—Drustu draudzes novads|Dzērbenes—Drustu]] (''Serben-Drostenhof''), [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas]] (''Erlaa-Ogershof''), [[Jaunpiebalgas draudzes novads|Jaunpiebalgas]] (''Neuhof, Pebalg-Neuhof''), [[Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads|Kalsnavas—Vietalvas]] (''Kalzenau''), [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (''Lasdohn''), [[Liepmuižas—Vestienas draudzes novads|Liepmuižas—Vestienas]] (''Linden-Festen''), [[Liezēres draudzes novads|Liezēres]] (''Löser''), [[Lubānas draudzes novads|Lubānas]] (''Luban''), [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]] (''Laudohn''), [[Raunas draudzes novads|Raunas]] (''Ronneburg''), [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]] (''Schujen''), [[Vecpiebalgas draudzes novads|Vecpiebalgas]] (''Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof''). * [[Valmieras apriņķis]] (''Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valmiera]] (''Wolmar''), pilsēta [[Limbaži]] (''Lemsal''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alojas draudzes novads|Alojas]] (''Allendorf''), [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (''Burtneck''), [[Dikļu draudzes novads|Dikļu]] (''Dikkeln''), [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]] (''Lemsal''), [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]] (''Pernigel''), [[Matīšu draudzes novads|Matīšu]] (''Matthäi''), [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas]], (''Salisburg''), [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]] (''Pappendorf''), [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]] (''Rujen''), [[Salacgrīvas draudzes novads|Salacgrīvas]] (''Salis''), [[Straupes draudzes novads|Straupes]] (''Roop''), [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] (''Ubbenorm''), [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]] (''Wolmar''). * [[Valkas apriņķis]] (''Walksche Kreis; Валкский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valka]]/[[Valga]] (''Walk''), 11 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]] (''Marienburg''), [[Apekalna draudzes novads|Apekalna]] (''Oppekaln''), [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]] (''Ermes''), [[Ēveles draudzes novads|Ēveles]] (''Wolfahrt''), [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]] (''Adsel''), [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]] (''Schwanenburg''), [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]] (''Luhde''), [[Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads|Palsmanes—Aumeisteru]] (''Palzmar-Serbigal''), [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]] (''Smilten''), [[Tirzas—Velēnas draudzes novads|Tirzas—Velēnas]] (''Tirzen-Wellan''), [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] (''Trikaten''). * [[Veravas apriņķis]] (''Werrosche Kreis; Верроский уезд''): apriņķa pilsēta [[Verava]] (''Werro''/''Võru''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Urvaste (Antsla)]] (''Urbs (Anzen)''), [[Kanepi]] (''Cannapäh''), [[Karula]] (''Carolen''), [[Hargla]] (''Harjel''), [[Vastselīna]] (''Neuhausen''), [[Pelva]] (''Pölwe''), [[Räpina]] (''Rappin''), [[Rõuge]] (''Rauge''). * [[Tērbatas apriņķis]] (''Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Tērbata]] (''Dorpat''/''Tartu''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Palamuse]] (''Bartholomäi''), [[Tartu]] (''Dorpat''), [[Äksi]] (''Ecks''), [[Kambja]] (''Kamby''), [[Puhja]] (''Kawelecht''), [[Kodavere]] (''Kotfer''), [[Laiuse]] (''Lais''), [[Maarja—Magdaleena]] (''Marien-Magdalenen'') , [[Nõo]] (''Nüggen''), [[Otepē]] (''Odempäh''/''Otepää''), [[Rannu]] (''Randen''), [[Rõngu]] (''Ringen''), [[Kursi]] (''Talkhof''), [[Sangaste]] (''Theal-Fölk, Sagnitz''), [[Torma]] (''Torma''), [[Võnnu]] (''Wenden''). * [[Vīlandes apriņķis]] (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд''): apriņķa pilsēta [[Vīlande]] (''Fellin''/''Viljandi''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo''), [[Helmeta]] (''Helmet''), [[Suure—Jaani]] (''Groß St. Johannis''), [[Kolga—Jaani]] (''Klein St. Johannis''), [[Põltsamaa]] (''Oberpahlen''), [[Paistu]] (''Paistel''), [[Pilistvere]] (''Pillistfer''), [[Tarvastu]] (''Tarwast''). * [[Pērnavas apriņķis]] (''Pernausche Kreis; Перновский уезд''): apriņķa pilsēta [[Pērnava]] (''Pernau''/''Pärnu''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Audru]] (''Audern''), [[Vändra]] (''Fennern''), [[Häädemeeste]] (''Gudmannsbach''), [[Halliste]] (''Hallist''), [[Pärnu-Jaagupi]] (''St. Jacobi''), [[Karksi]] (''Karkus''), [[Mihkli]] (''St. Michaelis''), [[Pärnu]] (''Pernau-St. Elisabeth''), [[Saarde]] (''Saara''), [[Tõstamaa]] (''Testama''), [[Tori]] (''Torgel''). * [[Sāmsalas apriņķis]] (''Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Ārensburga]] (''Arenburg''/''Kuressaare''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''). == Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712—1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whp057.narod.ru/latva.htm |title=skatīt arī http://whp057.narod.ru |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071116041025/http://whp057.narod.ru/latva.htm |archivedate={{dat|2007|11|16||bez}} }}</ref> == [[Attēls:Rigas pils 1829.jpg|thumb|280px|Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829)]] {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} === Rīgas gubernatori === * 1712 [[Aleksandrs Meņšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Peter von Lacy'', ''Пётр Петрович Ласси'', ''Peadar de Lása'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1783 [[Džordžs Brauns]] (''George Browne'', ''Юрий Юрьевич Броуне'', ''Seoirse de Brún'') === Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori === [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|250px|Džordžs Brauns — Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)]] * 1783—1791 [[Džordžs Brauns]] * 1792—1796 [[Nikolajs Repņins]] (''Николай Васильевич Репнин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators === Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori === * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) * 1876—1883 [[Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]] (''Alexander von Üxküll-Güldenband'', ''Александр фон Икскуль-Гильденбанд'') * 1883—1885 [[Ivans Sevičs]] (''Иван Егорович Шевич'') * 1885—1895 [[Mihails Zinovjevs]] (''Михаил Алексеевич Зиновьев'') * 1895—1900 [[Vladimirs Surovcevs]] (''Владимир Дмитриевич Суровцев'') * 1901—1905 [[Mihails Paškovs]] (''Михаил Алексеевич Пашков'') * 1905—1906 [[Vasilijs Sologubs]] (''Василий Устинович Соллогуб'') * 1906—1909 [[Aleksandrs Mellers-Zakomeļskis]] (''Александр Николаевич Меллер-Закомельский''), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos * 1909—1914 [[Nikolajs Zvjagincevs]] (''Николай Александрович Звягинцев'') * 1914—1916 [[Arkādijs Kaļepovskis]] (''Аркадий Ипполитович Келеповский'') * 1916—1917 [[Nikolajs Lavrinovskis]] (''Николай Николаевич Лавриновский'') * 1917 [[Sergejs Šidlovskis]] (''Сергей Алексеевич Шидловский'') kā civilgubernators no 20. februāra līdz 18. martam * 1917 [[Andrejs Krastkalns]] kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais Vidzemes komisārs no 18. marta līdz 3. aprīlim (vietnieks [[Gustavs Zemgals]]) * 1917 [[Andrejs Priedkalns]] kā Vidzemes komisāra vietas izpildītājs no 3. aprīļa līdz 25. maijam (vietnieks [[Kārlis Ulmanis]]) === Etniskā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897) === {{Latvijas vēsture}} Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija '''1 299 365''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! [[latvieši]] ! [[igauņi]] ! [[vācieši]] ! [[krievi]] ! [[ebreji]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] |- | [[Rīgas apriņķis]] | 58,2% | 1,1% | 18,2% | 11,9% | 4,7% | 3,5% | 1,6% |- | [[Cēsu apriņķis]] | 94,4% | ... | 3,5% | 1,0% | ... | ... | ... |- | [[Valmieras apriņķis]] | 93,3% | 3,2% | 2,0% | ... | ... | ... | ... |- | [[Valkas apriņķis]] | 87,9% | 7,2% | 2,1% | 1,3% | 1,1% | ... | ... |- | [[Veravas apriņķis]] | 3,5% | 92,7% | 2,0% | 1,4% | ... | ... | ... |- | [[Pērnavas apriņķis]] | ... | 94,0% | 3,7% | 1,1% | ... | ... | ... |- | [[Vīlandes apriņķis]] | ... | 97,1% | 1,8% | ... | ... | ... | ... |- | [[Sāmsalas apriņķis]] | ... | 95,5% | 2,6% | ... | ... | ... | ... |- | [[Tērbatas apriņķis]] | ... | 86,8% | 4,4% | 7,2% | ... | ... | ... |- | '''Vidzemes guberņā kopā''' | '''43,4%''' | '''39,9%''' | '''7,6%''' | '''5,2%''' | '''1,8%''' | '''1,2%''' | ... |- | '''Kopskaits''' | '''563 829''' | '''518 594''' | '''98 573''' | '''68 124''' | '''23 728''' | '''15 132''' | '''6 594''' |} Vidzemes guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Rīgas apriņķī — 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši; * Cēsu apriņķī — 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši; * Valmieras apriņķī — 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši; * Valkas apriņķī — 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''753 730''', bet latviešu īpatsvars tajā — 74,1%. == Izglītības iestādes (1890) == Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) |access-date={{dat|2010|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |archivedate={{dat|2019|10|04||bez}} }}</ref>: * [[Tartu Universitāte|Tērbatas (Jurjevas) Universitāte]] ar 2095 studentiem, * [[Rīgas Politehniskā augstskola]] ar 1025 studentiem, * [[Tērbatas Veterinārais institūts]] ar 290 studentiem, * Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgais seminārs]] ar 145 studējošajiem, * 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas, * 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem ([[Vidzemes skolotāju seminārs]] Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs) * 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, * 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem, * 48 apriņķa skolas, * 222 privātās skolas, * 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, * 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, * 6 ebreju skolas, * 6 svētdienas skolas, * 3 nedzirdīgo skolas (toreiz - kurlmēmo skolas) == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Tērbata]] * [[Pērnava]] * [[Valka|Valka/Valga]] * [[Cēsis]] * [[Vīlande]] * [[Kuresāre]] * [[Valmiera]] * [[Verava]] * [[Limbaži]] * [[Daugavgrīva]] == Pasta ceļi == [[Attēls:Vidzemes guberņas pasta ceļi 1797.jpg|thumb|270px|Vidzemes guberņas latviešu daļas pasta ceļi (1797). Parādīts Rīgas-Pērnavas pasta ceļa variants gar jūras krastu.]] 1826. gadā caur Vidzemes guberņas teritoriju gāja šādi pasta ceļi:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> * "Lielais pasta ceļš" no [[Prūsija]]s uz Pēterburgu. Vidzemes guberņā bija 335 [[verstis]] šī lielceļa ar 17 [[pasta stacija|pasta stacijām]]: ([[Jelgava]] ← 22 versts → [[Kurzemes guberņa]]s robeža pie [[Dalbe]]s) ← 2 → [[Olaine]] (''St. Olai'') → 20 ← Rīga → 11 ← [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] (''Neuermühlen'') → 15 ← [[Iļķene]] (''Hilchensfähr'') → 18 ← [[Englārte]] (''Engelhardshof'') → 20 ← [[Straupe]] (''Roop'') → 21 ← [[Lenči]] (''Lenzenhof'') → 18 ← [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 18 ← [[Strenči]] (''Stakeln'') → 20 ← [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') ← 17 → [[Tēliste]] (''Teilizz, Tõlliste'') → 22 ← [[Kuikaži]] (''Kuikazz, Kuigatsi'') → 24 ← [[Uderna]] (''Uddern, Uderna'') → 25 ← [[Tērbata]] (''Dorpat, Tartu'') → 23 ← [[Igavere]] (''Iggafer, Igavere'') → 23 ← [[Torma]] (''Torma'') → 25 ← [[Ninasi]] (''Nennal, Ninasi'') → 12 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pērnavas–Rēveles pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" Valmierā. Vidzemes guberņā bija 163 verstis šī lielceļa posma no Valmieras ar 7 pasta stacijām: [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 23 ← [[Rencēni]] (''Ranzen'') → 22 ← [[Rūjiena]] (''Rujen'') → 21 ← [[Meizakila]] (''Moiseküll, Mõisaküla'') → 20 ← [[Kilingi]] (''Kurkund'') → 22 ← [[Surju]] (''Surri'') → 17 ← [[Pērnava]] (''Pernau, Pärnu'') → 25 ← [[Halinga]] (''Hallik'') → 13 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pleskavas pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" pie [[Valka]]s. Vidzemes guberņā bija 116 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') → 20 ← [[Lipi]] (''Lips, Hargla'') → 20 ← [[Mēniste]] (''Menzen, Mõniste'') → 20 ← [[Senna]] (''Sennen, Sänna'') → 29 ← [[Verava]] (''Werro, Võru'') → 27 ← [[Vastselīna]] (''Neuhausen, Vastseliina'') → [[Pleskavas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Maskavas pasta ceļš". Vidzemes guberņā bija 114 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Rīga]] → 14 ← [[Salaspils]] (''Kirchholm'') → 21 ← [[Ogre]] (''Ogershof'') → 23 ← [[Lieljumpravas muiža|Jumprava]] (''Jungfernhof'') → 16 ← [[Skrīveri]] (''Römershof'') → 21 ← [[Koknese]] (''Kokenhusen'') → 19 ← ([[Vitebskas guberņa]]s robeža → 5 ← [[Gostiņi]]). == Skatīt arī == * [[Baltijas ģenerālgubernatori]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm#Russian%20Governors Russian Governors of Livonia] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222160330/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/32/ Vidzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = Vidzemes guberņa | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Vidzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidzemes gubernza}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] 4fejpa77sjrffai1j3ovy8tiubhkwy7 3670028 3670027 2022-08-14T03:45:50Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Livländisches Gouvernement <br>Liivimaa kubermang<br> Лифляндская губерния |nosaukums_latv_val = Vidzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1721 (1796) |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = Pēc Bresļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Livonian colours.svg |flag = |flag_type = Vidzemes trikolors | |image_coat = Лифляндская губерния.png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. | |image_map = Governorate of Livonia 1820.jpg |image_map_caption = Vidzemes guberņa, 1820 | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[vācu valoda|vācu]], [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[igauņu valoda|igauņu]] |reliģija = [[luterticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = 1785 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 507150 |stat_year3 = 1846—1847 |stat_platība3 = |stat_pop3 = 777183 |stat_year4 = 1905 |stat_platība4 = 45515 |stat_pop4 = 1399000 |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Vidzemes guberņa''' jeb '''Līvzemes guberņa''' ({{val|et|Liivimaa kubermang}}, {{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā, kurā ietilpa [[Latvija]]s kultūrvēsturiskais [[Vidzeme]]s novads, [[Igaunija]]s dienviddaļa un [[Sāmsala]]. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — [[Vidzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija [[vācu valoda]]. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Robežojās ar [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i, bet latviešu apdzīvotos [[Vitebskas guberņa]]s apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.<ref>Krievijas PSFR Tautas komisāru padomes 1917. gada 14. decembra rīkojums Nr. 93.</ref> 1917. gada septembrī gandrīz visu [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]], bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Izveide == Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no [[Zviedrija]]s un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb [[Zviedru Vidzeme]], vēl agrāk — [[Pārdaugavas hercogiste]] vai [[Līvzeme]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tērbatas apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. === Rīgas guberņa (1713—1783) === {{Pamatraksts|Rīgas guberņa}} [[Attēls:Bm04066abm.jpg|thumb|300px|Rīgas un Rēveles guberņu karte (pēc vietniecību izveides 1783. gadā mainījās apriņķu robežas).]] [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710)]] Krievijas cars [[Pēteris I]] iecēla viņa dienestā pārgājušo [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieku [[Gerhards Johans fon Lēvenvolde|Gerhardu Johanu fon Lēvenvoldi]] par ģenerālpilnvarnieku (''General-Bevollmächtigter'') [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Lai arī tiesiski Vidzeme vēl joprojām piederēja Zviedrijas karalistei, cars Pēteris 1713. gadā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}), kas sastāvēja no divām daļām — [[Rīga]]s provinces un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], Pērnavas, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes]], [[Veravas apriņķis|Veravas]], Tērbatas un [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas]]. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] (tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju). Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. === Rīgas vietniecība (1783—1796) === {{Pamatraksts|Rīgas vietniecība}} [[Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|thumb|right|300px|[[Rēveles vietniecība|Rēveles]] un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] karte (1783)]] Rīgas vietniecība ({{val|de|Rigasche Statthalterschaft}}, {{val|ru|Рижское наместничество}}) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada 28. novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu. === Vidzemes guberņa (1796—1918) === Vidzemes guberņa ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam kā viena no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, [[landtāgs]], bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti [[pagasts|pagastos]] un [[muiža|muižās]]. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu [[Igaunijas guberņa]]i. [[Pirmais Latgales latviešu kongress]] 1917. gada 26.—27. aprīlī (9.—10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto [[Vitebskas guberņa]]s apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] un [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] nosacījumiem Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Robežas == [[Igaunijas guberņa]] ziemeļos, [[Pleskavas guberņa]] austrumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidaustrumos, [[Kurzemes guberņa]] dienvidos, [[Baltijas jūra]] un [[Rīgas līcis]] rietumos. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Jumpravas draudzes novads 1791.jpg|thumb|300px|Rīgas apriņķa draudzes novadi (1791).]] [[Attēls:LivoniaGovernorate1914.png|thumb|300px|Guberņas administratīvais dalījums (1914).]] Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|1783. gada teritoriāli administratīvās reformas]] [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] sadalīja deviņos apriņķos <ref>Рескрипты и указы Екатерины II лифляндскому и эстляндскому генерал — губернатору графу Броуну об учреждении Рижского и Ревельcкого наместничеств. http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVIII/EkaterinaII/Prib_sb/1/text.htm</ref>: * [[Rīgas apriņķis]] (vācu: ''Rigische Kreis''; krievu: ''Рижский уезд''): apriņķa pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') un [[Rīgas patrimoniālais apgabals]], pilsēta [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (''Schlock''), [[Daugavgrīvas cietoksnis]] (''Dünamünde''), 25 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]] (''Ascheraden''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas]] (''Steinholm''), [[Allažu draudzes novads|Allažu]] (''Allasch''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]] (''Dünamünde''), [[Doles draudzes novads|Doles]] (''Dahlen''), [[Ikšķiles—Salaspils draudzes novads|Ikšķiles—Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''), [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (''Jürgensburg''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]] (''Kokenhusen''), [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas—Pēterupes]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurgas—Turaidas]] (''Loddiger-Treiden''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]] (''Lennewarden''), [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]] (''Sissegal''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (''Nitau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropažu]] (''Rodenpois''), [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]] (''Segewold''), [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Slokas draudzes novads|Slokas]] (''Schlok''), [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]] (''Sunzel''). * [[Cēsu apriņķis]] (''Wendensche Kreis''; ''Венденский уезд''): apriņķa pilsēta [[Cēsis]] (Wenden), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]] (''Arrasch''), [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (''Bersohn''), [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]] (''Seswegen''), [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]] (''Wenden''), [[Dzērbenes—Drustu draudzes novads|Dzērbenes—Drustu]] (''Serben-Drostenhof''), [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas]] (''Erlaa-Ogershof''), [[Jaunpiebalgas draudzes novads|Jaunpiebalgas]] (''Neuhof, Pebalg-Neuhof''), [[Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads|Kalsnavas—Vietalvas]] (''Kalzenau''), [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (''Lasdohn''), [[Liepmuižas—Vestienas draudzes novads|Liepmuižas—Vestienas]] (''Linden-Festen''), [[Liezēres draudzes novads|Liezēres]] (''Löser''), [[Lubānas draudzes novads|Lubānas]] (''Luban''), [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]] (''Laudohn''), [[Raunas draudzes novads|Raunas]] (''Ronneburg''), [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]] (''Schujen''), [[Vecpiebalgas draudzes novads|Vecpiebalgas]] (''Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof''). * [[Valmieras apriņķis]] (''Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valmiera]] (''Wolmar''), pilsēta [[Limbaži]] (''Lemsal''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alojas draudzes novads|Alojas]] (''Allendorf''), [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (''Burtneck''), [[Dikļu draudzes novads|Dikļu]] (''Dikkeln''), [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]] (''Lemsal''), [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]] (''Pernigel''), [[Matīšu draudzes novads|Matīšu]] (''Matthäi''), [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas]], (''Salisburg''), [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]] (''Pappendorf''), [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]] (''Rujen''), [[Salacgrīvas draudzes novads|Salacgrīvas]] (''Salis''), [[Straupes draudzes novads|Straupes]] (''Roop''), [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] (''Ubbenorm''), [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]] (''Wolmar''). * [[Valkas apriņķis]] (''Walksche Kreis; Валкский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valka]]/[[Valga]] (''Walk''), 11 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]] (''Marienburg''), [[Apekalna draudzes novads|Apekalna]] (''Oppekaln''), [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]] (''Ermes''), [[Ēveles draudzes novads|Ēveles]] (''Wolfahrt''), [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]] (''Adsel''), [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]] (''Schwanenburg''), [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]] (''Luhde''), [[Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads|Palsmanes—Aumeisteru]] (''Palzmar-Serbigal''), [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]] (''Smilten''), [[Tirzas—Velēnas draudzes novads|Tirzas—Velēnas]] (''Tirzen-Wellan''), [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] (''Trikaten''). * [[Veravas apriņķis]] (''Werrosche Kreis; Верроский уезд''): apriņķa pilsēta [[Verava]] (''Werro''/''Võru''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Urvaste (Antsla)]] (''Urbs (Anzen)''), [[Kanepi]] (''Cannapäh''), [[Karula]] (''Carolen''), [[Hargla]] (''Harjel''), [[Vastselīna]] (''Neuhausen''), [[Pelva]] (''Pölwe''), [[Räpina]] (''Rappin''), [[Rõuge]] (''Rauge''). * [[Tērbatas apriņķis]] (''Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Tērbata]] (''Dorpat''/''Tartu''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Palamuse]] (''Bartholomäi''), [[Tartu]] (''Dorpat''), [[Äksi]] (''Ecks''), [[Kambja]] (''Kamby''), [[Puhja]] (''Kawelecht''), [[Kodavere]] (''Kotfer''), [[Laiuse]] (''Lais''), [[Maarja—Magdaleena]] (''Marien-Magdalenen'') , [[Nõo]] (''Nüggen''), [[Otepē]] (''Odempäh''/''Otepää''), [[Rannu]] (''Randen''), [[Rõngu]] (''Ringen''), [[Kursi]] (''Talkhof''), [[Sangaste]] (''Theal-Fölk, Sagnitz''), [[Torma]] (''Torma''), [[Võnnu]] (''Wenden''). * [[Vīlandes apriņķis]] (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд''): apriņķa pilsēta [[Vīlande]] (''Fellin''/''Viljandi''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo''), [[Helmeta]] (''Helmet''), [[Suure—Jaani]] (''Groß St. Johannis''), [[Kolga—Jaani]] (''Klein St. Johannis''), [[Põltsamaa]] (''Oberpahlen''), [[Paistu]] (''Paistel''), [[Pilistvere]] (''Pillistfer''), [[Tarvastu]] (''Tarwast''). * [[Pērnavas apriņķis]] (''Pernausche Kreis; Перновский уезд''): apriņķa pilsēta [[Pērnava]] (''Pernau''/''Pärnu''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Audru]] (''Audern''), [[Vändra]] (''Fennern''), [[Häädemeeste]] (''Gudmannsbach''), [[Halliste]] (''Hallist''), [[Pärnu-Jaagupi]] (''St. Jacobi''), [[Karksi]] (''Karkus''), [[Mihkli]] (''St. Michaelis''), [[Pärnu]] (''Pernau-St. Elisabeth''), [[Saarde]] (''Saara''), [[Tõstamaa]] (''Testama''), [[Tori]] (''Torgel''). * [[Sāmsalas apriņķis]] (''Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Ārensburga]] (''Arenburg''/''Kuressaare''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''). == Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712—1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whp057.narod.ru/latva.htm |title=skatīt arī http://whp057.narod.ru |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071116041025/http://whp057.narod.ru/latva.htm |archivedate={{dat|2007|11|16||bez}} }}</ref> == [[Attēls:Rigas pils 1829.jpg|thumb|280px|Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829)]] {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} === Rīgas gubernatori === * 1712 [[Aleksandrs Meņšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Peter von Lacy'', ''Пётр Петрович Ласси'', ''Peadar de Lása'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1783 [[Džordžs Brauns]] (''George Browne'', ''Юрий Юрьевич Броуне'', ''Seoirse de Brún'') === Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori === [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|250px|Džordžs Brauns — Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)]] * 1783—1791 [[Džordžs Brauns]] * 1792—1796 [[Nikolajs Repņins]] (''Николай Васильевич Репнин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators === Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori === * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) * 1876—1883 [[Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]] (''Alexander von Üxküll-Güldenband'', ''Александр фон Икскуль-Гильденбанд'') * 1883—1885 [[Ivans Sevičs]] (''Иван Егорович Шевич'') * 1885—1895 [[Mihails Zinovjevs]] (''Михаил Алексеевич Зиновьев'') * 1895—1900 [[Vladimirs Surovcevs]] (''Владимир Дмитриевич Суровцев'') * 1901—1905 [[Mihails Paškovs]] (''Михаил Алексеевич Пашков'') * 1905—1906 [[Vasilijs Sologubs]] (''Василий Устинович Соллогуб'') * 1906—1909 [[Aleksandrs Mellers-Zakomeļskis]] (''Александр Николаевич Меллер-Закомельский''), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos * 1909—1914 [[Nikolajs Zvjagincevs]] (''Николай Александрович Звягинцев'') * 1914—1916 [[Arkādijs Kaļepovskis]] (''Аркадий Ипполитович Келеповский'') * 1916—1917 [[Nikolajs Lavrinovskis]] (''Николай Николаевич Лавриновский'') * 1917 [[Sergejs Šidlovskis]] (''Сергей Алексеевич Шидловский'') kā civilgubernators no 20. februāra līdz 18. martam * 1917 [[Andrejs Krastkalns]] kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais Vidzemes komisārs no 18. marta līdz 3. aprīlim (vietnieks [[Gustavs Zemgals]]) * 1917 [[Andrejs Priedkalns]] kā Vidzemes komisāra vietas izpildītājs no 3. aprīļa līdz 25. maijam (vietnieks [[Kārlis Ulmanis]]) === Etniskā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897) === {{Latvijas vēsture}} Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija '''1 299 365''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! [[latvieši]] ! [[igauņi]] ! [[vācieši]] ! [[krievi]] ! [[ebreji]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] |- | [[Rīgas apriņķis]] | 58,2% | 1,1% | 18,2% | 11,9% | 4,7% | 3,5% | 1,6% |- | [[Cēsu apriņķis]] | 94,4% | ... | 3,5% | 1,0% | ... | ... | ... |- | [[Valmieras apriņķis]] | 93,3% | 3,2% | 2,0% | ... | ... | ... | ... |- | [[Valkas apriņķis]] | 87,9% | 7,2% | 2,1% | 1,3% | 1,1% | ... | ... |- | [[Veravas apriņķis]] | 3,5% | 92,7% | 2,0% | 1,4% | ... | ... | ... |- | [[Pērnavas apriņķis]] | ... | 94,0% | 3,7% | 1,1% | ... | ... | ... |- | [[Vīlandes apriņķis]] | ... | 97,1% | 1,8% | ... | ... | ... | ... |- | [[Sāmsalas apriņķis]] | ... | 95,5% | 2,6% | ... | ... | ... | ... |- | [[Tērbatas apriņķis]] | ... | 86,8% | 4,4% | 7,2% | ... | ... | ... |- | '''Vidzemes guberņā kopā''' | '''43,4%''' | '''39,9%''' | '''7,6%''' | '''5,2%''' | '''1,8%''' | '''1,2%''' | ... |- | '''Kopskaits''' | '''563 829''' | '''518 594''' | '''98 573''' | '''68 124''' | '''23 728''' | '''15 132''' | '''6 594''' |} Vidzemes guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Rīgas apriņķī — 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši; * Cēsu apriņķī — 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši; * Valmieras apriņķī — 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši; * Valkas apriņķī — 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''753 730''', bet latviešu īpatsvars tajā — 74,1%. == Izglītības iestādes (1890) == Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) |access-date={{dat|2010|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |archivedate={{dat|2019|10|04||bez}} }}</ref>: * [[Tartu Universitāte|Tērbatas (Jurjevas) Universitāte]] ar 2095 studentiem, * [[Rīgas Politehniskā augstskola]] ar 1025 studentiem, * [[Tērbatas Veterinārais institūts]] ar 290 studentiem, * Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgais seminārs]] ar 145 studējošajiem, * 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas, * 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem ([[Vidzemes skolotāju seminārs]] Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs) * 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, * 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem, * 48 apriņķa skolas, * 222 privātās skolas, * 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, * 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, * 6 ebreju skolas, * 6 svētdienas skolas, * 3 nedzirdīgo skolas (toreiz - kurlmēmo skolas) == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Tērbata]] * [[Pērnava]] * [[Valka|Valka/Valga]] * [[Cēsis]] * [[Vīlande]] * [[Kuresāre]] * [[Valmiera]] * [[Verava]] * [[Limbaži]] * [[Daugavgrīva]] == Pasta ceļi == [[Attēls:Vidzemes guberņas pasta ceļi 1797.jpg|thumb|270px|Vidzemes guberņas latviešu daļas pasta ceļi (1797). Parādīts Rīgas-Pērnavas pasta ceļa variants gar jūras krastu.]] 1826. gadā caur Vidzemes guberņas teritoriju gāja šādi pasta ceļi:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> * "Lielais pasta ceļš" no [[Prūsija]]s uz Pēterburgu. Vidzemes guberņā bija 335 [[verstis]] šī lielceļa ar 17 [[pasta stacija|pasta stacijām]]: ([[Jelgava]] ← 22 versts → [[Kurzemes guberņa]]s robeža pie [[Dalbe]]s) ← 2 → [[Olaine]] (''St. Olai'') → 20 ← Rīga → 11 ← [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] (''Neuermühlen'') → 15 ← [[Iļķene]] (''Hilchensfähr'') → 18 ← [[Englārte]] (''Engelhardshof'') → 20 ← [[Straupe]] (''Roop'') → 21 ← [[Lenči]] (''Lenzenhof'') → 18 ← [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 18 ← [[Strenči]] (''Stakeln'') → 20 ← [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') ← 17 → [[Tēliste]] (''Teilizz, Tõlliste'') → 22 ← [[Kuikaži]] (''Kuikazz, Kuigatsi'') → 24 ← [[Uderna]] (''Uddern, Uderna'') → 25 ← [[Tērbata]] (''Dorpat, Tartu'') → 23 ← [[Igavere]] (''Iggafer, Igavere'') → 23 ← [[Torma]] (''Torma'') → 25 ← [[Ninasi]] (''Nennal, Ninasi'') → 12 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pērnavas–Rēveles pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" Valmierā. Vidzemes guberņā bija 163 verstis šī lielceļa posma no Valmieras ar 7 pasta stacijām: [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 23 ← [[Rencēni]] (''Ranzen'') → 22 ← [[Rūjiena]] (''Rujen'') → 21 ← [[Meizakila]] (''Moiseküll, Mõisaküla'') → 20 ← [[Kilingi]] (''Kurkund'') → 22 ← [[Surju]] (''Surri'') → 17 ← [[Pērnava]] (''Pernau, Pärnu'') → 25 ← [[Halinga]] (''Hallik'') → 13 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pleskavas pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" pie [[Valka]]s. Vidzemes guberņā bija 116 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') → 20 ← [[Lipi]] (''Lips, Hargla'') → 20 ← [[Mēniste]] (''Menzen, Mõniste'') → 20 ← [[Senna]] (''Sennen, Sänna'') → 29 ← [[Verava]] (''Werro, Võru'') → 27 ← [[Vastselīna]] (''Neuhausen, Vastseliina'') → [[Pleskavas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Maskavas pasta ceļš". Vidzemes guberņā bija 114 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Rīga]] → 14 ← [[Salaspils]] (''Kirchholm'') → 21 ← [[Ogre]] (''Ogershof'') → 23 ← [[Lieljumpravas muiža|Jumprava]] (''Jungfernhof'') → 16 ← [[Skrīveri]] (''Römershof'') → 21 ← [[Koknese]] (''Kokenhusen'') → 19 ← ([[Vitebskas guberņa]]s robeža → 5 ← [[Gostiņi]]). == Skatīt arī == * [[Baltijas ģenerālgubernatori]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm#Russian%20Governors Russian Governors of Livonia] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222160330/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/32/ Vidzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = Vidzemes guberņa | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Vidzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidzemes gubernza}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] 5wx4q77ljkrz6h7f0d7rvq4alnqqc8w 3670029 3670028 2022-08-14T03:48:18Z Pirags 3757 /* Izveide */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Livländisches Gouvernement <br>Liivimaa kubermang<br> Лифляндская губерния |nosaukums_latv_val = Vidzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1721 (1796) |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = Pēc Bresļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Livonian colours.svg |flag = |flag_type = Vidzemes trikolors | |image_coat = Лифляндская губерния.png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. | |image_map = Governorate of Livonia 1820.jpg |image_map_caption = Vidzemes guberņa, 1820 | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[vācu valoda|vācu]], [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[igauņu valoda|igauņu]] |reliģija = [[luterticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = 1785 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 507150 |stat_year3 = 1846—1847 |stat_platība3 = |stat_pop3 = 777183 |stat_year4 = 1905 |stat_platība4 = 45515 |stat_pop4 = 1399000 |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Vidzemes guberņa''' jeb '''Līvzemes guberņa''' ({{val|et|Liivimaa kubermang}}, {{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā, kurā ietilpa [[Latvija]]s kultūrvēsturiskais [[Vidzeme]]s novads, [[Igaunija]]s dienviddaļa un [[Sāmsala]]. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — [[Vidzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija [[vācu valoda]]. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Robežojās ar [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i, bet latviešu apdzīvotos [[Vitebskas guberņa]]s apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.<ref>Krievijas PSFR Tautas komisāru padomes 1917. gada 14. decembra rīkojums Nr. 93.</ref> 1917. gada septembrī gandrīz visu [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]], bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Izveide == Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no [[Zviedrija]]s un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb [[Zviedru Vidzeme]], vēl agrāk — [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] vai [[Līvzeme]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tērbatas apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. === Rīgas guberņa (1713—1783) === {{Pamatraksts|Rīgas guberņa}} [[Attēls:Bm04066abm.jpg|thumb|300px|Rīgas un Rēveles guberņu karte (pēc vietniecību izveides 1783. gadā mainījās apriņķu robežas).]] [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710)]] Krievijas cars [[Pēteris I]] iecēla viņa dienestā pārgājušo [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieku [[Gerhards Johans fon Lēvenvolde|Gerhardu Johanu fon Lēvenvoldi]] par ģenerālpilnvarnieku (''General-Bevollmächtigter'') [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Lai arī tiesiski Vidzeme vēl joprojām piederēja Zviedrijas karalistei, cars Pēteris 1713. gadā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}), kas sastāvēja no divām daļām — [[Rīga]]s provinces un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], Pērnavas, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes]], [[Veravas apriņķis|Veravas]], Tērbatas un [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas]]. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] (tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju). Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. === Rīgas vietniecība (1783—1796) === {{Pamatraksts|Rīgas vietniecība}} [[Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|thumb|right|300px|[[Rēveles vietniecība|Rēveles]] un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] karte (1783)]] Rīgas vietniecība ({{val|de|Rigasche Statthalterschaft}}, {{val|ru|Рижское наместничество}}) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada 28. novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu. === Vidzemes guberņa (1796—1918) === Vidzemes guberņa ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam kā viena no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, [[landtāgs]], bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti [[pagasts|pagastos]] un [[muiža|muižās]]. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu [[Igaunijas guberņa]]i. [[Pirmais Latgales latviešu kongress]] 1917. gada 26.—27. aprīlī (9.—10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto [[Vitebskas guberņa]]s apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] un [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] nosacījumiem Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Robežas == [[Igaunijas guberņa]] ziemeļos, [[Pleskavas guberņa]] austrumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidaustrumos, [[Kurzemes guberņa]] dienvidos, [[Baltijas jūra]] un [[Rīgas līcis]] rietumos. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Jumpravas draudzes novads 1791.jpg|thumb|300px|Rīgas apriņķa draudzes novadi (1791).]] [[Attēls:LivoniaGovernorate1914.png|thumb|300px|Guberņas administratīvais dalījums (1914).]] Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|1783. gada teritoriāli administratīvās reformas]] [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] sadalīja deviņos apriņķos <ref>Рескрипты и указы Екатерины II лифляндскому и эстляндскому генерал — губернатору графу Броуну об учреждении Рижского и Ревельcкого наместничеств. http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVIII/EkaterinaII/Prib_sb/1/text.htm</ref>: * [[Rīgas apriņķis]] (vācu: ''Rigische Kreis''; krievu: ''Рижский уезд''): apriņķa pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') un [[Rīgas patrimoniālais apgabals]], pilsēta [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (''Schlock''), [[Daugavgrīvas cietoksnis]] (''Dünamünde''), 25 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]] (''Ascheraden''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas]] (''Steinholm''), [[Allažu draudzes novads|Allažu]] (''Allasch''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]] (''Dünamünde''), [[Doles draudzes novads|Doles]] (''Dahlen''), [[Ikšķiles—Salaspils draudzes novads|Ikšķiles—Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''), [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (''Jürgensburg''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]] (''Kokenhusen''), [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas—Pēterupes]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurgas—Turaidas]] (''Loddiger-Treiden''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]] (''Lennewarden''), [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]] (''Sissegal''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (''Nitau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropažu]] (''Rodenpois''), [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]] (''Segewold''), [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Slokas draudzes novads|Slokas]] (''Schlok''), [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]] (''Sunzel''). * [[Cēsu apriņķis]] (''Wendensche Kreis''; ''Венденский уезд''): apriņķa pilsēta [[Cēsis]] (Wenden), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]] (''Arrasch''), [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (''Bersohn''), [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]] (''Seswegen''), [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]] (''Wenden''), [[Dzērbenes—Drustu draudzes novads|Dzērbenes—Drustu]] (''Serben-Drostenhof''), [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas]] (''Erlaa-Ogershof''), [[Jaunpiebalgas draudzes novads|Jaunpiebalgas]] (''Neuhof, Pebalg-Neuhof''), [[Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads|Kalsnavas—Vietalvas]] (''Kalzenau''), [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (''Lasdohn''), [[Liepmuižas—Vestienas draudzes novads|Liepmuižas—Vestienas]] (''Linden-Festen''), [[Liezēres draudzes novads|Liezēres]] (''Löser''), [[Lubānas draudzes novads|Lubānas]] (''Luban''), [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]] (''Laudohn''), [[Raunas draudzes novads|Raunas]] (''Ronneburg''), [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]] (''Schujen''), [[Vecpiebalgas draudzes novads|Vecpiebalgas]] (''Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof''). * [[Valmieras apriņķis]] (''Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valmiera]] (''Wolmar''), pilsēta [[Limbaži]] (''Lemsal''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alojas draudzes novads|Alojas]] (''Allendorf''), [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (''Burtneck''), [[Dikļu draudzes novads|Dikļu]] (''Dikkeln''), [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]] (''Lemsal''), [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]] (''Pernigel''), [[Matīšu draudzes novads|Matīšu]] (''Matthäi''), [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas]], (''Salisburg''), [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]] (''Pappendorf''), [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]] (''Rujen''), [[Salacgrīvas draudzes novads|Salacgrīvas]] (''Salis''), [[Straupes draudzes novads|Straupes]] (''Roop''), [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] (''Ubbenorm''), [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]] (''Wolmar''). * [[Valkas apriņķis]] (''Walksche Kreis; Валкский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valka]]/[[Valga]] (''Walk''), 11 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]] (''Marienburg''), [[Apekalna draudzes novads|Apekalna]] (''Oppekaln''), [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]] (''Ermes''), [[Ēveles draudzes novads|Ēveles]] (''Wolfahrt''), [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]] (''Adsel''), [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]] (''Schwanenburg''), [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]] (''Luhde''), [[Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads|Palsmanes—Aumeisteru]] (''Palzmar-Serbigal''), [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]] (''Smilten''), [[Tirzas—Velēnas draudzes novads|Tirzas—Velēnas]] (''Tirzen-Wellan''), [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] (''Trikaten''). * [[Veravas apriņķis]] (''Werrosche Kreis; Верроский уезд''): apriņķa pilsēta [[Verava]] (''Werro''/''Võru''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Urvaste (Antsla)]] (''Urbs (Anzen)''), [[Kanepi]] (''Cannapäh''), [[Karula]] (''Carolen''), [[Hargla]] (''Harjel''), [[Vastselīna]] (''Neuhausen''), [[Pelva]] (''Pölwe''), [[Räpina]] (''Rappin''), [[Rõuge]] (''Rauge''). * [[Tērbatas apriņķis]] (''Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Tērbata]] (''Dorpat''/''Tartu''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Palamuse]] (''Bartholomäi''), [[Tartu]] (''Dorpat''), [[Äksi]] (''Ecks''), [[Kambja]] (''Kamby''), [[Puhja]] (''Kawelecht''), [[Kodavere]] (''Kotfer''), [[Laiuse]] (''Lais''), [[Maarja—Magdaleena]] (''Marien-Magdalenen'') , [[Nõo]] (''Nüggen''), [[Otepē]] (''Odempäh''/''Otepää''), [[Rannu]] (''Randen''), [[Rõngu]] (''Ringen''), [[Kursi]] (''Talkhof''), [[Sangaste]] (''Theal-Fölk, Sagnitz''), [[Torma]] (''Torma''), [[Võnnu]] (''Wenden''). * [[Vīlandes apriņķis]] (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд''): apriņķa pilsēta [[Vīlande]] (''Fellin''/''Viljandi''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo''), [[Helmeta]] (''Helmet''), [[Suure—Jaani]] (''Groß St. Johannis''), [[Kolga—Jaani]] (''Klein St. Johannis''), [[Põltsamaa]] (''Oberpahlen''), [[Paistu]] (''Paistel''), [[Pilistvere]] (''Pillistfer''), [[Tarvastu]] (''Tarwast''). * [[Pērnavas apriņķis]] (''Pernausche Kreis; Перновский уезд''): apriņķa pilsēta [[Pērnava]] (''Pernau''/''Pärnu''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Audru]] (''Audern''), [[Vändra]] (''Fennern''), [[Häädemeeste]] (''Gudmannsbach''), [[Halliste]] (''Hallist''), [[Pärnu-Jaagupi]] (''St. Jacobi''), [[Karksi]] (''Karkus''), [[Mihkli]] (''St. Michaelis''), [[Pärnu]] (''Pernau-St. Elisabeth''), [[Saarde]] (''Saara''), [[Tõstamaa]] (''Testama''), [[Tori]] (''Torgel''). * [[Sāmsalas apriņķis]] (''Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Ārensburga]] (''Arenburg''/''Kuressaare''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''). == Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712—1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whp057.narod.ru/latva.htm |title=skatīt arī http://whp057.narod.ru |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071116041025/http://whp057.narod.ru/latva.htm |archivedate={{dat|2007|11|16||bez}} }}</ref> == [[Attēls:Rigas pils 1829.jpg|thumb|280px|Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829)]] {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} === Rīgas gubernatori === * 1712 [[Aleksandrs Meņšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Peter von Lacy'', ''Пётр Петрович Ласси'', ''Peadar de Lása'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1783 [[Džordžs Brauns]] (''George Browne'', ''Юрий Юрьевич Броуне'', ''Seoirse de Brún'') === Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori === [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|250px|Džordžs Brauns — Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)]] * 1783—1791 [[Džordžs Brauns]] * 1792—1796 [[Nikolajs Repņins]] (''Николай Васильевич Репнин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators === Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori === * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) * 1876—1883 [[Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]] (''Alexander von Üxküll-Güldenband'', ''Александр фон Икскуль-Гильденбанд'') * 1883—1885 [[Ivans Sevičs]] (''Иван Егорович Шевич'') * 1885—1895 [[Mihails Zinovjevs]] (''Михаил Алексеевич Зиновьев'') * 1895—1900 [[Vladimirs Surovcevs]] (''Владимир Дмитриевич Суровцев'') * 1901—1905 [[Mihails Paškovs]] (''Михаил Алексеевич Пашков'') * 1905—1906 [[Vasilijs Sologubs]] (''Василий Устинович Соллогуб'') * 1906—1909 [[Aleksandrs Mellers-Zakomeļskis]] (''Александр Николаевич Меллер-Закомельский''), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos * 1909—1914 [[Nikolajs Zvjagincevs]] (''Николай Александрович Звягинцев'') * 1914—1916 [[Arkādijs Kaļepovskis]] (''Аркадий Ипполитович Келеповский'') * 1916—1917 [[Nikolajs Lavrinovskis]] (''Николай Николаевич Лавриновский'') * 1917 [[Sergejs Šidlovskis]] (''Сергей Алексеевич Шидловский'') kā civilgubernators no 20. februāra līdz 18. martam * 1917 [[Andrejs Krastkalns]] kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais Vidzemes komisārs no 18. marta līdz 3. aprīlim (vietnieks [[Gustavs Zemgals]]) * 1917 [[Andrejs Priedkalns]] kā Vidzemes komisāra vietas izpildītājs no 3. aprīļa līdz 25. maijam (vietnieks [[Kārlis Ulmanis]]) === Etniskā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897) === {{Latvijas vēsture}} Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija '''1 299 365''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! [[latvieši]] ! [[igauņi]] ! [[vācieši]] ! [[krievi]] ! [[ebreji]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] |- | [[Rīgas apriņķis]] | 58,2% | 1,1% | 18,2% | 11,9% | 4,7% | 3,5% | 1,6% |- | [[Cēsu apriņķis]] | 94,4% | ... | 3,5% | 1,0% | ... | ... | ... |- | [[Valmieras apriņķis]] | 93,3% | 3,2% | 2,0% | ... | ... | ... | ... |- | [[Valkas apriņķis]] | 87,9% | 7,2% | 2,1% | 1,3% | 1,1% | ... | ... |- | [[Veravas apriņķis]] | 3,5% | 92,7% | 2,0% | 1,4% | ... | ... | ... |- | [[Pērnavas apriņķis]] | ... | 94,0% | 3,7% | 1,1% | ... | ... | ... |- | [[Vīlandes apriņķis]] | ... | 97,1% | 1,8% | ... | ... | ... | ... |- | [[Sāmsalas apriņķis]] | ... | 95,5% | 2,6% | ... | ... | ... | ... |- | [[Tērbatas apriņķis]] | ... | 86,8% | 4,4% | 7,2% | ... | ... | ... |- | '''Vidzemes guberņā kopā''' | '''43,4%''' | '''39,9%''' | '''7,6%''' | '''5,2%''' | '''1,8%''' | '''1,2%''' | ... |- | '''Kopskaits''' | '''563 829''' | '''518 594''' | '''98 573''' | '''68 124''' | '''23 728''' | '''15 132''' | '''6 594''' |} Vidzemes guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Rīgas apriņķī — 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši; * Cēsu apriņķī — 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši; * Valmieras apriņķī — 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši; * Valkas apriņķī — 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''753 730''', bet latviešu īpatsvars tajā — 74,1%. == Izglītības iestādes (1890) == Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) |access-date={{dat|2010|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |archivedate={{dat|2019|10|04||bez}} }}</ref>: * [[Tartu Universitāte|Tērbatas (Jurjevas) Universitāte]] ar 2095 studentiem, * [[Rīgas Politehniskā augstskola]] ar 1025 studentiem, * [[Tērbatas Veterinārais institūts]] ar 290 studentiem, * Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgais seminārs]] ar 145 studējošajiem, * 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas, * 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem ([[Vidzemes skolotāju seminārs]] Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs) * 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, * 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem, * 48 apriņķa skolas, * 222 privātās skolas, * 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, * 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, * 6 ebreju skolas, * 6 svētdienas skolas, * 3 nedzirdīgo skolas (toreiz - kurlmēmo skolas) == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Tērbata]] * [[Pērnava]] * [[Valka|Valka/Valga]] * [[Cēsis]] * [[Vīlande]] * [[Kuresāre]] * [[Valmiera]] * [[Verava]] * [[Limbaži]] * [[Daugavgrīva]] == Pasta ceļi == [[Attēls:Vidzemes guberņas pasta ceļi 1797.jpg|thumb|270px|Vidzemes guberņas latviešu daļas pasta ceļi (1797). Parādīts Rīgas-Pērnavas pasta ceļa variants gar jūras krastu.]] 1826. gadā caur Vidzemes guberņas teritoriju gāja šādi pasta ceļi:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> * "Lielais pasta ceļš" no [[Prūsija]]s uz Pēterburgu. Vidzemes guberņā bija 335 [[verstis]] šī lielceļa ar 17 [[pasta stacija|pasta stacijām]]: ([[Jelgava]] ← 22 versts → [[Kurzemes guberņa]]s robeža pie [[Dalbe]]s) ← 2 → [[Olaine]] (''St. Olai'') → 20 ← Rīga → 11 ← [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] (''Neuermühlen'') → 15 ← [[Iļķene]] (''Hilchensfähr'') → 18 ← [[Englārte]] (''Engelhardshof'') → 20 ← [[Straupe]] (''Roop'') → 21 ← [[Lenči]] (''Lenzenhof'') → 18 ← [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 18 ← [[Strenči]] (''Stakeln'') → 20 ← [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') ← 17 → [[Tēliste]] (''Teilizz, Tõlliste'') → 22 ← [[Kuikaži]] (''Kuikazz, Kuigatsi'') → 24 ← [[Uderna]] (''Uddern, Uderna'') → 25 ← [[Tērbata]] (''Dorpat, Tartu'') → 23 ← [[Igavere]] (''Iggafer, Igavere'') → 23 ← [[Torma]] (''Torma'') → 25 ← [[Ninasi]] (''Nennal, Ninasi'') → 12 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pērnavas–Rēveles pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" Valmierā. Vidzemes guberņā bija 163 verstis šī lielceļa posma no Valmieras ar 7 pasta stacijām: [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 23 ← [[Rencēni]] (''Ranzen'') → 22 ← [[Rūjiena]] (''Rujen'') → 21 ← [[Meizakila]] (''Moiseküll, Mõisaküla'') → 20 ← [[Kilingi]] (''Kurkund'') → 22 ← [[Surju]] (''Surri'') → 17 ← [[Pērnava]] (''Pernau, Pärnu'') → 25 ← [[Halinga]] (''Hallik'') → 13 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pleskavas pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" pie [[Valka]]s. Vidzemes guberņā bija 116 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') → 20 ← [[Lipi]] (''Lips, Hargla'') → 20 ← [[Mēniste]] (''Menzen, Mõniste'') → 20 ← [[Senna]] (''Sennen, Sänna'') → 29 ← [[Verava]] (''Werro, Võru'') → 27 ← [[Vastselīna]] (''Neuhausen, Vastseliina'') → [[Pleskavas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Maskavas pasta ceļš". Vidzemes guberņā bija 114 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Rīga]] → 14 ← [[Salaspils]] (''Kirchholm'') → 21 ← [[Ogre]] (''Ogershof'') → 23 ← [[Lieljumpravas muiža|Jumprava]] (''Jungfernhof'') → 16 ← [[Skrīveri]] (''Römershof'') → 21 ← [[Koknese]] (''Kokenhusen'') → 19 ← ([[Vitebskas guberņa]]s robeža → 5 ← [[Gostiņi]]). == Skatīt arī == * [[Baltijas ģenerālgubernatori]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm#Russian%20Governors Russian Governors of Livonia] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222160330/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/32/ Vidzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = Vidzemes guberņa | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Vidzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidzemes gubernza}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] 85qalkxc0ky4c8ft5jxmhcotfgn3pl1 3670164 3670029 2022-08-14T07:17:32Z Pirags 3757 /* Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori */ pap wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Livländisches Gouvernement <br>Liivimaa kubermang<br> Лифляндская губерния |nosaukums_latv_val = Vidzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1721 (1796) |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = Pēc Bresļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Livonian colours.svg |flag = |flag_type = Vidzemes trikolors | |image_coat = Лифляндская губерния.png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. | |image_map = Governorate of Livonia 1820.jpg |image_map_caption = Vidzemes guberņa, 1820 | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[vācu valoda|vācu]], [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[igauņu valoda|igauņu]] |reliģija = [[luterticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = 1785 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 507150 |stat_year3 = 1846—1847 |stat_platība3 = |stat_pop3 = 777183 |stat_year4 = 1905 |stat_platība4 = 45515 |stat_pop4 = 1399000 |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Vidzemes guberņa''' jeb '''Līvzemes guberņa''' ({{val|et|Liivimaa kubermang}}, {{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā, kurā ietilpa [[Latvija]]s kultūrvēsturiskais [[Vidzeme]]s novads, [[Igaunija]]s dienviddaļa un [[Sāmsala]]. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — [[Vidzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija [[vācu valoda]]. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Robežojās ar [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i, bet latviešu apdzīvotos [[Vitebskas guberņa]]s apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.<ref>Krievijas PSFR Tautas komisāru padomes 1917. gada 14. decembra rīkojums Nr. 93.</ref> 1917. gada septembrī gandrīz visu [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]], bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Izveide == Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no [[Zviedrija]]s un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb [[Zviedru Vidzeme]], vēl agrāk — [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] vai [[Līvzeme]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tērbatas apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. === Rīgas guberņa (1713—1783) === {{Pamatraksts|Rīgas guberņa}} [[Attēls:Bm04066abm.jpg|thumb|300px|Rīgas un Rēveles guberņu karte (pēc vietniecību izveides 1783. gadā mainījās apriņķu robežas).]] [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710)]] Krievijas cars [[Pēteris I]] iecēla viņa dienestā pārgājušo [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieku [[Gerhards Johans fon Lēvenvolde|Gerhardu Johanu fon Lēvenvoldi]] par ģenerālpilnvarnieku (''General-Bevollmächtigter'') [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Lai arī tiesiski Vidzeme vēl joprojām piederēja Zviedrijas karalistei, cars Pēteris 1713. gadā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}), kas sastāvēja no divām daļām — [[Rīga]]s provinces un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], Pērnavas, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes]], [[Veravas apriņķis|Veravas]], Tērbatas un [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas]]. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] (tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju). Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. === Rīgas vietniecība (1783—1796) === {{Pamatraksts|Rīgas vietniecība}} [[Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|thumb|right|300px|[[Rēveles vietniecība|Rēveles]] un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] karte (1783)]] Rīgas vietniecība ({{val|de|Rigasche Statthalterschaft}}, {{val|ru|Рижское наместничество}}) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada 28. novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu. === Vidzemes guberņa (1796—1918) === Vidzemes guberņa ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam kā viena no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, [[landtāgs]], bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti [[pagasts|pagastos]] un [[muiža|muižās]]. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu [[Igaunijas guberņa]]i. [[Pirmais Latgales latviešu kongress]] 1917. gada 26.—27. aprīlī (9.—10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto [[Vitebskas guberņa]]s apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] un [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] nosacījumiem Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Robežas == [[Igaunijas guberņa]] ziemeļos, [[Pleskavas guberņa]] austrumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidaustrumos, [[Kurzemes guberņa]] dienvidos, [[Baltijas jūra]] un [[Rīgas līcis]] rietumos. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Jumpravas draudzes novads 1791.jpg|thumb|300px|Rīgas apriņķa draudzes novadi (1791).]] [[Attēls:LivoniaGovernorate1914.png|thumb|300px|Guberņas administratīvais dalījums (1914).]] Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|1783. gada teritoriāli administratīvās reformas]] [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] sadalīja deviņos apriņķos <ref>Рескрипты и указы Екатерины II лифляндскому и эстляндскому генерал — губернатору графу Броуну об учреждении Рижского и Ревельcкого наместничеств. http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVIII/EkaterinaII/Prib_sb/1/text.htm</ref>: * [[Rīgas apriņķis]] (vācu: ''Rigische Kreis''; krievu: ''Рижский уезд''): apriņķa pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') un [[Rīgas patrimoniālais apgabals]], pilsēta [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (''Schlock''), [[Daugavgrīvas cietoksnis]] (''Dünamünde''), 25 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]] (''Ascheraden''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas]] (''Steinholm''), [[Allažu draudzes novads|Allažu]] (''Allasch''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]] (''Dünamünde''), [[Doles draudzes novads|Doles]] (''Dahlen''), [[Ikšķiles—Salaspils draudzes novads|Ikšķiles—Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''), [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (''Jürgensburg''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]] (''Kokenhusen''), [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas—Pēterupes]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurgas—Turaidas]] (''Loddiger-Treiden''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]] (''Lennewarden''), [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]] (''Sissegal''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (''Nitau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropažu]] (''Rodenpois''), [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]] (''Segewold''), [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Slokas draudzes novads|Slokas]] (''Schlok''), [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]] (''Sunzel''). * [[Cēsu apriņķis]] (''Wendensche Kreis''; ''Венденский уезд''): apriņķa pilsēta [[Cēsis]] (Wenden), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]] (''Arrasch''), [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (''Bersohn''), [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]] (''Seswegen''), [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]] (''Wenden''), [[Dzērbenes—Drustu draudzes novads|Dzērbenes—Drustu]] (''Serben-Drostenhof''), [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas]] (''Erlaa-Ogershof''), [[Jaunpiebalgas draudzes novads|Jaunpiebalgas]] (''Neuhof, Pebalg-Neuhof''), [[Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads|Kalsnavas—Vietalvas]] (''Kalzenau''), [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (''Lasdohn''), [[Liepmuižas—Vestienas draudzes novads|Liepmuižas—Vestienas]] (''Linden-Festen''), [[Liezēres draudzes novads|Liezēres]] (''Löser''), [[Lubānas draudzes novads|Lubānas]] (''Luban''), [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]] (''Laudohn''), [[Raunas draudzes novads|Raunas]] (''Ronneburg''), [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]] (''Schujen''), [[Vecpiebalgas draudzes novads|Vecpiebalgas]] (''Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof''). * [[Valmieras apriņķis]] (''Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valmiera]] (''Wolmar''), pilsēta [[Limbaži]] (''Lemsal''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alojas draudzes novads|Alojas]] (''Allendorf''), [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (''Burtneck''), [[Dikļu draudzes novads|Dikļu]] (''Dikkeln''), [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]] (''Lemsal''), [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]] (''Pernigel''), [[Matīšu draudzes novads|Matīšu]] (''Matthäi''), [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas]], (''Salisburg''), [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]] (''Pappendorf''), [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]] (''Rujen''), [[Salacgrīvas draudzes novads|Salacgrīvas]] (''Salis''), [[Straupes draudzes novads|Straupes]] (''Roop''), [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] (''Ubbenorm''), [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]] (''Wolmar''). * [[Valkas apriņķis]] (''Walksche Kreis; Валкский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valka]]/[[Valga]] (''Walk''), 11 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]] (''Marienburg''), [[Apekalna draudzes novads|Apekalna]] (''Oppekaln''), [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]] (''Ermes''), [[Ēveles draudzes novads|Ēveles]] (''Wolfahrt''), [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]] (''Adsel''), [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]] (''Schwanenburg''), [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]] (''Luhde''), [[Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads|Palsmanes—Aumeisteru]] (''Palzmar-Serbigal''), [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]] (''Smilten''), [[Tirzas—Velēnas draudzes novads|Tirzas—Velēnas]] (''Tirzen-Wellan''), [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] (''Trikaten''). * [[Veravas apriņķis]] (''Werrosche Kreis; Верроский уезд''): apriņķa pilsēta [[Verava]] (''Werro''/''Võru''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Urvaste (Antsla)]] (''Urbs (Anzen)''), [[Kanepi]] (''Cannapäh''), [[Karula]] (''Carolen''), [[Hargla]] (''Harjel''), [[Vastselīna]] (''Neuhausen''), [[Pelva]] (''Pölwe''), [[Räpina]] (''Rappin''), [[Rõuge]] (''Rauge''). * [[Tērbatas apriņķis]] (''Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Tērbata]] (''Dorpat''/''Tartu''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Palamuse]] (''Bartholomäi''), [[Tartu]] (''Dorpat''), [[Äksi]] (''Ecks''), [[Kambja]] (''Kamby''), [[Puhja]] (''Kawelecht''), [[Kodavere]] (''Kotfer''), [[Laiuse]] (''Lais''), [[Maarja—Magdaleena]] (''Marien-Magdalenen'') , [[Nõo]] (''Nüggen''), [[Otepē]] (''Odempäh''/''Otepää''), [[Rannu]] (''Randen''), [[Rõngu]] (''Ringen''), [[Kursi]] (''Talkhof''), [[Sangaste]] (''Theal-Fölk, Sagnitz''), [[Torma]] (''Torma''), [[Võnnu]] (''Wenden''). * [[Vīlandes apriņķis]] (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд''): apriņķa pilsēta [[Vīlande]] (''Fellin''/''Viljandi''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo''), [[Helmeta]] (''Helmet''), [[Suure—Jaani]] (''Groß St. Johannis''), [[Kolga—Jaani]] (''Klein St. Johannis''), [[Põltsamaa]] (''Oberpahlen''), [[Paistu]] (''Paistel''), [[Pilistvere]] (''Pillistfer''), [[Tarvastu]] (''Tarwast''). * [[Pērnavas apriņķis]] (''Pernausche Kreis; Перновский уезд''): apriņķa pilsēta [[Pērnava]] (''Pernau''/''Pärnu''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Audru]] (''Audern''), [[Vändra]] (''Fennern''), [[Häädemeeste]] (''Gudmannsbach''), [[Halliste]] (''Hallist''), [[Pärnu-Jaagupi]] (''St. Jacobi''), [[Karksi]] (''Karkus''), [[Mihkli]] (''St. Michaelis''), [[Pärnu]] (''Pernau-St. Elisabeth''), [[Saarde]] (''Saara''), [[Tõstamaa]] (''Testama''), [[Tori]] (''Torgel''). * [[Sāmsalas apriņķis]] (''Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Ārensburga]] (''Arenburg''/''Kuressaare''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''). == Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712—1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whp057.narod.ru/latva.htm |title=skatīt arī http://whp057.narod.ru |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071116041025/http://whp057.narod.ru/latva.htm |archivedate={{dat|2007|11|16||bez}} }}</ref> == [[Attēls:Rigas pils 1829.jpg|thumb|280px|Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829)]] {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} === Rīgas gubernatori === * 1712 [[Aleksandrs Meņšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Peter von Lacy'', ''Пётр Петрович Ласси'', ''Peadar de Lása'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1783 [[Džordžs Brauns]] (''George Browne'', ''Юрий Юрьевич Броуне'', ''Seoirse de Brún'') === Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori === [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|250px|Džordžs Brauns — Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)]] * 1783—1791 [[Džordžs Brauns]] * 1792—1796 [[Nikolajs Repņins]] (''Николай Васильевич Репнин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators === Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori === * 1796—1798 [[Nikolajs Repņins]], vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен''), Rīgas kara gubernators * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1870 [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1870—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1876—1883 [[Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]] (''Alexander von Üxküll-Güldenband'', ''Александр фон Икскуль-Гильденбанд'') * 1883—1885 [[Ivans Sevičs]] (''Иван Егорович Шевич'') * 1885—1895 [[Mihails Zinovjevs]] (''Михаил Алексеевич Зиновьев'') * 1895—1900 [[Vladimirs Surovcevs]] (''Владимир Дмитриевич Суровцев'') * 1901—1905 [[Mihails Paškovs]] (''Михаил Алексеевич Пашков'') * 1905—1906 [[Vasilijs Sologubs]] (''Василий Устинович Соллогуб'') * 1906—1909 [[Aleksandrs Mellers-Zakomeļskis]] (''Александр Николаевич Меллер-Закомельский''), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos * 1909—1914 [[Nikolajs Zvjagincevs]] (''Николай Александрович Звягинцев'') * 1914—1916 [[Arkādijs Kaļepovskis]] (''Аркадий Ипполитович Келеповский'') * 1916—1917 [[Nikolajs Lavrinovskis]] (''Николай Николаевич Лавриновский'') * 1917 [[Sergejs Šidlovskis]] (''Сергей Алексеевич Шидловский'') kā civilgubernators no 20. februāra līdz 18. martam * 1917 [[Andrejs Krastkalns]] kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais Vidzemes komisārs no 18. marta līdz 3. aprīlim (vietnieks [[Gustavs Zemgals]]) * 1917 [[Andrejs Priedkalns]] kā Vidzemes komisāra vietas izpildītājs no 3. aprīļa līdz 25. maijam (vietnieks [[Kārlis Ulmanis]]) === Etniskā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897) === {{Latvijas vēsture}} Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija '''1 299 365''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! [[latvieši]] ! [[igauņi]] ! [[vācieši]] ! [[krievi]] ! [[ebreji]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] |- | [[Rīgas apriņķis]] | 58,2% | 1,1% | 18,2% | 11,9% | 4,7% | 3,5% | 1,6% |- | [[Cēsu apriņķis]] | 94,4% | ... | 3,5% | 1,0% | ... | ... | ... |- | [[Valmieras apriņķis]] | 93,3% | 3,2% | 2,0% | ... | ... | ... | ... |- | [[Valkas apriņķis]] | 87,9% | 7,2% | 2,1% | 1,3% | 1,1% | ... | ... |- | [[Veravas apriņķis]] | 3,5% | 92,7% | 2,0% | 1,4% | ... | ... | ... |- | [[Pērnavas apriņķis]] | ... | 94,0% | 3,7% | 1,1% | ... | ... | ... |- | [[Vīlandes apriņķis]] | ... | 97,1% | 1,8% | ... | ... | ... | ... |- | [[Sāmsalas apriņķis]] | ... | 95,5% | 2,6% | ... | ... | ... | ... |- | [[Tērbatas apriņķis]] | ... | 86,8% | 4,4% | 7,2% | ... | ... | ... |- | '''Vidzemes guberņā kopā''' | '''43,4%''' | '''39,9%''' | '''7,6%''' | '''5,2%''' | '''1,8%''' | '''1,2%''' | ... |- | '''Kopskaits''' | '''563 829''' | '''518 594''' | '''98 573''' | '''68 124''' | '''23 728''' | '''15 132''' | '''6 594''' |} Vidzemes guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Rīgas apriņķī — 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši; * Cēsu apriņķī — 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši; * Valmieras apriņķī — 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši; * Valkas apriņķī — 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''753 730''', bet latviešu īpatsvars tajā — 74,1%. == Izglītības iestādes (1890) == Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) |access-date={{dat|2010|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |archivedate={{dat|2019|10|04||bez}} }}</ref>: * [[Tartu Universitāte|Tērbatas (Jurjevas) Universitāte]] ar 2095 studentiem, * [[Rīgas Politehniskā augstskola]] ar 1025 studentiem, * [[Tērbatas Veterinārais institūts]] ar 290 studentiem, * Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgais seminārs]] ar 145 studējošajiem, * 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas, * 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem ([[Vidzemes skolotāju seminārs]] Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs) * 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, * 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem, * 48 apriņķa skolas, * 222 privātās skolas, * 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, * 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, * 6 ebreju skolas, * 6 svētdienas skolas, * 3 nedzirdīgo skolas (toreiz - kurlmēmo skolas) == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Tērbata]] * [[Pērnava]] * [[Valka|Valka/Valga]] * [[Cēsis]] * [[Vīlande]] * [[Kuresāre]] * [[Valmiera]] * [[Verava]] * [[Limbaži]] * [[Daugavgrīva]] == Pasta ceļi == [[Attēls:Vidzemes guberņas pasta ceļi 1797.jpg|thumb|270px|Vidzemes guberņas latviešu daļas pasta ceļi (1797). Parādīts Rīgas-Pērnavas pasta ceļa variants gar jūras krastu.]] 1826. gadā caur Vidzemes guberņas teritoriju gāja šādi pasta ceļi:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> * "Lielais pasta ceļš" no [[Prūsija]]s uz Pēterburgu. Vidzemes guberņā bija 335 [[verstis]] šī lielceļa ar 17 [[pasta stacija|pasta stacijām]]: ([[Jelgava]] ← 22 versts → [[Kurzemes guberņa]]s robeža pie [[Dalbe]]s) ← 2 → [[Olaine]] (''St. Olai'') → 20 ← Rīga → 11 ← [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] (''Neuermühlen'') → 15 ← [[Iļķene]] (''Hilchensfähr'') → 18 ← [[Englārte]] (''Engelhardshof'') → 20 ← [[Straupe]] (''Roop'') → 21 ← [[Lenči]] (''Lenzenhof'') → 18 ← [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 18 ← [[Strenči]] (''Stakeln'') → 20 ← [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') ← 17 → [[Tēliste]] (''Teilizz, Tõlliste'') → 22 ← [[Kuikaži]] (''Kuikazz, Kuigatsi'') → 24 ← [[Uderna]] (''Uddern, Uderna'') → 25 ← [[Tērbata]] (''Dorpat, Tartu'') → 23 ← [[Igavere]] (''Iggafer, Igavere'') → 23 ← [[Torma]] (''Torma'') → 25 ← [[Ninasi]] (''Nennal, Ninasi'') → 12 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pērnavas–Rēveles pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" Valmierā. Vidzemes guberņā bija 163 verstis šī lielceļa posma no Valmieras ar 7 pasta stacijām: [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 23 ← [[Rencēni]] (''Ranzen'') → 22 ← [[Rūjiena]] (''Rujen'') → 21 ← [[Meizakila]] (''Moiseküll, Mõisaküla'') → 20 ← [[Kilingi]] (''Kurkund'') → 22 ← [[Surju]] (''Surri'') → 17 ← [[Pērnava]] (''Pernau, Pärnu'') → 25 ← [[Halinga]] (''Hallik'') → 13 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pleskavas pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" pie [[Valka]]s. Vidzemes guberņā bija 116 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') → 20 ← [[Lipi]] (''Lips, Hargla'') → 20 ← [[Mēniste]] (''Menzen, Mõniste'') → 20 ← [[Senna]] (''Sennen, Sänna'') → 29 ← [[Verava]] (''Werro, Võru'') → 27 ← [[Vastselīna]] (''Neuhausen, Vastseliina'') → [[Pleskavas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Maskavas pasta ceļš". Vidzemes guberņā bija 114 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Rīga]] → 14 ← [[Salaspils]] (''Kirchholm'') → 21 ← [[Ogre]] (''Ogershof'') → 23 ← [[Lieljumpravas muiža|Jumprava]] (''Jungfernhof'') → 16 ← [[Skrīveri]] (''Römershof'') → 21 ← [[Koknese]] (''Kokenhusen'') → 19 ← ([[Vitebskas guberņa]]s robeža → 5 ← [[Gostiņi]]). == Skatīt arī == * [[Baltijas ģenerālgubernatori]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm#Russian%20Governors Russian Governors of Livonia] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222160330/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/32/ Vidzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = Vidzemes guberņa | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Vidzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidzemes gubernza}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] to10wfzxs712o067uouoajqlwj5f7vo 3670165 3670164 2022-08-14T07:26:21Z Pirags 3757 /* Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Livländisches Gouvernement <br>Liivimaa kubermang<br> Лифляндская губерния |nosaukums_latv_val = Vidzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1721 (1796) |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = Pēc Bresļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Livonian colours.svg |flag = |flag_type = Vidzemes trikolors | |image_coat = Лифляндская губерния.png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. | |image_map = Governorate of Livonia 1820.jpg |image_map_caption = Vidzemes guberņa, 1820 | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[vācu valoda|vācu]], [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[igauņu valoda|igauņu]] |reliģija = [[luterticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = 1785 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 507150 |stat_year3 = 1846—1847 |stat_platība3 = |stat_pop3 = 777183 |stat_year4 = 1905 |stat_platība4 = 45515 |stat_pop4 = 1399000 |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Vidzemes guberņa''' jeb '''Līvzemes guberņa''' ({{val|et|Liivimaa kubermang}}, {{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā, kurā ietilpa [[Latvija]]s kultūrvēsturiskais [[Vidzeme]]s novads, [[Igaunija]]s dienviddaļa un [[Sāmsala]]. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — [[Vidzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija [[vācu valoda]]. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Robežojās ar [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i, bet latviešu apdzīvotos [[Vitebskas guberņa]]s apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.<ref>Krievijas PSFR Tautas komisāru padomes 1917. gada 14. decembra rīkojums Nr. 93.</ref> 1917. gada septembrī gandrīz visu [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]], bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Izveide == Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no [[Zviedrija]]s un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb [[Zviedru Vidzeme]], vēl agrāk — [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] vai [[Līvzeme]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tērbatas apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. === Rīgas guberņa (1713—1783) === {{Pamatraksts|Rīgas guberņa}} [[Attēls:Bm04066abm.jpg|thumb|300px|Rīgas un Rēveles guberņu karte (pēc vietniecību izveides 1783. gadā mainījās apriņķu robežas).]] [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710)]] Krievijas cars [[Pēteris I]] iecēla viņa dienestā pārgājušo [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieku [[Gerhards Johans fon Lēvenvolde|Gerhardu Johanu fon Lēvenvoldi]] par ģenerālpilnvarnieku (''General-Bevollmächtigter'') [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Lai arī tiesiski Vidzeme vēl joprojām piederēja Zviedrijas karalistei, cars Pēteris 1713. gadā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}), kas sastāvēja no divām daļām — [[Rīga]]s provinces un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], Pērnavas, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes]], [[Veravas apriņķis|Veravas]], Tērbatas un [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas]]. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] (tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju). Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. === Rīgas vietniecība (1783—1796) === {{Pamatraksts|Rīgas vietniecība}} [[Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|thumb|right|300px|[[Rēveles vietniecība|Rēveles]] un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] karte (1783)]] Rīgas vietniecība ({{val|de|Rigasche Statthalterschaft}}, {{val|ru|Рижское наместничество}}) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada 28. novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu. === Vidzemes guberņa (1796—1918) === Vidzemes guberņa ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam kā viena no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, [[landtāgs]], bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti [[pagasts|pagastos]] un [[muiža|muižās]]. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu [[Igaunijas guberņa]]i. [[Pirmais Latgales latviešu kongress]] 1917. gada 26.—27. aprīlī (9.—10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto [[Vitebskas guberņa]]s apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] un [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] nosacījumiem Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Robežas == [[Igaunijas guberņa]] ziemeļos, [[Pleskavas guberņa]] austrumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidaustrumos, [[Kurzemes guberņa]] dienvidos, [[Baltijas jūra]] un [[Rīgas līcis]] rietumos. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Jumpravas draudzes novads 1791.jpg|thumb|300px|Rīgas apriņķa draudzes novadi (1791).]] [[Attēls:LivoniaGovernorate1914.png|thumb|300px|Guberņas administratīvais dalījums (1914).]] Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|1783. gada teritoriāli administratīvās reformas]] [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] sadalīja deviņos apriņķos <ref>Рескрипты и указы Екатерины II лифляндскому и эстляндскому генерал — губернатору графу Броуну об учреждении Рижского и Ревельcкого наместничеств. http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVIII/EkaterinaII/Prib_sb/1/text.htm</ref>: * [[Rīgas apriņķis]] (vācu: ''Rigische Kreis''; krievu: ''Рижский уезд''): apriņķa pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') un [[Rīgas patrimoniālais apgabals]], pilsēta [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (''Schlock''), [[Daugavgrīvas cietoksnis]] (''Dünamünde''), 25 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]] (''Ascheraden''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas]] (''Steinholm''), [[Allažu draudzes novads|Allažu]] (''Allasch''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]] (''Dünamünde''), [[Doles draudzes novads|Doles]] (''Dahlen''), [[Ikšķiles—Salaspils draudzes novads|Ikšķiles—Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''), [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (''Jürgensburg''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]] (''Kokenhusen''), [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas—Pēterupes]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurgas—Turaidas]] (''Loddiger-Treiden''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]] (''Lennewarden''), [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]] (''Sissegal''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (''Nitau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropažu]] (''Rodenpois''), [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]] (''Segewold''), [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Slokas draudzes novads|Slokas]] (''Schlok''), [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]] (''Sunzel''). * [[Cēsu apriņķis]] (''Wendensche Kreis''; ''Венденский уезд''): apriņķa pilsēta [[Cēsis]] (Wenden), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]] (''Arrasch''), [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (''Bersohn''), [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]] (''Seswegen''), [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]] (''Wenden''), [[Dzērbenes—Drustu draudzes novads|Dzērbenes—Drustu]] (''Serben-Drostenhof''), [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas]] (''Erlaa-Ogershof''), [[Jaunpiebalgas draudzes novads|Jaunpiebalgas]] (''Neuhof, Pebalg-Neuhof''), [[Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads|Kalsnavas—Vietalvas]] (''Kalzenau''), [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (''Lasdohn''), [[Liepmuižas—Vestienas draudzes novads|Liepmuižas—Vestienas]] (''Linden-Festen''), [[Liezēres draudzes novads|Liezēres]] (''Löser''), [[Lubānas draudzes novads|Lubānas]] (''Luban''), [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]] (''Laudohn''), [[Raunas draudzes novads|Raunas]] (''Ronneburg''), [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]] (''Schujen''), [[Vecpiebalgas draudzes novads|Vecpiebalgas]] (''Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof''). * [[Valmieras apriņķis]] (''Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valmiera]] (''Wolmar''), pilsēta [[Limbaži]] (''Lemsal''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alojas draudzes novads|Alojas]] (''Allendorf''), [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (''Burtneck''), [[Dikļu draudzes novads|Dikļu]] (''Dikkeln''), [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]] (''Lemsal''), [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]] (''Pernigel''), [[Matīšu draudzes novads|Matīšu]] (''Matthäi''), [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas]], (''Salisburg''), [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]] (''Pappendorf''), [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]] (''Rujen''), [[Salacgrīvas draudzes novads|Salacgrīvas]] (''Salis''), [[Straupes draudzes novads|Straupes]] (''Roop''), [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] (''Ubbenorm''), [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]] (''Wolmar''). * [[Valkas apriņķis]] (''Walksche Kreis; Валкский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valka]]/[[Valga]] (''Walk''), 11 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]] (''Marienburg''), [[Apekalna draudzes novads|Apekalna]] (''Oppekaln''), [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]] (''Ermes''), [[Ēveles draudzes novads|Ēveles]] (''Wolfahrt''), [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]] (''Adsel''), [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]] (''Schwanenburg''), [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]] (''Luhde''), [[Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads|Palsmanes—Aumeisteru]] (''Palzmar-Serbigal''), [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]] (''Smilten''), [[Tirzas—Velēnas draudzes novads|Tirzas—Velēnas]] (''Tirzen-Wellan''), [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] (''Trikaten''). * [[Veravas apriņķis]] (''Werrosche Kreis; Верроский уезд''): apriņķa pilsēta [[Verava]] (''Werro''/''Võru''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Urvaste (Antsla)]] (''Urbs (Anzen)''), [[Kanepi]] (''Cannapäh''), [[Karula]] (''Carolen''), [[Hargla]] (''Harjel''), [[Vastselīna]] (''Neuhausen''), [[Pelva]] (''Pölwe''), [[Räpina]] (''Rappin''), [[Rõuge]] (''Rauge''). * [[Tērbatas apriņķis]] (''Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Tērbata]] (''Dorpat''/''Tartu''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Palamuse]] (''Bartholomäi''), [[Tartu]] (''Dorpat''), [[Äksi]] (''Ecks''), [[Kambja]] (''Kamby''), [[Puhja]] (''Kawelecht''), [[Kodavere]] (''Kotfer''), [[Laiuse]] (''Lais''), [[Maarja—Magdaleena]] (''Marien-Magdalenen'') , [[Nõo]] (''Nüggen''), [[Otepē]] (''Odempäh''/''Otepää''), [[Rannu]] (''Randen''), [[Rõngu]] (''Ringen''), [[Kursi]] (''Talkhof''), [[Sangaste]] (''Theal-Fölk, Sagnitz''), [[Torma]] (''Torma''), [[Võnnu]] (''Wenden''). * [[Vīlandes apriņķis]] (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд''): apriņķa pilsēta [[Vīlande]] (''Fellin''/''Viljandi''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo''), [[Helmeta]] (''Helmet''), [[Suure—Jaani]] (''Groß St. Johannis''), [[Kolga—Jaani]] (''Klein St. Johannis''), [[Põltsamaa]] (''Oberpahlen''), [[Paistu]] (''Paistel''), [[Pilistvere]] (''Pillistfer''), [[Tarvastu]] (''Tarwast''). * [[Pērnavas apriņķis]] (''Pernausche Kreis; Перновский уезд''): apriņķa pilsēta [[Pērnava]] (''Pernau''/''Pärnu''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Audru]] (''Audern''), [[Vändra]] (''Fennern''), [[Häädemeeste]] (''Gudmannsbach''), [[Halliste]] (''Hallist''), [[Pärnu-Jaagupi]] (''St. Jacobi''), [[Karksi]] (''Karkus''), [[Mihkli]] (''St. Michaelis''), [[Pärnu]] (''Pernau-St. Elisabeth''), [[Saarde]] (''Saara''), [[Tõstamaa]] (''Testama''), [[Tori]] (''Torgel''). * [[Sāmsalas apriņķis]] (''Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Ārensburga]] (''Arenburg''/''Kuressaare''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''). == Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712—1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whp057.narod.ru/latva.htm |title=skatīt arī http://whp057.narod.ru |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071116041025/http://whp057.narod.ru/latva.htm |archivedate={{dat|2007|11|16||bez}} }}</ref> == [[Attēls:Rigas pils 1829.jpg|thumb|280px|Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829)]] {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} === Rīgas gubernatori === * 1712 [[Aleksandrs Meņšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Peter von Lacy'', ''Пётр Петрович Ласси'', ''Peadar de Lása'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1783 [[Džordžs Brauns]] (''George Browne'', ''Юрий Юрьевич Броуне'', ''Seoirse de Brún'') === Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori === [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|250px|Džordžs Brauns — Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)]] * 1783—1791 [[Džordžs Brauns]] * 1792—1796 [[Nikolajs Repņins]] (''Николай Васильевич Репнин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators === Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori === * 1796—1798 [[Nikolajs Repņins]], vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен''), Rīgas kara gubernators * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1870 [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1870—1876 [[Pēteris Bagrations]] (პეტრე ბაგრატიონი, ''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1876—1883 [[Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]] (''Alexander von Üxküll-Güldenband'', ''Александр фон Икскуль-Гильденбанд'') * 1883—1885 [[Ivans Sevičs]] (''Иван Егорович Шевич'') * 1885—1895 [[Mihails Zinovjevs]] (''Михаил Алексеевич Зиновьев'') * 1895—1900 [[Vladimirs Surovcevs]] (''Владимир Дмитриевич Суровцев'') * 1901—1905 [[Mihails Paškovs]] (''Михаил Алексеевич Пашков'') * 1905—1906 [[Vasilijs Sologubs]] (''Василий Устинович Соллогуб'') * 1906—1909 [[Aleksandrs Mellers-Zakomeļskis]] (''Александр Николаевич Меллер-Закомельский''), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos * 1909—1914 [[Nikolajs Zvjagincevs]] (''Николай Александрович Звягинцев'') * 1914—1916 [[Arkādijs Kaļepovskis]] (''Аркадий Ипполитович Келеповский'') * 1916—1917 [[Nikolajs Lavrinovskis]] (''Николай Николаевич Лавриновский'') * 1917 [[Sergejs Šidlovskis]] (''Сергей Алексеевич Шидловский'') kā civilgubernators no 20. februāra līdz 18. martam * 1917 [[Andrejs Krastkalns]] kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais Vidzemes komisārs no 18. marta līdz 3. aprīlim (vietnieks [[Gustavs Zemgals]]) * 1917 [[Andrejs Priedkalns]] kā Vidzemes komisāra vietas izpildītājs no 3. aprīļa līdz 25. maijam (vietnieks [[Kārlis Ulmanis]]) === Etniskā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897) === {{Latvijas vēsture}} Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija '''1 299 365''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! [[latvieši]] ! [[igauņi]] ! [[vācieši]] ! [[krievi]] ! [[ebreji]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] |- | [[Rīgas apriņķis]] | 58,2% | 1,1% | 18,2% | 11,9% | 4,7% | 3,5% | 1,6% |- | [[Cēsu apriņķis]] | 94,4% | ... | 3,5% | 1,0% | ... | ... | ... |- | [[Valmieras apriņķis]] | 93,3% | 3,2% | 2,0% | ... | ... | ... | ... |- | [[Valkas apriņķis]] | 87,9% | 7,2% | 2,1% | 1,3% | 1,1% | ... | ... |- | [[Veravas apriņķis]] | 3,5% | 92,7% | 2,0% | 1,4% | ... | ... | ... |- | [[Pērnavas apriņķis]] | ... | 94,0% | 3,7% | 1,1% | ... | ... | ... |- | [[Vīlandes apriņķis]] | ... | 97,1% | 1,8% | ... | ... | ... | ... |- | [[Sāmsalas apriņķis]] | ... | 95,5% | 2,6% | ... | ... | ... | ... |- | [[Tērbatas apriņķis]] | ... | 86,8% | 4,4% | 7,2% | ... | ... | ... |- | '''Vidzemes guberņā kopā''' | '''43,4%''' | '''39,9%''' | '''7,6%''' | '''5,2%''' | '''1,8%''' | '''1,2%''' | ... |- | '''Kopskaits''' | '''563 829''' | '''518 594''' | '''98 573''' | '''68 124''' | '''23 728''' | '''15 132''' | '''6 594''' |} Vidzemes guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Rīgas apriņķī — 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši; * Cēsu apriņķī — 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši; * Valmieras apriņķī — 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši; * Valkas apriņķī — 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''753 730''', bet latviešu īpatsvars tajā — 74,1%. == Izglītības iestādes (1890) == Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) |access-date={{dat|2010|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |archivedate={{dat|2019|10|04||bez}} }}</ref>: * [[Tartu Universitāte|Tērbatas (Jurjevas) Universitāte]] ar 2095 studentiem, * [[Rīgas Politehniskā augstskola]] ar 1025 studentiem, * [[Tērbatas Veterinārais institūts]] ar 290 studentiem, * Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgais seminārs]] ar 145 studējošajiem, * 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas, * 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem ([[Vidzemes skolotāju seminārs]] Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs) * 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, * 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem, * 48 apriņķa skolas, * 222 privātās skolas, * 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, * 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, * 6 ebreju skolas, * 6 svētdienas skolas, * 3 nedzirdīgo skolas (toreiz - kurlmēmo skolas) == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Tērbata]] * [[Pērnava]] * [[Valka|Valka/Valga]] * [[Cēsis]] * [[Vīlande]] * [[Kuresāre]] * [[Valmiera]] * [[Verava]] * [[Limbaži]] * [[Daugavgrīva]] == Pasta ceļi == [[Attēls:Vidzemes guberņas pasta ceļi 1797.jpg|thumb|270px|Vidzemes guberņas latviešu daļas pasta ceļi (1797). Parādīts Rīgas-Pērnavas pasta ceļa variants gar jūras krastu.]] 1826. gadā caur Vidzemes guberņas teritoriju gāja šādi pasta ceļi:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> * "Lielais pasta ceļš" no [[Prūsija]]s uz Pēterburgu. Vidzemes guberņā bija 335 [[verstis]] šī lielceļa ar 17 [[pasta stacija|pasta stacijām]]: ([[Jelgava]] ← 22 versts → [[Kurzemes guberņa]]s robeža pie [[Dalbe]]s) ← 2 → [[Olaine]] (''St. Olai'') → 20 ← Rīga → 11 ← [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] (''Neuermühlen'') → 15 ← [[Iļķene]] (''Hilchensfähr'') → 18 ← [[Englārte]] (''Engelhardshof'') → 20 ← [[Straupe]] (''Roop'') → 21 ← [[Lenči]] (''Lenzenhof'') → 18 ← [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 18 ← [[Strenči]] (''Stakeln'') → 20 ← [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') ← 17 → [[Tēliste]] (''Teilizz, Tõlliste'') → 22 ← [[Kuikaži]] (''Kuikazz, Kuigatsi'') → 24 ← [[Uderna]] (''Uddern, Uderna'') → 25 ← [[Tērbata]] (''Dorpat, Tartu'') → 23 ← [[Igavere]] (''Iggafer, Igavere'') → 23 ← [[Torma]] (''Torma'') → 25 ← [[Ninasi]] (''Nennal, Ninasi'') → 12 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pērnavas–Rēveles pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" Valmierā. Vidzemes guberņā bija 163 verstis šī lielceļa posma no Valmieras ar 7 pasta stacijām: [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 23 ← [[Rencēni]] (''Ranzen'') → 22 ← [[Rūjiena]] (''Rujen'') → 21 ← [[Meizakila]] (''Moiseküll, Mõisaküla'') → 20 ← [[Kilingi]] (''Kurkund'') → 22 ← [[Surju]] (''Surri'') → 17 ← [[Pērnava]] (''Pernau, Pärnu'') → 25 ← [[Halinga]] (''Hallik'') → 13 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pleskavas pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" pie [[Valka]]s. Vidzemes guberņā bija 116 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') → 20 ← [[Lipi]] (''Lips, Hargla'') → 20 ← [[Mēniste]] (''Menzen, Mõniste'') → 20 ← [[Senna]] (''Sennen, Sänna'') → 29 ← [[Verava]] (''Werro, Võru'') → 27 ← [[Vastselīna]] (''Neuhausen, Vastseliina'') → [[Pleskavas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Maskavas pasta ceļš". Vidzemes guberņā bija 114 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Rīga]] → 14 ← [[Salaspils]] (''Kirchholm'') → 21 ← [[Ogre]] (''Ogershof'') → 23 ← [[Lieljumpravas muiža|Jumprava]] (''Jungfernhof'') → 16 ← [[Skrīveri]] (''Römershof'') → 21 ← [[Koknese]] (''Kokenhusen'') → 19 ← ([[Vitebskas guberņa]]s robeža → 5 ← [[Gostiņi]]). == Skatīt arī == * [[Baltijas ģenerālgubernatori]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm#Russian%20Governors Russian Governors of Livonia] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222160330/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/32/ Vidzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = Vidzemes guberņa | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Vidzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidzemes gubernza}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] 1lkuncvk2bl0h8gc4wz1z6vk1mqd1dy Dzintars 0 48198 3669928 3511546 2022-08-13T18:13:40Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pārakmeņotiem sveķiem|dzintars (nozīmju atdalīšana)|dzintars}} [[Attēls:Amber2.jpg|thumb|[[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] atrasts dzintars ar iesprostotu [[skudra|skudru]] tajā]] '''Dzintars''' ir sacietējuši fosilie [[sveķi]], kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ. Lielākā daļa pasaules dzintara ir 30 — 90 miljonus gadu veca. Kukaiņu esamība dažos dzintara gabalos vedināja [[Romas impērija|romiešus]] uz domu (kura vēlāk izrādījās patiesa), ka tas kādreiz ir bijis šķidrs un tad noklājis kukaini. Karsējot dzintaru, tas kūst. Dzintars ir izplatīts Baltijas jūrā, arī [[Latvija]]s teritorijā. Latvijā dzintaru var atrast [[Kurzeme]]s piekrastē (galvenokārt [[Liepāja]]s apkaimē). Senatnē bija pazīstams tikai dzintars no Baltijas jūras austrumu piekrastes, uz kurieni veda [[Dzintara ceļš]]. Mūsdienās dzintaru iegūst dažādās pasaules vietās, katrā raktuvē atrastais dzintars ir atšķirīgs. == Nosaukuma izcelsme == [[Tacits|Tacita]] grāmatā "[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]" minēts, ka uz austrumiem no ģermāņiem dzīvojošie [[aisti]] dzintaru saukuši par glēsu ({{val|la|glesum}}).<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām |url=http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/06/Gaius_Cornelis_Tacitus.Germania.pdf |author=Gajs Kornēlijs Tacits (Jāņa Endzelīna tulkojums) |year=2011 |publisher=Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība |location=Rīga |isbn=978-9984-492-17-9 |page=163}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senie ēģiptieši]] dzintaru dēvēja par sakalu, bet [[Senā Roma|senie romieši]] par ''sucinum''. Daži valodnieki domā, ka šis nosaukums varētu būt atvasināts no seno [[balti|baltu]] ([[prūši|prūšu]]) dzintara nosaukuma — ''sukas, sukinis''. Latviski tas varētu skanēt kā "sūcinis" (tas, kas izsūcies, norādot uz dabisko sveķu veidošanos). No tā izveidojusies alternācijas forma varēja kļūt par pamatu latīņu nosaukumam. Latviešu vārda sveķi (senās formas — ''svekas, svakas'') arī ir fonētiski tuvas lietuviešu vārdam ''sakas'' (sveķi). [[Franču valoda|Franču valodā]] dzintara nosaukums ir ''siccin'' vai ''ambre jaune'', [[spāņu valoda|spāņu valodā]] — ''ambar'', [[angļu valoda|angļu valodā]] — ''amber''. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] dzintaru dēvēja par '''elektronu''' (ar šo vārdu apzīmēja arī zelta un sudraba sakausējumu). Latviešu valodā izveidojies nosaukums dzintars, lietuviešu valodā — ''gintaras'', krievu valodā — ''янтарь''. [[Vācu valoda|Vācu valodā]] ap 13. gadsimtu dzintara nosaukums bijis ''Bornstein'' ('degošais akmens'), ap 16. gadsimtu un vēlāk — ''Bernstein, Brennstein'', arī ''Bornstein'', [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu valodā]] — ''Barnsteen'', [[poļu valoda|poļu valodā]] — ''bursztyn''. [[zviedru valoda|Zviedru valodā]] dzintara nosaukums ir ''raf'', [[somu valoda|somu valodā]] ''meripihka'' un [[igauņu valoda|igauņu valodā]] — ''merevaik'' (jūras sveķi), [[lībiešu valoda|lībiešu valodā]] — ''elm''. == Veidošanās un sastāvs == Dzintars ir organiskas izcelsmes minerāls, kas veidojies, pārakmeņojoties sveķiem. Minerāla sastāvā ir 79 % [[Ogleklis|oglekļa]], 10 % [[Skābeklis|skābekļa]] un 11 % [[Ūdeņradis|ūdeņraža]]. Parasti kā piemaisījumu satur nelielu daudzumu [[Sērs|sēra]]. Svaigi dzintara sveķi sastāv galvenokārt no gaistošiem komponentiem - [[Terpēni|terpēniem]] un pinēna, kā arī cietās daļas - galvenokārt sveķskābēm. Karsta klimata apstākļos no sveķu pilienu virsmas strauji iztvaikojot terpēniem, notiek sveķskābju pašoksidēšanās, samazinājās viskozitāte, sveķi sacietēja<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana|last=Sedmalis|first=U.|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=2002|isbn=9984-32-618-7|location=Rīga|last2=Šperberga|first2=I.|last3=Sedmale|first3=G.}}</ref>. Baltijas dzintars veidojies kainozojā ērā pirms 35 - 60 miljoniem gadu, pārveidojoties sveķiem. Dzintara [[sveķi]] izdalījās no [[priedes]] (visticamāk, Pinus succinifera) gaisa temperatūrā virs 25 °C. Pēdējos gados zinātnieki atklājuši, ka dzintars veidojies ne tikai no dzintara priedes sveķiem, kā līdz šim uzskatīja, bet arī no citām priežu sugām, kas augušas pirms daudziem miljoniem gadu. Tad plašā Ziemeļeiropas teritorijā bija stabils subtropu — tropu klimats. Karstie un mitrie apstākļi veicināja sveķu izdalīšanos, ko vēl pastiprināja straujš sasilums [[Eocēns|eocēnā]]. Šos sveķainos kokus [[Eridana (ģeoloģija)|Eridanas]] upes (mūsdienu Baltijas jūras priekšteces) ūdeņi sanesa deltā. Tolaik mūsdienu [[Polija|Polijas]] teritorijā atradās sekla jūra, un Eridanas delta atradās mūsdienu [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līča]] vietā. Deltā sveķi uzkrājās [[Anaerobs|anaerobā]] stāvoklī un kļuva par dzintaru miljonu gadu laikā. Eocēna beigās sākās globāla atdzišana, līdz ar to dzintara sveķu uzkrāšanās beidzās. Primārie depozīti vēlāk [[Erozija|erodējās]], un straumes, kā arī vēlākie ledāji, aiznesa dzintaru lielos attālumos<ref name=":1" /><ref name=":2" />. == Izplatība == [[Attēls:Colours of Baltic Amber.jpg|thumb|right|Baltijas jūrā atrodamo dzintaru daudzveidība]] Dzintars ir izplatīts visā pasaulē, pamatā [[krīta periods|krīta perioda]] un jaunākos nogulumiežos. Vairāk kā 90% visa pasaules dzintara (sukcinīta) iegūst [[Sembas]] pussalā [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] pie [[Baltijas jūra]]s.Vienā smilšaini mālainā ieža kubikmetrā dzintara saturs ir 1,2 - 2,5 kg, bet kopīgie dzintara krājumi Kaļiņingradas apgabalā ir 128 tūkstoši tonnu. Dzintara karjers šeit darbojas jau no 1867.gada. Lietojot vienkāršu sijāšanas un skalošanas metodi, no karjera katru gadu iegūst 700 tonnas dzintara. Lielākie gabali sver vairākus kilogramus<ref name=":1" />. Sekundārie dzintara sakopojumi atrasti Polijā, [[Vācija|Vācijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]].<ref name=":2">{{Laikraksta atsauce |date= 2008. gads |title= Stable isotopes (H, C, S) and the orign of Baltic amber |author= Algirdas Gaigalas, Stanislaw Halass |journal= Geochronometria |issue= № 33 |publisher= Department of Geology and Mineralogy, Vilnius University un Mass Spectrometry Laboratory, Institute of Physics, Maria Curie-Skłodowska University |url= http://www.geochronometria.pl/pdf/geo_33/Geo33_05.pdf}}</ref> Lielākoties dzintara atradnēs iegūst sīkus dzintara graudus, kurus samaļ pulverī, ķīmiski pārstrādā un izgatavo presēto dzintaru, no kura var veidot rotas vai izmantot rūpniecībā<ref name=":1" />. == Viltus dzintars == Viltus dzintars jeb baltais [[fosfors]] ir fosfora gabaliņi, kuri izskatās līdzīgi dzintaram. Tie pēc [[Padomju Savienība|padomju]] fosfora bumbu iznīcināšanas [[Pape]]s aviācijas mērķu poligonā nokļuvuši jūrā un kāpu zonā un, rokās vai kabatās paņemti, var uzliesmot un radīt apdegumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/liepaja-uzliesmo-viltus-dzintars-arsti-aicina-uzmanities-no-juras-izskalo-fosforu.a169384/|title=Liepājā uzliesmo viltus dzintars.|last=|first=|access-date=|date=(2016. gads)}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/viltus-dzintars-atkal-apdedzina-2/|title=Viltus dzintars atkal apdedzina.|last=|first=|website=liepajniekiem.lv|access-date=|date=(2019. gads)}}</ref> == Rotas == Dzintars ir viegli apstrādājams un nav auksts, tāpēc no senatnes izmantots dažādu rotu veidošanā. Tas noderēja arī par maiņas līdzekli. Lubāna ezera apmetnēs ir atrastas dzintara rotu izgatavošanas vietas, kur gatavoja nevis plakanas, bet jau apaļas dzintara rotas.<ref>{{Laikraksta atsauce |date= 2015. gads |title= Dzintars bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā |author= Andrejs Vasks |journal= Latvijas Vēstures institūta žurnāls |volume= 30|issue= № 1(94) |publisher= Latvijas Vēstures institūts |url= http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf}}</ref> Baltijas dzintara rotas ir atrasts arheoloģiskajos izrakumos Ēgiptē un Divupē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/14/#intro-01-fn103 |title=Ancient carved ambers in the J. Paul Getty museum |access-date={{dat|2015|09|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150919014000/http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/14/#intro-01-fn103 |archivedate={{dat|2015|09|19||bez}} }}</ref> Dzintars ir bijis mūsu teritorijas iedzīvotāju eksportprece, ar ko sākusies tirdzniecība uz tālākām vietām, tas uziets Sibīrijā, Itālijā, Grieķijā, Marokā, Ēģiptē, Mezopotāmijā, pat Senajā Ķīnā.<ref>{{Laikraksta atsauce |date= 2014. gada 23.janvāris |title= Dabas muzejā skatāma izstāde: Dzintars laiku lokos |author= Līga Rušeniece |journal= NRA |url= http://nra.lv/latvija/110053-dabas-muzeja-skatama-izstade-dzintars-laiku-lokos.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Olafs Gūtmanis „Dzintars”. — Jumava, Rīga 2006. {{ISBN|9984380688}} * Voldemārs Ansulis „Baltijas dzintars”. — Liesma, Rīga 1979. * Ilze Loze „Senais dzintars austrumbaltijā”. — Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne 2004. {{ISBN|9984290638}} * Andrejs Vasks [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf „Dzintars bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā”]. — Latvijas Vēstures institūta žurnāls № 1(94), 2015. * Anita Saulīte [https://web.archive.org/web/20160331012754/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=102 „Saules akmens - dzintars”]. — Vides Vēstis № 9(102), 2007. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31352 letonika.lv] * starptautiska konference [https://web.archive.org/web/20150419052914/http://www.lu.lv/zinas/t/28910/ „Baltijas dzintars pāri laikam un robežām”] * [https://web.archive.org/web/20160304135957/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_33e.htm izplatība] * [http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/video-dzintara-cela-dokumentala-stasta-videoievads-13915328 Dzintara ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170115011646/http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/video-dzintara-cela-dokumentala-stasta-videoievads-13915328 |date={{dat|2017|01|15||bez}} }} * [http://vfs.lv/dzintara-puse/ Dzintara puse] * Līga Rušeniece - [http://nra.lv/latvija/110053-dabas-muzeja-skatama-izstade-dzintars-laiku-lokos.htm Dabas muzejā skatāma izstāde „Dzintars laiku lokos”] * [https://web.archive.org/web/20150919013952/http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/1/ J. Paul Getty Museum] * [http://rus.delfi.ee/daily/estonia/neobychajnaya-udacha-arheologov-pod-rakvere-nashli-s-paru-desyatkov-rimskih-monet-zheleznogo-veka?id=71219345 Tirdzniecības ceļi] == Skatīt arī == * [[Fosfors]] {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fosilie sveķi]] [[Kategorija:Dārgakmeņi]] og8q0885pgoni9l54dh7i4bwmlmil1j 3670013 3669928 2022-08-13T22:45:58Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pārakmeņotiem sveķiem|dzintars (nozīmju atdalīšana)|dzintars}} [[Attēls:Amber2.jpg|thumb|[[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] atrasts dzintars ar iesprostotu [[skudra|skudru]] tajā]] '''Dzintars''' ir sacietējuši fosilie [[sveķi]], kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ. Lielākā daļa pasaules dzintara ir 30 — 90 miljonus gadu veca. Kukaiņu esamība dažos dzintara gabalos vedināja [[Romas impērija|romiešus]] uz domu (kura vēlāk izrādījās patiesa), ka tas kādreiz ir bijis šķidrs un tad noklājis kukaini. Karsējot dzintaru, tas kūst. Dzintars ir izplatīts Baltijas jūrā, arī [[Latvija]]s teritorijā. Latvijā dzintaru var atrast [[Kurzeme]]s piekrastē (galvenokārt [[Liepāja]]s apkaimē). Senatnē bija pazīstams tikai dzintars no Baltijas jūras austrumu piekrastes, uz kurieni veda [[Dzintara ceļš]]. Mūsdienās dzintaru iegūst dažādās pasaules vietās, katrā raktuvē atrastais dzintars ir atšķirīgs. == Nosaukuma izcelsme == [[Tacits|Tacita]] grāmatā "[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]" minēts, ka uz austrumiem no ģermāņiem dzīvojošie [[aisti]] dzintaru saukuši par glēsu ({{val|la|glesum}}).<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām |url=http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/06/Gaius_Cornelis_Tacitus.Germania.pdf |author=Gajs Kornēlijs Tacits (Jāņa Endzelīna tulkojums) |year=2011 |publisher=Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība |location=Rīga |isbn=978-9984-492-17-9 |page=163}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senie ēģiptieši]] dzintaru dēvēja par sakalu, bet [[Senā Roma|senie romieši]] par ''sucinum''. Daži valodnieki domā, ka šis nosaukums varētu būt atvasināts no seno [[balti|baltu]] ([[prūši|prūšu]]) dzintara nosaukuma — ''sukas, sukinis''. Latviski tas varētu skanēt kā "sūcinis" (tas, kas izsūcies, norādot uz dabisko sveķu veidošanos). No tā izveidojusies alternācijas forma varēja kļūt par pamatu latīņu nosaukumam. Latviešu vārda sveķi (senās formas — ''svekas, svakas'') arī ir fonētiski tuvas lietuviešu vārdam ''sakas'' (sveķi). [[Franču valoda|Franču valodā]] dzintara nosaukums ir ''siccin'' vai ''ambre jaune'', [[spāņu valoda|spāņu valodā]] — ''ambar'', [[angļu valoda|angļu valodā]] — ''amber''. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] dzintaru dēvēja par '''elektronu''' (ar šo vārdu apzīmēja arī zelta un sudraba sakausējumu). Latviešu valodā izveidojies nosaukums dzintars, lietuviešu valodā — ''gintaras'', krievu valodā — ''янтарь''. [[Vācu valoda|Vācu valodā]] ap 13. gadsimtu dzintara nosaukums bijis ''Bornstein'' ('degošais akmens'), ap 16. gadsimtu un vēlāk — ''Bernstein, Brennstein'', arī ''Bornstein'', [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu valodā]] — ''Barnsteen'', [[poļu valoda|poļu valodā]] — ''bursztyn''. [[zviedru valoda|Zviedru valodā]] dzintara nosaukums ir ''raf'', [[somu valoda|somu valodā]] ''meripihka'' un [[igauņu valoda|igauņu valodā]] — ''merevaik'' (jūras sveķi), [[lībiešu valoda|lībiešu valodā]] — ''elm''. == Veidošanās un sastāvs == Dzintars ir organiskas izcelsmes minerāls, kas veidojies, pārakmeņojoties sveķiem. Minerāla sastāvā ir 79 % [[Ogleklis|oglekļa]], 10 % [[Skābeklis|skābekļa]] un 11 % [[Ūdeņradis|ūdeņraža]]. Parasti kā piemaisījumu satur nelielu daudzumu [[Sērs|sēra]]. Svaigi dzintara sveķi sastāv galvenokārt no gaistošiem komponentiem — [[terpēni]]em un pinēna, kā arī cietās daļas — galvenokārt sveķskābēm. Karsta klimata apstākļos no sveķu pilienu virsmas strauji iztvaikojot terpēniem, notiek sveķskābju pašoksidēšanās, samazinājās viskozitāte, sveķi sacietēja<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana|last=Sedmalis|first=U.|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=2002|isbn=9984-32-618-7|location=Rīga|last2=Šperberga|first2=I.|last3=Sedmale|first3=G.}}</ref>. Baltijas dzintars veidojies kainozoja ērā pirms 35 — 60 miljoniem gadu, pārveidojoties sveķiem. Dzintara [[sveķi]] izdalījās no [[priedes]] (visticamāk, ''Pinus succinifera'') gaisa temperatūrā virs 25 °C. Pēdējos gados zinātnieki atklājuši, ka dzintars veidojies ne tikai no dzintara priedes sveķiem, kā līdz šim uzskatīja, bet arī no citām priežu sugām, kas augušas pirms daudziem miljoniem gadu. Tad plašā Ziemeļeiropas teritorijā bija stabils subtropu — tropu klimats. Karstie un mitrie apstākļi veicināja sveķu izdalīšanos, ko vēl pastiprināja straujš sasilums [[Eocēns|eocēnā]]. Šos sveķainos kokus [[Eridana (ģeoloģija)|Eridanas]] upes (mūsdienu Baltijas jūras priekšteces) ūdeņi sanesa deltā. Tolaik mūsdienu [[Polija]]s teritorijā atradās sekla jūra, un Eridanas delta atradās mūsdienu [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līča]] vietā. Deltā sveķi uzkrājās [[Anaerobs|anaerobā]] stāvoklī un kļuva par dzintaru miljonu gadu laikā. Eocēna beigās sākās globāla atdzišana, līdz ar to dzintara sveķu uzkrāšanās beidzās. Primārie depozīti vēlāk [[Erozija|erodējās]], un straumes, kā arī vēlākie ledāji, aiznesa dzintaru lielos attālumos<ref name=":1" /><ref name=":2" />. == Izplatība == [[Attēls:Colours of Baltic Amber.jpg|thumb|Baltijas jūrā atrodamo dzintaru daudzveidība]] Dzintars ir izplatīts visā pasaulē, pamatā [[krīta periods|krīta perioda]] un jaunākos nogulumiežos. Vairāk kā 90% visa pasaules dzintara (sukcinīta) iegūst [[Sembas]] pussalā [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] pie [[Baltijas jūra]]s.Vienā smilšaini mālainā ieža kubikmetrā dzintara saturs ir 1,2 — 2,5 kg, bet kopīgie dzintara krājumi Kaļiņingradas apgabalā ir 128 tūkstoši tonnu. Dzintara karjers šeit darbojas jau no 1867.gada. Lietojot vienkāršu sijāšanas un skalošanas metodi, no karjera katru gadu iegūst 700 tonnas dzintara. Lielākie gabali sver vairākus kilogramus<ref name=":1" />. Sekundārie dzintara sakopojumi atrasti Polijā, [[Vācija|Vācijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]].<ref name=":2">{{Laikraksta atsauce |date= 2008. gads |title= Stable isotopes (H, C, S) and the orign of Baltic amber |author= Algirdas Gaigalas, Stanislaw Halass |journal= Geochronometria |issue= № 33 |publisher= Department of Geology and Mineralogy, Vilnius University un Mass Spectrometry Laboratory, Institute of Physics, Maria Curie-Skłodowska University |url= http://www.geochronometria.pl/pdf/geo_33/Geo33_05.pdf}}</ref> Lielākoties dzintara atradnēs iegūst sīkus dzintara graudus, kurus samaļ pulverī, ķīmiski pārstrādā un izgatavo presēto dzintaru, no kura var veidot rotas vai izmantot rūpniecībā<ref name=":1" />. == Viltus dzintars == Viltus dzintars jeb baltais [[fosfors]] ir fosfora gabaliņi, kuri izskatās līdzīgi dzintaram. Tie pēc [[Padomju Savienība|padomju]] fosfora bumbu iznīcināšanas [[Pape]]s aviācijas mērķu poligonā nokļuvuši jūrā un kāpu zonā un, rokās vai kabatās paņemti, var uzliesmot un radīt apdegumus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/liepaja-uzliesmo-viltus-dzintars-arsti-aicina-uzmanities-no-juras-izskalo-fosforu.a169384/|title=Liepājā uzliesmo viltus dzintars.|last=|first=|access-date=|date=(2016. gads)}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/viltus-dzintars-atkal-apdedzina-2/|title=Viltus dzintars atkal apdedzina.|last=|first=|website=liepajniekiem.lv|access-date=|date=(2019. gads)}}</ref> == Rotas == Dzintars ir viegli apstrādājams un nav auksts, tāpēc no senatnes izmantots dažādu rotu veidošanā. Tas noderēja arī par maiņas līdzekli. Lubāna ezera apmetnēs ir atrastas dzintara rotu izgatavošanas vietas, kur gatavoja nevis plakanas, bet jau apaļas dzintara rotas.<ref>{{Laikraksta atsauce |date= 2015. gads |title= Dzintars bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā |author= Andrejs Vasks |journal= Latvijas Vēstures institūta žurnāls |volume= 30|issue= № 1(94) |publisher= Latvijas Vēstures institūts |url= http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf}}</ref> Baltijas dzintara rotas ir atrasts arheoloģiskajos izrakumos Ēgiptē un Divupē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/14/#intro-01-fn103 |title=Ancient carved ambers in the J. Paul Getty museum |access-date={{dat|2015|09|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150919014000/http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/14/#intro-01-fn103 |archivedate={{dat|2015|09|19||bez}} }}</ref> Dzintars ir bijis mūsu teritorijas iedzīvotāju eksportprece, ar ko sākusies tirdzniecība uz tālākām vietām, tas uziets Sibīrijā, Itālijā, Grieķijā, Marokā, Ēģiptē, Mezopotāmijā, pat Senajā Ķīnā.<ref>{{Laikraksta atsauce |date= 2014. gada 23.janvāris |title= Dabas muzejā skatāma izstāde: Dzintars laiku lokos |author= Līga Rušeniece |journal= NRA |url= http://nra.lv/latvija/110053-dabas-muzeja-skatama-izstade-dzintars-laiku-lokos.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Olafs Gūtmanis „Dzintars”. — Jumava, Rīga 2006. {{ISBN|9984380688}} * Voldemārs Ansulis „Baltijas dzintars”. — Liesma, Rīga 1979. * Ilze Loze „Senais dzintars austrumbaltijā”. — Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne 2004. {{ISBN|9984290638}} * Andrejs Vasks [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf „Dzintars bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā”]. — Latvijas Vēstures institūta žurnāls № 1(94), 2015. * Anita Saulīte [https://web.archive.org/web/20160331012754/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=102 „Saules akmens — dzintars”]. — Vides Vēstis № 9(102), 2007. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31352 letonika.lv] * starptautiska konference [https://web.archive.org/web/20150419052914/http://www.lu.lv/zinas/t/28910/ „Baltijas dzintars pāri laikam un robežām”] * [https://web.archive.org/web/20160304135957/http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_33e.htm izplatība] * [http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/video-dzintara-cela-dokumentala-stasta-videoievads-13915328 Dzintara ceļš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170115011646/http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/video-dzintara-cela-dokumentala-stasta-videoievads-13915328 |date={{dat|2017|01|15||bez}} }} * [http://vfs.lv/dzintara-puse/ Dzintara puse] * Līga Rušeniece — [http://nra.lv/latvija/110053-dabas-muzeja-skatama-izstade-dzintars-laiku-lokos.htm Dabas muzejā skatāma izstāde „Dzintars laiku lokos”] * [https://web.archive.org/web/20150919013952/http://museumcatalogues.getty.edu/amber/intro/1/ J. Paul Getty Museum] * [http://rus.delfi.ee/daily/estonia/neobychajnaya-udacha-arheologov-pod-rakvere-nashli-s-paru-desyatkov-rimskih-monet-zheleznogo-veka?id=71219345 Tirdzniecības ceļi] == Skatīt arī == * [[Fosfors]] {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fosilie sveķi]] [[Kategorija:Dārgakmeņi]] ic5usiq4tfgh4ioah2s20ujaaq0hqy9 Sarkandaugava 0 49260 3670066 3522907 2022-08-14T05:16:10Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|[[Rīga]]s pilsētas apkaimi|Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)|Sarkandaugava}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Sarkandaugava |attels = [[Attēls:Sarkandaugava karte.png|250px]] |paraksts = |karte = |paraksts2 = |pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apaksrajoni = [[Eksportosta]]<br />[[Vējzaķsala]]<br />[[Mazā Vējzaķu sala]] |platiba = 7,596 km² |iedzivotaju_skaits = 17 862 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = [[Rāves cukurfabrika]] |udenstilpnes = [[Daugava]] |parki = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]] [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]] [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] |tramvajs = [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] [[9. tramvaju maršruts (Rīga)|9.]] |mikroautobuss = 300. 324. |cits = |pasta_indekss = |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/sarkandaugava/ apkaimes.lv] }} '''Sarkandaugava''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]]s [[Eksportosta (Rīga)|Eksportosta]], [[Vējzaķsala]] un [[Mazā Vējzaķu sala]]. Sarkandaugavas apkaime atrodas uz ziemeļiem no Rīgas centrālās daļas [[Daugava]]s labajā krastā. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]], [[Mežaparks|Mežaparka]], [[Brasa]]s, [[Skanste]]s, [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] un [[Kundziņsala]]s (savienojumi pa tiltiem) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Spilve]]s apkaimēm. Sarkandaugavas apkaimes robežas ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]], [[Sarkandaugava (upe)|Sarkandaugava]], [[Daugava]], līnija no Daugavas (Eksportostas) līdz Eksporta ielai, dzelzceļa līnijas, Tilta iela, Viestura prospekts, Lēdurgas iela, ostas dzelzceļa līnija. Sarkandaugavas apkaimes kopējā platība ir 7,596 km², kas ir par apmēram 2/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 15,595 km. Pašreiz noteiktajās robežās Sarkandaugavas apkaime ir grūti identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija, jo apkaimes uzbūve ir ļoti kompleksa un atsevišķas tās daļas ir primāri orientētas uz [[Rīgas brīvosta]]s vai cita veida industriālo darbību, kas nav tieši saistāma ar pašu apkaimi. Tomēr apkaimes lokālais centrs jau šobrīd ir skaidri identificējams teritorijā ap Tilta ielu, kam arī perspektīvā varētu saglabāties šī stratēģiskā nozīme. Domājams, ka Sarkandaugavas apkaimes robežas kopumā kļūs skaidrāk identificējamas pēc Ziemeļu koridora trases izbūves, kas iezīmēs apkaimes dienvidu robežu, tāpat kā dzelzceļš un Viestura prospekts pašreiz iezīmē apkaimes austrumu, bet Sarkandaugava un Mīlgrāvis attiecīgi rietumu un ziemeļu robežu. == Vēsture == [[Attēls:Sarkandaugava Rīgas kartē 1876.jpg|thumb|left|250px|Sarkandaugavas daļa ar vāciskajiem ielu nosaukumiem 1876. gada Rīgas kartē ar policijas iecirkņu numuriem]] [[Attēls:Sarkandaugava 1939.png|thumb|left|250px|Sarkandaugavas daļa 1939. gada Rīgas kartē]] [[Sarkandaugava (upe)|Sarkandaugava]] ir 2,5 km garš un 25 m plats Daugavas attekas zars, kura augšgals beidzās tā sauktajās pilsētas ganībās. [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] Sarkandaugavas pieteku sāka saukt arī par Soda grāvi, jo tur notika notiesāto raganu peldināšana, pieņemot, ka burvji ūdenī negrimst un ka raganas ir vieglākas par citiem cilvēkiem.<ref>A.Kolbergs. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. 2007. gads - 334. lpp.</ref> Pēc [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas ieņemšanas 1710. gadā]] Krievijas cars [[Pēteris I]] esot šeit pavēlējis iekārtot nocietinājumus un celt jaunu pili. Sarkandaugavas krastā izveidots regulāra plānojuma parks (t.s. Otrais Ķeizardārzs), kuru Pēteris I jau kā Krievijas impērijas ķeizars apciemojis pēc [[Nīštates miera līgums|Vidzemes inkoprorācijas Krievijas sastāvā]] [[1723]]. gadā.<ref>J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T, 2. sēj. — 1996. gads, 171. lpp.</ref> Dārza projektu izstrādājis arhitekts P. Jonšteins. Dārza iekārtošanu veica galvenokārt kareivji. Melnzemi šai smilšainajai vietai piegādāja no netālās [[Duntes muiža]]s (tagadējā [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] pie [[Patversmes iela]]s). Darbus sāka plaši, tika izrakti dīķi, parka stādīšanai saveda trīsdesmit tūkstošus dažādu koku, bet pils būvēšanai kaļķus un ķieģeļus no [[Holande]]s. [[1729]]. gada pavasaris nāca ar briesmīgiem plūdiem. No citadeles pāri palikušo daļu nosauca [[Aleksandrs Menšikovs|Aleksandra Menšikova]] vārdā par Aleksandra Augstumiem. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū pretim Ķeizardārzam otrā pusē Sarkandaugavai bija ierīkota kokskola, tās pastāvēšana bija zināma posmā no [[1741]]. līdz [[1763]]. gadam. [[Attēls:Ganibu Dambis Riga 2009.jpg|thumb|250px|[[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], Rīga. [[2009. gads|2009]]. gads.]] Rīgas pilsētas iedzīvotāji iekšpilsētā jau kopš pilsētas sākumiem turēja mājlopus un dzina tos uz pilsētas ganībām aiz vaļņiem. Ganību atrašanās vieta uz ziemeļiem no pilsētas nocietinājumiem redzama [[Broce|J. K. Broces]] zīmētajā pilsētas plānā. No lopu dzenamā ceļa izauga nozīmīga satiksmes maģistrāle — [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], kas sākās pie Ganību vārtiem un virzījās pa tagadējo [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielu]]. Ganības šķērsoja nocietinājums, ko krievu—zviedru laikā ([[1788]]—[[1790]]) uzcēla pilsētas aizsardzībai. Tas sākās pie tagadējās Duntes ielas, turpinājās līdztekus Skanstes ielai, kas tolaik gāja Katrīnas dambja virzienā.<ref>J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti, Zeids T, 2. sēj. — 1996. gads, 146. lpp.</ref> [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās vairs ne sevišķi koptais Otrais Ķeizardārzs nebija atdalīts no Sarkandaugavas ar ielu un Sarkandaugavas krasts tā tuvumā bija vienkāršu ļaužu atpūtas vieta. [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā dārzā ierīkoja [[Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs|Aleksandra augstumu]] aizgādības namu jeb nespējnieku patversmi. Projektu namam izstrādāja arhitekts K. F. Breitkreics. Uzcēla pavisam 13 celtnes — vienstāva, divstāvu vai trīsstāvu. Par aizgādības nama vadītāju iecēla savā laikā ievērojamo ārstu [[Oto fon Hūns|O. Hūnu]]. Aizgādības namā bija paredzēja ievietot nespējniekus, vājprātīgos un ar veneriskām slimībām slimojošos. Apdzīvotas vietas ar laivu transportu iztikt vien nevarēja, tāpēc gar Sarkandaugavas pieteku izveidojās četru kilometru garš ceļš līdz Hanta tvaika zāģētavai [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]] ([[1819]]). [[1861]]. gadā ceļu ierakstīja Rīgas ielu sarakstā un nosauca par Tvaika zāģētavas (''Dampfsägemühlen'') ielu. Šodien tā ir sadalīta divās daļās un viena daļa nosaukta par Tvaika, bet otra par Duntes ielu. Ķeizara [[Nikolajs I|Nikolaja I]] valdīšanas laikā [[1827]]. gadā šeit nolēma ierīkot arī darba namu. Projektu izstrādāja guberņas arhitekts J. A. Špacīrs, plānu [[1830]]. gadā precizēja Iekšlietu ministrijas speciālisti, paredzēto mūra ēku uzcēla no [[1835]]. līdz [[1836. gads|1836]]. gadam. Tagad parkā ir psihoneiroloģiskās slimnīcas celtnes. Dārzā saglabājušies sen stādīti koki un dīķis. [[1828]]. gadā Sarkandaugavu administratīvi iekļāva Rīgas pilsētā. Sākotnēji šajā pilsētas daļā dzīvoja pārsvarā tādu profesiju pārstāvji, kuriem iztiku gādāja Daugava — loči, pārcēlāji un zvejnieki. Muižiņas Sarkandaugavā bija ne tikai atpūtas vietas turīgākiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Te atradās arī Rīgas rūpniecības uzņēmumi un dārzniecības. Sarkandaugavu var uzskatīt par vienu no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem, kurā gar Ganību dambi un [[Vecdaugava (upe)|Vecdaugavu]] [[1830. gadi|1830. gados]] sāka koncentrēties lieli rūpnieciskie uzņēmumi. Ārpus Rīgas atļāva celt tikai nelielas koka ēkas, lai kara laikā nenoderētu ienaidnieku atbalstam. Tādēļ pirmās fabrikas radās tālākās Rīgas nomalēs pie ūdens ceļiem — Sarkandaugavā, [[Bišumuiža|Bišumuižā]], [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]]. Sarkandaugavā veidojās daudz un dažādas rūpniecības iestādes, piemēram — koku kastu fabrika, katlu lietuve, gumijas fabrika "[[Provodņiks]]", apavu fabrika "Buffalo" (kas nodarbināja 2000 strādniekus), kokapstrādes firma [["Vērmanis un dēls"]], "Rutenberga ķīmiskā fabrika" un citas. Par vecāko fabriku uzskata [[Rāves cukurfabrika|Rāves cukurfabriku]], ko [[1784]]. gadā uzcēla Sarkandaugavā.<ref>Z. Lancmanis, B. Šalfejevs, J. Novoselovs, "Rīgas vārtos", 1933. gads, 17. lpp.</ref> Tā bija pirmā cukura pārstrādāšanas manufaktūra ne tikai Rīgā, bet arī [[Vidzeme|Vidzemē]].<ref>[http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=6&id=19&part=5 Rāves cukurfabrika], citariga.lv</ref> Kad Rīgas namniekam un vēlāk birģermeistaram Kristiānam Konrādam Rāvem neveicās ar 18. gadsimta [[1760. gadi|1760. gados]] dibināto kuģu būvētavu, viņš kopā ar dēlu Johanu Georgu un citiem Rīgas tirgotājiem [[1784]]. gadā nodibināja akciju sabiedrību ievestā jēlcukura pārstrādāšanai.<ref>[http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=6 Sarkandaugava, portālā www.citariga.lv]</ref> == Vietas un celtnes == [[Attēls:Riga Eksportosta Vejzaksala 2008.jpg|thumb|250px|Eksportostas Z gals, Vējzaķsala, [[Pīļumuižas baseins]]. [[2008. gads|2008]]. gads.]] [[Sarkandaugavas parks|Sarkandaugavas parkā]] uz [[Rīgas aplenkums|Rīgas aplenkuma]] laikā uzbērtās skanstes paceļas arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] [[1878]]. gadā uzbūvētā [[Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca|Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca]], kas veido apkārtējās panorāmas dominanti un ar savu izteiksmīgumu papildina parka ainavu.<ref>Asja Līdaka, Ziemeļu rajons gadsimtu griežos, 2004. gads, 25. lpp.</ref> Ēka un tornis ir būvēti no ķieģeļiem neogotiskā stilā. Altārgleznu darinājis Erfurtes gleznotājs E. fon Hāgers. [[Sarkandaugavas parks]] pie baznīcas ir neliels un ierīkots 1964. gadā slēgtās kapsētas vietā. Starp Latvijas kultūras muzeju "Dauderi" un Tvaika ielu plešas alus ražotāja — akciju sabiedrības "[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]" korpusi. Valdšleshena alus brūzis, tagadējais "Aldaris", tika uzcelts [[1865]]. gadā un ir vienīgais no tai laikā veidotajiem uzņēmumiem Sarkandaugavā, kas nav mainījis ražošanas profilu. Aldara ēkas izkārtotas funkcionāli mērķtiecīgā plānojumā. Sadalītas kvartālos, tās veido blīvu ražošanas zonu un labiekārtotu reprezentācijas un atpūtas teritoriju, kurā tikusi iekļauta arī kādreizējā īpašnieka savrupmāja un mākslīgas pilsdrupas. [[Aldara parks]] piederēja alus darītavas īpašniekam. Saskaņā ar vietas reljefu dārzam ir augšējā un apakšējā terase, ko savieno kāpnes un atbalsta mūris. Dārza plānojumu izstrādāja G. F. F. Kūfalts. [[1898]]. gadā alus darītavas īpašnieks uzcēla sev vienu no skaistākajām savrupmājām Rīgā. To projektējis būvinženieris Fricis Zeiberlihs. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] savrupmāja bija [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidence, bet kopš [[1990]]. gada kļuvusi par [[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"|Latvijas Kultūras muzeju "Dauderi"]]. Patlaban Sarkandaugavā darbojas arī firma "MAN — TESS", kuru ir dibinājis un vada Jūlijs Krūmiņš, un tās pārvaldībā ir osta, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu. Par Sarkandaugavas centru pieņemts uzskatīt Sarkandaugavas un Tilta ielas krustojumu. Tilta ielā apskatāmas trīs eklektikas stila celtnes: Nr. 12 (arhitekts — [[Oskars Bārs|O. Bārs]], [[1899]]), Nr. 20 (arhitekts — [[Edmunds fon Trompovskis]], [[1897]]), Nr. 32 (arhitekts — [[Konstantīns Pēkšēns]], [[1888]]). Vēl divi ievērības cienīgi objekti redzami aiz dzelzceļa pārbrauktuves — [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] uzceltā [[Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca]] Meža prospekta kreisajā pusē. Tā tika iesvētīta [[1890]]. gada [[15. augusts|15. augustā]] un tā celta pēc arhitekta M. Nuncka projekta, tā saucamajos Aleksandra Augstumos. Blakus baznīcai atrodas piemineklis [[Mežaparka koncentrācijas nometne]]s upuriem. Nometne atradās šajā vietā no 1943. marta līdz 1944. gada rudenim. Mazliet tālāk — labajā pusē — aiz dzelzceļa pārbrauktuves redzama [[Kristus karaļa Romas katoļu baznīca]], kuras pamatakmens ir likts [[1935]]. gada [[27. oktobris|27. oktobrī]]. Tās būvdarbu vadītājs un pirmais prāvests bija Kazimirs Vilnis.<ref>Asja Līdaka, Ziemeļu rajons gadsimtu griežos, 2004. gads, 78. lpp.</ref> Sarkandaugavai raksturīgs liels skaits ļoti vecu namu. Daudzi celti no [[1860]]. līdz [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumam. Pati vecākā māja, kas saglabājusies, uzcelta [[1825]]. gadā. Vienai piektdaļai namu joprojām ir [[Sausā tualete|sausās tualetes]]. Kopumā nekustamā īpašuma tirgus prestiža ziņā Sarkandaugavā atpaliek no pieprasītā [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Teika (Rīga)|Teikas]] vai [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]].<ref>Laikralsts "Diena", Nr. 145, [[2003. gads|2003]]. gada [[15. jūnijs]].</ref> Tomēr Sarkandaugava līdzīgi [[Āgenskalns|Āgenskalnam]] ir daudz piemīlīgāka vieta dzīvošanai, jo šeit varam redzēt veco koka apbūvi, satikt cilvēkus, kas cits citu pazīst un sajust priekšpilsētas mieru. == Izglītība == 2017. gada pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" tika konstatēts, ka Daugavas labajā krastā uz ziemeļiem no centra (Sarkandaugava, [[Mīlgrāvis]], [[Vecmīlgrāvis]]) ir izvietotas sešas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (443) ilgtermiņā ir pietiekams tikai vienai. [[Rīgas 28. vidusskola]], [[Rīgas 29. vidusskola]] un [[Rīgas 31. vidusskola]] skolēnu trūkuma dēļ neatvēra 10. klases. Pētījuma autori ieteica reorganizēt tās vidusskolas, kurās obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss ir zemāks ([[Rīgas 46. vidusskola]] OCE indekss 32,4%), [[Puškina licejs]] OCE 33,5%) par pamatskolām. Viena kopīga apkaimes vidusskola varētu tikt veidota uz [[Rīnūžu vidusskola]]s (OCE 42,5%) bāzes, kurā pašlaik arī ir nepietiekams skolēnu skaits, tikai ar nosacījumu, ka skolēniem šajā vidusskolā tiek nodrošināts atbilstošs valsts valodas apguves līmenis. Pētījuma autori apzinās, ka daļai Sarkandaugavā dzīvojošo ērtāk būs doties uz [[Jāņa Poruka vidusskola|Jāņa Poruka vidusskolu]] Čiekurkalnā vai vidusskolām centrā, līdz ar ko iespējamais vidusskolēnu skaits vienīgajā apkaimes vidusskolā pēc reorganizācijas, visticamāk, nepārsniegtu 300.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. * [http://www.citariga.lv/lat/sarkandaugava/ Sarkandaugava portālā "Cita Rīga"] * [http://www.sarkandaugavai.lv Sarkandaugavas attīstības biedrība] {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Sarkandaugava| ]] 3c5a0s9daz6bnwr81yxkg2on95o2ffu Snoop Dogg 0 51691 3670214 3386655 2022-08-14T11:42:12Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Snoop Dogg | Attēls = Snoop Dogg 2019 by Glenn Francis.jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Snoop Dogg 2019. gadā. | Dz_vārds = Kordozars Kelvins Broudess | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1971|10|20}} | Vieta = {{flaga|ASV}} [[Longbīča]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | Miris = | Žanrs = [[Rietumkrasta hiphops]], [[gangsteru reps]], ''[[G-funk]]'', [[regejs]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[aktieris]], [[mūzikas producents]] | Instrumenti = | Gadi = [[1991]]—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Death Row Records]]'', ''[[TVT Records|TVT]]'', ''[[Star Trak]]'', ''[[Geffen]]'', ''[[Doggystyle]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.snoopdogg.com snoopdogg.com] | Dzimums = V }} '''Kordozars Kelvins Broudess jaunākais''' (''Cordozar Calvin Broadus, Junior''; dzimis {{dat|1971|10|20}}) plašāk pazīstams kā '''''Snoop Dogg''''' (iepriekš — ''Snoop Doggy Dogg'') ir amerikāņu reperis un aktieris. Viņa māte viņu sauca par "Snoopy" tāpēc, ka bērnībā viņam ļoti patika lasīt ''[[Peanuts]]'' komiksus. Vēlāk, [[1998]]. gadā viņš mainīja pseidonīmu uz vienkārši ''Snoop Dogg'', 2012. gadā ''Snoop Dogg'' devās uz [[Jamaika|Jamaiku]] un pievērsās [[rastafari]] kustībai, nomainot pseidonīmu uz '''''Snoop Lion''''' un turpinot muzicēt [[regejs|regeja]] žanrā.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/89532/snoop-dogg-klus-par-snoop-lion Snoop Dogg kļūs par Snoop Lion], kasjauns.lv. Atjaunots: 2012. gada 6. novembris.</ref> Par viņa ceļojumu tika uzņemta dokumentālā filma, kas saucas tāpat kā viņa pirmais regeja albums — ''[[Reincarnated]]''. == Diskogrāfija == * ''[[Doggystyle]]'' (1993) * ''[[Tha Doggfather]]'' (1996) * ''[[Da Game Is to Be Sold, Not to Be Told]]'' (1998) * ''[[No Limit Top Dogg]]'' (1999) * ''[[Tha Last Meal]]'' (2000) * ''[[Paid tha Cost to Be da Boss]]'' (2002) * ''[[R&G (Rhythm & Gangsta): The Masterpiece]]'' (2004) * ''[[Tha Blue Carpet Treatment]]'' (2006) * ''[[Ego Trippin']]'' (2008) * ''[[Malice n Wonderland]]'' (2009) * ''[[Doggumentary]]'' (2011) * ''[[Reincarnated]]'' (2013) * ''[[Bush (albums)|Bush]]'' (2015) * ''Cuzznz'' (2016) * ''COOLAID'' (2016) == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] 9q84g7zjea4ac8qmpzjf3s9jk9lp09e Baltijas pārkrievošana 0 52527 3670174 3509828 2022-08-14T08:59:33Z Pirags 3757 /* Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņu pārkrievošana */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Po latishski.jpg|250px|thumb|19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski')]] '''Baltijas pārkrievošana''' jeb '''rusifikācija''' ({{val|ru|Русификация Прибалтики}}, {{val|et|Baltimaade venestamise}}, {{val|lt|Baltijos rusifikacija}}) bija 19. gadsimta otrajā pusē [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] esošo [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] iedzīvotāju [[pārkrievošana]]s politika, ar likuma spēku valsts pārvaldē, tiesās un izglītības iestādes liekot lietot [[krievu valoda|krievu valodu]], tā aizvietojot šeit iepriekš dominējošo vācu valodu. 1893. gadā [[Dinaburga]] tika pārdēvēta par Dvinsku ''(Двинск)'', bet [[Tērbata|Tartu]] par Jurjevu ''(Юрьев)''. == Baltijas guberņu izveide == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] un [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]] dēļ [[Krievijas impērija]]s anektētajām [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]], ko 1801. gadā apvienoja vienā [[Baltijas ģenerālgubernatūra|Baltijas ģenerālgubernatūrā]], bija īpašs statuss: klaji nekrieviska vide ([[Vecticībnieki|vecticībnieku]] 19. gadsimta pirmajā pusē bija aptuveni 25 000, viņu politiskā vieta bija niecīga, viņi impērijai nebija lojāli un kategoriski norobežojās no tautiešiem, bet pārējo [[krievi|krievu]] iedzīvotāju, tirgotāju, ierēdņu bija aptuveni 10 000), autonoma likumdošana un dubultpārvalde: provinces paralēli pārvaldīja spēcīga nekrieviska vietējā pašpārvalde ([[landtāgs]]) un centrālās varas iestādes. Krievijas imperatora [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā (1825—1855) izglītības ministrs [[grāfs]] [[Sergejs Uvarovs]] (''Уваров'') izstrādāja projektu Baltijas guberņu skolu un [[Tērbatas Universitāte]]s pakāpeniskai rusificēšanai (tā laika dokumentos lietots termins). == Latgales un Lietuvas pārkrievošana == {{Skatīt arī|Latīņu drukas aizliegums Latgalē}} {{Divi attēli|right|Auksa altorius latin.jpg|140|Auksa altorius cirillics.jpg|136|Lūgšanu grāmatas ''Auksa altorius'' ('Zelta altāris') divi izdevumi lietuviski, no kuriem viens (kreisajā pusē) 1864. gadā iespiests [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētā]], bet otrs 1866. gadā (labajā pusē) — jau [[kirilica|kirilicā]].}} [[Latgale]] pēc iekļaušanas Krievijas impērijā tika pārdēvēta par [[Pleskavas guberņa]]s Dvinas (t.i. Daugavas) provinci, bet 1796. gadā to iekļāva [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]]. Savukārt mūsdienu [[Lietuva]]s un ziemeļrietumu [[Baltkrievija]]s teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Lietuvas guberņa|Lietuvas guberņu]], ko 1801. gadā sadalīja, nodibinot [[Viļņas guberņa|Viļņas guberņu]] un [[Grodņas guberņa|Grodņas guberņu]]. Līdz 1831. gadam bijušās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] zemes pārvaldīja, pamatojoties uz [[Lietuvas statūti]]em, bet pēc [[Poļu sacelšanās (1831)|poļu sacelšanās]] tur ieviesa pārējo Krievijas guberņu jurisdikciju. 1832. gadā izdeva pavēli slēgt visus katoļu klosterus, un mūkus izraidīt. Latgalē slēdza Viļānu un Aglonas draudzes skolu un Krāslavas garīgo semināru.<ref>[[Arveds Švābe]]. Latvijas vēsture 1800—1914. Avots. Rīga. 1991. 163.—164. lpp.</ref> Lietuviešu apdzīvoto teritoriju 1843. gadā sadalīja divās daļās, izveidojot [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] un Viļņas guberņu. Mācībām Latgales un Lietuvas skolās bija jānotiek krievu valodā. Jau 1865. gadā Latgales latviešiem aizliedza iespiest grāmatas ar [[Latīņu alfabēts|latīņu burtiem]]. No 1871. līdz 1904. gadam Latgalē bija aizliegts ne tikai iespiest, bet arī izplatīt grāmatas [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Līdzīgi pārveidoja arī [[lietuviešu valoda]]s rakstību un ierobežoja tās lietojumu. == Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņu pārkrievošana == [[Attēls:Tērbatas Veterinārais institūts.jpg|thumb|250px|[[Tērbatas Veterinārais institūts]] Baltijas pārkrievošanas laikā pārdēvēts par Jurjevas Veterināro institūtu.]] [[Attēls:1905. gada Adresu grāmata priekš Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas.jpg|thumb|250px|1905. gada četrvalodīgā „Adrešu grāmata priekš [[Kurzeme]]s, [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]s" krievu, vācu, latviešu un igauņu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.calameo.com/read/0020559680fbb8665b3b4 |title=Adresu grāmata preeksch Kurzemes, Widzemes un Igaunijas. |access-date={{dat|2017|02|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190528113112/https://en.calameo.com/read/0020559680fbb8665b3b4 |archivedate={{dat|2019|05|28||bez}} }}</ref>]] 1875. gada 25. aprīļa nolikums par [[Luterāņi|luterāņu]] tautskolām Kurzemes un Igaunijas guberņās paredzēja, ka krievu valodas mācīšana pagastu un [[draudžu skolas|draudžu skolās]] būs obligāta, un tā jāievieš 5 gados (Vidzemē krievu valodu 1882. gadā jau mācīja 790 no 1085 luterāņu draudžu un pagastu skolām). Līdztekus sāka veidot skolas, kur mācību valoda bija tikai un vienīgi krievu (1882. gadā Vidzemes latviešu daļā un Kurzemē bija 13 tādas skolas, kā arī 8 elementārskolas un ģimnāzijas).<ref>Latvija 19. gadsimtā. // Pārkrievošanas administratīvie paņēmieni. 1855.—1881. gads. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2000. 521.—522. lpp.</ref> Kā pirmās 1868. gadā tika atvērtas [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]] un [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]. == Pārkrievošanas pastiprināšanās (1885—1905) == Līdz ar ķeizara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] kāpšanu tronī 1881. gadā Krievijas impērijas iekšpolitikā izvērsās citu impērijas tautu pārkrievošana, lai, balstoties uz „fundamentāliem valsts vienotības principiem", tās integrētu impērijā.<ref>Валуев П.А., Дневник П. А. Валуева, министра внутренних дел. — Москва, Академия наук, 1961. — Том 2. — С. 430.</ref> Pārkrievošana aptvēra visus Baltijas provinču iedzīvotājus: gan latviešus un igauņus, gan vācbaltiešus. Valsts sekretārs A. Polovcovs dienasgrāmatā rakstīja: „Vajā visu, kas neatbilst lielkrievu tēlam; vāciešus, poļus, somus, ebrejus, musulmaņus — visus uztver kā Krievijai naidīgus.” Galvenais pārkrievošanas ideologs bija Svētās sinodes virsprokurors [[Konstantīns Pobedonoscevs]]. 1888. gadā ieviesa Krievijas valsts policijas struktūru (virsniekus importējot no Krievijas), bet 1889. gadā sākās impērijas tieslietu sistēmas ieviešana, un līdztekus policijas un tiesu darbā kā vienīgo ieviesa krievu valodu. No 1885. līdz 1890. gadam krievu valodu visās Baltijas guberņu skolās un augstskolās ieviesa kā obligātu. Noteica, ka arī tautskolās visi mācību priekšmeti, izņemot reliģiju un baznīcu dziedāšanu, obligāti ir jāmāca krieviski. 1889. gadā arī [[Vidzemes bruņniecība]]s uzturētajām [[Bērzaines ģimnāzija]]i un [[Vīlandes ģimnāzija]]i lika pāriet no vācu uz krievu mācību valodu, ko tās noraidīja, tādēļ 1892. gadā šīs ģimnāzijas slēdza. Par Tērbatas mācību apgabala kuratoru 1890. gadā iecēla Nikolaju Lavrovski, un līdz ar jauno kuratoru Baltijā pastiprinājās pārkrievošanas tendences, mācības [[krievu valoda|krievu valodā]] notika visos priekšmetos no pirmā mācību gada, un skolotāji, kas nespēja mācīt priekšmetus krieviski, bija jāatlaiž no darba. Par runāšanu latviski bērnus sodīja ar pazemojumu — kaklā viņiem kāra īpašu kauna zīmi, kauna dēli, soda dēli, kauna medāli, soda medāli, „plukstu”, „rotu”, „elsiņu”, kas bija jānēsā tik ilgi, kamēr sodītais nebija uzrādījis citu, kas skolā runājis latviešu valodā.<ref>[http://www.makslaplus.lv/view.php?uopen_texts=1657&v_sadala=25&ban=&year=2009 Māra Eihe. Soda zīmes. Māksla Plus, 6/2009]{{Novecojusi saite}}</ref> Impērijas valdība ar tiesību aktiem (atvieglojumi zemes valsts zemes iegādē u.c.) veicināja krievu migrāciju uz Baltijas guberņām. Latvijā lielu zemes īpašnieku vidū krievu faktiski nebija, Vidzemē un Kurzemē ļoti maz bija arī krievu zemnieku, toties lielākās pilsētās strauji auga krievu strādnieku, tāpat ierēdņu, mācībspēku, tiesu darbinieku, u.tml. skaits. Iebrauca daudz militārpersonu un viņu ģimenes locekļu, jo mūsdienu Latvijas teritorijā izvietoja daudz karaspēka daļu, bet [[Liepāja|Liepājā]] izveidotajā kara ostā bāzējās daļa [[Baltijas jūra]]s kara flotes. Jau 1897. gadā [[Rīga|Rīgā]] krievu bija 16,1 %, bet pēc sešpadsmit gadiem viņu īpatsvars bija audzis līdz 19,3% no pilsētas iedzīvotāju kopskaita.<ref>Rīga kā Latvijas galvaspilsēta., — Rīga, 1932., 178. lpp.</ref> Cara valdība plānoja Kurzemē nometināt vairākus simtus tūkstošus ieceļotāju. Visiem līdzekļiem, tostarp ar zemes iedalīšanu, tika veicināta latviešu un igauņu zemnieku izceļošana uz Krieviju. Plašos [[kolonizēšana]]s pasākumus pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]] un [[Latvijas valsts pasludināšana]].<ref>[http://www.letonika.lv/groups/?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana/32625 Latvijas vēstures enciklopēdija. Letonika.lv]</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Andreas Renner. Russischer Nationalismus und Öffentlichkeit im Zarenreich 1855-1875. Köln, Weimar, Wien, 2000. // Ab Imperium. 2002. № 3 * Thaden Edward C. Katkov and his Time//Conservative Nationalism in the Nineteenth-Century Russia. Seattle, 1964 * Russification in the Baltic Provinces and Finland 1855-1914. Princeton, 1981 * Кruus Н. Grundrib der Geschichte des estnischen Volkes. Tartu, 1932 * Martis E. The Role of Tartu University in the National Moovement.// National movements in the Baltic countries during the 19th century. Uppsala, 1985 * Исаков С. Г. Остзейский вопрос в русской печати 1860-х годов. - Тарту, 1961 * Римский С.В., Конфесиональная политика России в Западном крае и Прибалтике XIX столетия. // Вопросы истории. Nr 3, 1998 * Остзейский вопрос в русской общественной жизни второй половины XIX века. // Платоновские чтения: Сборник научных трудов / Под ред. Кабытова П. С. Самара, 2002 * Остзейский вопрос в начале царствования Екатерины II // Проблемы национальной идентификации, культурные и политический связи России со странами Балтийского региона в XVIII-XX веках. Самара, 2001 * "Невозможно из немца сделать русского…" (Политика российского правительства в Прибалтике в начале XX века.) // Русское прошлое. 2001. № 9 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20111212122856/http://skyglobe.ru/referat/referat/73964/ Андреева Н. С., Прибалтийские губернии в административной системе Российской империи начала XX в.] {{ru ikona}} * [http://www.bestreferat.ru/referat-74002.html Е.И. Кэмпбелл (Воробьева), «Единая и неделимая Россия» и «Инородческий вопрос» в имперской идеологии самодержавия.] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080612050317/http://www.portal-slovo.ru/rus/history/58/77/5895/ Ширинянц А. А., Фурсова Е. Б. Прибалтийский вопрос в политической публицистике И.С. Аксакова.] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20111212122856/http://skyglobe.ru/referat/referat/73964/ Андреева Н. С., Прибалтийские губернии в административной системе Российской империи начала XX в.] {{ru ikona}} * [http://vestnik.mstu.edu.ru/v11_1_n30/articles/06_gruzd.pdf Груздева О.В. Идея "народной монархии" в работах Ю.Ф. Самарина.] {{ru ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] nry22wwr67yyqrqan84b3ki4s67w02m Grīziņkalns 0 53159 3669996 3445517 2022-08-13T21:44:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|[[Rīga]]s pilsētas apkaimi|Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)|Grīziņkalns}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Grīziņkalns |attels = Dzīvojamā ēka, Rīga, Jāņa Asara iela 15 (2017).jpg |paraksts = Ēka Jāņa Asara ielā 15, Grīziņkalna apkaimē |karte = [[Attēls:Grizinkalns karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = {{Rīga}} |priekspilseta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apaksrajoni = |platiba = 1,517 km² |iedzivotaju_skaits = 12 947 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]<br>[[Latvijas Universitātes stadions]] |udenstilpnes = |parki = [[Grīziņkalna parks]] |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]] [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]] |trolejbuss = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |pasta_indekss = |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/grizinkalns/ apkaimes.lv] }} '''Grīziņkalns''' ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]]. Grīziņkalna apkaime atrodas tuvu [[Rīgas pilsēta]]s [[Centrs (Rīga)|centram]], [[Daugava]]s labā krasta dzelzceļa loka A daļā (administratīvi apkaimes Z daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas [[Centra rajons|Centra rajonā]], bet D daļa — Rīgas pilsētas [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]). Tā robežojas ar [[Brasa]]s, [[Teika (Rīga)|Teikas]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] un [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimēm. Grīziņkalna apkaimes robežas ir [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas iela]], [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]], [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], dzelzceļš, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] un [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]. == Ģeogrāfija == Grīziņkalna apkaimes kopējā platība ir 1,517 km², kas ir apmēram par 30% no vidējā apkaimes platības rādītāja [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5 547 metri. Neskatoties uz to, ka administratīvi pašreiz Grīziņkalna apkaime atrodas 2 Rīgas pilsētas izpilddirekciju teritorijā, noteiktās Grīziņkalna apkaimes robežas ir uzskatāmas par pietiekoši objektīvām, lai raksturotu šo apkaimi (iespējams, ka vienīgā potenciālā korekcija varētu būt robežu pārbīde apkaimes DR daļā, nosakot Grīziņkalna robežu nevis pa Artilērijas, bet gan pa Tallinas ielu). Grīziņkalna apkaimes īpatnība ir tāda, ka tai nav viena konkrēta lokālā centra, bet dažādām aktivitātēm ir raksturīgs konkrēts novietojums apkaimes teritorijā. Piemēram, [[Grīziņkalna parks]] kā apkaimes centrālā publiskā ārtelpa, [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] un ar to saistītās būves kā apkaimes DA daļas galvenais sporta centrs, bet LU stadions un "Daugavas sporta nams" kā apkaimes ZR daļas galvenais sporta centrs, galvenās ielas kā darījumu objektu asis un tamlīdzīgi. 2013. gadā Krāsotāju un Lienes ielas stūrī tika atklāts koka ēku restaurācijas centrs "Koka Rīga", kurā notika arī dažādi kultūras pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kokariga.lv/ |title=Koka ēku renovācijas centrs ''Koka Rīga'' |access-date={{dat|2014|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140106095321/http://www.kokariga.lv/ |archivedate={{dat|2014|01|06||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Grīziņkalns Rīgas kartē 1876.jpg|thumb|250px|left|Grīziņkalns ar vāciskajem vietvārdiem 1876. gada Rīgas kartē.]] Apkaimes nosaukums ir cēlies no Rīgas tirgotāja un šķirotāja Grīzena (''Griesen'') vārda. Viņš 1794. gadā iegādājās ārpilsētas koka muižiņu, kas agrāk piederēja Rīgas pilsētas ārstam un literātam [[Johans Bernhards Fišers|Johanam Bernhardam Fišeram]] (1685-1772). [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē izveidojās [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], apkaimē aktīvi sāka būvēt rūpnīcas un darbnīcas, strādniekiem dzīvojamās mājas, un šo apvidu sāka dēvēt par Grīziņkalnu — tā vidū atradās viena no augstākajām smilšu kāpām (24 m virs jūras līmeņa). Pēc dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas [[Grīziņmuiža]]s kungu māja (''Griesenhof'') palika tagadējā [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkārtnē, bet sliežu uzbēruma otrā pusē esošajā smilšu kāpā 1903. gadā sāka iekārtot stādījumus, kas tika nosaukti par [[Grīziņkalns (parks)|Grīziņkalna parku]] jeb "1905. gada parku". [[19. gadsimts|19.]]—[[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā rūpnīcu tuvums un strādnieku dzīvojamo kvartālu apbūve tā apkārtnē noteica un vēl mūsdienās zināmā mērā nosaka apkārtnes sociālo statusu. == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/ Grīziņkalns portālā Cita Rīga] * [https://apkaimes.lv/tag/grizinkalns/ Raksti par Grīziņkalnu portālā apkaimes.lv] * [http://www.delfi.lv/turismagids/rigas-marsruti/grizinkalna-stasti-meli-par-1905-gada-notikumiem-un-citu-noverosanai-buveta-maja.d?id=50236737 Grīziņkalna stāsti: Meli par 1905. gada notikumiem un citu novērošanai būvēta māja] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Grīziņkalns| ]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 14e3zu3w73aw5im39pe4up9ddpdlklp Krištianu Ronaldu 0 56860 3670018 3616774 2022-08-13T23:15:07Z $itdown 103914 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Portugāļu vārds|Santušs|Aveiru}} {{Futbolista infokaste | playername = Krištianu Ronaldu | image = Cristiano Ronaldo 2018.jpg | caption = Krištianu Ronaldu 2018. gadā | fullname = Krištianu Ronaldu duš Santušs Aveiru | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|2|5}} | cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Madeira|Funšāla}} | countryofbirth = | height = 185<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Cristiano Ronaldo dos Santos Aveiro |url=http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1193041476158/1202773887674/jugador/Jugador/Cristiano_Ronaldo.htm |work=Realmadrid.com |publisher=Real Madrid C.F. |accessdate=18 February 2010}}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{fk|Manchester United}} | clubnumber = 7 | youthyears1 = 1993–1995 |youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} ''[[Funšalas "Andorinha"|Andorinha]]'' | youthyears2 = 1995–1997 |youthclubs2 = {{flaga|Portugāle}} ''[[Funšalas "Nacional"|Nacional]]'' | youthyears3 = 1997–2001 |youthclubs3 = {{fk|Sporting}} | years1 = 2001–2003 |clubs1 = {{fk|Sporting}} |caps1 = 25 |goals1 = 3 | years2 = 2003–2009 |clubs2 = {{fk|Manchester United}} |caps2 = 196 |goals2 = 84 | years3 = 2009–2018 |clubs3 = {{fk|Real Madrid}} |caps3 = 292 |goals3 = 311 | years4 = 2018–2021 |clubs4 = {{fk|Juventus FC}} |caps4 = 98 |goals4 = 81 | years5 = 2021– |clubs5 = {{fk|Manchester United}} |caps5 = 32 |goals5 = 18 | nationalyears1 = 2001 |nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U15 |nationalcaps1 = 9 |nationalgoals1 = 7 | nationalyears2 = 2001–2002 |nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U17 |nationalcaps2 = 7 |nationalgoals2 = 5 | nationalyears3 = 2003 |nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20 |nationalcaps3 = 5 |nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2002–2003 |nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21 |nationalcaps4 = 10 |nationalgoals4 = 3 | nationalyears5 = 2004 |nationalteam5 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U23 |nationalcaps5 = 3 |nationalgoals5 = 2 | nationalyears6 = 2003– |nationalteam6 = {{fb|POR}} |nationalcaps6 = 180 |nationalgoals6 = 111 | pcupdate = 15.05.2021. | ntupdate = 09.06.2021. | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[futbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Portugāle}}}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts futbolā}} {{MedalGold|[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|Francija 2016]]|[[Portugāles futbola izlase|Izlase]]}} {{MedalSilver|[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Portugāle 2004]]|[[Portugāles futbola izlase|Izlase]]}} {{MedalBronze|[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|Polija/Ukraina 2012]]|[[Portugāles futbola izlase|Izlase]]}} {{MedalCompetition|FIFA Konfederācijas kauss}} {{MedalBronze|[[2017. gada FIFA Konfederācijas kauss|Krievija 2017]]|[[Portugāles futbola izlase|Izlase]]}} }} '''Krištianu Ronaldu duš Santušs Aveiru''' ({{val|pt|Cristiano Ronaldo dos Santos Aveiro}}, {{izrunā|kɾɨʃtjɐnu ʁunaɫdu duʃ ˈsɐ̃tuʃ aˈvej.ɾu}}; dzimis {{dat|1985|2|5}}) ir [[portugāļi|portugāļu]] [[futbols|futbolists]], spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] un [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā [[Anglijas Premjerlīga]]s futbola klubā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' un [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlasē]]. Krištianu Ronaldu ir 2008. gada [[Zelta bumba]]s ieguvējs, 2013. un 2014. gada [[FIFA Zelta bumba]]s ieguvējs un 2016. un 2017. gada atjaunotās [[Zelta bumba]]s ieguvējs. Portugāles izlases sastāvā kļuva par [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionu]]. [[Portugāles Futbola federācija]] atzinusi Krištianu Ronaldu par visu laiku labāko Portugāles futbolistu. Piecas reizes ir uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2021. gadā kļuva par vārtu guvumiem bagātāko spēlētāju valstsvienību futbolā (111 vārti). 2009. gadā Ronaldu kļuva par spēlētāju, par kura pāreju tika samaksāta tobrīd augstākā transfēra maksa futbola vēsturē — 94 miljoni eiro, pārejot no ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' uz ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. Arī spēlētāja alga ''Real'' klubā (12 miljoni mārciņu gadā) bija viena no augstākajām starp futbolistiem. 2018. gadā ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' par Krištianu Ronaldu pāreju samaksāja 100 miljonus eiro (kā arī vēl vismaz 12 miljonus dažādos papildus maksājumos). Tā ir lielākā pārejas nauda, kas samaksāta par spēlētāju, kurš vecāks par 30 gadiem. == Bērnība == Krištianu Ronaldu dzimis {{dat|1985|2|5||bez}} un uzaudzis [[Madeira|Madeirā]] Marijas Dolorešas duš Santušas (''Maria Dolores dos Santos'') un Žuzē Diniša Aveiru (''José Dinis Aveiro'') ģimenē. Pirmais vārds Krištianu tika iedots, jo māte ir katoļticīgā, bet otrais vārds Ronaldu tika iedots par godu ASV prezidentam [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]]. Krištianu Ronaldu ir jaunākais bērns ģimenē. Viņam ir vecāks brālis Hugo (dzimis 1975. gadā) un divas māsas — Elma (dzimusi 1974. gadā) un Liliana Katija (''Liliana Cátia'', dzimusi 1976. gadā). Viņa vecvecmamma no tēva puses ir nākusi no [[Kaboverde]]s. No astoņu gadu vecuma spēlēja futbolu jauniešu komandā ''[[Funšalas "Andorinha"|Andorinha]]'', bet pēc diviem gadiem spēlēja ''[[Funšalas "Nacional"|Nacional]]''. 1997. gadā, 12 gadu vecumā, Krištianu Ronaldu nonāca [[Lisabona]]s futbola kluba ''[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]'' sistēmā. Par viņa pāreju tika samaksāts 1500 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]]. == Karjera == === ''Sporting CP'' === ''[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]'' pieaugušo komandā debitēja 2001. gadā, 16 gadu vecumā. {{dat|2002|10|7||bez}} aizvadīja pirmo spēli [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgā]]. 2002./2003. gada sezonā par Krištianu Ronaldu interesi izrādīja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubi ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' un ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', kā arī [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] klubs ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. 2003. gada augustā pārbaudes spēlē Krištianu Ronaldu ievēroja Anglijas kluba ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' galvenais treneris [[Alekss Fergusons]]. Sākotnēji bija iecerēts, ka ''Manchester United'' parakstīs līgumu ar spēlēju un izīrēs atpakaļ ''Sporting CP'' klubam, bet pēc tam domas tika mainītas. Par 12,24 miljoniem [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]] Krištianu Ronaldu pārgāja uz [[Mančestra]]s klubu. === ''Manchester United'' === 2003. gadā augustā Krištianu Ronaldu pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]], kļūdams par pirmo ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' spēlējošo Portugāles futbolistu kluba vēsturē. Arī summa, kas tika samaksāta par pāreju (12,24 miljoni £), bija lielākā Anglijas futbolā, kāda jebkad bija samaksāta par padsmitgadnieku. Sākotnēji Krištianu Ronaldu vēlējās spēlēt ar 28. numuru, tādu pašu, kā ''Sporting CP'' komandā, bet tomēr viņam tika piešķirts 7. numurs, ar kuru iepriekš spēlēja [[Deivids Bekhems]]. Krištianu Ronaldu debijas spēle ''Manchester United'' krekliņā bija {{dat|2003|8|16||bez}} pret ''[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]''. 1. novembrī ''Manchester United'' sastāvā guva pirmos vārtus spēlē pret ''[[Portsmouth FC|Portsmouth]]''. Kopā ar ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' Krištianu Ronaldu ir trīs reizes izcīnījis [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] čempiona titulu (2006./2007., atzīts par labāko spēlētāju un par labāko jauno spēlētāju; 2007./2008., atzīts par labāko spēlētāju; 2008./2009.). 2008. gadā kopā ar ''Manchester United'' uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2008. gada [[Zelta bumba|Eiropas gada labākais futbolists]] un [[FIFA Gada futbolists]]. === ''Real Madrid'' === {{dat|2009|6|11||bez}} tika paziņots, ka Krištianu Ronaldu par 80 miljoniem [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]] transfēra maksas ir nokļuvis ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' klubā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Manchester United" pieņēmis "Real" 80 miljonu piedāvājumu par Ronaldu | publisher = eSports | date = 2009.06.11. | url = http://esports.lv/futbols/anglija/11062009-manchester_united_pienemis_real_80_miljon}}</ref> Tobrīd tā bija visu laiku lielākā naudas summa, kas samaksāta par futbolistu, par 24 miljoniem pārspējot rekordu, ko tas pats ''Real'' uzstādīja dažas dienas iepriekš, no ''[[AC Milan]]'' iegādājoties [[Kaka (futbolists)|Kaka]]. Šis rekords saglabājās līdz 2013. gadam, kad ''Real Madrid'' par 86 miljoniem nopirka [[Gerets Beils|Geretu Beilu]]. ''Real Madrid'' sastāvā četras reizes uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2014., 2016., 2017., 2018.). [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionātā]] uzvarējis divas reizes (2012. un 2017.). === ''Juventus'' === 2018. gadā [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubs ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' par Krištianu Ronaldu pāreju samaksāja 100 miljonus eiro (kā arī vēl vismaz 12 miljonus dažādos papildus maksājumos). Tā ir lielākā pārejas nauda kāda samaksāta par spēlētāju, kurš vecāks par 30 gadiem. === Atgriešanās ''Manchester United'' === {{dat|2021|08|27}} Ronaldu, pēc nevēlēšanās turpināt karjeru ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'', oficiāli pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s futbola klubam ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. == Portugāles izlase == [[Attēls:Cristiano Ronaldo 20120609.jpg|thumbnail|175px|Krištianu Ronaldo 2012. gada Eiropas čempionātā]] Krištianu Ronaldu [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlasē]] debitēja 18 gadu vecumā, 2003. gada 20. augustā draudzības spēlē pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]]. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]] Ronaldu jau bija pieteikts Portugāles izlasē. Finālā Portugāle zaudēja [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijai]]. Pēc čempionāta Ronaldu tika atzīts par turnīra labāko jauno spēlētāju un iekļauts simboliskajā Eiropas čempionāta 23 vīru izlasē. Tā paša gada augustā Krištianu Ronaldu piedalījās [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Portugāles izlases turnīrā nospēlēja ļoti neveiksmīgi; grupā palika pēdējie. Vienīgo uzvaru izcīnīja pār [[Marokas futbola izlase|Maroku]], kurā K. Ronaldu guva arī savus vienīgos vārtus turnīrā. 2012. gada 16. oktobrī pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] Portugāles izlases sastāvā aizvadīja 100. spēli, kļūdams par trešo portugāli, kam izdevies šāds sasniegums un trešo jaunāko Eiropas futbolistu, kas nospēlējis 100 spēles nacionālajā izlasē (aiz [[Lukašs Podolskis|Lukaša Podolska]] un [[Kristens Vīkmē|Kristena Vīkmē]]).<ref>[http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/world-cup-2014/9610534/Cristiano-Ronaldo-to-become-third-youngest-footballer-in-Europe-to-reach-100-caps.html Cristiano Ronaldo to become third youngest footballer in Europe to reach 100 caps] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121019050354/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/world-cup-2014/9610534/Cristiano-Ronaldo-to-become-third-youngest-footballer-in-Europe-to-reach-100-caps.html |date={{dat|2012|10|19||bez}} }} The Telegraph</ref> Ar 81 vārtu Krištianu Ronaldu ir visu laiku rezultatīvākais Portugāles izlases spēlētājs. [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] Krištianu Ronaldu ar pārējiem Portugāles futbolistiem kļuva par čempioniem. Pirms [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra Krištianu Ronaldu draudzības spēlē pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrijas izlasi]] aizvadīja 150. spēli Portugāles izlasē. {{dat|2018|6|15||bez}} Pasaules kausa spēlē pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] guva trīs vārtus un kļuva par vecāko spēlētāju, kas iesitis trīs vārtus FIFA Pasaules kausa spēlē. Viņš kļuva arī par pirmo Portugāles izlases futbolistu, kas guvis vārtus četros FIFA Pasaules kausa finālturnīros (šāds sasniegums ir vēl trim citu valstu futbolistiem). Ar šiem trim vārtiem viņš panāca [[Ferencs Puškāšs|Ferencu Puškāšu]], kas izlases labā ir guvis 84 vārtus. Nākamajā spēlē pret [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasi]] Krištianu Ronaldu guva vēl vienus vārtus izlases rindās (85. vārtus) un kļuva par Eiropas visu laiku rezultatīvāko futbolistu izlašu rindās. Finālturnīrā Portugāle izstājās astoņdaļfināla spēlē pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlasi]], zaudējot ar 1:2. Simtos vārtus izlases rindās guva [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] {{dat|2020|9|8||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/08092020-ronaldu_100_varti_izlases_rindas_portugal |title=Ronaldu 100.vārti izlases rindās, Portugāle pieveic Zviedriju |date={{dat|2020|9|8||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2020|9|9||bez}}}}</ref> 2021. gada septembrī Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēlē pret [[Īrijas futbola izlase|Īrijas izlasi]] (2:1) Krištianu Ronaldu guva divus vārtus, no kuriem otrie bija viņa 111. vārti nacionālajā izlasē, tādējādi kļūdams par vārtu guvumiem bagātāko spēlētāju valstsvienību futbolā (iepriekšējais rekordists bija Irānas izlases uzbrucējs [[Alī Dājī|Ali Dājī]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/ronaldu-klust-par-vartu-guvumiem-bagatako-speletaju-valstsvienibu-futbola.a419568/|title=Ronaldu kļūst par vārtu guvumiem bagātāko spēlētāju valstsvienību futbolā|last=LSM}}</ref> == Statistika == ''Statistika atjaunota 2021. gada jūnijā, pēc sezonas beigām'' {| class="wikitable" style="font-size:90%;width:100%;text-align:center;" |- !rowspan="2"|Sezona !rowspan="2"|Komanda !colspan="3"|Čempionāts !colspan="3"|Nacionālais kauss !colspan="3"|Kontinenta kausi !colspan="3"|Citi kausi !colspan="2"|Kopā |- !Līga !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Sacen. !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | 2002—2003 || {{fk|Sporting CP}} || [[2002.—2003. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|PL]] || 25 || 3 || [[2002.—2003. gada Portugāles Kauss|TP]] || 3 || 2 || [[2002.—2003. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]]+[[2002.—2003. gada UEFA Kauss|CU]] || 1+2 || 0+0 || [[2002. gada Portugāles Superkauss|SP]] || 0 || 0 || 31 || 5 |- | 2003—2004 || rowspan="6"|{{fk|Manchester United}} || [[2003.—2004. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|PL]] || 29 || 4 || [[2003.—2004. gada FA kauss|FA]]+[[2003.—2004. gada Anglijas Līgas kauss|ALk]] || 5+1 || 2+0 || [[2003.—2004. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 5 || 0 || [[2003. gada FA Community Shield|CS]] || 0 || 0 || 40 || 6 |- | 2004—2005 || [[2004.—2005. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|PL]] || 33 || 5 || [[2004.—2005. gada FA kauss|FA]]+[[2004.—2005. gada Anglijas Līgas kauss|ALk]] || 7+2 || 4+0 || [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 8 || 0 || [[2004. gada FA Community Shield|CS]] || 0 || 0 || 50 || 9 |- | 2005—2006 || [[2005.—2006. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|PL]] || 33 || 9 || [[2005.—2006. gada FA kauss|FA]]+[[2005.—2006. gada Anglijas Līgas kauss|ALk]] || 2+4 || 0+2 || [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 8 || 1 || - || - || - || 47 || 12 |- | 2006—2007 || [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|PL]] || 34 || 17 || [[2006.—2007. gada FA kauss|FA]]+[[2006.—2007. gada Anglijas Līgas kauss|ALk]] || 7+1 || 3+0 || [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 3 || - || - || - || 53 || 23 |- | 2007—2008 || [[2007.—2008. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|PL]] || 34 || 31 || [[2007.—2008. gada FA kauss|FA]]+[[2007.—2008. gada Anglijas Līgas kauss|ALk]] || 3+0 || 3+0 || [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 8 || [[2007. gada FA Community Shield|CS]] || 1 || 0 || 49 || 42 |- | 2008—2009 || [[2008.—2009. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|PL]] || 33 || 18 || [[2008.—2009. gada FA kauss|FA]]+[[2008.—2009. gada Anglijas Līgas kauss|ALk]] || 2+4 || 1+2 || [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 12 || 4 || [[2008. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2008. gada FA Community Shield|CS]]+[[2008. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]] || 0+0+2 || 0+0+1 || 53 || 26 |- ! colspan="3"|Kopā klubā ''Manchester Utd'' || 196 || 84 || || 38 || 17 || || 55 || 16 || || 3 || 1 || 292 || 118 |- | 2009—2010 || rowspan="9"|{{fk|Real Madrid}} || [[2009.—2010. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 29 || 26 || [[2009.—2010. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 0 || 0 || [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 6 || 7 || - || - || - || 35 || 33 |- | 2010—2011 || [[2010.—2011. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 34 || 40 || [[2010.—2011. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 8 || 7 || [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 12 || 6 || - || - || - || 54 || 53 |- | 2011—2012 || [[2011.—2012. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 38 || 46 || [[2011.—2012. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 5 || 3 || [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 10 || 10 || [[2011. gada Spānijas Superkauss|SS]] || 2 || 1 || 55 || 60 |- | 2012—2013 || [[2012.—2013. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 34 || 34 || [[2012.—2013. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 7 || 7 || [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 12 || 12 || [[2012. gada Spānijas Superkauss|SS]] || 2 || 2 || 55 || 55 |- | 2013—2014 || [[2013.—2014. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 30 || 31 || [[2013.—2014. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 6 || 3 || [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 17 || - || - || - || 47 || 51 |- | 2014—2015 || [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 35 || 48 || [[2014.—2015. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 2 || 1 || [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 12 || 10 || [[2014. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2014. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2014. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]] || 1+2+2 || 2+0+0 || 54 || 61 |- | 2015—2016 || [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 36 || 35 || [[2015.—2016. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 0 || 0 || [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 12 || 16 || - || - || - || 48 || 51 |- | 2016—2017 || [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 29 || 25 || [[2016.—2017. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 2 || 1 || [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 13 || 12 || [[2016. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2016. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]] || 0+2 || 0+4 || 46 || 42 |- | 2017—2018 || [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 27 || 26 || [[2017.—2018. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]] || 0 || 0 || [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 13 || 15 || [[2017. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2017. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2017. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]] || 1+1+2 || 0+1+2 || 44 || 44 |- !colspan="3"|Kopā klubā ''Real Madrid'' || 292 || 311 || || 30 || 22 || || 101 || 105 || || 15 || 12 || 438 || 450 |- | 2018—2019 || rowspan="3"|{{fk|Juventus}} || [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|A]] || 31 || 21 || [[2018.—2019. gada Itālijas kauss|CI]] || 2 || 0 || [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 9 || 6 || [[2018. gada Itālijas Superkauss|SI]] || 1 || 1 || 43 || 28 |- | 2019—2020 || [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|A]] || 33 || 31 || [[2019.—2020. gada Itālijas kauss|CI]] || 4 || 2 || [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 8 || 4 || [[2019. gada Itālijas Superkauss|SI]] || 1 || 0 || 46 || 37 |- | 2020—2021 || [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|A]] || 33 || 29 || [[2020.—2021. gada Itālijas kauss|CI]] || 4 || 2 || [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 6 || 4 || [[2020. gada Itālijas Superkauss|SI]] || 1 || 1 || 44 || 36 |- !colspan="3"|Kopā klubā ''Juventus'' || 97 || 81 || || 10 || 4 || || 23 || 14 || || 3 || 2 || 133 || 101 |- ! colspan="3"|Karjerā kopā || 612 || 479 || || 69 || 41 || || 182 || 135 || || 21 || 15 || 896 || 674 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Brazīlija}} [[Kaka (futbolists)|Kaka]] | virsraksts = [[Zelta bumba|Eiropas gada labākais futbolists]] | periods = 2008 | pēc = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Mesi]] }} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Brazīlija}} [[Kaka (futbolists)|Kaka]] | virsraksts = [[FIFA Gada futbolists]] | periods = 2008 | pēc = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Mesi]]}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Mesi]] | virsraksts = [[FIFA Zelta bumba]] | periods = 2013–2014 | pēc = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Mesi]]}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Nunu Gomišs]] | virsraksts = [[Portugāles futbola izlase]]s kapteinis | periods = 2008–pašlaik | pēc = }} {{kastes beigas}} {{Ballon d'Or saņēmēji}} {{UEFA Euro 2012 simboliskā izlase}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2014}} {{Portugāles futbola izlase - FIFA 2018}} {{Portugāles futbola izlase - Euro2020}} {{autoritatīvā vadība}} <!--- {{DEFAULTSORT:Ronaldu, Krištianu}} Nevajag šo, jo abi ir šī futbolista vārdi, neviens no tiem nav uzvārds ---> [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] efjsdtucwfq1g4aqll3nrdxjsd7z6cr Alfreds Hičkoks 0 57666 3670207 3536541 2022-08-14T11:37:21Z Bendžamins 76862 /* Filmu uzskaitījums */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Alfreds Hičkoks | vārds_orig = ''Alfred Hitchcock'' | attēls = Hitchcock, Alfred 02.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1899|8|13}} | dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1980|4|29|1899|8|13}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisros, producents | darbības gadi = 1921—1976 | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Alfreds Džozefs Hičkoks''' ({{val|en|Alfred Joseph Hitchcock}}; dzimis {{dat|1899|8|13}} [[Londona|Londonā]], miris {{dat|1980|4|29}} [[Losandželosa|Losandželosā]]) bija angļu [[kinorežisors]], [[kinoproducents]], [[scenārists]]. Strādāja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; pēc veiksmīgas karjeras dzimtajā Apvienotajā Karalistē gan mēmo, gan skaņu filmu veidošanā Hičkoks devās uz ASV. Hičkoks ir kinorežisors, kurš ir cieši saistīts ar žanru "trilleris" (no {{val|en|thrill}} — ‘satraukt’) un ar jēdzienu "neziņa" (no {{val|en|suspense}} — ‘nenoteiktība’). Hičkoks mācēja meistarīgi radīt savās filmās nemierpilnas nenoteiktības atmosfēru, saspīlētu gaitu, nojautas pēc kaut kā drausmīga. Sešu dekāžu laikā Hičkoks radīja vairāk nekā piecdesmit filmas. Par TV seriālu ''[[Alfred Hitchcock Presents]]'' (1955—1962) saņēmis [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Piecas reizes nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā labākais režisors par filmām "[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" (1940), ''[[Lifeboat]]'' (1944), "[[Apmātais]]" (1945), "[[Logs uz sētu]]" (1954), "[[Psiho]]" (1960), kā arī 1968. gadā saņēmis [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva|Ērvinga Tālberga memoriālo balvu]]. 1971. gadā Hičkoks saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] ''[[BAFTA Fellowship]]'' — kā pirmais, kam piešķirta šī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā. == Filmu uzskaitījums == {{div col|3}} * ''[[No. 13]]'' (1922) * ''[[Always Tell Your Wife]]'' (1923) * ''[[The Pleasure Garden]]'' (1925) * ''[[The Mountain Eagle]]'' (1926) * "[[Īrnieks (1927. gada filma)|Īrnieks]]" (''The Lodger: A Story of the London Fog'', 1927) * ''[[The Ring]]'' (1927) * ''[[Downhill]]'' (1927) * ''[[The Farmer's Wife]]'' (1928) * ''[[Easy Virtue (1928 film)|Easy Virtue]]'' (1928) * ''[[Champagne]]'' (1928) * ''[[The Manxman]]'' (1929) * "[[Šantāža]]" (''Blackmail'', 1929) * ''[[Juno and the Paycock]]'' (1930) * ''[[Murder!]]'' (1930) * ''[[Elstree Calling]]'' (1930) * ''[[The Skin Game]]'' (1931) * ''[[Mary]]'' (1931) * ''[[Rich and Strange]]'' (1931) * ''[[Number Seventeen]]'' (1932) * ''[[Waltzes from Vienna]]'' (1933) * "[[Cilvēks, kas zināja pārāk daudz (1934. gada filma)|Cilvēks, kas zināja pārāk daudz]]" (1934) * "[[39 soļi]]" (''The 39 Steps'', 1935) * "[[Slepenais aģents (filma)|Slepenais aģents]]" (''Secret Agent'', 1936) * "[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]" (''Sabotage'', 1936) * ''[[Young and Innocent]]'' (1937) * "[[Lēdija izzūd]]" (1938) * ''[[Jamaica Inn]]'' (1939) * "[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" (''Rebecca'', 1940) * ''[[Foreign Correspondent]]'' (1940) * "[[Misters un misis Smiti]]" (''Mr. & Mrs. Smith'', 1941) * ''[[Suspicion]]'' (1941) * "[[Sabotieris]]" (''Saboteur'', 1942) * "[[Šaubu ēna]]" (1943) * "[[Glābšanas laiva (filma)|Glābšanas laiva]]" (''Lifeboat'', 1944) * ''[[Aventure Malgache]]'' (1944) * ''[[Bon Voyage]]'' (1944) * "[[Apmātais]]" (1945) * "[[Sliktā slava]]" (1946) * ''[[The Paradine Case]]'' (1947) * "[[Virve (filma)|Virve]]" (1948) * "[[Mežāža zīmē]]" (''Under Capricorn'', 1949) * "[[Skatuves bailes]]" (''Stage Fright'', 1950) * "[[Svešinieki vilcienā]]" (1951) * ''[[I Confess]]'' (1953) * ''[[Dial M for Murder]]'' (1954) * "[[Logs uz sētu]]" (''Rear Window'', 1954) * "[[Noķert zagli]]" (1955) * ''[[The Trouble with Harry]]'' (1955) * "[[Cilvēks, kas zināja pārāk daudz (1956. gada filma)|Cilvēks, kas zināja pārāk daudz]]" (1956) * "[[Nepareizais cilvēks]]" (1956) * ''[[Vertigo]]'' (1958) * "[[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]]" (1959) * "[[Psiho]]" (''Psycho'', 1960) * "[[Putni (filma)|Putni]]" (1963) * "[[Mārnija (filma)|Mārnija]]" (''Marnie'', 1964) * "[[Saplēstais aizkars]]", (''Torn Curtain'', 1966) * "[[Topāzs (filma)|Topāzs]]" (''Topaz'', 1969) * "[[Neprāts (filma)|Neprāts]]" (''Frenzy'', 1972) * "[[Ģimenes lieta]]" (''Family Plot'', 1976) {{div col end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{Alfreds Hičkoks}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hičkoks, Alfreds}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1980. gadā mirušie]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Mēmā kino režisori]] jf48t28imhfg6grjz3mcbr4wmugai8i Pļavnieki 0 59373 3670050 3659426 2022-08-14T05:13:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Pļavnieki |attels = [[Attēls:Plavnieki 2016.JPG|250px]] |paraksts = Pļavnieki 2016. gadā |karte = [[Attēls:Plavnieki karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = {{Rīga}} |priekspilseta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apaksrajoni = |platiba = 2,985 km² |iedzivotaju_skaits = 47 185 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = |udenstilpnes = |parki = |autobuss = {{Rīga sab|tips=autobuss|3|6|13|15|20|31|34|47|48|51|52}} |trolejbuss = {{Rīga sab|tips=trolejbuss|16|22}} |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |pasta_indekss = LV-1021, LV-1082 |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/plavnieki/ apkaimes.lv] }} '''Pļavnieki''' ir [[Rīgas pilsēta]]s apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], A daļā. Pļavnieki ir visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime. Tā robežojas ar [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņu]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Dārzciems|Dārzciema]] apkaimēm. Pļavnieku ZA atrodas Rīgas robeža, aiz kuras sākas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts]]. Pļavnieku apkaimes robežas ir [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]. Pļavnieku apkaimes kopējā platība ir 2,985 km², kas ir apmēram 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 664 metri. Noteiktās Pļavnieku apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām. Pašreizējais apbūves raksturs Pļavniekos pārsvarā atšķiras no apbūves rakstura kaimiņu apkaimēs. Pļavnieki ir blīvi apbūvēta apkaime, kurā dominē 9 līdz 16 stāvu ēkas, kā arī atsevišķas 18 stāvu ēkas. Pļavniekus var uzskatīt par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju jeb apkaimi, kas lielā mērā jau ir izveidota. Pļavnieku apkaimei par lokālo centru var uzskatīt visu [[Andreja Saharova iela (Rīga)|Andreja Saharova ielu]], lai gan dažādu pakalpojumu funkcijas galvenokārt koncentrējas apkaimes D daļā pie Andreja Saharova ielas krustojuma ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]], kā arī apkaimes A daļā, ap [[Ulbrokas iela]]s un [[Salnas iela]]s krustojumu. Ar Pļavnieku apkaimes Z daļu funkcionāli saistīts ir arī Dreiliņu tirgus, kas gan fiziski neatrodas Pļavnieku apkaimes teritorijā. Raugoties no teritorijas novietojuma viedokļa, perspektīvā lokālajam centram vajadzētu veidoties arī pie Akadēmiķa Mstislava Keldiša un [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas ielas]] krustojuma, kas fiziski atrodas Pļavnieku apkaimes centrā, un zonējums tur noteikts kā jauktas apbūves teritorija. == Vēsture == [[Attēls:Riga Plavnieki 2009.jpg|thumb|left|250px|Pļavnieki 2009. gadā]] Pļavinieku apkaimes teritorija [[Rīga]]s pilsētai tika pievienota [[1974]]. gadā. Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamais rajons pamatā tika uzcelts [[1980. gadi|1980. gados]] uz bijušajām lauksaimniecības zemēm (no kā arī cēlies tā nosaukums). Dzīvojamā rajona plānojuma organizācija tika noteikta [[Pilsētprojekts|institūtā "Pilsētprojekts"]] ar [[1978]]. gadā izstrādāto teritorijas detaļplānojumu, kura arhitekti bija [[Ēvalds Fogelis]], [[Meinards Medinskis]] un [[Ivars Millers]]. Pļavnieku dzīvojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem aptuveni 60 000 iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā un tirdzniecības centra gar Andreja Saharova ielu (tajā laikā Fēliksa Dzeržinska iela). Pļavnieki ir viens no visblīvāk apbūvētajiem daudzstāvu dzīvojamajiem rajoniem [[Rīga|Rīgā]], kurā pārsvarā dominē 9 līdz 16 stāvus augsta apbūve, tomēr ir sastopamas arī atsevišķas 18 stāvus augstas ēkas Lubānas ielā, kuras tika pabeigtas tikai [[1990]]. gadā. Pļavnieku apbūves komplekss apzināti tika veidots līdzīgs [[Rīga]]s [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma perimetrālās apbūves ielām, gar kurām bija paredzēts izvietot dekoratīvās skulptūras, kas tā arī netika īstenots. Pļavnieku apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ēvalds Fogelis, Gunta Lukstiņa, Alīda Ozoliņa un Lilija Saško.<ref>{{enc riga|541}}</ref> == Arhitektūras pieminekļi == Pļavnieki izceļas citu apkārtējo Rīgas daudzdzīvokļu ēku apkaimju vidū ar to, ka šai apkaimē atrodas vairākas skulptūras. Vecākā no tām "Uz skolu" pie [[Rīgas 86. vidusskola]]s tika atklāta 1983. gadā.<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=137 Rīgas pieminekļu aģentūra — Uz skolu]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> Netālu no tās [[Pavasara gatve|Pavasara gatvē]] atklāja 11 metrus augsto un ievērojamāko Pļavnieku skulptūru — "Jāņuguns".<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=132 Rīgas pieminekļu aģentūra — Jāņuguns]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> 1997. gadā līdz ar [[Pļavnieku ģimnāzija]]s atvēršanu tika atklāta skulptūra "Siena grābējas".<ref>[http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=136 Rīgas pieminekļu aģentūra — Siena grābējas]. Atjaunināts: {{dat|2015|11|22}}.</ref> Līdz mūsdienām saglabājusies ir tikai skulptūra "Uz skolu" — pārējās ir cietušas no krāsainā metāla zagļu uzbrukumiem un demontētas. == Izglītība == 2017. gada pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" tika konstatēts, ka [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], Pļavnieku un [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas [[Rīgas 64. vidusskola]] (OCE indekss 69,4%), [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija]] (54,9%), [[Rīgas 85. vidusskola]] (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), [[Rīgas 93. vidusskola]] (52,4%), [[Rīgas Poļu vidusskola]] (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), [[Rīgas 84. vidusskola]] (52%), [[Purvciema vidusskola]] (49,8%), [[Rīgas 88. vidusskola]] (45,3%). Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un [[Rīgas 89. vidusskola]] (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref> == Sabiedriskais transports == Pļavnieku apkaimes [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedrisko transportu]] nodrošina autobusu, trolejbusu un mikroautobusu kustība. Uz Pļavniekiem kursē 3. 6. 13. 15. 20. 31. 34. 47. 48. 49. 51. un 52. autobuss, kā arī 16. un 22. trolejbuss. == Skatīt arī == [[Attēls:Plavnieku mikrorajons.jpg|thumb|250px|Pļavnieki. [[2005. gads]].]] * [[Rīga]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Stopiņu novads]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.apkaimes.lv/sakums/plavnieki/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāls] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Pļavnieki| ]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] szp2un1fyswk4sh5ta9ack1121rf4q7 Dārzciems 0 59478 3669991 3649604 2022-08-13T21:43:34Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Rīgas pilsētas daļu|Dārzciems (nozīmju atdalīšana)|Dārzciems}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Dārzciems |attels = [[Attēls:Dārzciema apkaime iekšpagalms 2009.jpg|250px]] |paraksts = Tipisks iekšpagalms Dārzciema apkaimes ziemeļaustrumu daļā. 104. un 119. sērijas ēkas. 2009. gads |karte = [[Attēls:Darzciems karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekspilseta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apaksrajoni = |platiba = 4,577 km² |iedzivotaju_skaits = 18 956 (2018.) |iever_celtnes = |udenstilpnes = |parki = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]] [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |pasta_indekss = |areja_saite = }} '''Dārzciems''' ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]]. Dārzciema apkaime atrodas uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka. Tā robežojas ar [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Pļavnieki|Pļavnieku]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]], [[Maskavas forštate]]s un [[Avoti (apkaime)|Avotu ielas]] apkaimēm. Dārzciema apkaimes robežas ir [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela]], dzelzceļš, dzelzceļš un [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]. == Vēsture == [[Attēls:Dārzciema apkaime Rīgas kartē 1876.jpg|thumb|left|200px|1876. gada Rīgas karte ar Lāču muižu (''Bärenhof''), Ivanova pusmuižu (''Iwanow''), Dzirnavu muižu (''Mühlenhof'') un Pura krogu (''Purre Krug'').]] [[Attēls:Lāču muiža 1930. gada Rīgas kartē.jpg|thumb|left|200px|Dārzciema apkaime 1930. gada Rīgas kartes labajā pusē ar Lāču (apvilkta), Zēmunda, Jāņa muižām un Pura krogu.]] Apkaime izveidojusies [[Rīgas landfogteja]]s teritorijā, līdz 16. gadsimtam te atradās [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] zemes īpašumi, bet vēlāk izveidojās [[Lāču muiža|Lāču]] (''Bärenhof''), [[Zēmunda muiža|Zēmunda]] (''Seemundshof, Mühlenhof'') un [[Jāņa pusmuiža (Rīga)|Jāņa]] (''Johannenhof, Johannishof'') [[muiža]]s. Tagadējo Lubānas un Slāvu ielu krustojumā atradās Pura krogs. Pēc Pirmā pasaules kara apkaimi 1924. gadā iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā. Arhitekta Arnolda Lamzes 1923. gadā izstrādātajā pilsētas perifērijas ģenerālplānā šeit tika paredzēta mazstāvu ēku apbūve („dārzu pilsētas klajais apbūves veids”), tādēļ šo Rīgas daļu sāka dēvēt par '''Dārzciemu'''. 1970. gados daļa no vienģimeņu mājām tika nojaukta, Dārzciemā topot trīs līdz deviņu stāvu dzīvojamo māju apbūvei [[Padomju armija]]s virsnieku vajadzībām. Vēlāk mājas Dārzciemā sāka būvēt lielie rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākais bija „Aldaris”. Dominēja 103., 119. sērijas, mazģimeņu projekta un atsevišķas citu projektu ēkas. Dārzciema apkaimes austrumu daļā starp [[Dārzciema iela|Dārzciema]] un [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]] ielām saglabājās viena un divu stāvu apbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apkaimes.lv/sakums/darzciems/history/ |title=Apkaimes vēsturiskais apraksts |access-date={{dat|2015|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131005183716/http://www.apkaimes.lv/sakums/darzciems/history |archivedate={{dat|2013|10|05||bez}} }}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Rēzeknes iela.jpg|thumb|250px|Rēzeknes iela pēc [[Negaiss|negaisa]] (2006).]] Dārzciema apkaimes kopējā platība ir 4,577 km², kas ir par nepilnu 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 9 301 metri. Noteiktās Dārzciema apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām un dzelzceļu, kā arī apbūves raksturs apkaimes austrumu daļā ir skaidri nošķirams no kaimiņos esošām [[Pļavnieki|Pļavnieku]] un [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] apkaimēm. Tomēr Dārzciema apkaime nav uztverama kā vienots telpisks veselums, jo arī tās robežās ir vērojamas salīdzinoši būtiskas apbūves rakstura atšķirības. Tas gan netraucē šo teritoriju noteikt kā vienu pilsētas apkaimi, jo arvien skaidrāk iezīmējas tās vienojošais elements — [[Dārzciema iela]], uz kuras norisinās aktīva uzņēmējdarbība un gan vietējie iedzīvotāji, gan arī caurbraucēji var saņemt dažādu pakalpojumus. Kā lokālais centrs apkaimes ziemeļrietumu daļā ir minama teritorija ap [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales]] un [[Sesku iela (Rīga)|Sesku ielas]] krustojumu, dienvidrietumu daļā — teritorija ap [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes]] un [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas ielām]], bet ziemeļaustrumu daļā — teritorija ap [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava]] un [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielas]] krustojumu. == Apbūve == [[Latvijas PSR|Padomju laikā]] Dārzciemā atradās plaši pazīstamais universālveikals "Lubāna" (sarunvalodā parasti saukts "Lubančiks"), kas kā patstāvīgs veikals savu darbību turpināja līdz pat 2004. gadam, kad tas tika pārbūvēts par veikalu ''T-market'' (tagad Maxima X). No padomju laikiem līdz [[1990. gadi|deviņdesmito gadu]] beigām arī [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielā]] 40 atradās universālveikals. Viens no pirmajiem lielveikaliem šajā [[Rīga]]s daļā bija ''Rimi Deglava'', kas atrodas [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Deglava ielā]] 110, un tika atvērts [[1990. gadi|deviņdesmito gadu]] beigās. Nīcgales un [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas]] ielu krustojumā līdz 2006. gadam atradās [[Lāčumuižas tirgus]], taču tas tika slēgts, lai šajā vietā atvērtu veikalu [[Maxima]]. Nīcgales ielas otrā pusē, iepretim, atradās arī lielveikals [[Rimi]], kuru 2010. gadā pārbūvēja par lielveikalu [[SuperNetto]]. 2006. gadā savas durvis [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes ielā]] vēra arī lielveikals ''cenuklubs.lv'', kas tika uzcelts agrākajā noliktavu un mazdārziņu teritorijā, un ir šobrīd vienīgais šāda izmēra Dārzciema lielveikals, kas nav specializēts uz pārtikas precēm. Dārzciema ielā atrodas arī vairāki motociklu veikali, tādi kā [[Honda moto]], [[Yamaha]] un [[Kristers un Serģis moto]]. == Izglītība == 2017. gada pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" tika konstatēts, ka Dārzciema, [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Pļavnieki|Pļavnieku]] un [[Mežciems|Mežciema]] apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas [[Rīgas 64. vidusskola]] (OCE indekss 69,4%), [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija]] (54,9%), [[Rīgas 85. vidusskola]] (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), [[Rīgas 93. vidusskola]] (52,4%), [[Rīgas Poļu vidusskola]] (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), [[Rīgas 84. vidusskola]] (52%), [[Purvciema vidusskola]] (49,8%), [[Rīgas 88. vidusskola]] (45,3%). Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un [[Rīgas 89. vidusskola]] (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapa] * [http://www.apkaimes.lv/sakums/darzciems/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Dārzciems]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] prawgt58pciyn076riy14ahjmx4sopn Teika (Rīga) 0 59506 3670070 3410846 2022-08-14T05:16:56Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Laba raksta kandidāts}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Teika |attels = [[Attēls:Teika, Briiviibas 310, pukju tirgus.jpg|250px]] |paraksts = [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] Teikā. |karte = [[Attēls:Teika karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apaksrajoni = |platiba = 4,682 km² |iedzivotaju_skaits = 29 990 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = [[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]], Kinoteātris "Teika" |udenstilpnes = |parki = |autobuss = [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.]] [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.]] [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40.]] |trolejbuss = [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]] |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] [[3. tramvaju maršruts (Rīga)|3.]] |mikroautobuss = 203. 271. |cits = Nakts autobuss N1, Dīzeļvilciens, Starppilsētu autobusi |pasta_indekss = LV-1006 |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/teika/ apkaimes.lv] }} '''Teika''' ir [[Rīgas pilsēta]]s daļa [[Daugava]]s labajā krastā, [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Teikas apkaime atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka. Tā robežojas ar [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]], [[Jugla (Rīga)|Juglas]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] un [[Brasa]]s apkaimēm. Teikas apkaimes robežas ir Ieriķu iela, dzelzceļš, Lizuma iela, Brīvības gatve, Šmerļa iela, Stūrīša iela, Stāmerienas iela, Stūrīša iela, Linezera iela, Dzērbenes iela, Aizpriežu iela, Bajāru iela, Lielvārdes iela. Teikas apkaimes kopējā platība ir 4,682 km², kas ir nedaudz mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 437 m. Teikas galvenās ielas ir [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], daļa no [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatves]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža]] un [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles ielas]]. =="Savs stūrītis"== [[Attēls:Teika 1925.JPG|thumb|left|Teikas apkārtne 1925. gadā]] Pēc miera iestāšanās, Rīgas iedzīvotāji sāka domāt par jaunu dzīvokļu nepieciešamību, un sāka veidot dzīvokļu kooperatīvus, kas sāka iegādāties zemi ēku celtniecībai. 1925. gada 13. maijā reģistrē "Latvijas tehnikas darbinieku dzīvokļu kooperatīvu "Savs stūrītis"".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n165{{!}}article:DIVL516{{!}}query:kooperat%C4%ABva%20kooperat%C4%ABvs%20Savs%20st%C5%ABr%C4%ABts{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis, Nr.165 (29.07.1925) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n165{{!}}article:DIVL516{{!}}query:kooperat%C4%ABva%20kooperat%C4%ABvs%20Savs%20st%C5%ABr%C4%ABts{{!}}issueType:P }}</ref> 1927. gadā kooperatīva nosaukumu maina uz "Dzīvokļu kooperatīvs "Savs stūrītis"". Kooperatīva mērķis ir palīdzēt saviem biedriem tikt pie mājiņas. Tehnikas darbinieku biedrība atrodas Merķeļa ielā 13. Iestāšanās nauda ir 5 lati, vienas pajas cena 100 lati. Biedri, kas iemaksājuši 30 latus, iegūst balsstiesības. 1926. gadā kooperatīvā bija 100 biedri, un tas bija iegādājies 111 pūrvietas zemes un 10 gruntsgabalus Mežaparkā. Vēlākos gados kooperatīvs aktīvi darbojas arī Ogrē. Kooperatīva pastāvēšanas 10 gadu jubilejai par godu 300 eksemplāros iznāk grāmata "Savs stūrītis". 1928. gadā kooperatīva apbūves plāns saņem apstiprinājumu. 1929. gada vasarā sāka smilšu uzbēršana jaunveidojamās ielās, pilsētas valde "Sava stūrīša" īpašumā veidotajām ielām piešķir [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles]], [[Ausmas iela (Rīga)|Ausmas]], [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša]], [[Remīnes iela|Remīnes]], [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru]], [[Pīkola iela|Pīkola]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma]], [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas]], [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku]], [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalda]], [[Zalkšu iela (Rīga)|Zalkšu]], [[Āraišu iela (Rīga)|Āraišu]] un [[Pudiķa iela|Pudiķa]] ielas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lkar1929n190{{!}}article:DIVL202{{!}}query:ielu%20ielu%20ielas%20St%C5%ABr%C4%AB%C5%A1a{{!}}issueType:P |title=Latvijas Kareivis, Nr.190 (24.08.1929) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lkar1929n190{{!}}article:DIVL202{{!}}query:ielu%20ielu%20ielas%20St%C5%ABr%C4%AB%C5%A1a{{!}}issueType:P }}</ref> 1930. gadā apstiprina [[Strupā iela|Strupās ielas]] un Zemitāna laukuma izveidošanu. 1939. gadā apbūves gabalos sadala arī "Savs stūrītis" piederošo zemes gabalu starp Zemgaļu, Dzērbenes un Aizkraukles ielām. 1939. gada pavasarī pilsētas valde apstiprina kooperatīva lūgumu par ūdensvada ierīkošana Ķeguma, Raunas, Ieriķu un Stirnu ielās, kas izmaksās ap 20 000 latu un ūdensvadam pieslēgs 29 gruntsgabalus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lkar1939n90{{!}}article:DIVL113{{!}}query:kooperat%C4%ABvs%20Savs%20st%C5%ABr%C4%ABtis{{!}}issueType:P |title=Latvijas Kareivis, Nr.90 (22.04.1939) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lkar1939n90{{!}}article:DIVL113{{!}}query:kooperat%C4%ABvs%20Savs%20st%C5%ABr%C4%ABtis{{!}}issueType:P }}</ref> == Zemitāni == [[Attēls:Zemitani 1936.JPG|thumb|left|Zemitānu rajons]] [[Attēls:Zemitānu pamatskola 1938.JPG|thumb|left|Zemitānu pamatskolas projekts, 1938]] Mūsdienu Teikas vēsture aizsākas 1929. gadā, kad Tālivalža, Laimdotas un Lielvārdes ielu krustojumā ar toreizējo Vidzemes šoseju izveidoja [[Zemitāna laukums|Zemitāna laukumu]], kā arī Remīnes, Pudiķa un Pēkšēna ielas. Plašais klajums iepriekš izmantots armijas vajadzībām, šeit apmācīts artilērijas pulks. No Zemitāna laukuma izveidojas vēdekļveidīgs ielu tīkls (plānojis [[Pēteris Bērzkalns]]), ko veido Āraišu iela, Tālivalža iela, Burtnieku iela, Laimdotas iela, Lielvārdes iela. Sākas Zemitāna laukuma, Laimdotas ielas izbūve un labiekārtošana. 1933. gada 21. decembrī Rīgu sadala 40 rajonos, izveido arī Zemitānus, kura robežas ir Rīgas-Valkas dzelzceļa līnija, Šmerļa upīte, Mazais Šmerlis, Aizkraukles iela, Lielvārdes iela līdz Biķernieku ielai, Kastrānes iela, pilsētas grāvis, Rīgas-Valkas dzelzceļs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1934n92{{!}}article:DIVL49{{!}}query:Zemit%C4%81ni%20Rajonu{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis, Nr. 92 (26.04.1934) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1934n92{{!}}article:DIVL49{{!}}query:Zemit%C4%81ni%20Rajonu{{!}}issueType:P }}</ref> Tās drīz kļūst par Rīgas visātrāk augošo rajonu. 1935. gadā, pieminot [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieri Zemitānu, brigādes veterāni un armijs komandieris [[Krišjānis Berķis]] kopā ar iedzīvotājiem iestāda ap 100 liepiņām. Daudzas no divstāvu ēkām ir celtas no koka, tikai ar nesošajām ķieģeļu sienām, un ārējo apmetumu. Zemitāni bija viens no Rīgas rajoniem, kurā 1939. gadā aizliedza jaunu koka ēku celtniecību ugunsdrošības un celtniecības ērtības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1939n104{{!}}article:DIVL986{{!}}query:rajonos%20rajonus%20Zemitana%20rajonu{{!}}issueType:P |title=Rīts, Nr.104 (15.04.1939) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1939n104{{!}}article:DIVL986{{!}}query:rajonos%20rajonus%20Zemitana%20rajonu{{!}}issueType:P }}</ref> Bez gruntsgabala cenas, kas bija daži tūkstoši latu, mājas uzcelšana maksāja no 8000 līdz 15 000 latu. Finansēšanu nodrošināja Latvijas hipotēku banka, un ikmēneša kredītmaksājumus varēja salīdzināt ar dzīvokļa īri iekšpilsētā, tāpēc daudzi no jauno māju īpašniekiem nebūt nebija turīgākā vidusšķiras daļa.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?la8.07.1935ng=fr#panel:pa|issue:/p_001_rits1935n205|article:DIVL574|query:Zemit%C4%81na|issueType:P Rīts, Nr.205(2)]</ref> Daudzu māju celtniecību vadīja Bajāru ielā 6 dzīvojošais būvuzņēmējs Žanis-Roberts Rudulis. 1934. gada rudenī viņš sodīts par to, ka savus strādniekus nav apdrošinājis un pieteicis slimo kasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_pebr1934n244b{{!}}article:DIVL219{{!}}query:Robertu%20Ruduli{{!}}issueType:P |title=Pēdējā Brīdī, nr.244 (02.10.1934) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_pebr1934n244b{{!}}article:DIVL219{{!}}query:Robertu%20Ruduli{{!}}issueType:P }}</ref> Dzērbenes ielā 1-a šajā laikā vēl atradās leprozorija, kuru pārcēla uz Talsiem. Bija problēma ar kanalizāciju, elektrību un ūdens piegādes sistēmām. Jaunās ieliņas nebija bruģētas vai asfaltētas. Celtniecību apgrūtināja augstais gruntsūdens līmenis. 1939. gadā ir uzcelta jau 531 dzīvojamā ēka, no kurām 389 ir divstāvīgas. Pilsētas valde bija noteikuši ēku tipu un atļaujamo stāvu skaitu rajonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1939n114{{!}}article:DIVL229{{!}}query:dz%C4%ABvok%C4%BCu%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatves{{!}}issueType:P |title=Rīts,Nr.114 (25.04.1939) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1939n114{{!}}article:DIVL229{{!}}query:dz%C4%ABvok%C4%BCu%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatves{{!}}issueType:P }}</ref> 1938. gadā apstiprina Zemitānu pamatskolas projektu, kas ceļama pie Zemitāna laukuma, Laimdotas ielā. Paredzētas telpas 14 klasēm, aktu zāle, sporta zāle, darbmācības darbnīcas un ēdnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1938n296{{!}}article:DIVL628{{!}}query:Zemitana%20laukuma%20Zemitana%20laukum%C4%81%7CissueType:P |title=Rīts,Nr.296 (26.10.1938) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1938n296{{!}}article:DIVL628{{!}}query:Zemitana%20laukuma%20Zemitana%20laukum%C4%81%7CissueType:P }}</ref> Te pilsēta par lētu cenu pārdeva aptuveni 1000 m³ lielus zemes gabalus, ko pircējiem trīs gados vajadzēja apbūvēt ar vienai vai divām ģimenēm paredzētām brīvi stāvošām dzīvojamām ēkām. Pašvaldība te cēla nelielus dzīvokļu īres namus. Blīvāka trīsstāvu apbūve bija atļauta tikai gar Brīvības gatvi un Lielvārdes ielu. 10 gadu laikā tur tapa vairāk nekā 600 ēku — pārsvarā divstāvu mazģimeņu nami ar 4—6 dzīvokļiem. Teiku kā sava laika jauno rajonu bija iecienījusi "vidusšķira" — ārsti, skolotāji, amatnieki, ierēdņi, — jo jauna dzīvokļa īre maksāja 45 latus. Par rajona izskatu lielā mērā var pateikties arhitektam [[Teodors Hermanovskis|Teodoram Hermanovskim]] — tikai starp Brīvības gatvi un Lielvārdes un Biķernieku ielu vien pēc viņa projektiem uzceltas 58 mājas. Arhitektūras speciālisti kā īpaši spilgtus funkcionālisma stila paraugus izceļ namus Laimdotas ielā 30, Burtnieku ielā 21, Pēkšēna ielā 11 u.c. Kinoteātra "Teika" zāle izmantota kā apkaimes pasākumu norises vieta. 1938. gadā Zemitānu iedzīvotāju skaitu lēš uz 13 000, un prognozē, ka tas drīz palielināsies līdz 15 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1938n40{{!}}article:DIVL78{{!}}query:rajon%C4%81%20Zemit%C4%81na%20rajoni{{!}}issueType:P |title=Rīts,Nr.40 (09.02.1938) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1938n40{{!}}article:DIVL78{{!}}query:rajon%C4%81%20Zemit%C4%81na%20rajoni{{!}}issueType:P }}</ref> Šeit dzīvo daudzi ierēdņi, kā arī VEF un Juglas tekstilrūpnīcu strādnieki. Pieaugošā iedzīvotāju skaita dēļ, 1939. gadā atklāj bērnudārzu, kas strādā no 7 līdz 18. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem vasaras peldes iespējas, [[Linezers (Rīga)|Linezerā]] aizliedz mazgāt veļu un zirgus. Satiksmi ar pilsētas centru nodrošina 21 un 21a autobusi, kā arī 12 tramvajs. 1939. gadā vietējā iedzīvotāja sūdzas, ka Zemitāna laukums joprojām ir neiekopts smilšu laukums, bet daudzas iestādītās apkārtnes liepiņas jau nokaltušas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1939n189{{!}}article:DIVL656{{!}}query:Zemit%C4%81na%20Zemit%C4%81na%20rajonu{{!}}issueType:P |title=Rīts, Nr.189 (11.07.1939) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1939n189{{!}}article:DIVL656{{!}}query:Zemit%C4%81na%20Zemit%C4%81na%20rajonu{{!}}issueType:P }}</ref> Pilsēta ar melnzemi nober Lielvārdes, Laimdotas ielu malas, kā arī Zemitāna laukuma malu gar Brīvības gatvi un 21a autobusa galapunktu. Šajā laikā arī presē parādās sūdzības par apbūves haotisko raksturu un lielo ēkā ugunsmūriem, kas pavērsti pret kaimiņu logiem. Pilsēta norāda, ka pie tā vainojami mazie un šaurie zemes gabali.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1939n76{{!}}article:DIVL1249{{!}}query:rajons%20Zemitanu%20rajons{{!}}issueType:P |title=Rīts, Nr.76 (17.03.1939) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_rits1939n76{{!}}article:DIVL1249{{!}}query:rajons%20Zemitanu%20rajons{{!}}issueType:P }}</ref> Sākot ar [[1934]]. gadu, tika apbūvēta teritorija aiz Lielvārdes ielas [[Jugla (Rīga)|Juglas]] virzienā.<ref name="Teika1" /> Izveidojās Kuršu, Zemgaļu, Krīvu un citas ielas. Tomēr inženiertīklu trūkums (tos izbūvēja vēlāk) un lokālo būvnoteikumu neievērošana (parādījās celtnes ar brandmūriem tur, kur bija paredzēta vienīgi klajā apbūve) tā arī nenodrošināja vēlamo labiekārtojuma līmeni un arhitektoniski māksliniecisko kvalitāti. Diskusijās presē šī pilsētas vieta tika novērtēta kā "visraibākais ēku mistrs, kādu pilsētā iespējams iedomāties". Arhitekti uzstāja, ka nekavējoties jāpārtrauc "dezorganizētā" nomaļu pārveidošana, citādi nākotnē nekādi spēki neglabās Rīgu no "netīras un nehigiēniskas sādžas" likteņa.<ref name="autogenerated1">Studenti saka: Teika nemirst! Iedzīvotāji: Teika attīstās!. // Rīgas balss. 13.12.2002.</ref> Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS, 1941. gada janvārī Rīgu sadala sešos lielos rajonos, un Zemitānus iekļauj Proletāriešu rajonā. Ar 1941. gada 28. janvāra Rīgas pagaidu izpildkomitejas lēmumu Zemitāna laukumu, par godu LPSR izveidošanas dienai, nosauc par 21. jūlija laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_vpvs1941n028{{!}}article:DIVL240{{!}}query:laukumu%20Zemit%C4%81na%20laukums%2021%20j%C5%ABlija%20laukumu%20laukums%20laukumu{{!}}issueType:P |title=LPSP AP Prezidija ziņotājs, Nr.28 (04.02.1941) |access-date=06.02.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_vpvs1941n028{{!}}article:DIVL240{{!}}query:laukumu%20Zemit%C4%81na%20laukums%2021%20j%C5%ABlija%20laukumu%20laukums%20laukumu{{!}}issueType:P }}</ref> Vēl pirmajos pēckara gados padomju prese dažreiz raksta par Zemitāna laukumu, ap 1950. gadu rajonā notiek ielu pārdēvēšana par godu padomju varai svarīgiem cilvēkiem. Pēckara laikā arī visu apkārtni neformāli sāk saukt par Teiku. == Ģeogrāfija == Noteiktās Teikas apkaimes robežas dabā ir pietiekoši skaidri identificējamas, jo ziemeļu un rietumu daļā tās iet pa [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļu]], dienvidu daļā — pa maģistrālo [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]], bet austrumu daļā pa vairāk vai mazāk izteiktām meža kontūrām. Tādējādi no telpiskā viedokļa Teikas apkaimes robežu risinājums ir pietiekoši racionāls. Mazliet problemātiskāk ir ar funkcionālo savstarpējo saistību, jo apkaimes industriālā vai uz dažāda veida komercdarbību orientētā rietumu daļa (arī apkaimes austrumu gals) kontrastē ar apkaimes centrālās daļas salīdzinoši mierīgo mazstāvu un savrupmāju apbūves raksturu. Būtiskas atšķirības apbūves raksturā un iedzīvotāju skaitā ir arī starp apkaimes centrālo savrupmāju apbūves teritoriju un periferiāli novietotajām daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām. Šādas atšķirības neveicina apkaimes kā vienota veseluma uztveršanu, taču kontekstā ar kaimiņu apkaimju īpatnībām, piedāvātais Teikas apkaimes robežu variants ir saprotams. Tieši tāpēc Teikas apkaimei nav viena galvenā lokālā centra, bet tādi ir vairāki. Vēsturiskais Teikas apkaimes lokālais centrs ir ap Zemitāna laukumu apkaimes centrālajā daļā, taču mēroga ziņā nesalīdzināmi ievērojamāki ir divi citi centri (tos gan nevar uzskatīt tikai par lokālajiem Teikas apkaimes centriem) — [[Tirdzniecības centrs "Domina Shopping"]] apkaimes dienvidrietumu daļā pie robežas ar [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimi un [[Tirdzniecības parks "Alfa"]] apkaimes ziemeļaustrumu daļā. Par savdabīgu lokālo centru var uzskatīt arī apkaimes ziemeļrietumu daļā izvietoto [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pili]], ap kuru pašreiz veidojas gan dzīvojamā, gan komerciāla rakstura apbūve. == Apbūve == Apbūvē vēl joprojām dominē pirms un tūlīt pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tapusī apbūve. Arī mūsdienās Teikā pamatā būvē ģimeņu ēkas, jo lielākiem projektiem gandrīz neiespējami atrast brīvu pietiekami lielu zemes gabalu.<ref name="Teika1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://jaunieprojekti.lv/lv/newspaper/8/future/11.html |title=Centra "trešais ešelons" Teika un "jaunais centrs" Čiekurkalns |access-date={{dat|2008|07|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080220164733/http://www.jaunieprojekti.lv/lv/newspaper/8/future/11.html |archivedate={{dat|2008|02|20||bez}} }}</ref> Tāpēc Teika tiek uzskatīta par vienu no zaļākajiem un prestižākajiem Rīgas rajoniem, kas turklāt atrodas tuvu [[Centra rajons (Rīga)|centram]] un kurā ir labi attīstīts sabiedriskais transports.<ref>[http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/?id=33 Teika — unikāla privātās apbūves sala]</ref> Pilsēta būvēja arī "mazmetrāžas" dzīvokļu īres namus, kas no arhitektūras viedokļa bija ļoti augstvērtīgi. Teikas centrā uzbūvētā dzīvojamā ēka (kinoteātris "Teika", arh. T.Hermanovskis) tiek uzskatīta par funkcionālisma arhitektūras labāko paraugu un ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Savukārt terases rindu dzīvojamās ēkas, kas gar tramvaja sliedēm stiepjas Ropažu ielā 130/138, iekļautas moderno celtņu nacionālajā reģistrā kā pirmie soļi jauna tipa mājokļa meklējumos. Daudzas mājas joprojām nav pieslēgtas pilsētas centrālajam kolektoram. Pagrabos krājas ūdens. Pat tur, kur ēkas padomju laikos tika pieslēgtas pilsētas kanalizācijas tīklam, daudzviet kanalizācija tik un tā aiziet gruntī.<ref name="autogenerated1" /> Taču tas netraucē Teikā attīstīties nekustamā īpašuma tirgum. [[21. gadsimts|21. gadsimta]] [[2000. gadi|pirmajā desmitgadē]] savrupmājām ļoti intensīvi mainījās īpašnieki, jo līdzšinējie to saimnieki vairs nespēja par saviem īpašumiem parūpēties. === Ievērojamākie objekti === Teikā atrodas [[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka|Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas]] augstceltne, [[Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija]], kā arī daudzi zinātniskie institūti — [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts]], [[LZA Fizikālās enerģētikas institūts]], [[Elektronikas un datorzinātņu institūts]], [[Polimēru mehānikas institūts]], [[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts]]. Teikas galvenais laukums ir Zemitāna laukums, kurā atrodas piemineklis pulkvedim [[Jorģis Zemitāns|Jorģim Zemitānam]] (atklāts {{Dat|1995|09|27}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/Z/Ze/zemitans_jorgis/zemitans_jorgis.htm |title=Zemitāns, Jorģis |access-date={{dat|2011|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091207003109/http://www.historia.lv/alfabets/Z/Ze/zemitans_jorgis/zemitans_jorgis.htm |archivedate={{dat|2009|12|07||bez}} }}</ref> Zemitāna laukumā atrodas arī vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis — [[1933]]. gadā celtā kinoteātra "Teika" ēka,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/kultura/riga/sat/kTeika.htm |title=Īres nams ar kino |access-date={{dat|2011|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171112011556/http://valoda.ailab.lv/kultura/riga/sat/kTeika.htm |archivedate={{dat|2017|11|12||bez}} }}</ref> kas 1937. gadā no Rīgas Būvvaldes saņēma 1.prēmiju par labāko jaunuzcelto namu. == Galerija == <gallery> Attēls:Teika, vecaa kino izkaartne.jpg|Kino "Teika" Attēls:Ausmas 2.JPG|Ausmas iela 2 Attēls:Laimdotas 12.JPG|Laimdotas 12 Attēls:Laimdotas 30.JPG|Laimdotas 30 (''Nazendas'' nams)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritvars.wordpress.com/2015/06/12/skaistaka-teikas-maja-nazendas-nams-laimdotas-iela-30/|title=Skaistākā Teikas māja — Nazendas nams Laimdotas ielā 30|website=Mans zelts ir mana tauta|access-date=2020-09-05|date=2015-06-12|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50219109|title=Atskats vēsturē: Kā tapa amerikāniskais daudzbērnu ģimeņu rajons Teika|last=Kārkluvalks|first=Andris|website=DELFI|access-date=2020-09-05|date=2018-07-20|language=lv}}</ref> Attēls:Araisu 26.JPG|Āraišu 26 Attēls:Araisu 16.JPG|Āraišu 16 Attēls:Teika, Briiviibas 310.jpg|Brīvības 310 Attēls:Teika, Akadeemiskaas biblioteekas eeka Lielvaardes 24.jpg|LU Akadēmiskā bibliotēka Attēls:Pudiķa iela (1).jpg|Priekšpilsētas pašvaldības ēka Attēls:OSI-panorama-2.jpg|Organiskās sintēzes institūts </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commonscat|Teika}} * [http://www.apkaimes.lv/sakums/teika/ Teika portālā apkaimes.lv] * [http://www.citariga.lv/lat/teika/ Teika portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Teika| ]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] jv8k7ho1shf7k8j47keu4m809xvmy2h Katlakalns (Rīga) 0 59582 3670107 3538936 2022-08-14T05:41:38Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|[[Rīga]]s pilsētas daļu|Katlakalns (nozīmju atdalīšana)|Katlakalns}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Katlakalns |attels = [[Attēls:Ramas krogs (Katlakalns).JPG|250px]] |paraksts = Ramas krogs (18. gadsimts) |karte = [[Attēls:Katlakalns karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekspilseta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apaksrajoni = |platiba = 1,554 km² |iedzivotaju_skaits = 144 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = |udenstilpnes = |parki = |autobuss = [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |pasta_indekss = |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/katlakalns/ apkaimes.lv] }} '''Katlakalns''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Katlakalna apkaime atrodas [[Rīga]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Salas|Salu]] (tikai savienojums pa ūdeni),{{fact}} [[Maskavas forštate]]s, [[Ķengarags|Ķengaraga]] (ar abām ir savienojums pa [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]]) un [[Bišumuiža]]s apkaimēm, kā arī ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]] apkaimes dienvidu daļā. Katlakalna apkaimes robežas ir [[Bieķengrāvis]], [[Daugava]], pilsētas robeža, Bauskas iela, [[Bišumuižas grāvis]]. Katlakalna apkaimes kopējā platība ir 1,554 km², kas ir apmēram par 3/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Apkaimes iedzīvotāju skaits ir niecīgs, apbūvē dominē rūpniecības uzņēmumi un biroju ēkas. Apkaimes morfoloģiskās robežas ir saplūdušas ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči]]em un [[Bišumuiža]]s apkaimi, tai nav skaidra vietējā centra (realitātē tas atrodas ārpus Rīgas — [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučos]]). Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6 028 metri. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Bišumuiža]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.apkaimes.lv/sakums/katlakalns/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Katlakalns| ]] rbwxtc6y5pb80ov42n1x2qppmwelr0q 3670114 3670107 2022-08-14T05:48:27Z Baisulis 11523 /* ievads */ disambigs..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|[[Rīga]]s pilsētas daļu|Katlakalns|Katlakalns}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Katlakalns |attels = [[Attēls:Ramas krogs (Katlakalns).JPG|250px]] |paraksts = Ramas krogs (18. gadsimts) |karte = [[Attēls:Katlakalns karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekspilseta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apaksrajoni = |platiba = 1,554 km² |iedzivotaju_skaits = 144 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = |udenstilpnes = |parki = |autobuss = [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |pasta_indekss = |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/katlakalns/ apkaimes.lv] }} '''Katlakalns''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime (pilsēta)|apkaime]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Katlakalna apkaime atrodas [[Rīga]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Salas (Rīga)|Salu]] (tikai savienojums pa ūdeni),{{fact}} [[Maskavas forštate]]s, [[Ķengarags|Ķengaraga]] (ar abām ir savienojums pa [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]]) un [[Bišumuiža]]s apkaimēm, kā arī ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]] apkaimes dienvidu daļā. Katlakalna apkaimes robežas ir [[Bieķengrāvis]], [[Daugava]], pilsētas robeža, Bauskas iela, [[Bišumuižas grāvis]]. Katlakalna apkaimes kopējā platība ir 1,554 km², kas ir apmēram par 3/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Apkaimes iedzīvotāju skaits ir niecīgs, apbūvē dominē rūpniecības uzņēmumi un biroju ēkas. Apkaimes morfoloģiskās robežas ir saplūdušas ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči]]em un [[Bišumuiža]]s apkaimi, tai nav skaidra vietējā centra (realitātē tas atrodas ārpus Rīgas — [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučos]]). Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6 028 metri. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Zemgales priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Bišumuiža]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.apkaimes.lv/sakums/katlakalns/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Katlakalns| ]] kbuwg2ly6hd60t847h1r69jqrmm9rqq 1940. gads 0 60708 3670135 3668419 2022-08-14T06:25:59Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1940. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1940. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1940}} {{Gada citi notikumi|1940}} {{Gads citos kalendāros|1940}} '''1940. gads''' ({{Rom sk gadam|1940}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[8. janvāris]] — [[Ziemas karš]]: [[Somija]]s spēki gūst uzvaru mēnesi ilgajā [[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]]. * [[11. janvāris]] — [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]]: [[Ķīna]]s spēkiem pēc trīs nedēļu sadursmēm izdodas noturēt Kuņluņas pāreju pret [[Japāna]]s armiju pie [[Naņnina]]s. === Februāris === * [[10. februāris]] — pirmo reizi uz ekrāniem parādījās [[Toms un Džerijs]]. * [[27. februāris]] — [[Martins Kamens]] un [[Sems Rubens]] atklāja oglekli-14. === Marts === * [[5. marts]] — [[Katiņas slaktiņš]]: PSKP CK Politbiroja locekļi parakstīja pavēli par vairāk nekā 20 000 poļu karavīru un inteliģences nošaušanu. * [[6. marts]] — [[Ziemas karš]]: starp [[Somija|Somiju]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] tika noslēgts pamiers. * [[12. marts]] — Ziemas karš: Somija un PSRS noslēdza "Maskavas miera līgumu", kurā Padomju Savienībai tika atdota Somijas Karēlija; somu bruņotie spēki un vietējie iedzīvotāji nekavējoties tika evakuēti. * [[13. marts]] — beidzās Ziemas karš; PSRS karaspēks iegāja Viborgā. * [[18. marts]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ādolfs Hitlers]] un [[Benito Musolīni]] tikās Brennera pārejā [[Alpi|Alpos]] un vienojās par alianses izveidi pret [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. * [[21. marts]] — par Francijas premjerministru kļuva [[Pols Reno]]. === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Otrais pasaules karš]]: Vācijas karaspēks okupēja Norvēģijas galvaspilsētu [[Oslo]]. === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** [[Vācija]]s spēki ieņēma [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]]; ** [[Vinstons Čērčils]] kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru; ** [[Apvienotā Karaliste]] ieņēma [[Islande|Islandi]]. * [[14. maijs]] — Otrais pasaules karš: Roterdama tika nopostīta vācu aviācijas uzlidojumos. * [[17. maijs]] — Otrais pasaules karš: Vācija okupēja [[Brisele|Briseli]], Beļģijā. * [[24. maijs]] — [[Igors Sikorskis]] veica pirmo sekmīgo helikoptera lidojumu. * [[28. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Beļģijas karalis]] [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] parakstīja kapitulācijas aktu un padevās Vācijai. === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: vācu spēki iegāja [[Parīze|Parīzē]]. * [[10. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: ** [[Itālija]] pieteica karu [[Francija]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]; ** [[Kanāda]] pieteica karu Itālijai; ** [[Vācija|vācu]] spēki ģenerāļa [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadībā sasniedza [[Lamanšs|Lamanšu]]; ** [[Norvēģija]] padevās Vācijai. * [[16. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] nosūtīja ultimātu [[Igaunija]]i un [[Latvija]]i par karaspēka ievešanu šajās valstīs. * [[17. jūnijs]] — PSRS karaspēks pārgāja Igaunijas un Latvijas robežas un ieņēma stratēģiskos objektus; abu valstu valdības atkāpās. * [[22. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: Francija Kompjēnā parakstīja kapitulāciju Vācijai. * [[26. jūnijs]] — saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]] PSRS iesniedza ultimātu [[Rumānijas karaliste|Rumānijai]], kurā pieprasīja Besarābijas un Ziemeļbukovinas teritoriju. === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: izveidota Višī Francijas valdība. * [[11. jūlijs]] — par [[Francija]]s premjerministru kļuva [[Filips Petēns]]. === Augusts === * [[3. augusts]] - [[Padomju Savienība]] anektē [[Lietuvas Republika|Lietuvas Republiku]] * [[5. augusts]] — [[Latvijas Republika]]s teritorija tika faktiski pievienota [[Padomju Savienība]]i. * [[13. augusts]] — sākās "kauja par Britāniju". <!-- === Septembris === === Oktobris === --> === Novembris === * [[14. novembris]] — Lielbritānijā vācu aviācijas uzlidojumā tika sagrauts Koventrijas vēsturiskais centrs. * [[16. novembris]] — holokausts: okupētajā [[Polija|Polijā]] vācu nacisti norobežoja [[Varšava]]s geto no ārējās [[pasaule]]s. * [[20. novembris]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ungārija]], [[Rumānija]] un [[Slovākija]] pievienojās Ass valstīm. === Decembris === * [[19. decembris]] — par 5. [[Somija]]s [[Somijas prezidents|prezidentu]] tika iecelts [[Risto Riti]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]]: ** [[Braiens Džozefsons]] (''Brian Josephson''), britu fiziķis ** [[Gao Sjindzjaņs]] (''Gao Xingjian''), ķīniešu rakstnieks * [[16. janvāris]] — [[Francis Mintefērings]] (''Franz Müntefering''), vācu politiķis * [[22. janvāris]] — [[Džons Hērts]] (''John Hurt''), angļu kinoaktieris (miris 2017. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Joahims Gauks]] (''Joachim Gauck''), Vācijas prezidents * [[29. janvāris]] — [[Ketrīna Rosa]] (''Katharine Ross''), amerikāņu kinoaktrise ;Februāris * [[9. februāris]] — [[Džons Maksvels Kutzē]] (''John Maxwell Coetzee''), rakstnieks * [[19. februāris]] — [[Saparmurats Nijazovs]] (''Saparmyrat Nyýazow''), Turkmenistānas prezidents (miris 2006. gadā) * [[20. februāris]] — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), angļu futbolists (miris 2021. gadā) * [[23. februāris]] — [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (miris 2019. gadā) ;Marts * [[10. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris * [[17. marts]] — [[Marks Vaits]] (''Mark White''), ASV politiķis * [[26. marts]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (miris 2022. gadā) * [[27. marts]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), itāliešu autosportists * [[31. marts]] — [[Patriks Leihijs]] (''Patrick Leahy''), ASV politiķis ;Aprīlis * [[11. aprīlis]] — [[Hasans Muratovičs]] (''Hasan Muratović''), Bosnijas un Hercegovinas Republikas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Makss Moslijs]] (''Max Mosley''), angļu autosportists (miris 2021. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Džūlija Kristija]] (''Julie Christie''), angļu aktrise * [[16. aprīlis]] — [[Margrēte II]] (''Margrethe II''), Dānijas karaliene * [[25. aprīlis]] — [[Als Pačīno]] (''Al Pacino''), ASV aktieris, kinorežisors ;Maijs * [[24. maijs]] — [[Josifs Brodskis]] (''Иосиф Бродский''), ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists (miris 1996. gadā) ;Jūnijs * [[2. jūnijs]] — [[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] (Κωνσταντῖνος Β΄), Grieķijas karalis * [[7. jūnijs]] — [[Toms Džonss]] (''Tom Jones''), velsiešu dziedātājs * [[17. jūnijs]] — [[Džordžs Akerlofs]] (''George Akerlof''), ASV ekonomists * [[22. jūnijs]] — [[Abāss Kijārostamī]] (عباس کیارستمی), Irānas kinorežisors (miris 2016. gadā) ;Jūlijs * [[2. jūlijs]] — [[Georgi Ivanovs]] (''Георги Иванов''), Bulgārijas kosmonauts * [[3. jūlijs]] — [[Ježijs Buzeks]] (''Jerzy Buzek''), Polijas politiķis * [[4. jūlijs]] — [[Valentīns Simoņenko]] (''Валентин Симоненко''), Ukrainas politiķis * [[6. jūlijs]] — [[Nursultans Nazarbajevs]] (''Нұрсұлтан Назарбаев''), Kazahstānas prezidents * [[7. jūlijs]] — [[Ringo Stārs]] (''Ringo Starr''), Lielbritānijas mūziķis * [[13. jūlijs]] — [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris * [[30. jūlijs]] — [[Klaivs Sinklers]] (''Clive Sinclair''), britu izgudrotājs ;Septembris * [[7. septembris]] — [[Dario Ardžento]] (''Dario Argento''), itāļu kinorežisors * [[11. septembris]] — [[Braiens De Palma]] (''Brian De Palma''), amerikāņu kinorežisors * [[22. septembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (mirusi 2019. gadā) ;Oktobris * [[9. oktobris]] — [[Džons Lenons]] (''John Lennon''), Lielbritānijas mūziķis (miris 1980. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru aktieris * [[23. oktobris]] — [[Pelē]] (''Pelé''), Brazīlijas futbolists * [[25. oktobris]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs ;Novembris * [[1. novembris]] — [[Berijs Sedlers]] (''Barry Sadler''), ASV rakstnieks un mūziķis (miris 1989. gadā) * [[4. novembris]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (miris 2022. gadā) * [[18. novembris]] — [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]] (قابوس بن سعيد آل سعيد), Omānas sultāns (miris 2020. gadā) * [[22. novembris]]: ** [[Terijs Giljams]] (''Terry Gilliam''), britu kinorežisors ** [[Andžejs Žulavskis]] (''Andrzej Żuławski''), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā) * [[27. novembris]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ASV aktieris, kaujas mākslu meistars (miris 1973. gadā) ;Decembris * [[21. decembris]] — [[Frenks Zapa]] (''Frank Zappa''), ASV mūziķis (miris 1993. gadā) == Miruši == * [[20. janvāris]] — [[Albēns Lermuzū]] (''Albin Lermusiaux''), franču vieglatlēts un sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Alfrēds Šneido]] (''Alfred Schneidau''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1867. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Īzaks Bābels]] (''Исаа́к Эммануи́лович Ба́бель''), krievu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) * [[4. februāris]] — [[Nikolajs Ježovs]] (''Николай Иванович Ежов''), padomju drošības dienesta darbinieks (dzimis 1895. gadā) * [[12. februāris]] — [[Filips Tomelins]] (''Philip Tomalin''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1856. gads) * [[26. februāris]] — [[Mihaels Hainišs]] (''Michael Hainisch''), Austrijas prezidents (dzimis 1858. gadā) * [[10. marts]] — [[Mihails Bulgakovs]] (Михаил Афанасьевич Булгаков), krievu rakstnieks (dzimis 1891. gadā) * [[26. marts]] — [[Spiridons Luiss]] (''Σπυρίδων Λούης'') grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (dzimis 1873. gadā) * [[14. maijs]] — [[Emma Goldmane]] (Emma Goldman), ebreju izcelsmes sabiedriska darbiniece (dzimusi 1869. gadā) * [[16. marts]] — [[Selma Lāgerlēva]] (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf), zviedru rakstniece (dzimusi 1858. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Gustavs Goslers]] (''Gustav Goßler''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Pauls Klē]] (''Paul Klee''), šveiciešu gleznotājs (dzimis 1879. gadā) * [[8. augusts]] — [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā) * [[21. augusts]] — [[Ļevs Trockis]] (''Лев Давидович Троцкий''), Krievijas revolucionārs (dzimis 1879. gadā) * [[30. augusts]] — [[Dž. Dž. Tomsons|Džozefs Džons Tomsons]] (''Joseph John Thomson''), angļu fiziķis (dzimis 1856. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Vladimirs Kepens]] (''Wladimir Köppen''), vācu dabas zinātnieks (dzimis 1846. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Ģula Kellners]] (''Gyula Kellner''), ungāru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas maratonā ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[23. septembris]] — [[Marsels van Krombrigs]] (''Marcel Van Crombrugge''), beļģu airētājs (dzimis 1880. gadā) * [[27. septembris]] — [[Valters Benjamins]] (''Walter Banjamin''), vācu filozofs un literatūrkritiķis (dzimis 1892. gadā) * [[9. novembris]] — [[Nevils Čemberlens]] (''Arthur Neville Chamberlain''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1869. gadā) * [[27. novembris]] — [[Nikolae Jorga]] (''Nicolae Iorga''), rumāņu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1871. gadā) * [[13. decembris]] — [[Manuels de Eskandons]] (''Manuel de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1857. gadā) * [[21. decembris]] — [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] (''Francis Scott Fitzgerald''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1896. gadā) {{Gg1}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1940. gads| ]] m452m6ee59u6ffkqzhrsipn1f0gsyz8 Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs7 4 60766 3670081 2813809 2022-08-14T05:20:26Z Bai-Bot 60304 /* Rīgas administratīvā iedalījuma apzīmēšana vol. 1 */sīkumi, replaced: .gad → . gad (2), [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{aan}} {{Kopienas portāla arhīvs}} == Brīvie attēli == Sveiki, kolēģi! Vēlējos painformēt, ka ar [[Lietotājs:Standfest|Standfesta]] palīdzību esmu atklājis ļoti vērtīgu attēlu ieguves vietu - [http://foto.lu.lv/index.html LU fotoarhīvu]. Bildes lielākoties ir ļoti labā izšķirtspējā, un ir atrodams paliels daudzums visādu Latvijas politiķu (ministri, zinātnieki u.c.). Pats jaukākais ir, ka [http://foto.lu.lv/res/autortiesiibas.html autortiesības] atļauj šos attēlus brīvi izmantot nekomercionālos mērķos ar nosacījumu, ka tiek pievienota atsauce uz autoru. Esmu izveidojis veidni, kuru pievienot attēliem: [[Veidne:LU fotoarhīvs]]. Tagad vienīgi kopīgiem spēkiem atliek sameklēt vajadzīgos attēlus pie rakstiem (dažkārt nepieciešams attēlus pagraizīt). Ja kādam ir brīvs laiks, derētu uztaisīt un pārtulkot veidni arī Commons, lai varētu bildes lādēt arī uz turieni. :) --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 10:57, 27 jūnijā, 2008 (UTC) :Ielādēt šos attēlus ''Commons'' jeb Vikikrātuvē noteikti nedrīkstēs - tur drīkst būt tikai pilnīgi brīvi attēli, t.i., tādi, kas izmantojami arī komerciālos nolūkos bez speciālas atļaujas prasīšanas un saskaņošanas. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 11:04, 27 jūnijā, 2008 (UTC) :Īstenībā uz šiem attēliem attiecas visas [[Vikipēdija:Godprātīga izmantošana|godprātīgas izmantošanas]] prasības. Sk. arī [[Attēla diskusija:Vērmanes dārzs - strūklaka.jpg|šeit]] un [[Lietotāja diskusija:Wordsthink#LU fotoarhīvs|šeit]]. Nekur arī nav teikts, ka attēlus drīkst "pagraizīt" :) Turklāt, ja jau attēlu izcelsmes lapās ir © , tad arī mūsu attiecīgajā autortiesību veidnē šim simbolam būtu jābūt, jo ''Creative Commons'' licences tur nekur nav pieminētas. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 11:23, 27 jūnijā, 2008 (UTC) ::Ok, parakājos pa Commons, par to taisnība. Taču, kas attiecas uz ''fair use'', gan negribas piekrist. Lapas autortiesībās pavisam skaidri ir rakstīts, ka attēli ir izmantojami bez maksas un bez saskaņošanas ar autoru (''fair use'' attēliem turpretī ievietotājs patstāvīgi nolemj, ka autoram nebūs šīs pretenzijas). Kā zināms Vikipēdija ir bezpeļņas projekts, tātad tai nav "reklāmas nolūka". © zīme pie attēliem šajā kontekstā (tas izriet no autortiesību sadaļas) nozīmē, ka autors saglabā tiesības lemt par attēlu izmantošanu reklāmas mērķiem, kā arī tiesības uz atsauces norādīšanu. Norādot atsaucē autoru un pievienojot veidni, kurā ir vēlreiz atzīmēts par aizliegumu attēlus izmantot reklāmas mērķiem, uzskatu, ka ir pilnībā apmierinātas autortiesību prasības. Papildus likt lielus un sarkanus © tādēļ, manuprāt, būtu nejēdzīgi. --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 12:07, 27 jūnijā, 2008 (UTC) :::Principā tev taisnība, tomēr tie lietotāji, kas neprot latviski, varētu tikt maldināti ar tām ''Creative Commons'' ikonām, jo, ieejot attēlu izcelsmes lapās, redzēs © . Mums nāksies agri vai vēlu skaidroties par to. Turklāt visu valodu vikipēdiju attēliem (ne tikai ''Commons'' vien) ir jābūt brīvi izmantojamiem '''jebkuriem''' nolūkiem - '''vienīgais''' izņēmums ir ''fair use''. Tāda diemžēl ir Vikipēdijas politika... Mēs jau vēl esam ļoti liberāli, salīdzinot ar dažām citām vikipēdijām, kas vispār aizliedz ielādēt attēlus - tajās nākas iztikt tikai ar ''Commons''. Un tas neliedz, teiksim, spāņu vikipēdijai būt vienai no lielākajām. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:22, 27 jūnijā, 2008 (UTC) ::No savas puses piebildīšu, ka šāds nosacījums, ka "obligāti pie [fotoattēla] jānorāda atsauci uz avotu", pilnīgi noteikti nozīmē, ka '''autora vārds un uzvārds''' vai vismaz avots "<code><nowiki>[http://foto.lu.lv Foto: LU Preses centrs]</nowiki></code>" jānorāda pie katras attēla publicēšanas reizes visur Vikipēdijā, t.i. '''visos rakstos, kur attēls iekļauts'''. Piemēram, attiecībā uz [[Ivars Godmanis|Godmaņa]] attēlu, rakstā zem bildes vajadzētu apmēram šādu parakstu: "Ivars Godmanis 1998. gadā, foto: Toms Grīnbergs, LU fotoarhīvs". ::Attēlu apgraizīšana nav atļauta, tajos LU fotoarhīva lietošanas noteikumos nekur nav teikts, ka būtu atļauts attēlus pārveidot. ::Informācijai, no [http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 Autortiesību likuma] 14. panta: "(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz: (...) 4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti; 5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;" ::--[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 12:54, 27 jūnijā, 2008 (UTC) :::Bet ko darīt ar kopbildēm [http://foto.lu.lv/arhiivs/2007/b_feb/07/slides/IMG_9973.html] kur ir piemēram Aleksandrs Šostaks? :::Būtu labi ja varētu izgriezt tieši viņu, jo visu bildi jau nelikšu. [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]] 12:57, 27 jūnijā, 2008 :::(UTC) ::::Manuprāt, vajadzīga autora piekrišana. (Turpat norādīts e-pasts: Toms.Grinbergs-lu.lv, aizrakstīsi?). --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 13:27, 27 jūnijā, 2008 (UTC) :::::Nevajag krist absurdā. Pirmkārt, autortiesības attiecas uz darba izplatīšanu, un es varu darīt ar aizsargātu attēlu ko vien gribu, ja vien to nepubliskoju. Otrkārt, šie attēli tiek izplatīti no ASV serveriem, tāpēc LR likumi uz to neattiecas, bet attiecas ASV, un tur ir atļauts tos pielāgot. Treškārt, vajag taču saglabāt kaut kādu veselo saprātu, jo prasīt atļauju par bildes apgriešanu vienkārši nešķiet sakarīgi. '''[[Lietotājs:Reinis Ivanovs|Reinis]]'''<sup>[[Lietotāja diskusija:Reinis Ivanovs|runāt]]</sup> 17:45, 27 jūnijā, 2008 (UTC) ::::::Nu jā, bet kas gan ir ievietošana Vikipēdijā, ja ne izplatīšana un publiskošana? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:15, 27 jūnijā, 2008 (UTC) :::Es šo lapu uzraku jau pirms ļoti ilga laika un toreiz angļu Vikipēdijā jautāju vai drīkst izmantot uz ko man atbildēja, ka, ja ir aizliegta darba izmantošana reklāmās, tad nevar un šis te ir izmatojams tikai kā ''fair use'' ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 14:08, 27 jūnijā, 2008 (UTC) ::LU fotoarhīva attēlus '''nevar''' izmantot Vikipēdijā, jo komerciālus pielietojumus izslēdzošas licenzes '''nav''' savietojamas ar GFDL. Saskaņā ar GFDL, Vikipēdiju ir atļauts izmantot arī komerciāliem mērķiem, tāpēc jebkāds materiāls, kas to ierobežo, '''kategoriski nevar''' tikt izmantots Vikipēdijā. '''[[Lietotājs:Reinis Ivanovs|Reinis]]'''<sup>[[Lietotāja diskusija:Reinis Ivanovs|runāt]]</sup> 17:24, 27 jūnijā, 2008 (UTC) :::Pagaidiet, es pārdomāju. Es iesāku rakstīt, ka "godprātīga lietošana" nav saistīta ar Latvijas likumdošanu un šeit aktuāls ir tikai LR Autortiesību likums, bet sapratu, ka Vikipēdijas serveri neatrodas Latvijā, tāpēc Autortiesību likums tur nav saistošs. Uz to attiecas vietējie ASV likumi (t.sk. ''fair use'') un starptautiskās autortiesību normas. Tas nozīmē, ka augstāk citētais 20.pants nav jāņem vērā. Protams, nešaubīgi uz to varētu atbildēt tikai autortiesību jurists. '''[[Lietotājs:Reinis Ivanovs|Reinis]]'''<sup>[[Lietotāja diskusija:Reinis Ivanovs|runāt]]</sup> 17:37, 27 jūnijā, 2008 (UTC) ::::Nu nu, Reini, nevajag jau arī stāstīt, ka viss, kas nav GDFL, Vikipēdijā nav izmantojams. Ar ''fair use'' attēliem pilnas Vikipēdijas! ::::Nokomentējot Jūzera teikto, atsauci ievietot attēlam arī katrā rakstā ir absurda ideja. Arī ziņu portālos neviens pirmajā lapā neliek atsauci bildēm, bet gan pie paša raksta. Iesaku pievērst uzmanību arī citētajā likumā rakstītajam savienojumam par vārda "pienācīgu norādīšanu". Es uzskatu, ka Vikipēdijas sistēma, kurā uzklikšķinot uz bildes parādās visa informācija, pilnībā uzskatāma par "pienācīgu norādīšanu". Ja Toma viedoklis šajā jautājumā atšķiras, viņam kā autoram pēc likuma ir tiesības iebilst. Pamazām virzoties uz diskusijas beigām (cerams), vēlos atzīmēt, ka fotogrāfijas būtu izmantojamas Vikipēdijā, jo no tām daudzas ir ļoti nozīmīgas un nepieciešamas, un vienīgais nelielais šķērslis ir ierobežojums reklāmas mērķiem. Veidne, kuru izveidoju, un kuru pieveidojām, faktiski jau ir "godprātīgas lietošanas" veidne. Ja kādam nepatīk noformatējums vai ir uzlabojumi tekstam utt., veidnes diskusijā var ievietot piedāvājumus. --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 19:26, 27 jūnijā, 2008 (UTC) :::::Uzskatu, ka atsauču ievietošana attēla lapā ir pilnīgi pietiekama (tam galu galā tās domātas!) un piesārņot rakstus ar papildus uzrakstiem zem attēliem nevajadzētu. Drukātās enciklopēdijās ir savādāk, tur jau tādas iespējas nav. Ierobežojums uz reklāmu diemžēl priekš Vikipēdijas ir stipri nozīmīgs un visiem LU fotoarhīva attēliem jāatbilst ''fair use'' kritērijiem (t.i., stingri ņemot, to [[:Attēls:Ivars Godmanis.jpg|Godmaņa foto]] nedrīkstētu ievietot Vikipēdijā). Neviens neliedz ievietot ārēju saiti uz attiecīgo fotoarhīva lapu. Kas attiecas uz [[Veidne:LU fotoarhīvs|LU fotoarhīva veidni]] - domāju, ka sarkanais © simbols tur ir obligāti nepieciešams, pašreizējie ir tīrākā patvaļa :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:48, 27 jūnijā, 2008 (UTC) Jautājums par tēmu, bet tajā pašā laika ne gluži par tēmu. Nesen nopirku fotoaparātu un biju ekskursijā uz Latgali. Safotogrāfēju daudzas lietas (ar domu, ka varētu likt Vikipēdijā), piemēram, Aglonas katedrāli. Gribējās zināt, vai es šīs bildes drīkstu likt vikipēdijā, konkrēti iekš Commons un kāda licence man ir jānorāda, ja drīkst? Pluss vēl viens jautājiens. Pieņemsim, ka es to pašu Godmani redzu uz ielas un nofotogrāfēju. Vai arī tad es viņu drīkst likt iekš vikipēdijas bez viņa paša ziņas, jo man jau pašam negribētos, lai vikipēdijā kurš katrs varētu ielikt manu bildi, kas mani nofotogrāfējis? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 21:32, 1 jūlijā, 2008 (UTC) Autortiesību objekts ir fotogrāfija un tās autors ir fotogrāfs. Pats autors var noteikt, kāda licence dodama saviem darbiem (piem. Own work, all rights released (Public Domain) nozīmē, ka autors to pats publicē publiskajā telpā un piešķir visiem šajā telpā visas darba izmantošanas u.c. tiesības, izņemot tās, kuras likums neļauj atsavināt autoram). Ja fotogrāfijā ir redzamas citas personas, viņām nav prasāma atļauja, ja fotografēšana notikusi publiskā vietā un šāda darba autors ir fotogrāfs. Izņēmums ir gadījumos, kad, piemēram, fotografēts privātā telpā vai fotogrāfijas publicēšana pārkāpj attēlā redzamo personu privātās dzīves neaizskaramību vai var kaitēt personas godam. Nedrīkst arī publicēt tādas fotogrāfijas, kurās redzams cits autortiesību objekts, kas atrodas privātā telpā (piem. muzejā esošu gleznu nevar nofotografēt un tad šo fotogrāfiju publicēt bez gleznas autora atļaujas).--[[Lietotājs:Juristiltins|Juris Y. T.]] 21:56, 1 jūlijā, 2008 (UTC) :Ar savām fotogrāfijām, kas fotografētas publiskā telpā, tu vari darīt ko vien vēlies. Es tās apzīmēju ar <nowiki>{{self}}</nowiki>. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:07, 1 jūlijā, 2008 (UTC) {| cellspacing="8" cellpadding="0" style="width:100%; clear:both; margin:0.5em auto; background-color:#f7f8ff; border:2px solid #8888aa;" | [[Attēls:PD-icon.svg|55px]] | <center>Es, '''šī attēla autors''', labprātīgi nododu to [[w:public domain|sabiedrības lietošanā]].<br />Ja tas juridiski nav iespējams <small>(piemēram, to nevar izdarīt saskaņā ar Latvijas likumiem)</small>,<br /> ''es atdodu visas tiesības uz šī darba izmantošanu '''jebkuriem mērķiem''' bez nekādiem noteikumiem, izņemot gadījumus, ko paredz likums.''</center> |} ::[[:commons:Commons:Derivative works|Te var palasīt sīkāk]] par ''commons'' ievietojamiem tā saucamajiem atvasinātajiem darbiem. Par celtnēm - [[:commons:Commons:Freedom of panorama|šeit]]. [[:commons:Commons:Image casebook|Šo]] arī lietderīgi izlasīt :) Cik sapratu no tā visa, tad objektu, uz kuriem neattiecas autortiesības (piemēram, gleznas, kuru autors miris pirms vairāk nekā 70 gadiem vai tā pati Aglonas katedrāle) fotogrāfijas, protams, ir brīvi izmantojamas. Par to ''freedom of panorama'' īsti nesapratu - sanāk, ka Latvijā publiskā telpā fotografēti attēli izmantojami tikai nekomerciāliem mērķiem? Tātad, ja celtnes arhitekts miris pirms mazāk nekā 70 gadiem, uz tās fotogrāfiju attiecas autortiesības, lai cik arī tas murgaini neizklausītos. Par personas tiesībām uz savu attēlu var palasīt [http://www.vcb.lv/zinojumi/Tiesibas_uz_attelu.pdf šeit], [http://www.borenius.lv/upload/LI_LunT.pdf šeit] un [http://www.politika.lv/index.php?id=4839 šeit]. Arī nebūt viss nav tik viennozīmīgi... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:08, 2 jūlijā, 2008 (UTC) :::Vot par to ''freedom of panorama'' un Latviju varētu noskaidrot, jo no tā izriet, ja pareizi tur rakstīts, ka vikipēdijā nedrīkst ievietot, piemēram šādus attēlus (kaut tas ir ''commons''): :::[[Attēls:Riga ortseingang.jpg|100px]] vai [[Attēls:Riga - City Hall.jpg|100px]] :::Diezgan absurdi, lai neteiktu vairāk. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:48, 2 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Es vispār mūsu Autortiesību likuma 25. punktu nespēju saprast: 25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana (1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu raidorganizācijām atļauts izmantot raidīšanai. (2) Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos. ::::Pirmajā punktā teikts, ka atļauts raidorganizācijām raidīt, otrajā, ka uz to neattiecas. Vai Vikipēdiju var uzskatīt par raidorganizāciju? Bet komerciāliem nolūkiem tā vai tā nevar izmantot, tātad Feena minētie piemēri tiešām formāli nav liekami ''Commons''.--[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:36, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Man šķiet, ka uz mums attiecas 19. pantā teiktais, ka publiski izstādītu vai pieejamu darbu var izmantot bez autora piekrišanas un atlīdzības, jo 25. pantā ir runa par attēlojumiem, kas drīzāk izklausās pēc tā, ka domāts kaut kas, kas jau ir reprodukcija un doma, šķiet, ir, ka neviens tevi nesitīs, ja netīšām nofotogrāfēsi ar autortiesībām aizsargātu fotogrāfiju, ja vien tu, teiksim, nepārfotografēsi to, lai pavairotu un pārdotu. ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 03:02, 4 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Visa nelaime jau ir tur, ka Vikipēdijas materiālus jebkuram '''ir''' tiesības pavairot un pārdot. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:51, 4 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Ja Latvijā nebūtu ''freedom of panorama'' nevienu fotogrāfiju, kur redzams kāds no Rīgas debeskrāpjiem, tiltiem vai pieminekļiem nevarētu izmantot komerciāli, bet realitātē šādus attēlus izmanto un nav dzirdēts, ka tas būtu autortiesību pārkāpums, piemēram, [http://commons.wikimedia.org/wiki/Image:Riga_Liberty_Statue.jpg šitāds attēls], kur ir vismaz trīs objekti, ko varētu aizsargāt autortiesības - Brīvības piemineklis, viesnīca Latvija un reklāma ar Dienas logo - mierīgi varētu būt pastkarte, turklāt tik labi pazīstami objekti kā Brīvības piemineklis tiek izmantoti visur kur. Vadoties pēc veselā saprāta būtu jāpieņem, ka Latvijā var fotografēt un komerciāli izmantot publiski pieejamus objektus, kā tas sanāk pēc likuma 19. panta. ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 14:00, 4 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::Pēc veselā saprāta - protams! Diemžēl juristi ne vienmēr vadās pēc veselā saprāta, bet gan pēc likuma burta :( [http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/105151 Šis murgs] vien jau ir ko vērts... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:06, 4 jūlijā, 2008 (UTC) == MelancholieBot (izvērtās diskusijā par birokrātiem un adminiem) == Vai kāds, kas to var un māk izdarīt, varētu pievienot [[Lietotājs:MelancholieBot|MelancholieBot]] pie botiem, savādāk viņa veiktās izmaiņas parādās pie [[Special:RecentChanges|pēdējām izmaiņām]] un tas mazliet traucē, ja esmu uzlicis, lai botus nerāda. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 21:07, 1 jūlijā, 2008 (UTC) :To var izdarīt tikai birokrāts, bet [[Lietotājs:Tail|Tail]] ir kaut kur pazudusi... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:08, 2 jūlijā, 2008 (UTC) :Kautkādā mērā šo problēmu varētu risināt uzliekot lai nerāda arī maznozīmīgos (bet tad nerādīsies arī pārējo lietotāju maznozīmīgie labojumi). Tail pēdējais labojums bija [http://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Tail 27. martā]. Pēdējā vieta, kur es viņu vispār esmu manījis ir [https://wikimedia.spi-inc.org/index.php/Special:Boardvote/list Wikimedia Board of Trustees election] (kur toreiz (1.-21. jūnijs), no lv vikipēdijas nobalsoja tikai 2 lietotāji). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 09:29, 2 jūlijā, 2008 (UTC) ::Iedodiet man birokrāta tiesības un visu sataisīšu. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:46, 2 jūlijā, 2008 (UTC) :::Tev ir tiesības klusēt. Un uz advokātu. '''[[Lietotājs:Reinis Ivanovs|Reinis]]'''<sup>[[Lietotāja diskusija:Reinis Ivanovs|runāt]]</sup> 03:17, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Un kā tas bija jāsaprot? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:00, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :Ar botiem kārtība ir tāda: bota operators izliek lūgumu piešķirt bota statusu (ja viņš pats to nedara, tad varam uzaicināt; var vēl arī pabrīdināt, ja viņs to nedarīs, tad varam bloķēt). Tad mēs apspriežam viņa devumu. Ja viss ir ok, tad birokrāts piešķir attiecīgo statusu. Tas notiek lapā [[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi|Bota statusa pieteikumi]]. [[Lietotājs:Tail|Tail]], lūdzu pievērs uzmanību šai lapai. Šeit jau 2 pieteikušies.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:58, 2 jūlijā, 2008 (UTC) Būtu ērtāk, ja būtu vismaz 2 birokrāti. [[Special:Contributions/91.142.13.108|91.142.13.108]] 06:07, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::Arī lietotāju vārdi varētu nebūt tik sarežģīti, kā <nowiki>[[Lietotājs:91.142.13.108]]</nowiki> :) --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 06:11, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :::Es jau nesaku ka tam jābut man, tikpat labi otrs birokrāts vari būt tu. [[Special:Contributions/91.142.13.108|91.142.13.108]] 06:25, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Nekā nebija - es gribu būt birokrāts, esmu darbadienās pieejams darba laikā (ik pa laikam iemetu acis vikipēdijā, kad iepauzēju darbā) un arī brīvdienās nekur īpaši apkārt nedauzos. P.S. Tā IP adrese tiešām raisa zināmu interesi. Tas ir kā reģistrēts lietotāja vārds jeb kāds vēlas anonimizēties? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:33, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Vispār, ja Tail ilgi nerādīsies, to otro birokrātu vajadzēs. Ierosinu,pretēji krishjaanim, kurš pieprasa sevi par birokrātu pats :), to izvēlēties balsojumā no adminiem (protams, vispirms paprasot admina atļauju un balsojot tiem lietotājiem, kuri aktīvi piedalās vikipēdijas darbā). Kad balsojums būs galā, varam sūtīt vēsti kādam no stjuartiem, lai tas piešķir attiecīgās tiesības. Nu bet pagaidām gaidam Tail. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 07:29, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Nu es jau pilnīgā nopietnībā apzinos, ka ar eksistējošo "aktīvo vikipēdistu" iekšējo politisko pārliecību un pēdējo mēnešu diskusiju vēsturi, es drīzāk uzvarētu Obamu ASV prezidenta vēlēšanās nekā tiktu te par birokrātu. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 07:54, 3 jūlijā, 2008 (UTC) Oj, papildinājumns, nepamanīju ka birokrāti varēs būt tikai admini - tad jau Obama var saturēties - es jau nāku. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 08:12, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Pie reizes varētu izveidot balsojumu par sysopiem. Tie kas grib, var sevi izvirzīt kā kandidātu un pārējie lietotāji izvēlas, vai šie būs vai nebūs sistēmas operatori. Katrā ziņā neatbalstu, ka par birokrātu kļūst kāds, kas iepriekš nav bijis administrators. Vajag starpposmu. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 08:39, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Būtu tikai dīvaini ja tu kā adminstrators atbalstītu arī ne-adminstratoru iespēju kļūt par birokrātu. Es savus tā sauktos plusus jau pieminēju, pie tam adminstrēt es negribu (nu labi - gribu, bet es varētu mierīgi bez tā iztikt), es gribētu birokratizēt. ''Es vēl varētu pamurgot par iepuvušo adminstratoru kabalistisko kopumu, kas slēgti kontrolē cionisma dienasgrāmatu - tas ir - vikipēdiju.'' Bet es neesmu ne IGLALI ne viluzorās skolas pārstāvist tāpēc to neteikšu. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 08:45, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::Starp citu, es neesmu administrators. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 08:58, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::Žēl to dzirdēt. Būšu birokrāts - tevi noteikti ieceltu, jo tu jau nu atbilstu tam "aktīvais vikipēdists" statusam. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:12, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::Parasti, birokrāti ir arī admini. (tā līdz šim lielākoties ir bijis)(lai arī pēc [[Special:ListGroupRights|šitā]] droši nevar pateikt (vai arī attiecīgais saraksts ir saīsiņāts, lai neaizņemtu pārāk daudz vietas)). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 09:15, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::Es piedāvājaos būt par ''backup'' birokrātu, man tās adminstratora tiesības nav vajadzīgas kā gaiss, lai gan es, protams, neatteiktos. Bet ja ir nepieciešams izdarīt kaut kādas darbības - kaut vai salikt kaut kādus ķekšus/tiesības, lai bots nemaisa gaisu "pēdējās izmaiņas", tad es varētu to darīt. Dažiem šķiet ir iemetusies paranoja vai arī kaut kādi aizspriedumi. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:29, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::: :) :) :) Bet te tiešām ir jātaisa balsojums, ja tik tālu nonāk, ka Tail neparādās. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 08:08, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Nu jā, viņas pēdējā izmaiņa vikipēdijā ir bijusi pirms vairāk kā 3 mēnešiem. Pirms tam, viņa nekad nebija nozudusi no vikipēdijas, uz vairāk kā mēnesi. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 09:15, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::: Ptu, ptu, ptu. Cerams, ka nekas ļauns nav noticis --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 09:19, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::: Es arī redzu balsošanu kā piemērotāko risinājumu. Var jau vēl arī viņai ierakstīt lietotājas diskusijā, lai apskata šo mūsu diskusiju, jo varbūt ik pa laikam Tail Vikipēdijā ieskatās, vienkārši neizdara labojumus. Taču, arī ja viņa parādīsies, neredzu iemeslu, lai mums nevarētu būt 2 birokrāti. -- [[Lietotājs:Mrom|Mrom]] 09:25, 3 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::: Piekrītu balsošanas sarīkošanai, šādā situācijā papildus birokrāts nenāktu par ļaunu, tāpat arī administratoru skaits sen nav palielināts (pirms kāda laika [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Gribētu pateikties|jau bija tāda doma]] sakarā ar to nakts vandāļu savaldīšanu). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:49, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::: Tad, līdz kuram datumam gaidam? Un tos sysopus arī vajadzētu papildināt. Mana pirmā kandidatūra - [[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]], kā arī vēl daži :). --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:54, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::::Atbalstu, nebūtu laiks Arhivēt diskusijas (Šī lapa ir 168 kilobaitus liela)? [[Lietotājs:Gamerzx|Gamerzx]] 21:00, 3 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::::Nu ar šito gājienu tu gan (patīkami) pārsteidzi. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:08, 4 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::::Tail gadienā nav e-pasta ? Man šķiet, citur botus bloķē kamēr tie nav saņēmuši atļauju arī tad, ja īpašnieks prasa atļauju. Manuprāt, vēlviens birokrāts noderētu arī, ja Tail parādītos. Vai mēs nevaram nobalsot un prasīt, lai kāds no Meta uzliek attiecīgajam lietotājam tiesības ? SpeedKing, priekškam vajag tādu lapu, kur katrs memļaks, kas dzīvē neko nav sasniedzis un vispār tikko piereģistrējies var gaudot, ka grib būt admins, ja ir tādas ambīcijas var taču paprasīt kopienas portālā vai nomācoši bieži redzamās vietās atgādināt par savu tiesību ierobežotību. :::::::::::P.S. Arhivēt diskusijas var jebkurš, jāpārvieto lapa uz arhīvu/ jāizveido arhīva lapa un vienā vai otrā virzienā jāpārkopē aktuālās/neaktuālās dikusijas ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 02:28, 4 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::::::Labi, tas bija pārspīlējums, jo nemaz tik daudz to kandidātu nav. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 07:50, 4 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::::::No otras puses, ja tā padomā, varētu izveidot lapu, kur citi var kādu izvirzīt par adminu, citādi daži, kuri sen būtu pelnījuši šo statusu paliek neievēroti, jo darbojas tik aktīvi, ka labai daļai pārējo liekas, ka cilvēks jau ir admins. ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 14:10, 4 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::::::::Pagaidām šim mērķim ir pieticis ar Kopienas portālu, tomēr ļoti daudzās vikipēdijās ir speciāla lapa, turklāt tad arī attiecīgās diskusijas un balsošanas nesaplūstu ar pārējo problēmu masu un būtu ērtāk uz tām atsaukties vajadzības gadījumā. Varbūt izveidot lapu [[Vikipēdija:Administratora statusa kandidāti]] vai ar kādu līdzīgu nosaukumu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:22, 4 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::::::::Man liekas, ka šim mērķim joprojām pietiek ar Kopienas portālu. Piekrītu, ka būtu laiks izvirzīt jaunus adminus. Un arī jaunus birokrātus (šīs sadaļas galvenā tēma). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 18:25, 4 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::::::::::Varbūt tomer beigsim diskutēt un sāksim balsošanu? Ja vajadzēs, izveidosim arī kandidātu lapu un tajā pēc tam ievietosim balsošanu arhīvus. Ja ir iespējams, izvirzu savu kandidatūru sistēmas operatora vietai. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 16:06, 6 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::::::::::Es atbalstu tavu kandidatūru. Bet varbūt vajadzētu izveidot jaunu sadaļu šim pasākumam ? (Šīs sadaļas nosaukums liek domāt, ka runa ir tikai par botu) ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 16:56, 6 jūlijā, 2008 (UTC) Es paskatījos Metā - izskatās, ka, lai veiksmīgi tiktu pie vēl viena birokrāta, ja Tail drīz neparādīsies, mums vajadzētu izveidot atsevišķu balsošanas lapu, kuru varbūt pat būtu lietderīgi iztulkot angliski, uz kuru pamatojoties cilvēks, kuru mēs iebalsojam varētu Metā pieprasīt sev birokrāta statusu. Starp citu, birokrātam ir trīs funkcijas - apstiprināt botus, piešķirt admina vai birokrāta statusu citiem lietotājiem un mainīt lietotāja vārdu - teorētiski mēs varam caur Metu prasīt, lai šīs lietas izdara stewards (tas gan ir paredzēts projektiem kuriem nav lietotāju un birokrātu, kas nozīmē, ka ir gari jāskaidro, kāpēc to izdarīt netiek prasīts mūsu birokrātam). Tāds pats piņķerīgs pasākums attiecās uz admina statusu, tāpēc varbūt ar to vajadzētu pagaidīt kamēr būsim tikuši pie birokrāta (lai gan apspriest SpeedKing kandidatūru jau var tā pat) ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 17:55, 6 jūlijā, 2008 (UTC) :Mans priekšlikums: esošie [[Vikipēdija:Sistēmas operatori|sistēmas operatori]] no sava vidus izvirza kandidātu [[Vikipēdija:Birokrāti|birokrāta]] statusam. Tad šis kandidāts tālāk kārto savas piekļuves tiesības, iesniedzot pieprasījumu [http://meta.wikimedia.org/wiki/Requests_for_permissions šeit] un, diskutējot, kā to dara visi, kas ir pieteikušies sistēmas birokrāta statusam. Tiklīdz mums būs viens birokrāts, būtu jāizveido normāla administratoru iecelšanas procedūra un tikai tad jāsāk balsojumi par jaunu administratoru iecelšanu.--[[Lietotājs:Juristiltins|Juris Y. T.]] 20:59, 6 jūlijā, 2008 (UTC) ::Piedāvāju, ko citu - izvirzam visus adminus automātiski, admini, kas ir ar mieru pasaka, ka piekrīt sevis izvirzīšanai (tie, kas nepiekrīt automātiski atkrīt, tātad nebūs nekādu pārpratumu ar tiem, kas vairs nav aktīvi) un balso visi (lai kaut ko nokārtotu caur metu ir vajadzīgs kopienas atbalsts). Tīri tehniski varētu darīt šādi - uztaisam balsošanas lapu, kurā ieliekam visu adminu sarakstu, tie kas ir ar mieru nedēļas laikā parakstās pie sava vārda, pēc tam notiek balsošana par tiem, kas ir ar mieru, kas notiek pēc tāda principa kā parasti notiek balsošana - divas nedēļas, iespējamie varianti un iespēja atbalstīt vai neatbalstīt ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 21:53, 6 jūlijā, 2008 (UTC) ::Doma laba, tā mēs varētu izdarīt, tad ar Metu droši vien būtu mazāk problēmu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:59, 6 jūlijā, 2008 (UTC) :::Tātad: sākumā izvirza visus adminus par birokrātiem... (Xil variantā). Kad tas viss ir pabeigts un ir jauni birokrāti, tad organizē balsošanu par jauniem adminiem. Sākumā tād būs jāveido balsošanas lapu par birokrātiem. Kāds būs tās lapas nosaukums? -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 10:13, 8 jūlijā, 2008 (UTC) :::: Piekrītu un iesaku ko tādu - [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts]]. --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 11:15, 8 jūlijā, 2008 (UTC) :::: P.S. Aizsūtīju [[Lietotājs:Tail|Tail]] e-pastu ar lūgumu ieskatīties šai diskusijā. --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 11:41, 8 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Tad pagaidīsim kadu laiciņu (varbūt viņa ir atvaļinājumā). Ja nebūs nekādu ziņu, tad lemsim tālāk par kādu birokrātu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 13:31, 8 jūlijā, 2008 (UTC) :::::: Nekas neliedz balsošanas procesu sākt jau tagad, optimālā gadījumā pēc pāris nedēļām būs gan izvēlēts papildu birokrāta kandidāts, gan atsaukusies Tail. Ja Tail nebūs atsaukusies, jaunais kandidāts "ar karogu rokās" varēs doties uz Meta, diskutēt ar stjuartiem. --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 15:13, 8 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Varbūt balsošanai jāpievieno jautājums vai mums vispār vajag jaunu birokrātu ? Psiholoģiski tas tomēr nozīmē vairāk nekā tās trīs tehniskās iespējas ko birokrāts dabū klāt pie admina iespējām. Iespējams pārskatāmībai vajadzētu izdalīt pasākumu pa divām balsošanas lapām - viena, kur noskaidrojam šo jautājumu un kandidātus un otra balsošanai par kandidātiem ? ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 15:59, 8 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::To var apvienot. (Attiecīgās balsošanas lapas sākumā būtu balsošana par to vai vispār vajag birokrātu, pēc tam, kad šī balsošana ir beigusies ar rezultātu, ka vajag birokrātu, tajā pašā lapā, tālāk uzsāk jaunu balsošanu par to kas tieši tad būs birokrāts(i). (Ja iepriekšēja balsošanā nobalso, ka vajag birokrātu, ja nobalso, ka nevajag, tad tālākā daļa atkrīt)). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:38, 8 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Es jau nepiedāvāju šo jautājumu izlemt atsevišķi - ar manu ierosinājumu tāpat sanāk divi termiņi - viena nedēļa, kad tiek apzināti kadidāti + divas nedēļas balsošana, kad pirmā daļa būs beigusies tā balsošanas lapā tikai traucēs. Jautājumu vai vajag pievienotu vienai no šīm daļām, labāk pirmajai, jo ja izlemjam, ka nevajag, nebūs jātaisa otra lapa ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 20:15, 8 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::Nu OK. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 03:52, 9 jūlijā, 2008 (UTC) Esmu dzīva un šeit, nupat atpakaļ no brīvdienām, bet pēdējos mēnešos vienkārši nokrāvusies ar darbiem. :) Tikšu galā ar botiem un tamlīdzīgi, par pārējo skatieties un balsojiet. --[[Lietotājs:Tail|Tail]] 19:17, 13 jūlijā, 2008 (UTC) == Starpwiki saites == Varbūt kāds zin, kur var apskatīt piemēram angļu vikipēdijas rakstus, kuriem ir visvairāk starpwiki saišu. Tādā veidā varētu apzināt tos rakstus, kuri citās vikipēdijās ir, bet mums, latviešiem, nav. Mans mērķis ir tos pievienot pie [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgajiem rakstiem]]. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 09:11, 4 jūlijā, 2008 (UTC) :Šķiet, ka esmu kaut ko tādu manījis, bet toreiz, kad skatījos, tam bija atslēgta atjaunošana. Varbūt es to nosapņoju, bet tāds saraksts patiešām būtu noderīgs. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:17, 4 jūlijā, 2008 (UTC) ::Pats pašlaik meklēju tādu rīku, kas no vikipēdijas ģenerētu sarakstu raksta nosaukums + interwiki skaits, bet pagaidām esmu atradis tikai db dumpu ar nosaukums + interwiki, bet tas ir sql un pārāk liels pēc apjoma, lai varētu to normāli lietot. Ja kādam ir izdevies atrast kādu rīku - būtu ļoti pateicīgs, ja ziņotu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 09:27, 4 jūlijā, 2008 (UTC) :::Es vienīgi zinu, ka ļoti daudzās Vikipēdijās ir raksti par gadiem un arī par datumiem. Mūsu Vikipēdijai šie raksti būtu ļoti vajadzīgi. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romanskolduns]][[Lietotāja diskusija:Romanskolduns|°]] 09:50, 4 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Bet šos rakstus vajag veidot dabīgi un nesteidzoties. Vispār jau šie rakstu vajadzība ir pašsaprotama un pamazām tie top. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:52, 4 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Vēl varētu paskatīties [[Special:WantedPages|šeit]], lai saprastu, cik vajadzīgi ir raksti par gadiem. Būtu jācenšas veidot arī pārējos sarkanos rakstus, kas tur ir. Tie tad arī ir tie, kas noteikti jau ir citās Vikipēdijās, un kurus vajag pievienot pie vajadzīgajiem rakstiem. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romanskolduns]][[Lietotāja diskusija:Romanskolduns|°]] 10:27, 4 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Tie dati gan ir visai novecojuši (nav atjaunoti kopš 2007. gada septembra). Tajā sarakstā bija salikti linki uz lapām, uz kurām esošajās lapās ir visvairāk saišu. Liela daļa no šādiem rakstiem tur bija tikai tāpēc, ka saite uz turieni bija ielikta kādā veidnē, kas ir salikta ļoti daudzās lapās. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 10:34, 4 jūlijā, 2008 (UTC) Atradu kaut ko līdzīgu tam ko vēlējos ([http://meta.wikimedia.org/wiki/Common_Interwiki_links šeit]) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 10:30, 4 jūlijā, 2008 (UTC) == "Izmainīt šo sadaļu" == Laikam par šo tēmu rakstu jau otro reizi (kļūstu kašķīgs - ''vecums''). Ir ''spiedīga'' nepieciešamība uztaisīt atsevišķu "pogu" raksta ''sākuma'' rediģēšanai. Lai nevajadzētu taisīt vaļā visu rakstu dēļ tā, lai ievada veidnē šo to pielabotu. Angļu un citās viki tāda fiška ir. Pac uztaisīt nemāku. HELP! :( --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 15:41, 5 jūlijā, 2008 (UTC) :Sameklē angļu Vikipēdijā sev javaskriptu kādu ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 19:53, 5 jūlijā, 2008 (UTC) ::Nesapratu!... Tas ka man angļu vikipēdijā rādās "Edit lead section", tas nozīmē, ka man ir kāds skrips ieperinājies ? :) --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 19:57, 5 jūlijā, 2008 (UTC) :::Hmm, Kikos, ir gan, sk. [[:en:User:Kikos/monobook.js]], turklāt izkatās, ka tu pats to tur esi ielicis ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 20:02, 5 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Tas jau attiecas tikai uz wikEd'u. Tas strādā un baigi laps (tikai resursus paģērē). Mana problēma ir par raksta sākumsadaļas separātu editēšanu - t.i. - lai varu atvērt '''tikai''' sākumsadaļu. Ļoti vērtīgi lieliem rakstiem. Angļu vikipēdijā (vismaz man) iepretī raksta nosaukumam labajā maliņā ir uzraksts <nowiki>[edit]</nowiki>, kas ļauj atvērt raksta daļu līdz pirmajam apakšvirsrakstam. Latviešu vikipēdijā tāda nav. Čto ģelaķ? --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 20:07, 5 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Tas wikEd skripts laikam nebūs pie vainas. Angļu vikipēdijā man tāda poga nerādās, krievu - rādās. Nebiju nemaz pievērsis uzmanību. Jārok dziļāk... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:28, 5 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Ok, jebkurā gadījumā - tu vari sev sameklēt skriptu, kas tev ļautu to dabūt arī šeit. Kas attiecās uz to no kurienes tas ir - vai tu gadījumā neesi angļu Vikipēdijā zem Preferences/Gadgets/User interface gadgets atķeksējis tādu opciju (trešo no augšas) ? ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 20:41, 5 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Esmu atķeksējis, ''sorry'', vainīgs. Kur lai pie mums ko atķeksēju? --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 20:45, 5 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::Khm, mums būtu jāpievieno tāda lapa (neizskatās sarežģīti: reku apraksts [[mw:Extension:Gadgets|Extension:Gadgets]]), bet tad ir jāpārkopē kaut kur skripti no angļiem un jāizdomā, ko tur likt. Šis javaskripts ir dabūjams [[:en:User:Alex Smotrov/edittop.js]] - iekopē savā skriptu lapā un tev būs ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 20:54, 5 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::Uztaisīju. Nav. Vai nav vajadzīga kautkāda lokalizācija? Ne ar ko nekožas? --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 21:19, 5 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::::Tava skriptu lapa ir [[Lietotājs:Kikos/monobook.js]] (man likās, ka es to augstāk teicu/ka tu zini, piedod), nevis tā ko tu uztaisīji ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 21:26, 5 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::::Man tas penteris jāliek tur monobookā galā/sākumā? Ar atstarpi/bez? Nu [[dunduks]] esmu, ko padarīsi :) --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 21:29, 5 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::::'''Jesssssssss!''' Sanāca! izdzēsiet man kāds kas drīkst to [[Lietotājs:Kikos/edittop.js]], lai nemaitā gaisu. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 21:32, 5 jūlijā, 2008 (UTC) == Atradumi tīklā == Atradu interesantu statistikas verķi, kurš parāda apmeklējumu skaitu jebkuram rakstam. - http://stats.grok.se/lv/200806/Latvija --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 11:43, 7 jūlijā, 2008 (UTC) :Izskatās neslikti, vienīgi drusku mulsina tas, ka viņš atrod apmeklējumus arī rakstiem, kas tajā laikā vēl nav bijuši uzrakstīti (varbūt tiek skaitīti arī klikšķi uz sarkanajām saitēm). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:05, 7 jūlijā, 2008 (UTC) ::Varbūt, jo manam [[Šrīnivāsa Rāmānudžans]] parādās apmeklējums, kad uzrakstīju. Vēl tur dažas aizdomības, bet - lai nu būtu :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 12:15, 7 jūlijā, 2008 (UTC) :::Vēl ir atšķirība, vai meklējamo vārdu raksta ar lielo, vai mazo burtu - bet tikai tad, ja pirmais burts ir ar diakritisko zīmi. Piemēram, ir būtiska atšķirība starp [http://stats.grok.se/lv/200806/%C5%ABde%C5%86radis ūdeņradi] un [http://stats.grok.se/lv/200806/%C5%AAde%C5%86radis Ūdeņradi]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:29, 7 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Jau labu laiku stāv manās grāmatzīmēs, visai interesanta lieta (jo pie noteikta lapas apmeklētāju apjoma var ne tikai apskatīties cik ir bijis, bet arī padomāt kapēc un reizēm pat apskatīties uz kurieni šie cilvēki pēc tam ir gājuši), lai gan man liekas, ka agrāk viņiem bija arī statistika par pašreizējo mēnesi. Viņš laikam tiešām skaita arī sarkanās saites - rakstu [[Mona Liza]], piemēram, saskaņā ar to statistiku kāds apmeklē reizi mēnesī - žēl, ka neviens vēl nav uztaisījis rīku, kas rādītu tikai apmeklējumu sarkanajās saitēs, būtu vieglāk saprast kādus rakstus vajag. Starp citu, ja jau dalamies ar atradumiem - [http://vs.aka-online.de/cgi-bin/wppagehiststat.pl šeit] var apskatīties statistiku par lapu vēsturi ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#90249A">*</font>]] 13:32, 7 jūlijā, 2008 (UTC) :::::[http://wikistics.falsikon.de/latest/wikipedia/lv/ šeit] var redzēt, cik reižu katrs raksts ir bijis skatīts pēdējā laikā. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romanskolduns]] 16:33, 18 jūlijā, 2008 (UTC) == Portāls:Turcija == Cienījamie kolēģi. Es vēlētos, lai arī citi izsakās šajā viedokļu apmaiņā: [[Portāla diskusija:Turcija#Turku īpašvārdu atveidošana]]. Tēma ir nopietna, kaut arī izskatās pēc kasīšanās. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 19:52, 8 jūlijā, 2008 (UTC) :Cien. kolēģi. Man šķiet, ka jūs abi divi viens pret otru izturieties ''nicinoši'' - ceru, ka attiecīgie lietotāji to ņems vērā un reaģēs. Bet ja runājam par pašu tēmu, tad šoreiz gan Kikosam ir taisnība - es neteiktu ka tur portāls jātaisa ciet utt. Taču Tiltiņa kunga/jaunskunga veikums ir apjomīgs un patiešām par Osmaņu impēriju/Turciju raksti ir oj oj oj kur daudz un ja tur patiešām ir tās '''sistēmātiskās kļūdas''', tad Kikosa uztraukums ir vietā un tiešām būtu vērts tam pievērst uzmanību ''(Taču te vairāk uzmanības tiek pievērsts citām - mazsvarīgām lietām - kasišanos ar mani par beztēmu utt. - uj, piedodiet, negribējās '' nicinoši'')'' Lai vai kā - Vikipēdijas principi tomēr ir zināmi - visi varam asjūmot labo ticību ka Tiltiņš ir darījis to tikai labu gribēdams, bet finālā pārcenties un kļūdījies, ja Kikosam tas ''sāp'', tad viņš, sekojot tiem pašiem Vikipēdijas principiem, var ņemt katru rakstu un labot. (Nezinu gan kas jādara ja Tiltiņš labo atpakaļ.) --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:14, 8 jūlijā, 2008 (UTC) ::Negribas man EditWar'us. Tapēc arī nelaboju. Slinks neesmu. Rupjš tikai paretam. Labošos (varbūt) :) --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 20:17, 8 jūlijā, 2008 (UTC) :::Vai ņemot vērā, ka jūs par to runājat jau mēnešiem un, ja smagi nekļūdos esat vienīgie cilvēki Vikipēdijā, kas orientējas tēmā jūs nevarat atrast kādu speciālistu ārpus Vikipēdijas, kas jūs izkonsultētu šai jautājumā ? Tīri teorētiski - cik esmu lasījusi visur teikts, ka vārdi jāatveido atbilstoši to izrunai orģinālvalodā, bet no otras puses - ja vārdam jau pastāv latviskojums nav jāizdomā jauns, tātad sanāk, ka taisnība ir jums abiem ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 20:35, 8 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Uff! Tā kā es zinu Kikos kā īpašvārdu latviskās atveidošanas speciālistu, tad faktiski piekrītu viņam. Fakstiski, akli paklausu Kikos īpašvārdu lietās. ::::Juri, arī Polijas rakstos, par ko nez kāpēc esmu sācis rakstīt, man bieži ir iebildumi pret latviskošanas principiem, tomēr, tā kā kāds pirms manis ir uzrakstījis kaut kādu brošūru par to un tā ir apstiprināta, es purpinot piekāpjos. Kārtības un valodas izpratnes labad, citādi katrs var no jauna sākt gudrot savu "ābeci". Bet par pašu materiālu, rakstiem un pašu portālu - gods un slava. ::::Piezīmēšu, ka īpašvārdus latviešu valodā atveido pēc izrunas tikai teorētiski. Prektiski to dara visai mehānistiski, bieži visai tālu no tā kā konkrēto vārdu izrunā dzīvi cilvēki. ::::No otras puses - veči iekarsuši, varbūt atlikt galīgo risinājumu? :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:56, 8 jūlijā, 2008 (UTC) == Navbox'i == Godājamie kolēģi! Kurš zina vai atceras vai arī nojauš, kas (kurš skripts, veidne vai kāda cita figņa) darbina navbox'u augšējā labajā stūrī "rādīt/paslēpt" funkciju? Baigi vajag! --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 19:21, 11 jūlijā, 2008 (UTC) :''class="navbox '''collapsible'''"'' -- [[Lietotājs:Gragox|gragox]] <small>[[Lietotāja diskusija:Gragox|diskusija]]</small> 19:43, 11 jūlijā, 2008 (UTC) ::Kur tāds dzīvo. Man ir aizdomas (pēdējā cerība), ka tas ir viņš, kas sačakarē navboxu grupu boldus un fonus. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 19:50, 11 jūlijā, 2008 (UTC) :::Jebkurā gadījumā neviens pēdējā laikā nav aizticis ne CSS stilus ([[MediaWiki:Common.css|Common.css]] un [[MediaWiki:Monobook.css|Monobook.css]]), ne javaskriptu [[MediaWiki:Common.js|Common.js]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:10, 11 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Varbūt aiztikti nav, bet vajadzētu? Angļu vikipēdijā identiskas veidnes strādā, pie mums pēc ''title'' pazūd visi stili. Ja tos konkrēti norāda, tad ir, bet defaultie tiek nomesti uz "neko". Jāpēta. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 09:08, 12 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Mēģināju iedabūt tajā [[MediaWiki:Common.css|Common.css]] stilus, kas it kā tiek lietoti veidnē [[Veidne:Navbox|Navbox]], bet nelīdz (varbūt sev nepilnīgi iztīrīju pārlūka kešu vai arī stilu izmaiņas tikai pēc kāda laika "iedarbojas"). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:13, 12 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Es pažēlojos angļu vikipēdijā, tur viņi stāsta, kas jādara: [[:en:Template_talk:Navbox#Localization_problem]] --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 11:34, 12 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Tā, skaidrs, biju vienkārši savu kešu par maz iztīrījis - tagad viss strādā. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:26, 12 jūlijā, 2008 (UTC) == Veidne:Pilsēta == Sveiki, vēlētos redzēt vēl kādus viedokļus šīs [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidnes_diskusija:Pils%C4%93ta veidnes diskusijā]. --[[Lietotājs:Zummis|Zummis]] 09:48, 15 jūlijā, 2008 (UTC) == Par attīstības jautājumiem == Dodoties uz nedēļu atvaļinājumā, nenocietos un gribu izteikt dažus piedāvājumus. Vajadzētu plašāk ievērot principu ''don't bite the newcomer'' (nekodiet jauniņajam). Problēmas būtība manā skatījumā. Atnāk jauns autors, uzraksta rakstu. Tā kā viņš nav te gadiem vārījies, viņš jau nevar zināt visas fineses. Tomēr kāds uzreiz uzliek birku ''neatbilst standartiem''. A ko viņš var zināt no tiem standartiem, ja daudz kas ir tikai galvā, nevis uz papīra (servera)? Man pašam, kurš te darbojas ilgi, likās dīvaini, a kas tur jāuzlabo manis paša rakstītajā [[1955]]. Konkrēts piemērs - [[Lietotājs:Standfest]]. Nu jau viņam iet tīri labi un liels paldies viņam par rakstiem, bet viņa diskusijās ir šādas sadaļas ''Lūdzu, ievēro, ka rakstos ir jāievēro neitrāls skatpunkts'', ''Pārāk īsi raksti'', ''Attēla autortiesības'', ''Attēlu pareiza ielādēšana'' utt. Kur apsveikums, kur paldies par to, ka esi ar mums? :) Pamācīt ir labi, bet, ja tu uzraksti, bet saņem '''tikai''' kritiku, tad cilvēkam var nolaisties rokas un mēs varam pazaudēt kādu labu vikipēdistu. Visa šī kritika tikpat labi attiecas arī uz mani Ierosinājums: a) Kad parādās jauns lietotājs un ievieto pirmo savu lapu, visparms pateiksim "paldies", ja vien lapa nav zagta un piedāvāsim palīdzību. :) b) Varbūt vikipēdijas "vecie" autori var sadalīt tos ienākošos jaunos "pa galviņām", nu tjipa, kļūt par gidiem vikipēdijas pasaulē un labvēlīgi izskaidrot kas un kā. P.S. Kā jau sākumā teicu uz nedēļu - off. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:14, 15 jūlijā, 2008 (UTC) :Piekrītu!!! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 21:28, 15 jūlijā, 2008 (UTC) ::Tā jau ir, brīžiem ātrumā šaujam pār strīpu... uz lamāšanos un kritizēšanu esam naski, ko nevar teikt par uzslavēšanu. Būtu jācenšas paskatīties uz sevi drusku no malas. Liekas, kaut kur bija iesākta "standartsveiciena" veidne, vajadzētu kaut ko tādu sākt pielietot. Jāsaka gan, ka attieksmi pret jaunpienākušo lietotāju nosaka arī cilvēka paša attieksme pret citiem lietotājiem un gadījumi var būt dažādi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 22:48, 15 jūlijā, 2008 (UTC) Šeit nav brīvmūrnieku vai jezuītu ordenis - galvenais mērķis nav veidot draudzīgās saites, bet gan salīdzinoši sakarīgu enciklopēdiju. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:00, 16 jūlijā, 2008 (UTC) Bet tas jau nenozīmē ka tev vajag iekomentēt katrā rakstā kurš tev nepatīk. :) Būtu vēl labi ja admini liekot <nowiki>{{jāuzlabo}}</nowiki> norādītu iemeslu kas tieši jāuzlabo, jo tad atsevišķi jāprasa ja vēlos uzlabot kādu rakstu. Pagaidām esmu ievērojis ka to dara ScAveger un varbūt vēl kāds. [[Lietotājs:Gamerzx|Gamerzx]] 06:15, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :Ja es sāktu komentēt katru rakstu, kas man nepatīk, man nepietiktu dienā stundas. Es arī nekad nelieku uzlabošanas veidnes un principā to uzlabošanas veidni būtu jāliek tikai tādos gadījumos ja nav ievērots vikipēdiskais stils - iekšējās saites, interwiki utt., jo faktus jau pievienot var visiem rakstiem, lai arī cik plaši un diži tie nebūtu. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:26, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :Man liekas, ka itin bieži "jāuzlabo" tiek lietots nevietā, kur vajadzētu drīzāk likt "aizmetni". Ir taču atšķirība, vai neatbilst stila/formatēšanas standartiem, vai vienkārši ir aizmetnis, tāpēc arī ir 2 dažādas veidnes. -- [[Lietotājs:Mrom|Mrom]] 06:25, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::Tad vienīgais risinājums varētu būt uzstaisīt kritērijus (līdzīgi kā labiem rakstiem) kādā gadījumā jāliek <nowiki>{{jāuzlabo}}</nowiki> un ka jāpievieno iemesls. [[Lietotājs:Gamerzx|Gamerzx]] 06:31, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::Tādā veidā var nonākt otrā galējībā - vairāk enerģijas un laika tērēt visādām veidnēm un pārējām birokrātiskām padarīšanām, nevis pašiem rakstiem kā tādiem. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:39, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::Tas tiesa - bieži vien ātrāk var kādu iesācēja ievietotu rakstiņu papildināt līdz normālam aizmetnim, nekā sarakstīt, kas tur īsti trūkst un ielikt uzlabošanas veidni. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:46, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Ne visiem, daži tik uzmet <nowiki>{{jāuzlabo}}</nowiki> un miers. :/ [[Lietotājs:Gamerzx|Gamerzx]] 06:47, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Man personīgi tomēr labāk patiktos rakstīt par lietām, kas mani interesē, nevis čiņīt stulbus aizmetnīšus, ko kāds nereģistrējies subjekts aiz gara laika iepiļījis vikipēdijā (jo tas jau ir tik vienkārši!). Cienīsim arī svešu laiku! Jā, man patīk likt <nowiki>{{jāuzlabo}}</nowiki>. Pagaidām es to liku tikai tajās vietās, kur ir kliedzošs noformējums vai pareizrakstība. Bet to vajadzētu lietot vairāk. Ir mums vairāki autori, kas nedraudzējas ar pareizrakstību un (kā liekas) ar to lepojas. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 06:53, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Tas atkarīgs no aizmetnīša tēmas un "stulbuma pakāpes" :) Man arī nav ne mazākās vēlēšanās noņemties, teiksim, ar kaut kādām specifiskām mūzikas grupām vai tamlīdzīgām lietām, par ko galīgi neinteresējos. Ja puslīdz skaidrs, ka nekas labs tur nebūs, jāliek uz dzēšanu; ja ir cerības, ka kāds tomēr uzlabos, jāieliek <nowiki>{{jāuzlabo}}</nowiki>, lai vismaz ir attiecīgā automātiskā kategorija un nenoklīst tas raksts pavisam - tā tomēr labāk, nekā atstāt, kā ir. Nav jau uzreiz jāuztver tas <nowiki>{{jāuzlabo}}</nowiki> kā raksta un tā autora personīgs noniecinājums. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:10, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Nu man gribētos lai vismaz maniem rakstiem uzliek <nowiki>{{jāuzlabo|iemesls}}</nowiki>, vai arī uzraksta diskusijā lai zinu, kas tieši jālabo. :) [[Lietotājs:Gamerzx|Gamerzx]] 07:14, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::Tu vari ietaupīt gan savu, gan arī tā cilvēka, kam jāliek jāuzlabo, laiku un paskatīties kā tiek rakstīti citi raksti un salīdzināt tos ar savējiem. Tā būs vienkāršāk un arī ērtāk visiem. --07:21, 16 jūlijā, 2008 (UTC) Ir vairāki veidi kā attīstīt vikipēdiju: kvantitatīvais (ko dara dažu citu valodu viki, kas "aizsteigušās" mums priekšā, saģenerējot lielu skaitu rakstu ar vienu teikumu) un kvalitatīvais (kuram pieturamies mēs, un ceru, ka nevienam pret to nav iebildumi). Tātad mēs nevaram atstāt nekvalitatīvus rakstus. Tas tad arī jānorāda ar <nowiki>{{jāuzlabo}}</nowiki>. Lai "neaizbaidītu" jaunos autorus, varam arī nesteigties, pagaidīt pāris dienas ar <nowiki>{{jāuzlabo}}</nowiki> ielikšanu. Ja jaunajam autotam būs reāla interese, viņš atgriezīsies pie sava raksta, un, ja būs norādīts iemesls, tad varbūt sapratīs, kas īsti nav pareizi. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:37, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :Es gan nezinu vai tie lietotāji, kuri atbilst tiem kvalitātes kritērijiem, gribēs tērēt laiku un apmācīt iesācējus. Te viss tomēr balstās uz brīvprātības principu - gribi dari, negribi nedari. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 07:49, 16 jūlijā, 2008 (UTC) == Rīgas administratīvā iedalījuma apzīmēšana vol. 1 == Darba procesā radās jautājums, kura atrisināšanai vēršos pie dārgās komūnas :). Lieta tāda, ka, līdz ar Rīgas rajonu rakstu parādīšanos, parādās arī dažādi vārdi, kā apzīmēt šos rajonus. ir gan ''"pilsētas daļa"'', gan ''"mikrorajons"'' un vienkārši ''"rajons"''. Mans ierosinājums, visas administratīvās iedaļas saukt par pilsētas daļām un miers. Mikrorajons neder, jo piemēram [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ir mikrorajons, bet [[Vecrīga]] vai [[Spilve]] diez vai. Rajons arī neder, jo jau ir [[Kurzemes rajons]] un [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]. Mikrorajona apzīmējumu varētu izmantot turpmāk rakstā atbilstošajai pilsētas daļai, bet atkal, kurš spriedīs un lems, kura vienība ir un kura nav Mikrorajons!?? Jūsu viedokļi? --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 23:29, 15 jūlijā, 2008 (UTC) :Jāsaka, ka es nekur nevaru atrast "oficiālu" Rīgas sadalījumu mikrorajonos - ir tikai lielais administratīvais iedalījums rajonos un priekšpilsētās. Pārējais vietām mēdz būt visai voluntārs. [http://jaunieprojekti.lv/lv/news/developers.html?id=80 Šeit] ir neformāla mikrorajona definīcija :) Laikam jāskatās, kā kurā gadījumā ir iegājies. Spilvi, teiksim, parasti nesauc par mikrorajonu, jo tajās pļavās neviens nedzīvo. Tāpat visu, kas atrodas vēsturiskajā centrā starp Daugavu un dzelzceļa loku, nav pieņemts saukt par mikrorajoniem. Vēl [http://www.latio.lv/projekti/lat/karte/rigas_rajons/riga/ šeit] atradu interesantu karti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:58, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::Tā latio karte gan ir ''advancēta'' - puse Rīgas rajonu izmesti - nav ne Lucavsalas/Zaķusalas, Kundziņsalas, daļa Maskavas ielas atrodas matriksā līdz ieiet Ķengargā. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 07:13, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::Tāpēc jau es saku, ka katrs tos mikrorajonus traktē pa savam. Bet kaut ko tomēr atradu papīra veidā un tūlīt noskenēšu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Tādu pilnīgi oficiālu mikrorajonu NAV. Ir dažādi dalījumi. 1.Cilvēku: iedzīvotāji sauc savus rajonus tā, kā tos saprot. 2.Resoriskie: dažādi resori sadala pilsētu aprūpes rajonos un bieži šie nosaukumi sakrīt ar p.1 minētajiem. Policijai is vieni, namu apsaumniekotājiem citi, elekriķiem atkal savi, nekustamo īpašumu tirgotājiem savi. Pirmskara Rīgā pastāvēja diezgan oficiāls dalījums, kas bija pamatā policijasiecirkņiem un tas zināmāmērā ir projicējies uz mūsdienām. Bet kopš tā laika daudz kas ir mainījies. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 07:49, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Tad jau sanāk, ka Rīgas daļu veidošana vikipēdija ir OR? Jeb var balstīt uz kaut kādu sabiedrības viedokli - vairāk vai mazāk rīdzinieki jau tomēr zina, kur viņi dzīvo (nu vismaz es ceru ka tā). --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 07:53, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::Daļu aprakstīšana nē, jo reāli jau viņas pastāv ar vairāk vai mazāk reālām robežām. Cita lieta, ka kartes (shēmas) veidošana būs nepateicīgs pasākums, jo ļoti bieži viena pilsētas daļa sevī ietver vienu vai vairākas citas. Piem., Iļģuciemā ir Nordeka, Imantā - Anniņmuiža un (reizēm) Lāčupe utt. Bulvāru loks un Klusais centrs ir birokrātiski (1) un rielteriski-poētiski (2) veidojumi. Bet visu jau var aprakstīt, vajag tik rakt :) --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 08:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Nav jau gluži OR, jo cenšamies balstīties uz ārēju informāciju, kāda nu tā ir pieejama. Tātad, šķirstot 2003. gadā "Jāņa sētas" izdoto Rīgas Adrešu atlantu, starp reklāmām pamanīju teritoriālo iedalījumu ar projektētajām mikrorajonu robežām. Varat iepazīties [http://foto.inbox.lv/scavenger/visskas/Riigas-rajoni.jpg šeit] (te ievietot nevar dēļ autortiesībām). Domāju, ka ne jau pati Jāņa sēta to ir projektējusi, tā ka kaut kāds pamats tam ir. Šķiet, tagad ir skaidrs, no kurienes ir cēlies [[Lietotājs:Digital1|Digital1]] sākotnējais kartes variants ar visādiem brīnumiem. Tātad tiešām daļu centra plānots dēvēt par "Vidzemi" (kurš tādu nosaukumu ir manījis pielietojam dabā?), Dārziņi arī pārcelti uz centru un plešas līdz Zemitānu stacijai (?!), Dārzciems tiek pārdēvēts par Jāņciemu (kurš ir dzirdējis tādu nosaukumu?), Ķīšezers vispār kaut kā mistiski sadalīts u.t.t. Bet nekā labāka nav! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 08:12, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Murgs - šitas arī izskatās vājprātīgi. (Diez Rīgas Dome nekur nav publicējusies - kaut kādam iedalījumam taču būtu jābut). --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 08:16, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Nav iedalījuma. Domei viņš nav vajadzīgs, jo nav reālas jēgas. Ir dažādi pasākumi ar dažādu dalījuma nepieciešamību. Ir vēlēšanu iecirkņi. Ir namu pārvaldes. Ir policijas iecirkņi. Pasta apkalpes rajoni. utt. Un visi ir ļoti dažādi un funkciju nodrošināšanai nepieciešami dažādi areāli. Tas "prožekts", kas publicēts JS adrešu atlantā bija pietiekoši murgains, lai arī paliktu par projektu. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 08:22, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Tas nosaukums "Vidzeme" ir aptuvenā Vidzemes jeb Matīsa tirgus rajonā - reāli šis vārds tai pusē tomēr tiek izmantots. Kopumā šī karte nav nemaz tik peļama, pat ja neoficiāla. ::::::Kad meklēju info par Torņakalnu, Rīgas domes mājaslapā šo to [[google:torņakalns+OR+torņkalns+site:riga.lv|atradu]], bet tai mājaslapā viss ir stipri haotiski izmētāts, vienuviet šādu pilsētas daļu sadalījumu neatradu. --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 08:27, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::[http://www.rdpad.lv/rpap/ Šeit] arī ir dažādas shēmas, bet nekā īsti noderīga. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 08:34, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::: Paldies par linku! Domāju, ka tas ir īstais virziens, kurā "rakt". Piemēram, šis PDF dokuments - [http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/RTP-2006_Paskaidrojuma_raksts.pdf Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam: Paskaidrojuma raksta tekstuālā daļa] (1.78Mb) - ir lielā mērā noderīgs mūsu mērķiem. Neatradu gan vienuviet tādu uzskaitījumu, tomēr to dokumentu noteikti var "vikificēt" - t.i. izlobīt Rīgas daļas, kuras varam nosaukt par oficiāli atzītām. Varbūt nemaz nevajag Vikipēdijai strikti novilktas pilsētu daļu robežas, ja reāli tās ir plūstošas, mainīgas un "pievelkamas aiz matiem" atkarībā no vajadzības? :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 09:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::::Strikti novilktas tās nav gan - pats visu mūžu dzīvodams vienā vietā 2 reizes esmu mainījis savu rajonu - vienu brīdi visi runāja ka esam vienā, tad pēkšņi citā, bet beigās tomēr atpakaļ vecajā. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:28, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::::Vienīgais šī brīža oficiālais Rīgas iedalījums ir administratīvais iedalījums priekšpilsētās/rajonos. Pārējie ir dažāda ranga vietvārdi, katram ir sava vieta vēsturē un šodienā. Šie vietvārdi nav klasificēti un to robežas nav nekur novilktas - mums šeit nav iespēju un tiesību klasifikāciju un robežas radīt pašiem. Var atsevišķi mēģināt klasificēt varbūt tikai mikrorajonus, bet te arī nav stingru robežu (Āgenskalna priedes ir mikrorajons? Imanta-2 arī? Neuzceltie Kleisti arī?). Kartogrāfiski šos rajonus varēs atainot tikai ar izplūdušiem krāsu pleķiem bez konkrētām robežām - un arī šādā gadījumā tas būs Original Research... Tāpēc pašlaik, diemžēl, arī no šādas ieceres jāatsakās. Taču raksti par pašiem rajoniem ir ļoti ļoti vēlami un apsveicami - paldies tiem, kas tos veido :) [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 10:52, 16 jūlijā, 2008 (UTC) Skatos, kamēr saldi gulēju, šeit risinājās diezgan aktīvas diskusijas. Nu manuprāt visobjekrīvākais rajonu iedalījums ir [http://foto.inbox.lv/scavenger/visskas/Riigas-rajoni.jpg tieši šī te karte], ar kuru tad es arī strādāju. Sākumā brutāli paņēmu un pārzīmēju (arī nepareizo centra daļu), bet tad saliku kopā maksimāli daudz kartes un centra daļu optimizēju (Vidzeme un Dārziņi salikās kopā un kļuva par vienkārši Centru). Vēl izdalīju Dārziņus pie Rumbulas no tās pašas kartes. Nav tā, ka pārējās Rīgas robežas būtu baigi mainīgās. Manā kartē tās ir praktiski ideāli novietotas, jo par patatu tika ņemta iepriekš minētā karte, bet kā informācijas avots tika izmantotas arī daudzas citas versijas. Vienīgais varētu nedaudz strīdēties par Rīgas centrālo daļu, bet pārējo rajonu robežas ir vairāk vai mazāk standartizētas. Mēģināju arī atrast kādu vēl jaunāku rajonu plānu versiju, bet par Rīgas Domē nekā tāda nav - tātad mūsu karte principā ir vislabākā :) Bet mans jautājums bija par ko citu. Kā tad paliek: PILSĒTAS DAĻA vai RAJONS? --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 11:47, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :Karte nav slikta, bet tajā nav iekļautas visas pilsētas daļas. Pareiza karte ar robežām starp šīm pilsētas daļām vienkārši nepastāv. Un mūsējā jebkurā gadījumā būs OR. Vienīgais normālais risinājums būtu plika Rīgas karte ar iekrāsotu aprakstāmo rajonu, bez pārējo rajonu robežām (dēļ pārklāšanās un strīdīgām robežām, kuras neviens nav nospraudis). Tas ko tu esi sazīmējis ir pielabots viens no pilsētplānošanas futūristiskajiem variantiem, kurš neizgāja cauri. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 12:22, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::Nepiekrītu. Strīdīgas ir tikai dažas robežas un arī ļoti nosacīti - no sērijas kurš kurā rajonā grib lai viņa māja atrodās! Varbūt tomēr neko nemainam līdz brīdīm, kamēr neparādās kāds oficiāls un precīzāks iedalījums, jo esmu pārliecināts, ka tas jebkurā gadījumā maz ar ko atšķirsies no patreizējās versijas (ja nu vienīgi Rīgas centrālā daļa) un tagadējā iedalījuma karte ir visprecīzākā kāda uz doto momentu ir iespējama!!! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 12:33, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::Bet tas tik un tā ir OR. Nepārproti - tas ir ļoti labi, ko tu esi izdarījis un izskatās super, taču vikipēdija paliek vikipēdija. Es nezinu vai fakts, ka nav definētas rajonu robežas ļauj mums, balstoties uz vairākiem, savstarpēji konfilktējošiem, avotiem, kā arī personiskās informācijas, izveidot Rīgas rajonu karti, kas nav precīza (jo tādas nav vispār), bet gan pēc ''good faith'' principa veikts darbs. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:40, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Kapēc tavā kartē ir Torņakalns un nav Atgāzene? Ir Katlakalns, bet nav Bišumuiža? Pēc kādiem kritērijiem vienus padari par liekamiem kartē, bet citus - nē? --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 12:43, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::For God's Sake, es jau iepriekš rakstīju, ka kā pamatu ņēmu [http://foto.inbox.lv/scavenger/visskas/Riigas-rajoni.jpg šo rajonu projekta karti] kas nezināmu apsvērumu dēļ, kā daudz kas Latvijā, nav nonākusi līdz gala apstiprinājumam tomēr parādās gan 2003. gan 2005 kā arī 2007. gada oficiālajā Rīgas adrešu atlantā un manuprāt ir uzskatāma par visobjektīvāko iedalījumu. Ja jau tāds projekts ir bijis, tas nozīmē, ka tāds iedalījums oficiāli tika izstrādāts un ir labāk nekā ar kaut kādiem pleķiem savilkt rajonu novietojumu. Atgāzene un Bišumuiža ir tā saucamās [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Rīgas_pilsētas_daļas neformālās pilsētas daļas], kas iekļaujas lielākā Rīgas daļas terirorijā. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 12:53, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::: Sveicieni Digital1 no SSC Gata ;) Visu pēc kārtas: * Tomēr vēlreiz - nevaram mēs šeit veidot paši savu karti ar kādām savām robežām. Piekrītu, ka Jāņa sētas Rīgas atlantā ievietotā Rīgas pilsētas daļu pārskata karte ir "nice try" - bet tai ir daudz trūkumu. Uz to, mēs, protams, varam atsaukties. Bet nevaram šo karti paši tālāk papildināt un publicēt šeit - tas būs Original Research. Nopublicē šo Rīgas iedalījumu kādā (neesošajā) ģeogrāfu zinātniskajā mēnešrakstā, visi aplaudēs, un tad varēs publicēt šeit :) * Ātrumā redzu šādus brīnumus Jāņa sētas kartē - ** "Salas" (apvieno Lucavsalu un Zaķusalu) - šāds termins citur nav lietots, pie kam Rīgas teritorijā Daugavā arī citur ir esošas (Mīlestības saliņa) un vēsturiskas (Vējzaķsala) salas. ** "Bieriņi" - ir kā pareizi, taču, kā skaidrojos ar vietējiem, šis rajons diezgan smuki sadalās Mārupē un Bieriņos un nav pareizi šādu uzrakstu likt uz abām šīm pilsētas daļām. ** "Osta" - uzkrāmēts Kundziņsalai. Nu nav šāda vēsturiska Rīgas rajona un osta, kā zināms, ir daudz daudz lielāka. ** "Vidzeme" - piedošanu, praktiski vienmēr to sauc par Centru un pirmoreiz redzu, ka to varētu saukt par "Vidzemi". ** "Vecpilsēta" - tāds poētisks vārds. Ir tomēr Vecrīga. Negribētos lai šie brīnumi tiek tālāk tiražēti Vikipēdijā. <br /> * Pareizāk ir PILSĒTAS DAĻA. Vārds RAJONS jau ir rezervēts oficiālajiem pilsētas rajoniem - piem. Centra rajonam. "Pilsētas daļa" ir termins, kas nav oficiāli rezervēts, tas ir viegli saprotams un var apzīmēt jebkuru dotās pilsētas daļu. <br /> * Jāņa sētas karte tomēr ir tikai viena, joprojām neoficiāla versija par to, kas ir daudz daudz sarežģītāks. Nebūtu labi pieņemt, ka šajā kartē dotie pilsētas daļu nosaukumi ir kaut kādā veidā galvenāki, nekā citi. Piem. Mārupe kā pilsētas rajons ir ne mazāk populāra kā Bieriņi. Neparādās tāda Maskačka, kaut gan tas ir viens no visspilgtākajiem Rīgas vēsturiskajiem rajoniem. Kartē ir Pleskodāle (cik bieži to lieto sadzīvē?) bet nav Šampētera. [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 12:56, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :Sveiks SSC Gati :). Nu piekrītu tev, bet ar izņēmumiem: :* "Salas" - sadalīju [[Zaķusala|Zaķusalā]] un [[Lucavsala|Lucavsalā]] :* "Bieriņi" - '''manuprāt [[Mārupe]] ir aiz [[Rīga]]s teritorijas robežas!?''' :* "Osta" - te piekrītu, ka Kundziņsalu vajadzētu atdalīt - iespējams tā arī darīšu. Bet Mīlestības saliņa nevar būt atsevišķi, jo tur neviens nedzīvo un tā ir [[Daugavgrīva]]s sastāvdaļa. :* "Vidzeme" - ir jau pārdēvēta uz [[Centrs (Rīga)|Centrs]]. :* "Vecpilsēta" - manā kartē ir [[Vecrīga]] un tur jautājumu nav! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 13:10, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::No manas puses komentārs par Bieriņiem, kuru uzskatu par savu dzimto rajonu - Bieriņi pamatā ir rajons gar/ap Mārupīti uz dienvidiem no Jūrmalas šosejas un uz rietumiem no Jelgavas dzelzceļa (es pat apgalvotu - uz rietumiem no Tēriņu ielas un uz dienvidiem no Kantora ielas). Uzreiz aiz Rīgas robežas sākas Mārupe. ::Atgāzene ir ap Atgāzenes staciju un Atgāzenes ielu. ::Torņakalns ietver Arkādija parku un to Māras dīķa daļu, kas ap O.Vācieša ielu, Torņakalna staciju, Jelgavas ielas rajonu un pārējo, kas pa vidu un tuvākajā apkārtnē. ::Tāds ir mans skatījums (nepārprotami ''original research'', bez atsaucēm) uz to Rīgas daļu. Citas Digital1 minētās pilsētas daļas, manuprāt, ir ok. --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 14:45, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::Ar tām Mārupēm ir [http://foto.inbox.lv/scavenger/visskas/Maarupe2.jpg tāda pati putra], kā ar visu pārējo :( --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 15:52, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Jā, rādās, ka [[Bieriņi]] būs cietākais rieksts, ko kost... :P. Būtu ļoti labi, ja tu [[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] varētu priekš manis visualizēt savu redzējumu kartes veidā par šo rajonu, lai man ir skaidrs. Apskatīšos, padomāšu un tad laikam būs jāsazinās ar [[Zemgales priekšpilsēta]]s izpildirekciju. Paldies. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 17:05, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::: Tai ScAvenger ielinkotajā kartē minētais Petriņciems ir iekļauts arī citās, senāk izdotās kartēs (reizēm vairāk uz ziemeļiem), bet nekur reāli dzīvē to neesmu manījis vai dzirdējis to lietojam, tāpat kā Ozolciemu. (Bet es arī neesmu daudz pētījis lokālo vēsturi, vai pētījis kartes, kas senākas par 100 gadiem.) Mārupes jēdziens gan nereti tiek paplašināts kā šai kartē, tomēr tikai neoficiāli. :::: Zīmētājs es esmu neprasmīgs, gan datorā, gan ar roku. Varu mēģināt kaut ko izprintēt, izkrāsot ar roku un ieskenēt, bet noteikti ir arī racionālāki scenāriji. :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 18:01, 16 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Negribētu piekrist ne par Petriņciemu ne par Mārupi. Vecie iedzīvotāji Petriņciemu tā arī dēvē un nebūtu labi ļaut šim vietvārdam aiziet nebūtībā - tas eksistē. Savukārt par Mārupi man stāstīja sens šī rajona iedzīvotājs (dzimtas īpašumi pie tagadējās "Spices" jau 200 gadus) - sākumā par Mārupi dēvēja to rajonu, kas Rīgā, tikai vēlāk, ap 1930jiem pašlaik zināmā Mārupe sevi tā nodēvēja - tad kad šis ciems sāka veidoties. Tā ka Rīgas Mārupe ir vietvārds ar salīdzinoši senu vēsturi. Starp citu - gan vecā, gan tagadējā Rīgas lidostas ir "Skultes" lidostas, jo abas atrodas līdzās vietai, ko sauc par Skulti. [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 18:13, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Nu, mani vecāki tur dzīvo 30 gadus, un es ne tuvu neesmu "vecais iedzīvotājs". :) Būs jāsazinās ar mājas iepriekšējo saimnieci. Vispār atradu interesantu [http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=1501 rakstu par Bieriņu muižas vēsturi], un priekš [[Lietotājs:Digital1|Digital1]] sazīmēju iekš Google Maps gan Bieriņu muižas abas lokācijas (tag. Mārupes vidusskolas vietā un Kantora 10), kā arī [http://maps.google.com/maps/ms?hl=en&ptab=2&ie=UTF8&oe=UTF8&msa=0&msid=104535324927411045586.0004523455c36f1a81304&ll=56.922496,24.062462&spn=0.029371,0.075188&t=h&z=14 iezīmēju savu izpratni par Bieriņu teritoriju Rīgā]. Papildus uzzināju, ka tagadējais [[Mārupes pagasts]] līdz 1925. g. bija Bieriņu pagasts un vispār Bieriņu teritorija kādreiz bijusi ap 3000 ha. ::::::Par Petriņciemu gan neko nevaru atrast, un šai sakarā mans viedoklis - vēsturiskie nosaukumi pie Rīgas vēstures noteikti jāiekļauj, bet pašreizējā karte (un pilsētas iedalījums) jātaisa pēc pašreizējās situācijas. Piemērs, nesen pārlasīju rakstu par [[Rīga|Rīgu]] un manīju tur norādi uz [[Senais kalns|Seno kalnu]], kur esot bijusi viena no pirmajām apmetnēm vēl pirms "bīskapiem albertiem". Vēlāk pirms pāris dienām citā avotā lasīju, ka Senais kalns norakts 18. gadsimtā un tā vietā izveidota [[Esplanāde]]. Šo vietu jau mēs tagad nesaucam par Seno kalnu (varbūt vajadzētu?), bet gan tā, kā tā tiek dēvēta mūsdienās. (Ja tas ir pretrunā ar kādu zinātniski pamatotu viedokli, tad es uz to neuzstāju.) :) --[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeris]] 09:45, 17 jūlijā, 2008 (UTC) Lai cik tas idiotiski neizklausītos, tomēr jāsaka, ka tik ''rīdziniekiem'' pašsaprotama lieta, kā rajoni, nav nemaz tā noteikti definēta, lai gan katrs ikdienā var ateikt kurā Rīgas rajonā/daļā viņš dzīvo vai strādā, katrs to brīvi var traktēt pēc savas saprašanas. Vispār situācija tizla. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:32, 16 jūlijā, 2008 (UTC) : Tas ir tikai normāli un vairumā pasaules lielpilsētu ir tieši tāpat. Galu galā visas lietas nemaz nevajag salikt pa plauktiņiem. [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 21:05, 16 jūlijā, 2008 (UTC) ::[[Lietotājs:Juzeris|Jūzeri]], varbūt tad izprintē, sazīmē un ieskanē. Man būs ļoti interesanti apskatīties, jo to rajonu es slikti pārzinu un skatoties kartē uz tiem nosaukumiem man nerodas nekādas idejas par to, kur kas sākas un kur kas beidzas. Daugavas kreisā krasta augšējo daļu pārzinu lieliski, jo agrāk dzīvoju Bolderājā, tagad Imantā un tas gals man ir skaidrs :). [[Lietotājs:Daarznieks|Daarzniek]], es pilnībā piekrītu tevis teiktajam, ka vecajiem vietvārdiem ir vērtība un kad tie nav aizmirstami - protams, bet vai Putriņciems ir jāizdala kā atsevišķa pilsētas daļa, par to gan es ļoti šaubos. Priekš tam parādījās tāds klibs jēdziens kā "neformālās pilētas daļas" (saucam kā vēlamies), kurās var uzskaitīt visas Atgāzenes un Putriņciemus un ja kādam no gala lietotājiem radīsies interese par to uzzināt ko vairāk, atliks tikai kastē atvērt un izlasīt. Priekš kam sadrumstalot. Piemēram Bolderājā pastāv arī tādi otrā līmeņa nosaukumi, kā Guberņciems, Silikāti, Beķermuiža, Lejas Podrags un citi, bet vai tas ir tik sasodīti svarīgi, ja pat tie nosaukumi netiek lietoti!? Ieliek kastē zem virsraksta "neformālās pilētas daļas" un miers. ::Un vēl, Paldies [[Lietotājs:Kikos|Kikos]] par darbu [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Rīgas_pilsētas_daļas Rīgas rajonu kastes] pārveidē, bet diemžēl manas cerības neattaisnojās un nu tā ir kļuvusi pilnīgi nepārskatāma un nesaprotama :( . Mans viedoklis ir tāds, ka kastes galvenajās sadaļās ir jābūt tikai tiem rajoniem, kuri [http://lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Rigas_rajonu_numeracija.jpg parādās Rīgas kartē] un pārējos var likt apakšā, jo kastes sūtība ir palīdzēt orientēties, nevis brutāli informēt. Lai nu kāds tas rajonu sadalījums mums ir, bet tomēr tas ir kaut kas un kaut kas diezgan pareizā gala varianta virzienā. Tādēļ ierosinu šo kasti atgriezt par vienu soli atpakaļ - no offence --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:15, 16 jūlijā, 2008 (UTC) Viss ok. Vaina ir kartē :P Tai nav nekāda juridiska pamata būt tādai, kāda tā ir uzzīmēta. Diemžēl nevarēšu piestādīt citu alternatīvu - interešu konflikts. Labākas orientēšanās dēļ veidnē varam galvenās pilsētas daļas salikt boldā, tikai atkal būs kašķis - kura ir ga;venāka, kura ne. Tā kā nu jau gadus sešus neesmu rīdzinieks, tad man gandrīz vienalga, bet publika var iekarst :)) --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 06:16, 17 jūlijā, 2008 (UTC) == Rīgas administratīvā iedalījuma apzīmēšana vol. 2 == :Mans ieteikums ko darīt. PAGAIDĀM, KAMĒR NAV IZNĀKUSI OFICIĀLI APSTIPRINĀTA KARTE vai apraksts par Rīgas pilsētas daļu robežām vai arī kamēr mēs (es) šo informāciju no Rīgas Domes neesmu "izsitis", manis veidoto Rīgas karti īpaši nelabot (jo, manuprāt, tā ir cik vien iespējams optimāla) un Rīgas pilsētas daļu kasti '''sinhrozinēt''' ar karti (ar visām neformālajām pilsētas daļām) - lai būtu skaidrība un nepieciešamības gadījumā varētu veikt operatīvas izmaiņas. Jo man šajā jautājumā galīgi nav vienalga. Protams, ja ir kādi ieteikumi, tad jā, bet venkārši ņemt un visu pārtaisīt - tā, na šaru ... arī nav labi. :Bet es vēlreiz uzsveru - kamēr nav kādas jaunākas kartes vai oficiāla iedalījuma!!! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 09:35, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::Bet ja tajā kartē sazīmēs visus oficiālos/pseido-ofciālos/neoficiālos iedalījumus tad tas būs murgs kvadrātā - teritorijas tur pārklāsies un vajadzēs tik daudz atšķirīgu krāsu, ka lasītājiem epilepsija piemetīsies. Varbūt labāk būtu taisīt kartes katrai priekšpilsētai atsevišķi un kaut kādā veidā strukturizēt, lai būtu pārskatāmāk. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:43, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :::Manuprāt [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Rīgas_pilsētas_daļas šāds skats kastē ir pietiekami saprotams]. Atjaunoju pirms-[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] versiju un uzskatu, ka tā ir gana saprotama un pārskatāma!!! Un ideja katrai pilsētas daļai veidot karti ar otrā līmeņa rajoniņiem arī ir laba. Bet tas jau ir cits stāsts. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 09:48, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Nepiekrītu. "Jaunāka" karte var tapt, bet diez vai "pareizāka". Un es nerekomendētu gaidīt uz to, ''KAMĒR NAV IZNĀKUSI OFICIĀLI APSTIPRINĀTA KARTE''. Nebūs tāda. Un uz šo brīdi nav pareizo (formālo) un nepareizo pilsētas daļu. Un paredzamā nākotnē nebūs. Mans ieteikums: Uz šeit jau minētās kartes pamata pēc Enciklopēdijas "Rīga" savilkt tur aprakstītās robežas (kaut vai aptuvenās). Ar visu pārklāšanos. Tad būs materiāls, kur mēs varam atsaukties uz avotu (ne-pētījums) un kurš nebūs pretrunā ar veselo saprātu (kā Jāņa sētas publicējums). --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 09:51, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Karte var kalpot tikai par katras (vienas atsevišķas) pilsētas daļas atrašanās vietas un areāla apzīmēšanas līdzekli. Nav vajadzības taisīt visas Rīgas sadalījuma karti ar numuriem, kā ir tagad. Tā jebkurā gadījumā būs POV un Researč. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 09:51, 17 jūlijā, 2008 (UTC) F***, kā pret sienu. Tu gribi teikt, ka no enciklopēdijas "Rīga" izvelkamā informācija būs krasi atšķirīga??? Tas ir viens. Otrs ... kādā sakarā mums ir jāizmanto 20 gadus veci dati, ja pēdējos gados kartēs tiek izmantots viens un tas pats sadalījums ... Ļeņina iela un sarkanais laikums sajauks galvu vēl vairāk. Varbūt tad par pamatu ņemsim Ulmaņlaika kartes vai cara laika kartes??? tas tā, "skaidrībai" ??? --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 09:59, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :Jā, kā pret sienu. Tavai kartei arī nav ''nekāda'' oficiāla pamatojuma. Un pēc tās enciklopēdijas iznākšanas nekas ievērojams (platības ziņā) Rīgā jau nav uzbūvēts. Un tas ir uz šo brīdi pamatīgākais materiāls. Necepies, Rīga vēl ilgi nebūs gatava :) --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 10:52, 17 jūlijā, 2008 (UTC) Es ieteiktu Digital1 mazliet atslābināties - lieta varbūt ir mazliet kurioza (nav nekur definētas tādas pašsaprotamas lietas), taču to izmantot kā pamatojumu tam, ka mēs kopā veidojam kaut kādu karšu un citu informācijas avotu kompilāciju un saucam to par "Rīgas daļu karte" īsti nevar. Tādēļ kā kompromisa variantu es piedāvāju iezīmēt visas tās daļas, kuras ir kaut kur '''pieminētās''', bet ne precīzi '''definētas''', tādā veidā izveidojot diezgan komplicētu Rīgas karti kur dažādas teritorijas '''pārklājas''' un nav tā ka līdz iela XYZ ir Mazklopsīši bet aiz ielas XYZ līdz iela MNB jau Dižklopsīši, lai gan 34 Mazklopsīšu rajona iemītnieki sevi pieskaita pie Dižklopsīšiem. Protams ka robežas ir izplūdušas (nav jau valstis) Šādā gadījuma nebūtu jāslīgst arī otrā galējībā un jāiezīme vai katrs kvartāls, kuram ir kāds ''savs'' vietējiem iedzīvotājiem vien zināms nosaukums. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 11:02, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :Saprotu, ka man vajag nedaudz atslābt, bet vienkārši kaitina tas fakts, ka es nedēļām ilgi rakstu, meklēju, zīmēju un beigās viens pasaka ka ir garām un viss! Ja jau ejam uz kompromisiem, tad man ir cits piedāvājums - izveidojam sarakstu ar pilsētas daļām un katrai daļai jebkurš lietotājs varēs ierakstīt savus komentārus par tā "izplūdušajām robežām" vai tieši pretēji, ar faktiem un publikācijām pierādīt tā robežas - tas varētu viest skaidrību tajā, kuru pilsētas daļu robežas ir strīdīgas un kuras nav, jo daudzu pilsētas daļu robežas nav nemaz tik izplūdušas. Es jebkurā gadījumā rakstīšu Rīgas Domei, jo neticu, ka tas viss tiešām mākoņos rakstīts un ka nekādu robežu nav. Kad visa informācija tiks savākta, tikai tad sāksim kaut ko mainīt. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 11:16, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :Mums nevajag tik ļoti koncentrēties uz šo jautājumu - jo tad mēs jau ieejam pilnībā iekš Original Research. NAV cita oficiāla Rīgas dalījuma, kā vien vienīgais oficiālais. Pārējie ir neoficiāli. Mums nav šeit tiesību pateikt, ka Teika ir svarīgāka par Šampēteri un Podrags svarīgās par Lejas Podragu, jo nav publicētas informācijas par to. Mums nav tiesību noteikt arī šo rajonu robežas (izņemot Vecrīgu, ko definējis Holcmanis u.c.), jo tā ir nepublicēta informācija. Pats strādāju Rīgas domē un esmu par šo tēmu jau runājis - šeit neeksistē īpašu dokumentu un lēmumu un pašlaik neviens nesaskata arī vajadzību tērēt naudu šādam pasākumam - jo tam ir vairāk zinātniska nekā praktiska nozīme. Varbūt tomēr ievirzām savas pūles citā virzienā. [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 12:01, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::Nu ja nav tad nav. Nāksies sadzīvot ar to, kas ir. Pārslēgšos arī uz citiem rakstiem PROTAMS, bet anyway turpināšu te rušināties. P.S. Varbūt nosponsorēt, lai Rīgas Dome (lasot '''nedomāt''' [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]]) pakustina .... un izdara? :) --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 12:49, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :::Labāk tā - sarakstam visu kas ir, sataisam kartes, bet aizkomentējam ciet, sūtam Domei, Dome apstiprina, mēs ņemam nost komentārus un ar ziņu portala tempu Vikipēdijā ir viss par Rīgas ''sastāvdaļām'' --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:53, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Nice 1, [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]], ko saki? --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 12:57, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Pieauguši vīri un tāds ideālisms ;) ''Bezcerīgi!'' Ja mums nav 10% "otkatam"... I ne pirkstu nekustinās. Pārbaudīts. Mums atliek tikai fiksēt esošo situāciju, ja līdz pensijai gribam par pilsētas daļām kaut ko uzrakstīt. Cita lieta, ka varam uzķibināt rakstu par to pašu JS atlantā publicēto shēmu (uzzināšu, no kurienes precīzi kājas aug) un pastāstīt, ka tas ir viens no mēģinājumiem oficializēt šo padarīšanu utt utjp. Vēl var dabūt Mantenieka karti un nozīmēt no turienes tolaiku robežas, arī arguments. Parādīt šo lietu dažādos griezumos nevienu variantu nepasludinot par kaut ko monumentālu. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 13:10, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Jocīgi, kā man visko izdevies paveikt bez "otkatiem", bet tā jau cita tēma. Jāsaprot, ka Domei par nodokļu maksātāju naudu (ja ignorējam zināmos un nezināmos naudas ķēzīšanas gadījumus) būtu jāorganizē lietas, kam jānodrošina pilsētas normāla funkcionēšana un attīstība. Ja varat sausi (ne emocionāli) pierādīt, ka no pilsētas daļu definēšanas nodokļu maksātājiem ir konkrēts un taustāms labums - uz priekšu - naudu varbūt piešķirs kāds no pilsētas fondiem. Ja kultūrvēsturiska jēga - Kultūrkapitāla fonds. Ir arī daži citi. Ja vēlaties virzienu tālākām konsultācijām - varu šo to ieteikt, piem. pilsētas arhitekts, arī "Metrum", "Rīgas ģeometrs" un vēl daži labi kantori. Bet tam jābūt neatkarīgam, būtībā zinātniskam pētījumam, kuram nepieciešama zināma aprobācija no citu nozares speciālistu puses. Un tikai tad, kad tas viss ir noticis, tam beidzot būs vieta šeit - Vikipēdijā. Taču jau tagad Vikipēdijā ir vieta visplašākajiem apcerējumiem ar jau līdz šim publicēto informāciju par šiem pilsētas rajoniem, vecām kartēm, bildēm utt. utjpr. Darba vairāk, kā saprašanas :) [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 13:23, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::Aizmirsu piebilst - ir kļūdaini pieņemt, ka šādu rajonu sadalījumu būtu jāakceptē Domei. Ja tam nav apakšā saimnieciskas vai kādas citas praktiskas jēgas - varētu būt, ka nav juridiska pamata kaut ko tādu Domē apstiprināt. Vistiešākais virziens, kur interesēties par šo lietu - Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, vadītājs Jānis Krastiņš. Tel. varētu meklēt caur Pilsētas attīstības dept. klientu apkalpošanas centru 67105800. [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 13:33, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Tiešām viela pārdomām ... bet zinot sevi, ja kaut ko ieņemu galvā, tad izdaru ;) Protams ar pārējo sabiedroto atbalstu un aktīvu līdzdarbību! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 17:22, 17 jūlijā, 2008 (UTC) Uzmetiet acis '''[[Zolitūde]]i'''. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 19:38, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :Izskatās tīri forši, tikai jatājums - pēc kada principa likts tas punktiņš - apmēram ''zoļika'' centrā jeb cits domas gājiens? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 19:41, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::Apmēram centrā. Cik nu es to ''zoļiku'' zinu. Starp citu, tā karte tev ilgi vilkās? --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 19:43, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :::Man viss ielādējās fiksi, nu varbūt karte mazu brītiņu vēlāk parādījās, bet tas bija gandrīz nemanāmi. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:21, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Izskatās smuki. BET - atverot karti punkts pazūd, punkts ielikts Zolitūdes pašā malā un esmu principiāli pret punktu kā tādu, jo tas nedod ne izpratni par to, cik tā Zolitūde liela un kādu teritoriju tā vispār nosedz. Kā jau neskaitāmas reizes iepriekš esmu rakstījis, lai gan manis izmantotais pilsētas daļu plāns NAV oficiāls, jo kā jau mēs visi zinam, nekāda oficiālā nav un iespējams nemaz nav bijis, TOMĒR ar Rīgas karti esmu uzzaiudzis, zinu to no galvas un varu kaut saderēt, ja tāda karte parādītos, tad tā praktiski neatšķirtos no tās, par kuru iestājos (protams ar nelieliem labojumiem). ::::Bet nav labuma bez ļaunuma. Ar punktu ideāli būtu apzīmēt t.s. otrā līmeņa pilsētas daļas (Atgāzene, Rītabuļļi) - tur gan punkts būtu īsti vietā, jo tad to varētu likt tieši tajā vietā, kur nosaukums parādās izdaudzinātajās JS kartēs - būtu sava veida sinhrizinācija ar oficiāli izdotu materiālu, bet kopumā esmu par to, lai Zolitūde būtu apzīmēta ar mana veida karti. Piedod, bet šajā jautājumā mana nostāja ir stingra. ::::Atkārtoju vēlreiz. Iešu līdz galam, kamēr noskaidrošu un spēšu pamatoti aprakstīt katras pilsētas daļas robežas!!! --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 20:33, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Bet taču iepriekš jau teica, ka nav nekāda oficiālā iedalījuma - par kādu ''iešanu līdz galam'' tu runā - badastreiks pie Rīgas Domes? Skaidri zināms, ka atsauces uz kādu iedalījumu nav - ir vairāki, savstarpēji konfliktējoši avoti, no kuriem nedrīkst veidot ''vidējo aritmētisko''. Es arī nedomāju, ka tie, kurus interesē Zolitūde (un visi pārējie rajoni) meklēs precīzu informāciju tieši vikipēdijā un pēc tam skaļi bļaus, ka braucāmu uz punktu un tur nekādas Zolitūdes nav. Tā punkta mērķis ir parādīt kur apmēram (jo apmēram iespējams pateikt - var iedot vairākas atsauces) tad tā Zolitūde ir. Šādi turpinot mēs nonāksīm līdz tam, ka skandalēs par katra rajona punktiņu - kur pabīdīt, kur ielikt utt. Pie tam arī atzīmēt sīkākās vienības ar nevar - kur tad tu liksi to Atgāzenes punktu? Stacijā? Kāpēc ne citur? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:40, 17 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::''"...jo kā jau mēs visi zinam, nekāda oficiālā nav un iespējams nemaz nav bijis, TOMĒR ar Rīgas karti esmu uzzaiudzis, zinu to no galvas un varu kaut saderēt, ja tāda karte parādītos, tad tā praktiski neatšķirtos no tās, par kuru iestājos (protams ar nelieliem labojumiem)."'' Ar iešanu līdz galam es domāju apstaigāt visas ar kartogrāfiju un pašvaldībām saistītās iestādes "Metrum", "Rīgas ģeometrs" u.c. Absolūti nepiekrītu, ka mēs te punktiņus liksim "apmēram" - ja jau mēs te tik ļoti uzsveram faktu pārbaudimitāti, (ak Dievs kāds neveikls vārds :P) tad pēc kāda principa tas punkts tiek likts? Ja centrā, tad pēc kādiem datiem to aprēķinam, ja pilsētas daļas vietējā centrā, tad pēc kādiem principiem mēs to atrodam/nosakam? Atgāzenes punktu liksim tur, kur JS kartēs ir novietots attiecīgais nosaukums. '''Man tāda sajūta, ka daži no jums nelasa, ko es rakstu!!!''' --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 20:50, 17 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Nevis pārbaudimitāti, bet pārbaudāmību :) Domāju, ka priekš sīkajām un mazkonkrētajām pilsētas daļām Kikos uztaisītā veidne ir ļoti laba (tāda veida kartes jau ir domātas tikai aptuvenai informācijai, nevis atvēršanai un detalizētai pētīšanai). Vismaz pagaidām to tikpat labi varētu lietot arī pārējām daļām (punktu tāpat liekot tur, kur JS kartēs ir uzraksts), kamēr kaut kas noskaidrojas vairāk. Var pa to laiku aprakstīt tās pilsētu daļas teksta veidā. Par to pašu [[Teika (Rīga)|Teiku]] dažkārt uzskata, ka tās ziemeļu robeža ir Ropažu iela, dažkārt, ka dzelzceļš; austrumos arī robeža ir visai izplūdusi (vai Alfas centrs ir Teika vai Šmerlis vai varbūt Jugla?) - tā ka tagadējās kartes varētu zināmā mērā būt maldinošas. Godīgi sakot, es līdz šim nebiju iedomājies, ka situācija ir TĀDA! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 03:58, 18 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::::Mēs tādā veidā nonāksim strupceļā - es jau tagad varu pareģot, ka katra no tām instancēm, kuru apmeklēs Digital1 būs ar atšķirīgu sajēgu par Rīgas rajoniem, daļām, mikrorajoniem utt.. Ko, piemēram, mēs darīsim ar tiem jaunajiem, ''kiber''-rajoniem, kurus būvē atsevišķas būvfirmas. Cilvēki, kas izgrūž lielu naudu negrib dzīvot prastā Ziepniekkalnā, bet gan Dienvidu pakavā vai Bišumuižas saldo namiņu ligzdiņā. Tos mēs arī liksim? Pagaidām tas variants ar to punktu ''apmēram pa vidu'' būtu tāds pietiekoši sakarīgs pagaidu līdzeklis, bet kā zināms, nekas nav tik patstāvīgs kā "pagaidām".--[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:07, 18 jūlijā, 2008 (UTC) :Par punktu likšanu. Nelieciet tur, kur JS kartēs uzraksts. Precīzāk, tas nav rādītājs. Lielos uzrakstus kartēs liek tur, kur ir vieta (nav ielu parakstu, māju numuru, DUSu, citu figņu) un lai būtu pareizajā apvidū. Lai uzliktu punktiņu, tomēr vairāk vai mazāk vajag zināt, kas tas par rajonu un kur apmēram ir tā centrs (ģeometriskā, vai vēl labā sabiedriskā nozīmē). Teikas centrs noteikti būs pie bij. kino, nevis Biķernieku un Burtnieku krustā. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 06:17, 18 jūlijā, 2008 (UTC) ::Labi, tādiem rajoniem, kā Teika ar vispārpieņemtu sabiedrisko centru punktu liekam tajā, ja tāda izteikta centra nav - apmēram ģeometriskajā centrā, pavisam sīkiem kvartālveida rajoniņiem - tur, kur ir uzraksts kartē. Kaut gan, tas vienalga ir savā ziņā OR... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:33, 18 jūlijā, 2008 (UTC) :::Vēlreiz liels lūgums - netērējiet savu enerģiju lietām, kas ir Original Research, to tāpat šeit nevarēs publicēt. Digital1 - tradicionāli pilsētas vēsturiskajām daļām pasaulē nav stingri novilktu robežu. Tā ir viena no daudzajām lietām dzīvē, ko nemēdz stingri sašķirot pa plauktiņiem. Sašutums par šīs lietas "nesakārtotību" Rīgā man šķiet drusku līdzīgs sašutumam par to, ka mežā vizbulītes nav rindās sastādītas. [[Lietotājs:Daarznieks|Daarznieks]] 09:57, 18 jūlijā, 2008 (UTC) ::::Lai gan izsmējos par salīdzinājumu līdz asarām, tomēr uzskatu, ka Eiropas nozīmes pilsētu, kāda ir Rīga, nebūtu īsti korekti salīdzināt ar mežu. Pilsētā jābūt kārtībai. Nez kādēļ arguments, ka tāds bardaks ir norma arī citās lielās pilsētās, mani nepārliecina, jo citās pilsētās redzu ļoti sakārtotu pilsētas daļu sistēmu. Piemēram [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:BerlinDistricts.svg Berlīnē], [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:LondonNumbered.png Londonā], [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%B7%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5:Spb_all_districts_2005_abc_rus.svg Sanktpēterburgā], [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:TokyoMap.svg Tokijā], [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Msk_all_districts_abc_eng.svg Maskavā], tepat kaimiņos [http://en.wikipedia.org/wiki/Image:Vilniaus_seniunijos_numeracija.png Viļņā] un daudzas citas pilsētas. Dažādu valodu vikipēdijās nav sastopamas pilsētas daļu kartes ar vienkāršiem punktiņiem!!! Un gala beigās, ja jau ir tik daudz sliktu piemēru, kādēļ mums nepaveikt šo darbu labāk kā pārējiem? --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 13:01, 18 jūlijā, 2008 (UTC) :::::Mēs nevaram to darīt vikipēdijas vadlīnīju dēļ - nekādu oriģinālpētījumu un punkts. Citādi viluzorā māksla un IGLALI būtu plašākie raksti visā vikipēdijā. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:09, 18 jūlijā, 2008 (UTC) ::::::[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaani]], man ir apnicis visu laiku malt vienu un to pašu, atbilde tev ir lasāma augstāk trijās vietās. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 13:29, 18 jūlijā, 2008 (UTC) :::::::Es saprotu, ka tev pašam ļoti patīk tās kartes kuras tu sūri grūti strādājot esi sazīmējis, taču tās neattēlo oficiālo Rīgas dalījumu rajonos, pilsētas daļās u ntādēļ nevar tikt izmantotas rakstos par piem. Teiku vai Imantu. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:32, 18 jūlijā, 2008 (UTC) OK. Atmetot visas intereses un skatoties uz šo jautājumu no pavisam neitrāla skatu punkta. Vai jums neliekas, ka teritorijas apzīmējums tomēr ir labāks par punktu kartē un sniedz labāku priekšstatu par pilsētas daļas lielumu un novietojumu? (nav jau tā, ka Imanta vai kāda cita pilsētas daļa nākotē varētu krasi mainīt savu dislokāciju vai robežas). Ja jā, vai nevar darīt tā, ka atstāj manis veidoto karti un apakšā norāda, ka - tā kā nepastāv strikti noteikta dalījuma (robežu), tad karti jāuztver tikai kā aptuvenu un informējošu un turpmāk ir iespējamas izmaiņas??? --[[Lietotājs:Digital1|<font color="#2c3e4b">'''Digital1'''</font>]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#385569"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 21:49, 18 jūlijā, 2008 (UTC) :Varbūt kaut kā drusku izpludināt tās robežas, lai būtu redzams, ka karte ir aptuvena (Photo Shop oriģinālfails ar visiem slāņiem taču ir saglabājies?) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:50, 19 jūlijā, 2008 (UTC) ::Uzmetiet vēl aci [http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/Pask_rakst_kartes/6.1._gimenes_darzini.pdf šim]. Robežu nav, bet daļu nosaukumi (to esamība vai neesamība) stipri atšķiras no Digital1 shēmas. Ir Beberbeķi un Dzirciems, nav Zasulauka utt. --<small><span style="border: 1px solid">[[Lietotājs:Kikos|'''<span style="background-color:White; color:#003333"> &nbsp;Kikos&nbsp;</span>''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Vārdi&nbsp;</span>]]<span style="background-color:#003333; color:White">/</span>[[Special:Contributions/Kikos|<span style="background-color:#003333; color:White">&nbsp;Darbi&nbsp;</span>]]</span></small> 06:29, 19 jūlijā, 2008 (UTC) [http://www.vestis.lv/box/files/arhiva_pdf/rigas_pilsetas_vestis_dec.pdf Bezmaksas avīzē "Rīgas pilsētas vēstis"] ir šis tas interesants par tiem mikrorajoniem (skatīt 4. lappusi). Izskatās, ka pēc kāda laika mums būs oficiāls pilsētas iedalījums "apkaimēs". --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:16, 6 decembrī, 2008 (UTC). [[Rīgas pilsētas vēstis|"Rīgas pilsētas vēstis"]]. fqhog0w7vl69jg8xblwrsrxsaj81vbl 9. augusts 0 61393 3669804 3668764 2022-08-13T13:26:22Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''9. augusts''' ir gada 221. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (222. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 144 dienas. == Vārda dienas == [[Genovefa]], [[Genoveva]], [[Madara (personvārds)|Madara]] == Notikumi == * [[1704. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Krievija|krievu]] armija ieņēma [[Narva]]s cietoksni. * [[1810. gads]] — [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] vadītā [[Pirmā Franču impērija]] anektēja [[Vestfālena|Vestfālenu]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nometa [[atombumba|atombumbu]] uz [[Nagasaki]], [[Japāna|Japānā]]. ** [[Padomju Savienība]] uzsāka savu [[Mandžūrijas operācija|iebrukumu Mandžūrijā]]. * [[1965. gads]] — [[Singapūra]] ieguva neatkarību no [[Malaizija]]s. * [[1973. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Mars-7]]''. * [[1974. gads]]— [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] atkāpās no amata; viceprezidents [[Džeralds Fords]] kļuva par prezidentu. * [[1998. gads]]— [[Grieķija|Grieķijā]] beidzās [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā|trīspadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]], par čempioniem kļuva [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas izlase]]. * [[2020. gads]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās esošais prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]] oficiāli tika atzīts par ievēlētu; tā kā vēlēšanās notika masveida pārkāpumi un varas iestādes tos neņēma vērā, valstī sākās protesti, kas tika brutāli apspiesti. == Dzimuši == * [[1386. gads]] — [[Henrijs V Lankasters|Henrijs V]] (''Henry V''), Anglijas karalis (miris 1422. gadā) * [[1619. gads]] — [[Barbara Stroci]] (''Barbara Strozzi''), itāļu mūziķe (mirusi 1677. gadā) * [[1722. gads]] — [[Prūsijas Augusts Vilhelms]] (''August Wilhelm von Preußen''), prūšu ģenerālis (miris 1758. gadā) * [[1776. gads]] — [[Amedeo Avogadro]] (''Amedeo Avogadro''), itāliešu zinātnieks (miris 1856. gadā) * [[1864. gads]] — [[Romāns Dmovskis]] (''Roman Dmowski''), poļu politiķis (miris 1939. gadā) * [[1871. gads]] — [[Leonīds Andrejevs]] (''Леонид Андреев''), krievu rakstnieks (miris 1919. gadā) * [[1874. gads]] — [[Albēns Lermuzū]] (''Albin Lermusiaux''), franču vieglatlēts un sporta šāvējs (miris 1940. gadā) * [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Kārlis Ozols (šahists)|Kārlis Ozols]], Latvijas un Austrālijas šaha meistars (miris 2001. gadā) * [[1921. gads Latvijā|1921. gads]] — [[Oļģerts Kroders]], latviešu teātra režisors (miris 2012. gadā) * [[1925. gads]] — [[Deivids Hafmens]] (''David Huffman''), ASV datorzinātnieks (miris 1999. gadā) * [[1927. gads]]: ** [[Mārvins Minskis]] (''Marvin Minsky''), ASV datorzinātnieks (miris 2016. gadā) ** [[Roberts Šovs]] (''Robert Shaw''), angļu aktieris (miris 1978. gadā) * [[1930. gads Latvijā|1930. gads]] — [[Uldis Balodis (diriģents)|Uldis Balodis]], latviešu kordiriģents (miris 1992. gadā) * [[1938. gads]] — [[Leonīds Kučma]] (''Леонід Кýчма''), Ukrainas politiķis * [[1939. gads]] — [[Romāno Prodi]] (''Romano Prodi''), Itālijas politiķis * [[1943. gads]] — [[Ļubomirs Kavaleks]] (''Lubomír Kaválek''), čehu izcelsmes ASV starptautiskais lielmeistars šahā (miris 2021. gadā) * [[1946. gads Latvijā|1946. gads]] — [[Juris Kronbergs]], latviešu dzejnieks un tulkotājs (miris 2020. gadā) * [[1953. gads]]: ** [[Žans Tirols]] (''Jean Tirole''), franču ekonomists * [[1963. gads]] — [[Vitnija Hjūstone]] (''Whitney Houston''), ASV dziedātāja un aktrise (mirusi 2012. gadā) * [[1964. gads]] — [[Brets Halls]] (''Brett Hull''), Kanādas hokejists * [[1968. gads]]: ** [[Džiliana Andersone]] (''Gillian Anderson''), ASV aktrise ** [[Ēriks Bana]] (''Eric Bana''), Austrālijas aktieris * [[1971. gads]] — [[Romans Romaņenko]] (''Роман Романенко''), Krievijas kosmonauts * [[1973. gads]] — [[Filipo Indzagi]] (''Filippo Inzaghi''), itāliešu futbolists * [[1976. gads]] — [[Odrija Totū]] (''Audrey Tautou''), franču aktrise un modele * [[1974. gads]]: ** [[Dereks Fišers]] (''Derek Fisher''), ASV basketbolists ** [[Rafaels Puarē]] (''Raphaël Poirée''), Francijas biatlonists * [[1982. gads]] — [[Taisons Gejs]] (''Tyson Gay''), ASV vieglatlēts, sprinteris * [[1985. gads]]: ** [[Luka Filipi]] (''Luca Filippi''), itāliešu autosportists ** [[Anna Kendrika]] (''Anna Kendrick''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[117. gads]] — [[Trajāns]] (''Traianus''), Romas imperators (dzimis 53. gadā) * [[1919. gads]] — [[Ernsts Hekels]] (''Ernst Haeckel''), vācu biologs (dzimis 1834. gadā) * [[1938. gads]] — [[Leo Frobeniuss]] (''Leo Frobenius''), vācu etnologs (dzimis 1873. gadā) * [[1942. gads]] — [[Edīte Šteina]] (''Edith Stein''), vācu filozofe un svētā (dzimusi 1891. gadā) * [[1943. gads]] — [[Haims Sutins]] (''Chaïm Soutine''), franču gleznotājs (dzimis 1893. gadā) * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — [[Alberts Kviesis]], Latvijas prezidents (dzimis 1881. gadā) * [[1953. gads]] — [[Ogists Žirū]] (''Auguste Giroux''), franču regbists (dzimis 1874. gadā) * [[1962. gads]] — [[Hermanis Hese]] (''Hermann Hesse''), vācu rakstnieks (dzimis 1877. gadā) * [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Kārlis Oskars Kundziņš (teologs)|Kārlis Oskars Kundziņš]], latviešu teologs (dzimis 1883. gadā) * [[1969. gads]]: ** [[Sesils Pauels]] (''Cecil Powell''), britu fiziķis (dzimis 1903. gadā) ** [[Šerona Teita]] (''Sharon Tate''), ASV aktrise (dzimusi 1943. gadā) * [[1975. gads]] — [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Дмитрий Шостакович''), krievu komponists (dzimis 1906. gadā) * [[2006. gads]] — [[Džeimss Van Allens]] (''James van Allen''), ASV zinātnieks (dzimis 1914. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Egons Zablovskis]], latviešu fiziķis (dzimis 1926. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Valdis Biķis]], latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1940. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Ints Ķuzis]], Latvijas jurists, policijas ģenerālis (dzimis 1962. gadā) ** [[Džīns Lebells]] (''Gene LeBell''), amerikāņu cīņas meistars un kaskadieris (dzimis 1932. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Nacionālā diena ([[Singapūra]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 6es57fq2xfyuj57xaou54prp623l7k5 11. augusts 0 61631 3670138 3669344 2022-08-14T06:27:43Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''11. augusts''' ir gada 223. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (224. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 142 dienas. == Vārda dienas == [[Liega]], [[Olga (personvārds)|Olga]], [[Zigita]], [[Zita (personvārds)|Zita]] == Notikumi == * [[1804. gads]] — [[Francis II Hābsburgs]] kļuva par [[Austrijas impērija|Austrijas imperatoru]]. * [[1919. gads]] — [[Vācija|Vācijā]] pieņemta [[Veimāras konstitūcija]]. * [[1920. gads]] — starp [[Latvija|Latviju]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]] noslēgts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]]. * [[1929. gads]] — [[Mazulis Rūts|"Mazulis" Rūts]] kļuva par pirmo [[beisbols|beisbolistu]], kas karjerā sasniedzis 500 mājas skrējienu robežu. * [[1945. gads]] — norisinājās antisemītisks ekscess, kas vēsturē iegājis kā [[Krakovas grautiņš]]. * [[1960. gads]] — [[Čada]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[2020. gads]] — Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija ir apstiprinājusi pasaulē pirmo ''COVID-19'' vakcīnu ''[[Gam-COVID-Vac]]'' (''Sputnik V''). == Dzimuši == * [[1086. gads]] — [[Heinrihs V Salietis|Heinrihs V]] (''Heinrich V.''), Svētās Romas imperators (miris 1125. gadā) * [[1837. gads]] — [[Marī Fransuā Sadī Karno]] (''Marie François Sadi Carnot''), Francijas prezidents (miris 1894. gadā) * [[1867. gads]] — [[Frederiks Kīpings]] (''Frederick Keeping''), britu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1950. gadā) * [[1875. gads]] — [[Daniels Subērāns]] (''Daniel Soubeyran''), franču airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1959. gadā) * [[1892. gads]] — [[Vladislavs Anderss]] (''Władysław Anders''), Polijas ģenerālis un politiķis (miris 1970. gadā) * [[1935. gads Latvijā|1935. gads]] — [[Jānis Zābers]], latviešu operdziedātājs (miris 1973. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Voldemārs Lobiņš]], latviešu aktieris (miris 2021. gadā) * [[1943. gads]] — [[Pervezs Mušarafs]] (پرويز مشرف, ''Pervez Musharraf''), Pakistānas prezidents * [[1948. gads]] — [[Jans Palahs]] (''Jan Palach''), čehu students (miris 1969. gadā) * [[1950. gads]]: ** [[Iļja Baskins]] (''Elya Baskin'', ''Илья Баскин''), Rīgā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu aktieris ** [[Stīvs Vozņaks]] (''Steve Wozniak''), amerikāņu datorinženieris, programmētājs, ''Apple Computer'' līdzdibinātājs * [[1957. gads]] — [[Ians Stjuarts Donaldsons]] (''Ian Stuart Donaldson''), angļu mūziķis (1993. gadā) * [[1961. gads]] — [[Frederiks Starkovs]] (''Frederick Sturckow''), ASV kosmonauts * [[1965. gads]] — [[Vaiola Deivisa]] (''Viola Davis''), amerikāņu aktrise * [[1967. gads]] — [[Džo Rogans]] (''Joe Rogan''), amerikāņu komiķis, aktieris un sporta komentētājs * [[1983. gads]] — [[Kriss Hemsvorts]] (''Chris Hemsworth''), austrāliešu aktieris * [[1984. gads]]: ** [[Lukašs di Grasi]] (''Lucas di Grassi''), Brazīlijas autosportists ** [[Gatis Jahovičs]], latviešu basketbolists == Miruši == * [[1456. gads]] — [[Jānošs Huņadi]] (''Hunyadi János''), ungāru karavadonis (dzimis ap 1406. gadu) * [[1464. gads]] — [[Kūzas Nikolajs]] (''Nicolaus Cusanus''), vācu filozofs (dzimis 1401. gadā) * [[1841. gads]] — [[Johans Frīdrihs Herbarts]] (''Johann Friedrich Herbart''), vācu filozofs un psihologs (dzimis 1776. gadā) * [[1919. gads]] — [[Endrū Kārnegijs]] (''Andrew Carnegie''), amerikāņu uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1835. gadā) * [[1939. gads]] — [[Zīgfrīds Flešs]] (''Siegfried Flesch''), austriešu paukotājs (dzimis 1872. gadā) * [[1963. gads]] ― [[Oto Vāle]] (''Otto Wahle''), austriešu peldētājs, trīs olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1879. gadā) * [[1995. gads]] — [[Alonzo Čerčs]] (''Alonzo Church''), ASV matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[2014. gads]] — [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''), amerikāņu aktieris (dzimis 1951. gadā) * [[2022. gads]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (dzimis 1940. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Čada]]) * Brīvības cīnītāju piemiņas diena ([[Latvija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] lovps3nbmybgobkdajlvdmzqo5doy0b Bermontiāde 0 63906 3670097 3649340 2022-08-14T05:35:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .[[Katlakalns| → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = '''Bermontiāde''' |partof = [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] (Latvijas Bruņoto spēku karadarbība pret Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju) |image = [[Attēls:DSCF0800-pc-Dzelzs-Tilts.png|300px]] |caption = Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta — cilnis Brīvības piemineklī |date = {{dat|1919|10|8|N}} — {{dat||12|3|N}} |place = [[Latvija]] un [[Lietuva]] |casus = Lēmums nodibināt Krievijas Baltijas provinču valdību Rīgā |result = Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sakāve un izformēšana |combatant1 = {{LAT}} <br /> {{LTU}} <br /> {{EST}} (bruņuvilcieni) <br /> {{GBR}} (karakuģi) <br /> {{FRA}} (karakuģi) |combatant2 = {{RUS}} ([[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas militāri politiskā padome]]) <br /> {{DEU}} <br /> (no {{dat||11|25|Ģ}}) |commander1 = {{flaga|Latvija}} [[Dāvids Sīmansons]] (līdz 16. oktobrim) <br /> {{flaga|Latvija}} [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] <br /> {{flaga|Lietuva}} [[Prans Ļatuks]] |commander2 = {{flaga|Krievijas impērija}} [[Pāvels Bermonts-Avalovs]] <br /> {{flaga|Vācija}} [[Valters fon Eberharts]] }} '''Bermontiāde''' jeb '''Bermonta afēra''' ({{val-de|Bermondt-Affäre}}) bija daļa no [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], kurā [[Latvijas Bruņotie spēki]] ar [[Antante]]s sabiedroto atbalstu no 1919. gada 8. oktobra līdz 1919. gada 3. decembrim atsita [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s uzbrukumu un pilnībā sakāva savu pretinieku. Savukārt [[Lietuvas armija]] līdz 15. decembrim sakāva tās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas daļas, kas bēgot no sakāves bija atkāpušās uz [[Lietuva|Lietuvu]]. Latvijai šī uzvara nozīmēja galīgu atbrīvošanos no Vācijas bruņotajām vienībām, kā arī iespēju pievērsties [[Latgales atbrīvošana]]i no [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Latvijas]] varas. 1919. gada oktobrī—decembrī [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] cieta arī citas [[Baltā kustība|Baltās kustības]] armijas — [[Nikolajs Judeņičs|Nikolaja Judeņiča]] [[Ziemeļrietumu armija]] pie [[Petrograda]]s un [[Antons Deņikins|Antona Deņikina]] [[Dienvidkrievijas armija]] [[Orlas-Kromu operācija|Orlas—Kromu operācijā]] pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]], kuras trieciengrupās bija [[Latviešu sarkanie strēlnieki|Latviešu sarkano strēlnieku]] divīzijas pulki. Krievu vēsturnieks Cvetkovs uzskata Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas neveiksmīgo uzbrukumu "latviešu separātistiem" pie Rīgas kā vienu no galvenajiem cēloņiem Baltās kustības sakāvei cīņā par Petrogradu 1919. gada rudenī.<ref>Цветков В. Ж. Белое дело в России. 1919 г. (формирование и эволюция политических структур Белого движения в России). — 1-е. — Москва: Посев, 2009. — 636 с.</ref> ==Pirms karadarbības sākuma== Bermonta afēra ir dažādu valstu un politisko kustību darbību rezultāts, kas beidzās ar Bermonta armijas pilnīgu sagrāvi un Vācijas militārās klātbūtnes beigām Latvijā. ===Vāciešu nevēlēšanās pamest Baltiju=== [[Attēls:Fronte 1919.aprilis.jpg|thumb|right|220px|Vācijas spēku frontes līnija 1919. gada aprīlī.]] 1919. gada 28. jūnijā parakstītā [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera līguma]] 433. pants paredzēja Vācijas karaspēka palikšanu Baltijā, lai karotu pret boļševikiem līdz brīdim, kad šeit nostabilizēsies situācija. Lai arī vācu mēģinājums [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] padzīt igauņu armiju no Vidzemes demonstrēja, ka Vācija pilnībā nepakļaujas Antantes pavēlēm, lai nodrošinātu Latviju pret boļševikiem, vācu karaspēkam atļāva palikt Kurzemē. Jau 14. jūlijā Francijas maršals [[Ferdinands Fošs]] pirmo reizi pieprasīja Vācijas karaspēka izvešanu no Baltijas, uz ko 24. jūlijā saņēma atbildi, ka tas tiks izdarīts iespējami drīz. Vācijas [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpusa]] komandieris Kurzemē un Lietuvas ziemeļos ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]] paziņoja [[Antante]]s misijas vadītājam [[Huberts Gofs|Hubertam Gofam]], ka evakuācijai no Latvijas vajadzēs 74 dienas. Evakuācijas sākumu viņš nevar noteikt, jo nav zināms, kad no Vācijas pienāks nepieciešamie vilcieni 50-60 000 kareivju izvešanai no Baltijas. 2. un 24. augustā Antante atkārtoja prasību par karaspēka izvešanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:170{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920 |access-date={{dat|2018|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:170{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:170{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Iespējams, šīs prasības bija vairāk domātas poļu, lietuviešu un latviešu politiķu nomierināšanai, jo Antante neveica nekādas konkrētas darbības, lai piespiestu Vāciju izvest karaspēku. Vācijas ārlietu ministrs Millers 1919. gada 9. oktobrī Vācijas Satversmes sapulcē paziņoja, ka neoficiāli Antante ir atļāvusi karaspēkam palikt Baltijā. To savos memuāros atzina arī fon der Golcs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:171{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920 |access-date={{dat|2018|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:171{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:171{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Ar 3. jūlija [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] nosacījumiem vācu karaspēkam bija jāpamet Rīga un visdrīzākajā laikā jāatstāj Latvijas teritorija. Fon der Golcs pēc bijušās [[8. armija (Vācijas impērija)|8. armijas]] komandiera ģenerāļa Oto fon Belova pavēles lika pārtraukt evakuāciju. Baltijā esošais Vācijas karaspēks, kā karadarbībā pret boļševikiem iesaistīts, nebija pakļauts Antantes noteiktajiem atbruņošanās noteikumiem, tādēļ jaunveidotajai [[Veimāras republika]]i naidīgie monarhisti to plānoja iesaistīt vēlākajās pilsoņu kara cīņās Vācijas teritorijā vai arī dibināt neatkarīgu Austrumvalsti (''Oststaat'') bijušajās [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] zemēs no [[Daugava]]s līdz [[Visla]]i.{{fact}} 9. jūlijā fon der Golcs paziņoja, ka neatzīs Ulmaņa [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] tik ilgi, līdz tā pierādīs, ka spēj valdīt un nodrošināt vācbaltiešu tiesības. Pēc vācu spēku atvilkšanas no Rīgas, 19. jūlijā ģenerālis Gofs [[Olaine]]s tuvumā tikās ar fon der Golcu un pieprasīja visu Vācijai pakļauto bruņoto spēku izvešanu no Baltijas līdz 20. augustam. Fon der Golcs atteicās pildīt šo prasību, kā formālo ieganstu minot prasību vispirms izpildīt 1918. gada 29. decembra Pagaidu valdības un Vācijas [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem]]. Jūlija sākumā Kurzemē atgriezās apmēram trešdaļa 1. gvardes rezerves divīzijas, kuras lielākā daļa maija beigās bija izvesta uz Vāciju. Jūlija beigās Kurzemē ieradās jaunas vienības, 2. gvardes rezerves pulks, Jēnas nodaļa un Bādenes triecienbataljons. Kopā tas veidoja ap 20 000 jaunus kareivjus papildus jau esošajām vienībām. Vācijā turpinājās jaunu brīvprātīgo vervēšana. 23. jūlijā Vācijas ārlietu ministrs Hermanis Millers paziņoja, ka Vācijas valdība neiejauksies bijušās [[Krievijas impērija]]s problēmās un vēlas izvest karaspēku no Latvijas cik ātri vien iespējams. 25. jūlijā vācu virspavēlniecība likvidēja 6. rezerves korpusu. 27. jūlijā ap 10 000 vācu karavīru Jelgavā manifestēja pret šo lēmumu un publiski zvērēja neatstāt Kurzemi, līdz nedabūs solīto zemi Latvijā. Tika uzsākta jaunu [[Brīvkorpuss|brīvprātīgo korpusu]] (''Freikorps'') veidošana. 1. augustā Antantes bruņoto spēku virspavēlnieks maršals Fošs pavēlēja vācu karaspēku atvilkt no Baltijas līdz 30. augustam, bet fon der Golcs prasīja savai vadībai aizkavēt izvešanu to līdz oktobrim. 12. augustā uz Vāciju aizbrauca daļa no 6. rezerves korpusa 2. brigādes daļām, bet atlikušās apvienojās karaspēka grupā [[Baltenlande]] ("Baltiešu zeme"). Šauļu brigādes vietā izveidoja [[Dībiča brīvkorpuss|Dībiča brīvkorpusu]], bet Liepājas garnizona vietā radās Plēves grupa. [[Dzelzsdivīzija]]s komandieris majors [[Jozefs Bišofs]] atteicās evakuēt savu vienību uz [[Austrumprūsija]]s teritoriju, ja nesaņems garantijas savu karavīru nodrošinājumam. Vācu kontrolētajā Kurzemē atbruņoja Latvijas armijas komandantūras un nošāva tās atbalstītājus, piemēram, 11. augustā Talsu pilsētas galvu Kundziņu. Naktī uz 25. augustu vācu karavīri ar [[Vācijas impērija]]s melnbaltsarkanajiem karogiem uzbruka Latvijas Pagaidu valdības karaspēka Jelgavas komandantūrai un norāva Latvijas karogu. Zemgalē esošās dumpīgā karaspēka daļas apvienojās [[Vācu leģions|Vācu leģionā]], kurā bija ap 14 000 karavīru ar 56 lielgabaliem, 156 automātiskajiem ieročiem, 64 lidmašīnām un bruņotajiem automobiļiem. Lai samazinātu vāciešu ietekmi Bermonta armijā, 15., 18. un 25. septembrī Antantes augstākā padome atkal aicināja fon der Golcu ar štāba virsniekiem atsaukt uz Vāciju, attiecīgo notu iesniedzot 27. septembrī. 3. oktobrī Vācija atbildēja, ka fon der Golcs ir atsaukts, un galīgo vācu evakuāciju vadīs ģenerālis [[Valters fon Eberharts]]. Gandrīz visi vācu kareivji šajā laikā jau bija pārgājuši Bermonta pakļautībā un evakuācija uz viņiem neattiecās. ===Bermonta armijas veidošanās=== Paralēli spēcīgajam vācu armijas grupējumam Baltijā, Antantes vadītāji 1919. gada 14. maijā izlēma šeit veidot jaunu [[Baltā kustība|Baltās kustības]] armiju, kuru veidotu no Vācijas gūsta atbrīvotie krievu karagūstekņi. Sākotnējā ideja paredzēja 200 000 kareivju lielas balto armijas izveidošanu, kas varētu iekarot [[Petrograda|Petrogradu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:175{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920 |access-date={{dat|2018|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:175{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:175{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Vācija nodrošināja šos kareivjus ar ieročiem, finansēm un transportu uz Baltiju. Pirmais vilciens ar 350 cilvēkiem Berlīni pameta 30. maijā. Arī no atdzimušās [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrās republikas]] teritorijā esošajām karagūstekņu nometnēm pa diviem vilcieniem nedēļā devās uz Jelgavu. Ierodoties Kurzemē šie kareivji nonāca fon der Golca ietekmē. Augusta vidū Kurzemē bija ap 6000 krievu kareivju. Plāns par 200 000 lielu armiju nepiepildījās, un uz Kurzemi kopumā devās ap 10 000 krievu. Neilgi pirms [[Niedras valdība]]i padotā karaspēka 22. maijā veiktās [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas ieņemšanas]], 17. maijā [[Berlīne|Berlīnē]] notika [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un vāciski orientēto krievu politiķu apspriede, kurā tika nolemts Kurzemē veidot jaunu baltās kustības armiju [[Anatols Līvens (virsnieks)|kņaza Anatola Līvena]] vadībā cīņai pret [[boļševiki]]em. Pēc tam, kad [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]] Līvens 24. maijā kaujā pie [[Ropaži]]em guva smagu ievainojumu, brīvprātīgo vervēšanu uzņēmās [[Pāvels Bermonts]]. Pēc tam, kad 30. maijā ar [[Baltenlande]]s vervēšanas biroja (''Werbebüro Baltenland'') palīdzību uz Kurzemi devās pirmā 350 vīru lielā vienība, 12. jūnijā Bermonts ar savu štābu ieradās [[Jelgava|Jelgavā]]. Krievijas Augstākais pavēlnieks (''Верховный правитель России'') admirālis [[Aleksandrs Kolčaks]] jaunveidojamo "Rietumu armiju" pavēlēja pakļaut ģenerālim [[Nikolajs Judeņičs|Nikolajam Judeņičam]]. Jūlijā Judeničs šim karaspēkam pavēlēja doties uz [[Narva|Narvu]], taču pavēlai paklausīja tikai 1500 kareivju. Tikmēr Jelgavā nostiprinājās Bermonta un vācu virsnieku sadarbība, abām grupām sapņojot par monarhiju atjaunošanu Krievijā un Vācijā. Lai saglabātu pretpadomju spēku vienotību, Antantes valstu pārstāvji atļāva vācu brīvprātīgo daļām iekļauties Bermonta komandētā Rietumu korpusa sastāvā. Līdzīgi kā pirms [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] Vācijas karaspēks pārgāja Niedras valdības pakļautībā, tā tagad viņi sāka pāriet Bermonta karaspēka sastāvā. 13. jūlijā fon der Golcs izdeva pavēli par nepieciešamību stiprināt krievu vienības, un ka viņš neiebilst vāciešu pāriešanai krievu karaspēka rindās. Augusta vidū viņš devās uz Berlīni, kur vācu karaspēka pāriešanu Bermonta pakļautībā atbalstīja Vācijas prezidents [[Frīdrihs Eberts]] un ārlietu ministrs Millers. Vācu kareivjiem apsolīja maksāt 11 markas dienā, virsniekiem 50 markas dienā. 22. jūlijā Berlīnē izveidojās [[Rietumkrievijas militāri politiskā padome]] barona [[Ludvigs Knorings|Ludviga Knoringa]] vadībā, kurā līdzdarbojās bijušais [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]] un [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] Reģentu padomes vadītājs [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]], kā arī lielrūpnieki Andrejs Rēmers (''Roemmer''), Hermanis fon Bergs, krievu ģenerālis [[Biskupskis|V. Biskupskis]] un pulkvedis [[Pjotrs Durnovo]]. Padome plānoja pēc Krievijas impērijas atjaunošanas piešķirt neatkarību [[Polija]]i un [[Somija]]i, bet [[Baltijas provinces|Baltijas provincēm]] piešķirt politisko autonomiju, kā pirmskara [[Somijas lielhercogiste]]i. 30. jūlijā Bermonts publicēja uzsaukumu, kurā skaidroja, ka viņa komandētais "ķeizariskās Krievijas karaspēks" dodas atbrīvot savu dzimteni un Latvijā grib vienīgi sagatavoties un palīdzēt arī latviešiem atjaunot kārtību un mieru.<ref>[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 513 lpp.</ref> 14. augustā Bermonts nosūtīja ''Krievijas Augstākajam pavēlniekam'' admirālim Kolčakam ziņojumu par sava korpusa plāniem uzbrukt [[Daugavpils|Daugavpilij]], atbrīvot [[Veļikije Luki]] un virzīties [[Vologda]]s virzienā. 5. septembrī Bermonts publicēja pavēli, ar kuru ģenerālis Judeņičs viņu iecēla par Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas (''Западная добровольческая армия'') pavēlnieku. Bermonts noslēdza vienošanos par tālāko sadarbību ar fon der Golcu un atteicās izvest viņam pakļautās "grāfa Kellera vārdā nosauktā Rietumu brīvprātīgo korpusa" (''Западный добровольческий генерала-от-кавалерии графа Келлера корпус'') pa jūru uz ģenerāļa Judeņiča kontrolēto [[Narva|Narvu]], jo "viņam var pavēlēt tikai Krievijas ķeizars, kāda pagaidām nav".<ref>[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 512 lpp.</ref> 9. septembrī Berlīnē izveidojās Vācijas atbalstīta [[Rietumkrievijas valdība]] ar ministru prezidentu [[Vasīlijs Biskupskis|Vasīliju Biskupski]] priekšgalā. Vācijas vēstnieks Latvijā Burhards aicināja vācu karavīrus to atzīt par augstāko varu Baltijā. 21. septembrī fon der Golcs un Bermonts noslēdza līgumu, formalizējot vācu karaspēka pāriešanu Bermonta pakļautībā. 23. septembrī Bermonts izdeva kaujas pavēli, brīdinot, ka neesot izslēgta varbūtība, ka latvieši uzbrukšot Bermonta un vācu karaspēkam. 26. septembrī Vācijas kara ministrs Noske apstiprina līgumu, dodot vāciešiem izvēli – atgriezties Vācijā vai palikt Bermonta dienestā. 3. oktobrī fon der Golcs sava Kurzemes karaspēka komandēšanu nodeva Bermontam. 6. oktobrī [[Dzelzsdivīzija]] pārgāja Bermonta pakļautībā. Vācu kareivjiem par dienestu apsolīja zemi atbrīvotajā Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:190{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920 |access-date={{dat|2018|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:190{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:190{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Vācija kareivjiem izmaksāja pēdējo algu trīs mēnešalgu apmērā. ===26. augusta konference=== Augusta sākumā Gofu atsauca uz Londonu, un par Antantes misijas vadītāju kļuva britu ģenerālis Marčs. Lai nodrošinātu igauņu atbalstu Judeniča baltajam karaspēkam, viņš panāca, ka Judeničs atzīst Igaunijas neatkarību. Lai koordinētu dažādo valstu un kustību karus pret Padomju Krieviju 26. augustā Rīgā Marča vadībā 26. augustā notiek konference kurā piedalās Judeniča pārstāvis, Igaunijas pārstāvis Laidoners, Ulmanis, Sīmansons, Bermonts, Lietuvas un Polijas pārstāvji, kas vienojas par kopīgu ofensīvu 15. septembrī. Katrai armijai iedalīja atbildību par konkrētu frontes sektoru. Latvijā igauņiem atstāja atbildību par Austrumu fronti uz ziemeļiem no Lubānas ezera, Latvijas armijai no Lubānas ezera līdz [[Subate]]i. Bermontam bija jāieņem Daugavpils un pa Maskavas dzelzceļu jāuzbrūk [[Veļikije Luki|Veļikijiem Lukiem]]. Lietuvas armija atbildēja par fronti no Subates līdz punktam 35 km uz dienvidrietumiem no Daugavpils, uz dienvidiem no kura fronti pārņēma Polija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B |title=Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises 1918-1920 |access-date={{dat|2018|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305073893{{!}}article:DIVL1907{{!}}page:185{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Vienošanās jau no sākuma saskārās ar politiskām grūtībām un ofensīva izgāzās. Lietuvieši ķildojās ar poļiem. Ulmanis atteicās ielaist Bermonta karaspēku Rīgā, no kurienes tas dotos uz Daugavpili. Briti nesekmīgi mēģināja panākt, lai Bermonts atzīst Pagaidu valdību. Bermonts atteicās to darīt, izmantojot to, ka viņa armijā bija tuvu 50 000 kareivju, kamēr Judeniča armijā bija zem 19 000. Lai sašķeltu sabiedroto vienotību, [[Padomju Krievija]] piedāvāja [[Igaunija]]s valdībai 1919. gada 31. augustā sākt miera sarunas, 11. septembrī izteica to pašu piedāvājumu [[Somija]]s un Latvijas valdībām, bet 15. septembrī Lietuvas valdībai. ===Karadarbības plānošana=== [[Andrievs Niedra]] 14. septembrī brīdināja Bermontu par Ulmaņa valdības plāniem uzbrukt vācu un krievu spēkiem Kurzemē. Lai it kā novērstu Latvijas un Igaunijas armiju uzbrukumu, ar vācu augstāko virsnieku palīdzību tika izstrādāts pēkšņa uzbrukuma plāns [[Rīga]]i ar sekojošu [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]s sagrābšanu — operācija "Zibens spēriens" ({{val-de|Blitzschlag}}).<ref>Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. Bd. 3. / Die Kämpfe in Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga: Juni bis Dezember 1919. - Berlin, 1938., S. 87.</ref> 1. oktobrī Jelgavas apspriedē kopā ar ģenerāli R. fon der Golcu un A. Niedru tika pieņemts lēmums ieņemt Rīgu un tur nodibināt [[Baltenlande]]s (''Ostseeprovinzen Russlands''—''Baltenland'') valdību ar A. Niedru kā Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoru.<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīcas II. sējums, 2171-2188 lpp., Rīga, 1928.-1929.</ref> 1. oktobrī Jelgavā tika izstrādāts uzbrukuma plāns: *jāieņem Rīga, *jāgāž Latvijas un Igaunijas valdības, *par Kurzemes un Vidzemes gubernatoru jāieceļ Niedra, *Latvijai un Igaunijai piešķirs autonomiju, bez tiesībām turēt karaspēku, *Baltijas vācbaltieši patur visas senās privilēģijas. 6. oktobrī Bermonts Jelgavā nodibināja šīs valdības prototipu — padomi senatora grāfa Konstantīna fon der [[Pāleni|Pālena]] vadībā, kurā ietilpa senators A. Rimskis-Korsakovs, ģenerālis Čerņilovskis-Sokols, barons [[Engelharti|R. Engelharts]], kņazs [[Nikolajs Kropotkins]], inženieris Iļjins, K. Zimins un A. Arājs (īstajā vārdā F. Alberts). Bijušās [[Niedras valdība]]s darbinieki veidoja Latvijas pašpārvaldes komiteju, pie kam A. Niedra pildīja kancelejas priekšnieka funkcijas, sastādot uzsaukumu pret Ulmaņa valdību. [[Attēls:Krievijas Rietumarmijas vadība.jpg|thumb|300px|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vadība ar Pāvelu Bermontu-Avalovu centrā]] === Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas spēki === [[Attēls:Rietumkrievijas un Latvijas armijas dalu izvietojums 7.oktobri .jpg‎|right|thumb|300px|Rietumkrievijas armijas (melnā krāsā) un Latvijas armijas (baltā krāsā) daļu izvietojums 1919. gada 7. oktobrī]] [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s sastāvs nav precīzi zināms, taču tiek lēsts, ka tajā bija aptuveni 40—45 000 karavīru, 100 [[Lielgabals|lielgabalu]], 600 [[Ložmetējs|ložmetēju]], 50 [[Mīnmetējs|mīnmetēju]], 120 [[Lidmašīna|lidmašīnu]], 3 [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]], 10 [[bruņuauto]] u.c. tehnika un [[ieroči]]. Galvenās kaujas vienības bija [[Dzelzs divīzija]] (~18 000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 15 000 vīru), [[Vācu leģions]] ar [[Baltenlande]]s grupu (~12 000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 9000 vīru), [[Grāfa Kellera korpuss]] (~10 000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 7000 vīru), [[Virgoļiča korpuss]] (~5000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 3500 vīru), [[Dībiča brīvkorpuss]] (~3000 vīru) un [[Plēves grupa]] (~3000 vīru).<ref>Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 78.lpp.</ref> 3. oktobrī Vācijas valdība atsauca ģenerāli fon der Golcu uz Vāciju, bet viņa vietā nozīmēja ģenerāli [[Valters fon Eberharts|Valteru fon Eberhartu]], kam vajadzēja uzņemties vadību pār visiem bijušā Vācijas VI. rezerves korpusa spēkiem Latvijas un Lietuvas teritorijā. Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas virspavēlnieks bija kņazs Bermonts—Avalovs. === Latvijas bruņotie spēki === [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]] 1919. gada vidū oficiāli bija 31 690 kareivji, 1811 virsnieki, 60 ārsti, 500 militārie ierēdņi, 4189 instruktori, bet bruņojumā bija 20 lielgabali, 173 ložmetēji, 121 patšautene, 21 624 šautenes.<ref>[[Latvijas Valsts vēstures arhīvs]] -turpmāk LVVA, - 3601. f., 1. apr., 407. 1., 1. lp.</ref> Vairums daļu atradās formēšanās stadijā un reālā karadarbībā bija spējīgi piedalīties 35—40% karavīru.<ref>Ducens J. Mūsu armija pirmajos 5 gados. // Valdības vēstnesis. 1923. 17 novembris</ref> Mobilizācijas rezultātā Latvijas armija palielinājās par 8000 karavīriem, bet kopumā visās cīņās pret Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju piedalījās ap 50 000 Latvijas karavīru.<ref>Latvijas armija 20 gados. - Rīga, 1940., 193., 214. lpp.</ref> Pēc 1919. gada 6. jūlija Latvijas armijas sastāvā bija arī bijušais [[Baltijas landesvērs]] (ap 3700 karavīru, 11 lielgabalu, 36 smagie un 70 vieglie ložmetēji, un 3 mīnmetēji), kuru pārdēvēja par Latvijas vācu zemessardzi, par komandieri ieceļot angļu armijas pulkvedi [[Harolds Aleksanders|Haroldu Aleksanderu]]. 15. jūlijā Latvijas apsardzības ministrs un bruņoto spēku virspavēlnieks [[Dāvids Sīmansons]] pavēlēja no [[Dienvidlatvijas brigāde]]s daļām saformēt [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes divīziju]] ar [[1. Liepājas kājnieku pulks|Liepājas]], [[2. Ventspils kājnieku pulks|Ventspils]] un [[3. Jelgavas kājnieku pulks|Jelgavas pulkiem]], no [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s daļām [[2. Vidzemes kājnieku divīzija|Vidzemes divīziju]] ar [[4. Valmieras kājnieku pulks|Valmieras]], [[5. Cēsu kājnieku pulks|Cēsu]] un [[6. Rīgas kājnieku pulks|Rīgas pulkiem]]. Savukārt [[3. Latgales kājnieku divīzija|Latgales divīzija]] ar [[7. Siguldas kājnieku pulks|Siguldas]], [[8. Daugavpils kājnieku pulks|Daugavpils]] un [[9. Rēzeknes kājnieku pulks|Rēzeknes pulkiem]] pārsvarā tika saformēta no pārdēvētām Dienvidlatvijas brigādes daļām. Katrā no divīzijām bija 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks, 1 eskadrons un 1 inženieru rota. Katrā kājnieku pulkā bija 3 bataljoni ar 4 rotām katrā bataljonā, kā arī 1 ložmetēju un 1 velosipēdistu (izlūkošanas) rota. Kājnieku pulku formēšanu pabeidza 1919. gada augusta vidū, bet artilērijas pulku formēšana lielgabalu trūkuma dēļ aizkavējās. Tikai 1919. gada beigās tika saformēta [[4. Zemgales kājnieku divīzija]] ar 10. Aizputes, 11. Dobeles un 12. Bauskas kājnieku pulkiem. Austrumu frontē atradās 1. Liepājas un 2. Ventspils pulki. Oktobra sākumā [[Līvāni|Līvānu]] apkaimē kaujās piedalījās arī 3. Jelgavas un 4. Valmieras pulki, ko pēc Bermonta armijas uzbrukuma daļēji nomainīja Vācu zemessardzes (Baltijas landesvēra) daļas. Sarkanās Armijas sastāvā pret Latvijas armiju Latgalē cīnījās krievu 11. un 4. strēlnieku divīzijas, jo Latviešu Strēlnieku divīzija bija pārdislocēta cīņām pret Deņikina Dienvidkrievijas armiju un Judeņiča Ziemeļrietumu armiju. Pirms karadarbības sākuma 6. Rīgas pulks, 7. Siguldas pulks un 8. Daugavpils pulks atradās Rīgā, 9. Rēzeknes pulks izvietojās Rīgas [[Jūrmala]]s teritorijā, 5. Cēsu pulks no Švarcmuižas līdz Ķekavai, 4. Valmieras pulka daļas gar Daugavas krastu no Salaspils līdz Ogrei. 25. septembrī Lielbritānijas valdība nolēma Latvijai piegādāt 19 500 šauteņu, 16 lielgabalu, 25 ložmetējus un 6 smagos automobiļus, kā arī lietotu apģērbu 30 000 karavīriem.<ref>[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 519 lpp.</ref> === Stāvoklis Lietuvā === Kaut arī jau 1918. gada 16. februārī Lietuvas Padome bija izsludinājusi Lietuvas neatkarību no Krievijas un Vācijas, tā, līdzīgi Kurzemei, reāli atradās pilnīgā vācu okupācijas iestāžu ([[Oberosts|Oberosta]]) pārvaldē. Pēc Brestļitovskas miera līguma anulēšanas 1918. gada decembrī Sarkanā Armija okupēja Lietuvas ziemeļu un austrumu daļu, 16. decembrī tika proklamēta [[Lietuvas Padomju Republika]], kas 1919. gadā pārtapa par [[Lietuvas—Baltkrievijas SPR]]. Bijušās Vācijas 10. armijas un sakšu brīvprātīgo (algotņu) karaspēks bija atspiests līdz līnijai [[Telši]]-[[Kauņa]]-[[Alīta]]. Martā vācu karaspēks devās pretuzbrukumā un ieņēma [[Žemaitija]]s teritoriju līdz līnijai [[Kuršēni]]-[[Šauļi]]-[[Radvilišķi]]. 1919. gada 22. martā tika izveidota pirmā Lietuvas karaspēka vienība [[Panevēža]]s atbrīvošanai - Panevēžas Atsevišķais bataljons. Maijā tika izsludināta mobilizācija un 3. maijā karaspēka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju.<ref>Lesčius, Vytautas. Lietuvos kariuomenė nepriklausomybės kovose 1918–1920. Lietuvos kariuomenės istorija. Vilnius, 2004</ref> Lietuvas armija un Polijas armija 1919. gada maijā-jūnijā ieņēma visu [[Aukštaitija]]s teritoriju, bet to starpā radās bruņoti konflikti, tādēļ Antantes Augstākā Padome 18. jūnijā starp abām armijām noteica demarkācijas līniju, kas gāja paralēli [[Grodņa]]s-[[Viļņa]]s-[[Daugavpils]] dzelzceļam. Tomēr Polijas armija atteicās atstāt tās ieņemto teritoriju, kas dažviet atradās par 30 km uz rietumiem no minētā dzelzceļa. Lietuvas armija 25. augustā izdzina Sarkano Armiju no pēdējās Lietuvas pilsētas - [[Zarasi]]em un līdz 31. augustam ieņēma bijušās [[Kurzemes guberņa]]s ([[Sēlija]]s) dienvidu daļu līdz pat Daugavai. Tomēr vācu Dībiča brīvkorpuss un Šauļu brigāde ar apmēram 10 000 vīriem (5 bataljoni, 2 eskadroni, 3 baterijas) turpināja kontrolēt visu Lietuvas ziemeļrietumu daļu. Pēc Antantes prasības vācu vienībām atstāt okupētās Kurzemes un Lietuvas teritorijas 16. jūlijā Šauļos ieradās krievu pulkveža Virgoļiča vienība, kas iekārtoja štābu Kuršēnos. Pasliktinoties Bermonta attiecībām ar Latvijas valdību, lietuvieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas kontrolētās teritorijas tuvumā savilka piecus kājnieku pulkus. Jau 15. septembrī izcēlās bruņots konflikts ar majora [[Brandiss|Brandisa]] bataljona karavīriem pie [[Nereta]]s. Plašāka karadarbība sākās 15. oktobrī, kad Vācu leģiona vienības atņēma lietuviešiem [[Birži (Lietuva)|Biržus]] un [[Radvilišķi|Radvilišķus]]. == Karadarbības norise == === Operācija "Zibens spēriens" 8.—10. oktobrī === [[Attēls:Bermonta armijas uzbrukums 1919. gada 9.oktobri.jpg|right|thumb|300px|Rietumkrievijas armijas ofensīva 1919. gada 8. un 9. oktobrī]] [[Attēls:Rigas tilti 1919.jpg|right|thumb|300px|Rīgas Daugavas tiltu aerofotogrāfija 1919. gada novembrī. Redzami divi dzelzs tilti un [[Lībekas tilts|Lībekas (koka) tilts pār Daugavu]], kuram Rīgas aizstāvji izgrieza vienu posmu Vecrīgas pusē]] [[Attēls:Brihwa_Seme.jpg|thumb|300px|[[Latviešu Zemnieku savienība]]s laikraksta "Brīvā Zeme" titullapa 1919. gada 11. oktobrī ar uzsaukumu igauņu karavīriem, kas Bermontam radīja iespaidu par igauņu karaspēka iesaistīšanos karadarbībā]] [[Attēls:Daugavmala 1919. oktobris.jpg|thumb|300px|Rietumkrievijas armijas artilērijas sašautie nami Daugavmalā]] 6. oktobrī Deņikins ieņēma Voroņežu un 13. oktobrī Orlu. Kolčaka spēki atsāka savu uzbrukumu. Judeničs uzbruka Petrogradas virzienā. Uzbrukumu sāka poļi. Bermonts izlēma nekavēties ar savu ofensīvu un 6. oktobrī telegrāfiski lūdza Pagaidu valdībai šķērsot tās kontrolēto teritoriju, lai dotos uz fronti. Nesagaidot atbildi, tiek dota pavēle 8. oktobrī sākt uzbrukumu Rīgai. Bermonta armijā šajā laikā bija gandrīz 52 000 kareivju, no kuriem ap 40 000 bija vācieši. Visu turpmāko oktobri Bermonts no Vācijas saņēma jaunus vilcienus ar karamateriāliem. 8. oktobra rītā ap plkst. 8:00 sākās Rietumkrievijas armijas uzbrukums trīs kolonnās. Uzbrucēju armijas kreisajā flangā aptuveni 1000 Bermonta krievu karavīru (Grāfa Kellera korpusa 2. plastunu pulka I bataljons) ieņēma [[Tukums|Tukumu]] un no turienes [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalu]].<ref>LVVA, 1468. f., 1. apr., 136. 1., 152. lpp.</ref> Drīz pēc plkst. 9:00 virs Rīgas parādījās Bermonta armijas lidmašīnas, kuras nometa vairākas bumbas [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijā]], kur stāvēja I bruņotais vilciens. Uzbrucēju frontes labajā flangā [[Vācu leģions]] no [[Iecava]]s uzbruka [[Ķekava]]i, kur 5. Cēsu pulka 6. rota Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku pozīcijās spēja noturēties līdz pusdienlaikam. Līdz vakaram [[Daugava]]s kreisajā krastā iepretim [[Doles sala]]i ar vāciešiem cīnījās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] 6. Rīgas kājnieku pulks. Cīņas risinājās arī frontes centrā pie [[Jelgava]]s — Rīgas šosejas un dzelzceļa, pa kuru uzbruka [[Dzelzsdivīzija]]. Līdz vakaram tai izdevās pārvarēt latviešu bruņuvilciena un bruņuauto atbalstīto pretošanos un izlauzties līdz Rīgas pilsētas robežai.<ref name="autogenerated1">Radziņš P. Cīņas pret Bermontu. / Latvijas brīvības karš. 1. d., Rīga, 1921., 23. lpp.</ref> [[Latvijas Pagaidu valdība]] 8. oktobrī izlaida šādu paziņojumu: „Karu iepriekš nepieteicot, pretēji visā civilizētā pasaulē pieņemtiem noteikumiem, vācu karaspēks, kopā ar dažām krievu karaspēka nodaļām un zem krievu karaspēka segas, šorīt uzsāka uzbrukumu Rīgas virzienā. Latvijas varonīgie kareivji līdz šim visus uzbrukumus atsituši un valdība ir pārliecināta, ka Latvijas armijai būs spēka diezgan, lai likvidētu noziedzīgo uzbrukumu.” Rīgas apsardzības priekšnieks pulkvedis [[Jorģis Zemitāns]] deva pavēli [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] daļām pamest Rīgu un atkāpties uz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] aizstāvēšanās pozīcijām pie [[Jugla]]s. Latvijas valdība nolēma pārcelties uz [[Cēsis|Cēsīm]]. Līdz 8. oktobra vakaram Rīgā paspēja saformēt septiņas rotas (apmēram 700 cilvēki) un nākamajā dienā — vēl piecas. Kaujām turpinoties, 9. oktobra vakarā ienaidnieks tuvojās [[Daugava]]s tiltiem. Atkāpšanās laikā lielākā daļa Latvijas armijas karavīru neapstājoties aizgāja līdz Juglas tiltiem, taču speciāli norīkotas patruļas sūtīja viņus atpakaļ uz [[Vecrīga]]s pozīcijām. Gar Daugavas labo krastu sāka rakt ierakumus un gatavoties pretinieka uzbrukumu atsišanai.<ref>[http://lv.lv/?menu=doc&id=200407 Barba Ekmane. Kas ir 11. novembris – Lāčplēša diena? "Latvijas Vēstnesis", 11. novembris, 2009.]</ref> 10. oktobrī Rietumkrievijas armija bez kaujas ieņēma [[Torņakalns|Torņakalnu]] un izveidoja nocietinātas pozīcijas iepretī [[Dzelzs tilts|Dzelzs tiltam]]. Kad Rietumkrievijas armijas daļas sasniedza Rīgas tiltus pāri Daugavai, tie tika izgriezti un upes labajā krastā pilsētas aizstāvēšanai jau bija savilkti visi iespējamie spēki. [[Artūrs Dannebergs|Danneberga]] komandētā artilērijas vienība no Daugavmalas ar lielgabalu apšaudīja dzelzs tiltu galus Pārdaugavā. Vācu leģions novietojās no tiltiem pa labi, Dzelzsdivīzija — pa kreisi, bet krievu 1. plastunu pulka 2 bataljoni ieņēma [[Bolderāja|Bolderāju]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]]. Brandisa nodaļa palika Doles salas un Ķekavas pozīcijās, Gotces grupa — [[Valle]]s un [[Skaistkalne]]s rajonā, kur no Lietuvas tai pievienojās Petersdorfa nodaļa. 10. oktobra vakarā Bermonta štābā ienāca maldīgas ziņas, ka pie [[Jaunjelgava]]s uz Daugavas kreiso krastu pārcēlusies igauņu divīzija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvietislatvija.com/Cinas_15_oktobri_Vidzemes.htm |title=Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Rīga, 1938. |access-date={{dat|2011|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090628101149/http://www.latvietislatvija.com/Cinas_15_oktobri_Vidzemes.htm |archivedate={{dat|2009|06|28||bez}} }}</ref> Patiesībā [[Skrīveri|Skrīveros]] 10. oktobra priekšpusdienā no Austrumu frontes ieradās 4. Valmieras pulka daļas pulkveža [[Jūlijs Jansons|Jansona]] vadībā. Sarunās ar Igaunijas valdību noskaidrojās, ka par militāras palīdzības sniegšanu tā uzstādīja nepieņemamas pretprasības, tādēļ vienīgi divi igauņu [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]] iebrauca Rīgā 10. oktobra rītā un piedalījās turpmākajās kaujas operācijās. 10. oktobrī Bermonts—Avalovs pa radio vērsās pie [[Latvijas Pagaidu valdība]]s ar ierosinājumu uzsākt pamiera sarunas, kas palika bez atbildes. 11. oktobrī viņš deva rīkojumu Vācu leģionam 12. oktobrī iziet uz [[Birzgale]]s—Valles—[[Bārbele]]s rajonu, lai aizsprostotu pretiniekam ceļus no Jaunjelgavas uz dienvidiem un rietumiem. Lai nodrošinātu Austrumu frontes aizmuguri, [[1. Kurzemes divīzija]]s 3. Jelgavas pulka komandieris pulkvedis Dombrovskis saņēma pavēli pret Bermonta spēkiem izvērst divus bataljonus. 12. oktobrī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] ieradās 3. Jelgavas pulka I bataljona 2. rota virsleitnanta Kārļa Strazdiņa vadībā, kas jau 14. oktobra pievakarē pie Eķengrāves ([[Viesīte]]s) ar Eķengrāves kara komandanta karavīru palīdzību uzvarēja un saņēma gūstā 19 Bermonta armijas izlūku vienības karavīru, atņemot viņiem 2 ložmetējus, 3 patšautenes, 16 zirgus, lauka virtuvi un lielu daudzumu munīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1125 |title="Jaunais vēstnesis" 2008. novembris |access-date={{dat|2011|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124553/http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1125 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pēc Vācu leģiona aiziešanas Dzelzsdivīzijai nācās izretināties garā frontē no Cementfabrikas [[Spilve]]s pļavu apkaimē līdz [[Baldone]]i, pie kam 1. pulks izvietojās no tiltiem pa kreisi, 3. pulks pa labi līdz [[Rāmavas muiža|Ramma muižai]] un 2. pulks no Pļavniekiem gar Ķekavu līdz [[Mercendarbe]]i. Baldonē novietojās Bertolda bataljons un kavalērijas pulka 3 eskadroni. Torņakalnā rezervē palika Jēgeru bataljons un 1. plastunu pulka II bataljons. Bez tam citas Rietumkrievijas armijas daļas izvērsa karadarbību Kurzemē, ieņemot [[Saldus|Saldu]], [[Skrunda|Skrundu]], [[Ezere|Ezeri]], [[Priekule|Priekuli]] un atbruņojot Latvijas Pagaidu valdības komandantūras. Jāsecina, ka izšķirošo lomu Rietumkrievijas armijas uzbrukuma panākumos nospēlēja nevis karavīru skaita pārsvars, bet gan artilērijas, mīnmetēju un smago ložmetēju daudzums. Tomēr par spīti Bermonta armijas štāba plānotās kaujas operācijas "Zibensspēriens" panākumiem, nodoms ar stipru triecienu iznīcināt vai sagūstīt Latvijas armijas Rīgas grupējumu [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] neizdevās. Latvijas armijas vadība nolēma nomainīt Rīgas aizsardzības vadību un 12. oktobrī sakarā ar militārajām neveiksmēm 8. un 9. oktobra kaujās no saviem amatiem atcēla Dienvidu frontes pavēlnieku un [[2. Vidzemes divīzija]]s komandieri pulkvedi Jorģi Zemitānu un 6. Rīgas pulka komandieri pulkvežleitnantu Šmidtu. === Latvijas armijas pretuzbrukums un Daugavas forsēšana 14. un 15. oktobrī === [[Attēls:Bermonta armijas uzbrukums 1919. gada 15.oktobri.jpg‎|right|thumb|300px|Rietumkrievijas armijas ofensīva līdz 1919. gada 15. oktobrim]] [[Attēls:Riga castle ww1 shelling.jpg|thumb|Rietumkrievijas armijas artilērijas sašautais [[Rīgas pils]] Svētā Gara tornis]] Latvijas bruņotie spēki 11. oktobrī nocietināja savas pozīcijas pie izgrieztajiem tiltu galiem Vecrīgas pusē, bet galvenās bažas sagādāja uzdevums ar divām nepietiekoši apbruņotām divīzijām (2. Vidzemes un 3. Latgales) nosargāt 90 km garo fronti no [[Daugavgrīva]]s līdz [[Jaunjelgava]]i, jo Daugavas forsēšanas gadījumā Rietumkrievijas armija varēja apiet Rīgu no austrumiem un piespiest Latvijas armiju bez kaujas atstāt Rīgu tāpat kā [[Rīgas operācija]]s laikā vācieši to 1917. gada septembrī izdarīja ar krievu 12. armiju. Tādēļ Latvijas armija pieņēma lēmumu uzbrukt pirmā. 14. oktobrī [[3. Latgales divīzija]] uzsāka uzbrukumu pāri Daugavai Rīgā. Tās sastāvā esošais 9. Rēzeknes pulks zem stipras pretinieka uguns nesekmīgi mēģināja laivās forsēt Daugavu pie Bolderājas, bet 7. Siguldas pulks kopā ar 3 bruņotiem automobiļiem, igauņu bruņoto vilcienu un 5 lielgabaliem pārgāja Dzelzs tiltam, taču bija spiests atkāpties Dzelzsdivīzijas stiprās apšaudes dēļ. [[2. Vidzemes divīzija]]s 4. Valmieras pulka II bataljons 14. oktobrī pārcēlās pāri Daugavai pie [[Nāves sala]]s [[Ikšķile]]s tuvumā, bet III bataljona pārcelšanās no [[Doles sala]]s uz Ķekavu tika apturēta. Toties 6. Rīgas pulks 14. oktobrī un 5. Cēsu pulks 15. oktobrī sekmīgi forsēja Daugavu Mazjumpravas muižas (tagadējā [[Dārziņi|Dārziņu]] apkaimē) rajonā un ieņēma pozīcijas [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]. 14. oktobrī Dzelzsdivīzijas vadību Torņakalnā visvairāk uztrauca ziņas, ka Katlakalna rajonā fronte ir pārrauta un starp 3. un 2. pulka vienībām ir pārtrūkuši sakari. Jēgeru bataljons saņēma pavēli doties uz Pļavniekiem un likvidēt frontes pārrāvumu, tomēr par spīti sīvām cīņām nespēja to paveikt. Pēc Dzelzsdivīzijas komandiera atmiņām zināms, ka viena no rotām zaudēja pat pusi no sava sastāva. Lai saīsinātu 4. Valmieras pulka garo fronti, Latvijas armijas virspavēlnieks pavēlēja Austrumu frontes vadībai nomainīt 4. Valmieras pulka vienības ar 3. Jelgavas pulka vienībām, kam bija jāieņem Jaunjelgavas nocietināto placdarmu Daugavas kreisajā krastā un jāaizstāv arī fronte no Jaunjelgavas līdz [[Viesīte]]i. 15. oktobra agrā rītā 8. Daugavpils pulks no jauna kopā ar igauņu bruņuvilcienu pāri Dzelzs tiltam uzbruka pretinieka pozīcijām Torņakalnā. Lai arī izdevās ieņemt vācu sargātās priekštilta pozīcijas, tomēr, gaismai austot, pretinieks ar viesuļuguni piespieda atkāpties igauņu bruņuvilcienam, bet bataljona rezerves pāri netika. 10. rotas vads ar 1 mīnmetēju nokļuva ielenkumā un līdz pusdienai varonīgi cīnījās pret pārspēku. Kaujā krita 1 virsnieks un 5 kareivji, ievainoti tika 2 virsnieki un 29 kareivji, bet pazuda 4 virsnieki un 43 kareivji, no kuriem atgriezās 2 virsnieki un daži kareivji. Sagūstīto leitnantu [[Kārlis Fihtenbergs|Fihtenbergu]] bermontieši sasēja ar dzeloņstieplēm un iesaldēja Daugavas ledū.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvietislatvija.com/Kaujas_15_oktobri.htm |title=Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Rīga, 1938. |access-date={{dat|2011|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090628101209/http://www.latvietislatvija.com/Kaujas_15_oktobri.htm |archivedate={{dat|2009|06|28||bez}} }}</ref> Toties Latvijas jūras spēku daļas ar septiņiem kuteriem (Jūras daļas 1919. gada 16. oktobra pavēlē gan minēts 21 kuģis), kuras kontrolēja [[Daugava|Daugavu]], no [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] kanāla apkaimes desantēja 9. Rēzeknes kājnieku pulku upes kreisajā krastā [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] apkaimē. Desanta operāciju atbalstīja Daugavas grīvā iebraukušie astoņi [[Antante|sabiedroto]] karakuģi (franču — torpēdlaiva ''Mechanicien-principal Lestin'', lielgaballaiva ''L`Aisne'' un britu — kreiseris ''Dragon'', 1 torpēdlaiva, 4 iznīcinātāji, 1 mīnu traleris) franču jūras kapteiņa Brisona vadībā, kas intensīvi apšaudīja ''bermontiešu'' [[Daugavgrīva]]s un [[Bolderāja]]s pozīcijas. Daugavgrīvā un Bolderājā tika saņemts gūstā vairāk nekā 300 gūstekņu no grāfa Kellera korpusa 1. plastunu pulka, 1 lielgabals, daudz ložmetēju un šauteņu, patronu, lādiņu, kā arī radiostacija, zirgi, rati u.c. trofejas.<ref>Radziņš P. Cīņas pret Bermontu. / Latvijas brīvības karš. 1. d., Rīga, 1921., 32. lpp.</ref> Naktī uz ieņemto Daugavgrīvu kopā ar savu štābu un inženieru rotu pārcēlās arī Latgales divīzijas komandieris pulkvežleitnants [[Krišjānis Berķis]], kā arī 7. Siguldas pulks un 2. eskadrons. 16. oktobrī uz Bolderāju pārcēla arī 8. Daugavpils pulku, bet 18. oktobrī 1. rezerves bateriju. 17. oktobra rītā 7. Siguldas pulka I bataljons pārgāja [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvim]] pa Bolderājas dzelzceļa tiltu un cieta zaudējumu [[Spilves pļavas|Spilves pļavās]], zaudējot kritušus 2 virsniekus un 6 kareivjus, ievainotus 8 kareivjus un pazudušus 22 kareivjus. Toties II bataljons pa šoseju samērā viegli ieņēma [[Voleri|Volerus]], bet nespēja ieņemt Cementfabriku, kurā aizstāvējās Dzelzdivīzija. 20. oktobrī 9. Rēzeknes pulks devās uzbrukumā krievu vienībām gar [[Buļļupe]]s dienvidu krasta kāpām, zaudējot kritušus 2, ievainotus 5 un kontuzētus 4 karavīrus. Vācu artilērijas baterija pēkšņi uzbruka britu kreiserim "Dragon", kura apkalpe zaudēja 9 kritušus un 4 ievainotus, bet 23. oktobrī iznīcinātāja "Venturous" apšaudē tika ievainoti divi britu jūrnieki. Kopumā Latvijas armijas kaujas operācijās oktobrī—novembrī Daugavas grīvā piedalījās 15 britu un franču karakuģi — britu kreiseris "Dragon", iznīcinātāji "Versatile", "Voyager", "Vortiger", "Velox", "Abdiel", "Windsor", "Vanquiher" un "Vanoc" un torpēdlaivas "Danae" un "Cleopatra", kā arī franču torpēdlaivas "Mechanicien-principal Lestin", "Francis Garnier" un lielgaballaivas "Marne" un "L`Aisne".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sargs.lv/arhivs/2002/Novembris/saturs/_Latvijas_zinas.htm |title="Tēvijas Sargs" 2002. gada novembris |access-date={{dat|2011|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071215140338/http://www.sargs.lv//arhivs/2002/Novembris/saturs/_Latvijas_zinas.htm |archivedate={{dat|2007|12|15||bez}} }}</ref> === Vācu leģiona uzbrukums Jaunjelgavas apriņķī 17.—19. oktobrī === [[Attēls:rittmeistervonjena.jpg|thumb|300px|[[Vācu leģions|Vācu leģiona]] kājnieku bataljona komandieris Ernests Valdemārs fon Jēna, kritis kaujā pie Jaunjelgavas 1919. gada 19. oktobrī]] 14. oktobrī Vācu leģiona galvenie spēki jūras kapteiņa Zīverta vadībā, kurā ietilpa Veikmaņa kājnieku pulks, Stevera artilērijas pulks, Baltenlandes un Bādenes bataljoni, [[Valters fon Mēdems|Mēdema]] un Damma nodaļas, garā pārgājienā no Torņakalna sasniedza Bārbeli un pēc tam bija spiesti vairākas dienas atpūsties. Vācu lidotāji ziņoja par latviešu spēku koncentrēšanos Skrīveru stacijā un no Lietuvas pienāca ziņas, ka lietuviešu spēki ieņēmuši [[Birži|Biržus]]. 17. oktobrī pie Biržu mācītājmuižas 3. Jelgavas pulka 4. rotas divi vadi kopā ar komandantūras komandu un aizsargiem uzbruka kolonnai, sagūstīja 4 patruļas jātniekus un ieguva 1 lielgabalu, 3 ložmetējus un 5 zirgus. Vācu leģiona vadība pavēlēja [[Brandiss|Brandisa]] korpusa bataljonam ar 1 bateriju, Jenas bataljonam ar 1 bateriju, Petersdorfa nodaļai un Rikhofa bataljonam 17. oktobrī doties uzbrukumā pretiniekam, kas atradās Daugavas kreisajā krastā, bet Brandisa korpusa vienu bataljonu aizsūtīja uz [[Šauļi]]em cīņai pret Lietuvas armiju. Vācu leģiona trīs kolonnas (Rikhofa bataljons, Jēnas bataljons, Petersdorfa nodaļa) pa trim dažādiem ceļiem 18. oktobrī nonāca dienvidos no Jaunjelgavas, bet Brandisa bataljons palika rezervē pie Birzgales. 19. oktobra rīta agrumā pēc artilērijas sagatavošanas Jenas un Rikhofa bataljoni un artilērijas baterijas sāka nesekmīgu triecienuzbrukumu nocietinājumiem, kuros puslokā uz dienvidiem no Jaunjelgavas aizstāvējās 3. Jelgavas pulka divas rotas ar 5 ložmetējiem un 1 granātmetēju. No Daugavas labā krasta uzbrucējus apšaudīja baterijas vads un I bruņotā vilciena lielgabals. Ap pusdienlaiku pretinieks uzbrukumu atkārtoja, bet arī šoreiz to apturēja un pret vakaru vācu spēki atkāpās, zaudējot kaujas lauka vairākus kritušus, to starpā bataljona komandieri ritmeistaru fon Jēnu, kā arī 1 smago un 1 vieglo ložmetēju. Jelgavas pulka 3. rotas komandieri kapteini Spuļģi 1920. gada sākumā Francijas valdība apbalvoja ar Goda leģiona ordeni (''Legion d'honner chevalier''). Kaujas laikā tika bojāts Daugavas tilts. Pēc kaujas Jēnas un Rikhofa bataljoni nocietinājās savās pozīcijās, bet daļa no Rikhofa bataljona devās [[Daudzeva]]s staciju, lai segtu labo flangu no [[Jēkabpils]] un [[Sunākste]]s puses. === Gatavošanās novembra kaujām === 16. oktobrī ģenerāļa Dāvida Sīmansona vietā par virspavēlnieku iecēla Austrumu frontes pavēlnieku un [[1. Kurzemes divīzija]]s komandieri pulkvedi [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]], par virspavēlnieka štāba priekšnieku pulkvedi Radziņu, par Dienvidu frontes pavēlnieku un 2. Vidzemes divīzijas komandieri pulkvedi [[Mārtiņš Peniķis|Mārtiņu Peniķi]], par 6. Rīgas pulka komandieri pulkvedi Apini. Par Austrumu frontes pavēlnieku un 1. Kurzemes divīzijas komandiera v. i. nozīmēja 2. Ventspils pulka komandieri pulkvežleitnantu Puriņu, bet par 2. pulka komandiera v. i. — kapteini Ezeriņu. Virspavēlnieka štāba operatīvās daļas priekšnieka amatā no 5. līdz 29. oktobrim bija kapteinis Bahs, bet no 29. oktobra līdz 27. decembrim pulkvežleitnants [[Voldemārs Ozols|Ozols]]. 20. oktobrī par 8. Daugavpils pulka komandieru iecēla pulkvežleitnantu Krustiņu, bet 1. novembrī par 4. Valmieras pulka komandieri — pulkvežleitnantu Bojāru. 26. oktobrī Rietumkrievijas armijas [[Grāfa Kellera korpuss|Grāfa Kellera korpusa]] komandieris pulkvedis Potockis pavēlēja ģenerālmajoram Beļinskim ar 1. plastunu pulka I bataljonu un 2. jātnieku bateriju aizsargāties [[Rīgas Jūrmala]]s teritorijā, pulkvedim Kocanovam ar 2. plastunu pulka I bataljonu, 1. plastunu pulka III bataljonu, Ašehmanova 1/2 bateriju, Pritca baterijas 1 haubici, 1. jātnieku pulka 19 jātniekiem un I bruņoto vilcienu ieņemt Talsus un Kuldīgu. Pulkvedim Adamovičam ar 1. plastunu pulka II bataljonu, Krafta ložmetēju rotu, Mildes bateriju un 1. jātnieku pulka 6 jātniekiem lika palikt Jelgavā gatavībā doties uz Jēkabpili pret lieliniekiem. [[Attēls:Stavoklis pirms Latvijas armijas uzbrukuma 1919.3.novembri.jpg‎|right|thumb|300px|Stāvoklis pirms Latvijas armijas uzbrukuma Jūrmalas un Kleistu virzienā 1919. gada 3. novembrī (ar slīpsvītrojumu parādīta tā laika Rīgas pilsētas teritorija)]] 1. novembrī 1. Kurzemes divīzijas 3. Jelgavas pulka pastiprinātais I bataljons atradās Viesītes—Sunākstes rajonā un gar [[Lauce|Lauces upi]], bet III bataljons aizstāvēja Jaunjelgavas placdarmu. Viņiem pretī [[Daudzeva]]s muižas apkārtnē atradās krievu pulkveža Adamoviča grupa ar 1. plastunu pulka II bataljonu un Krafta ložmetēju rotu. Iepretim Jaunjelgavas placdarmam un līdz Vecmuižai atradās Vācu leģiona daļas. 2. Vidzemes divīzija aizsargāja Daugavas labo krastu — 4. Valmieras pulks kopā ar 2. eskadronu bija novietojies Daugavas labajā krastā 45 km garās pozīcijās no Vinkelmaņa muižas līdz [[Salaspils|Salaspilij]]. 5. Cēsu pulks atradās pozīcijās gar Daugavu no Salaspils līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]], bet Studentu bataljons līdz dzelzceļa tiltam. Daugavas tiltu galos atradās Kara skolas audzēkņi, bet uz ziemeļiem līdz [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvim]] tikai dažas nelielas vienības. Rezervē atradās 6. Rīgas pulks, rezerves inženieru rota, 1 bruņu vilciens un 3 bruņotie automobiļi. Viņiem pretī no [[Mercendarbe]]s līdz [[Lucavsala]]i un [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnam]] atradās Dzelzsdivīzijas 2. pulka 4 bataljoni un no 1. kavalērijas pulka 2 eskadroni un riteņbraucēju rota. Daugavas tiltu galu nocietinājumos atradās Lutca ložmetēju bataljona divas rotas. 3. Latgales divīzijas 3 pulki, inženieru rota, 1 baterija un 3. eskadrons izvietojās [[Bolderāja]]s placdarmā līdz [[Voleri]]em. Viņiem pretī no [[Ķīpsala]]s līdz [[Buļļupe]]s dienvidu krasta kāpām atradās Dzelzsdivīzijas 1. pulks. Pārdaugavā rezervē atradās arī 3. pulks, Jēgeru bataljons, Lutca ložmetēju bataljona divas rotas, pionieru bataljons, kavalērijas pulka divi eskadroni. Grāfa Kellera korpusa 1. plastunu pulka I bataljons ar 1 bateriju ieņēma Rīgas Jūrmalu. [[Lejaskurzeme]]s kara apgabalā Latvijas armijas Ventspils grupa 1. novembrī aizsargājās [[Ventspils]] apkārtnē, Rietumkrievijas armijas grāfa Kellera korpusa 1. plastunu pulka III bataljons ar kauju ieņēma [[Dundaga|Dundagu]], bet 2. plastunu pulka I bataljons kopā ar 1 bruņoto vilcienu no [[Tukums|Tukuma]] un [[Sabile]]s 1. novembrī ieņēma [[Pope|Popi]] un [[Ugāle|Ugāli]]. Liepājas garnizons [[Oskars Dankers|O. Dankera]] vadībā turēja pozīcijas [[Liepāja|Liepājā]] un [[Grobiņa|Grobiņā]] līdz 4. novembrim, kad Grobiņu ieņēma grāfa Kellera korpusa majora Plēves grupa — vācu 2. gvardes rezerves pulks un dažas baterijas. Bermonta štābs atradās Jelgavā un to sargāja pulkvežleitnanta Bodes papildu bataljons. Virgoļiča korpuss, Brandisa pulks un Petersdorfa nodaļa Lietuvā pamatā apsargāja dzelzceļus. Oktobra beigās Bormonts Vācijā iegādājās 12 tankus. 31. oktobrī no Vācijas ieradās 1200 kareivjus lielā Rosbaha triecienvienība. === Pārdaugavas un Jūrmalas operācija 3.—11. novembrī === [[Attēls:Stavoklis pirms Latvijas armijas uzbrukuma 1919.10.novembri.jpg|right|thumb|300px|Stāvoklis pirms Latvijas armijas uzbrukuma Pārdaugavai 1919. gada 10. novembrī]] [[Attēls:Libekas tilts 1919.jpg|right|thumb|300px|Saspridzinātais Lībekas (koka) tilts pār Daugavu, kas neļāva Latvijas armijas daļām šķērsot Daugavu]] [[Attēls:Latvijas_armijas_Aviacijas_grupa 1919.jpg|thumb|[[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] Aviācijas grupas karavīri gatavojas kaujas lidojumam. Rīga, Krustabaznīcas aerodroms. 1919. gada oktobris - novembris]] Latvijas armijas virspavēlniecība līdz 1. novembrim izstrādāja jaunu uzbrukuma operāciju Torņakalnā. Galvenā loma bija paredzēta [[3. Latgales divīzija]]i, kam ar desanta palīdzību bija jāieņem Rīgas Jūrmala līdz [[Dubulti]]em, Cementfabrika [[Podrags|Podragā]] un kāpu grēda līdz [[Kleistu muiža]]i tagadējā [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimē un pēc tam no aizmugures jāielaužas [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Vienlaikus [[2. Vidzemes divīzija]]i bija jāforsē Daugava un demonstratīvi jāuzbrūk Dzelzsdivīzijai mazāk aizsargātās vietās. Pretinieka maldināšanai 1. novembrī izveidoja Latvijas armijas "Papildu brigādi" ar pulkvedi [[Jūlijs Jansons|Jansonu]] kā komandieri. Arī [[1. Kurzemes divīzija]]s daļām un [[Augškurzemes partizānu pulks|Augškurzemes partizānu vienībām]] Sēlijā bija jāuzbrūk ienaidnieka aizmugurē. Kapteinis [[Artūrs Aparnieks]] no bijušā [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks|Ziemeļlatvijas partizānu pulka]] kareivjiem saformēja 1. partizānu pulku operācijām pretinieka aizmugurē. Novembra kaujas sākās 3. novembrī ar [[3. Jelgavas pulks|3. Jelgavas pulka]] divas rotas virsleitnanta Grundmaņa vadīto uzbrukumu [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas muižai]]. Kaujā ar Rietumkrievijas armijas pulkveža Adamoviča grupu un vācu ložmetēju rotu Krafta vadībā latvieši zaudēja 8 kritušos, 3 pazudušos un 7 ievainotos, tomēr tas neļāva Bermonta armijai visus spēkus pārmest Torņakalna aizstāvēšanai. 3. novembra rītā 06:30 Sabiedroto kuģu artilērija un [[Latgales artilērijas pulks|Latgales divīzijas artilērijas baterijas]] atklāja spēcīgu uguni, ap 7:00 uzbrukumu [[Buļļupe]]s smilšu kāpās sāka [[8. Daugavpils pulks|8. Daugavpils]] un [[9. Rēzeknes pulks]], pēc vairākiem uzbrukumiem ap 10:30 tika ieņemti pretinieka nocietinājumi. Krievu 1. plastunu pulka 1 bataljona vienības atkāpās pāri Lielupei uz [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalu]]. [[7. Siguldas pulks|7. Siguldas pulka]] 3. un 4. rota ar 2 ložmetējiem un 1 granātmetēju 3 bruņotos kuteros no Daugavgrīvas devās Baltijas jūrā un zem ložmetēju uguns nesekmīgi mēģināja izcelt desantu Edinburgā ([[Dzintari|Dzintaros]]) un [[Kaugurciems|Kauguros]], pēc tam ar diviem ievainotajiem virsniekiem un vairākiem kareivjiem novakarē atgriezās Bolderājā. Līdz vakaram 9. Rēzeknes pulks ieņēma fronti [[Buļļu sala]] — [[Bulduri|Bulduru]] tilta gals — [[Piņķi|Piņķu muiža]] — [[Beberbeķi]] — Bukulti, kaujās zaudējot 3 kritušus, 9 ievainotus un 5 pazudušus. Savukārt 8. Daugavpils pulka rotas ieņēma [[Kleistu muiža|Kleistu muižu]] un vakarā izveidoja fronti no Dzeltenkroga pa kāpām līdz Jaunai muižai ("Bitēm") un tālāk līdz [[Spilve (Rīga)|Spilves pļavām]]. 3. un 4. novembra kaujās pulkā bija krituši 5 virsnieki un 25 instruktori un kareivji, ievainoti 5 virsnieki un 103 instruktori un kareivji, 17 karavīri kontuzēti un saindēti ar gāzēm. 7. Siguldas pulks nesekmīgi vairākos uzbrukumos centās ieņemt Cementfabriku [[Podrags|Podragā]]. [[6. Rīgas pulks]] komandiera pulkveža Apiņa vadībā nakts kaujās uz 4. novembri ieņēma [[Anniņmuiža|Anniņmuižu]] (tagad — [[Imanta]]) un [[Zolitūde]]s staciju, bet nākamajā dienā kopā ar 8. Daugavpils pulku cīnījās pret Dzelzsdivīzijas 3. pulku un Sapieru bataljonu par to noturēšanu. Savukārt 9. Rēzeknes pulks, zaudējot 15 karavīru, cīnījās ar 1. plastunu pulka pastiprināto I bataljonu [[Priedaine]]s stacijas pozīcijās, jo krievi pāri Lielupei bija izcēluši desantu. 5. Cēsu pulka mēģinājumi demonstratīvi pārcelties pār Daugavu pie [[Mazjumprava]]s un no [[Doles sala]]s neizdevās, toties 4. Valmieras pulka II bataljona uzbrukumi no [[Nāves sala]]s pozīcijām neļāva Dzelzdivīzijai pārsviest spēkus uz Pārdaugavu. 8. novembrī 9. Rēzeknes pulks beidzot ieņēma Bulduru tiltu un Jūrmalu līdz Dubultu šaurumam, kur tos kaujā atbalstīja bruņoti kuteri no Lielupes. Kaujā pulks zaudēja 4 kritušus, 12 ievainotus un 18 pazudušus. Sīvas kaujas visu šo laiku turpinājās pie Anniņmuižas. 9. novembrī 3. Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Berķis deva pavēli sākt uzbrukumu un 10. novembrī ieņemt visu Pārdaugavu.<ref>http://www.latvietislatvija.com/Tornakalna_atbrivosanas_operacija.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090703113614/http://www.latvietislatvija.com/Tornakalna_atbrivosanas_operacija.htm |date={{dat|2009|07|03||bez}} }} Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Rīga, 1938.]</ref> ==== Pārdaugavas operācija 10.—11. novembrī ==== [[Attēls:Austin Mk.2 Zemgalietis 2.jpg|thumb|Latvijas armijas bruņotais automobilis "Zemgalietis", kas piedalījās Pārdaugavas ieņemšanas cīņās 1919. gada 10. novembrī]] [[Attēls:freikorpsrossbach.jpg|thumb|[[Rosbahs|Rosbaha]] brīvprātīgo pulka (''Freikorps Roßbach'') kareivji, kas nodrošināja Dzelzdivīzijas izkļūšanu no aplenktā Torņakalna 11. novembrī.]] 10. novembra rītā ap 6:00 sākās izšķirošā kaujas operācija [[Pārdaugava]]s aplenkšanai. Savā 10. novembra operatīvajā pavēlē Bermonts—Avalovs pavēlēja krievu pulkvedim Peseckim nekavējoties saformēt apvienoto nodaļu no visiem Jelgavas rezerves virsniekiem un kareivjiem, smagajos automobiļos un ar vilcienu sapulcēties 21:00 [[Baložu stacija]]s rajonā un sakaut latviešu spēkus pie [[Švarcenieku muiža|Švarcmuižas]] (tagad — [[Jaunmārupe]]), kuri grib apiet Dzelzsdivīzijas kreiso spārnu. 8. Daugavpils pulka III bataljons tagadējā [[Mārupes novads|Mārupes novadā]] sāka uzbrukumu pie [[Skultes muiža]]s (tagadējās [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostas]] apkārtnē) un piespieda atkāpties Dzelzsdivīzijas kavalērijas pulka eskadronus, bet I bataljons izlauzās līdz Kalnciema šosejai un ar 6. Rīgas pulka vienību un bruņotā automobiļa "Zemgalietis" palīdzību ap 14:30 ieņēma [[Šampēteris|Šampētera muižu]]. Dzelzsdivīzijas 3. pulks atkāpās uz [[Bieriņi|Bieriņu muižu]], atstājot kaujas laukā 16 kritušus, 1 smago un 2 vieglos ložmetējus. 9. Rēzeknes pulkam neizdevās pārvarēt ienaidnieka pretestību pie Švarcmuižas. Tālaika Rīgas pilsētas teritorijā 8. Daugavpils pulks iegāja pa [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]], tālāk pa [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils ielu]], šķērsoja dzelzceļu un ieņēma [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas pilsētas 2. slimnīcu]] (tagadējo Stradiņa slimnīcu), kuras apkārtnē kādu laiku cīnījās ar ienaidnieka nodaļu un atsita vācu bruņotā auto pretuzbrukumu, zaudējot kritušo starpā arī 1 virsnieku. Savukārt 6. Rīgas pulks virzījās pa [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas ielu]] un ieņēma [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka staciju]], bet vakarā ilgāku laiku cīnījās ar Baltenlandes bataljonu pie Mārtiņa kapiem un [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]]. Ienaidnieka galvenie spēki atkāpās Jelgavas šosejas virzienā, bet arjergardi nikni pretojās ielu cīņās, izmantojot šauro ieliņu krustojumus. Lai palīdzētu uzbrūkošajiem pulkiem Daugavas kreisajā krastā, 10. novembrī baterija no Daugavas labā krasta visu dienu ar tālšāvējiem lielgabaliem apšaudīja Torņakalnu un ienaidnieka aizmuguri līdz pat [[Tīriņu muiža]]i. Arī latviešu lidmašīnas veica izlūklidojumus ienaidnieka aizmugurē, nometot tur bumbas. Dzelzsdivīzijas komandieris majors Bišofs 10. novembra vakarā pavēlēja savām karaspēka vienībām noturēt līniju no [[Ķīpsala]]s dienvidu gala gar [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka staciju]], [[Petriņciems|Petriņciema]] ziemeļrietumu galu un Sudiņu mājām līdz Švarcmuižai. Vakara krēslā 7. Siguldas pulkam ap 20:00 beidzot izdevās ieņemt Cementfabriku un gar Daugavas krastu tas sasniedza Ķīpsalas dienvidu galu, kur to apturēja Lutca ložmetēju bataljons. Naktī 7. pulks apgāja pa labi [[Uzvaras laukums (Rīga)|Uzvaras laukumu]] un pret gaismu sasniedza Torņakalna stacijas rajonu. Arī kapteiņa Aparnieka komandētais 1. partizānu pulks 10. novembrī iekļuva ienaidnieka pozīcijās Torņakalnā. Vakarā Dienvidu frontes pavēlnieks deva rīkojumu Vidzemes divīzijas 5. Cēsu pulkam, Studentu bataljonam un Kara skolai forsēt Daugavu un palīdzēt Latgales divīzijai galīgi salauzt ienaidnieka pretošanos. Kara skolas patruļu atkārtotie mēģinājumi naktī pāriet tiltus neizdevās, jo priekštilta pozīcijas sīksti aizstāvēja Lutca bataljons. Studentu bataljons un Vidzemes divīzijas Inženieru rota no [[Zaķusala]]s uzbruka [[Lucavsala]]i, ko aizstāvēja Bertolda bataljons, un zaudēja 5 kritušos un 37 ievainotos, tomēr no rīta ieņēma [[Bišumuiža|Bišumuižu]] un agri priekšpusdienā kopā ar pie [[Salaspils]] Daugavu šķērsojušajiem 5. Cēsu pulka karavīriem arī [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]]. Dzelzsdivīziju no aplenkuma Torņakalnā izglāba virsleitnanta [[Gerhards Rosbahs|Gerharda Rosbaha]] komandētais brīvprātīgo pulks (''Freikorps Roßbach''), kas nesen bija ieradies no [[Austrumprūsija]]s. 1200 karavīru stiprā triecienvienība pārrāva latviešu aplenkuma loku uz Rīgas—Jelgavas šosejas starp Ziepniekkalnu un [[Tīraine|Tīraini]].<ref>[http://www.bernhard-sauer-historiker.de/Mythos_eines_ewigen_Soldatentums.pdf ''Vom „Mythos eines ewigen Soldatentums“. Bernhard Sauer. Der Feldzug deutscher Freikorps im Baltikum im Jahre 1919.'' In: ''Zeitschrift für Geschichtswissenschaft'', 43. Jg., 1995, Heft 10.] (vāciski, Pdf 7 MB).</ref> 11. novembra agrā rītā ap 02:00 majors Bišofs pavēlēja Dzelzsdivīzijai atiet uz [[Olaine]]s pozīcijām, bet Rosbaha pulkam palikt arjergardā pie Tīriņu muižas ([[Tīraine]]s) un segt atiešanu. Kara skolas abas rotas 11. novembra rītā pārgāja Daugavas tiltiem un ieņēma ienaidnieka atstātās tiltu galu pozīcijas. 5. Cēsu pulks ieņēma fronti no Katlakalna līdz Ķekavai un Dzelzsdivīzijas 2. pulka vienības atkāpās uz Pirmā pasaules kara nocietinājumiem [[Plakanciems|Plakanciemā]] pie [[Misa (upe)|Misas upes]]. Aparnieka komandētais 1. partizānu pulks 11. novembrī izsita ienaidnieku no [[Švarcenieku muiža]]s. 11. novembra rītā visu Rīgas baznicu zvani vēstīja par uzvaru, ļaužu gaviles un manifestācijas negribēja rimties.<ref>http://www.latvietislatvija.com/Kaujas_10_novembri.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090627185114/http://www.latvietislatvija.com/Kaujas_10_novembri.htm |date={{dat|2009|06|27||bez}} }} Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Rīga, 1938.]</ref> === Kaujas Kurzemē un Zemgalē === {{Pamatraksts|Jelgavas atbrīvošana (1919)}} [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|thumb|300px|Liepājas aizsardzībai uzbūvētā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe ar 12 [[colla|collu]] (305 mm) angļu flotes lielgabalu (1919).]] [[Attēls:Entente in Tilsit (1919).JPG|thumb|300px|[[Baltijas reģiona sabiedroto komisija]] [[Tilzīte|Tilzītē]], kas centās panākt karadarbības pārtraukšanu starp Latviju, Lietuvu un Vāciju un Rietumkrievijas armijas evakuāciju 1919./1920. gada ziemā. No kreisās: ģenerāļi Dž. Marietti (Itālija), A. Tērners (Lielbritānija), A. Nisels (Francija), S. Čīnijs (ASV) un pulkvedis Takeda (Japāna).]] Nākamajā dienā pēc sakāves [[Pārdaugava]]s kaujās Rietumkrievijas armija atkāpās uz pozīcijām Pirmā pasaules kara [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju]] aizsardzības līnijā [[Olaine]]—[[Kalnciems]]—[[Sloka]]. 2. novembrī sākās Bermonta armijas uzbrukums [[Lejaskurzeme]]s apgabala galvaspilsētai [[Liepāja]]i, apgabala priekšnieks [[Andrejs Bērziņš]] tajā izsludināja aplenkuma stāvokli. Angļu eskadras komandieris paziņoja, ka militāri atbalstīs Liepājas garnizonu. 3. novembrī Rietumkrievijas armijas 2. prūšu gvardes pulks kopā ar Kuldīgas jēgeru pulku, jātnieku eskadronu un artilērijas daļām sāka uzbrukumu Liepājai un 4. novembrī sasniedza pilsētas nocietinājumus. 14. novembra rītā bermontieši atkārtoja uzbrukumu Liepājai. Vāciešiem sākumā izdevās ieņemt 3 fortus, bet tad latviešu karaspēks veica strauju pretuzbrukumu un uzbrucēji bija spiesti atkāpties no Liepājas [[Durbe]]s—[[Gavieze]]s virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:92{{!}}issueType:B |title=Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920. |access-date={{dat|2018|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:92{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307041677{{!}}page:92{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Lai risinātu Latvijas un Igaunijas konfliktus ar Bermontu un Judeniču, Antante izveidoja speciālu komisiju franču ģenerāļa Nisela (Nissel) vadībā. Arī Nisels cerēja panākt risinājumu, lai balto krievu un vāciešu spēki varētu šeit palikt, turpinot cīņu pret boļševikiem. Taču vēl pirms komisijas ierašanās, Latvijas armija sakāva un padzina Bermontu no valsts, ignorējot Nisela aicinājumus pārtraukt kaujas. Novembra vidū ieradās [[Baltijas reģiona sabiedroto komisija]] ģenerāļa A. Nisela vadībā, lai vienotos par Rietumkrievijas armijas daļu evakuāciju no Latvijas. P. Bermonts-Avalovs atkāpās no armijas pavēlnieka amata un tās militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras republika]]s 19. novembrī ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā. Ģenerālis Eberharts ierosināja pārtraukt karadarbību naktī no 19. uz 20. novembri un sākt pamiera sarunas ar Latvijas Pagaidu valdību. Radiogramma palika bez atbildes.<ref>Peniķis M. Zemgales un Jelgavas atbrīvošana 1919. gada novembrī. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1938., Nr.4., 549. lpp.</ref> 21. novembrī Latvijas armija uzsāka uzbrukumu [[Zemgale|Zemgalē]], [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|izdzenot sakautās armijas daļas no Jelgava]]s, bet nākamajā dienā — no [[Tukums|Tukuma]]. Tā kā Rietumkrievijas armijas daļas nu juridiski bija [[Veimāras republika]]s pakļautībā, taču turpināja pretoties, Latvija 25. novembrī pieteica karu Vācijai.<ref>Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica 1919. gada 25. novembra nota Vācijas Ārlietu ministram H. Milleram par kara pieteikumu Vācijai. - LVVA, 2574. f., 4. apr., 93. l., 122. lp.</ref> Līdz 27. novembrim ienaidnieku padzina no [[Lejaskurzeme]]s pāri [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i. 29. novembrī Lejaskurzemes apgabalā atcēla aplenkuma stāvokli. 30. novembrī [[Baltijas reģiona sabiedroto komisija]] uzstāja, ka "latviešu karaspēkam nekavējoties jāpārtrauc uzbrukuma rakstura darbība pret krievu un vācu karaspēku",<ref>LVVA, 6033. f., 1. apr., 94. 1., 7. lp.</ref> taču bija jau par vēlu. Decembra sākumā pēdējās Rietumkrievijas armijas daļas šķērsoja Latvijas—Lietuvas un tā laika [[Latvijas—Vācijas robeža]]s pie [[Palanga]]s. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu.<ref>LVVA, 1516. f., 1. apr., 962. 1., 114. lp.</ref> === Kaujas Lietuvā === 12. novembrī Lietuvas armija uzbruka Rietumkrievijas armijai pie [[Pasvale]]s, 21. novembrī Lietuvas 1. pulks ieņēma [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 4. pulks Meškuičus, 5. pulks [[Padubīsa|Padubīsi]], bet 7. pulks [[Tauraģe|Tauraģi]]. 27. novembrī lietuvieši ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]], bet latviešu vienības [[Žagare|Žagari]]. 30. novembrī 9. pulks uzbruka pie [[Mažeiķi]]eim, 3. decembrī 2. pulks ieņēma [[Telši|Telšus]], 6. decembrī 7. pulks [[Raseiņi|Raseiņus]], 8. decembrī tika ieņemti [[Šauļi]]. Latvijas armija ieņēma [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un pie [[Kurzemes guberņa]]s piederējušo [[Palanga|Palangu]]. Kardarbība beidzās 13. decembrī.<ref>[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.</ref> == Karojošo pušu zaudējumi == [[Attēls:LKO_Berkis 1920.jpg|thumb|Satversmes sapulces priekšsēdētājs [[Jānis Čakste]] sakarā ar Pārdaugavas operācijas gadadienu 1920. gada 11. novembrī apbalvo [[Latgales divīzija]]s komandieri pulkvedi [[Krišjānis Berķis|Krišjāni Berķi]] ar Lāčplēša Kara ordeni]] Pārdaugavas ieņemšanas cīņās 6. Rīgas pulks zaudēja kritušus 3 virsniekus un 34 instruktorus—kareivjus, ievainotos 9 virsniekus un 284 instruktorus—kareivjus. 8. Daugavpils pulks zaudēja kritušus 6 virsniekus un 31 instruktoru—kareivi, ievainotus 8 virsniekus un 162 instruktorus—kareivjus, pazudušus 15 instruktorus—kareivjus. Kara skola pie tiltiem zaudēja kritušus 2 kadetus, ievainotus 9 kadetus un 1 virsnieku. Pēc citiem aprēķiniem, Rietumkrievijas armija visā karadarbības laikā zaudēja aptuveni 5000 kritušo, bet Latvijas armija zaudēja aptuveni 2000 kritušo.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 220. 1., 13. lp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://bermont.wordpress.com/2007/11/26/rigas-sargi/ Rīgas sargi] * [https://web.archive.org/web/20080419135615/http://www.historia.lv/alfabets/B/BE/bermontiad/dok/1919.10.08.htm 1919. gada 8. oktobra Latvijas Pagaidu valdības paziņojums sakarā ar krievu brīvprātīgās Rietumu (Bermonta) armijas uzbrukumu Rīgai.] * [http://query.nytimes.com/mem/archive-free/pdf?res=F10D11FD3B5C1B728DDDAD0994D8415B898DF1D3 THE NEW YORK TIMES, October 14, 1919]{{Novecojusi saite}} * [http://query.nytimes.com/mem/archive-free/pdf?res=F30F1FFB3E5F1B728DDDAA0A94D9415B898DF1D3 THE NEW YORK TIMES, November 23, 1919]{{Novecojusi saite}} * [http://query.nytimes.com/mem/archive-free/pdf?res=FB0D14FB3E5A11738DDDA00894D9405B808EF1D3 THE NEW YORK TIMES, January 09, 1920]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20101125065833/http://lv.lv/?menu=fotoreportazas#foto Piemineklis 6. Rīgas pulka karavīriem Sudrabkalniņā Imantā, kas krita kaujā par Pārdaugavu 1919. gada novembrī.] * [http://bookz.ru/authors/bermont-avalov-p/bermont-avalov/1-bermont-avalov.html П.Р.Бермонт-Авалов. Документы и воспоминания. "Вопросы истории", Москва, 2003, NoNo 1, 2, 5, 6] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110906180742/http://bookz.ru/authors/bermont-avalov-p/bermont-avalov/1-bermont-avalov.html |date={{dat|2011|09|06||bez}} }} * [http://datubazes.wordpress.com/2011/11/11/ka-mes-satriecam-bermontiesus/ Kā mēs satriecām bermontiešus - ģenerāļa Krišjāņa Berķa atmiņas] [[Kategorija:Varas apvērsumi Latvijas vēsturē]] [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Latvijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Bermontiāde|*]] [[Kategorija:1919. gads Latvijā]] [[Kategorija:1920. gads Latvijā]] h61buvnxpyxus4hykqqy2glhgjakfo4 9. oktobris 0 66528 3669802 3647528 2022-08-13T13:25:33Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''9. oktobris''' ir gada 282. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (283. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 83 dienas. == Vārda dienas == [[Elga]], [[Elgars (personvārds)|Elgars]], [[Helga]] == Notikumi == * [[1558. gads]] — dibināta [[Venecuēla]]s pilsēta [[Merida (Venecuēla)|Merida]]. * [[1804. gads]] — dibināta [[Tasmanija]]s galvaspilsēta [[Hobārta]]. * [[1806. gads]] — [[Prūsija]] pieteica karu [[Francija]]i. * [[1820. gads]] — [[Gvajakila]] (tagad pilsēta [[Ekvadora|Ekvadorā]]) deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1824. gads]] — [[Kostarika|Kostarikā]] atcelta [[verdzība]]. * [[1834. gads]] — atvērts publiskais [[Dublinas—Kingstonas dzelzceļš]] (pirmais publiskais dzelzceļš [[Īrija|Īrijā]]). * [[1854. gads]] — [[Krimas karš]]: sākās [[Sevastopoles kauja]]. * [[1874. gads]] — izveidota [[Pasaules Pasta apvienība]]. * [[1920. gads]] — [[Polija]] okupēja [[Viļņa|Viļņu]]. * [[1934. gads]] — atentātā [[Marseļa|Marseļā]] tika nogalināti Dienvidslāvijas karalis [[Aleksandrs I Karadžordževičs]] un Francijas ārlietu ministrs [[Luijs Bartū]]. * [[1962. gads]]: ** [[Uganda]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. ** pieņemts pašreizējais [[Ugandas karogs]]. * [[1970. gads]] — [[Kambodža|Kambodžā]] pasludināta [[Khmeru Republika]]. * [[1981. gads]] — Francijā atcelts [[nāvessods]]. * [[1983. gads]] — [[Rangūnas spridzināšana]]s laikā nogalināts [[Dienvidkoreja]]s Ārlietu ministrs [[Lī Bum Suks]] un vēl 21 cilvēks. * [[2004. gads]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] pirmo reizi notika tiešās prezidenta vēlēšanas; uzvarēja pagaidu prezidents [[Hāmids Karzajs]]. * [[2006. gads]] — [[Ziemeļkoreja]] paziņoja, ka tā veikusi savu pirmo kodolsprādzienu. == Dzimuši == * [[1835. gads]] — [[Kamils Sensānss]] (''Camille Saint-Saëns''), franču komponists (miris 1921. gadā) * [[1852. gads]] — [[Hermanis Emils Fišers]] (''Hermann Emil Fischer''), vācu ķīmiķis (miris 1919. gadā) * [[1855. gads]] — [[Pauls Vīzners]] (''Paul Wiesner''), vācu burātājs (miris 1930. gadā) * [[1859. gads]] — [[Alfreds Dreifuss]] (''Alfred Dreyfus''), ebreju izcelsmes franču virsnieks (miris 1935. gadā) * [[1874. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||9|27}}) — [[Nikolajs Rērihs]] (''Николай Рёрих''), Krievijas mākslinieks un filozofs (miris 1947. gadā) * [[1881. gads]] — [[Moriss Ošpjē]] (''Maurice Hochepied''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1960. gadā) * [[1888. gads]] — [[Nikolajs Buharins]] (''Николай Бухарин''), padomju politiķis (miris 1938. gadā) * [[1890. gads Latvijā|1890. gads]] — [[Jānis Mediņš]], latviešu komponists (miris 1966. gadā) * [[1892. gads]] — [[Ivo Andričs]] (''Иво Андрић''), serbu rakstnieks (miris 1975. gadā) * [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Verners Tepfers]], latviešu ģenerālis (miris 1958. gadā) * [[1906. gads]]: ** [[Jānis Ivanovs]], latviešu komponists (miris 1983. gadā) ** [[Saijeds Kutbs]] (''سيد قطب'', ''Sayyid Qutb''), Ēģiptes islāma filozofs (miris 1966. gadā) * [[1907. gads]] — [[Žaks Tatī]] (''Jacques Tati''), franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists (miris 1982. gadā) * [[1916. gads]] — [[Žans Dosē]] (''Jean Dausset''), franču imunologs (miris 2009. gadā) * [[1932. gads]] — [[Džīns Lebells]] (''Gene LeBell''), amerikāņu cīņas meistars un kaskadieris (miris 2022. gadā) * [[1940. gads]] — [[Džons Lenons]] (''John Lennon''), britu mūziķis (miris 1980. gadā) * [[1961. gads]] — [[Džulians Beilijs]] (''Julian Bailey''), britu autosportists * [[1964. gads]] — [[Giljermo del Toro]] (''Guillermo del Toro''), meksikāņu kinorežisors * [[1966. gads]] — [[Deivids Kemerons]] (''David Cameron''), britu politiķis * [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Pāvels Doroševs]], Latvijas futbolists == Miruši == * [[1797. gads]] — [[Viļņas gaons]], Lietuvas rabīns (dzimis 1720. gadā) * [[1841. gads]] — [[Kārlis Frīdrihs Šinkels]] (''Karl Friedrich Schinkel''), prūšu arhitekts (dzimis 1781. gadā) * [[1914. gads]] — [[Žoržs de la Nezjērs]] (''Georges de la Nézière''), franču vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[1924. gads]] — [[Valērijs Brjusovs]] (''Валерий Брюсов''), krievu dzejnieks (dzimis 1873. gadā) * [[1934. gads]]: ** [[Aleksandrs I Karadžordževičs]] (''Александар I Карађорђевић''), Dienvidslāvijas karalis (dzimis 1888. gadā) ** [[Luijs Bartū]] (''Louis Barthou''), Francijas politiķis (dzimis 1862. gadā) * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann''), Latvijā dzimis vācbaltu filozofs (dzimis 1882. gadā) * [[1958. gads]] — [[Pijs XII]] (''Pius PP. XII''), Romas pāvests (dzimis 1876. gadā) * [[1967. gads]] — [[Če Gevara]] (''Che Guevara''), Latīņamerikas revolucionārs (dzimis 1928. gadā) * [[1974. gads]] — [[Oskars Šindlers]] (''Oskar Schindler''), ebreju glābējs (dzimis 1908. gadā) * [[1978. gads]] — [[Žaks Brels]] (''Jacques Brel''), Beļģijas dziedātājs (dzimis 1929. gadā) * [[1995. gads]] — [[Aleks Daglass-Hjūms]] (''Alec Douglas-Home''), britu politiķis (dzimis 1903. gadā) * [[1998. gads Latvijā|1998. gads]] — [[Pēteris Pētersons]], latviešu dramaturgs (dzimis 1923. gadā) * [[2004. gads]] — [[Žaks Deridā]] (''Jacques Derrida''), franču filozofs (dzimis 1930. gadā) * [[2016. gads]] — [[Andžejs Vajda]] (''Andrzej Wajda'') poļu kinorežisors (dzimis 1926. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Neatkarības diena]] ([[Uganda]]) * Pasaules [[pasts|pasta]] diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] tsumfusqptnke5xpz312m6jc5bnglfm 4. novembris 0 68247 3670136 3589978 2022-08-14T06:26:27Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''4. novembris''' ir gada 308. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (309. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 57 dienas. == Vārda dienas == [[Atis (personvārds)|Atis]], [[Oto (personvārds)|Oto]], [[Otomārs]] == Notikumi == * [[1576. gads]] — [[Nīderlandes revolūcija]]: [[Spānija]]s karaspēks ieņēma [[Antverpene|Antverpeni]]. * [[1650. gads]] — par [[Anglija]]s karali kļuva [[Viljams III]]. * [[1847. gads]] — britu fiziķis [[Džeimss Jangs Simpsons]] atklāja [[hloroforms|hloroforma]] [[anestēzija|anestezējošās]] īpašības. * [[1861. gads]] — [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], atvērta [[Vašingtonas Universitāte]], tobrīd ar nosaukumu "Teritoriālā Universitāte". * [[1875. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Tongas karogs]]. * [[1918. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: saskaņā ar panākto pamieru [[Austroungārija]] pārtrauca karadarbību. * [[1914. gads]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] notika pasaules pirmā publiskā [[mode]]s skate. * [[1921. gads]]: ** [[Vācija|Vācijā]] izveidota paramilitāra organizācija ''[[Sturmabteilung]]'' (SA); ** [[Tokija|Tokijā]] nogalināts [[Japāna]]s premjerministrs [[Hara Takaši]]. * [[1952. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] valdība izveidoja [[Nacionālās drošības aģentūra|Nacionālās drošības aģentūru]] (NSA). * [[1956. gads]] — [[1956. gada Ungārijas revolūcija|Ungārijas revolūcija]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] bruņotie spēki iegāja [[Ungārija|Ungārijā]], lai apspiestu sacelšanos. * [[1967. gads]] — [[Maskava|Maskavā]] pabeigta [[Ostankinas televīzijas tornis|Ostankinas televīzijas torņa]] celtniecība. * [[1979. gads]] — [[Irāna]]s radikāļi iebruka ASV vēstniecībā [[Teherāna|Teherānā]] un saņēma 90 ķīlniekus, pieprasot atgriezt [[Šahs (monarhs)|šahu]] atpakaļ Irānā, lai viņš stātos tiesas priekšā. * [[1995. gads]] — [[Telaviva|Telavivā]] atentātā tika nogalināts [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]]. * [[2008. gads]] — [[Baraks Obama]] kļuva par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš ievēlēts par [[ASV prezidents|ASV prezidentu]]. * [[2020. gads]] — ASV oficiāli izstājās no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]] par klimata pārmaiņām. == Dzimuši == * [[1470. gads]] — [[Eduards V Jorks|Eduards V]] (''Edward V''), Anglijas karalis (miris 1484. gadā) * [[1575. gads]] — [[Gvido Reni]] (''Guido Reni''), itāliešu baroka gleznotājs (miris 1642. gadā) * [[1592. gads]] — [[Gerards van Honthorsts]] (''Gerard van Honthorst''), nīderlandiešu gleznotājs (miris 1656. gadā) * [[1631. gads]] — [[Karaliskā princese Marija]] (''Mary, Princess Royal''), angļu augstmane (mirusi 1660. gadā) * [[1650. gads]] — [[Viljams III]] (''William III''), Anglijas karalis un Nīderlandes stadhaulders (miris 1702. gadā) * [[1873. gads]] — [[Džordžs Mūrs]] (''George Moore''), angļu filozofs (miris 1958. gadā) * [[1916. gads]] — [[Volters Kronkaits]] (''Walter Cronkite''), ASV žurnālists (miris 2009. gadā) * [[1918. gads]] — [[Arts Kernijs]] (''Art Carney''), ASV aktieris (miris 2003. gadā) * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — [[Juris Zaķis]], Latvijas fiziķis, politiķis (miris 2017. gadā) * [[1940. gads]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (miris 2022. gadā) * [[1955. gads]] — [[Mati Vanhanens]] (''Matti Vanhanen''), Somijas politiķis * [[1969. gads]]" ** [[Metjū Makonahijs]] (''Matthew McConaughey''), amerikāņu aktieris un kinoproducents ** ''[[Diddy]]'', amerikāņu mūziķis, reperis, producents, aktieris un vīriešu modes mākslinieks * [[1972. gads]] — [[Luišs Figu]] (''Luís Figo''), portugāļu futbolists * [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Ilmārs Poikāns]], LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks, haktīvists * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Liene Šomase]], latviešu dziedātāja == Miruši == * [[1847. gads]] — [[Fēlikss Mendelszons]] (''Felix Mendelssohn''), vācu komponists (dzimis 1809. gadā) * [[1924. gads]] — [[Gabriels Forē]] (''Gabriel Fauré''), franču komponists (dzimis 1845. gadā) * [[1946. gads]] — [[Rīdigers fon der Golcs]] (''Rüdiger von der Goltz''), vācu ģenerālis un grāfs (dzimis 1865. gadā) * [[1954. gads]] — [[Denjels Hortons]] (''Daniel Horton''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1879. gadā) * [[1995. gads]]: ** [[Žils Delēzs]] (''Gilles Deleuze''), franču filozofs (dzimis 1925. gadā) ** [[Ichaks Rabins]] (''יִצְחָק רַבִּין''), Izraēlas ģenerālis un politiķis (dzimis 1922. gadā) * [[2008. gads]] — [[Maikls Kraitons]] (''Michael Crichton''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1942. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Nacionālās vienotības diena ([[Krievija]]) * Uzvaras diena ([[Itālija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] 4k24jq5lgvgfxmb6b6tqhyhhrgsdk6w Pēteris Bagrations (ģenerālis) 0 68418 3670031 3412485 2022-08-14T04:33:50Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Pjotrs Bagrations]] uz [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]]: nebija krievs wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Krievijas ģenerāli|Bagrations (nozīmju atdalīšana)|Bagrations}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Pjotrs Bagrations | vārds_orig = პეტრე ბაგრატიონი<br />Пётр Иванович Багратион | attēls = George Dawe - Portrait of General Pyotr Bagration (1765-1812) - Google Art Project.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1765 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Kizļara]], [[Dagestāna]] vai [[Tiflisa]], [[Gruzija]], [[Krievija]] | m_gads = 1812 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 12 | m_vieta = {{flaga|Krievija}} Simas ciems, [[Vladimira]]s guberņa, [[Krievija]] | dienesta_pakāpe = ģenerālis | pilsonība = | tautība = [[gruzīni|gruzīns]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Krievu-turku karš (1787—1792)]]<br />[[Kostjuško sacelšanās]]<br />[[Aleksandrs Suvorovs|Suvorova]] [[Itālija]]s kampaņa<br />[[Krievu-turku karš (1806—1812)]]<br />[[Somijas karš]]<br />[[Napoleona kari]]<br />([[Austerlicas kauja]],<br />[[Borodinas kauja]]) | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Pjotrs Bagrations''' ({{val-ka|პეტრე ბაგრატიონი}}/''Petre Bagrationi'', {{val-ru|Пётр Иванович Багратион}}; dzimis {{dat|1765}}, miris {{dat|1812|09|12}}) bija [[Gruzija|gruzīnu]] [[Bagrationi]] augstmaņu dzimtas [[Krievijas impērija]]s ģenerālis, kurš piedalījās kaujās [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā un tika nāvējoši ievainots [[Borodinas kauja|Borodinas kaujā]]. Dzimis [[Kizļara|Kizļarā]], [[Dagestāna|Dagestānā]], gruzīnu prinča Ivana Bagrationi ģimenē. Pjotra Bagrationa brālis Romāns (Revazs) arī kļuva par Krievijas armijas ģenerāli (brāļa dēls [[Pjotrs Bagrations (ģenerālgubernators)|Pjotrs Bagrations]] no 1870. līdz 1876. gadam bija [[Rīga]]s ģenerālgubernators). Iestājās armijas dienestā 1782. gadā, vairākus gadus dienēja [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. Piedalījās [[Krievu-turku karš (1787—1792)|Krievu-turku karā (1787—1792)]] (1788. gada [[Očakova]]s ieņemšanā), kā arī [[Kostjuško sacelšanās]] apspiešanā [[Polija|Polijā]]. Atzinīgi viņa spējas atzīmēja [[Aleksandrs Suvorovs]] pēc Suvorova [[Alpi|Alpu]] pārgājiena. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Bagrations piedalījās [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] (1805. gada decembrī), kur cīnījās pret [[Žoakims Mirats|Mirata]] un [[Žans Lanns|Lanna]] karavīriem, [[Eilavas kauja|Eilavas kaujā]] (1807. gada februārī), [[Heilsbergas kauja|Heilsbergas kaujā]] (1807. gada jūnijā) un [[Frīdlandes kauja|Frīdlandes kaujā]] (1807. gada jūnijā). 1808. gadā piedalījās [[Somijas kampaņa|Somijas kampaņā]], kuras laikā pāri aizsalušajam [[Somu līcis|Somu līcim]] ieņēma [[Olande|Olandi]]. Bija viens no Krievijas armijas komandieriem [[Krievu-turku karš (1806—1812)|Krievu-turku kara (1806—1812)]] laikā. [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleonam iebrūkot Krievijā]], ģenerālis Bagrations komandēja Otro Rietumu armiju. Ciešot sakāvi pie [[Mogiļeva]]s 1812. gada 23. jūlijā, viņam tomēr izdevās apvienoties ar krievu armijas galvenajiem spēkiem [[Mihails Barklajs de Tolli|Mihaila Barklaja de Tolli]] vadībā. 7. septembrī [[Borodinas kauja]]s laikā komandēja krievu armijas kreiso spārnu. Kaujas laukā tika nāvējoši ievainots un pēc piecām dienām mira savas radinieces īpašumā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.museum.ru/MUSEUM/1812/Library/mikaberidze/index.html Александр Микаберидзе, "Лев русской армии" 1] {{ru ikona}} * [http://www.napoleon-series.org/research/biographies/bagration/c_bagration1.html 2] {{en ikona}} * [http://militera.lib.ru/bio/rostunov_ii/index.html Ростунов Иван Иванович, "П. И. Багратион"] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bagrations, Pjotrs}} [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Krievijas impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Krievijas karavadoņi]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] j45kxyw43ex45erv7aeu54pqoq9ywls 3670033 3670031 2022-08-14T04:38:19Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Krievijas ģenerāli|Bagrations (nozīmju atdalīšana)|Bagrations}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Bagrations | vārds_orig = პეტრე ბაგრატიონი<br />Пётр Иванович Багратион | attēls = George Dawe - Portrait of General Pyotr Bagration (1765-1812) - Google Art Project.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1765 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Kizļara]], [[Dagestāna]] vai [[Tiflisa]], {{GEO}} | m_gads = 1812 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 12 | m_vieta = Simas ciems, [[Vladimira]]s guberņa, {{RUS}} | dienesta_pakāpe = ģenerālis | pilsonība = | tautība = [[gruzīni|gruzīns]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Krievu-turku karš (1787—1792)]]<br />[[Kostjuško sacelšanās]]<br />[[Aleksandrs Suvorovs|Suvorova]] [[Itālija]]s kampaņa<br />[[Krievu-turku karš (1806—1812)]]<br />[[Somijas karš]]<br />[[Napoleona kari]]<br />([[Austerlicas kauja]],<br />[[Borodinas kauja]]) | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Pēteris Bagrations''' ({{val-ka|პეტრე ბაგრატიონი}}/''Petre Bagrationi'', {{val-ru|Пётр Иванович Багратион}}; dzimis {{dat|1765}}, miris {{dat|1812|09|12}}) bija [[Gruzija|gruzīnu]] [[Bagrationi]] augstmaņu dzimtas [[Krievijas impērija]]s ģenerālis, kurš piedalījās kaujās [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā un tika nāvējoši ievainots [[Borodinas kauja|Borodinas kaujā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Kizļara|Kizļarā]], [[Dagestāna|Dagestānā]], gruzīnu kņaza Ivana Bagrationi ģimenē. Viņa brālis Revazs (Romāns) arī kļuva par Krievijas armijas ģenerāli (brāļa dēls [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)|Pēteris Bagrations]] no 1870. līdz 1876. gadam bija [[Rīgas ģenerālgubernators]]). Iestājās armijas dienestā 1782. gadā, vairākus gadus dienēja [[Kaukāzs|Kaukāzā]]. Piedalījās [[Krievu-turku karš (1787—1792)|Krievu-turku karā (1787—1792)]] (1788. gada [[Očakova]]s ieņemšanā), kā arī [[Kostjuško sacelšanās]] apspiešanā [[Polija|Polijā]]. Atzinīgi viņa spējas atzīmēja [[Aleksandrs Suvorovs]] pēc Suvorova [[Alpi|Alpu]] pārgājiena. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Bagrations piedalījās [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] (1805. gada decembrī), kur cīnījās pret [[Žoakims Mirats|Mirata]] un [[Žans Lanns|Lanna]] karavīriem, [[Eilavas kauja|Eilavas kaujā]] (1807. gada februārī), [[Heilsbergas kauja|Heilsbergas kaujā]] (1807. gada jūnijā) un [[Frīdlandes kauja|Frīdlandes kaujā]] (1807. gada jūnijā). 1808. gadā piedalījās [[Somijas kampaņa|Somijas kampaņā]], kuras laikā pāri aizsalušajam [[Somu līcis|Somu līcim]] ieņēma [[Olande|Olandi]]. Bija viens no Krievijas armijas komandieriem [[Krievu-turku karš (1806—1812)|Krievu-turku kara (1806—1812)]] laikā. [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleonam iebrūkot Krievijā]], ģenerālis Bagrations komandēja Otro Rietumu armiju. Ciešot sakāvi pie [[Mogiļeva]]s 1812. gada 23. jūlijā, viņam tomēr izdevās apvienoties ar krievu armijas galvenajiem spēkiem [[Mihails Barklajs de Tolli|Mihaila Barklaja de Tolli]] vadībā. 7. septembrī [[Borodinas kauja]]s laikā komandēja krievu armijas kreiso spārnu. Kaujas laukā tika nāvējoši ievainots un pēc piecām dienām mira savas radinieces īpašumā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.museum.ru/MUSEUM/1812/Library/mikaberidze/index.html Александр Микаберидзе, "Лев русской армии" 1] {{ru ikona}} * [http://www.napoleon-series.org/research/biographies/bagration/c_bagration1.html 2] {{en ikona}} * [http://militera.lib.ru/bio/rostunov_ii/index.html Ростунов Иван Иванович, "П. И. Багратион"] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bagrations, Pēteris}} [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Krievijas impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Krievijas karavadoņi]] [[Kategorija:Dagestānā dzimušie]] nfuxtoe83xaetxs5188gl0wd8me3d8n Petre Bagrationi 0 68487 3670202 437242 2022-08-14T11:13:25Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] fuvjl3hbjtirc7dazo0ojk19uvw3ax0 Bagrations (nozīmju atdalīšana) 0 68488 3670150 2543757 2022-08-14T06:44:00Z Pirags 3757 gruzīniskoju wikitext text/x-wiki '''Bagrations''' jeb '''Bagrationi''' ({{val-ka|ბაგრატიონი (მეცნიერი)}}) var būt: == Cilvēka uzvārds == * [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] (1765—1812), gruzīnu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s ģenerālis * [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)]] (1818—1876), gruzīnu izcelsmes [[Baltijas ģenerālgubernators]] == Kaujas operācijas nosaukums == * [[Bagrations (kaujas operācija)|Operācija "Bagrations"]], [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kaujas operācija [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā [[Kategorija:Gruzīnu uzvārdi]] {{Nozīmju atdalīšana}} 6gy6aomju42ce2rxf8nmqzieznsmb71 Bagrations 0 68489 3670201 437247 2022-08-14T11:13:15Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] fuvjl3hbjtirc7dazo0ojk19uvw3ax0 Pjotrs Ivanovičs Bagrations 0 68494 3670203 437273 2022-08-14T11:13:35Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] fuvjl3hbjtirc7dazo0ojk19uvw3ax0 Trolejbusu satiksme Rīgā 0 71097 3670075 3664634 2022-08-14T05:19:05Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (12) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2021]]. gada [[16. augusts|16. augustā]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 19 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- | |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] h8hocydckaoztgfitj2tz7t3la3xrx5 Autobusu satiksme Rīgā 0 71101 3669981 3658734 2022-08-13T21:36:55Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (3), [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}} {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā |fona krāsa = #007C06 |logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobusu maršruti 2010.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = [[Rīga]] |atklāts = [[1924]]. gads |izmaksas = |kopējais garums = 883 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> |līniju skaits = 52 |staciju skaits = |pieturu skaits = 1275 (2014)<ref name="nosaukums-1" /> |transporta vienīb = 432 ([[2010. gads|2010]]) <ref name="autogenerated1" /> |depo = 2 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) <ref name="nosaukums-1">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |Jauni Maršruti=[[59]], [[5T]]}} '''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada [[20. februāris|20. februāra]] autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 68 655 977 pasažieri.<ref name="nosaukums-1" /> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 53 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 883 km. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas Satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems|Dārzciemā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas vajadzīgajā veidā — pats monitors strādā, taču uz tā netiek attēlota informācija. == Vēsture == Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica [[1852]]. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. [[1901.]] gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam. Pirmais īstais automobilis-omnibuss<ref>[https://archive.is/20130703024806/www.gazeta.lv/story/19795.html]</ref> vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau [[1913]]. gadā (pēc citām ziņām — pat [[1908.]] gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref>), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu. Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās [[1922]]. gada [[26. aprīlī]]. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija. 1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz [[1938]]. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada [[1. jūlijā]]. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju. 1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, [[1944]]. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu. [[1960. gadi|1960. gados]] tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s. [[1992]]. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]" un autobusu parks "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]". Tika nolemts, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi. [[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997, [[1999]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 62 (?) |2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}</ref> |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 1997, [[2000. gads|2000]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 25 |2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā. |- | [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]] | <center> 2002 | <center> 2004 — 2019 | <center> 1 | |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] | [[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 34 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 25 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]] | <center> 2002 — 2004, 2006 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 58 | |- |rowspan="3" | [[Neoplan]] (Polska) | [[Solaris Urbino 12]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 11 | |- | [[Solaris Urbino 15]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 8 | |- | [[Solaris Urbino 18]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 13 | |- |rowspan="6" | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] |rowspan="2" | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 52 | |- | <center> [[2017. gads|2017]] — [[2019. gads|2019]] | <center> [[2018. gads|2018]] — pašlaik | <center> 175 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 39 | |- |rowspan="3" | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]] | <center> 2002 — 2004, 2014 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 79 | |- | <center> [[2017]] — 2018 | <center> 2018 — pašlaik | <center> 70 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | <center> 2022 | <center> 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik | <center> 18 | No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai laicīgi tika piegādāti 70, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.<ref>https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099</ref> |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2004, 2006 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 75 | |} === Dienesta autobusi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] | [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]] | <center> 2003 | <center> [[2005. gads|2005]] — pašlaik | <center> 1 | |- |rowspan="2" | [[Ikarus]] | [[Ikarus E13|E13]] | <center> 2004 | <center> 2004 — pašlaik | <center> 1 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001, 2002 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 4 | Līdz [[2007. gads|2007]]. — 2009. gadam strādāja uz līnijas |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3"| [[Ikarus]] | [[Ikarus 260|260]] | <center> | <center> |rowspan="2"| <center> ap 2000 | |- | [[Ikarus 280|280]] | <center> | <center> līdz [[2005]] | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2003 | <center> 2001 — [[2011. gads|2011]] | <center> 27 | |- | MAN | SL200 | <center> [[1982]] | <center> [[1995]]—2004 (?) | | <center> Tika piegādāti lietoti no Vācijas. |- |rowspan="2" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997 | <center> 1997 — 2014 | <center> 4 (?) | |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 2000 | <center> 2000 — [[2013]] | <center> 1 | |- | Den Oudsten | | <center> [[1981]]—[[1983]] | <center> 1997—2004 | <center> 8 (?) | <center> Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes. |} === Izmēģinājuma modeļi === [[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]] * 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 "Rīgas satiksme" 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref> * [[2012. gads|2012]]. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12. == Autobusu maršruti == [[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:MB Conecto O345G Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]].]] [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]].]] [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], 2009. gads.]] [[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]].]] === Esošie autobusu maršruti === Šādi autobusu maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistē kopš {{dat|2021|9|1|Ģ}}. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems |- | align="center" | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] |[[Daugavgrīva]] |[[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] | [[Biķeri]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] |- | align="center" | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] (atsevišķi reisi kursē arī līdz Jaunciema kapiem) |- | align="center" | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kooperatīvs "Ziedonis"]] |- | align="center" | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 |- | align="center" | [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Papīrfabrika "Jugla" (atsevišķi reisi kursē līdz [[Mucenieki]]em vai [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]]) |- | align="center" | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] |- | align="center" | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] |- | align="center" | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] |- | align="center" | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] (atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i) |- | align="center" | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- | align="center" | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Langstiņi]] |- | align="center" | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Bukulti — [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] | Centrāltirgus | [[Saulīši]] |- | align="center" | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] | [[Imanta]] | [[Vakarbuļļi]] |- | align="center" | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] |- | align="center" | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lāčupes kapi]] |- | align="center" | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]] |- | align="center" | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] | [[Rumbula]] | MAN-TESS |- | align="center" | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] |- | align="center" | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] |- | align="center" | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] |- | align="center" | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | [[Daugavgrīva]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | [[Ziepniekkalns]] | [[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N1|N1]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N2|N2]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N3|N3]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] — [[Zolitūde]] — [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N5|N5]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N6|N6]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N7|N7]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N10|N10]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ziepniekkalns]] |} No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]]. No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]</ref> Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija "Vecdaugava" — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) {{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,<ref>[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]</ref> kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos "Rīgas mikroautobusu satiksme" |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi. No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]]. No 2018. gada [[28. maijs|28. maija]] līdz [[16. jūnijs|16. jūnijam]] un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv}}</ref> No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}</ref> No 2019. gada no 18 maija līdz ? 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]]. * [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/]</ref>) * [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}}) Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}</ref> == Bijušie maršruti == {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Slēgtie maršruti 1960.—1990. |- ! width="40"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="180"|Beigas ! Gadi, kuros maršruts pieminēts. |- | align="center" | 4/9 | Zolitūde | TEC | 1963. |- | align="center" | 4/16 | Zolitūde | VEF | 1963. |- | align="center" | 4ae | Autostacija | Vārnu krogs | pēc 1970. |- | align="center" | 6e | Operas teātris | Pleskodāle | pēc 1970. |- | align="center" | 12a | Autostacija | Mangaļi | 1963. |- | align="center" | 13 | Autostacija | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | 1963. |- | align="center" | 20/6a | Šķirotava | Zolitūdes iela | 1964. |- | align="center" | 20/8 | Šķirotava | Apūzes iela | 1964. |- | align="center" | 26a | Autostacija | Katlakalns | 1963. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts | Langstiņi | 1968. |- | align="center" | 30 | Vidzemes tirgus | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 1959. |- | align="center" | 30a | Raiņa bulvāris | Rumbula | 1964. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Autobusu parks | 1963. |- | align="center" | 37e | Stacijas laukums | Kleistu iela | pēc 1970. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1930. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Mežaparks]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 2 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam) | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 3 | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | Brauca pa Dzirnavu ielu. |- | align="center" | 4 | Operas laukums | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 5 | Operas laukums | Anniņmuižas iela (tag. Jūrmalas gatve) | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 6 | Operas laukums | Šulcmuižas iela (tag. Saulgožu iela) | Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām. |- | align="center" | 7 | Eksporta osta | "Kvadrāts" | Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu. |- | align="center" | 8 | Operas laukums | Buļļu iela | Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 9 | Operas laukums | Jelgavas šoseja | |- | align="center" | 10 | Galvenais pasts | [[Mīlgrāvis]] | Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi. |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 12 | [[Rātslaukums]] | Bolderājas stacija | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 14 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 15 | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]] | Brauca pa Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 16 | [[Rātslaukums]] | Tēriņu iela | Brauca pa tag. Altonavas ielu. |- | align="center" | 17 | [[Rātslaukums]] | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Hanzas iela — Centrāltirgus | Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām. |- | | | | Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1936. gadā<ref>"Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936" Rīgas pilsētas valdes izdevums</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām. |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām. |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] / Ebeļmuiža | Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tag. Graudu ielu. |- | align="center" | 28 | Autoosta | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu. |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām. |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi | Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tag. Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | [[Rātslaukums]] | [[Bolderāja]] | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 33 | Eksportosta | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām. |- | align="center" | 33a | Rumpmuižas iela | Kastrānes iela | Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām. |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu. |- | align="center" | 36 | Autoosta | Ziemeļblāzma | Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām. |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | [[Rātslaukums]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1940. gadā<ref>"1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums" Izdevniecība "Leta" Rīgā</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | I. [[Biķernieku iela]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts "Ķeguma iela". |- | | | II. [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts "Čiekurkalns". |- | | | III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | | | IV. Brīvdabas muzeja ceļš | Autobuss apzīmēts ar zīmi "B". |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 27E | Autoosta | Līvciema iela | |- | align="center" | 28 | Autoosta | Liepājas iela / Raudas iela | Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 31 | Autoosta | [[Anniņmuiža]] | Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai. |- | | Imantas 8. līnija | Beberbeķu iela | Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | Autoosta | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 33 | Eksportosta | A. Deglava iela | |- | align="center" | 33a | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | Kastrānes iela | |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Lauvas iela | Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām. |- | align="center" | 36 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma) | |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts. |- | align="center" | 5 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu (tag. Zemitānu) stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām. |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela) | Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Graudu iela | |- | align="center" | 10a | Autoosta | [[Rāmava]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | Autoosta | [[Vecāķi]] | |- | align="center" | 13 | Autoosta | Buļļu iela | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 14 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Biķernieki | Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai. |- | align="center" | 18 | Autoosta | [[Baltezers]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1960., 1963.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 1a | Autostacija | Juglas zvēraudzētava | Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 2 | Autostacija | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Tvaika ielu. |- | align="center" | 3 | Autostacija | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 3a | Autostacija | [[Buļļuciems]] | Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela) | Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autostacija | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Oškalnu (tag. Zemitānu) stacija | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts. |- | align="center" | 9 | Autostacija | [[Čiekurkalns]] | Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts. |- | align="center" | 10 | Autostacija | Graudu iela — Autostacija | Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Vecāķi]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 14 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | Autostacija | [[Zaķumuiža]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autostacija | Ūnijas iela | Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | Autostacija | [[Baltezers]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 19 | Autostacija | [[Ropaži]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 20 | Autostacija | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts. |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 22 | Autostacija | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai. |- | align="center" | 23 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autostacija | Annasmuiža | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Ķekava]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align"center" | 27 | Autostacija | [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 28 | | | Maršruts nekursēja. |- | align="center" | 29 | Autostacija | Sējas iela | |- | align="center" | 29a | Autostacija | Brūkleņu iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 30 | Autostacija | Lidosta "Spilve" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 31 | Autostacija | [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Vestienas iela | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | Tilta iela | [[Kundziņsala]] | Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā) "Liesma", Rīga 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Berģuciems | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela / Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] — Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14 | Autoosta | Zvērsaimniecība "Jugla" | Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts. |- | align="center" | 14a | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Ūnijas iela | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 18 | Ūnijas iela | Lopkautuves iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 20 | Autoosta | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti. |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 23 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autoosta | Volguntes iela | |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 27 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 29 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | Lidosta "Spilve" | [[Rumbula]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no "Aeroflot" aģentūras uz Rumbulu. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 34 | E. Smiltēna (tag. Prūšu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu rūpnīca | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Buļļuciems]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1970. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1970.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 2e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 3e | Autoosta | Parādes iela | Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras fabrika "Mārupe" | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram. |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6a | Autoosta | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | Ezermalas iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela | Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Rūpnīca "VEF" | Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts. |- | align="center" | 17b | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta. | |- | align="center" | 17l | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | Autoosta | Baložu kūdras fabrika | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 29 | Lidosta "Spilve" | Pavlova (tag. Višķu) iela | Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 30e | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | Autoosta | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Grīvas iela | Vēlāk brauca līdz Spilves ielai. |- | align="center" |35 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Silikātu iela | |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Vakarbuļļi]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1975. gadā<ref>Rīgas plāns, 1975.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 4z | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 5 | Autoosta | Jelgavas šosejas 9. km. | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk kursēja no Autoostas. |- | align="center" | 12 | Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]]) | [[Mangaļsala|Mangaļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 17b | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 17l | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF). |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve — VEF) | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | Autoosta | [[Bolderāja]], Parādes iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — Stacijas laukums | Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 22e | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu. |- | align="center" | 25 | Autoosta | [[Mārupe|Kolhozs "Mārupe"]] | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | |- | align="center" | 29 | Spilve | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu. |- | align="center" | 31e | "Aeroflot" aģentūra | Pavlova (tag. Višķu) iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Spilves iela | |- | align="center" | 34ae | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Juglas iela | Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 36 | Silikātu iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 39e | Autoosta | Kooperatīva iela | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma 1979</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 3. ciemats | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.). |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | Beberbeķu iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4z | Autostacija | Rikšotāju iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Jelgavas šosejas 9. km. | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 6 | Autostacija | Preču 2 | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Kantora iela | Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Zvēru ferma | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | Apūzes iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autostacija | Brūkleņu iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Vēlāk kursēja līdz Sužiem. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Rāmava]] | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu. Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 13 | Autostacija | Putnu ferma | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu, tad pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Papīrfabrika "Jugla" — Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai "Jugla". |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | [[13. janvāra iela]] | Parādes iela | |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Vēlāk kursēja no "Aeroflot" aģentūras, pēc tam no Planetārija (tag. Esplanāde). |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]) | Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas. |- | align="center" | 23 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Spilve (Rīga)|Spilve]] | Vēlāk kursēja no veikala "Starts" līdz Dzirciema ielai. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai. |- | align="center" | 32 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Spilves iela | Maršruts tika pagarināts līdz J. Petersa (tag. Kleistu) ielai. |- | align="center" | 35 | Autostacija | Lielā iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 36 | Lielā iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu līdz Kleistu ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija (tag. Katedrāle) pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 40e | Planetārijs (tag. Esplanāde) | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1988. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Berģi |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | 3. ciemats | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Tīraine | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kantora iela | |- | align="center" | 8 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas). |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Jaunciema kapi / Suži |- | align="center" | 12A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu |- |12 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |Katlakalna kapi |Brauca pa Maskavas (tag.Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag.Akmens) tiltu |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Kleisti | |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Kinoteātris "Maskava" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | 13. janvāra iela | [[Daugavgrīva|Bolderāja]], Parādes iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 21 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | |- | align="center" | 22 | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Arhitektu iela | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela) | [[Mangaļsala]] | Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Dzirciema iela | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | [[Ķīpsala]] | Rumbula | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. |- | align="center" | 31e | Autoosta | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 32 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela. |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas. |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | J. Pētersa iela (tag. Kleistu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 35 | Lielā iela | [[13. janvāra iela]] | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 37. maršruta kursē pa maršrutu [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 39e | [[Imanta]] 5 | [[Bulduri]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" style="background: #F3DDDD;" | 40b | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 41. maršruts kursē [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 42 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 45 | [[Imanta]] 5 | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 47 | [[Pļavnieki]] | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Sākotnēji maršruts kursēja no "Aeroflot" aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu. |- | align="center" | 48e | Planetārijs (tag.[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Pļavnieki]] | Sākotnēji kursēja no "Aeroflot" aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 49 | [[Sarkandaugava]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2. |- | align="center" | 50a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | Katlakalna iela | Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 51 | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | Jaunceltnes (Mucenieki) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 52 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Lāčplēša iela | Tagad kursē līdz Esplanādei. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1995. gadā<ref>"Rīga un apkārtne" SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | Birzes iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Merķeļa iela]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Akmens tiltu. |- | align="center" | 13 | [[Merķeļa iela]] | Eksperimentālā bāze | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3. |- | align="center" | 21 | Katedrāle | [[Gaiļezers]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai. |- | align="center" | 22 | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mangaļsala]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem. |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Merķeļa iela]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Abrenes iela]] |[[Ozolciema iela]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai pēctām līdz Ziepniekkalnam tirgus (Tagad Ziepniekkalna D/p) |- |[[40R.autobusu maršrūts (Rīga)|40R]] |Abrenes iela |Robota Rūpnīca |Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu Maršruts tika slēgts |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 47 | Katedrāle | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas iela | Keramika | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Merķeļa iela]] | TEC-2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2001. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | Maršruts tika pagarināts līdz Pļavniekiem. |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Atjaunots kādreizējais maršruts. |- | align="center" | 6 | [[Abrenes iela]] | Preču — 2 | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 8e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk brauca uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem. |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela]] | Jaunciema kapi | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | |- | align="center" | 13 | [[Abrenes iela]] | Eksperimentālā bāze | Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela]] | Višķu iela | Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta Rīga]] | |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Brauca pa Basteja (tag. Z. Meierovica) bulvāri, pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | Birzes iela | |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3. |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei. |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela]] | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | Ulbrokas kapi | Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu. |- | align="center" | 49 | "MAN — TESS" | "Kvadrāts" | Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela]] | TEC — 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 101 | Brāļu kapi | Centrs | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 103 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 104 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts. |- | align="center" | 105 | [[Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 107 | [[Abrenes iela]] | "Lido" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 136 | [[Dzirnavu iela (Rīga)]] | [[13. janvāra iela]] | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]</ref> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2004. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Voleri]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 3e | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Babītes stacija | Tagad kursē no Abrenes ielas līdz Piņķiem. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | Tagad kursē līdz Mežaparkam. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Tagad kursē līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems). |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | Tagad kursē pa Krasta ielu un Dienvidu tiltu. |- | align="center" | 13 | Kleisti | Preču-2 | Tagad kursē līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 13a | Kleisti | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13e | Kleisti | Preču-2 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Tagad kursē līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs "Ziedonis". |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika pārdēvēts par 29. un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" | 20 | [[Pļavnieki]] | Rūpniecības iela | Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5. |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Tagad iebrauc pie "Latvijas pasta" un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu. |- | align="center" | 22a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem. |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalns | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 32e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Tagad kursē līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Hipermarkets "Maxima" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21. |- | align="center" | 38a | Lāčupes kapi | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 39. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | NORDEKA (Dzirciema iela) | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 38. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 40a | Centrālais tirgus | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. |- | align="center" | 41 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | T/c "Domina shopping" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 47e | [[Pļavnieki]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | Višķu iela | "MAN TESS" | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC-2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Maršruts tika pārdēvēts par 51. |- | align="center" | 52ae | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | |- | align="center" | 53e | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 715e | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 716e | [[Imanta]] (veikals "Nelda") | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2006. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai. |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciema kapi]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Katedrāle]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Ekspresis. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Lāčupes kapi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dzirciema iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 47e | [[Katedrāle]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 49 | MAN-TESS | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 53 | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 53e | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 7716 | [[Imanta]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.<ref name="autogenerated2" /> |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "lido" | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | Beberbeķi | Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 38a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | 2009. gada 1. janvārī tika izmainīts maršruts, turpmāk 12. maršruta autobusi brauks nevis pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], bet gan pa [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]]. |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | No 2009. gada 1. janvāra līdz Garkalnes Muceniekiem kursē visi autobusi. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | No 2009. gada 1. janvāra iebrauc Bukultos. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | [[Piņķi]] | Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem. |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem. |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2010. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecāķi]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā un tikai brīvdienās. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja gar [[Zasulauka depo]] un pārdēvēja par [[Pleskodāle]]. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 45 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Carnikava]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā. |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]]. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2011. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3" /> |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |}<table class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2016. gadā — 2022. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr href="2010. gads"><td align="center" href="1. janvāris">1</td><td href="Rīga">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Dārzciems">[[Berģuciems]]</td><td> Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī kursēja no Abrenes iela līdz Upesciema iela</td></tr><tr><td>1A</td><td>[[Upesciema iela]]</td><td>[[Berģuciems]]</td><td>Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī</td></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>No 2021. gada 2.autobusu maršrūts brauc Mangaļsala — Vecmilgrāvis — Abrenes iela (tikai brauc 5:34 darba dienā) </td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada Vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem</td></tr><tr><td>3A</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]</td><td>No 2021. gada 15. marta līdz 2. augustam pastāvēja, nedaudz atslogojot 3. autobusu maršrutu</td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr href="Ikarus"><td align="center" href="kapeika">4z</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Imanta (autobusu parks)">[[Zolitūde]]</td><td href="Pārdaugava">Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts</td></tr><tr href="Eiropa"><td align="center" href="Skandināvija">5</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Pasaules Banka">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td href="Mercedes-Benz"> No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam pa maršrutu kursēja tikai 5a.trolejbusa maršrūts</td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">[[Biķeri]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>Pagarināts līdz Biķeriem. Vakarā (Darba dienas 22:17, 22:54, 23:36) (Brīvdienas 23:33) 6.Autobuss Brauc Abrenes iela — Biķeri — Dreiliņi </td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]]. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.<tr><td align="center">[[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10T]] </td><td>[[Centrāltirgus]]</td><td>[[Bišumuiža]]</td><td>No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]<td><tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Saulesdārzs|Saules dārzs]]</td><td>No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">14<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Zvēraudzētava]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530"></td><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem, Sunīšiem Atsevišķi reisi kursē caur 80.vidusskolai </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">19<td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]<td>[[Sarkandaugava]]<td>2019. gada 1. septembrī maršruts tika slēgts. Iebrauca [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. <tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan">Atsevišķi reisi kursē līdz Esplanādei Atsevišķi reisi kursē no Autoosta, 13. janvāra iela </td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td>No 2022. gada 1.janvarī tikai 22. autobusa maršrutā var nopirkt biļeti pie vadītāja<tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]] / '''[[Tīraine]]'''</td><td>Līdz Tīrainei tikai atsevišķi reisi. <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. Dažus reisus veic minibusi. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em. No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem. <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91">3 no 6 reisiem apkalpo "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana RS autobusos notiek pa priekšējām durvīm. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td><tr><td align="center">35<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="2006. gads">[[Pleskodāle]]</td><td>Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts<tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center">40<td>[[Ziepniekkalns]]<td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td>2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]. <tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm.</tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]]<td>2019. gada 4. martā maršruts tika pagarināts līdz Getliņiem. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>No 1. septembrī līdz 31. maijam daži reisi darba dienās brauc <nowiki>''</nowiki>Abrenes iela — Ulbroka — Ulbrokas vidusskola<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Ulbrokas vidusskola — Ulbroka — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki><tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienā plkst. 17:15, 52.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Pļavnieku kapi — Noliktavas iela — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki></td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td>No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Reisus veic "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] </td><td>[[Purvciems|Vecmīlgrāvis]] </td><td>Atklāts 2016. gada 1. novembrī No 2021. gada 1. septembrī, saistība ar Austrumu maģistrāles buvniecību 58.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Brīvības gatve<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Brīvības gatve — Vecmilgrāvis<nowiki>''</nowiki> Brīvdienā plkst. 22:30, 58.autobusa maršruts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Biķernieku iela<nowiki>''</nowiki> </td></tr><tr><td align="center">59</td><td>[[Latvijas Universitāte]]</td><td>[[Televīzijas centrs]]</td><td>Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]] Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.</td></tr><tr><td>12/23/26</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — [[Kooperatīvs ''Ziedonis'']] — [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]</td><td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]</td><td>Apvienotājs maršrūts brauc tikai Svētku dienās</td></tr><tr></table> '''Piezīmes:''' * e — Ekspresis * {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}} * {{legend|#F3DDDD|Spec.}} == Interesanti fakti == === Pārdēvēti autobusu galapunkti === * Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde". * Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns". * Galapunkts "Eksperimentālā bāze" Kleistos tika pārdēvēts par "Kleisti". * Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi". * Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi". * Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde". * Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Centrālā Stacija", bet pēc tam — par "Stacijas laukums". * Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja". * Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela", bet pēc tam — par "Dzirciems". * Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs ZIEDONIS". * Galapunkts "Bolderāja<nowiki>'' tika pārdēvēts par ''Daugavgrīvu''</nowiki> * Galapunkts "Ziepniekkalns" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna D/P". * Pietura <nowiki>''94.vidusskola''</nowiki> tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna vidusskola * === Reģionālie maršruti === No 2009. gada 1. janvāra "Rīgas satiksme" neapkalpo vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991. {| class="wikitable" |+ |Nr. |Reģionālie maršruti |- |826 |Rīga — Vangaži |- |827 |Rīga — Saurieši |- |829 |Rīga — Ropāži |- |830 |Rīga — Juglas iecirknis |- |831 |Rīga — Kākciems |- |835 |Rīga — Upeslejas apkalpos |- |843 |Rīga — Ķekava |- |844 |Rīga — Ķekava |} Līdz ar to no 2009. gada 1. janvāra 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. == Autobusu parki == [[File:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]] [[File:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]] === 6. autobusu parks — "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta]]) * Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56 ,]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57,]] [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] === 7. autobusu parks — "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems]]) * Apkalpo maršrutus: [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] un [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]. == Bijušo RPPU "Imanta" un RPPU "Tālava" apkalpotie maršruti == === RPPU "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta) * Apkalpoja maršrutus (2002—2004): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], 37E, [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], 38A, 38B, [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, 7715, 7716. === RPPU "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems) * Apkalpoja maršrutus (2001—2004): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], 6A, [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], 15A, 15B, 15D, [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], 18A, [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], 19A, [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 829, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, 853, 831, 830, 829, 827, 831. == Attēli == <gallery> Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura "Dārziņi" Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|"[[Rīgas Satiksme]]s" autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]] 0ha7jk8y0ob8bzbrkdi3j4bs9hglqzi Tramvaju satiksme Rīgā 0 71102 3670112 3657021 2022-08-14T05:46:28Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: />. → /> (2), ref>. → ref>, ref>, → ref>, .gad → . gad (20), .janvār → . janvār (3), .maij → . maij, .Novembr → . novembr, [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] (5) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Rīgā | fona krāsa = #C80404 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Tram network Riga.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = 182 km <ref name="autogenerated1" /> | līniju skaits = 8 | staciju skaits = | pieturu skaits = 244 (2021) | transporta vienīb = 270 (01.06.2012) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 33 398 059 (2015) <ref name="autogenerated2" /> | mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.routes&transport_id=tram&t=xhtml&l=lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''Tramvaju satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]]s" reorganizācijas pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti 33 398 059 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 10 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums {{dat|2012|06|01|L}} sasniedza 182 km.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" rīcībā atradās 270 tramvaju vagonu.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 3 tramvaju depo, divi - [[Daugava]]s labajā krastā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] un [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]], un viens - Daugavas kreisajā krastā [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Kopš 2010. gada 1. novembra depo Torņakalnā ir slēgts, tiek izmantots no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai. Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji. Nepilnus 20 gadus vēlāk, 1901. gada 23. jūlijā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Šobrīd pamatā tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi - [[Tatra T3A]] (pirms renovācijas bija pazīstams kā [[Tatra T3]]; piegādāti laika posmā no 1974. līdz 1987. gadam) un [[Tatra T3M]] (pirms renovācijas bija pazīstams kā [[Tatra T6B5]]; piegādāti laikā no 1988. līdz 1990. gadam). Sākot ar [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūniju]] pasažierus [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutā]] sāka pārvadāt pirmais [[Čehija|Čehijā]] ražotais zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]]. No [[2013. gads|2013]]. gada [[7. februāris|7. februāra]] jaunie tramvaji pasažierus pārvadā arī [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutā]]. No [[2017. gads|2017.]] gada [[5. jūnijs|5. jūnija]] tie kursē [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. maršrutā]] (4. un 6. maršruta apvienojums). Līdz 2012. gada novembrim Rīgai tika piegādāti 20 zemās grīdas tramvaji ar 3 posmiem, sastāva garums 31,4 m, kā arī 6 šī paša modeļa tramvaji ar 4 posmiem, sastāva garums 41 metrs. Patlaban jaunie tramvaji veic pasažieru pārvadājumus tikai 1. un 11. maršrutā. Taču no 2019. gada 25. maija līdz 2020. gada 27. jūlijam 11. maršrutu tie neapkalpoja, saistībā ar [[Brasas tilts|Brasas tiltam]] noteikto 30 tonnu slodzes ierobežojumu. Plānots, ka vēlāk šādi tramvaji pasažierus varētu pārvadāt arī [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršrutā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2021) nedarbojas. == Vēsture == [[Attēls:Zirgu tramvajs Siena tirgū.jpg|thumb|200px|Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā]] [[1882]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] tiek atklātas pirmās [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti. 1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien, Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz Aleksandra vārtiem (šodien, Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija - no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien, Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad, Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad, 13. janvāra) ielu - Marijas ielu - Stabu ielu - līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien, Maskavas iela 121b). Pagarinātā līnija turpināja iet pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā. [[Rīga|Rīgu]] jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau [[1899]]. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. [[1900]]. gadā tika nodibināta ''Rīgas tramvaju akciju sabiedrība'' un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt [[1901]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Lūk, ko par šo notikumu rakstīja laikraksts "Baltijas Vēstnesis": <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"Baltijas Vēstnesis" [[1901]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]].<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts [[1901]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].</ref></p></blockquote> [[Attēls:Horse drawn tram in Riga.jpg|thumb|200px|Zirgu tramvajs Aleksandra (tag. Brīvības) un Cēsu ielu krustojumā]] No [[1901]]. līdz [[1914]]. gadam tika uzbūvētas 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi [[1914]]. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija [[1913]]. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. [[1915]]. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], Ķeizarmežu (tagad [[Mežaparks]]), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] rajonā) kā arī Bišumuižu. Pirmskara [[Latvija]]s laikā, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. [[1928]]. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48, 2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi. Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī [[1984]]. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta|Imantu]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Sliežu ceļu kopgarums |- ! width="70"|Gads ! width="50"|Maršrutu skaits ! width="50"|Kopgarums |- | 1901. g. rudens | 6 | 23,7 km |- | 1903. g. beigas | 7 | 29,8 km |- | 1907. g. | 8 | 38,2 km |- | 1913. g. | 8 | 47,2 km |- | 1914. g. pirms kara | 8 | 48,8 km |- | 1920. g. | 6 | 26,04 km |- | 1921. g. | 6 | 31,19 km |- | 1922.-1925. g. | 9 | 35,31 km |- | 1926. g. | 9 | 42,43 km |- | 1927.-1928. g. | 12 | 46,82 km |- | 1929. g. | 13 | 50,77 km |- | 1930. g. | 11 | 51,30 km |- |} == Tramvaju modeļi == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Škoda 15T]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]] [[Rīga|Rīgā]]]] === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/tram_lat.htm Rīgas Tramvajs || Dažos vārdos par tramvaju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- |rowspan=4|[[Tatra]] |[[Tatra T3|T3]] (T3SU) |[[1974]] — [[1987]] |[[1974]] — pašlaik |247 |align=left|[[Rīga|Rīgā]] pazīstami arī kā [[Tatra T3A]] (pēc modernizēšanas). |- |[[Tatra T3|T3A]] | |[[1999]] — pašlaik |190 |align=left|Tramvaju [[Tatra T3]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |[[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |[[1988]] — [[1990]] |[[1988]] — pašlaik |62 |align=left|[[Padomju Savienība|PSRS]] pazīstami kā [[Tatra T3M]]. |- |[[Tatra T3MR|T3MR]] | |[[2005. gads|2005]] — pašlaik |30 |align=left|Tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |rowspan=4|[[Škoda]] |rowspan=2|[[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity, 3-sekciju)<ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |[[2010. gads|2010]] |no {{dat|2010|6|1|SK}} — pašlaik |20 |align=left|Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo. |- |[[2015. gads|2015]] — [[2017. gads|2017]]* |''Nav nodoti ekspluatācijā'' |15 (plānots) |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018. gada beigām līdz 2019. gada vidum piedalījās satiksmē.<ref name="auto1">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave-depo.a357460/</ref><ref name="auto">https://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave.d?id=52089545</ref><ref name="auto2">https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto</ref> |- |rowspan=2|[[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) |{{dat|2012|8|6|SK}} |2012 — pašlaik |5<ref name="auto2"/> |align=left| |- |[[2015. gads|2015]] — [[2017. gads|2017]]* ''Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018. gadā'' |''Nav nodoti ekspluatācijā'' |5 (plānots) |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018. gada rudens līdz 2019. gada vasarai piedalījās satiksmē.<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> |} '''Piebilde:''' visi nemodernizētie tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi. === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3MR]] [[Rīga|Rīgā]]]] Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm Rīgas Tramvajs || Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | <center> [[RVZ]] | [[RVZ]]-6 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RM-56 .. RM-68 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RP-61 .. RP-69 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RT-48 .. RT-54 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1948]] - [[1954]] |- | <center> | MTV-82 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1951]] - [[1961]] |- | <center> [[RVR]] | [[RVR]]-6 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1962]]. gadā, bet norakstīti līdz [[1981]]. gadam |- | <center> [[Škoda]] | [[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) | {{dat|2012|8|6|SK}} | 2012-2018 | 1 | Tramvajs ilgstoši atrodas 5.tramvaju depo, jo kavējas tā 7 elektromotoru rezerves daļu piegāde. Pašlaik tas kalpo kā detaļu donors citiem ''Škoda'' tramvajiem<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> |} == Tramvaju depo == [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6.]] [[Attēls:Historic tram in Riga.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVZ-6 šķērso [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].]] Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Maskavas forštate]]s rajonā, Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Tipogrāfijas ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no [[1900]]. līdz [[1901]]. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, [[1909]]. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visi tramvaju depo tika rekonstruēti. === 3. tramvaju depo === * Adrese: Fridriķa iela 2a, [[Rīga]] ([[Maskavas forštate]]) * Apkalpo maršrutus: 2, 3, 5, 7, 9 un 10.<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 5. maršrutu, kā arī daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet 2017. gada 5. jūnija pilnībā.</ref> === 4. tramvaju depo === * Adrese: Tipogrāfijas iela 1, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: 5, 10. (Depo slēgts 2010. gada 1. novembrī) === 5. tramvaju depo === * Adrese: Brīvības iela 191, [[Rīga]] * Apkalpo maršrutus: 1. un 11.<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet pilnībā apkalpoja līdz 2017. gada 5. jūnijam.</ref> == Tramvaju maršruti == [[Attēls:Riga, vozovna.jpg|thumb|250px|3. tramvaju depo, Fridriķa ielā.]] [[Attēls:Трамвайное депо.JPG|thumb|250px|4. tramvaju depo [[Rīga|Rīgā]], Tipogrāfijas ielā.]] === Esošie tramvaju maršruti === Šādi tramvaju maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistē kopš [[2022. gads|2022. gada 18. jūlijā.]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="170"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |Abos virzienos brauc gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] |- | align="center" | [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] |[[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags|Ķengar]]<nowiki/>[[Ķengarags|ags]] | |- | align="center" | [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |} === Bijušie maršruti === [[Attēls:5. tramvaju depo.JPG|thumb|250px|5. tramvaju depo [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Priekšplānā [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1901.—1914. gados <ref>"Rīga 1860 - 1917"; M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. g." uc.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Daugavmala (loks) | Aleksandra vārti | Maršruts atklāts 11. (24.) jūlijā 1901. pa tag. Brīvības ielu. 1906. gadā tika pagarināts līdz "Fēniksam" (tag. RVR). |- | align="center" | 1p | Loks - "Fēnikss" | Lielais Šmerlis | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 15. jūlijā 1906. pa Ropažu ielu. 1914. gadā tika pagarināts līdz Strazdumuižai (Juglai) pa tag. Brīvības gatvi. |- | align="center" | 2 | Daugavmala (loks) | Lielie kapi | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tag. Brasa) pa tag. Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa tag. Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 2p | Stacija "Kara hospitālis" | Ķeizarmežs (Mežaparks) | Maršruts atklāts 1910. gadā pa tag. Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 10. maija 1915. tika pagarināts pa tag. A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Pērnavas iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai. |- | align="center" | 4 | Birža | Matīsa iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā tika pagarināts līdz Rēveles (tag. Tallinas) ielai pa tag. Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Ūdensiestāde | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim. |- | align="center" | 5p | Daugavmala | "Kuzņecovs" | 5. maršruts tika pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne. |- | align="center" | 6 | Daugavmala (loks) | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā tika pagarināts līdz "Provodņikam" (RER) pa tag. Ganību dambi. |- | align="center" | 7 | Daugavmala | Bērnu slimnīca | Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), tag. Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 7p | Loks - Bērnu slimnīca | Bišumuiža | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa tag. Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 8 | Daugavmala | Āgenskalna tirgus | Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās tika pagarināts līdz Slokas ielai pa tag. Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 8p | Loks - Slokas iela | Pulka sēta (Iļģuciema tirgus) | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa tag. Slokas ielu. |- | align="center" | 9 | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Pļavas iela | Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa tag. Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1916. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[Biķernieku iela]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Brīvības un Biķernieku ielu krustojumam. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa (tag. Brasas) dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[1905. gada parks]] | Kursēja pa tag. Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Provodņiks"]] | Galapunkts atradās Ganību dambja galā pirms tilta pār Sarkandaugavu. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1926. gadā <ref>M. Celms "Rīga - rokas grāmata ekskursantiem" Valstspapīru spiestuve Rīgā, 1926.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis (sliežu loks apkārt Vecrīgai pa tag. Aspazijas/Meirovica bulv., K.Valdemāra ielu, 11. novembra Krastmalu un 13. janvāra ielu) | Fabrika "Fēnikss" | Kursēja pa tag. Brīvības ielu. |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | Kursēja pa tag. Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Grīziņkalns]] | Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tag. Tallinas) iela | Kursēja pa tag. K. Barona, Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Riņķis | Fabrika "Kuzņecovs" | Kursēja pa tag. Maskavas ielu. |- | align="center" | 6 | Riņķis | Fabrika "Provodņiks" | Kursēja pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv., Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi līdz tag. Dambja ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Tvaika ielai. |- | align="center" | 7 | Riņķis | Armitsteda bērnu slimnīca | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Jelgavas, Akmeņu, Mūkusalas ielām, Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 8 | Riņķis | Āgenskalna tirgus | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. Vēlāk tika pagarināts līdz Zasulauka stacijai. |- | align="center" | 9 | Riņķis | Agrākās kazarmas | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv., Raņķa dambi, A. Grīna bulv. un Slokas ielu līdz Pulka ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciema tirgum. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1930. gadā <ref>1930. gada vilcienu saraksts</ref> |- ! width="30"| Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis | "Fēnikss" | |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tag. Tallinas) iela | |- | align="center" | 5 | Riņķis | "Kuzņecovs" | 1930. gada oktobrī 5., 6. un 13. maršruti tika apvienoti vienotā 5. maršrutā: "Kuzņecovs" - Mīlgrāvis. Vēlāk tika atjaunoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | Riņķis | [[Sarkandaugava]] | Maršruts 1930. gada oktobrī tika slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- | align="center" | 7A | Riņķis | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 8 | Riņķis | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | |- | align="center" | 9 | Riņķis | [[Iļģuciems|Iļģuciema]] tirgus | |- | align="center" | 10 | Riņķis | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 11 | Riņķis | [[Mežaparks]] | Sākotnēji kursēja pa Jahtkluba (tag. A. Sakses) ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektiem līdz Zooparkam. |- | align="center" | 12 | Riņķis | Lielais [[Šmerlis]] | Kursēja pa Ropažu ielu. |- | align="center" | 13 | Riņķis | [[Mīlgrāvis]] | Maršruts 1930. gada oktobrī tika slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1937. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[VEF]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz pat Ropažu ielai. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasas dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[1905. gada parks]] | Kursēja pa tag. Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J.Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 4 | Vecpilsētas loks | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | Kursēja pa tag. Kr. Barona, Matīsa, Čaka ielām līdz Tallinas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 5a | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | [["Kvadrāts"]] | autobuss - pievedlīnija |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Sarkandaugava]] | Galapunkts bija tag. Tvaika un Tilta ielu krustojumā. |- | align="center" | 7A | Vecpilsētas loks | [[Torņakalns]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 8 | Vecpilsētas loks | [[Zasulauks]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 9 | Vecpilsētas loks | [[Iļģuciems]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 10 | Vecpilsētas loks | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 11 | Vecpilsētas loks | [[Mežaparks]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Šmerlim. |- | align="center" | 13 | Vecpilsētas loks | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1944. gadā <ref>"Riga" ceļvedis vācu valodā, 1944. gada vasara</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1/3 | Ā. Hitlera (tag. Brīvības) iela | Von der Goltz Ring (tag. Aspāzijas bulv.) - [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 2/8 | Miera iela ([[Brasa]]) | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 4 | | | Nekursēja. |- | align="center" | 5/7 | Latgales (tag. Maskavas) iela | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 6/9 | [[Sarkandaugava]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Torņakalns]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | ZOO | |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] | [[Mīlgrāvis]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1946. - 1953. gadā <ref>avīze "Cīņa"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | A | Pērnavas iela | Stacija - Pērnavas iela | Lokveida maršruts, atklāts 7. 1945., slēgts 15. 5. 1950. |- | align="center" | 1 | Biķernieku iela ([[VEF]]) | Valdemāra iela | Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 1/5 | Biķernieku iela | Daugavpils iela | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/6 | Biķernieku iela | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/7 | Biķernieku iela | Telts iela ([[Torņakalns]]) | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 2 | [[Brasa]] | Radio iela | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. pagarināts līdz Zasulaukam, pievienojot maršrutu Nr. 8. |- | align="center" | 2/9 | [[Brasa]] | [[Iļģuciems]] | Slēgts, izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 3 | [[1905. gada parks]] | Valdemāra iela | Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela - Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5. |- | align="center" | 3/8 | [[1905. gada parks]] | [[Zasulauks]] | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 4 | Pētersalas iela | Radio iela | Atklāts 18. 1. 1948. pa Komunāru bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA">avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.</ref> |- | align="center" | 5 | [[Ķengarags]] (Porcelāna un fajansa fabrika) | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 3. |- | align="center" | 5 | [[Sarkandaugava]] | Bērnu slimnīca | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 7., kursēja pa Komunāru bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronnvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA"/> |- | align="center" | 5/6 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 1. 1. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Drāmas teātris]] (Valdemāra iela) | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 1. un 12. |- | align="center" | 7A | Telts iela | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 7B | [[Mīlgrāvis]] | Radio iela | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 13., kursēja pa Komunāru bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA"/> |- | align="center" | 8 | [[Zasulauks]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 2. |- | align="center" | 8 | "Sarkanais Kvadrāts" | [[Centrāltirgus]] | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 5. un 15. |- | align="center" | 9 | [[Iļģuciems]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs marsruts no 1. 5. 1947. |- | align="center" | 10 | Telts iela | [[Bišumuiža]] | Maršruts tika pagarināts līdz Centrāltirgum (pēc 1. 1. 1951.). |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Zooloģiskais dārzs]] | |- | align="center" | 12 | Biķernieku iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 6. |- | align="center" | 13 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | "Degviela" ([[Mīlgrāvis]]) | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 7. |- | align="center" | 14 | Pontontilts | Valdemāra tilts | Kursēja no 18. 10. 1948. Pontontilta pārvietošanas darbu laikā un no 28. 3. 1949. ledus iešanas laikā. |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus]] | ''Centrālā Upju stacija'' Ķīpsalā | Maršruts atklāts 1. 9. 1950.,<ref>avīzes "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" 31. 8. 1950.</ref> kursēja pa Oktobra tiltu, Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Rainberga bulvāri un Balasta dambi. |- | align="center" | 15 | [[Ķengarags]] | "Sarkanais Kvadrāts" | Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8. |} Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.<br /> Nr. 1. - pagarināts uz Iļģuciemu.<br /> Nr. 2. - pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.<br /> Nr. 3. - pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.<br /> Nr. 4. - pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējais maršruts kara laikā slēgts un vairs netika atjaunots).<br /> Nr. 5. - izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.<br /> Nr. 12. - pārdēvēts par Nr. 6.<br /> Nr. 13. - pārdēvēts par Nr. 7.<br /> Nr. 15. - pārdēvēts par Nr. 8.<br /> Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.<ref>[http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2340-250.html Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как раньше ходил трамвай<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1954. gadā <ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | Brasas stacija | (pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958. gadā maršruts atkal tika pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim.) |- | align="center" | 3 | Stahanoviešu iela ([[Keramika]]) | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[1905. gada parks]] | Pētersalas iela | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | Lāpstu iela ([[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]) | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Drāmas teātris | |- | align="center" | 7 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Ķengarags]] | Maršruts tika pagarināts līdz Zasulaukam. |- | align="center" | 9 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | Brasas stacija | (pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958. gadā maršruts tika pagarināts līdz Drāmas teātrim.) |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Centrālā Upju stacija | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1960. gadā <ref>"Rīga - īsas ziņas", 1960.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | Ropažu iela | Maršruts tika pagarināts līdz 45. vidusskolai. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | |- | align="center" | 3 | Keramika | Ropažu iela | Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un Pērnavas ielām. No 1965. gada kursēja pa K. Barona ielu. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[1905. gada parks]] | 1965. gadā maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | [[Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 8 | [[Ķengarags]] | [[Zasulauks]] | Maršruts tika saīsināts: Keramika - Zasulauks. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks]] | [[Drāmas teātris]] | Maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | Vēlāk maršruts tika novirzīts uz Čiekurkalnu. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | No 1978. gada maršruts kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Radio iela | 1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | [[Drāmas teātris]] | 1970. gadā maršruts tika pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Drāmas teātris]] | 1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks]] | Radio iela | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1979. gadā <ref>Rīgas transporta shēma, 1979.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum, bet pēc tam slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika pagarināts līdz tag. Ropažu ielai. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | Maršruts tika slēgts 1984.(?) gadā. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Iļģuciems]] | 1980. gadā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | [[Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika atklāts 1984. gadā. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | 1987. gadā maršruts tika novirzīts uz Iļģuciemu. |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Ausekla iela | |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags]] | Ausekļa iela | Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā tika pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1989. gadā <ref>Rīgas karte, 1989.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts "uz laiku" slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Ausekļa iela | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2002. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | Maršruts tika izveidots [[2002]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 2/11 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | Maršruts tika izveidots [[2002]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]]. Vēlāk to pārdēvēja par 8. tramvaju maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2005. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts tika izveidots [[2005. gads|2005]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]]. |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts. "Uz laiku" maršruts tika slēgts jau 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem. |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts. "Uz laiku" maršruts tika slēgts jau 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2013. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2013. gada 16. maijā pagarināts līdz Ausekļa ielai |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2022. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts atjaunots 2017. gada 5. jūnijā, no 2018. gada 3. marta kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu.]] 2022. gads Maršruts uz laiku kursē caur 13. janvāru ielu dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |2022. gads Maršruts uz laiku kursē līdz Stacijas laukumam dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | No 2018. gada 9. jūnija abos virzienos brauc caur Stacijas laukumu. 2021. gads Maršruts nekursē dēļ COVID - 19 |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | 2018. gada 3. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | 2022. gads dēļ remontdarbiem kursēja 2 dienas no Iļģuciema līdz Stacijas laukums un līdz Milgrāvisa kursēja autobusa maršruts [[5T. autobusu maršruts|5T. Stacijas laukums - Milgrāvis]] 2022. gads dēļ remontdarbiem kursēja 1 dienu no Iļģuciema iela līdz Aldaris un līdz Milgrāvisa kursēja autobusa maršruts [[5T. autobusu maršruts|5T. Aldaris - Milgrāvis]] |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2018. gada 3. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | 2022. gads Maršruts uz laiku kursē caur 13. janvāru ielu dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | 2021. gads Maršruts nekursē dēļ COVID - 19 |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] |2022. gads Maršruts uz laiku kursē līdz Stacijas laukumam dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 11 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks]] | No 2017. gada 5. jūnija pagarināts līdz Ausekļa ielai 2022. gads: Dēļ remontdarbiem kursē līdz Stacijas Laukumam Dēļ Brasa tiltam uz ilgu laiku nekursēs tramvajs, bet kursēs [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. Stacijas Laukums - Mežaparks]] |- |[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|RETRO]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas Laukums]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Dēļ COVID - 19 slēgts maršrūts uz ilgu laiku, tikai kursē kā NORĪKOJUMS |} == Attēlu galerija == <center><gallery mode="packed" widths="300px" heights="200px" perrow="6"> Attēls:Sniega tiiriitaajs.JPG|<small>Darba vagons - sniega tīrītājs</small> Attēls:Sliezhu_buuve_uz_5._depo.JPG|<small>Jauna sliežu ceļa (iebrauktuves zem Gaisa tilta) būve uz 5. tramvaju depo</small> Attēls:Uudens cisterna.JPG|<small>Ūdens cisterna, uzmontēta uz veca tramvaju vagona riteņiem</small> Attēls:Riga, tramvaj (6).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Riga, kropící tramvaj.jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, šalina (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj (5).jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Služební tramvaj v Rize.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici, odbočka z tramvajové trati.jpg|<small>Izbraukšana no 3. tramvaju depo</small> Attēls:Tramvajová vozovna na Maskavas iela.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Retro tramvajs.JPG|<small>Retro tramvajs pienāk galapunktā Radio ielā</small> Attēls:Retro tramvaj v Rize.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Retro tramvaj, Riga.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Tram in riga.JPG|<small>Tramvajs Krišjāņa Barona ielā Rīgā</small> Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|<small>1. maršruta tramvajs pie Centrāltirgus</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://web.archive.org/web/20070930043356/http://tramvajs.times.lv/rus/russian.htm Informācija un attēli par tramvajiem Rīgā krieviski] * {{youtube|88Iwo7Q55Rs|Tramvaji Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā| ]] c5v0o63rkt67d6yaahjjrflfyix6pem Mālpils pagasts 0 72355 3669822 3666444 2022-08-13T14:22:07Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mālpils pagasts | karte = Mālpils novadsLocMap.png | karte2 = Mālpils novads Map.png | ģerboņa_attēls = LVA Mālpils novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Mālpils pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | centrs = Mālpils | platība = 220,91 | iedzīvotāji = 4039<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.malpils.lv }} '''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojās ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastiem, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Daba == Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]]. Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja. Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. [[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]</ref> === Upes === [[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]] Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. * [[Lielā Jugla]] ** [[Irbupīte]] ** [[Mergupe]] *** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]] *** [[Vanagupīte]] *** [[Zaube (upe)|Zaube]] ** [[Suda]] *** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]] *** [[Gaiļurga]] *** [[Teiļupīte]] ** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] === Purvi === * [[Torfa purvs]] (479 ha) * [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha) * [[Klūgu purvs]] (190 ha) * [[Ķeviešu purvs]] (190 ha) * [[Noriņu purvs]] (149 ha) * [[Bērnaukles purvs]] (147 ha) == Vēsture == Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002).]</ref> Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola. [[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]] Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]] Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja</ref> Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja</ref> 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku. [[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]] 1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Malpils_ciems.jpg] 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola. 1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2009) ! Platība <br /> (ha) |- | [[Mālpils]] | 2171 | 402.5 |- | [[Sidgunda]] | 459 | 215.0 |- | [[Upmalas]] | 157 | 63.0 |- | [[Vite (ciems)|Vite]] | 52 | 32.5 |- | [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]] | 39 | 29.0 |} Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019 |- | Skaits || 1 969<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 1 932<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 2 052<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 987<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 499<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 624<ref>{{Atsauce|title=Русский: Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 341<ref>{{Atsauce|title=Русский: результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 3 626<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 350<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3044) |green|83.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (371) |red|10.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (37) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (52) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (79) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |VĒLĒTĀJU APVIENĪBA "VIENOTI MĀLPILIJ!" |706 |56.53 |5 |- |Mūsu Mālpils |289 |23.14 |2 |- |Mēs Mālpilij |219 |17.53 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934). * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|alt=|Mālpils novada karogs Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.malpils.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Siguldas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Mālpils pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] qvr7jblqb0604iu1xskgwy4v9btmx8d 3669824 3669822 2022-08-13T14:23:39Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mālpils pagasts | karte = Mālpils novadsLocMap.png | karte2 = Mālpils novads Map.png | ģerboņa_attēls = LVA Mālpils novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Mālpils pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | centrs = Mālpils | platība = 220,91 | iedzīvotāji = 4039<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.malpils.lv }} '''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojās ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastiem, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Daba == Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]]. Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja. Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. [[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]</ref> === Upes === [[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]] Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. * [[Lielā Jugla]] ** [[Irbupīte]] ** [[Mergupe]] *** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]] *** [[Vanagupīte]] *** [[Zaube (upe)|Zaube]] ** [[Suda]] *** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]] *** [[Gaiļurga]] *** [[Teiļupīte]] ** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] === Purvi === * [[Torfa purvs]] (479 ha) * [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha) * [[Klūgu purvs]] (190 ha) * [[Ķeviešu purvs]] (190 ha) * [[Noriņu purvs]] (149 ha) * [[Bērnaukles purvs]] (147 ha) == Vēsture == Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002).]</ref> Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola. [[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]] Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]] Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja</ref> Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja</ref> 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku. [[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]] 1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Malpils_ciems.jpg] 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola. 1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu, [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL247] bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2009) ! Platība <br /> (ha) |- | [[Mālpils]] | 2171 | 402.5 |- | [[Sidgunda]] | 459 | 215.0 |- | [[Upmalas]] | 157 | 63.0 |- | [[Vite (ciems)|Vite]] | 52 | 32.5 |- | [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]] | 39 | 29.0 |} Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019 |- | Skaits || 1 969<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 1 932<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 2 052<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 987<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 499<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 624<ref>{{Atsauce|title=Русский: Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 341<ref>{{Atsauce|title=Русский: результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 3 626<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 350<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3044) |green|83.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (371) |red|10.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (37) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (52) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (79) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |VĒLĒTĀJU APVIENĪBA "VIENOTI MĀLPILIJ!" |706 |56.53 |5 |- |Mūsu Mālpils |289 |23.14 |2 |- |Mēs Mālpilij |219 |17.53 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934). * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|alt=|Mālpils novada karogs Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.malpils.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Siguldas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Mālpils pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 3cf2k4bw8iwmmqwmco8jksvd1qrwwj9 3669825 3669824 2022-08-13T14:25:51Z Prieditis2012 35105 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mālpils pagasts | karte = Mālpils novadsLocMap.png | karte2 = Mālpils novads Map.png | ģerboņa_attēls = LVA Mālpils novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Mālpils pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | centrs = Mālpils | platība = 220,91 | iedzīvotāji = 4039<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.malpils.lv }} '''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojās ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastiem, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Daba == Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]]. Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja. Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. [[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]</ref> === Upes === [[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]] Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. * [[Lielā Jugla]] ** [[Irbupīte]] ** [[Mergupe]] *** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]] *** [[Vanagupīte]] *** [[Zaube (upe)|Zaube]] ** [[Suda]] *** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]] *** [[Gaiļurga]] *** [[Teiļupīte]] ** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] === Purvi === * [[Torfa purvs]] (479 ha) * [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha) * [[Klūgu purvs]] (190 ha) * [[Ķeviešu purvs]] (190 ha) * [[Noriņu purvs]] (149 ha) * [[Bērnaukles purvs]] (147 ha) == Vēsture == Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002).]</ref> Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola. [[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]] Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]] Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja</ref> Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja</ref> 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku. [[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]] 1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Malpils_ciems.jpg] Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola. 1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu, [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL247] bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2009) ! Platība <br /> (ha) |- | [[Mālpils]] | 2171 | 402.5 |- | [[Sidgunda]] | 459 | 215.0 |- | [[Upmalas]] | 157 | 63.0 |- | [[Vite (ciems)|Vite]] | 52 | 32.5 |- | [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]] | 39 | 29.0 |} Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019 |- | Skaits || 1 969<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 1 932<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 2 052<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 987<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 499<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 624<ref>{{Atsauce|title=Русский: Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 341<ref>{{Atsauce|title=Русский: результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 3 626<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 350<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3044) |green|83.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (371) |red|10.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (37) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (52) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (79) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |VĒLĒTĀJU APVIENĪBA "VIENOTI MĀLPILIJ!" |706 |56.53 |5 |- |Mūsu Mālpils |289 |23.14 |2 |- |Mēs Mālpilij |219 |17.53 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934). * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|alt=|Mālpils novada karogs Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.malpils.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Siguldas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Mālpils pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] kbwf19yyw86jlbt5wscywcdmh3jo5ox 3669880 3669825 2022-08-13T16:14:14Z Egilus 27634 Nu neliekam tā atsauces. Un neliekam sliktas fotokopijas uz ar autortiesībām aizsargātu izdevumu tekstiem. wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mālpils pagasts | karte = Mālpils novadsLocMap.png | karte2 = Mālpils novads Map.png | ģerboņa_attēls = LVA Mālpils novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Mālpils pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | centrs = Mālpils | platība = 220,91 | iedzīvotāji = 4039<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.malpils.lv }} '''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojās ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastiem, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Daba == Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]]. Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja. Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. [[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]</ref> === Upes === [[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]] Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. * [[Lielā Jugla]] ** [[Irbupīte]] ** [[Mergupe]] *** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]] *** [[Vanagupīte]] *** [[Zaube (upe)|Zaube]] ** [[Suda]] *** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]] *** [[Gaiļurga]] *** [[Teiļupīte]] ** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] === Purvi === * [[Torfa purvs]] (479 ha) * [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha) * [[Klūgu purvs]] (190 ha) * [[Ķeviešu purvs]] (190 ha) * [[Noriņu purvs]] (149 ha) * [[Bērnaukles purvs]] (147 ha) == Vēsture == Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002).]</ref> Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola. [[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]] Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]] Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja</ref> Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja</ref> 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku. [[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]] 1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola. 1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu,<ref>[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL247 Latvijas pagasti 2002]</ref> bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2009) ! Platība <br /> (ha) |- | [[Mālpils]] | 2171 | 402.5 |- | [[Sidgunda]] | 459 | 215.0 |- | [[Upmalas]] | 157 | 63.0 |- | [[Vite (ciems)|Vite]] | 52 | 32.5 |- | [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]] | 39 | 29.0 |} Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019 |- | Skaits || 1 969<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 1 932<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 2 052<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 987<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 499<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 624<ref>{{Atsauce|title=Русский: Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 341<ref>{{Atsauce|title=Русский: результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 3 626<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 350<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3044) |green|83.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (371) |red|10.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (37) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (52) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (79) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |VĒLĒTĀJU APVIENĪBA "VIENOTI MĀLPILIJ!" |706 |56.53 |5 |- |Mūsu Mālpils |289 |23.14 |2 |- |Mēs Mālpilij |219 |17.53 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934). * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|alt=|Mālpils novada karogs Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.malpils.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Siguldas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Mālpils pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] nerii79c7ctc0ssgguewe2b6rpbamgn 3669888 3669880 2022-08-13T16:37:00Z Pirags 3757 /* Attēlu galerija */ novecojis wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mālpils pagasts | karte = Mālpils novadsLocMap.png | karte2 = Mālpils novads Map.png | ģerboņa_attēls = LVA Mālpils novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Mālpils pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | centrs = Mālpils | platība = 220,91 | iedzīvotāji = 4039<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.malpils.lv }} '''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojās ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastiem, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Daba == Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]]. Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja. Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. [[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]</ref> === Upes === [[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]] Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. * [[Lielā Jugla]] ** [[Irbupīte]] ** [[Mergupe]] *** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]] *** [[Vanagupīte]] *** [[Zaube (upe)|Zaube]] ** [[Suda]] *** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]] *** [[Gaiļurga]] *** [[Teiļupīte]] ** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] === Purvi === * [[Torfa purvs]] (479 ha) * [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha) * [[Klūgu purvs]] (190 ha) * [[Ķeviešu purvs]] (190 ha) * [[Noriņu purvs]] (149 ha) * [[Bērnaukles purvs]] (147 ha) == Vēsture == Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002).]</ref> Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola. [[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]] Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]] Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja</ref> Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja</ref> 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku. [[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]] 1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola. 1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu,<ref>[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL247 Latvijas pagasti 2002]</ref> bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2009) ! Platība <br /> (ha) |- | [[Mālpils]] | 2171 | 402.5 |- | [[Sidgunda]] | 459 | 215.0 |- | [[Upmalas]] | 157 | 63.0 |- | [[Vite (ciems)|Vite]] | 52 | 32.5 |- | [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]] | 39 | 29.0 |} Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019 |- | Skaits || 1 969<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 1 932<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 2 052<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 987<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 499<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 624<ref>{{Atsauce|title=Русский: Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 341<ref>{{Atsauce|title=Русский: результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 3 626<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 350<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3044) |green|83.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (371) |red|10.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (37) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (52) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (79) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |VĒLĒTĀJU APVIENĪBA "VIENOTI MĀLPILIJ!" |706 |56.53 |5 |- |Mūsu Mālpils |289 |23.14 |2 |- |Mēs Mālpilij |219 |17.53 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934). * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.malpils.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Siguldas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Mālpils pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 32hqzr3n5ecsz9esz10fpckyxofdra4 3669935 3669888 2022-08-13T18:33:22Z Edgars2007 9590 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mālpils pagasts | karte = Mālpils novadsLocMap.png | karte2 = Mālpils novads Map.png | ģerboņa_attēls = LVA Mālpils novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Mālpils pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | centrs = Mālpils | platība = 220,91 | iedzīvotāji = 4039<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.malpils.lv }} '''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]], [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojas ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastu, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastu. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Daba == Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]]. Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja. Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. [[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]</ref> === Upes === [[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]] Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. * [[Lielā Jugla]] ** [[Irbupīte]] ** [[Mergupe]] *** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]] *** [[Vanagupīte]] *** [[Zaube (upe)|Zaube]] ** [[Suda]] *** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]] *** [[Gaiļurga]] *** [[Teiļupīte]] ** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] === Purvi === * [[Torfa purvs]] (479 ha) * [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha) * [[Klūgu purvs]] (190 ha) * [[Ķeviešu purvs]] (190 ha) * [[Noriņu purvs]] (149 ha) * [[Bērnaukles purvs]] (147 ha) == Vēsture == Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002).]</ref> Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola. [[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]] Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]] Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja</ref> Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja</ref> 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku. [[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]] 1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola. 1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu,<ref>[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL247 Latvijas pagasti 2002]</ref> bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2009) ! Platība <br /> (ha) |- | [[Mālpils]] | 2171 | 402.5 |- | [[Sidgunda]] | 459 | 215.0 |- | [[Upmalas]] | 157 | 63.0 |- | [[Vite (ciems)|Vite]] | 52 | 32.5 |- | [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]] | 39 | 29.0 |} Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019 |- | Skaits || 1 969<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 1 932<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 2 052<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 987<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 499<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 624<ref>{{Atsauce|title=Русский: Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 4 341<ref>{{Atsauce|title=Русский: результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}</ref> || 3 626<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> || 3 350<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}</ref> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3044) |green|83.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (371) |red|10.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (37) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (52) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (79) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |VĒLĒTĀJU APVIENĪBA "VIENOTI MĀLPILIJ!" |706 |56.53 |5 |- |Mūsu Mālpils |289 |23.14 |2 |- |Mēs Mālpilij |219 |17.53 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934). * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.malpils.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Siguldas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Mālpils pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 8xbz0ptw0t8p11sc1luy7qico9hi8mm Līčupe (Ogres pieteka) 0 73084 3670122 3550775 2022-08-14T06:06:38Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|[[Ogre (upe)|Ogres]] upes pieteku|Līčupe|Līčupe}} {{Upes infokaste | nosaukums = Līčupe | attēls = Līčupe pie Mazozoliem 2000-08-10.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Līčupe pie [[Mazozoli]]em | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā | izteka = [[Vidzemes augstiene]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Ogre (upe)|Ogre]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=59 | sāk_plat_s=24 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=27 | sāk_gar_s=35 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=51 | iet_plat_s=17 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=25 | iet_gar_s=29 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 40 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = 160,4 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Kazupīte]], [[Vedze]] }} '''Līčupe''' (arī '''Līce''', '''Līča upe''', augštecē - '''Bauskupīte''', '''Bebrupīte''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=93733 |title=Informācija par objektu: Līčupe |accessdate={{dat|2016|05|28||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Ogre (upe)|Ogres]] labā pieteka [[Ogres novads|Ogres]] un [[Cēsu novads|Cēsu]] novados. Upi šķērso autoceļš [[P4]] un {{nobr|[[Rīga]]s—[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļu]]}} dzelzceļš. Sākas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], satekot vairākām nelielām upītēm un strautiem. Tek pa [[Piebalgas pauguraine|Piebalgas pauguraini]] un [[Augšogres pazeminājums|Augšogres pazeminājumu]]. Ļoti līkumota gultne šaurā ielejā ar augstiem krastiem.<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Lielākās pietekas ir [[Kazupīte]], [[Vedze (Līčupes pieteka)|Vedze]], [[Stirve]], [[Zvannieku strauts]]. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]], [[Kliģene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ogres pietekas}} [[Kategorija:Ogres novada upes]] [[Kategorija:Cēsu novada upes]] [[Kategorija:Līčupe (Ogres pieteka)]] szexwnpq42lqq8h0njaf7ovzq35u4g3 RFS 0 73507 3669823 3669007 2022-08-13T14:22:22Z AureliaDragomir 101410 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Rīgas Futbola Skola, BDR | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]] | poz = 1. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[LNK sporta parks]] | ietilp = | krāsas = Zila | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs | mediji = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter] | sadarbojas = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = | current = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 1 | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 2 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _nikestrike3gr | pattern_b1 = _nikevapor3grn | pattern_ra1 = _nikestrike3gr | pattern_sh1 = _nikevapor3gr | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _norrkoping21h | pattern_b2 = _olimpija2122a | pattern_ra2 = _norrkoping21h | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _nikepark7b | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 =000000 }} '''RFS''' (akronīms no '''"Rīgas Futbola Skola"''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]). == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "Rīgas Futbola Skola". 2015. gada sezonā "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola Skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu. == Mājvieta == {{dat|2022|8|7||bez}} tiek aizvadīta pirmā spēle uz dabīgā seguma laukuma [[LNK sporta parks|LNK sporta parkā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku |title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos |accessdate={{dat|2022|8|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2021 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]] == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="2"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2 ({{piezīme|p.|pēcspēlēs 11 metru sitienu sērijā}})''' |- |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] | | | |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2022|8|10||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}} </ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}} {{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}} {{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}} {{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}} {{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}} {{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}} {{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}} {{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}} {{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}} {{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}} {{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}} {{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}} {{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}} {{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}} {{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=MF | name=Bils<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-papildina-pussargs-no-brazilijas/ |title=RFS papildina pussargs no Brazīlijas |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=MF | name=Dmitrijs Zelenkovs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-d-zelenkovs/ |title=RFS pievienojas D.Zelenkovs |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=AUT | pos=MF | name=Tomašs Šimkovičs<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/t-simkovics-atgriezas-majas/ |title=T.Šimkovičs atgriežas mājās |accessdate={{dat|2022|8|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Savainotie līdz sezonas beigām === {{Fs start}} {{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05082022-lietuviesu_talants_uzela_sosezon_rfs_rind |title=Lietuviešu talants Uzēla šosezon RFS rindās laukumā vairs neizies |accessdate={{dat|2022|8|5||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>}} {{Fs end}} === Komandu atstājušie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == :''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}} </ref> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa] * [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] * [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] ky1811n4ejga94yaof5u01s0ya4433c Pogupe 0 74385 3670015 1350348 2022-08-13T22:52:21Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Pogupe | attēls = Pogupe pie Gulbenes - Balvu ceļa.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Pogupe pie [[Gulbene]]s - [[Balvi|Balvu]] ceļa | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Ludza ezers]] | augštece = Ludzupīte | satekupes = | ieteka = [[Mugurupe]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=15 | sāk_plat_s=02 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=26 | sāk_gar_m=53 | sāk_gar_s=30 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=08 | iet_plat_s=30 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=54 | iet_gar_s=58 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 23 | iztekas_augstums = 124,5 | ietekas_augstums = | kritums = 23 | caurtece = | gada_notece = 0,021 | baseins = 84,1 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Kaugurupīte]] }} '''Pogupe''' ir viena no [[Mugurupe (Pededzes pieteka)|Mugurupes]] satekupēm (otra ir [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupe]]) [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. Iztek no [[Ludza ezers|Ludza ezera]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Tek caur [[Stāmerienas ezers|Stāmerienas]] un [[Pogas ezers|Pogas]] ezeriem. Augšteces posms līdz Stāmerienas ezeram saucas arī par '''Ludzupīti'''. Upes augštece tek pa [[Gulbenes paugurvalnis|Gulbenes paugurvalni]], lejtece — pa [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumu]]. Upes gultne gandrīz visā garumā regulēta. Lielākā pieteka [[Kaugurupīte]] (14 km).<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Lielākās apdzīvotās vietas krastos: [[Stāmeriena]] un [[Vecstāmeriena]]. Upi šķērso autoceļš [[P35]] un [[Gulbenes—Alūksnes šaursliežu dzelzceļš]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gulbenes novada upes]] [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] kd9fq2re2b0la7zjk3wb69yvjlcrf4n Villainā meduszāle 0 78796 3670188 2758594 2022-08-14T09:52:33Z Spnq 103627 /* ievads */ Pieliku ģinti latviešu valodā wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Holcus lanatus Gestreepte witbol (2).jpg | att_nosaukums = Villainā meduszāle | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Pooideae | apakšdzimta_lv = | ģints = Holcus | ģints_lv =Meduszāles | suga = Holcus lanatus | suga_lv = Villainā meduszāle | sinonīmi = * ''Nothoholcus lanatus'' (L.) Nash | kategorijas = nē }} '''Villainā meduszāle''' ({{val|la|Holcus lanatus}}) ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts [[lakstaugs]]. Ne visai bieži sastopams pļavās un sausos uzkalniņos. Veido vairāk vai mazāk blīvus cerus ar nedaudziem stumbriem. [[stumbrs|Stumbri]] taisni, pie mezgliem un zem tiem ar mīkstiem, uz leju atliektiem matiņiem. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, veselas, šauri lineāras, 0,2—1 cm platas, nosmailotas, ar izteiktu vidusdzīslu, mīkstas, spilvainas. Lapu makstis vairāk vai mazāk garas, ar mīkstiem, uz leju atliektiem matiņiem, mēlīte līdz 0,2 cm gara. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[augusts|augustam]]. [[Ziedkopa]] — blīva, 8—10 cm gara skara ar daudzām vārpiņām. Vārpiņas nelielas, olveidīgi iegarenas, no sāniem saspiestas, ar 2—3 ziediem. Vārpiņas plēksnes tik garas kā vārpiņa, strupi nosmailotas, spilvainas, ar īsu, smailu galotnīti, vārpiņas ārējai plēksnei 1 dzīsla, iekšējai — 3 dzīslas. Vārpiņā apakšējais zieds divdzimumu, zieda ārējā plēksne bez akota, šķautne neizteikta, iekšējai plēksnei šķautne ar dzelonīšiem; augšējais zieds vīrišķais, tā zieda ārējā plēksne ar īsu, āķveida akotu, kas nepārsniedz vai tikko pārsniedz vārpiņu, iekšējās plēksnes bieži vien nav. [[Auglis]] — 0,1—0,2 cm garš grauds. Lopbarības ziņā mazvērtīgs augs, jo pūkainuma dēļ mājdzīvnieki to neēd siena veidā. Satur [[glikozīdi|glikozīdus]], no kuriem var rasties [[zilskābe]]. == Galerija == <gallery> Image:holcus_lanatus.jpeg Image:holcus_lanatus_halm.jpeg Image:Holcus lanatus Gestreepte witbol (2).jpg Image:Holcus lanatus Gestreepte witbol closeup.jpg Image:Holcus lanatus witbol ligula.jpg Image:Gestreepte witbol bloei Holcus lanatus.jpg Image:Holcus lanatus-inflorescencia.JPG Image:Holcus.lanatus.jpg Image:Holcus.lanatus.2.jpg Image:Holcus.lanatus.3.jpg </gallery> == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42605/ medyněk vlnatý Holcus lanatus L.]''. BioLib.cz [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] fal4yn0fvhqu3ktkxo49vxe64tnv39i 3670189 3670188 2022-08-14T09:53:04Z Spnq 103627 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Holcus lanatus Gestreepte witbol (2).jpg | att_nosaukums = Villainā meduszāle | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Poales | rinda_lv = Graudzāļu rinda | dzimta = Poaceae | dzimta_lv = Graudzāļu dzimta | apakšdzimta = Pooideae | apakšdzimta_lv = | ģints = Holcus | ģints_lv =Meduszāles | suga = Holcus lanatus | suga_lv = Villainā meduszāle | sinonīmi = * ''Nothoholcus lanatus'' (L.) Nash | kategorijas = nē }} '''Villainā meduszāle''' ({{val|la|Holcus lanatus}}) ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts [[lakstaugs]]. Ne visai bieži sastopams pļavās un sausos uzkalniņos. Veido vairāk vai mazāk blīvus cerus ar nedaudziem stumbriem. [[stumbrs|Stumbri]] taisni, pie mezgliem un zem tiem ar mīkstiem, uz leju atliektiem matiņiem. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, veselas, šauri lineāras, 0,2—1 cm platas, nosmailotas, ar izteiktu vidusdzīslu, mīkstas, spilvainas. Lapu makstis vairāk vai mazāk garas, ar mīkstiem, uz leju atliektiem matiņiem, mēlīte līdz 0,2 cm gara. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[augusts|augustam]]. [[Ziedkopa]] — blīva, 8—10 cm gara skara ar daudzām vārpiņām. Vārpiņas nelielas, olveidīgi iegarenas, no sāniem saspiestas, ar 2—3 ziediem. Vārpiņas plēksnes tik garas kā vārpiņa, strupi nosmailotas, spilvainas, ar īsu, smailu galotnīti, vārpiņas ārējai plēksnei 1 dzīsla, iekšējai — 3 dzīslas. Vārpiņā apakšējais zieds divdzimumu, zieda ārējā plēksne bez akota, šķautne neizteikta, iekšējai plēksnei šķautne ar dzelonīšiem; augšējais zieds vīrišķais, tā zieda ārējā plēksne ar īsu, āķveida akotu, kas nepārsniedz vai tikko pārsniedz vārpiņu, iekšējās plēksnes bieži vien nav. [[Auglis]] — 0,1—0,2 cm garš grauds. Lopbarības ziņā mazvērtīgs augs, jo pūkainuma dēļ mājdzīvnieki to neēd siena veidā. Satur [[glikozīdi|glikozīdus]], no kuriem var rasties [[zilskābe]]. == Galerija == <gallery> Image:holcus_lanatus.jpeg Image:holcus_lanatus_halm.jpeg Image:Holcus lanatus Gestreepte witbol (2).jpg Image:Holcus lanatus Gestreepte witbol closeup.jpg Image:Holcus lanatus witbol ligula.jpg Image:Gestreepte witbol bloei Holcus lanatus.jpg Image:Holcus lanatus-inflorescencia.JPG Image:Holcus.lanatus.jpg Image:Holcus.lanatus.2.jpg Image:Holcus.lanatus.3.jpg </gallery> == Ārējās saites == * ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42605/ medyněk vlnatý Holcus lanatus L.]''. BioLib.cz [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] [[Kategorija:Meduszāles]] jxd24h40tdbfhsry2akwt9po3kz37oo Rīgas klimats 0 80631 3669864 3666753 2022-08-13T15:41:14Z Laurijs 583 /* Tropiskās naktis */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} '''Rīgas klimata''' veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību, tādēļ bieži ir [[nokrišņi]] un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā [[Rīga|Rīgā]] valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūlijs|22. jūlijā]], 56,4°, bet zemākais [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. [[Rīga|Rīgā]] visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule [[Rīga|Rīgā]] spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija [[Rīga|Rīgā]] sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (14,6 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). == Temperatūra == {| class="infobox" style="width: 260px; background: #FFFFFF; text-align: left; line-height:1.5em; font-size: 95%" cellspacing="2" ! class="summary" style="font-size: 120%; background: #C5E085; line-height:2em; text-align: center;" colspan="3" | Rīgas klimatiskā standarta normas 1991.—2020. gads. |- |- style="background:#D8E7B4; text-align:center;" ! colspan="3" | Mēneša vidējā temperatūra un nokrišņi |- | '''[[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]''' | style="text-align:right;" | −2,1 °C | style="text-align:right;" | 46,5 mm |- | '''[[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]''' | style="text-align:right;" | −2,0 °C | style="text-align:right;" | 40,1 mm |- | '''[[Marta klimats Latvijā|Marts]]''' | style="text-align:right;" | +1,5 °C | style="text-align:right;" | 34,1 mm |- | '''[[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]''' | style="text-align:right;" | +7,4 °C | style="text-align:right;" | 35,0 mm |- | '''[[Maija klimats Latvijā|Maijs]]''' | style="text-align:right;" | +13,0 °C | style="text-align:right;" | 47,5 mm |- | '''[[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]''' | style="text-align:right;" | +16,7 °C | style="text-align:right;" | 65,0 mm |- | '''[[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]''' | style="text-align:right;" | +19.3 °C | style="text-align:right;" | 79,5 mm |- | '''[[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]''' | style="text-align:right;" | +18,3 °C | style="text-align:right;" | 77,9 mm |- | '''[[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]''' | style="text-align:right;" | +13,4 °C | style="text-align:right;" | 67,1 mm |- | '''[[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]''' | style="text-align:right;" | +7,5 °C | style="text-align:right;" | 75,6 mm |- | '''[[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]''' | style="text-align:right;" | +3,0 °C | style="text-align:right;" | 56,3 mm |- | '''[[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]''' | style="text-align:right;" | −0,3 °C | style="text-align:right;" | 50,2 mm |- style="background:#D8E7B4; " | style="text-align:left;" | Gadā | style="text-align:right;" | +8,0 °C | style="text-align:right;" | 674,8 mm |} [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, pat līdz 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas [[1939]]/[[1940]], [[1941]]/[[1942]], [[1955]]/[[1956]], [[1978]]/[[1979]], [[1984]]/[[1985]], [[1986]]/[[1987]] gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt no +5, +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra [[Rīga|Rīgā]] pārsniedz +15 grādus, nav garš, no jūnija vidus līdz augusta beigām. Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējams 7—9 dienas vasarā ([[1936]], [[1939]]. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, [[Rīga|Rīgā]] sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] ([[1927]]. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas [[1906]]. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija [[1974]]. gada vasara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem —30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas [[Rīga|Rīgā]] valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija [[1972]]. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. === Gaisa temperatūras rekordi Rīgā === {{Col-begin|width=60%}} {{Col-2}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;" |- | style="text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" colspan="15" | Visaugstākā jebkad reģistrētā gaisa<br />temperatūra [[Rīga|Rīgā]] <small>(+32,0 °C un augstāk)</small> |- ! style="width:100px;" | Temp. ! style="width:175px;" | Datums |- | style="text-align:center;"| +34,5 °C | [[1885]]. gada [[15. jūlijs]]<br />[[1914]]. gada [[15. jūlijs]]<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus], delfi.lv</ref> |- | style="text-align:center;"| +34,1 °C | [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +34,0 °C | [[1896]]. gada [[30. jūlijs]]<br />[[1923]]. gada [[13. jūlijs]]<br />[[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +33,9 °C | [[1936]]. gada [[2. augusts]] |- | style="text-align:center;"| +33,7 °C | [[1936]]. gada [[2. augusts]]<br />[[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. gada [[31. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +33,6 °C | [[1959]]. gada [[13. jūlijs]]<br />[[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999]]. gada [[6. jūlijs]]<br />[[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[1. augusts]] |- | style="text-align:center;"| +33,5 °C | [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. gada [[28. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +33,2 °C | [[1939]]. gada [[18. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +33,1 °C | [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006]]. gada [[8. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +33,0 °C | [[1897]]. gada [[22. jūlijs]]<br />[[1908]]. gada [[20. jūlijs]]<br />[[1927]]. gada [[2. jūnijs]]<br />[[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992]]. gada [[29. augusts]]<br />[[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014]]. gada [[3. augusts]]<br />[[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014]]. gada [[4. augusts]]<br />[[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019]]. gada [[13. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +32,9 °C | [[1885]]. gada [[1. jūlijs]]<br />[[1885]]. gada [[14. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +32,7 °C | [[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[15. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +32,6 °C | [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[19. jūlijs]]<br />[[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. gada [[12. jūlijs]]<br />[[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012]]. gada [[29. jūlijs]]<br />[[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013]]. gada [[8. augusts]]<br />[[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017]]. gada [[12. augusts]] |- | style="text-align:center;"| +32,5 °C | [[1885]]. gada [[16. jūlijs]]<br />[[1963]]. gada [[25. jūlijs]]<br />[[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[16. jūlijs]]<br />[[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[29. jūlijs]]<br />[[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[6. augusts]] |- | style="text-align:center;"| +32,4 °C | [[1917]]. gada [[21. jūnijs]]<br />[[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984]]. gada [[12. jūlijs]]<br />[[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012]]. gada [[28. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +32,3 °C | [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001]]. gada [[18. jūlijs]]<br />[[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. gada [[29. jūlijs]]<br />[[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. gada [[21. jūnijs]]<br /> [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. gada [[9. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +32,2 °C | [[1968]]. gada [[19. jūnijs]]<br />[[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001]]. gada [[15. jūlijs]]<br />[[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[30. jūlijs]]<br />[[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. gada [[24. jūlijs]]<br />[[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. gada [[16. augusts]]<br />[[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016]]. gada [[25. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +32,1 °C | [[1885]]. gada [[4. jūnijs]]<br />[[1917]]. gada [[20. jūnijs]]<br />[[1920]]. gada [[5. jūlijs]]<br />[[1956]]. gada [[8. jūnijs]]<br />[[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006]]. gada [[10. jūlijs]]<br />[[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. gada [[13. jūlijs]]<br />[[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. gada [[22. jūnijs]]<br />[[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. gada [[10. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +32,0 °C | [[1908]]. gada [[21. jūlijs]]<br />[[1936]]. gada [[26. jūlijs]]<br />[[1997. gada laikapstākļi Latvijā|1997]]. gada [[30. jūnijs]]<br />[[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999]]. gada [[13. jūlijs]]<br />[[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. gada [[17. jūlijs]]<br />[[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012]]. gada [[7. jūlijs]] |} {{Col-2}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;" |- | style="text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" colspan="15" | Viszemākā jebkad reģistrētā gaisa<br />temperatūra [[Rīga|Rīgā]] <small>(−28,0 °C un zemāka)</small> |- ! style="width:100px;" | Temp. ! style="width:175px;" | Datums |- | style="text-align:center;"| −34,9 °C | [[1956]]. gada [[1. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −34,6 °C | [[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −33,7 °C | [[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −33,0 °C | [[1956]]. gada [[8. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −31,9 °C | [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978]]. gada [[31. decembris]] |- | style="text-align:center;"| −31,7 °C | [[1956]]. gada [[31. janvāris]]<br />[[1987]]. gada [[7. janvāris]]<br />[[1987]]. gada [[11. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −31,6 °C | [[1950]]. gada [[11. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −31,4 °C | [[1950]]. gada [[18. janvāris]]<br />[[1985]]. gada [[11. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −31,3 °C | [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987]]. gada [[10. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −31,2 °C | [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978]]. gada [[30. decembris]] |- | style="text-align:center;"| −30,4 °C | [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012]]. gada [[5. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −29,9 °C | [[1950]]. gada [[19. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −29,6 °C | [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987]]. gada [[12. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −29,4 °C | [[1994. gada laikapstākļi Latvijā|1994]]. gada [[13. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −29,3 °C | [[1950]]. gada [[10. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −28,4 °C | [[1956]]. gada [[30. janvāris]]<br />[[1968]]. gada [[17. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −28,3 °C | [[1987. gada laikapstākļi Latvijā|1987]]. gada [[30. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −28,2 °C | [[1966]]. gada [[9. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −28,1 °C | [[1967]]. gada [[31. janvāris]] |} {{Col-end}} == Gaisa temperatūras fakti Rīgā == === Desmit siltākās un aukstākās vasaras === Gaisa temperatūru Rīgā raksturo ievērojama mainības amplitūda — mēneša minimālā vidējā temperatūra (−17,1 °C) novērota 1803. gada janvārī, bet maksimālā (+23,1 °C un +22,8 °C) — attiecīgi 2021. un 1914. gada jūlijā. Temperatūras ilgtermiņa mainību raksturo izteiktas gada vidējo temperatūru fluktuācijas (svārstības), tomēr, analizējot līknes, ir acīmredzams, ka temperatūras mainību kopš 20. gadsimta vidus raksturo izteikta tās paaugstināšanās tendence. 2002., 2010., 2011., 2018. un 2021. gadu vasaras sezonas ir bijušas vienas no siltākajām meteoroloģisko novērojumu vēsturē Latvijas teritorijā, kad vidējā gaisa temperatūra bija robežās no +19,2 °C līdz +19,9 °C. Desmit aukstākās vasaras ar vidējo gaisa temperatūru no +13,6 °C līdz +15,2 °C pēc Rīga Universitāte novērojumiem raksturīgas 19. gadsimta, kā arī līdz 20. gadsimta vidum. Novērojama arī iezīme, ka vidējās minimālās gaisa temperatūras paaugstinās vairāk nekā vidējās maksimālās gaisa temperatūras, kas ir galvenais temperatūras amplitūdas samazināšanās iemesls. Desmit siltākās un aukstākās vasaras pēc Rīga—Universitāte novērojumu rindām (1795.—2022. gads). {{Col-begin|width=350px}} {{Col-2}} * +21,1 °C — 1826 * +20,1 °C — [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]] * +20,0 °C — [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]] * +19,8 °C — [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018]] * +19,8 °C — 1798 * +19,7 °C — [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]] * +19,7 °C — 1939 * +19,6 °C — [[1972. gada laikapstākļi Latvijā|1972]] * +19,3 °C — 1834 * +19,2 °C — 1868 {{Col-2}} * +13,6 °C — 1874 * +14,0 °C — 1873 * +14,1 °C — 1928 * +14,1 °C — 1962 * +14,4 °C — 1821 * +14,5 °C — 1902 * +14,5 °C — 1904 * +14,6 °C — 1844 * +14,8 °C — 1830 * +15,2 °C — 1849 {{Col-end}} === Tropiskās naktis === [[Attēls:Tāls negaiss virs Rīgas jūras līča. 07.2010.jpg|thumb|200px|Tropiskā nakts. Viena no siltākajām naktīm Rīgā. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 23. jūlijs. plkst 00:12 gaisa temperatūra Rīgā bija +25,6 °C. No rīta, ap plkst. 6 no rīta, tā nebija zemāka par +23,2 grādiem. Attēlā tāls un spēcīgs negaiss virs Igaunijas centrālās daļas. Skats no Imantas, Rīgā.]] Pasaules meteoroloģiskā organizācija ir definējusi, ka par tropiskām naktīm sauc tās naktis, kurās gaisa temperatūra (diennakts minimālā gaisa temperatūra) nepazeminās zem +20,0 grādiem.<ref>[https://ciklons.apollo.lv/6701001/latviju-skarusi-tropiska-nakts Latviju skārusi tropiskā nakts], ciklons.apollo.lv {{dat|2019|6|6|SK}}</ref> To skaits galvaspilsētā pēdējos desmit gados ir būtiski palielinājies. Ja skatās pa desmitgadēm, tad 1950. gados Rīgā netika novērota neviena tropiskā nakts: * 1950. gados — 0 * 1960. gados — 1 * 1970. gados — 3 * 1980. gados — 3 * 1990. gados — 10 * 2000. gados — 12 * 2010. gados — 62 * 2020. gados — 29 (līdz 2022. gadam ieskaitot) Ja skatās pa gadiem, tad gadi ar visvairāk tropiskajām naktīm Rīgā bija [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021]]. — 20, [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010]]. — 17, [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018]]. — 14, [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014]]. — 10, [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019]]. — 6, [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003]]. un [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011]]. gads — 5. Ja skatās pa mēnešiem, tad vislielākais tropisko nakšu skaits, laika posmā no 1950. gada līdz 2019. gadam bija jūlijā, 52 naktis, kam sekoja augusts ar 24 naktīm un jūnijs ar 13 naktīm. Tieši jūlija trešā dekāde izceļās ar vislielāko tropisko nakšu skaitu (25 naktis), kam seko augusta pirmā dekāde (17 naktis) un jūlija otrā dekāde (16 naktis). Lielākais dienu skaits Rīgā ar tropiskajam naktīm pēc kārtas ir '''7 naktis''' un tika novērotas: * [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 12. līdz 18. jūlijs * [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] 28. jūlijs līdz 3. augusts * [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] 4. līdz 10. jūlijs. * [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] 12. līdz 17. jūlijs. Agrākā jebkad novērotā tropiskā nakts tika reģistrēta [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] 6. jūnijā (+20,0 °C), savukārt vēlākā tropiskā nakts galvaspilsētā bija [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gada]] 1. septembrī (+20,9 °C). Augstākā diennakts minimālā gaisa temperatūra, kas ir novērota tropiskajā naktī [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] meteoroloģisko novērojumu stacijā "Rīga—Universitāte" ir +24,2 °C un ir reģistrēta [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] 23. jūnijā, kam seko +23,7 °C — [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] 10. jūlijā, kā arī +23,6 °C — [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 13. jūlijā un atkārtota tā paša gada 15. augustā. {{Col-begin|width=60%}} {{Col-2}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;" |- | style="text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" colspan="15" | Tropiskās naktis [[Rīga|Rīgā]].<br /><small>(+21,0 °C un augstāka) (kopš 1943. gada ieskaitot)</small> |- ! style="width:100px;" | Temp. ! style="width:175px;" | Datums |- | style="text-align:center;"| +24,2 °C | [[2021]]. gada [[23. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +23,7 °C | [[2021]]. gada [[10. jūlijs]]<br />[[2021]]. gada [[16. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +23,6 °C | [[2010]]. gada [[13. jūlijs]]<br />[[2010]]. gada [[15. augusts]] |- | style="text-align:center;"| +23,5 °C | [[2021]]. gada [[13. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +23,4 °C | [[2012]]. gada [[29. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +23,3 °C | [[2021]]. gada [[21. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +23,2 °C | [[2010]]. gada [[23. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +23,1 °C | [[2018]]. gada [[30. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +22,9 °C | [[2018]]. gada [[29. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +22,7 °C | [[2018]]. gada [[3. augusts]]<br />[[2021]]. gada [[8. jūlijs]]<br />[[2021]]. gada [[17. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +22,6 °C | [[2002]]. gada [[1. augusts]]<br />[[2010]]. gada [[18. jūlijs]]<br />[[2018. gads|2018]]. gada [[28. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +22,5 °C | [[1992]]. gada [[11. augusts]]<br />[[2002]]. gada [[31. jūlijs]]<br />[[2014. gads|2014]]. gada [[4. augusts]]<br />[[2021]]. gada [[22. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +22,4 °C | [[2010]]. gada [[12. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +22,3 °C | [[2010]]. gada [[25. jūlijs]]<br />[[2010]]. gada [[14. augusts]]<br />[[2022]]. gada [[29. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +22,2 °C | [[2010]]. gada [[14. jūlijs]]<br />[[2022]]. gada [[28. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +22,0 °C | [[1997]]. gada [[1. jūlijs]]<br />[[1997]]. gada [[2. jūlijs]]<br />[[2022]]. gada [[2. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +21,9 °C | [[2010]]. gada [[15. jūlijs]]<br />[[2021]]. gada [[9. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +21,8 °C | [[2010]]. gada [[16. jūlijs]]<br />[[2011]]. gada [[2. jūlijs]]<br />[[2014]]. gada [[5. augusts]]<br />[[2018. gads|2018]]. gada [[10. augusts]] |- | style="text-align:center;"| +21,7 °C | [[2012]]. gada [[7. jūlijs]]<br />[[2018]]. gada [[31. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +21,6 °C | [[2003]]. gada [[28. jūlijs]]<br />[[2022]]. gada [[1. jūlijs]]<br />[[2022]]. gada [[6. augusts]] |- | style="text-align:center;"| +21,5 °C | [[2013]]. gada [[8. augusts]]<br />[[2016]]. gada [[26. jūnijs]]<br />[[2018]]. gada [[18. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +21,4 °C | [[2010]]. gada [[4. augusts]]<br />[[2010]]. gada [[8. augusts]]<br />[[2018]]. gada [[24. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +21,3 °C | [[1998]]. gada [[8. jūnijs]]<br />[[2010]]. gada [[22. jūlijs]]<br />[[2018]]. gada [[17. jūlijs]]<br />{{dat|2020|6|27|n}}<br />[[2021]]. gada [[27. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +21,2 °C | [[2015]]. gada [[6. augusts]]<br />[[2021]]. gada [[6. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +21,1 °C | [[1989]]. gada [[17. augusts]]<br />[[2003]]. gada [[17. jūlijs]]<br />[[2010]]. gada [[7. augusts]]<br />[[2010]]. gada [[16. augusts]]<br />[[2018]]. gada [[2. augusts]] |- | style="text-align:center;"| +21,0 °C | [[2003]]. gada [[29. jūlijs]]<br />[[2006]]. gada [[22. jūnijs]]<br />[[2011]]. gada [[22. jūlijs]]<br />[[2022]]. gada [[27. jūnijs]] |} {{Col-2}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;" |- | style="text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" colspan="15" | Tropiskās naktis [[Rīga|Rīgā]].<br /><small>(+20,0 °C — +20,9 °C) (kopš 1943. gada ieskaitot)</small> |- ! style="width:100px;" | Temp. ! style="width:175px;" | Datums |- | style="text-align:center;"| +20,9 °C | [[1992]]. gada [[1. septembris]]<br />[[2014]]. gada [[31. jūlijs]]<br />[[2019]]. gada [[7. jūnijs]]<br />[[2021]]. gada [[20. jūnijs]]<br />[[2021]]. gada [[2. jūlijs]]<br />[[2021]]. gada [[14. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +20,8 °C | [[2003]]. gada [[30. jūlijs]]<br />[[2021]]. gada [[15. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +20,7 °C | [[2010]]. gada [[6. jūlijs]]<br />[[2019]]. gada [[29. jūlijs]]<br />[[2020]]. gada [[29. jūnijs]]<br />[[2021]]. gada [[5. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +20,6 °C | [[2002]]. gada [[20. jūlijs]]<br />[[2012]]. gada [[30. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +20,5 °C | [[1976]]. gada [[22. jūlijs]]<br />[[2006]]. gada [[9. jūlijs]]<br />[[2013]]. gada [[24. jūnijs]]<br />[[2014]]. gada [[28. jūlijs]]<br />[[2019]]. gada [[1. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +20,4 °C | [[2010]]. gada [[17. jūlijs]]<br />[[2018]]. gada [[1. augusts]]<br />[[2018]]. gada [[9. augusts]]<br />[[2019]]. gada [[28. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +20,3 °C | [[1989]]. gada [[10. jūlijs]]<br />[[1999]]. gada [[15. jūlijs]]<br />[[2014]]. gada [[6. augusts]]<br />[[2019]]. gada [[19. augusts]]<br />{{dat|2020|6|29|n}} |- | style="text-align:center;"| +20,2 °C | [[2001]]. gada [[9. jūlijs]]<br />[[2002]]. gada [[11. jūlijs]]<br />[[2003]]. gada [[1. augusts]]<br />[[2013]]. gada [[26. jūnijs]]<br />[[2014]]. gada [[13. jūlijs]]<br />[[2014]]. gada [[3. augusts]]<br />[[2016]]. gada [[25. jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| +20,1 °C | [[1971]]. gada [[31. jūlijs]]<br />[[1973]]. gada [[9. jūlijs]]<br />[[1981]]. gada [[30. jūnijs]]<br />[[1997]]. gada [[30. jūnijs]]<br />[[2011]]. gada [[9. jūnijs]]<br />[[2013]]. gada [[9. augusts]]<br />[[2014]]. gada [[8. jūlijs]]<br />[[2014]]. gada [[25. jūlijs]]<br />[[2014]]. gada [[29. jūlijs]]<br />[[2018]]. gada [[19. jūlijs]]<br />[[2018]]. gada [[21. jūlijs]]<br />[[2021]]. gada [[1. jūlijs]]<br />[[2021]]. gada [[4. jūlijs]]<br />[[2021]]. gada [[12. jūlijs]] |- | style="text-align:center;"| +20,0 °C | [[1966]]. gada [[25. jūlijs]]<br />[[1999]]. gada [[13. jūnijs]]<br />[[1999]]. gada [[6. jūlijs]]<br />[[1999]]. gada [[14. jūlijs]]<br />[[2011]]. gada [[11. jūnijs]]<br />[[2011]]. gada [[28. augusts]]<br />[[2019]]. gada [[6. jūnijs]]<br />[[2021]]. gada [[7. jūlijs]] |} {{Col-end}} === Dienas zemākā gaisa temperatūras === {{Col-begin|width=60%}} {{Col-2}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;" |- | style="text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" colspan="15" | Dienas zemākā gaisa temperatūras [[Rīga|Rīgā]]<br /><small>(−17,0 °C un zemāka) (Kopš 1943. gada ieskaitot)</small> |- ! style="width:100px;" | Temp. ! style="width:175px;" | Datums |- | style="text-align:center;"| −28,3 °C | [[1987]]. gada [[11. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −27,0 °C | [[1956]]. gada [[31. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −25,7 °C | [[1978]]. gada [[30. decembris]] |- | style="text-align:center;"| −24,7 °C | [[1987]]. gada [[10. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −22,7 °C | [[1978]]. gada [[31. decembris]] |- | style="text-align:center;"| −22,6 °C | [[1956]]. gada [[8. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −22,0 °C | [[2006]]. gada [[20. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −21,3 °C | [[1950]]. gada [[10. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −21,2 °C | [[1987]]. gada [[7. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −21,1 °C | [[1970]]. gada [[30. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −20,9 °C | [[1950]]. gada [[11. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −20,8 °C | [[1987]]. gada [[12. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −20,1 °C | [[1956]]. gada [[10. februāris]]<br />[[2012]]. gada [[3. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −19,9 °C | [[1950]]. gada [[12. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −19,8 °C | [[1956]]. gada [[7. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −19,6 °C | [[1978]]. gada [[29. decembris]] |- | style="text-align:center;"| −19,5 °C | [[1950]]. gada [[6. janvāris]]<br />[[1956]]. gada [[30. janvāris]]<br />[[1996]]. gada [[26. decembris]] |- | style="text-align:center;"| −19,4 °C | [[1950]]. gada [[7. janvāris]]<br />[[1979]]. gada [[3. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −19,3 °C | [[2006]]. gada [[19. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −19,2 °C | [[1987]]. gada [[6. janvāris]] |} {{Col-2}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto; font-size: 95%;" |- | style="text-align:center; background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" colspan="15" | Dienas zemākā gaisa temperatūras [[Rīga|Rīgā]]<br /><small>(−17,0 °C un zemāka) (Kopš 1943. gada ieskaitot)</small> |- ! style="width:100px;" | Temp. ! style="width:175px;" | Datums |- | style="text-align:center;"| −18,7 °C | [[1972]]. gada [[16. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −18,3 °C | [[1956]]. gada [[9. februāris]]<br />[[1968]]. gada [[8. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −18,2 °C | [[2006]]. gada [[22. janvāris]]<br />[[2012]]. gada [[2. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −18,1 °C | [[1963]]. gada [[17. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −17,9 °C | [[1950]]. gada [[18. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −17,8 °C | [[1966]]. gada [[3. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −17,7 °C | [[2010]]. gada [[27. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −17,6 °C | [[1966]]. gada [[4. februāris]]<br />[[1968]]. gada [[17. janvāris]]<br />[[1985]]. gada [[5. janvāris]]<br />[[1997]]. gada [[16. decembris]] |- | style="text-align:center;"| −17,5 °C | [[1972]]. gada [[17. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −17,3 °C | [[1963]]. gada [[18. janvāris]]<br />[[2003]]. gada [[6. janvāris]] |- | style="text-align:center;"| −17,2 °C | [[1956]]. gada [[11. februāris]]<br />[[2012]]. gada [[4. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −17,1 °C | [[1967]]. gada [[24. janvāris]]<br />[[1985]]. gada [[10. februāris]] |- | style="text-align:center;"| −17,0 °C | [[1987]]. gada [[29. janvāris]] |} {{Col-end}} == Atmosfēras spiediens == Atmosfēras spiediena maksimums ir oktobris — marts, bet minimums jūlijs — augusts. [[Rīga|Rīgā]] atmosfēras spiediens mainās ļoti strauji — diennaktī par 7—8 hPa (5,25—6 mm), bet aktīvu [[ciklons|ciklonu]] darbības laikā pat par 25—40 hPa (18,75—30 mm). Visaugstākais atmosfēras spiediens [[Rīga|Rīgā]] bija [[1907]]. gadā — 1066 hPa (799,5 mm), bet viszemākais [[1931]]. gadā — 951 hPa (713,25 mm). Ar atmosfēras spiediena maiņām saistīti vējapstākļi. Aukstajā gadalaikā (oktobris — marts) valdošie ir D vēji (janvārī un februārī DA vēji), bet no maija līdz augustam — DR, R, ZR un pat Z vēji (visbiežāk ZR) vēji. Retāk vērojami ZA un A vēji, kas ziemas mēnešos atnes no [[Krievija]]s Eiropas daļas centrālajiem rajoniem aukstās gaisa masas. [[Ziema|Ziemā]] ar R vējiem no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ieplūst silts gaiss, bet vasarā vēsāks un mitrāks nekā kontinentālajos rajonos. Vasarā siltāki ir DA vēji, tiem līdzi ieplūst sasilušais gaiss no kontinentālajiem rajoniem. Vislēnākie ir ZA vēji, bet stiprākie gan ziemā, gan vasarā un rudenī ir ZR vēji. Lielāks vēja ātrums ir aktīvākas cikloniskās darbības periodā rudenī un ziemā. Stipri vēji — 15 m/s un vairāk bieži ir rudenī, sevišķi [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, retāk pilsētas centrā. Visstiprākais vējš [[Rīga|Rīgā]], [[Vētra]] 30 m/s, tika novērots [[1969]]. gada [[2. novembris|2. novembrī]]. Vismazākais vēja ātrums ir no maija līdz septembrim un arī [[ziema]]s beigās, februārī un martā. == Relatīvais gaisa mitrums == Relatīvais gaisa mitrums [[Rīga|Rīgā]] visu gadu ir paaugstināts. Vismazākais tas ir pavasarī (vidēji mēnesī 71%), bet vislielākais rudens beigās un ziemā (86—87%). Relatīvā mitruma diennakts gaitā maksimums ir no rīta pirms saules lēkta, bet minimums, gaisam arvien vairāk sasilstot, pēcpusdienā. Vasarā relatīvais mitrums var samazināties dienā līdz 30% un mazāk, bet tik sausas dienas caurmērā ir tikai četras gadā. Paaugstināts relatīvais mitrums (virs 80%) var būt 130 dienas gadā. Vissausākais mēnesis [[Rīga|Rīgā]] bija [[1965]]. gada [[aprīlis]], kad vidējais mēneša relatīvais gaisa mitrums nepārsniedza 59%. == Nokrišņi == [[Attēls:Imanta lietus.jpg|thumb|200px|[[Lietus|Stiprs lietus]]. [[Rīga]], [[Imanta]]. [[2005. gads|2005]]. gada [[17. jūlijs]].]] Valdošo jūras gaisa masu ietekmē, [[Nokrišņi|nokrišņu]] daudzums [[Rīga|Rīgā]], tāpat kā pārējā [[Latvija]]s teritorijā, ir liels — aptuveni 700 mm gadā. 72% no kopējiem gada nokrišņiem ir [[lietus]], 16% gadījumu snieg [[sniegs]], pārējie ir jauktā tipa nokrišņi. Visvairāk norkišņu ir [[vasara]]s mēnešos, no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[septembris|septembrim]] izkrīt 46% no kopējā nokrišņu daudzuma. Maksimums ir novērojams [[jūlijs|jūlijā]] (13%) un [[augusts|augustā]] (12%), mazāk [[Ziema|ziemā]] ([[decembris]] līdz [[februāris]] — 19%) un sevišķi maz [[Pavasaris|pavasara]] sākumā ([[marts]] — 4,8%). [[Vasara|Vasarā]] kopējais nokrišņu ilgums var būt 60—65 stundas, bet ziemā 100—180 stundas. Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī bija [[1978]]. gada [[augusts|augustā]], kad nolija 290 mm (236 mm),<ref name="autogenerated1">Statistikas dati atšķiras atkarībā no meteoroloģiskās novērojumu stacijas atrašanās vietas</ref> bet gadā kopumā 967 mm [[1928]]. gadā (823 mm [[1986]]. gadā).<ref name="autogenerated1" /> Vismazākais nokrišņu daudzums tika novērots [[1918]]. gadā, kad tas sastādīja tikai 473 mm (393 mm [[1982]]. gads).<ref name="autogenerated1" /> Sausi mēneši, kad [[Rīga|Rīgā]] nav lijis, tika reģistrēti [[1918]]. gada [[maijs|maijā]] un [[1949]]. gada [[septembris|septembrī]] (0,9 mm, ko sastādīja kondensāts). Savukārt iespējams viens no ilgākajiem sausumiem [[Rīga|Rīgā]] valdīja [[2002]]. gadā, kad nokrišņu nebija 42 dienas ([[25. jūlijs]] līdz [[5. septembris]]). Tiesa, [[30. augusts|30. augusta]] rītā (36. sausuma dienā) tika novērotas pāris lietus lāses, bet visticamāk, ka [[Rīga]]s meteoroloģijas novērojumu stacijā tas netika fiksēts, jo nokrišņi bija teju manāmi un lokāli (novērots [[Bolderāja|Bolderājā]]). === Sniega sega === [[Attēls:Sniegs Riga Zolitude 02.02.2010.jpg|thumb|200px|Pēc sniegputeņa, [[Rīga]], [[Zolitūde]], kad sniega segas biezums diennakts laikā palielinājās par 22 cm un [[2. februāris|2. februāra]] rītā sasniedza 50 cm. [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gada]] 2. februāris.]] [[Sniega sega]] [[Rīga|Rīgā]] izveidojas decembra beigās un noturas līdz marta trešajai dekādei. Dažos gados sniega sega izveidojas jau novembra vidū, bet pirmais sniegs var uzkrist pat septembrī ([[1986]]. gads). Pēdējos 15 gados pastāvīga sniega sega galvenokārt parādās tikai janvārī. Siltā ziemā, piemēram [[1951]]./[[1952]]. gada ziemā, sniega sega var izveidoties tikai janvāra beigās. Visagrāk sniegs nokusis [[1910]]. gada [[7. februāris|7. februārī]], bet visvēlāk [[1927]]. gada [[12. maijs|12. maijā]]. Bieži mēdz būt atkušņi, tāpēc [[sniega sega]] nav bieza: 1—20 cm. [[Putenis|Puteņu]] maksimums ir janvāris un februāris, kad tas vidēji tiek novērots 5 dienas mēnesī. Caurmērā tas ilgst 6 stundas. Skatoties novērojumu datus, visos ziemas mēnešos visbiezākā sniega sega Rīgā ir novērota sekojošos datumos:<ref>[http://www.meteo.lv/public/30568.html Sniega segas biezums šajā nedēļas nogalē vēl vairāk pieaugs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100219055245/http://www.meteo.lv/public/30568.html |date={{dat|2010|02|19||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2010|2|16|SK}}</ref> * 79 cm: [[1900]]. gada [[20. februāris|20.]] un [[22. februāris]] * 76 cm: [[1900]]. gada [[3. marts|3.]]—[[6. marts]] * 65 cm: [[1908]]. gada [[10. janvāris|10.]]—[[11. janvāris]] * 64 cm: [[1940]]. gada marts * 63 cm: [[2010. gads|2010]]. gada [[22. februāris]] * 60 cm: [[2010. gads|2010]]. gada [[17. marts]] * 60 cm: [[2011. gads|2011]]. gada [[7. janvāris]] * 58 cm: [[2010. gads|2010]]. gada [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] == Augsnes sasalums == Augsnes sasalums ir atkarīgs no [[sniega sega]]s biezuma, augsnes īpašībām, mitruma apstākļiem un [[gaisa temperatūra]]s. [[Rīga|Rīgā]] zeme sāk sasalt vidēji decembra trešajā dekādē, bet atkūst aprīļa pirmajās desmit dienās. Izveidojoties normālam [[sniega sega]]s biezumam ap 10—15 cm, zemes sasaluma dziļums [[ziema]]s beigās sasniedz vidēji 48 cm. Ja sniegu patstāvīgi attīra, zeme sasalst intensīvāk un sasaluma dziļums sasniedz 85 cm. Bargā ziemā ar plānu sniega segu augsne var sasalt vairāk nekā 1 metra dziļumā, kā tas notika [[1946]]./[[1947]]. gada ziemā. == Citas parādības == [[Attēls:Pludi Riga 16.07.2009 02.jpg|thumb|200px|Plūdi [[Rīga|Rīgā]] pēc [[2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā|2009. gada 16. jūlija]] [[Negaiss|negaisa]].]] Aukstā gadalaikā, kad ir liels gaisa mitrums un temperatūra strauji mainās, bieži veidojas [[atkala]] un [[sarma]]. [[Atkala]] [[Rīga|Rīgā]] vērojama vidēji 10 dienas, kad ir neliels [[sals]] (0 °C līdz 5 °C) un lēns vējš, bet [[sarma]] ir novērojama biežāk — 17 dienas gadā. [[Atkala]]s biezums parasti nepārsniedz 16 mm, bet [[sarma]]s — 35 mm. [[Pērkona negaiss]] vidēji ir 22 dienas gadā, galvenokārt vasarā. Visbiežāk pērkona negaiss ir novērots [[1972]]. gadā, 36 dienas. Negaiss siltā ziemā iespējams visu gadu, bet decembrī aptuveni 1 reizi 10 gados, februārī un martā — 1 reizi 20 gados. Parasti tas ilgst no 30 minūtēm līdz 2 stundām. Visbiežāk negaiss vērojams pēcpusdienā vai vakarā, retāk no rīta. Parasti negaisu pavasa spēcīgas lietusgāzes, brāzmains vējš, strauja temperatūras pazemināšanās, retāk [[krusa]], īpaši spēcīgas vēja brāzmas — [[vētra]], [[triecienvētra]]s, bet ļoti retos gadījumos ir iespējami arī lokāli [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]]. [[Krusa]] ir samērā reta parādība. Tā veidojas aptuveni 2 dienas gadā, maksimums 7 dienas. Visbiežāk tā aptver nevis visu pilsētu, bet tikai nelielu tās daļu. [[Migla]] [[Rīga|Rīgā]] ir iespējama visu gadu, vidēji 44 dienas, maksimums 60 dienas. Visvairāk miglainu dienu ir no oktobra līdz martam (59%), mazāk laika posmā no maija līdz jūnijam. [[Rudens|Rudenī]] un [[Ziema|ziemā]] migla ir aptuveni 5 stundas, ar maksimumu 8 stundas, vasarā vidēji 3 stundas. Migla veidojas galvenokārt naktī. == Rīgas meteoroloģiskie dati == === Gaisa temperatūra pa dekādēm === [[Rīga]]s absolūtā minimālā un maksimālā [[gaisa temperatūra]] pa dekādēm. {{Rīgas temperatūra dekāde}} === Temperatūra === [[Rīga]]s vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2009|03|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>[http://pogoda.ru.net/climate/26422.htm Māja lapas pogoda.ru.net]</ref> {{RigaMeteoData}} === Nokrišņi === [[Rīga]]s nokrišņu statistika. Mēneša nokrišņu norma, absolūtais minimums, maksimums, kā arī diennakts absolūtais maksimums. Viens milimetrs nokrišņu ziemā veido aptuveni vienu centimetru [[sniega sega]]s. {{Riga Nokrisni}} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} * {{enc riga|832}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Rīga|Klimats]] [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:Meteoroloģija]] bgt7qb0uziylcr4f4zkgqmgv4y5h8jm Attēls:Riga Purvciems 2009.jpg 6 86445 3669980 3274999 2022-08-13T21:35:29Z Bai-Bot 60304 /* {{int:filedesc}} */sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Rīga]]. [[2009. gads|2009]]. gada [[22. februāris]]. | source = {{own}} | date = | author = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]] | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}} {{Laurijsfoto}} [[Category:Photos made by User:Laurijs]] rha99v140tq1rflib7w0xp27bpleexo Hermanis Albats 0 89478 3670093 3559497 2022-08-14T05:28:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad (24), .august → . august (2), .novembr → . novembr, [[Šķirotava]] → [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1879. gadā dzimušu juristu un diplomātu|Albats|Albats}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Hermanis Albats | attēls =Hermanis_Albats.jpg | amats =[[Latvijas ārlietu ministrs]] | term_sākums ={{dat|1925|12|24|N}} | term_beigas ={{dat|1926|05|06|N}} | prezidents =[[Jānis Čakste]] | premjers =[[Kārlis Ulmanis]] | priekštecis =[[Hugo Celmiņš]] | pēctecis =[[Kārlis Ulmanis]] | dzim_dati ={{dat|1879|08|23|N}} | dzim_vieta =[[Veļķumuiža]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad - Latvijas Republika) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1942|2|9|1879|8|24}} | mir_vieta =[[Vjatlags]], [[Kirovas apgabals]], [[Padomju Savienība|PSRS]] {{flaga|PSRS}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | profesija =[[jurists]] | alma_mater =[[Maskavas universitāte]]<br />[[Parīzes universitāte]]<br />[[Heidelbergas universitāte]] | reliģija =[[katolicisms|katolis]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Hermanis Albats''' ({{dat|1879|08|23|N}} — {{dat|1942|02|09|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], [[tiesībnieks]], [[zinātne|zinātnieks]], [[diplomātija|diplomāts]], [[profesors]], [[dzeja|dzejnieks]] un [[politika|politiķis]]. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur viņš gāja bojā [[Vjatlags|Vjatlaga]] soda nometnēs [[Kirovas apgabals|Kirovas apgabalā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1879. gada 24. augustā [[Veļķumuiža|Veļķu muižā]] tagadējā [[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novadā]]. [[1898]]. gadā pabeidza [[Valkas skolotāju seminārs|Valkas skolotāju semināru]] un līdz [[1904]]. gadam strādāja par skolotāju [[Rīga|Rīgā]]. No [[1901]]. līdz [[1915]]. gadam strādāja par līdzstrādnieku, redakcijas locekli un redaktoru vairākos laikrakstos. Līdztekus līdz [[1910]]. gadam studēja [[Maskavas universitāte]]s juridiskajā fakultātē, bija vēlākās latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Fraternitas Lettica]]'' biedrs, no [[1909]]. līdz [[1918]]. gadam darbojās Maskavas laikrakstā „Russkija Vedomosti”, No [[1910]]. līdz [[1913]]. gadam papildinājās tiesību zinātnēs Parīzes un [[Heidelberga]]s universitātēs.<ref name="lk">[http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-190.pdf Diplomāta un zinātnieka 60 mūža gadi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118201157/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-190.pdf |date={{dat|2012|01|18||bez}} }} publicēts: laikraksts „Latvijas Kareivis” Nr.190, Rīgā, 1939. gada 24. augustā, 2.lpp.</ref><ref name="late">Latvju enciklopēdija, Arveds Švābe (red.), Apgāds Trīs Zvaigznes, Stokholmā, 1950.-1951. gadā, 1.sējums, 38.lpp.</ref> Pirmā pasaules kara laikā no [[1915]]. līdz [[1918]]. gadam bija Viskrievijas Zemstu savienības pilnvarnieks karagūstekņu un bēgļu lietās. Publicējis rakstus par politiskiem un juridiskiem jautājumiem. Atsevišķā grāmatā izdoti H. Albata raksti par sanitāro iestāžu juridisko stāvokli okupētos apgabalos, par represijām kara laikā u.c.<ref name="lk" /> Jaunībā H. Albats dzejojis ar pseidonīmu Helgi.<ref name="late" /> [[1919]]. gada pavasarī atgriezās Latvijā un uzsāka dienestu [[Latvijas Republika]]s ārlietu ministrijā, no [[1919]]. gada augusta Albats bija LR ĀM Konsulārās nodaļas vadītājs. [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada novembrī viņu iecēla par Latvijas delegācijas vadītāja virspavēlnieka štāba priekšnieka [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduarda Kalniņa]] politisko padomnieku sarunās ar [[Baltijas reģiona sabiedroto komisija]]s locekļiem 28. novembrī, kas notika dzelzceļa vagonā starp [[Jānišķi|Jānišķu]] un [[Meitene (stacija)|Meitene]]s stacijām, sarunās piedalījās arī Dienvidu frontes pavēlnieks ģenerālis [[Peniķis]].<ref name="Frickauss">[https://jaunagaita.net/jg221/JG221_Frickauss.htm Valdonis Frickauss. ĢENERĀĻA BERTA DRAUDZĪBA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171020034019/http://jaunagaita.net/jg221/JG221_Frickauss.htm |date={{dat|2017|10|20||bez}} }} Jaunā Gaita nr. 221, 2000. gada jūnijs</ref> Sarunu gaitā ģenerāļa [[Nisels|Nisela]] vadītajai komisijai neizdevās panākt pamieru starp Latvijas un Vācijas valdībām un novērst pilnīgu vācu armijas evakuāciju no Latvijas.<ref>[[The New York Times]]: [http://query.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F10E1FF63B55157A93C4AB178AD95F4D8185F9 ''Letts Protest Against Allied Order. To Halt Pursuit of Beaten Germans''] vom 26. November 1919.</ref> No [[1920]]. gada jūlija Albats bija LR ĀM juridiskā departamenta direktora vietas izpildītājs un juriskonsults un LR ārlietu ministra biedrs (no [[1920]]. līdz [[1923]]. gadam).<ref name="late" /> LR ĀM ģenerālsekretārs (no [[1923]]. gada aprīļa līdz [[1933]]. gada jūlijam), pirmais [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais [[sūtnis]] un [[pilnvarotais ministrs]] pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] (no [[1925]]. līdz [[1940]]. gadam). Piedalījies vairākās juristu konferencēs, daudzās starptautiskās sanāksmēs un [[Latvijas Republika]]s vārdā noslēdzis līgumus un konvencijas ar daudzām ārvalstīm.<ref name="late" /> No [[1921]]. gada [[Latvijas Universitāte]]s tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes starptautisko un baznīcas tiesību mācībspēks (no [[1923]]. gada vecākais docents starptautiskajās tiesībās).<ref name="lk" /><ref name="late" /> [[Jāzeps Rancāns|Bīskaps prof. Jāzeps Rancāns]] savās atmiņās par H. Albatu rakstīja: {{quote| „Visur es viņu novēroju kā klusu un nopietnu, bet dziļu un nosvērtu viņam uzticētā darba darītāju. Viņš nemeklēja ārējā spožuma un nemeklēja sava pašlabuma. Pirmajā vieta viņam stāvēja neatkarīgas Latvijas zelšana un mūsu tautas labklājība. [..] Man bija gods un prieks pirmo reizi sastapt un iepazīties [ar Hermani Albatu] [[1919]]. gada oktobrī brīvās Latvijas ārlietu ministrijā, kur viņš tanī laikā pildīja juridiskā padomnieka pienākumus. Un tūlīt starp mums nodibinājās sirsnīgas un draudzīgas attiecības. Viņš interesējās par valsts un baznīcas attiecībām, par jauno [[Katoļu baznīca]]s likumu kodeku, par [[Latvijas katoļu baznīca|Latvijas katoļu baznīcu]] un par paredzamā [[konkordāts|konkordāta]] noslēgšanu starp Latvijas valsti un [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]]. [..] no pirmā brīža es redzēju savā priekšā nopietnu izglītotu juristu, nosvērtu zinātnieku, dziļi ticīgu cilvēku, kas savu darbu sāk ar lūgšanu, un gaiša skata diplomātu. Profesora H. Albata padomi un labākie novēlējumu pavadīja manu ceļojumu uz Romu 1919. gada oktobrī, kur ierados kā [[Latvijas pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] pārstāvis pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]]. Latvijas pagaidu valdības velēšanās bija nokārtot attiecības ar [[katoļu baznīca|katoļu baznīcu]]. [..] prof. H. Albatu [[1921]]. gada maija mēnesī sūtīja uz [[Roma|Romu]] [[konkordāts|konkordāta]] noslēgšanai ar [[Apustuliskais Krēsls|Apustulisko Krēslu]]. Viņš šo uzdevumu pāris nedēļu laikā sekmīgi veica, jo sarunas turpinājās ikdienas ar kardinālu [[Pietro Gasparri]] un viņa padomniekiem franču valodā. [..] Sarunās panāca pilnīgu vienošanos par [[konkordāts|konkordāta]] pantiem un parakstīja beigu protokolu, kā galīgu vienošanos starp Latvijas valdību un [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]]. [..] To pašu [[konkordāts|konkordātu]] ar maziem pārlabojumiem {{dat|1922|05|30}} parakstīja pats [[Latvijas ārlietu ministrs]] [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] [[Vatikāns|Vatikānā]]. Pēc tā apstiprināšanas [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes Sapulcē]] {{dat|1922|07|19}}, [[ratifikācijas grāmata]]s valdība uzticēja aizvest uz Romu prof. H. Albatam un tā svinīga ratifikācijas rakstu apmaina notika {{dat|1922|11|03}}. Tādejādi Latvijas [[konkordāts|konkordāta]] noslēgšana ar [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] prof. H. Albatam piekrita ļoti svarīga loma. Tas arī bija par iemeslu, ka Latvijas valdība, nodibinādama diplomātiskos sakarus ar Vatikānu, uzskatīja prof. H. Albatu par visvairāk piemērotu kandidātu sūtņa amatam pie Svētā Krēsla, un Pāvesta Kūrijai arī nebija pret to nekādu iebildumu. Jau no iepriekšējiem gadiem H. Albatam bija vislabākās attiecības ar Vatikāna valsts sekretāru-kardinālu Pietro Gasparri. Arī pašu [[Pāvests Pijs XI|Pāvestu Piju XI]] (kardinālu Achilles Ratti) viņš labi pazina gan kā apustulisko Vizitātoru Rīgā [[1920]]. gada martā, gan arī vēlāk ka jauniecelto kardinālu Romas Kurijā. Vel tagad labi atceros, ka prof. H. Albats, atgriezies no apmeklējuma pie kardināla A. Ratti, zīmīgi izteicās, ka kardināls Ratti būšot nākamais pāvests. No tā var secināt, ka H. Albats bija labs cilvēku pazinējs un novērtētājs. [..] Vispāri jāatzīst, ka Latvijas valsts vārdam Vatikānā bija ierādīta goda vieta. Tas arī jāpieskaita sūtņa H. Albata nopelniem. [..] Brīvās Latvijas laikā prof. H. Albata vārds bija plaši pazīstams ne tik vien dzimtenē, bet arī ārzemēs. Ārlietu ministrijā viņš pildīja ilgus gadus ģenerālsekretāra pienākumus un vairakkārt viņa bija uzticēta ārlietu ministrijas vadība. Bieži viņš pārstāvēja Latviju dažādās starptautiskās konferencēs, - un šo darbu viņš vienmēr sekmīgi veica, jo vīnam bija plašas zināšanas tiesību laukā un viņš spēja skaidri izteikt savas domas vairākās Eiropas lielo tautu valodās. Sakarā ar savu augsto amatu pie Svētā Krēsla prof. H. Albats sevišķi tuvu stāvēja latviešu katoļu aprindām, tuvu ne tikai garīdzniekiem, bet arī katoļu tautai.[..] Latviju katoļu dzīvē viņš ņēma aktīvu dalību, un bieži bija redzams dažādās sanāksmēs un svētku gadījumos.[..] Viņš rūpējās par latviešu katoļu studentiem ārzemēs un Rīgā.[..] Latviešu katoļu sabiedrība paturēs viņu neizdzēšamā atmiņā, bet mēs visi esam viņam parādā dziļu pateicību kā krietnam Latvijas valstsvīram un moceklim par latvju tautas brīvību.”<ref name="bjr">Bīskaps prof. Jāzeps Rancāns, Manas atmiņas par profesoru Hermani Albatu, „Universitas”, Nr.3., trimdā, 1956. gada rudenī, 25.-26.lpp.</ref>}} {{quote| Kā [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]] H. Albats ar labām sekmēm skaidroja [[Baznīcas likumi|Baznīcas likumus]] un [[starptautiskās tiesības]] plašai studentu saimei. Viņa darbs bija augsti vērtēts, kā starp studentiem, tā arī mācības spēku saimē. Viņa lasītās lekcijas bija pavairota uz rotatora, un studenti tās lietoja kā rokas grāmatu. Studenti vienmēr runāja par prof. H. Albatu ar dziļu cieņu un atzinību. Visiem labi pazīstami bija ari viņa sakārtotie un izdotie starptautisko līgumu krājumi un daudzie vērtīgie raksti dažādos periodiskos izdevumos.”<ref name="bjr" />}} Pēc [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z.A.Meirovica]] nāves Ārlietu ministrija nonāca H. Albata faktiskā vadībā. Vairākus mēnešus Latvijas ārlietu ministra funkcijas pildīja Ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]].<ref>Ainārs Lerhis, Latvijas Republikas ārlietu dienests 1918-1941, 2005. gads, Rīgā, Latvijas vēstures institūta apgāds, 111.lpp.;</ref> Pēc tam [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] Ministru kabinetā H. Albats bija [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] vietas izpildītājs ({{dat|1925|12|24}} — {{dat|1926|05|06}}). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gada jūlijā Albatu iecēla par [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] profesoru, bet jau [[1940]]. gada oktobrī no šī amata atbrīvoja. {{dat|1941|06|14}} līdz ar daudziem tūkstošiem latviešu [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas iestādes apcietināja H. Albatu un deportēja uz [[Vjatkas soda nometnes|Vjatkas soda nometnēm]]. {{dat|1941|10|28}} [[Kirovas apgabaltiesa]]s pastāvīgās sesijas Krimināllietu tiesas kolēģija IeTK Vjatkas labošanas darbu nometnē atzina viņu par vainīgu: ieņemot augstus amatus buržuāziskās Latvijas valdībā, slēdzot līgumus ar ārvalstīm un piedaloties starptautiskajās konferencēs, stiprinājis valdības fašistisko orientāciju un cīņu pret revolucionāro kustību. Uz [[KPFSR Kriminālkodekss|KPFSR Kriminālkodeksa]] 58<sup>13</sup>. panta pamata piespriests sods — brīvības atņemšana uz 10 gadiem un tiesību atņemšana uz 5 gadiem. {{dat|1942|02|09}} H. Albats mira [[Vjatkas soda nometnes|Vjatkas soda nometnēs]].”<ref>LVVA, 2570.f., 14.apr., 22.l.; LVA, 1986.f., 1.apr., 38908.l.</ref> Kā nāves iemesls minēts "dekompensēts miokardīts, arterioskleroze un avitaminozā diareja ar krasu novājēšanu".<ref>[http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956] Sastādītāji [[Heinrihs Strods]], Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006</ref> Andrejs Albats, H. Albata mazdēls, par savas ģimenes traģisko likteni stāsta: {{quote| Mana ģimene tika represēta {{dat|1941|06|14}} naktī no [[Rīga]]s, [[Antonijas iela]]s 4, dzīvoklis 8. Mammu, mani, tēvu un vectēvu vilcienā aizveda līdz [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavai]]. Līdz [[Kirova]]i braucām vienā vagonā. Sīkāk, kā tas notika, nezinu - man bija tikai septiņi mēneši. Pēc mammas stāstiem, Kirovā vectēvu atdalīja no ģimenes, atstāja [[Vjatlaga|Vjatlagā]], mūs veda tālāk līdz [[Novosibirska]]i, pēc tam ar baržām pa Obu uz ziemeļiem. Izsēdināja pašā purvainākajā [[Sibīrija]]s vietā, [[Vasjuganas purvi|Vasjuganu purvos]]. Tur nodzīvojām kādus sešus gadus, pēc tam mēģinājām bēgt.[..] Viņš [H. Albats] bija studējis starptautiskās tiesības, un viņu tiesāja Vjatlagā. Kad Latvijas prokuratūrai lūdzu parādīt vectēva lietu, tur redzēju, ka kara laikā viņu bija pratinājis seržants, kuram, domāju, pat nebija juridiskās izglītības. Vectēvs bija atbildējis par dažādām konvencijām, ka viņš pat atradies Maskavā laikā, kad tika parakstīts miera līgums ar Krieviju. Neizglītotais seržants pieraksta: sakarā ar to, ka viņš tur un tur ir parakstījis miera līgumus, ir pierādīts, ka viņš ir spiegs tādām un tādām valstīm. Kad viņu jūnijā izsūtīja, viņš bija vesels, normāls cilvēks, bet jau februārī viņš bija miris. Un viņa trīs dēli? Tikai vienam - [[Bruno Albats|Bruno Albatam]], kas bija beidzis [[Latvijas Universitāte]]s Juridisko fakultāti, - paveicās. Viņš ar sievu un meitu aizbēga uz Vāciju, tad Ameriku, kur kļuva par [[Amerikas Latviešu apvienība]]s vadītāju. Paulis, kas bija studējis Grenoblē, tulkojis franču literatūru un, kā atceras Elza Stērste, gribējis publicēt latviski arī Balzaka nepiedienīgos stāstus, krita pirmajās kara dienās pie Līvbērzes. Mans tēvs Huberts, kurš būvēja VEF radioaparātus, nomira Sibīrijā [[1942]]. gadā.<ref name="sd">[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/kad-nebaidisieties-zvaniet Andrejs Albats, Kad nebaidīsieties, zvaniet..., pierakstīja Ieva Puķe] publicēts: „Sestdiena”, Nr.203., Rīgā, 2002. gada 31. augustā, 4.-6.lpp.</ref>}} == Personīgā dzīve == Hermanim Albatam bija trīs dēli: [[Bruno Albats]], Huberts Albats un Paulis Albats. Bruno [[1944]]. gadā aizbēga uz [[Vācija|Vāciju]], vēlāk devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Paulis krita kara pirmajās dienās pie [[Līvbērze]]s.<ref name="sd" /> Huberts nomira Sibīrijā 1942. gadā.<ref name="sd" /> == Apbalvojumi == {{dat|1928|11|14}} apbalvots ar II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1928/11/17/085-VVS-1928-11-17-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1928N262_001.PDF#OLV0_Page_0002 Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 5.saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121134742/http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1928/11/17/085-VVS-1928-11-17-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1928N262_001.PDF#OLV0_Page_0002 |date=2012-01-21 }} publicēts: Valdības Vēstnesis, Nr.262, Rīgā, 1928. gada 17. novembrī, 2.lpp.</ref> Par nopelniem apbalvots ar Beļģijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Somijas, Ungārijas, Zviedrijas un Vatikāna ordeņiem ([[Pāvests]] H. Albatu apbalvoja ar sv. Gregora I šķiras ordeni).<ref name="bjr" /> == Bibliogrāfija == H. Albats ir vairāku darbu autors starptautiskajās tiesībās, kurus vēl šodien starptautisko tiesību apguvei izmanto [[Latvijas Universitāte]]s un citu universitāšu juridisko fakultāšu studenti un pasniedzēji: * Hermanis Albats, Starptautiskās privātās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Private International Law''), 1923. gads, Rīgā, 47.lpp.; * Hermanis Albats, Starptautiskās publiskās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Public International Law''), 1929. gads, Rīgā, 49.lpp.; * Hermanis Albats, Baznīcas tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Ecclesiastical Law''), 1930. gads, Rīgā; * Hermanis Albats, Starptautiskās publiskās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Public International Law''), 1932. gads, Rīgā, 104.lpp.; * Hermanis Albats, Katoļu baznīcas augstskolas Romā, raksts publicēts: akadēmiskais laikraksts "Universitas", 1934. gads, Rīga, * Hermanis Albats, Baltijas valstu konvencijas par tiesas spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildīšanu (angļu val. — ''The Baltic States’ Convention on Mutual Recognition and Execution of Judgments''), raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.17. 1936. gads, 204.-209.lpp.; * Hermanis Albats, Ievērojamākie momenti neitralitātes tiesību izveidošanās gaitā (angļu val. — ''Development of Neutrality Law''), raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.20. 1939. gads, 1337.-1343.lpp. un Nr.21. 1940. gads, 8.-15.lpp.; * Hermanis Albats, Starptautiskās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''International Law''), 1939. gads, Rīgā, 91.lpp.; * Hermanis Albats, Starptautiskās publiskās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Public International Law''), 1940. gads, Rīgā, 330.lpp.; * Hermanis Albats, Starptautiskās privātās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Private International Law''), 1940. gads, Rīgā, 60.lpp.; * Hermanis Albats, Baznīcas tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Ecclesiastical Law''), 1940. gads, Rīgā, 53.lpp.; * Hermanis Albats, Prizu tiesas, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4. 1940. gads, 649.-660. lpp.; No 1928. gada H.Albats izdevis [[Latvijas Republika]]s starptautisko līgumu krājumu: * Hermanis Albats (redaktors), Kollektīvās konvencijas, kurām pievienojusies Latvija (angļu val. — ''Multilateral Conventions Joined by Latvia''), 1930. gads, Rīgā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 64.lpp. * Recueil des principaux traités conclus par la Lettonie avec les pays étrangers, 1918-1928 / Publié par le Ministère des Affaires Etrangêres sous la direction de G. Albat, Riga, Ministère des affaires étrangêres, 1928. gads, 1.izdevums, 546.lpp.; * Recueil des principaux traités conclus par la Lettonie avec les pays étrangers, 1918-1930 / Publié par le Ministère des Affaires Etrangêres sous la direction de G. Albat, 2-me éd. rév. et complété, Riga Ministère des affaires étrangêres, 1930. gads, 2.izdevums, 736.lpp.; * Recueil des principaux traités conclus par la Lettonie avec les pays étrangers, 1930-1938 / Publié par le Ministère des Affaires Etrangêres sous la direction de G. Albat, Riga, Ministère des affaires étrangêres, 1938. gads, 1.izdevums, 445.lpp.; H. Albats piedalījies ar vismaz 200 rakstiem [[Latviešu Konversācijas Vārdnīca]]s tapšanā,<ref name="late" /> piemēram:''' * Hermanis Albats, Latvija. Starptautiskais stāvoklis (angļu val. — ''International Status of Latvia''), Latviešu Konversācijas Vārdnīca, 11.sējums, 1934./35. gads, 21172-21187. H. Albats bija pazīstams arī literatūrā. 1901. gadā viņš darbojās Zeiferta „Jauna Raža”, vēlāk „[[Dzimtenes Vēstnesis|Dzimtenes Vēstnesī]]” u.c. Viņa raksti presē pa lielai daļai bija veltīti ārējās politikas jautājumiem.<ref name="lk"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4440/ Hermanis Albats Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Hugo Celmiņš]] | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]] p.i. | periods = {{dat|1925|10|15|N}} — {{dat|1926|05|06|N}} | pēc = [[Kārlis Ulmanis]] }} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = Latvijas sūtnis pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] | periods = [[1925]] — [[1940]] | pēc = }} {{kastes beigas}} {{Ulmaņa 2. Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albats, Hermanis}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] grqp4bnp4o7lj3x9aaakjfldsr6pwxb 2. autobusu maršruts (Rīga) 0 89543 3669815 3615943 2022-08-13T13:48:50Z Titāns 34176 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Rīgā|2. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 2. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Vecmīlgrāvis]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 02.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 34,285 km<br />(16,761 km / 17,524 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 54 (27 / 27) |transporta vienīb = 16 (darbdienās) 7 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3003&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''2. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimei. 2. autobusu maršruta kopējais garums ir 34,285 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 16,761 km, bet maršruta '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,524 km. Darbdienās pa 2. autobusu maršrutu kursē 16 autobusi, bet brīvdienās — 7 autobusi. 2. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. [[Attēls:2. autobuss uz Sarkandaugavas pārbrauktuves.JPG|thumb|255px|2. autobuss uz pārbrauktuves pie [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacijas]]]] [[File:2. autobuss uz Pulkveža Brieža ielas.jpg||thumb|255px|2. maršruta autobuss Pulkveža Brieža ielā]] [[File:2. autobuss uz Kreimeņu ielas (2).jpg||thumb|255px|2. maršruta autobuss Kreimeņu ielā]] [[File:2. autobuss uz Dombrovska ielas.jpg|thumb|255px|2. maršruta autobuss Augusta Dombrovska ielā]] [[File:2. autobuss uz Tilta ielas.jpg|thumb|255px|2. maršruta autobuss Tilta ielā]] [[File:2. autobuss uz Viestura prospekta.jpg|thumb|255px|2. maršruta autobuss Viestura prospektā]] [[File:2. autobuss uz Pulveža Brieža ielas.jpg|thumb|255px|2. maršruta autobuss Pulkveža Brieža ielā]] == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]], [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja iela]], [[Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve]], [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja iela]], [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 2. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 28 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 5 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 11 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 12 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 14 | [[Meža prospekts]] |- | align="center" | 15 | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] |- | align="center" | 16 | [[Muzejs "Dauderi"]] ( Agrāk : [[Poliklīnika]] ) |- | align="center" | 17 | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] 97 ( Agrāk: [[Kopmītne]] ) |- | align="center" | 18 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mīlgrāvja tilts]] |- | align="center" | 21 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- |22 |Vecmīlgrāvja 5. līnija |- | align="center" | 23 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Kultūras pils "Ziemeļblāzma"]] |- | align="center" | 25 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 27 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 28 | D/P [[Vecmīlgrāvis|"Vecmīlgrāvis"]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P [[Vecmīlgrāvis|"Vecmīlgrāvis"]] |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | Vecmīlgrāvja 5. līnija |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | [[Mīlgrāvja tilts]] |- | align="center" | 9 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] 97 ( Agrāk : [[Kopmītne]] ) |- | align="center" | 12 | [[Muzejs "Dauderi" (Rīga)|Muzejs "Dauderi"]] ( Agrāk : [[Poliklīnika]] ) |- | align="center" | 13 | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] |- | align="center" | 14 | [[Meža prospekts]] |- | align="center" | 15 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 17 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 18 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 28 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|tL09zeLtAVA|Pilnā 2. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|48ZyzfKmBeA|Pilnā 2. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|02]] grlvz4a6dadj4dbtsjhx8ywzee4v1ax 3669818 3669815 2022-08-13T13:57:40Z Sneeuwschaap 35081 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:2. autobuss uz Pulveža Brieža ielas.jpg]] → [[File:2. autobuss uz Pulkveža Brieža ielas (2).jpg]] [[c:COM:FR#FR1|Criterion 1]] (original uploader’s request) wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Rīgā|2. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 2. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Vecmīlgrāvis]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 02.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 34,285 km<br />(16,761 km / 17,524 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 54 (27 / 27) |transporta vienīb = 16 (darbdienās) 7 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3003&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''2. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimei. 2. autobusu maršruta kopējais garums ir 34,285 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 16,761 km, bet maršruta '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,524 km. Darbdienās pa 2. autobusu maršrutu kursē 16 autobusi, bet brīvdienās — 7 autobusi. 2. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. [[Attēls:2. autobuss uz Sarkandaugavas pārbrauktuves.JPG|thumb|255px|2. autobuss uz pārbrauktuves pie [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacijas]]]] [[File:2. autobuss uz Pulkveža Brieža ielas.jpg||thumb|255px|2. maršruta autobuss Pulkveža Brieža ielā]] [[File:2. autobuss uz Kreimeņu ielas (2).jpg||thumb|255px|2. maršruta autobuss Kreimeņu ielā]] [[File:2. autobuss uz Dombrovska ielas.jpg|thumb|255px|2. maršruta autobuss Augusta Dombrovska ielā]] [[File:2. autobuss uz Tilta ielas.jpg|thumb|255px|2. maršruta autobuss Tilta ielā]] [[File:2. autobuss uz Viestura prospekta.jpg|thumb|255px|2. maršruta autobuss Viestura prospektā]] [[File:2. autobuss uz Pulkveža Brieža ielas (2).jpg|thumb|255px|2. maršruta autobuss Pulkveža Brieža ielā]] == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]], [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja iela]], [[Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve]], [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja iela]], [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 2. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 28 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 5 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 11 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 12 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 14 | [[Meža prospekts]] |- | align="center" | 15 | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] |- | align="center" | 16 | [[Muzejs "Dauderi"]] ( Agrāk : [[Poliklīnika]] ) |- | align="center" | 17 | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] 97 ( Agrāk: [[Kopmītne]] ) |- | align="center" | 18 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mīlgrāvja tilts]] |- | align="center" | 21 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- |22 |Vecmīlgrāvja 5. līnija |- | align="center" | 23 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Kultūras pils "Ziemeļblāzma"]] |- | align="center" | 25 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 27 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 28 | D/P [[Vecmīlgrāvis|"Vecmīlgrāvis"]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P [[Vecmīlgrāvis|"Vecmīlgrāvis"]] |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | Vecmīlgrāvja 5. līnija |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | [[Mīlgrāvja tilts]] |- | align="center" | 9 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] 97 ( Agrāk : [[Kopmītne]] ) |- | align="center" | 12 | [[Muzejs "Dauderi" (Rīga)|Muzejs "Dauderi"]] ( Agrāk : [[Poliklīnika]] ) |- | align="center" | 13 | [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] |- | align="center" | 14 | [[Meža prospekts]] |- | align="center" | 15 | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca "RER"]] |- | align="center" | 17 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 18 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 28 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|tL09zeLtAVA|Pilnā 2. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|48ZyzfKmBeA|Pilnā 2. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|02]] njh2724vaynfik5y6s2q56xt3vb7duq Rīgas apkaimes 0 89659 3670060 3649334 2022-08-14T05:15:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Rīgas apkaimes''' ir [[apkaime]]s, kas kopš 2008. gada izveidotas [[Rīga]]s pilsētas administratīvajās robežās. Patlaban Rīga sadalīta 58 apkaimēs. Katrai definēts vai plānots savs centrs, unikālais ainaviskais un arhitektoniskais veidols.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2017|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref name=":0">[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis&nbsp;— Aktuāli]{{Novecojusi saite}}</ref> Apkaimes izveidoja nevis kā administratīvas vienības, bet gan kā instrumentu sociālās infrastruktūras sakārtošanai, piemēram, nodrošinot apkaimes ar nepieciešamo skaitu bērnudārzu, un operatīvākai informācijas apmaiņai ar iedzīvotājiem.<ref name=":1">[http://www.rdpad.lv/apkaimes/ Apkaimju projekts]</ref> Vislielākā no Rīgas apkaimēm ir [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] (18,730 km²), vismazākā — [[Atgāzene]] (0,745 km²). Visvairāk iedzīvotāju 2014. gadā dzīvoja Purvciemā 59 940, vismazāk — [[Salas (Rīga)|Salās]]. Taču visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime ir [[Pļavnieki]] (15 807 cilv./km²), bet vismazākais cilvēku blīvums ir [[Spilve (Rīga)|Spilves]] apkaimē — 9,5 cilv./km². == Vēsture == 19. gadsimta otrajā pusē pēc [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] nojaukšanas [[Rīgas robežas]] būtiski paplašinājās. Tika izveidotas [[Jelgavas priekšpilsēta|Jelgavas]], [[Pēterburgas priekšpilsēta|Pēterburgas]] un [[Maskavas priekšpilsēta]]s, kuras sadalīja [[policijas iecirkņi|policijas iecirkņos]]. 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos:<ref>{{LKV|XVIII.|36 059}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara Rīgā sākās daudzstāvu dzīvojamo namu [[mikrorajons|mikrorajonu]] būvniecība. Pirmie mikrorajoni bija [[Āgenskalna priedes]] (arhitekts N. Rendels, 1958—1962), [[Imanta]] (1957—1965), [[Jugla]] (A. Tītmane, D. Danneberga, O. Krauklis, 1961) un [[Ķengarags]] (A. Berķe, M.Brodskis, I. Strautmanis, G. Melbergs, A. Ozoliņš, L. Nagliņš, 1961—1971), vēlāk [[Iļģuciems]] (R.Lelis, L. Muntere, R. Paikule, 1968), [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (1964), [[Mežciems]] (J. Paegle, A. Kronbergs, O. Krauklis, 1975—1978) un [[Pļavnieki]] (E. Fogelis, M. Medinskis, I. Millers, 1978), [[Zolitūde]] un [[Ziepniekkalns]].<ref>[https://www.riga.lv/lv/news/mikrorajonu-vesture-ka-tika-apbuveta-riga?9625 Mikrorajonu vēsture: kā tika apbūvēta Rīga?]{{Novecojusi saite}}</ref> 2008. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departaments aizsāka darbu pie Rīgas jaunās rajonu jeb&nbsp;— pēc jaunā plāna&nbsp;— apkaimju definēšanas. Galvenais šīs reformas iemesls bija iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku: kādi ir iedzīvotāji, infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Rīgas apkaimju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *Paula Gulbinska, [[Sandra Kropa]] (2016. gada 8. septembris). [https://web.archive.org/web/20170815183207/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/rigas-apkaimju-nosaukumi.-ko-tie-liecina-par-so-vietu-vesturi-un.a73391/ Rīgas apkaimju nosaukumi. Ko tie liecina par šo vietu vēsturi un cilvēku dzīvi te?] ''Zināmais nezināmajā''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 17. septembrī. {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Rīgas apkaimes]] 4o2sz0gphdm46rh75qqujds757zk5jt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 0 89910 3669897 3354651 2022-08-13T16:46:28Z Laurijs 583 /* Novērojumu stacijas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ēka.jpg|thumb|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra administratīvā ēka [[Rīga|Rīgā]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielā]] 165.]] VSIA '''"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"''' ('''LVĢMC''') ir [[Latvija|Latvijas]] valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar vides informācijas vākšanu, analīzi un [[Laikapstākļi|laikapstākļu]] prognozēšanu. Uzņēmuma kapitāla daļu turētājs ir [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]].<ref name="VARAM nolikums" /> Darbu aģentūra uzsāka [[2005. gads|2005]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] kā valsts aģentūra '''"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra"''' ('''LVĢMA'''), kad tā tika izveidota, apvienojot ''Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru'', ''Latvijas Vides aģentūru'' un ''Valsts Ģeoloģijas dienestu''. [[2009. gads|2009]]. gada [[1. augusts|1. augustā]], saskaņā ar [[2009. gads|2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlija]] Ministru kabineta rīkojumu Nr. 448 līdz [[2009. gads|2009]]. gada [[1. augusts|1. augustam]] tika likvidēta LVĢMA un tika dibināta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kura bija LVĢMA tiesību un saistību pārņēmēja. LVĢMC galvenie uzdevumi ir vākt un apstrādāt vides informāciju, veikt vides monitoringu un informēt sabiedrību par vides stāvokli, nodrošināt zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īstenot valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā. == Vēsture == === Latvijas klimata pētījumu attīstība === Pirmie zināmie instrumentālie meteoroloģiskie novērojumi Latvijā aizsākušies 18. gadsimta otrajā pusē. Liela loma, īpaši līdz 20. gadsimta sākumam, novērojumu veikšanā bija dabas apstākļu izpētes entuziastiem — skolotājiem, ārstiem, pētniekiem, kas dažkārt vairāku desmitu gadu ilgos periodos pašaizliedzīgi veica novērojumus. Rīgas pilsētas ārsta palīgs J. Luters laika periodā no [[1762]]. līdz [[1763]]. gadam divas reizes dienā mērīja gaisa temperatūru un vēja virzienu. No [[1774]]. gada līdz [[1791]]. gadam ar pārtraukumiem gaisa temperatūru divas reizes dienā reģistrēja Rīgas farmaceits J. Fišers (''J. Fischer''). Sistemātiski, nepārtraukti un ilggadīgi meteoroloģiskie novērojumi Rīgā aizsākās [[1795]]. gadā, kad [[Rīgas Doma skola]]s skolotājs J. Zands (''J. Sand'') uzsāka regulārus meteoroloģiskos novērojumus trīs reizes dienā. Liela loma sistemātisku un metodiski vienotu meteoroloģisko novērojumu organizēšanā bija [[1845]]. gadā dibinātajai Rīgas Dabaspētnieku biedrībai, kuras pārziņā 18. gadsimta otrajā pusē atradās 12 meteoroloģisko novērojumu punkti Latvijas teritorijā. Kā pirmo [[1850]]. gada 1. septembrī biedrība nodibināja meteoroloģisko novērojumu vietu Rīgā, kur katru dienu trīs reizes tika reģistrēti visi galvenie meteoroloģiskie elementi — gaisa temperatūra (vidējā, maksimālā, minimālā), vēja ātrums un virziens, nokrišņi, gaisa mitrums, atmosfēras spiediens, izdarītas arī atzīmes par laika apstākļiem. 19. gadsimta beigās [[Rīgas pilsēta]]s apkārtnē pirmo reizi tika veikti augsnes temperatūras novērojumi. [[1885]]. gadā [[Tartu universitāte]]s profesora A. J. Ettingena (''A.J. Oettingen'') vadībā tika izveidots Baltijas lietus mērīšanas tīkls, kas aptvēra arī Latvijas teritoriju. Novērojumu punktos bez nokrišņiem reģistrēja arī gaisa temperatūru, atsevišķās stacijās tika veikti arī fenoloģiskie novērojumi. 19. gadsimta sākumā nozīmīgu meteoroloģisko novērojumu vietu Rīgas bākā ierīkoja arī [[Krievijas impērija]]s Jūras ministrijas Hidrogrāfiskais departaments. Bākas uzraugi un jūrniecības oficieri [[1835]]. līdz [[1860]]. gadam šeit noteica jūras līmeni, vēja virzienu un ātrumu, gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, nokrišņus, jūras viļņošanos, atmosfēras parādības. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā augu attīstību un gājputnu atlidošanu novēroja A. Levis (''A. Löwis''), kurš savus novērojumu rezultātus publicēja. Šie ir pirmie zināmie sistemātiskie fenoloģiskie novērojumi Latvijas teritorijā. Laikā no [[1822]]. gada līdz [[1849]]. gadam fenoloģiskos novērojumus Kurzemē veica I. Kavals (''I. Kawal''), kurš tos vēlāk publicēja Rīgas Dabaspētnieku biedrības izdevumā ''"Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga"''. Līdz 19. gadsimta vidum meteoroloģisko novērojumu dati pamatā tika ievākti, tādēļ apkopotu publikāciju, kas saturētu informāciju par teritorijas klimatiskajiem apstākļiem, ir maz, un ziņas pārsvarā ir fragmentāras. Galvenokārt nelieli darbi tika publicēti periodiskajos izdevumos un saturēja informāciju par vētrām, salnām un citiem raksturīgiem laika apstākļiem. Viena no pirmajām plašākajām publikācijām par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem autors bija A. Levis (''A. Lövis''), kurš, balsoties uz personīgajiem septiņu gadu novērojumiem, [[1815]]. gadā un [[1817]]. gadā uzrakstīja apkopojumus par dažādām daba parādībām gada sezonās Rūjienas apkārtnē. Kopš [[1850]]. gada meteoroloģisko novērojumu dati tika publicēti Rīgas Dabaspētnieku biedrības izdevumos, regulāri visi novērojumu dati tika iekļauti biedrības jau iepriekš pieminētajā izdevumā ''"Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga"''. 19. gadsimta vidū parādījās arī publikācijas, kurās tika apkopoti un analizēti novērojumu dati. Tā H. Neeze (''H. Neese'') [[1849]]. gadā aprakstīja Rīgas Dabaspētnieku biedrības novērojumu tīklu un publicēja apkopojumus par Rīgas klimatu, kas balstīti uz M. Deitera un J. Zanda novērojumiem. Līdz 19. gadsimta beigām Latvijas teritorijā veikto meteoroloģisko datu informācija tika apkopota un analizēta izdevumos par Krievijas impērijas klimatu K. Veselovska (''K. Веселовский''), A. Vojeikova (''A. Воейков''), H. Vilda (''H. Wild'') un A. Kaminska (''A. Каминский'') darbos. Liela nozīme bija 1900. gadā izdotajam Galvenās fiziskās observatorijas izdotajam "Klimataloģiskajam atlantam", kas saturēja vērtīgu informāciju arī par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. == Darbība == === Meteoroloģija === Meteoroloģiskos novērojumus LVĢMC veic 58 novērojumu stacijās (1 stacija uz 1000 km²), kas stacionāri izvietotas visā [[Latvija]]s teritorijā. No tām 40 novērojumu stacijās tiek veikti tikai telpā mainīgāko meteoroloģisko elementu novērojumi — [[atmosfēra]]s [[nokrišņi]], [[sniega sega]], ekstremālā [[gaisa temperatūra]], atsevišķas atmosfēras paradības. Vidējais attālums starp meteoroloģisko novērojumu stacijām [[Latvija|Latvijā]] ir 60 km. Staciju izvietojums ir optimāls, lai pietiekami detalizēti raksturotu [[Latvija]]s laika apstākļus un [[Latvijas klimats|klimatu]]. Izvietojuma blīvumu regulē starptautiski normatīvi. 23 novērojumu stacijās tika uzstādītas automātiskās iekārtas un atbilstoša programmatūra mērījumu un novērojumu apstrādei un nodošanai datu bāzē.<ref>[http://www.meteo.lv/public/27917.html Meteoroloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090618151524/http://www.meteo.lv/public/27917.html |date={{dat|2009|06|18||bez}} }}, meteo.lv</ref> === Novērojumu stacijas === {{columns |width=200px |col1= * [[Ainaži]] * [[Alūksne]] * [[Bauska]] * [[Dagda]] * [[Daugavpils]] * [[Dobele]] * [[Gulbene]] * [[Jelgava]] * [[Kolka]] * [[Liepāja]] * [[Madona]] * [[Mērsrags]] * [[Pāvilosta]] |col2= * [[Priekuļi]] ([[Cēsis]]) * [[Rēzekne]] * [[Rīga]]—Universitāte * [[Rucava]] * [[Rūjiena]] * [[Saldus]] * [[Skrīveri]] ([[Aizkraukle]]) * [[Skulte]] ([[Saulkrasti]]) * [[Stende]] ([[Talsu novads]]) * [[Ventspils]] * [[Zilāni]] ([[Jēkabpils]]) * [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] ([[Jaunpiebalgas novads]]) }} === Novērojumu stacijas Rīgā === ;Esošās * Stacija "Rīga — Universitāte" (darbojas kopš [[1795]]. gada [[10. janvāris|10. janvāra]]).<ref>[http://meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460 Meteoroloģija / Novērojumu tīkls / Novērojumu stacijas], meteo.lv</ref> * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] (darbojas kopš [[1974]]. gada [[6. septembris|6. septembra]]).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/530268107856936961 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|11|6|SK}}</ref> * Stacija "Daugavgrīva" (darbojas kopš [[2009]]. gada [[24. augusts|24. augusta]]). ;Bijušās * Stacija "Rīga" ([[Spilves lidosta]]) (darbojās no [[1923]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] līdz [[1945]]. gada [[30. aprīlis|30. aprīlim]] un no [[1973]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[1997]]. gada [[31. maijs|31. maijam]]).<ref name="LVĢMC, @VSIA_LVGMC">[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/529972589482213376 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|11|5|SK}}</ref> * Stacija "Rīga" ([[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] 122) (darbojās no [[1945]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[1973]]. gada [[30. aprīlis|30. aprīlim]] un no [[1997]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnija]] līdz [[2006]]. gada [[8. februāris|8. februārim]]).<ref name="LVĢMC, @VSIA_LVGMC"/> === Novērojumi un monitorings === LVĢMC nodrošina valsts meteoroloģiskos, hidroloģiskos, virszemes ūdeņu kvalitātes, pazemes ūdeņu, [[Nokrišņi|nokrišņu]] kvalitātes, integrālā monitoringa, EMEP un GAW novērojumus, kā arī kopīgi ar vides aizsardzības institūcijām veic gaisa kvalitātes un tās ietekmes novērojumus uz ekosistēmām, kā arī sniedz to novērtējumu starptautisko, nacionālo un reģionālo projektu un programmu ietvaros. Analizējot novērojumos iegūto informāciju, LVĢMC speciālistiem ir iespējams izstrādāt visdažādākos informācijas produktus visām tautsaimniecības nozarēm — prognozes, dažāda veida hidroloģiskos, meteoroloģiskos, vides kvalitātes aprēķinus un analīzes utml.<ref>[http://www.meteo.lv/public/noverojumi_monitorings.html Novērojumi un monitorings] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090515103845/http://www.meteo.lv/public/noverojumi_monitorings.html |date={{dat|2009|05|15||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="VARAM nolikums">[http://likumi.lv/doc.php?id=228051&version_date=04.11.2016 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums] Ministru kabineta noteikumi Nr.233. Rīgā 2011. gada 29. martā (prot. Nr.20 30.§)</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090714014751/http://www.meteo.lv/public/ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs] Oficiālā mājas lapa * {{twitter|VSIA_LVGMC}} [[Kategorija:Latvijas daba]] [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] 2unh17r62l34xldelzu5i5xswaia7fc 3669898 3669897 2022-08-13T16:46:48Z Laurijs 583 /* Novērojumu stacijas Rīgā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ēka.jpg|thumb|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra administratīvā ēka [[Rīga|Rīgā]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielā]] 165.]] VSIA '''"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"''' ('''LVĢMC''') ir [[Latvija|Latvijas]] valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar vides informācijas vākšanu, analīzi un [[Laikapstākļi|laikapstākļu]] prognozēšanu. Uzņēmuma kapitāla daļu turētājs ir [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]].<ref name="VARAM nolikums" /> Darbu aģentūra uzsāka [[2005. gads|2005]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] kā valsts aģentūra '''"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra"''' ('''LVĢMA'''), kad tā tika izveidota, apvienojot ''Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru'', ''Latvijas Vides aģentūru'' un ''Valsts Ģeoloģijas dienestu''. [[2009. gads|2009]]. gada [[1. augusts|1. augustā]], saskaņā ar [[2009. gads|2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlija]] Ministru kabineta rīkojumu Nr. 448 līdz [[2009. gads|2009]]. gada [[1. augusts|1. augustam]] tika likvidēta LVĢMA un tika dibināta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kura bija LVĢMA tiesību un saistību pārņēmēja. LVĢMC galvenie uzdevumi ir vākt un apstrādāt vides informāciju, veikt vides monitoringu un informēt sabiedrību par vides stāvokli, nodrošināt zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īstenot valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā. == Vēsture == === Latvijas klimata pētījumu attīstība === Pirmie zināmie instrumentālie meteoroloģiskie novērojumi Latvijā aizsākušies 18. gadsimta otrajā pusē. Liela loma, īpaši līdz 20. gadsimta sākumam, novērojumu veikšanā bija dabas apstākļu izpētes entuziastiem — skolotājiem, ārstiem, pētniekiem, kas dažkārt vairāku desmitu gadu ilgos periodos pašaizliedzīgi veica novērojumus. Rīgas pilsētas ārsta palīgs J. Luters laika periodā no [[1762]]. līdz [[1763]]. gadam divas reizes dienā mērīja gaisa temperatūru un vēja virzienu. No [[1774]]. gada līdz [[1791]]. gadam ar pārtraukumiem gaisa temperatūru divas reizes dienā reģistrēja Rīgas farmaceits J. Fišers (''J. Fischer''). Sistemātiski, nepārtraukti un ilggadīgi meteoroloģiskie novērojumi Rīgā aizsākās [[1795]]. gadā, kad [[Rīgas Doma skola]]s skolotājs J. Zands (''J. Sand'') uzsāka regulārus meteoroloģiskos novērojumus trīs reizes dienā. Liela loma sistemātisku un metodiski vienotu meteoroloģisko novērojumu organizēšanā bija [[1845]]. gadā dibinātajai Rīgas Dabaspētnieku biedrībai, kuras pārziņā 18. gadsimta otrajā pusē atradās 12 meteoroloģisko novērojumu punkti Latvijas teritorijā. Kā pirmo [[1850]]. gada 1. septembrī biedrība nodibināja meteoroloģisko novērojumu vietu Rīgā, kur katru dienu trīs reizes tika reģistrēti visi galvenie meteoroloģiskie elementi — gaisa temperatūra (vidējā, maksimālā, minimālā), vēja ātrums un virziens, nokrišņi, gaisa mitrums, atmosfēras spiediens, izdarītas arī atzīmes par laika apstākļiem. 19. gadsimta beigās [[Rīgas pilsēta]]s apkārtnē pirmo reizi tika veikti augsnes temperatūras novērojumi. [[1885]]. gadā [[Tartu universitāte]]s profesora A. J. Ettingena (''A.J. Oettingen'') vadībā tika izveidots Baltijas lietus mērīšanas tīkls, kas aptvēra arī Latvijas teritoriju. Novērojumu punktos bez nokrišņiem reģistrēja arī gaisa temperatūru, atsevišķās stacijās tika veikti arī fenoloģiskie novērojumi. 19. gadsimta sākumā nozīmīgu meteoroloģisko novērojumu vietu Rīgas bākā ierīkoja arī [[Krievijas impērija]]s Jūras ministrijas Hidrogrāfiskais departaments. Bākas uzraugi un jūrniecības oficieri [[1835]]. līdz [[1860]]. gadam šeit noteica jūras līmeni, vēja virzienu un ātrumu, gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, nokrišņus, jūras viļņošanos, atmosfēras parādības. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā augu attīstību un gājputnu atlidošanu novēroja A. Levis (''A. Löwis''), kurš savus novērojumu rezultātus publicēja. Šie ir pirmie zināmie sistemātiskie fenoloģiskie novērojumi Latvijas teritorijā. Laikā no [[1822]]. gada līdz [[1849]]. gadam fenoloģiskos novērojumus Kurzemē veica I. Kavals (''I. Kawal''), kurš tos vēlāk publicēja Rīgas Dabaspētnieku biedrības izdevumā ''"Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga"''. Līdz 19. gadsimta vidum meteoroloģisko novērojumu dati pamatā tika ievākti, tādēļ apkopotu publikāciju, kas saturētu informāciju par teritorijas klimatiskajiem apstākļiem, ir maz, un ziņas pārsvarā ir fragmentāras. Galvenokārt nelieli darbi tika publicēti periodiskajos izdevumos un saturēja informāciju par vētrām, salnām un citiem raksturīgiem laika apstākļiem. Viena no pirmajām plašākajām publikācijām par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem autors bija A. Levis (''A. Lövis''), kurš, balsoties uz personīgajiem septiņu gadu novērojumiem, [[1815]]. gadā un [[1817]]. gadā uzrakstīja apkopojumus par dažādām daba parādībām gada sezonās Rūjienas apkārtnē. Kopš [[1850]]. gada meteoroloģisko novērojumu dati tika publicēti Rīgas Dabaspētnieku biedrības izdevumos, regulāri visi novērojumu dati tika iekļauti biedrības jau iepriekš pieminētajā izdevumā ''"Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga"''. 19. gadsimta vidū parādījās arī publikācijas, kurās tika apkopoti un analizēti novērojumu dati. Tā H. Neeze (''H. Neese'') [[1849]]. gadā aprakstīja Rīgas Dabaspētnieku biedrības novērojumu tīklu un publicēja apkopojumus par Rīgas klimatu, kas balstīti uz M. Deitera un J. Zanda novērojumiem. Līdz 19. gadsimta beigām Latvijas teritorijā veikto meteoroloģisko datu informācija tika apkopota un analizēta izdevumos par Krievijas impērijas klimatu K. Veselovska (''K. Веселовский''), A. Vojeikova (''A. Воейков''), H. Vilda (''H. Wild'') un A. Kaminska (''A. Каминский'') darbos. Liela nozīme bija 1900. gadā izdotajam Galvenās fiziskās observatorijas izdotajam "Klimataloģiskajam atlantam", kas saturēja vērtīgu informāciju arī par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. == Darbība == === Meteoroloģija === Meteoroloģiskos novērojumus LVĢMC veic 58 novērojumu stacijās (1 stacija uz 1000 km²), kas stacionāri izvietotas visā [[Latvija]]s teritorijā. No tām 40 novērojumu stacijās tiek veikti tikai telpā mainīgāko meteoroloģisko elementu novērojumi — [[atmosfēra]]s [[nokrišņi]], [[sniega sega]], ekstremālā [[gaisa temperatūra]], atsevišķas atmosfēras paradības. Vidējais attālums starp meteoroloģisko novērojumu stacijām [[Latvija|Latvijā]] ir 60 km. Staciju izvietojums ir optimāls, lai pietiekami detalizēti raksturotu [[Latvija]]s laika apstākļus un [[Latvijas klimats|klimatu]]. Izvietojuma blīvumu regulē starptautiski normatīvi. 23 novērojumu stacijās tika uzstādītas automātiskās iekārtas un atbilstoša programmatūra mērījumu un novērojumu apstrādei un nodošanai datu bāzē.<ref>[http://www.meteo.lv/public/27917.html Meteoroloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090618151524/http://www.meteo.lv/public/27917.html |date={{dat|2009|06|18||bez}} }}, meteo.lv</ref> === Novērojumu stacijas === {{columns |width=200px |col1= * [[Ainaži]] * [[Alūksne]] * [[Bauska]] * [[Dagda]] * [[Daugavpils]] * [[Dobele]] * [[Gulbene]] * [[Jelgava]] * [[Kolka]] * [[Liepāja]] * [[Madona]] * [[Mērsrags]] * [[Pāvilosta]] |col2= * [[Priekuļi]] ([[Cēsis]]) * [[Rēzekne]] * [[Rīga]]—Universitāte * [[Rucava]] * [[Rūjiena]] * [[Saldus]] * [[Skrīveri]] ([[Aizkraukle]]) * [[Skulte]] ([[Saulkrasti]]) * [[Stende]] ([[Talsu novads]]) * [[Ventspils]] * [[Zilāni]] ([[Jēkabpils]]) * [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] ([[Jaunpiebalgas novads]]) }} === Novērojumu stacijas Rīgā === ;Esošās * Stacija "Rīga—Universitāte" (darbojas kopš [[1795]]. gada [[10. janvāris|10. janvāra]]).<ref>[http://meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460 Meteoroloģija / Novērojumu tīkls / Novērojumu stacijas], meteo.lv</ref> * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] (darbojas kopš [[1974]]. gada [[6. septembris|6. septembra]]).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/530268107856936961 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|11|6|SK}}</ref> * Stacija "Daugavgrīva" (darbojas kopš [[2009]]. gada [[24. augusts|24. augusta]]). ;Bijušās * Stacija "Rīga" ([[Spilves lidosta]]) (darbojās no [[1923]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] līdz [[1945]]. gada [[30. aprīlis|30. aprīlim]] un no [[1973]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[1997]]. gada [[31. maijs|31. maijam]]).<ref name="LVĢMC, @VSIA_LVGMC">[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/529972589482213376 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|11|5|SK}}</ref> * Stacija "Rīga" ([[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] 122) (darbojās no [[1945]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[1973]]. gada [[30. aprīlis|30. aprīlim]] un no [[1997]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnija]] līdz [[2006]]. gada [[8. februāris|8. februārim]]).<ref name="LVĢMC, @VSIA_LVGMC"/> === Novērojumi un monitorings === LVĢMC nodrošina valsts meteoroloģiskos, hidroloģiskos, virszemes ūdeņu kvalitātes, pazemes ūdeņu, [[Nokrišņi|nokrišņu]] kvalitātes, integrālā monitoringa, EMEP un GAW novērojumus, kā arī kopīgi ar vides aizsardzības institūcijām veic gaisa kvalitātes un tās ietekmes novērojumus uz ekosistēmām, kā arī sniedz to novērtējumu starptautisko, nacionālo un reģionālo projektu un programmu ietvaros. Analizējot novērojumos iegūto informāciju, LVĢMC speciālistiem ir iespējams izstrādāt visdažādākos informācijas produktus visām tautsaimniecības nozarēm — prognozes, dažāda veida hidroloģiskos, meteoroloģiskos, vides kvalitātes aprēķinus un analīzes utml.<ref>[http://www.meteo.lv/public/noverojumi_monitorings.html Novērojumi un monitorings] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090515103845/http://www.meteo.lv/public/noverojumi_monitorings.html |date={{dat|2009|05|15||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="VARAM nolikums">[http://likumi.lv/doc.php?id=228051&version_date=04.11.2016 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums] Ministru kabineta noteikumi Nr.233. Rīgā 2011. gada 29. martā (prot. Nr.20 30.§)</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090714014751/http://www.meteo.lv/public/ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs] Oficiālā mājas lapa * {{twitter|VSIA_LVGMC}} [[Kategorija:Latvijas daba]] [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] pw1jsi8yt2b0v5t3fbdta19epkuv91x Dreiliņi (Rīga) 0 92288 3669989 3532659 2022-08-13T21:42:57Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{cita nozīme|Rīgas pilsētas apkaimi|apdzīvotu vietu Stopiņu pagastā|Dreiliņi (Stopiņu pagasts)}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Dreiliņi |attels = [[Attēls:Ēvalda Valtera iela.JPG|250px]] |paraksts = Dreiliņi, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]], [[2014. gads|2014]]. gads |karte = [[Attēls:Dreilini karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apaksrajoni = |platiba = 4,155 km² |iedzivotaju_skaits = 5 618 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = |udenstilpnes = [[Piķurga]]<br />[[Dreiliņupīte]]<br />[[Dauguļupīte]] |parki = |autobuss =[[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss =[[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]] |cits = |pasta_indekss = |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/dreilini/ apkaimes.lv] }} '''Dreiliņi''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Dreiliņu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļā. Tā robežojas ar [[Pļavnieki|Pļavnieku]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] un [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimēm, kā arī ar [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastu]] austrumu daļā. Dreiliņu apkaimes robežas ir [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], pilsētas robeža, [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]. == Raksturojums == [[Attēls:Dreiliņi Dzilnas iela 2009.jpg|thumb|left|250px|Dreiliņi, Dzilnas iela, [[2009. gads|2009]]. gads]] Dreiliņu apkaimes kopējā platība ir 4,155 km², kas ir apmēram par 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 247 metri. Šo rādītāju būtiski ietekmē apkaimes austrumu daļā esošais piedēklis — meža teritorija, kas telpiski vairāk pieder [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimei vai [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] esošajai Dreiliņu teritorijai, jo ar Dreiliņu apkaimi to savieno vien Biķernieku ielas trase. Noteiktās Dreiliņu apkaimes robežas dabā nolasīt nav tik vienkārši, izņemot robežu ar Pļavnieku apkaimi, kas iet pa A. Deglava ielu un ziemeļrietumu robežu, kur Mežciema apkaimes pusē ir mežs. Dreiliņu apkaimes ziemeļu robežas skaidra identificēšana ir apgrūtināta dēļ pašreiz līdzīgā apbūves rakstura (mazstāvu dzīvojamā apbūve) abpus Biķernieku ielai), savukārt austrumu robežu juridiski veido [[Rīgas pilsēta]]s robeža, lai gan izteikta pāreja nav redzama. Tomēr, atskaitot iepriekšminēto meža piedēkli, Dreiliņu apkaimes robežas ir noteiktas pietiekoši racionāli, lai to varētu uztvert un attīstīt kā telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju jeb apkaimi. [[2006. gads|2006]]. gada Rīgas teritorijas plāns dod lielas iespējas Dreiliņu apkaimes attīstībai kā daudzfunkcionālam dzīvojamam rajonam, pietiekoši skaidri nodalot šīs apkaimes rietumu daļā esošās dažāda rakstura komercdarbības zonas no dienvidaustrumiem un austrumu daļā attīstošās dzīvojamās apbūves. Kā potenciālais apkaimes lokālais centrs ir noteiktas teritorijas apkaimes dienvidu daļā uz rietumiem no [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas ielas]] (ap jaunveidojamu ielu). Savukārt apkaimes atsevišķu daļu savstarpējo saikņu un vienotības veicināšanai nākotnē būtiska ir tranzīta satiksmes intensitātes samazināšana pa [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas ielu]], izbūvējot alternatīvu tiešu ceļa savienojumu ar atbilstošu šķērsprofilu no Kaivas ielas rotācijas apļa līdz [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielai]]. == Vēsture == [[Attēls:Dreylingsbush 1876.jpg|thumb|left|250px|Rīgas pilsētas [[Dreiliņmuiža]]s ēkas (''Stadtgut Dreylingsbusch'', pilsētas muiža Dreiliņbuša) pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa līnija]]s izveides un [[Kuzņecova porcelāna fabrika]]s uzcelšanas (1878. gada karte).]] Uzskata, ka Dreiliņu nosaukums radies no Rīgas rātskunga Melhiora Dreilinga ārpilsētas muižiņas (''Dreylingsbusch'') nosaukuma, kuras zemes šeit bijušas kopš 17. gadsimta. Muižas īpašnieka koka māja gan atradusies starp [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu]] un [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils ielu]] tagadējā [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas apkaimē]]. Tajā krievu feldmaršals [[Boriss Šeremetjevs]] 1709. – 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu "labprātīga padošanās"]] Krievijas caram. Pēc Pirmā pasaules kara uz agrākās [[Dreiliņmuiža]]s zemes atradās Rīgas pilsētas dārzniecība un Jāņa Zlaugotņa – Cukura dārzniecība. [[1924]]. gadā daļu Dreiliņu pagasta teritorijas ap Dreiliņmuižu pievienoja [[Rīga]]i. [[1934]]. gadā Dreiliņiem pievienoja bijušo Burharda muižas zemi, bet [[1974]]. gadā visa tagadējā Dreiliņu apkaimes teritorija tika iekļauta Rīgas pilsētā. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/dreilini/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Dreiliņi| ]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] p16kgrvdv0pf9aoys8c66b0vgqu4521 Brasa 0 92363 3669983 3236587 2022-08-13T21:40:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)|, delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Rīgas apkaimi|dzelzceļa staciju|Brasa (stacija)}} {{Pilsētas daļas infokaste |nosaukums = Brasa |attels = [[Attēls:Brasas stacija 06.JPG|250px]] |paraksts = Brasas stacija un Brasas cietums |karte = [[Attēls:Brasa karte.png|250px]] |paraksts2 = |pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apaksrajoni = |platiba = 1,741 km² |iedzivotaju_skaits = 13 241 ([[2018. gads|2018]]) |iever_celtnes = |udenstilpnes = |parki = |autobuss = 9. 11. 11T. 24. 49. |trolejbuss = 3. |tramvajs = 11. RETRO. |mikroautobuss = 300. 224. |cits = dzelzceļš, Nakts autobuss N2 |pasta_indekss = |areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/brasa/ apkaimes.lv] }} '''Brasa''' ir [[Rīga]]s pilsētas apkaime [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Brasas apkaime atrodas tuvu [[Rīgas pilsēta]]s [[Centrs (Rīga)|centram]], [[Daugava]]s labā krasta dzelzceļa loka ZA daļā. Tā robežojas ar [[Skanste]]s, [[Sarkandaugava]]s, [[Mežaparks|Mežaparka]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]], [[Teika (Rīga)|Teikas]], [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] un Centra apkaimēm. Brasas apkaimes robežas ir Brīvības iela, Tallinas iela, Miera iela, Alojas iela, Tomsona iela, Ēveles iela, Vesetas iela, Zirņu iela, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], Duntes iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš līdz Brīvības ielai. Brasas apkaimes kopējā platība ir 1,741&nbsp;km², kas ir apmēram par 2/3 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5 408 metri. Noteiktās Brasas apkaimes robežas ir uzskatāmas par racionālām, pamatojoties uz to skaidro nolasāmību dabā. Vienīgais izņēmums ir apkaimes R robeža, kura pašreizējā projektā nav skaidri nolasāma pa ielu trasēm. Domājams, ka tā nākotnē turpinās veidoties par telpiski vienotu un funkcionāli saistītu Rīgas pilsētas teritoriju jeb apkaimi, kurai lokālais centrs atradīsies kvartālā starp Krišjāņa Valdemāra, Zirņu, Hospitāļu un Upes ielām. Taču apkaimes centrā atrodošos kapu teritoriju dēļ arī perspektīvā saglabāsies zināma nošķirtība starp apkaimes Z daļu un pie Brīvības ielas novietoto apkaimes D daļu. == Vēsture == [[Attēls:Brasas apkaime Rīgas kartē 1876.jpg|thumb|left|250px|Brasas apkaime ar vāciskajiem nosaukumiem 1876. gada Rīgas kartē.]] Mūsdienās ar Brasas vārdu pazīstamās Rīgas daļas nosaukums pazīstams no tajā atrodošās [[Brasa (stacija)|dzelzceļa stacijas Brasa]]. Sākotnēji šī stacija atradās uz dzelzceļa līnijas Rīga—Mangaļi, tagad — [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]. Stacija tika izveidota [[1872]]. gadā, tad tās nosaukums bijis "Kara hospitāļa platforma" (''Krieghospital''), [[1919]]. gadā tā tika pārdēvēta par Braslu, bet [[1938]]. gadā par Brasu. Stacijas ēka celta [[1903]]. gadā. Šeit kādreiz atradies centrālais pārmiju postenis. [[1942]]. — [[1944]]. gadā stacijas nosaukums bija "Rīgas sporthalle".<ref>Ziemeļu rajons gadsimtu griežos / sast.: L. Liepiņa. Rīga : RaKa, 2004. — 102. lpp.</ref> Brasas apkaimes nosaukuma izcelsmei ir vairāki varianti — vēsturnieks R. Šīrants [[1972]]. gada Dabas un vēstures kalendārā, aplūkojot dažādu Rīgas vietvārdu izcelsmi, min, ka Brasas nosaukums saglabājies no Mazās Jumpravmuižas zemnieka Mārtiņa Brasas vārda, kas [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[1790. gadi|90. gados]] nomāja krogu tagadējā Gaujas ielā pie Čiekurkalna ūdens torņa.<ref>Šīrants R. Dažu Rīgas vietu izcelšanās. // Dabas un vēstures kalendārs 1972. Rīga: Kalendārs — 230. lpp.</ref> Cits pieņēmums liecina, ka tagadējās Brasas stacijas apkaimē, uzbūvējot braslu Dzirnavupīti un Šmerļa upīti savienojošajam grāvim, tas savu vārdu saglabājis apkaimes apzīmēšanai — Dzirnavupīte attēlota vairākos [[17. gadsimts|17. gadsimta]] Rīgas apkaimes plānos. Iespējams, ka Dzirnavupītes un Šmerļa upītes savienošanai rakts grāvis tagadējās Bērzaunes, Ūnijas un Ieriķu ielas apvidū ([[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]). Tālāk grāvis šķērsojis tagadējo Brīvības ielu un līdzās Klijānu ielai tecējis Z virzienā līdz Miera ielas galam, kur strauji pagriezies uz D. Tagadējās Miera ielas apkaimē pie dzelzceļa pāri upītei, domājams, bijis brasls. Vairākos [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigu — [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma plānos redzams arī, ka netālu no Čiekurkalna ūdenstorņa atradušās mežsarga mājas, kas apzīmētas ar nosaukumu Brasas.<ref>Lejnieks J. Rīgas laiks attēlos. Rīga: Zvaigzne ABC — 29. lpp.</ref> Pie kanāla, kas novadīts no Šmerļa uz pilsētas grāvi no [[1750]]. — [[1754]]. gadā uzcelts [[Rīgas Kara hospitālis]], kas paredzēts 1000 slimniekiem. Tas bijis izvietots iegarena plāna ēkā. U veida divstāvu mūra ēka klasicisma formās uzcelta [[1835]]. gadā. Pašlaik Kara hospitāļa ēkā atrodas Narkoloģijas Valsts aģentūra, Ātrās palīdzības stacija (dibināta [[1904]]. gadā) un divas medicīnas iestādes.<ref>Ārgalis A. Rīga. Rīga : Nacionālais apg., 2001 — 27. lpp.</ref> 18. gadsimta beigās — 19. gadsimta pirmajā pusē visu plašo teritoriju no vietas, kur Sarkandaugava saplūda ar [[Daugava|Daugavu]], līdz Kara hospitālim ieskaitot, apzīmēja kā Sarkandaugavas priekšpilsētu. Brasas teritorija [[Rīga]]s robežās tika iekļauta [[1828]]. gadā. Tas ir laiks, kad [[Sarkandaugava]] sāka uzplaukt kā Rīgas rūpnieciskais rajons, tajā parādījās pirmās fabrikas, līdz ar to plašāk tika apdzīvots arī Brasas rajons. Cēsu iela Brasas daļā, kas ir tuvāk [[Centrs (Rīga)|Rīgas centram]], ir bijušās Aleksandra (Brīvības) ielas daļa, slaids tās līkums, kas 19. gadsimta pirmajā pusē palika savrup, Aleksandra ielu iztaisnojot. Mēness iela ir tapusi kā mazturīgu ļaužu nostūris. Šajā apkārtnē dzīvoja daudz ormaņu. Namā Nr. 8, kas būvēts [[1965]]. gadā, atrodas tagadējā mācību iestāde — Rīgas Franču licejs, ko [[1921]]. gadā dibināja latviešu un franču tuvināšanās biedrība. Blakus tam atrodas [[Pokrova kapi]], kas piederēja pareizticīgajiem, tāpēc pretī vārtiem redzama [[1879]]. gadā arhitekta Roberta Pfūga krievu—bizantiešu stilā celtā [[Marijas Pasludināšanas pareizticīgo baznīca]]. Aiz Senču ielas — Memoriālais parks, ko dēvē par [[Lielie kapi|Lielajiem kapiem]]. Tos te, smilšainā laukā 2 jūdzes no pilsētas centra, [[1772]]. gadā lielās mēra epidēmijas laikā ierādīja kopā visām [[Daugava]]s labā krasta draudzēm. Apbedīšanu Lielajos kapos pārtrauca [[1958]]. gadā, bet [[1969]]. gadā kapus slēdza pavisam. [[1979]]. gadā sāka priekšdarbus Latvijā pirmā Memoriālā parka iekārtošanai šeit, tādējādi papildinot pilsētas zaļo zonu. Memoriālajā parkā apbedīti daudzi sabiedriskie un kultūras darbinieki. Zona starp Mazo Klijānu un Klijānu ielām zīmīga ar vācu karagūstekņu apbedījumiem. Daudzās apbedījumu vietās uzceltas memoriālas celtnes ar lielu arhitektonisko vērtību un pieminekļi, kuru veidošanā piedalījušies izcili tēlnieki. Memoriālajā parkā saglabājušās arī daudzas dendroloģiskas vērtības. Diemžēl kādreizējie kapi bieži kļūst par laupītāju un vandalisma upuriem. Mēness un Miera ielas stūrī atrodas vienīgā pareizticīgo baznīca Rīgā, kurā sprediķo latviešu valodā — [[Debessbraukšanas pareizticīgo baznīca]] (celta [[1867]]. gadā).<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala: A.K.A., 2001 — 71. lpp.</ref> VEF tilts jeb Gaisa tilts ir pirmais šāda veida satiksmes pārvads Rīgā un līdz mūsdienām tādēļ arī tiek saukts par Gaisa tiltu. Mazajā Klijānu ielā, kas ved no Gaisa tilta virzienā uz Lielajiem kapiem [[1947]]. gadā atklāja Rīgā pirmo [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu līniju]], kas bez pieturvietām veda līdz puskilometru attālajai Miera ielas dzelzceļa pārbrauktuvei. Savukārt Klijānu ielas un Klusās ielas stūrī savulaik atradās Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca, kuras ēkā pašreiz atrodas Rīgas pilsētas ceļu policija. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/brasa/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Brasa| ]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 1y4qam53g51thy6cckezm0hh02tmv1t Diskusija:Bišumuiža 1 92758 3670103 2235786 2022-08-14T05:40:33Z Bai-Bot 60304 /* POV */sīkumi, replaced: [[Katlakalns| → [[Katlakalns (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki ==POV== [[Lietotājs:Dainis|Daini]], kas tev rakstā liek apšaubīt neitralitāti? Ja tas ir saistībā ar apgalvojumu par apkaimju iespējamo apvienošanu, tad varu teikt, ka es esmu to cilvēku sastāvā, kas pēc Rīgas domes iniciatīvas diskutē par šiem jautājumiem un tiešām kādu brīdi atpakaļ bija diskusija par [[Bišumuiža]]s un [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalna]] apkaimju apvienošanu. Tiesa šobrīd šis jautājums ir atlikts uz nenoteiktu laiku, vai kamēr diskusija neatjaunosies. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 09:50, 24 augustā, 2009 (UTC) :Redz, pats jau pateici, ka tas tiek rakstīts no kaut kādas cilvēku grupas viedokļa. Tad to arī vajag pieminēt rakstā: "[tāda un tāda] iniciatīva grupa uzskata...". Būtu vēl labi pielikt atsauci uz ārēju avotu. Ja tā ir diskusija, tad droši vien šis priekšlikums netiek vienbalsīgi atbalstīts, tādā gadījumā būtu labi pieminēt arī pretējās puses argumentus. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:19, 24 augustā, 2009 (UTC) ::''"Daļa ar pilsētplānošanu saistīti speciālisti uzskata, ka perspektīvā iespējams būtu lietderīgi skatīt pašreizējās Bišumuižas un Katlakalna apkaimes kā vienotu apkaimi, ja vien kopumā netiek nolemts, ka pašreizējais Rīgas apkaimju dalījums ir jāpārskata, palielinot to skaitu."'' ... uzrakstīju šādi - ārējo saiti neatradu (visticamāk tādas nav), bet neuzskatu, ka tā ir vajadzīga, jo tas ir tikai ierosinājums, nevis fakts. Ja neapmierina, tad šo teikumu var arī izņemt. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 11:05, 24 augustā, 2009 (UTC) Arī pārējos apkaimju rakstos iet cauri līdzīga it kā anonīmā doma, ka robežas ir nepareizas, un tās vajadzētu mainīt vai apvienot apkaimes vai vēl kaut kas, un tas nav apstiprināts ar ārējiem avotiem. Vispār tas izskatās pēc oriģināla pētījuma ([[en:Wikipedia:No original research]]).--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 11:53, 24 augustā, 2009 (UTC) :Tas nav Original research, visa šī informācija ir pieejama [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas] un [http://www.apkaimes.lv/ Rīgas apkaimju mājas lapā] uz ko arī ir norāde katrā lapā - sadaļā Piezīmes un atsauces, kā arī Ārējās saites. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 13:26, 24 augustā, 2009 (UTC) ::Vikipēdija ir tikai enciklopēdija, un tā nevar būt kādas nostājas paudēja. Tai tikai jāataino fakti, ieņemot neitrālu pozīciju. Piemēram, no [[Mīlgrāvis]]: "Apkaimes vienotības veicināšanai perspektīvā ir ļoti būtiski uzlabot fiziskās saites (ielas un satiksmes pārvadi) šīs apkaimes robežās, kā arī intensificēt vietējā centra raksturu." Varētu padomāt, ka šis ir vikipēdijas viedoklis. Tāpēc vajadzētu izvairīties no šādiem apgalvojumiem, tos citadi noformulējot. Piemēram, "Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzskata, ka ...", un klāt pielikt <nowiki><ref></ref></nowiki> uz attiecīgo mājaslapu.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 14:20, 24 augustā, 2009 (UTC) == sadalīšana == manuprāt rakstiem par apkaimi un muižu būtu jābūt atsevišķiem --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 20:53, 25 novembrī, 2014 (EET) :{{par}} --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:45, 25 novembrī, 2014 (EET) dkrjpxl0f62ty87mzlj71spgjpoot1o Rīgas guberņa 0 93262 3669866 3669409 2022-08-13T15:42:48Z Pirags 3757 /* Rīgas gubernatori */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Rigaer Gouvernement <br />Riia kubermang<br /> Ри́жская губе́рния |nosaukums_latv_val = Rīgas guberņa |sugasvārds = atkarīga teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Atkarīga teritorija | |gads_sākums = 1713 (1721) |gads_beigas = 1783 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība. |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |image_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Rīgas vietniecība |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:Flag of Russia.svg|30px|Rīgas vietniecība]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = <!--- Default: Flag of {{{sugasvārds}}}.svg ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = <!--- Displayed text for link under flag. Default "Flag" ---> | |image_coat = Rīga_1788_COA.png |symbol = |symbol_type = [[Rīgas ģerbonis]] | |image_map = Rīgas guberņa Krievijas impērijā 1745.jpg |image_map_caption = Rīgas guberņas ("Livonijas hercogistes") karte ar Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas provincēm jeb apriņķiem (1745). | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = Vācu, krievu, latviešu, igauņu |reliģija = Luterānisms |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Rīgas guberņa''' ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā [[Zviedru Livonija]] (mūsdienu Latvijas [[Vidzeme]] un Igaunijas dienvidu puse). Civilās pārvaldes augstākā vara piederēja Rīgas gubernatoram. == Vēsture == [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un vēl pirms kara beigām ar cara [[Pēteris I|Pētera I]] pavēli 28.07.1713. tika izveidota Rīgas guberņa. Sākotnēji Pēteris I bija iecerējis jaunās guberņas teritorijā ietilpināt visu Daugavas-Dņepras ūdensceļu līdz [[Smoļenska]]i, tādēļ pēc 1719. gada 29. maija reformas tā sastāvēja no divām daļām — [[Rīgas province]]s un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Pēc Pētera I nāves Smoļenskas provinces daļā ķeizariene [[Katrīna I]] 1726. gadā lika izveidot patstāvīgu [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas guberņu]] un Rīgas guberņas sastāvā izveidot piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]]. 1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. == Apriņķi == Rīgas guberņā bija piecas provinces jeb apriņķi: * [[Rīgas apriņķis]], * [[Cēsu apriņķis]], * [[Pērnavas apriņķis]], * [[Tērbatas apriņķis]], * [[Sāmsalas apriņķis]]. == Rīgas gubernatori == [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|150px|Džordžs Brauns — Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792).]] * 1712 [[Aleksandrs Menšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Пётр Петрович Ласси'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Fjodors Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1792 [[Džordžs Brauns]] (''Юрий Юрьевич Броуне'') == Sudraba livonēzi == 1756. gadā Krievijas impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu un 36 raudzes sudraba. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. <gallery> Moneta livoesthonica 1757.jpg|96 kapeiku livonēzs 48 Moneta livoesthonica 1757.jpg|48 kapeiku livonēzs 24 Moneta livoesthonica 1757.jpg|24 kapeiku livonēzs 4 Moneta livoesthonica 1757.jpg|4 kapeiku livonēzs 2 Moneta livoesthonica 1757.jpg|2 kapeiku livonēzs </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] c88ih76pj7arfbs55f0y98sjk75d9xs Bernhards Dīriķis 0 93319 3670098 3558093 2022-08-14T05:36:31Z Bai-Bot 60304 /* Biogrāfija */sīkumi, replaced: [[Katlakalns| → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Bernhards Dīriķis | vārds_orig = | attēls = Dirikis_Bernhards.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Bernhards Dīriķis, 1880. gadi | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1831|1|23}}|{{dat||1|11}}}} | dz_gads = 1831 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]] "Vējavās", [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] | m_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1892|9|6}}|{{dat||8|25}}}} | m_gads = 1892 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 6 | m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = [[Andrejs Dīriķis]] | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Bernhards Dīriķis''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1831|1|23}}|{{dat||1|11}}}}, miris {{dat VS|{{dat|1892|9|6}}|{{dat||8|25}}}}) bija [[latvieši|latviešu]] žurnālists, sabiedrisks darbinieks, [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībnieks. Viņš bija tulkotāja, publicista [[Andrejs Dīriķis|Andreja Dīriķa]] brālis. == Biogrāfija == Dzimis [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]] "Vējavu" māju saimnieka ģimenē. Bērnību pavadīja Jēkabmiesta (tagad [[Jēkabpils]]) tuvumā [[Sēlija|Sēlijā]], kur viņa tēvs rentēja muižu. Mācījās [[Tartu|Tērbatas]] Skolotāju seminārā un studēja [[Pēterburga]]s Skolotāju institūtā. No 1852. līdz 1858. gadam strādāja [[Ārensburga]]s apriņķa skolā par krievu valodas skolotāju, pēc tam pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un pieņēma vietu Vidzemes kamerālpalātā, t.i. kļuva par valsts ierēdni. Mēģināja nodibināt latviešu biedrību pēc vācbaltu [[Latviešu Draugu biedrība]]s parauga un laikrakstu, taču dažādu iemeslu dēļ šī iecere neizdevās. Nostrādājis četrus gadus [[Pleskava|Pleskavā]] par akcīzes ierēdni, viņš atgriezās Rīgā un pēc pāris gadiem realizēja savus agrākos nodomus. 1868. gada Dīriķi ievēlēja par pirmo [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) priekšnieku. Viņa vadībā RLB tika izveidotas Teātra un Zinību komisijas, [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]] uzstādīts piemineklis [[Garlībs Merķelis|Garlībam Merķelim]] un tika uzcelts biedrības nams. 1870. gadā sāka izdot nedēļas laikrakstu "[[Baltijas Vēstnesis]]" (bija arī tā redaktors), bet 1877. gadā nodibināja pirmo latviešu dienas avīzi "[[Rīgas Lapa]]". 1880. gadā abas avīzes nonāca akciju sabiedrības "Dīriķis un biedri" īpašumā, "Baltijas Vēstnesim" pārtopot par dienas avīzi "Rīgas Lapas" vietā, bet "Baltijas Vēstneša" vietā par nedēļas avīzi kļūstot "Balsij". Sarakstīja pirmo latviešu rakstniecības vēsturi latviešu valodā "Latviešu rakstniecība" (1860), kā literatūrkritiķis tajā lielu uzmanību pievēršot arī analizējamo darbu valodas kvalitātei. Miris 1892. gada 25. augustā (6. septembrī pēc jaunā stila) Rīgā. Apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20101014100604/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Dirikjis.htm Citāti — Dīriķis. Latviešu rakstniecība. R., 1860.] * [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kultura/rigas-latviesu-biedribai-aprit-130-gadi Sanita Upleja. Rīgas Latviešu biedrībai aprit 130 gadi. // Diena. 3. marts (1998)] {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Diriķis Bernhards}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunlatvieši]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] 55st9k7bpsccbfeb2f5rmgo5ll516wu Rimi Baltic 0 95935 3670052 3658737 2022-08-14T05:13:20Z Bai-Bot 60304 /* Attēlu galerija */sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Rimi Baltic'' | services = | footnotes = | homepage = {{URL|rimibaltic.com}}<br />{{URL|rimi.lv}} | traded_as = | subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)<br /> Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)<br /> Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB) | divisions = | parent = | num_employees = 11 200<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | owner = {{flaga|Zviedrija}} [[ICA AB]] | equity = | assets = | aum = | net_income = | operating_income = | revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}</ref> | products = | logo = [[Attēls:RIMI_logo.jpg|270px]] | industry = | key_people = Edgars Sesemanis<br />(Valdes priekšsēdētājs) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> | area_served = {{flag|Igaunija}} (87 veikali)<br />{{flag|Latvija}} (134 veikali)<br />{{flag|Lietuva}} (70 veikali) | location_country = [[Latvija]] | location_city = [[Rīga]] | defunct = | founder = | foundation = [[2005. gads|2005]]. gadā ([[1996]]. gadā) | successor = | predecessor = | fate = | genre = [[Mazumtirdzniecība]] | type = | caption = | intl = }} '''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s ķēde [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kura bāzējas [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls ir [[Zviedrija]]s mazumtirdzniecības kompānijas [[ICA AB]] meitas uzņēmums. ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 270 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā 11 200 darbinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-24|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> [[2017. gads|2017]]. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2021. gadā Latvijā 28 pilsētās darbojās 37 ''Rimi Hyper'', 33 ''Rimi Super'', 54 ''Rimi Mini'', 7 ''Rimi Express'' veikali.<ref name=":0" /> == Veikalu kategorijas == Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra: * ''Rimi Hyper'' — hipermārketi; * ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]]; * ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali; * ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali. ''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.'' == Vēsture == Kompānija ''Rimi Baltic'' tika izveidota 2004. gadā kā [[Somija]]s [[Kesko|Kesko Food]] un [[Zviedrija]]s [[ICA AB]] kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abas kompānijas vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī. Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem. 2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk. 2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.<ref name="rimi.lv">https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela</ref> 2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.<ref>[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}</ref> 2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.<ref name="DB 2016.12" /> Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.<ref name="TVNET 2017.10" /> 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji "nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci", kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.<ref name="Jauns.lv 2018.04.18" /> === Rimi Latvia === [[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam.]] [[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Super Netto'' vecais logo.]] ''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Baltija". [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas. [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar [[Interpegro]] tīklu, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi. [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA "Rimi Latvia". 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā "Rimi" noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}</ref> Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}</ref> 2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk "Rimi" un "Kesko Food" kopuzņēmums "Rimi Baltic"], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}</ref> 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|Supernetto jaunais logo.]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=185790 Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}</ref> 2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' "Nīcgale" tirdzniecības centrā "Minska", ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].<ref name="rimi.lv"/> === Sauklis === Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši tādi saukļi kā "Mans ♡ veikals", "Vienmēr labāk, lētāk ērtāk", "Tuvāk sirdij, tuvāk mājām", "Maksā mazāk, dzīvo labāk!" un "Tas nav veikals, tā ir dzīve". Kopš 2019. gada rudens sauklis ir "Katra diena arvien labāka". == Vadība == === ''Rimi Baltic'' vadība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}</ref> === * Edgar Sesemann — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs ** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs ** Vaido Padumae — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētājs ** Giedrius Bandzevičius — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs ** Maria Holmström — finanšu direktore ** Judit Campos — sortimenta un iepirkumu vadītāja ** Gustav Fernström — mārketinga un biznesa attīstības vadītājs ** Pārsla Baško — uzņēmuma zīmola un komunikācijas direktore ** Dainis Bērziņš — IT vadītājs ** Mečislavs Maculēvičs — personāla vadītājs === ''Rimi Latvia'' vadība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}</ref> === * Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs ** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors ** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors ** Milans Blūms — kategoriju departamenta direktors ** Gundega Kirilka — personāla vadītāja ** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja ** Didzis Kirstuks — e-komercijas formāta direktors ** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors ** Māra Tamane — kvalitātes vadītāja ** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja ** Edijs Pavlovs — IT biznesa partneris ** Jānis Rutkovskis — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs ** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors == Veikali == [[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā "[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]]" [[Rīga|Rīgā]].]] [[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]] [[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]] Latvijā šobrīd ir 38 ''Rimi'' ''Hyper'', 34 ''Rimi'' ''Super,'' 53 ''Rimi Mini'', 9 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 36 ''Rimi'' ''Hyper,'' 18 ''Rimi'' ''Super'', 5 ''Rimi Mini'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 20 ''Rimi'' ''Super'', 45 ''Rimi Mini'' un 5 ''Rimi Express'' veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="300" style="background:#efefef;" | !width="75" style="background:#efefef;" | Latvija !width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva !width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija !width="100" style="background:#efefef;" | ''Rimi Baltic'' |- | Kopējais veikalu skaits | align="center" | 131 | align="center" | 75 | align="center" |83 | align="center" style="background:#efefef;" |291 |- | * ''Rimi'' ''Hyper'' | align="center" |37 | align="center" |38 | align="center" |20 | align="center" style="background:#efefef;" |91 |- | * ''Rimi'' ''Super'' | align="center" |33 | align="center" |21 | align="center" |20 | align="center" style="background:#efefef;" |72 |- | * ''Rimi Mini'' | align="center" |54 | align="center" | 5 | align="center" |43 | align="center" style="background:#efefef;" |103 |- | * ''Rimi Express'' | align="center" |7 | align="center" |11 | align="center" |3 | align="center" style="background:#efefef;" |25 |- | Darbinieku skaits | align="center" | 5 717 | align="center" | 3 240 | align="center" | 2 790 | align="center" style="background:#efefef;" |11 520 |- | Apgrozījums, [[eiro]] (2017)<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv}}</ref> | align="center" | 893,7 milj. | align="center" | 313,2 milj. | align="center" | 377,6 milj. | align="center" style="background:#efefef;" | 1,585 mljrd. |- |} == Izplatīšanas centri == === Rimi Latvia === 2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.<ref>[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv</ref> ''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti. Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA "BalDis", kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.<ref>[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}</ref> 2009. gada oktobrī SIA "BalDis" mainīja savu nosaukumu uz Havi Logistics. 2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}</ref> == Veikalu tīkls Latvijā == === ''Rimi Hyper'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="220" style="background:#efefef;" | Veikals !width="120" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi SHM "Apelsīns" | align="center" | 1890 |[[Ādaži]], Rīgas gatve 5 |2016. gada 13. maijs |- |Rimi SHM "Pionieru" | |[[Bauska]], Pionieru iela 2 |2002. gada 14. novembris |- |Rimi SHM "Cietokšņa" | align="center" | 2008 |[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70 |2004. gada 18. jūnijs |- |Rimi SHM "Brīvības" | align="center" | 1900 |[[Dobele]], Brīvības iela 30 |2015. gada 17. novembris |- |Rimi SHM "Sāga" | align="center" | 2910 |[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]], Biķeru iela 4 |2020. gada 10. novembris |- |Rimi SHM "RAF" | align="center" | 5000 |[[Jelgava]], Rīgas iela 48 |2014. gada 25. jūlijs |- |Rimi CHM "Vivo" | align="center" | 3024 |[[Jelgava]], Katoļu iela 18 |2003. gada 27. novembris |- |Rimi SHM "Vienības" | align="center" | 2824 |[[Jēkabpils]], Vienības iela 7 |2015. gada 5. jūnijs |- |Rimi SHM "Kauguri" | align="center" | 1829 |[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29 |2002. gada 6. jūnijs |- |Rimi SHM "A7" | align="center" | 2500 |[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]] |2013. gada 3. maijs |- |Rimi CHM "Ostmala" | align="center" | 2320 <br></small>(''agrāk 3200'')</small> |[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8 |2020. gada 14. augusts <br /></small>(''2004. gada 25. novembris'')</small> |- |Rimi SHM "Rietumu centrs" | align="center" | 2000 |[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5 |2014. gada 29. maijs |- |Rimi SHM "Mārupe" | align="center" | 1879 |[[Mārupe]], Daugavas iela 31 |2015. gada 30. jūnijs |- |Rimi SHM "Rīgas" | align="center" | 4000 |[[Ogre]], Rīgas iela 33 |2014. gada 5. septembris |- |Rimi SHM "Atbrīvošanas" | align="center" | 2911 |[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138 |2015. gada 3. novembris |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]]" | align="center" | 6000 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372 | 2001. gada 24. maijs |- | Rimi SHM "Biķernieku" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] 160 | 2012. gada 19. jūnijs |- | Rimi CHM "P.Brieža" | align="center" | 2841 |[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a | 2002. gada 28. novembris |- | Rimi LHM "Damme" | align="center" | 5205 |[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a | 2011. gada 3. marts |- | Rimi SHM "Deglava" | align="center" | 2000 |[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela]] 110 | 2009. gada 1. decembris |- | Rimi HM "Gaiļezers" | align="center" | |[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8 | 2019. gada 12. decembris |- | Rimi SHM "Gramzdas" | align="center" | 4000 |[[Rīga]], [[Imantas 15.līnija (Rīga)|Imantas 15. līnija]] 7 | 2015. gada 28. aprīlis |- | Rimi SHM "Mīlgrāvja" | align="center" | 1553 |[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6 | 2009. gada 30. janvāris |- | Rimi CHM "[[Tirdzniecības centrs "Mols"|Mols]]" | align="center" | 3205 |[[Rīga]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]] 46 | 2002. gada 7. novembris |- | Rimi LHM "[[Iepirkšanās centrs "Olimpia"|Olympia]]" | align="center" | 6122 |[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi CHM "[[Origo|Stacija]]" | align="center" | | [[Rīga]], Stacijas laukums 2 | 2020. gada 31. marts <br /></small>(''2003. gada 8. maijs'')</small> |- | Rimi CHM "Ozols" </small>(''agrāk Rimi "[[Galerija Azur|Azur]]"'')</small> | align="center" | 4083 <br></small>(''agrāk 6233'')</small> |[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1 | 2019. gada 25. jūlijs <br /></small>(''2006. gada 24. augusts'')</small> |- | Rimi LHM "[[Tirdzniecības centrs "Spice"|Spice]]" | align="center" | 6574 |[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21 | 2001. gada 27. septembris |- | Rimi CHM "Stirnu" | align="center" | 2960 |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26 | 2006. gada 25. oktobris |- | Rimi CHM "Valdemāra" | align="center" | 3167 |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112 | 2003. gada 10. aprīlis |- | Rimi CHM "Ziepniekkalns" ("Aleja") | align="center" | 4300 |[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a | 2020. gada 15. maijs |- | Rimi CHM "Zoom" | align="center" | 3045 |[[Rīga]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] 400 | 2006. gada 11. augusts |- |Rimi SHM "Slokas" | align="center" | 3700 |[[Salaspils]], Skolas iela 4e |2012. gada 1. novembris |- |Rimi SHM "Strēlnieku" | align="center" | 1862 |[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2 |2017. gada 12. decembris |- |Rimi SHM "Pasta" | align="center" | 5000 |[[Tukums]], Pasta iela 14 |2012. gada 16. marts |- |Rimi SHM "Rīgas 74" | align="center" | 2040 |[[Valmiera]], Rīgas iela 74 |2019. gada 20. decembris |- |Rimi CHM "Tobago" | align="center" | 2876 |[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5 |2003. gada 19. jūnijs |- |} === ''Rimi Super'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Raiņa" | align="center" |1000 |[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28 | 2014. gada 19. augusts |- |Rimi "Daugavpils" | align="center" | | [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136 | 2002. gada 12. jūnijs |- |Rimi "Ditton" | align="center" | 1300 | [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60 | 2012. gada 3. aprīlis |- |Rimi "Satiksme" | align="center" | 900 | [[Jelgava]], Satiksmes iela 35 | 2014. gada 6. novembris |- |Rimi "Lielupe" | align="center" | 1200 | [[Jūrmala]], Viestura iela 22 | 2000. gada 23. novembris |- |Rimi "Kuldīga" | align="center" | | [[Kuldīga]], Sūru iela 2 | 2002. gada 12. decembris |- |Rimi "Liepāja" | align="center" | 925 | [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13 | 2020. gada 19. jūnijs |- |Rimi "Madona" | align="center" | | [[Madona]], Saules iela 6 | 2003. gada decembris |- |Rimi "Stacijas" | |[[Olaine]], Stacijas iela 8 | 2015. gada 9. aprīlis |- |Rimi "Āgenskalns" | align="center" | 1587 | [[Rīga]], Mārupes iela 10a | 2015. gada 15. septembris |- |Rimi "Anniņmuižas" | align="center" | 1600 | [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a | 2003. gada 9. oktobris |- |Rimi "Barona centrs" | align="center" | 1500 | [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46 | 1999. gada 1. novembris |- |Rimi "[[Bērnu pasaule]]" | align="center" | | [[Rīga]], Matīsa iela 25 | 2000. gads |- |Rimi "Briāna" | align="center" | 950 | [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62 | 2013. gada 12. septembris |- |Rimi "[[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]]" | align="center" | | [[Rīga]], Maskavas iela 357 | 1997. gada 20. februāris |- |Rimi "Dzelzavas" | align="center" | 1400 | [[Rīga]], Dzelzavas iela 78 | 2019. gada 6. februāris |- |Rimi "Dzirciema" | align="center" | 1400 | [[Rīga]], Dzirciema iela 42 | 2004. gada 23. septembris |- |Rimi "[[Galerija Centrs]]" | align="center" | | [[Rīga]], Audēju iela 16 | 1997. gada 4. decembris |- |Rimi "[[Galleria Riga]]" | align="center" | 860 | [[Rīga]], Dzirnavu iela 67 | 2010. gada 22. oktobris |- |Rimi "Juglas centrs" | align="center" | 1800 | [[Rīga]], Juglas krastmala 2 | 2002. gada 31. janvāris |- |Rimi "Lidoņu" | align="center" | 775 | [[Rīga]], Lidoņu iela 27 | 2017. gada 31. augusts |- |Rimi "Minska" | align="center" | | [[Rīga]], Nīcgales iela 2 | 1997. gada augusts |- |Rimi "Prūšu" | align="center" | 1200 | [[Rīga]], Prūšu iela 2b | 2011. gada 16. novembris |- |Rimi "Saharova" | align="center" | 973 | [[Rīga]], Saharova iela 23a | 2015. gada 29. decembris |- |Rimi "S. Eizenšteina" | align="center" | 1500 |[[Rīga]], Sergeja Eizenšteina 29 | 2001. gada 20. septembris |- |Rimi "Valdeķu" | |[[Rīga]], Valdeķu iela 51a | 2009. gads |- |Rimi "Vecmīlgrāvis" | align="center" | | [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23 | 2000. gada aprīlis |- |Rimi "Vienības" | align="center" | 830 | [[Rīga]], Vienības gatve 95 | 2000. gada 15. jūnijs |- |Rimi "Jelgavas" | align="center" | 1170 | [[Saldus]], Jelgavas iela 1 | 2003. gada 6. decembris |- |Rimi "Talsi 2" | align="center" | 1100 | [[Talsi]], Dundagas iela 18 | 2002. gada 7. februāris |- |Rimi "Valmiera" | align="center" | 900 | [[Valmiera]], Fabrikas iela 2 | 2011. gada 10. jūnijs |- |Rimi "Poruka" | align="center" | 1100 |[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5 | 2012. gada 12. septembris |- |} === ''Rimi Mini'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts |- |Rimi "Ādaži" | |[[Ādaži]], Gaujas iela 6 | |- |Rimi "Spīdolas" | |[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17 | |- |Rimi "Brīvības" | |[[Balvi]], Brīvības iela 57 | |- | Rimi "Zaļā" | align="center" | 466 | [[Bauska]], Zaļā iela 3 | 2017. gada 5. decembris |- |Rimi "Smilšu" | |[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b | |- |Rimi "Viestura" | |[[Daugavpils]], Viestura iela 10 | |- |Rimi "Dobele" | |[[Dobele]], Brīvības iela 10a | |- |Rimi "Blaumaņa" | |[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24 | |- |Rimi "Ikšķile" | |[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a | |- |Rimi "Nākotnes" | |[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2 | |- |Rimi "Rīgas" | |[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120 | |- |Rimi "Pērnavas" | |[[Jelgava]], Pērnavas iela 4 | |- |Rimi "Jūrmala" | |[[Jūrmala]], Raiņa iela 74 |2019. gada 27. februāris |- |Rimi "Piltenes" | |[[Kuldīga]], Piltenes iela 27 | |- |Rimi "Ezerkrasts" | |[[Liepāja]], Ganību iela 175/177 | |- |Rimi "Kungu" | |[[Liepāja]], Kungu iela 40/42 | |- | Rimi "Cēsu" | align="center" | - | [[Limbaži]], Cēsu iela 23 | 2018. gada 25. aprīlis |- |Rimi "Līvāni" | align="center" | 1000 |[[Līvāni]], Rīgas iela 89 |2017. gada janvāris |- |Rimi "Rūpniecības" | |[[Madona]], Rūpniecības iela 47 | |- |Rimi "Galdnieku" | |[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8 | |- |Rimi "Rēzekne" | |[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 146a | |- |Rimi "Anniņmuižas" | |[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90 | |- |Rimi "Apuzes" | |[[Rīga]], Apuzes iela 45 | |- | Rimi "Bauskas 120" | align="center" | 566 | [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120 | 2017. gada 14. novembris |- |Rimi "Biķernieku" | |[[Rīga]], Biķernieku iela 21 | |- |Rimi "Bolderāja" | |[[Rīga]], Gobas iela 14 | |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības iela 171 | 2019. gada 18. decembris |- |Rimi "Brīvības" | |[[Rīga]], Brīvības gatve 404 | |- |Rimi "Deglava" | |[[Rīga]], Deglava iela 100 | |- | Rimi "Dzelzavas" | | [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86 | |- |Rimi "Ģertrūdes" | align="center" | 220 |[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66 |2018. gada 21. decembris |- |Rimi "Jugla" | |[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25 | |- |Rimi "Kalnciema" | |[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41 | |- |Rimi "Kreimeņu" | |[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a | |- |Rimi "Lomonosova" | |[[Rīga]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]] 6 | |- |Rimi "Maskavas 220" | |[[Rīga]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] 220b | 2018. gada 16. maijs |- |Rimi "Maskavas 256" | |[[Rīga]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] 256b | |- |Rimi "Maskavas 427" | |[[Rīga]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] 427e | |- |Rimi "Mārupes" | |[[Rīga]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] 4 | |- |Rimi "Nīcgales" | |[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53 | |- |Rimi "Salaspils" | |[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b | |- |Rimi "Stirnu" | |[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 31 | |- |Rimi "Tallinas" | |[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86 | 2020. gada 29. aprīlis |- |Rimi "Tilta" | |[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32 | |- |Rimi "Tionis" | |[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a | |- |Rimi "Vaidavas" | |[[Rīga]], Vaidavas iela 9b | |- |Rimi "Vienības" | |[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 103 | |- | Rimi "Zolitūdes" | align="center" | 1000 | [[Rīga]], Zolitūdes iela 34 | 1999. gada 27. septembris |- | Rimi "Tūristu" | align="center" | | [[Saldus]], Tūristu iela 3 | |- | Rimi "Saulkrasti" | align="center" | 459,6 | [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54 | 2020. gada 14. oktobris |- | Rimi "Ventas" | align="center" | 500 | [[Sigulda]], Ventas iela 1 | 2017. gada 22. septembris |- |Rimi "Lielā" | |[[Talsi]], Lielā iela 2 | |- |Rimi "Raudas" | |[[Tukums]], Raudas iela 17 | |- |Rimi "Rubenes" | |[[Valmiera]], Rubenes iela 51 | |- |Rimi "Tārgales" | |[[Ventspils]], Tārgales iela 62 | |- |} === ''Rimi Express'' === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="150" style="background:#efefef;" | Veikals !width="60" style="background:#efefef;" | Platība !width="200" style="background:#efefef;" | Adrese !width="160" style="background:#efefef;" | Tika atvērts !width="160" style="background:#efefef;" | Slēgts |- | Rimi "Aspazijas" | align="center" | |[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28 | 2019. gada 5. decembris |2020. gadā |- | Rimi "Barona" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20 | 2019. gada 18. aprīlis |2020. gadā |- | Rimi "Brīvības" | align="center" | 195 |[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49 | 2017. gada 9. novembris | |- | Rimi "Grēcinieku" | align="center" | 127 |[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22 | 2015. gada 15. decembris | 2020. gadā |- |Rimi "Kungu" | align="center" | |[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1 |2019. gada 23. oktobris | |- | Rimi "Merķeļa" | align="center" | 190 |[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21 | 2016. gada 22. marts | |- | Rimi "Pērnavas" | align="center" | 152 |[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36 | 2018. gada 5. janvāris | |- | Rimi "Šķūņu" | align="center" | 120 |[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19 | 2018. gada 1. marts | |- | Rimi "Valdemāra" | align="center" | |[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21 | 2019. gada 23. maijs | |- |Rimi "Annas" | |[[Ventspils]], Annas iela 1 | | |- |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120"> Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]] Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]] Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]] Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems|Dārzciemā]] Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]] Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta|Imantā]] Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]] Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]] Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla|Juglā]] Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]] Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems|Mežciemā]] Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C "Sēlija" [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]] Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielā]] Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela (Rīga)|Grēcinieku ielā]] Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]] Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]] Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]] Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' T/C "Minska" [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]] Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]] Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku ielā]] Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]] Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] |Rimi Hyper Dobelē. </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.12">[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris</ref> <ref name="TVNET 2017.10">[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris</ref> <ref name="Jauns.lv 2018.04.18">[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus "Rimi" Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt "Iki" veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.rimibaltic.com/ ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne] * [http://www.rimi.lv/ ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne] * [https://web.archive.org/web/20090228103524/http://www.kesko.fi/index.asp?id=0061248BB1F44933A848CD191ED376B6 Paziņojums presei par ''Kesko Food'' un ''ICA'' apvienošanos] {{en ikona}} * [http://www.ica.se/ ''ICA'' tīmekļa vietne] * [http://www.supernetto.lv/ ''Supernetto'' oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091219143437/http://www.supernetto.lv/ |date={{dat|2009|12|19||bez}} }} {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Kesko]] 0a2z9j50deu0pp8eddd4a8fe0y0tel9 Martins Dukurs 0 103566 3669908 3669707 2022-08-13T17:40:58Z Edgars2007 9590 /* 2021—2022. gada sezona */ wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Sportista infokaste | vārds = Martins Dukurs | piktogramma_1 = Skeleton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Skeletons | attēls = 2020-02-28 Medal Ceremony Men's Skeleton (Bobsleigh & Skeleton World Championships Altenberg 2020) by Sandro Halank–050.jpg | att_izm = | paraksts = Martins Dukurs 2020. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|31}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērv|cm=179}} | svars = {{mērv|kg=75}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Siguldas 1. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] <!------ Profesionālā informācija ------>| pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Skeletons]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2022 | treneris = [[Dainis Dukurs]] | bij_treneri = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = 2000 | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = 61 | pk_pjedestāli = 90 | pk_tituli = 11 ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2010]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2011]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2012]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2013]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2014]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2015]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2016]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2017]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2020]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2021]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2022]]) | dist_tituli = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 4 ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}} {{OSS|Z=2022}}) | os_medaļas = 2 sudrabi | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = FIBT pasaules čempionāts | pč_dalība = 12 | pč_medaļas = 6 zelti, 1 sudrabs | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * 6× [[Latvijas gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] ([[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]]) | slavz = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|1|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2010|teksts=Vankūvera 2010}}}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}}} {{MedalCompetition|[[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|Leikpleisida 2012]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|Vinterberga 2015]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|Īglsa 2016]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2017]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|Vistlera 2019]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|Sanktmorica 2013]]}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts}} {{MedalGold2|Īglsa 2010}} {{MedalGold2|Vinterberga 2011}} {{MedalGold2|Altenberga 2012}} {{MedalGold2|Īglsa 2013}} {{MedalGold2|Kēnigszē 2014}} {{MedalGold2|Laplaņa 2015}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2016}} {{MedalGold2|Vinterberga 2017}} {{MedalGold2|Īglsa 2018}} {{MedalGold2|Īglsa 2019}} {{MedalGold2|Sigulda 2020}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2022}} {{MedalSilver2|Vinterberga 2021}} }} '''Martins Dukurs''' (dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[skeletons|skeletonists]]. Divu [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] ieguvējs ({{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}) vienpadsmitkārtējs [[Pasaules kauss skeletonā|pasaules kausa]] izcīņas sezonas kopvērtējuma uzvarētājs, kā arī seškārtējs [[FIBT pasaules čempionāts|pasaules]] ([[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]], [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]], [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]], [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]], [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]], [[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|2019]]) un divpadsmitkārtējs<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Martins 12. reizi karjerā kļūst par Eiropas čempionu, triumfējot arī kopvērtējumā | url = https://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012022-martins_eiropas_cempionata_pec_pirma_brau | website =[[sportacentrs.com]]}}</ref> Eiropas čempions. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs M. Dukuram ir piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]]. Ar skeletonu nodarbojās kopš 1998. gada, [[Latvijas Olimpiskā vienība|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā — no 2004. gada. Startējis piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}}, {{OSS|Z=2022}}), 2006. gadā [[Turīna|Turīnā]] izcīnīja 7. vietu, 2010. gadā [[Vankūvera|Vankūverā]] un 2014. gadā [[Soči|Sočos]] — sudraba medaļu. Viņš ir viens no panākumiem bagātākajiem [[Latvija Olimpiskajās spēlēs|Latvijas sportistiem]] ziemas olimpiskajās spēlēs. 2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā. Martins Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Šo panākumu viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad pirmo reizi kļuva arī par Pasaules čempionu, un nākamajās sešās sezonās. Vienpadsmit uzvaras skeletona Pasaules kausa kopvērtējumā ir sacensību rekords. 2022. gada augustā 38 gadu vecumā Dukurs paziņoja par sportista karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7583459/skeletona-legenda-martins-dukurs-liek-punktu-karjerai|title=Skeletona leģenda Martins Dukurs liek punktu karjerai|website=Ziemas sports|access-date=2022-08-13|date=2022-08-12|language=lv}}</ref> Viņa brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists, bet abu treneris ir viņu tēvs [[Dainis Dukurs]]. Absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]]. Dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. == Karjera == === Karjeras sākums === M. Dukurs ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada.<ref name="Sudraba braucējs" /> 2000. gada 1. decembrī [[Vinterberga|Vinterbergā]] debitēja Pasaules kausa izcīņas posmā ar izcīnītu 34. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|title=Latvijas bobsleja un skeletona federācija &#124; Bobslejs.lv|website=www.bobslejs.lv|access-date={{dat|2015|02|04||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123163738/http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> 2001.—2002. gada sezonā M. Dukurs startēja Eiropas kausā. 2003. gada Pasaules čempionātā junioriem viņš izcīnīja 11. vietu un 2004. gada čempionātā — 26. vietu. 2004. gadā iekļuva [[LOV|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā. Pasaules kausā M. Dukurs turpināja piedalīties {{dat|2004|11|26||bez}} Vinterbergā ar izcīnītu 37. vietu. Vēl 2004.—2005. gada sezonā viņš piedalījās piecos posmos. [[Leikplesida]]s trasē tika sasniegta 13. vieta, kas tajā sezonā bija labākais M. Dukura uzstādītais rezultāts. Kopvērtējumā viņš ar izcīnītiem 139 punktiem ierindojās 19. vietā. === 2005.—2009. gads === 2005.—2006. gada sezonā labāko vietu M. Dukurs izcīnīja Leikpleisidā (10. vieta). Vēl Martins izcīnīja 14., 16., divas 20. un 26. vietu atsevišķos kausa izcīņas posmos. 2006. gada Eiropas čempionātā viņš finišēja 8. vietā. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Turīnā M. Dukurs izcīnīja augsto 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|title= 2006. gada ziemas olimpisko spēļu rezultāti skeletonā vīriešiem|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110722181244/http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|archivedate= {{dat|2011|07|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tas bija viens no 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem. 2006.—2007. gada sezonas piektajā posmā Īglsā otro reizi karjerā iekļuva Pasaules kausa posma pirmajā desmitniekā (pirmā reize — 2006. gada olimpiskajās spēlēs). Viņš izcīnīja 9. vietu. Nākamajā posmā Sanktmoricā tika izcīnīta 6. vieta, savukārt 2007. gada 16. februārī Pasaules kausa posmā Vinterbergā M. Dukurs pirmoreiz karjerā kādā no Pasaules kausa posmiem kāpa uz goda pjedestāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39071-martins-dukurs-karjeras-pirmais-pjedestals|title= Martins Dukurs: karjeras pirmais pjedestāls!|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= Andris Rupais|date= {{dat|2007|2|16||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] viņš izcīnīja 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39060-martins_dukurs_pasaules_cempionata_izcina_sesto_vietu|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā izcīna sesto vietu|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2007|1|27||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa pēdējā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja 5. vietu posma kopvērtējumā, savukārt Eiropas čempionātā tika ieņemta 4. vieta. Sezonas kopvērtējumā M. Dukurs ierindojās 12. vietā ar 88 izcīnītiem punktiem. 2007.—2008. gada sezonā M. Dukurs vienīgi divos sezonas posmos (Pārksitijā un Kēnigszē) neiekļuva pirmajā desmitniekā. Sezonas priekšpēdējā posmā 8. februārī Vinterbergā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos. [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionātā]] [[Altenberga|Altenbergā]] tika ieņemta 5. vieta. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs pirmoreiz karjerā iekļuva pirmajā desmitniekā, ar 1369 punktiem ierindojoties 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2007%20/%202008|title= World Cup 2007 / 2008|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonā sportists ne reizi neuzvarēja, taču trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla. Altenbergas posmā tika izcīnīta otrā vieta, savukārt Vinterbergā un Īglsā — trešā vieta. [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009. gada Pasaules čempionātā]] Leikpleisidā M. Dukurs ierindojās 11. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39054-pc_skeletona_uzvar_steli_martins_dukurs_11vieta|title= PČ skeletonā uzvar Štēli; Martins Dukurs 11.vietā|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/life/articles/150604|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā vienpadsmitais|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> savukārt Eiropas čempionātā — 13. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39078-martins_dukurs_eiropas_cempionata_skeletona_ienem_13vietu |title=Martins Dukurs Eiropas čempionātā skeletonā ieņem 13.vietu |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1282 punktiem M. Dukurs ierindojās 6. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2008%20/%202009|title= World Cup 2008 / 2009|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> === 2009.—2010. gada sezona === [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010. gada Pasaules kausa sezonu]] M. Dukurs iesāka veiksmīgi, izcīnot savu otro uzvaru Pasaules kausa posmos [[Pārksitija|Pārksitijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://skatiens.lv/forums/zinas/13112009-martins_dukurs_uzvar_pasaules_kausa_pirma|title= Martins Dukurs uzvar Pasaules kausa pirmajā posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Kristīne Šube|date= {{dat|2009|11|13|N|bez}}|publisher= skatiens.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39056-martins_dukurs_triumfe_pirmaja_pk_posma_parksitija|title= Martins Dukurs triumfē pirmajā PK posmā Pārksitijā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Nākamajā posmā [[Leikpleisida|Leikpleisidā]] viņš ierindojās 3. vietā. 2009. gada decembrī notikušajos posmos Eiropā M. Dukurs startēja ar atšķirīgām sekmēm — [[Čezāna|Čezānā]] tika izcīnīta 2. vieta, [[Vinterberga|Vinterbergā]] otro reizi karjerā guva uzvaru, savukārt [[Altenberga|Altenbergā]] latvietis vienīgo reizi karjerā neiekļuva pirmajā trijniekā. Atlikušajos trīs Pasaules kausa posmos 2010. gadā M. Dukurs izcīnīja divas uzvaras ([[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]] un [[Īglsa]]) un ieņēma trešo vietu [[Sanktmorica|Sanktmoricā]]. Sanktmoricas posma rezultāti tika noteikti pēc viena brauciena aizvadīšanas, jo otrais tika atcelts. Savukārt Īglsas posms bija arī kā Eiropas čempionāts, kurā M. Dukurs arī svinēja uzvaru. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs ar 1694 punktiem izcīnīja uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/23012010-m_dukurs_eiropas_cempions_un_pasaules_kau|title= M.Dukurs - Eiropas čempions un Pasaules kausa ieguvējs|accessdate= {{dat|2010|02|13}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|01|23}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> tādējādi viņš ir pirmais neatkarīgās Latvijas sportists, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=35862429 |title=Gada izcilnieki Latvijas sportā |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> === 2010. gada olimpiskās spēles === [[Attēls:Martins Dukurs 2010 Vancouver.jpg|thumb|170px|left|Martins Dukurs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] {{Quote box2 |quote = Sports nav tikai lieli muskuļi vai spēcīgs, ātrs ieskrējiens. olimpiskajās spēlēs man savs potenciāls jāparāda četrās minūtēs. Tas ir grūtākais: četru gadu darbs četrās minūtēs, četros nobraucienos. [..] Tā ir galva, kas sportā pelna naudu, esmu pārliecināts.<ref name="Burve-Rozīte" /> |source = Martins Dukurs par startu 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs |quoted = true |bgcolor = #F1F3B4 |salign = right |align = right |width = 21.5% |border = 1px |fontsize = 90% }} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada olimpiskajās spēlēs]] M. Dukurs bija [[Latvijas karognesēju olimpiskajās spēlēs uzskaitījums|Latvijas karognesējs]] atklāšanas ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/11022010-latvijas_karognesejs_vankuvera_m_dukurs|title= Latvijas karognesējs Vankūverā - M. Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|title= Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesīs Martins Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= |date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100215034708/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|archivedate= {{dat|2010|02|15||bez}}}}</ref> Pirms sacensību sākuma laikraksta ''Calgary Herald'' skatījumā viņš bija viens no desmit 2010. gada olimpisko spēļu favorītiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/10022010-dukurs_starp_desmit_olimpiades_favoritiem|title= Dukurs starp desmit olimpiādes favorītiem|accessdate= {{dat|2010|02|12}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|02|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> [[Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|Pirmajā braucienā]] M. Dukurs startēja pirmais (pirmajā braucienā sportisti startē Pasaules kausa kopvērtējuma kārtībā). Pirmajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu un tuvāko konkurentu [[Kanāda]]s sportistu [[Džons Montgomerijs|Džonu Montgomeriju]] apsteidza par 0,28 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_1_vieta_tomass_astotais|title= Martins - līderis, Tomass - astotais|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrajā braucienā M. Dukurs startēja kā 20., uzrādīja otro rezultātu un pārsvars par otrā vietā esošo Dž. Montgomeriju nedaudz samazinājās līdz 0,26 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_labakais_pirmaja_diena|title= Martins Dukurs labākais pirmajā dienā|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pārējie divi braucieni norisinājās nākamajā sacensību dienā. 3. braucienā M. Dukurs startēja pirmais un atkal nedaudz zaudēja Dž. Montgomerijam, kurš vēl joprojām bija otrajā vietā, bet pārsvars saruka līdz 0,18 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_joprojam_lideris_tomass_jau_cetur|title= Martins joprojām līderis, Tomass - jau ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Ceturtajā, pēdējā, sacensību braucienā M. Dukurs startēja kā pēdējais un, parādot otro labāko laiku, viņš zaudēja pirmo pozīciju, līdz ar to ieguva olimpisko spēļu sudraba medaļu, zaudējot vienīgi Dž. Montgomerijam 0,07 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martinam_sudrabs_tomass_pirmais_liekais|title= Martinam sudrabs, Tomass - ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|title= Arī Martins Dukurs kļūst par Vankūveras olimpisko vicečempionu|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110209125204/http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|archivedate= {{dat|2011|02|09||bez}}}}</ref> Šī bija trešā medaļa neatkarīgajai Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs, otrā šajās spēlēs un pirmā medaļa Latvijai skeletonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/304899-martins_dukurs_izcina_latvijai_otro_sudraba_medalu_vankuvera|title= Martins Dukurs izcīna Latvijai otro sudraba medaļu Vankūverā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[TvNet]]}}</ref> Par izcīnīto sudraba medaļu M. Dukurs {{dat|2010|3|18||bez}} saņēma 50 000 [[lats|latu]] prēmiju no [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]], bet viņa tēvs un treneris Dainis Dukurs — 23 500 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/18032010-dukuram_premija_50_tuktsosi_latu_siciem_p|title= Dukuram prēmijā 50 tūkstoši latu, Šiciem pa 37,5 tūkstošiem|accessdate= {{dat|2010|03|19}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|03|18}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada aprīlī viņam tika piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/olimpiskasvestis/olimpiskajiem-medalniekiem-un-starkovam-pieskirts-triju-zvaigznu-ordenis-znarokam-ne|title= Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam - nē|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= |publisher= ''Diena''}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/326925-siciem_dukuram_starkovam_pieskirts_triju_zvaigznu_ordenis|title= Šiciem, Dukuram, Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/14042010-starkovam_triju_zvaigznu_ordenis|title= Starkovam un olimpiskajiem medaļniekiem - Triju Zvaigžņu ordeņi|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada pavasarī M. Dukurs iesaistījās vairākās sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā pasniedza sporta stundas skolās akcijas "Slaveni sportisti skolās" ietvaros<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|title= Martins Dukurs labprāt tēlo skolotāju|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|3|10|N|bez}}|publisher= Mango.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100513173006/http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|archivedate= {{dat|2010|05|13||bez}}}} {{en ikona}}</ref> un iestādīja [[apse|sudrabapsi]] Olimpiešu alejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja&news_id=20921|title= Olimpiskie medaļnieki brāļi Šici un Martins Dukurs stādīs kokus Olimpiešu alejā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|5|7|N|bez}}|publisher= Kas Jauns?|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194033/http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja%26news_id%3D20921|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> === 2010.—2011. gada sezona === [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011. gada Pasaules kausa]] sezonas pirmais posms norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]], [[Kanāda|Kanādā]], {{dat|2010|11|26||bez}}, kurā izcīnīja sudraba medaļu [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Posmā uzvaru svinēja kanādietis [[Džons Montgomerijs]], taču M. Dukurs palika 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Whistler 26 November 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093510/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/27112010-uzvar_montgomerijs_martins_dukurs_paliek_|title= Uzvar Montgomerijs, Martins Dukurs kļūdās un paliek piektais|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Gatis Liepiņš|date= {{dat|2010|11|27|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrais posms notika Kalgari trasē, Kanādā, {{dat||2|2||bez}}. Šajā posmā viņš guva savu pirmo uzvaru sezonā un sesto uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/jaunumi/03122010-martins_dukurs_uzvar_pk_posma_kalgari|title= Martins Dukurs uzvar PK posmā Kalgari|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|3|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Calgary 2 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093533/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc uzvaras Kalgari posmā viņš kopvērtējumā ierindojās 3. vietā. Pasaules kausa izcīņas trešajā posmā Pārksitijā, ASV, kas norisinājās nedēļu pēc posma Kalgari, viņš ierindojās trešajā vietā, uzvaru posmā svinēja 2010. gada olimpisko spēļu bronzas laureāts krievs [[Aleksandrs Tretjakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/09122010-m_dukurs_tresais_parksitija_satriecosa_uz|title= M. Dukurs trešais Pārksitijā, satriecoša uzvara Tretjakovam|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|9|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Park City 9 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093558/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/357385-martinam_dukuram_3vieta_pasaules_kausa_posma|title= Martinam Dukuram 3.vieta pasaules kausa posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa izcīņas ceturtajā posmā Leikpleisidā, ASV, viņš vienīgo reizi sezonā ierindojās otrajā vietā, līdz šai izcīnītajai vietai tas bija M. Dukura otrs labākais sasniegums sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/17122010-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_t_dukurs|title= M. Dukurs otrais Leikplesidā un kļūst par līderi kopvērtējumā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|17|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Lake Placid 17 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093815/http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/358562-m_dukurs_izcina_otro_vietu_pk_posma_leikpleisida|title= M. Dukurs izcīna otro vietu PK posmā Leikpleisidā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pēc izcīnītās otrās vietas viņš kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma līderi. {{dat|2010|12|2||bez}} M. Dukurs tika nominēts [[Latvijas Gada balva sportā 2010|Latvijas Gada balvai sportā]] nominācijā "Labākais Latvijas sportists".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/356405-zinami_latvijas_gada_balvas_sporta_2010_nominanti|title= Zināmi "Latvijas Gada balvas sportā 2010" nominanti|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> {{dat|2010|12|23||bez}} M. Dukurs tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010. gada]] labāko, populārāko Latvijas sportistu un kopā ar brāli Tomasu saņēma [[LTV7]] speciālbalvu par atsaucīgumu un atvērtību televīzijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/citi/23122010-latvijas_gada_sportisti_m_dukurs_un_radev|title= Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|title= Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Ilze Āķe-Vīksne|date= {{dat|2010|12|24|N|bez}}|publisher= [[LOK|olimpiade.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20121010033916/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|archivedate= {{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref> 2011. gada pirmajā posmā Īglsā, kur 2009.—2010. gada sezonā notika Eiropas čempionāts (uzvaru svinēja M. Dukurs), latviešu skeletonists svinēja uzvaru, otrās vietas ieguvēju [[Sergejs Čudinovs (skeletonists)|Sergeju Čudinovu]] (Krievija) apsteidzot par 0,8 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/15012011-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_iglsa_parlie|title= M. Dukuram pārliecinoša uzvara Īglsā, Tomass astotais|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Gundars Zaburdajevs|date= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|23||bez}} Vinterbergā M. Dukurs kļuva par divkārtējo Eiropas čempionu, kas bija Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts vienlaikus, abos braucienos finišējot pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/23012011-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_toma|title= M. Dukurs izcīna Eiropas čempionāta zeltu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|1|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|28||bez}} ar uzvaru PK septītajā posmā M. Dukurs nodrošināja sev otro Pasaules kausu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/28012011-brali_dukuri_trijnieka_pec_pirma_braucien|title= Dukurs uzvar arī Sanktmoricā un izcīna Pasaules kausu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|1|28|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{FIBT saite | url1= http://www.fibt.com/index.php?id=88&tx_ttnews|bracket1= tt_news|url2= =2216&tx_ttnews|bracket2= backPid|url3= =2&cHash=3feda2a8a945372322a006253ba17f4e |title= Martins Dukurs (LAT) Overall Champion – first Podium for Ben Sandford (NZL)}}</ref> Šajā posmā pirmoreiz karjerā goda pjedestālu sasniedza [[Jaunzēlande]]s sportists Bens Sendfords, kas bija arī Jaunzēlandes sportistu augstākais panākums Pasaules kausā. Pasaules kausa pēdējā posmā Čezānā M. Dukurs finišēja pirmajā vietā un viņa brālis Tomass Dukurs bija otrais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/04022011-brali_dukuri_liderpozicijas_pec_pirma_bra|title= Dukuriem dubultuzvara Čezānā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Šī bija pirmā abu latviešu dubultuzvara Pasaules kausa posmos. Pasaules kausa kopvērtējumā viņš ieguva 1719 punktus, otrās vietas ieguvēju vācieti Sandro Štīliki apsteidzot par 253 punktiem. Martina brālis Tomass ar izcīnītiem 1242 punktiem kopvērtējumā ierindojās 8. vietā. 2011. gada 24. un 25. februārī notika [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/23022011-d_dukurs_kenigze_nedrikstes_kludities|title= D. Dukurs: "Kēnigzē nedrīkstēs kļūdīties"|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-vai_dukurs_izcinis_ari_pasaules_cempiona_|title= Dukuri dodas cīņā par pasaules čempiona titulu|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pēc pirmajā dienā veiktajiem diviem braucieniem M. Dukurs ir līderis, otrajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-m_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_kenigze|title= M. Dukurs pārliecinošs līderis pēc 1. dienas pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Arī otrajā dienā notikušajos braucienos M. Dukurs bija līderis, tā svinot uzvaru Pasaules čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/25022011-m_dukurs_domine_3_brauciena_lidz_titulam_|title= Martins Dukurs – pasaules čempions!|accessdate= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Tā bija pirmā medaļa Pasaules čempionātos skeletonā gan M. Dukuram, gan kādam Latvijas sportistam. Tāpat M. Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas pasaules čempions olimpiskajos ziemas sporta veidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/latvija/42573-ar-gavilem-sagaida-martinu-dukuru.htm|title= Ar gavilēm sagaida Martinu Dukuru|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|3||bez}}|publisher= NRA}}{{Novecojusi saite}}</ref> === 2011.—2012. gada sezona === 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā [[Īglsa|Īglsā]], kas norisinājās 3. decembrī M. Dukurs izcīnīja uzvaru ar uzstādītu trases rekordu pirmajā braucienā (52,69 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03122011-brali_dukuri_sobrid_liderpozicijas_iglsa|title= Martins Dukurs triumfē Īglsā, Tomass trešais|accessdate= {{dat|2011|12|3||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|3||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Uzvaru viņš guva arī sezonas otrajā posmā [[Laplaņa|Laplaņā]] 9. decembrī, arī šoreiz latvietis uzstādīja trases rekordu — pirmais brauciens tika veikts 1:00,51 min. Laplaņas posmā otro vietu izcīnīja viņa brālis Tomass, tā bija viena no nedaudzajām brāļu dubultuzvarām Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09122011-dukuriem_dubultuzvara_pirmaja_brauciena|title= Dukuriem dubultuzvara Laplaņā|accessdate= {{dat|2011|12|9||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|9||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Sezonas trešajā posmā [[Vinterberga|Vinterbergā]] tika veikts eksperiments, sacensības aizvadot jaunā formātā — sacensību pirmajā dienā bija paredzēts aizvadīt divus braucienus, kuros uzrādīto rezultātu summa būtu kā kvalifikācijas posms, sacensību otrajā dienā startētu kvalifikācijā pirmās desmit vietas ieņēmušie sportisti, posma rezultātos neņemot vērā pirmās dienas rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15122011-vinterberga_testes_jaunu_skeletona_format|title= Dainis Dukurs neapmierināts ar jauno skeletona formātu|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|15||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Protestu dēļ gan sacensību formāts tika mainīts. Sacensības tika aizvadītas sliktos laikapstākļos, kuru dēļ tika atcelti kvalifikācijas otro braucienu rezultāti. Kvalifikācijas pirmajā braucienā M. Dukurs uzstādīja labāko rezultātu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/16122011-pec_1_brauciena_m_dukurs_vadiba_t_dukurs_|title= M.Dukurs uzvar kvalifikācijā, T.Dukurs - trešais|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2011|12|16||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> ko viņš arī atkārtoja otrās dienas braucienā, tādējādi kļūdams par sacensību uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17122011-dukurs_triumfe_ari_vinterbergas_sniegpute|title= Dukurs triumfē arī Vinterbergas sniegputenī, gadu noslēdz neuzvarēts|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|17||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> 2011. gadā M. Dukurs nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, visos abu sezonu posmos gūstot uzvaras. [[Attēls:Martins Dukurs 2011.jpg|thumb|220px|Martins Dukurs, saņemot [[Latvijas Gada balva sportā 2011|Latvijas Gada balvu sportā]] 2011. gadā]] 2011. gada 22. decembrī otro gadu pēc kārtas [[Latvijas Gada balva sportā 2011|tika atzīts]] par gada labāko un populārāko Latvijas sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/22122011-latvijas_gada_sportisti_martins_dukurs_un |title=Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/par-latvijas-gada-labakajiem-sportistiem-atziti-martins-dukurs-un-ineta-radevica.d?id=42004048|title=Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Martins Dukurs un Ineta Radeviča|date=22. decembris, 2011|publisher=Delfi.lv|language=Latvian|accessdate=23. decembris, 2011}}</ref> 2012. gada pirmajā posmā Altenbergā, kas bija arī kā Eiropas čempionāts, M. Dukurs svinēja savu 14. uzvaru Pasaules kausa posmos, otro vietu ieņēma viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012012-brali_dukuri_vadiba_pec_pirma_brauciena_a|title=M.Dukurs kļūst par trīskārtēju Eiropas čempionu|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref> {{dat|2012|1|14||bez}} notikušajā Pasaules kausa posmā [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] M. Dukurs pirmoreiz 2011.—2012. gada sezonā neierindojās pirmajā trijniekā, taču ieņēma 6. vietu pēc pieļautās kļūdas otrajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012012-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_kenigze_otra|title=M.Dukurs kļūdās un paliek sestais, Tomasam septīta vieta|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Savukārt nākamajā posmā Sanktmoricā M. Dukurs guva savu 15. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/21012012-m_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_pirma_br|title=M.Dukurs triumfē Sanktmoricā, Tomass ceturtais|last=Gundars Zaburdajevs|date={{dat|2012|1|21||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|21||bez}}}}</ref> Uzvaru izcīnīja arī pirmspēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpisko spēļu sacensības. Divu braucienu kopsummā viņš sasniedza rezultātu 1:45,76 min.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/04022012-dukuram_pirma_vieta_vistlera|title=Dukuram pirmā vieta Vistlerā|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}}}</ref> Tā bija viņa pirmā uzvara Vistleras trasē notikušajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|title=Martins Dukurs pirmo reizi uzvar Vistlerā un praktiski nodrošina sev Pasaules kausu|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120206222315/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|archivedate={{dat|2012|02|06||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kalgari, Kanādā, viņš guva 17. uzvaru karjerā, otrās vietas ieguvēju A. Tretjakovu no Krievijas pārspējot par 0,68 sekundēm. Kopvērtējumā ar 1751 punktu M. Dukurs kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, otrajā vietā esošo vācieti [[Franks Rommels|Franku Rommelu]] apsteidzot par nepilniem 150 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10022012-martins_dukurs_klust_par_pasaules_kausa_i|title=Martins Dukurs kļūst par Pasaules kausa ieguvēju, Tomass - trešais|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs sezonas kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2011%20/%202012|title=World Cup 2011 / 2012 (Skeleton Men Rankings)|publisher=Fibt.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6BCF6MKtr?url=http://www.fibt.com/index.php?id=197|archivedate={{dat|2012|10|05||bez}}}}</ref> Viņš kļuva par otro skeletonistu Pasaules kausa vēsturē, kas kopvērtējumā izcīna trīs uzvaras pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/martins-dukurs-treso-gadu-pec-kartas-izcina-pasaules-kausu-13930704|title=Martins Dukurs trešo gadu pēc kārtas izcīna Pasaules kausu|last=BNS|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012. gada Pasaules čempionāts]] notika Leikpleisidā, ASV. Pirms sacensībām M. Dukurs guva nelielu kājas savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/dukurs-pirms-starta-pc-leikplesida-sasitis-kaju-13933402|title=Dukurs pirms starta PČ Leikplesidā sasitis kāju|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Jau pirmajā braucienā viņš izvirzījās vadībā ar 0,2 sekunžu lielu pārsvaru pār otro vietu (Franks Rommels).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25022012-m_dukurs_vadiba_pec_1_brauciena_tomass_tr|title=Pirmo dienu M.Dukurs noslēdz pārliecinošā vadībā, Tomasam 4. vieta|date={{dat|2012|2|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Turpmākajos braucienos šis pārsvars pieauga. M. Dukurs uzvarēja ar 3:37,09 minūtēm, sudraba medaļnieku, vācieti F. Rommelu apsteidzot jau vairāk nekā par divām sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|title=Martins Dukurs kļūst par divkārtējo pasaules čempionu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228233139/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|archivedate={{dat|2012|02|28||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs Pasaules čempionātā izcīnīja 5. vietu. M. Dukurs kļuva par pirmo skeletonistu, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējis Pasaules čempionātā un Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/26022012-m_dukuram_iespaidigs_parsvars_tomass_atsl|title=M.Dukurs kļūst par divkārtēju pasaules čempionu, Tomass piektais|date={{dat|2012|2|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Tāpat viņš kļuva tikai par otro skeletonistu, kas Pasaules čempionātā izcīnījis divas uzvaras pēc kārtas, kanādietis Raiens Devenports uzvarēja 1996. un 1997. gada Pasaules čempionātos. === 2012.—2013. gada sezona === 2012.—2013. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā Leikpleisidā uzvarētājs tika noteikts triju braucienu kopsummā. M. Dukurs uzvarēja, savukārt otrajā vietā ierindojās viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09112012-brali_dukuri_sak_sezonu_ar_dubultuzvaru_l|title=Brāļi Dukuri sezonu sāk ar dubultuzvaru Leikplesidā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|12||bez}}}}</ref> Šī bija viņa pirmā uzvara šajā trasē. {{dat||11|17||bez}} M. Dukurs izcīnīja uzvaru arī Pārksitijas trasē, kas bija viņa 19. uzvara Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17112012-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_parksiti|title=M. Dukurs uzvar arī Pārksitijā, Tomass ceturtais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|18||bez}}}}</ref> Nākamajā posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpiskās spēles, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25112012-vistlera_uzvar_rommels_dukuri_uz_pjedesta|title=Vistlerā uzvar Rommels, Dukuri uz pjedestāla|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|27||bez}}}}</ref> Šis bija otrais posms 2012. gadā, kurā M. Dukurs neizcīnīja pirmo vietu (kalendārā gada otrajā posmā Kēnigszē arī uzvaru guva vācietis [[Franks Rommels]]). {{dat||12|17||bez}} viņš svinēja savu 20. uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā, kad triumfēja Vinterbergas trasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/07122012-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_sesi|title=M.Dukuram trešā uzvara, Tomasam piektā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> Decembrī viņš tika izvirzīts kā pretendents uz [[Latvijas Gada balva sportā 2012|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists un kā populārākais sportists, tomēr abās nominācijās par uzvarētāju tika atzīts olimpiskais čempions [[BMX]] [[Māris Štrombergs]]. 2012. gadu M. Dukurs pabeidza ar uzvaru [[Laplaņa]]s trasē, nostiprinoties Pasaules kausa kopvērtējuma pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14122012-m_dukurs_pec_1_brauciena_pirmais_tomass_t|title=M. Dukurs pārliecinoši triumfē Laplaņā, Tomasam trešā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> 2013. gadu latvietis uzsāka ar uzvaru [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]], kas bija viņa piektā uzvara 2012.—2013. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/05012013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_al|title=M.Dukuram piektā uzvara sešos posmos, Tomasam 4.vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|6||bez}}}}</ref> Uzvara tika gūta arī [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]], divus posmus pirms Pasaules kausa sezonas nostiprinoties kopvērtējuma pirmajā vietā, tuvāko sekotāju (brāli [[Tomass Dukurs|Tomasu]]) apsteidzot par 198 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|title=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|13||bez}}}}</ref> 2013. gada 19. janvārī M. Dukurs guva 24. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos, uzvarēdams Īglsas posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts. M. Dukuram šis bija ceturtais Eiropas čempiontituls pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/19012013-pirmaja_brauciena_martinam_dukuram_trases|title=M.Dukurs triumfē Īglsā un Eiropas čempionātā, Tomasam - bronza|date={{dat|2013|1|19||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}</ref> 2012. gada februārī Sanktmoricā notikušajā Pasaules čempionātā viņam neizdevās aizstāvēt pasaules čempiona titulu, pirmoreiz karjerā Pasaules čempionātā izcīnot sudraba medaļu. Četru braucienu summā Dukurs par 0,03 sekundēm atpalika no krieva [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandra Tretjakova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/02022013-pec_tresa_brauciena_dukuri_augstak_nekapj|title=Martins Dukurs - vicečempions, līdz zeltam pietrūkst 0.03 sekundes|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|4||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējais posms tika aizvadīts jaunajā Soču trasē, kur 2014. gadā notiks ziemas olimpiskās spēles. M. Dukurs šeit svinēja uzvaru, ceturto sezonu pēc kārtas iegūstot Pasaules kausu ar kopvērtējumā savāktiem 2010 punktiem, kā arī izcīnot 100 000 [[eiro]] naudas balvu, kas tika piešķirti par uzvarām Kēnigszē, Īglsas un Soču trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_so|title=Martins Dukurs Sočos iegūst Pasaules kausu un 100 000 eiro|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Viņš ir pirmais skeletonists Pasaules kausa izcīņas vēsturē, kas uzvarējis četrās sezonās pēc kārtas, kā arī otrs visvairāk uzvaras Pasaules kausa sezonās izcīnījušais sportists — piecās sezonās ir uzvarējis austrietis Kristians Auers. Sezonas kopvērtējuma otrajā vietā ierindojās Martina brālis Tomass, šī ir pirmā abu brāļu dubultuzvara Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/dukuri-izcel-dzekpotu-dubultuzvara-pk-martins-cetrkartejs-kausa-ieguvejs-nopelniti-100-tukstosi.d?id=43062730|title=Dukuri izceļ 'džekpotu': dubultuzvara PK, Martins - četrkārtējs kausa ieguvējs, nopelnīti 100 tūkstoši|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Ar izcīnītiem četriem Pasaules kausa kopvērtējumiem pēc kārtas latvietis tika iekļauts [[Ginesa pasaules rekordi|Ginesa pasaules rekordu]] grāmatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012014-m_dukurs_ginesa_pasaules_rekordu_gramata|title=M.Dukurs iekļauts Ginesa pasaules rekordu gramatā|date={{dat|2014|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|6||bez}}}}</ref> === 2013.—2014. gada sezona === 2013.—2014. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta ar uzvaru Kalgari trasē {{dat|2013|11|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/30112013-m_dukurs_ari_olimpisko_sezonu_sak_ar_uzva|title=M.Dukurs arī olimpisko sezonu sāk ar uzvaru, Tomass ceturtais|date={{dat|2013|11|30||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|11|30||bez}}}}</ref> Otrajā posmā, kas notika Pārksitijas trasē {{dat|2013|12|6||bez}}, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06122013-m_dukuram_trases_rekords_un_vadiba_pec_pi|title=M.Dukuram neveiksmīgs otrais brauciens un otrā vieta Pārksitijā|date={{dat|2013|12|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|7||bez}}}}</ref> Šī bija pirmā reize 2013. gadā, kad Dukurs neuzvar Pasaules kausa izcīņas posmā. Sezonas trešajā posmā Leikpleisidā viņš ieņēma 8. vietu, kas ir pēdējo piecu sezonu sliktākais rezultāts latviešu sportistam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/13122013-brali_dukuri_pec_pirma_brauciena_arpus_tr|title=Tomass Dukurs trešais Leikplesidā, Martins tikai astotais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|21||bez}}}}</ref> 2013. gada decembrī trešo reizi karjerā tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2013|Latvijas gada labāko sportistu]]. 2014. gada pirmajā posmā Dukurs guva uzvaru Vinterbergas trasē, izcīnot 27 uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03012014-martins_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_1_|title=Brāļiem Dukuriem dubultuzvara Vinterbergā|date={{dat|2014|1|3||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|3||bez}}}}</ref> Uzvara tika izcīnīta arī nākamajā posmā Sanktmoricas trasē, pēc kuras latvietis atgriezās Pasaules kausa kopvērtējuma līdera statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10012014-brali_dukuri_sanktmorica_vadiba_pec_pirma|title=Dukuriem atkal dubultuzvara, Martins izvirzās kopvērtējuma vadībā|date={{dat|2014|1|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|10||bez}}}}</ref> Divas dienas pēc pirmās uzvaras Sanktmoricā šajā trasē tika izcīnīta arī otrā uzvara, trešo reizi pēc kārtas Martins kopā ar savu brāli Tomasu izcīnīja dubultuzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/dukuriem-dubultuzvara-tresajas-sacensibas-pec-kartas-14039604|title=Dukuriem dubultuzvara trešajās sacensībās pēc kārtas|date={{dat|2014|1|12||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|12||bez}}}}</ref> Sezonas priekšpēdējā posmā Īglsā, Austrijā, izcīnīja savu 30. uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012014-martins_dukurs_uzvar_pirmaja_brauciena_to|title=Martins Dukurs triumfē Īglsā, brālim trešā vieta|date={{dat|2014|1|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|18||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts, viņš uzvarēja, tādējādi piekto sezonu pēc kārtas triumfējot Pasaules kausa kopvērtējumā. Martins ir pirmais skeletonists, kas kopvērtējumā uzvar piecas sezonas pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25012014-dukuri_trijnieka_pec_pirma_brauciena_mart|title=Dukuriem dubultuzvara Eiropas čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Tāpat viņš otro sezonu pēc kārtas izcīnīja 100 000 eiro lielu naudas balvu, kas gan šoreiz tika dāvāta arī visu sešu braucienu uzvarētājam pēdējos trijos posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/martinam-dukuram-divi-uzvareti-braucieni-lidz-100-tukstosiem-eiro-un-titulam-14041396|title=Martinam Dukuram divi uzvarēti braucieni līdz 100 tūkstošiem eiro un titulam|date={{dat|2014|1|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Pirms {{oss|Z=2014|L=Ģ}} M. Dukurs britu laikraksta ''[[The Daily Telegraph]]'' vērtējumā tika iekļauts desmit potenciālo olimpisko spēļu zvaigžņu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/winter-olympics/picturegalleries/10619482/Sochi-2014-Winter-Olympics-The-top-10-potential-stars.html|title=Sochi 2014 Winter Olympics: The top 10 potential stars|publisher=''[[The Daily Telegraph]]''|accessdate={{dat|2014|2|13||bez}}}}</ref> Četru braucienu kopsummā latvietis otrajās olimpiskās spēles pēc kārtas izcīnīja sudraba medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/soci_2014/15022014-martins_dukurs_divkartejs_olimpiskais_vic|title=Martins Dukurs divkārtējs olimpiskais vicečempions!|last=Vētra|first=Andris|date={{dat|2014|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|2|15||bez}}}}</ref> piekāpjoties [[Krievija]]s sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]]. Ar divām sudraba medaļām Martins ir veiksmīgākais Latvijas sportists ziemas olimpiskajās spēlēs. 2017. gada 22. novembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma lēmumu par antidopinga kodeksa pārkāpumiem atņemt 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu Krievijas sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]],<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 Tretjakovam atņem Soču spēļu zeltu; Dukurs kļūst par olimpisko čempionu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171122232250/http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 |date={{dat|2017|11|22||bez}} }} DELFI Sports 2017. gada 22. novembrī</ref> kas nozīmētu M. Dukura kļūšanu par olimpisko čempionu. Tomēr {{dat|2018|2|1||bez}} [[Sporta arbitrāžas tiesa]]s attaisnoja Tretjakovu un atjaunoja viņa rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tas-cas.org/fileadmin/user_upload/Media_Release__decision_RUS_IOC_.pdf|title=The Court of Arbitration for Sport (CAS) delivers its decisions in the matter of 39 Russian athletes v/the IOC: 28 appeals upheld, 11 partially upheld|publisher=Court of Arbitration for Sport|accessdate=1 February 2018}}</ref> === 2014.—2015. gada sezona === Pēcolimpisko 2014.—2015. gada sezonu M. Dukurs uzsāka ar uzvarām trijos pirmajos Pasaules kausa posmos — Leikplesidā, Kalgari un Altenbergā. Nākamajā posmā Kēnigszē viņš izcīnīja 2. vietu, piekāpjoties tikai olimpiskajam čempionam Aleksandram Tretjakovam. Sezonu M. Dukurs turpināja ar vēl trim uzvarām (Saktmoricā, Laplaņā, Īglsā). Posms Laplaņā bija arī Eiropas čempionāts, kas nozīmēja, ka M. Dukurs sesto reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionu. Sliktās trases sagatavotības dēļ gan tika aizvadīts tikai viens brauciens. Pasaules kausa sezonu viņš noslēdza ar 2. vietu Sočos, arī šoreiz piekāpjoties Tretjakovam. Kopvērtējumā ar 1770 punktiem M. Dukurs 6. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2015|3|6||bez}} Vinterbergas trasē M. Dukurs trešo reizi karjerā kļuva par [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|pasaules čempionu]]. M. Dukurs 2014. gada nogalē ceturto reizi karjerā un otro gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2014|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/23122014-gada_labakie_sportisti_dukurs_un_grigorje|title=Gada labākie sportisti - Dukurs un Grigorjeva|last=Rubulis|first=Jānis|date={{dat|2014|12|23||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Tāpat ceturto reizi tika atzīts par gada sportistu "Sporta Avīzes" gada aptaujā. === 2015.—2016. gada sezona === 2014.—2015. gada Pasaules kausa sezonā M. Dukurs izcīnīja 7 uzvaras, neuzvarot vienīgi sezonas 7. posmā Sanktmoricā, kur viņš piekāpās [[Juns Sonbins|Junam Sonbinam]], iegūstot dalīto 2. vietu ar savu brāli Tomasu. Šis posms paralēli bija arī Eiropas čempionāts, tāpēc abi brāļi, piekāpjoties vienīgi Korejas sportistam, kļuva par Eiropas čempioniem, Martinam izcīnot 7. titulu pēc kārtas. 7. reizi pēc kārtas tika iegūts arī Pasaules kauss. {{dat|2016|02|19||bez}} M. Dukurs Īgslas trasē ceturto reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu, uzstādot labāko rezultātu katrā no braucieniem. Martins Dukurs 2015. gada nogalē piekto reizi karjerā un trešo gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2015|gada labāko sportistu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912|title=Latvijas labāko sportistu balvas iegūst Martins Dukurs un Laura Ikauniece-Admidiņa|date={{dat|2015|12|23||bez}}|website=olimpiade.lv|accessdate={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181130212641/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912}}</ref> === 2016.—2017. gada sezona === 2016.—2017. gada Pasaules kausa sezona M. Dukuram neiesākās veiksmīgi. Pēc 4. vietas Vistlerā un 5. vietas Leikplesidā, kur Martins piekāpās arī savam brālim Tomasam, viņš Altenbergā izcīnīja pirmo pjedestālu sezonā — 2. vietu, piekāpjoties vienīgi [[Kristofers Grothers|Kristoferam Grotheram]]. Sezonas 4. posmā, kas paralēli bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja pirmo uzvaru sezonā, 8. reizi pēc kārtas kļūstot par Eiropas čempionu. Sezona turpinājās veiksmīgi, uzvarot arī Pasaules kausa posmā Sanktmoricā, kam gan sekoja 6. vieta Kēnigszē. Turpinājumā gan tika izcīnīta uzvara Īglsā, kā arī Phjončhanā, un M. Dukurs 8. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2017|2|26||bez}} Kēnigszē M. Dukurs piekto reizi karjerā un trešo pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu. === 2017.—2018. gada sezona === 2017.—2018. gada Pasaules kausa sezonas 1. posmā Leikplesidā M. Dukurs izcīnīja uzvaru, kam sekoja 2. vieta Pārksitijā, piekāpjoties Junam Sonbinam. Sezonas 3. posms Vistlerā M. Dukuram bija diezgan neveiksmīgs, paliekot vienīgi 6. vietā. Turpinājumā sekoja 2. vieta Vinterbergā un uzvara posmā Īgslā, kas bija arī Eiropas čempionāts. Tam sekoja 5. vieta Altenbergā. Sezonas 7. posmā Sanktmoricā M. Dukurs sākotnēji ieguva 2. vietu, tomēr nedēļu pēc sacensībām saņēma diskvalifikāciju no šī posma par materiālu pārkāpumiem. Viņš pēc finiša esot nejauši nobraucis pa bremzēšanas gumijām, kuru atliekas bija salipušas uz sliecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/martins-dukurs-paliek-bez-pasaules-kausa|title=Martins Dukurs paliek bez devītā Pasaules kausa|date={{dat|2018|1|19||bez}}|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kēnigszē M. Dukurs ieguva 2. vietu. Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1440 punktiem viņs palika 4. vietā. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Phjončhanā M. Dukuram ne pārāk sekmīgi izdevās pirmais un pēdējais brauciens, kuros viņam bija 5. labākais rezultāts, un ar pārējos divos braucienos sasniegto otro labāko rezultātu nepietika, lai izcīnītu medaļu. M. Dukurs palika 4. vietā, 0,12 sekundes aiz bronzas medaļas. === 2018.—2019. gada sezona === [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019. gada Pasaules kausa]] 1. posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldā]] ieguva 2. vietu, piekāpjoties tikai krievu skeletonistam [[Ņikita Tregubovs|Ņikitam Tregubovam]]. Sezonas turpinājumā sekoja divas 7. vietas Vinterbergā un Altenbergā. Pasaules kausa sezonas vienīgo uzvaru izcīnīja Īglsas trasē Austrijā. Tas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, un Martins Dukurs desmito reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012019-martins_dukurs_desmito_gadu_pec_kartas_kl |title=Martins Dukurs desmito gadu pēc kārtas kļūst par Eiropas čempionu |date={{dat|2019|1|18||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamajā PK posmā Sanktmoricā M. Dukurs ierindojās 8. vietā. Sekoja divi pjedestāli Ziemeļamerikas trasēs — 2. vieta Leikplesidā un 3. vieta Kalgari. Tā kā iepriekš Kēnigszē trasē Vācijā sacensības tika atceltas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, Kalgari tika aizvadīti divi posmi. M. Dukurs Pasaules kausa sezonu noslēdza ar 4. vietu, sezonas kopvērtējumā ierindojoties 3. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/24022019-martins_dukurs_tresais_pec_pirma_braucien |title=T. Dukuram lielisks 2. brauciens un sezonas 1. medaļa, M. Dukurs trešais kopvērtējumā |date={{dat|2019|2|24||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada Pasaules čempionātā]] Vistleras trasē izcīnīja savu sesto pasaules čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/08032019-martins_dukurs_sesto_reizi_triumfe_pasaul |title=Martins Dukurs sesto reizi triumfē pasaules čempionātā |date={{dat|2019|3|8||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> === 2019.—2020. gada sezona === [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020. gada Pasaules kausa]] sezonu iesāka ar divām otrajām vietām Leikplesidas trasē. Vinterbergas posmā tika iegūta 4. vieta. 2019. gada decembrī M. Dukurs sesto reizi tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/martins-dukurs-un-sevastova-sanem-gada-labako-sportistu-balvas-stupelis-popularakais.a342187/ |title=Martins Dukurs un Sevastova saņem gada labāko sportistu balvas, Stupelis - populārākais |date={{dat|2019|12|19||bez}}|website=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Pasaules kausa sezonas turpinājumā 2020. gada janvārī Laplaņas trasē ieguva otro vietu, izvirzoties PK kopvērtējuma vadībā. Sezonas pirmo uzvaru izcīnīja Īglsā, šajā trasē tā bija desmitā uzvara pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17012020-martins_iglsa_tuvojas_pirmajai_uzvarai_se |title=10 no 10 - Martins Īglsā turpina nevainojami un svin pirmo uzvaru sezonā |date={{dat|2020|1|17||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamājā posmā Kēnigszē ierindojās 7. vietā, bet Sanktmoricas posmā atkal izcīnīja uzvaru. Pasaules kausa sezonas pēdējais posms notika Siguldā, tajā tika sadalītas arī Eiropas čempionāta medaļas. M. Dukurs tajā izcīnīja uzvaru, līdz ar to 11. reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu un devīto reizi uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022020-martinam_pirmaja_brauciena_trases_rekords |title=Dukuri mājās izceļ pilnu banku - dubultuzvara sacensībās un Martinam Pasaules kauss |date={{dat|2020|2|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2020. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ieguva 4. vietu, piekāpjoties trim Vācijas skeletonistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/28022020-pirms_pedeja_brauciena_martina_atstarpe_n |title=Martins noliek pasaules čempiona pilnvaras, Vācijai pirmais tituls 20 gadu laikā |date={{dat|2020|2|28||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|29||bez}}}}</ref> === 2021.—2022. gada sezona === 2022. gada 14. janvārī M. Dukurs 12. reizi uzvarēja Eiropas čempionātā, līdz ar to izcīnot arī savu 11. uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/skeletons/martins-dukurs-izcina-pasaules-kausu-skeletona-velreiz-uzvar-eiropas-cempionata-spilgtakie-mirkli.a438763/|title=Martins Dukurs izcīna Pasaules kausu skeletonā, vēlreiz uzvar Eiropas čempionātā. Spilgtākie mirkļi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-14|language=lv}}</ref> Savā piektajā olimpiskajā startā [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Pekinā M. Dukurs līdz pēdējam braucienam cīnījās par vietu uz goda pjedestāla, tomēr sacensību noslēgumā, ieņēma tikai 7. vietu. == Privātā dzīve == Martins Dukurs ir dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]. Brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists. Viņu tēvs [[Dainis Dukurs]] ir bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors un abu dēlu treneris, savukārt māte ir grāmatvede.<ref name="Burve-Rozīte" /> Bērnībā M. Dukurs nodarbojies ar [[volejbols|volejbolu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sporto.lv/node/3553|title= Pareizrakstība ledū|accessdate= {{dat|2011|7|14||bez}}|author= |date= |publisher= sporto.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100213053113/http://www.sporto.lv/node/3553|archivedate= {{dat|2010|02|13||bez}}}}</ref> M. Dukurs dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. Izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā,<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts">{{Sporta Avīze|last= Jurisons|first= Ingmārs|date= {{dat|2010|2|9||bez}}|title= Pašiem savs galvenais favorīts|volume= 6|issue= 731|pages= 12.—13}}</ref> [[Siguldas valsts ģimnāzija|Siguldas valsts ģimnāzijā]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]],<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts" /> ko absolvējis ar bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="Sudraba braucējs" /> Kopā ar brāli darbojies autobiznesā.<ref name="Burve-Rozīte" /> M. Dukura dzīvesbiedre Jana Krūmiņa ir absolvējusi [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu "Turība"]], strādā auto mārketingā, aizraujas ar mākslu.<ref name="Burve-Rozīte" /> Ģimene audzina divas meitas, kas dzimušas 2012. un 2015. gadā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 Skeletonistam Martinam Dukuram vēl viena meita!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150117061310/http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 |date={{dat|2015|01|17||bez}} }} apollo.lv</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| {{oss|Z=2006}} ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 58,79 (10) | 58,60 (5) | — | — | 1:57,39 (+1,51) | 7 |- ! align="left"| {{oss|Z=2010}} ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vankūvera]] | 52,32 (1) | 52,59 (2) | 52,28 (2) | 52,61 (2) | 3:29,80 (+0,07) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2014}} ! align="left"| {{flaga|Krievija}} [[Soči]] | 56,18 (2) | 56,37 (2) | 56,26 (1) | 56,29 (2) | 3:45,10 (+0,81) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2018}} ! align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | 50,85 (5) | 50,38 (2) | 50,32 (2) | 50,76 (5) | 3:22,31 (+1,76) ! 4 |- |'''[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]''' |{{flaga|China}} '''[[Pekina]]''' |1:00,62 (6) |1:00,62 (3) |1:00,40 (4) |1:01,12 (13) |4:02,76 (+1,75) |7 |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,61 (13) | 1:09,79 (2) | 1:09,56 (9) | 1:09,65 (13) | 4:39,61 (+3,35) | 6 |- ! align="left"| [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|2008]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 59,18 (10) | 58,73 (1) | 58,93 (6) | 59,36 (8) | 3:56,20 (+1,49) | 5 |- ! align="left"| [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 56,69 (9) | 55,70 (11) | 55,29 (5) | — | 2:47,68 (+1,10) | 11 |- ! align="left"| [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 51,18 (1) | 50,67 (1) | 50,94 (1) | 50,91 (1) | 3:23,70 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 53,77 (1) | 54,37 (1) | 54,34 (1) | 54,61 (1) | 3:37,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|2013]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,87 (2) | 1:07,99 (2) | 1:08,72 (3) | 1:07,80 (1) | 4:32,38 (+0,03) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 55,94 (1) | 56,10 (2) | 55,51 (1) | 55,68 (1) | 3:43,23 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]] ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,14 (1) | 52,50 (1) | 52,11 (1) | 52,09 (1) | 3:28,84 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,99 (1) | 50,96 (1) | 50,60 (4) | 50,93 (4) | 3:23,48 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019]] ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]] | 52,15 (1) | 51,91 (1) | 51,92 (1) | 52,13 (1) | 3:28,11 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2020. gada IBSF pasaules čempionāts|2020]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 56,30 (4) | 56,25 (4) | 56,77 (6) | 56,06 (2) | 3:45,38 (+0,57) ! 4 |- ! align="left"| [[2021. gada IBSF pasaules čempionāts|2021]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,43 (11) | 57,70 (17) | 57,65 (16) | 57,91 (17) | 3:50,69 (+4.38) ! 16 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| 2005 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 1:00,16 (13) | 1:01.03 (10) | 2:01.19 (+2.25) | 10 |- ! align="left"| 2006 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,31 (7) | 1:09,82 (6) | 2:20,13 (+1,33) | 8 |- ! align="left"| 2007 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 48,09 (3) | 48,34 (7) | 1:36,43 (+0,30) | 4 |- ! align="left"| 2008 ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Čezāna]] | 57,98 (4) | 58,38 (5) | 1:56,36 (+1,08) | 5 |- ! align="left"| 2009 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:08,97 (7) | 1:09,51 (11) | 2:18,48 (+ 2.71) | 11 |- ! align="left"| 2010 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,17 (1) | 52,97 (1) | 1:46,14 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2011 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 57,48 (1) | 57,93 (1) | 1:55,41 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2012 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,18 (1) | 56,97 (1) | 1:54,15 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2013 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,68 (1) | 52,45 (1) | 1:45,13 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2014 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,66 (1) | 50,17 (1) | 1:40,83 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2015 ! align="left"| {{flaga|Francija}} [[Laplaņa]] | 59,77 (1) | — | 59,77 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2016 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:09,28 (1) | 1:09,05 (2) | 2:18,33 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2017 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,14 (1) | 55,90 (2) | 1:52.04 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2018 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,15 (1) | 52,88 (1) | 1:46,03 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2019 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,02 (1) | 53,15 (2) | 1:46,17 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2020 ! align="left"| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]] | 50,15 (1) | 49,94 (1) | 1:40,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2021 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,46 (3) | 56,07 (1) | 1:52,53 (+0.17) ! {{medal-bg|silver}}| 2 |- ! align="left"| 2022 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,01 (1) | 1:07,38 (1) | 2:14,39 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |} === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sezona ! 1. posms ! 2. posms ! 3. posms ! 4. posms ! 5. posms ! 6. posms ! 7. posms ! 8. posms ! 9. posms ! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}} ! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}} |- ! align="left"| 2004.—2005. | Vinterberga<br><small>37</small> | Altenberga<br><small>20</small> | Īglsa<br><small>—</small> | Sigulda<br><small>14</small> | Čezāna<br><small>10</small> | Sanktmorica<br><small>19</small> | Leikplesida<br><small>13</small> | | ! 19 ! 139 |- ! align="left"| 2005.—2006. | Kalgari<br><small>26</small> | Leikplesida<br><small>10</small> | Īglsa<br><small>20</small> | Sigulda<br><small>20</small> | Kēnigszē<br><small>16</small> | Sanktmorica<br><small>14</small> | Altenberga<br><small>19</small> | | ! 20 ! 151 |- ! align="left"| 2006.—2007. | Kalgari<br><small>18</small> | Pārksitija<br><small>23</small> | Leikplesida<br><small>24</small> | Nagano<br><small>15</small> | Īglsa<br><small>9</small> | Čezāna<br><small>—</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>5</small> | ! 12 ! 255 |- ! align="left"| 2007.—2008. | Kalgari<br><small>7</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | Leikplesida<br><small>4</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Sanktmorica<br><small>6</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | ! 5 ! 1369 |- ! align="left"| 2008.—2009. | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Īglsa<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>4</small> | Sanktmorica<br><small>17</small> | Vistlera<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | ! 6 ! 1282 |- ! align="left"| [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Leikplesida<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Čezāna<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica<br><small>3</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1694 |- ! align="left"| [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]] | Vistlera<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Pārksitija<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Čezāna<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1719 |- ! align="left"| [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1751 |- ! align="left"| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Vistlera<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Soči<br><small>1</small> ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 2010 |- ! align="left"| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Pārksitija<br><small>2</small> | Leikplesida<br><small>8</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1720 |- ! align="left"| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Kēnigszē<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Soči<br><small>2</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1770 |- ! align="left"| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Sanktmorica<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1785 |- ! align="left"| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]] | Vistlera<br><small>4</small> | Leikplesida<br><small>5</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Phjončhana<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1662 |- ! align="left"| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss skeletonā|2017.—2018.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Pārksitija<br><small>2</small> | Vistlera<br><small>6</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | Sanktmorica<br><small>Diskvalificēts</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Kēnigszē<br><small>2</small> | ! 4 ! 1440 |- ! align="left"| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>7</small> | Altenberga<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Sanktmorica<br><small>8</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Kalgari<br><small>3</small> | Kalgari<br><small>4</small> | ! {{medal-bg|bronza}}|3 ! {{medal-bg|bronza}}|1533 |- ! align="left"| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>4</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Laplaņa<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1665 |- ! align="left"| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]] | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda2<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sanktmorica<br><small>2</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | Īglsa3<br /><small>—</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1456 |- ! align="left"| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Īglsa1<br><small>2</small> | Īglsa2<br /><small>11</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Altenberga<br><small>3</small> | Vinterberga1<br /><small>4</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Altenberga2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br /><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Vinterberga2<br /><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Santktmorica<br /><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1623 |} === Uzvaras Pasaules kausa posmos === {| class="wikitable" |- ! {{piezīme|Nr.|Numurs}} ! Datums ! Trase |- | align="center"| '''1.''' | {{dat|2008|2|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''2.''' | {{dat|2009|11|14|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''3.''' | {{dat|2009|12|11|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''4.''' | {{dat|2010|1|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''5.''' | {{dat|2010|1|23|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''6.''' | {{dat|2010|12|2|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''7.''' | {{dat|2011|1|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''8.''' | {{dat|2011|1|23|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''9.''' | {{dat|2011|1|28|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''10.''' | {{dat|2011|2|4|N|bez}} || {{flaga|Itālija}} Čezāna |- | align="center"| '''11.''' | {{dat|2011|12|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''12.''' | {{dat|2011|12|9|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''13.''' | {{dat|2011|12|16|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''14.''' | {{dat|2012|1|6|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''15.''' | {{dat|2012|1|21|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''16.''' | {{dat|2012|2|4|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''17.''' | {{dat|2012|2|10|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''18.''' | {{dat|2012|11|9|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''19.''' | {{dat|2012|11|17|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''20.''' | {{dat|2012|12|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''21.''' | {{dat|2012|12|14|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''22.''' | {{dat|2013|1|5|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''23.''' | {{dat|2013|1|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''24.''' | {{dat|2013|1|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''25.''' | {{dat|2013|2|15|N|bez}} || {{flaga|Krievija}} Soči |- | align="center"| '''26.''' | {{dat|2013|11|30|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''27.''' | {{dat|2014|1|3|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''28.''' | {{dat|2014|1|10|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''29.''' | {{dat|2014|1|12|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''30.''' | {{dat|2014|1|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''31.''' | {{dat|2014|1|25|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''32.''' | {{dat|2014|12|12|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''33.''' | {{dat|2014|12|19|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''34.''' | {{dat|2015|1|10|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''35.''' | {{dat|2015|1|23|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''36.''' | {{dat|2015|1|30|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''37.''' | {{dat|2015|2|7|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''38.''' | {{dat|2015|11|28|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''39.''' | {{dat|2015|12|4|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''40.''' | {{dat|2015|12|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''41.''' | {{dat|2016|01|09|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''42.''' | {{dat|2016|01|16|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''43.''' | {{dat|2016|01|23|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''44.''' | {{dat|2016|02|27|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''45.''' | {{dat|2017|01|14|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''46.''' | {{dat|2017|01|20|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''47.''' | {{dat|2017|02|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''48.''' | {{dat|2017|03|17|N|bez}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} Phjončhana |- | align="center"| '''49.''' | {{dat|2017|11|10|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''50.''' | {{dat|2017|12|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''51.''' | {{dat|2019|01|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''52.''' | {{dat|2020|01|17|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''53.''' | {{dat|2020|01|31|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''54.''' | {{dat|2020|02|15|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''55.''' | {{dat|2020|11|20|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''56.''' | {{dat|2020|11|27|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''57.''' | {{dat|2020|12|11|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''58.''' | {{dat|2020|12|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''59.''' | {{dat|2021|12|17|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''60.''' | {{dat|2022|1|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''61.''' | {{dat|2022|1|14|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |} == Sasniegumi un apbalvojumi == === Starptautiskie tituli === * Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs — 11 reizes ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]]) * Eiropas čempionāts — 12 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * [[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] — 6 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * Olimpiskās spēles — 2 sudraba medaļas. === Apbalvojumi === * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada populārākais sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em |refs= <ref name="Sudraba braucējs">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}}</ref> <ref name="Burve-Rozīte">{{Laikraksta atsauce|last=Burve-Rozīte|first=Anda|date={{dat|2012|3|9||bez}}|title=Bez tā gredzena pirkstā|journal=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|volume=13|issue=103|pages=40.—43. lpp|url=http://www.irir.lv/2012/3/28/bez-ta-gredzena-pirksta}}</ref> }} == Papildu literatūra == * [https://web.archive.org/web/20160313025830/http://latvijaslaudis.lv/users/dukuri Martina un Tomasa Dukuru "Latvijas ļaudis" profils] === Intervijas === * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/26112009-m_dukurs_par_kopvertejumu_nesaspringstu|title= M. Dukurs: "Par kopvērtējumu nesaspringstu"|accessdate= {{dat|2010|03|4||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2009|11|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/21022010-martins_dukurs_so_medalu_veltu_tevam|title= Martins Dukurs: "Šo medaļu veltu tēvam"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= |date= {{dat|2010|02|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_dukurs_sobrid_ir_dalitas_jutas|title= Martins Dukurs: "Nav pamata nokārt galvu"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_viss_izskirsies_rit|title= Martins Dukurs: "Viss izšķirsies rīt"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|19||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/31102010-m_dukurs_ja_vaciesi_uzlabos_startu_ar_mum|title= M. Dukurs: "Ja vācieši uzlabos startu, ar mums būs cauri"|accessdate= {{dat|2010|1|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|10|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}} == Ārējās saites == {{Commons category|Martins Dukurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928060537/http://www.skeletonsport.com/athletes/?ContactID=69 ''Skeletonsport'' profils] {{en ikona}} * [http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=28 LOV profils]{{Novecojusi saite}} * [http://sports.yahoo.com/olympics/vancouver/LAT/Martins+Dukurs/1015161 ''Yahoo Sports'' profils] {{en ikona}} * {{tviteris|MartinsDukurs}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] | pirms = [[Jānis Miņins]]<br>Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Kristaps Porziņģis]]<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2010—2011<br>2013—2014<br>2019 | pirms = Jāņa Miņina četrinieks<br>Māris Štrombergs<br>Oskars Melbārdis/[[Jānis Strenga]] | pēc = Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] un komanda<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = Skeletona PK kopvērtējuma uzvarētājs | periods = [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009./2010.]]—[[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016./2017.]]<br>[[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019./2020.]]—[[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021./2022.]] | pirms = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Tretjakovs]]<br>{{flaga|Krievija}} Aleksandrs Tretjakovs | pēc = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Juns Sonbins]]<br>— }} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2006 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukurs, Martins}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas skeletonisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki skeletonā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] gpfa9z2q1q32x3osykihfhxo4loax6d 3669909 3669908 2022-08-13T17:42:46Z Edgars2007 9590 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Sportista infokaste | vārds = Martins Dukurs | piktogramma_1 = Skeleton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Skeletons | attēls = 2020-02-28 Medal Ceremony Men's Skeleton (Bobsleigh & Skeleton World Championships Altenberg 2020) by Sandro Halank–050.jpg | att_izm = | paraksts = Martins Dukurs 2020. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|31}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērv|cm=179}} | svars = {{mērv|kg=75}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Siguldas 1. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] <!------ Profesionālā informācija ------>| pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Skeletons]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2022 | treneris = [[Dainis Dukurs]] | bij_treneri = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = 2000 | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = 61 | pk_pjedestāli = 90 | pk_tituli = 11 ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2010]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2011]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2012]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2013]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2014]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2015]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2016]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2017]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2020]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2021]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2022]]) | dist_tituli = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 4 ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}} {{OSS|Z=2022}}) | os_medaļas = 2 sudrabi | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = FIBT pasaules čempionāts | pč_dalība = 12 | pč_medaļas = 6 zelti, 1 sudrabs | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * 6× [[Latvijas gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] ([[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]]) | slavz = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|1|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2010|teksts=Vankūvera 2010}}}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}}} {{MedalCompetition|[[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|Leikpleisida 2012]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|Vinterberga 2015]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|Īglsa 2016]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2017]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|Vistlera 2019]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|Sanktmorica 2013]]}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts}} {{MedalGold2|Īglsa 2010}} {{MedalGold2|Vinterberga 2011}} {{MedalGold2|Altenberga 2012}} {{MedalGold2|Īglsa 2013}} {{MedalGold2|Kēnigszē 2014}} {{MedalGold2|Laplaņa 2015}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2016}} {{MedalGold2|Vinterberga 2017}} {{MedalGold2|Īglsa 2018}} {{MedalGold2|Īglsa 2019}} {{MedalGold2|Sigulda 2020}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2022}} {{MedalSilver2|Vinterberga 2021}} }} '''Martins Dukurs''' (dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[skeletons|skeletonists]]. Divu [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] ieguvējs ({{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}), vienpadsmitkārtējs [[Pasaules kauss skeletonā|pasaules kausa]] izcīņas sezonas kopvērtējuma uzvarētājs, kā arī seškārtējs [[FIBT pasaules čempionāts|pasaules]] ([[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]], [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]], [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]], [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]], [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]], [[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|2019]]) un divpadsmitkārtējs<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Martins 12. reizi karjerā kļūst par Eiropas čempionu, triumfējot arī kopvērtējumā | url = https://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012022-martins_eiropas_cempionata_pec_pirma_brau | website =[[sportacentrs.com]]}}</ref> Eiropas čempions. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs M. Dukuram ir piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]]. Ar skeletonu nodarbojās kopš 1998. gada, [[Latvijas Olimpiskā vienība|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā — no 2004. gada. Startējis piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}}, {{OSS|Z=2022}}), 2006. gadā [[Turīna|Turīnā]] izcīnīja 7. vietu, 2010. gadā [[Vankūvera|Vankūverā]] un 2014. gadā [[Soči|Sočos]] — sudraba medaļu. Viņš ir viens no panākumiem bagātākajiem [[Latvija Olimpiskajās spēlēs|Latvijas sportistiem]] ziemas olimpiskajās spēlēs. 2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā. Martins Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Šo panākumu viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad pirmo reizi kļuva arī par Pasaules čempionu, un nākamajās sešās sezonās. Vienpadsmit uzvaras skeletona Pasaules kausa kopvērtējumā ir sacensību rekords. 2022. gada augustā 38 gadu vecumā Dukurs paziņoja par sportista karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7583459/skeletona-legenda-martins-dukurs-liek-punktu-karjerai|title=Skeletona leģenda Martins Dukurs liek punktu karjerai|website=Ziemas sports|access-date=2022-08-13|date=2022-08-12|language=lv}}</ref> Viņa brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists, bet abu treneris ir viņu tēvs [[Dainis Dukurs]]. Absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]]. Dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. == Karjera == === Karjeras sākums === M. Dukurs ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada.<ref name="Sudraba braucējs" /> 2000. gada 1. decembrī [[Vinterberga|Vinterbergā]] debitēja Pasaules kausa izcīņas posmā ar izcīnītu 34. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|title=Latvijas bobsleja un skeletona federācija &#124; Bobslejs.lv|website=www.bobslejs.lv|access-date={{dat|2015|02|04||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123163738/http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> 2001.—2002. gada sezonā M. Dukurs startēja Eiropas kausā. 2003. gada Pasaules čempionātā junioriem viņš izcīnīja 11. vietu un 2004. gada čempionātā — 26. vietu. 2004. gadā iekļuva [[LOV|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā. Pasaules kausā M. Dukurs turpināja piedalīties {{dat|2004|11|26||bez}} Vinterbergā ar izcīnītu 37. vietu. Vēl 2004.—2005. gada sezonā viņš piedalījās piecos posmos. [[Leikplesida]]s trasē tika sasniegta 13. vieta, kas tajā sezonā bija labākais M. Dukura uzstādītais rezultāts. Kopvērtējumā viņš ar izcīnītiem 139 punktiem ierindojās 19. vietā. === 2005.—2009. gads === 2005.—2006. gada sezonā labāko vietu M. Dukurs izcīnīja Leikpleisidā (10. vieta). Vēl Martins izcīnīja 14., 16., divas 20. un 26. vietu atsevišķos kausa izcīņas posmos. 2006. gada Eiropas čempionātā viņš finišēja 8. vietā. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Turīnā M. Dukurs izcīnīja augsto 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|title= 2006. gada ziemas olimpisko spēļu rezultāti skeletonā vīriešiem|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110722181244/http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|archivedate= {{dat|2011|07|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tas bija viens no 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem. 2006.—2007. gada sezonas piektajā posmā Īglsā otro reizi karjerā iekļuva Pasaules kausa posma pirmajā desmitniekā (pirmā reize — 2006. gada olimpiskajās spēlēs). Viņš izcīnīja 9. vietu. Nākamajā posmā Sanktmoricā tika izcīnīta 6. vieta, savukārt 2007. gada 16. februārī Pasaules kausa posmā Vinterbergā M. Dukurs pirmoreiz karjerā kādā no Pasaules kausa posmiem kāpa uz goda pjedestāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39071-martins-dukurs-karjeras-pirmais-pjedestals|title= Martins Dukurs: karjeras pirmais pjedestāls!|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= Andris Rupais|date= {{dat|2007|2|16||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] viņš izcīnīja 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39060-martins_dukurs_pasaules_cempionata_izcina_sesto_vietu|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā izcīna sesto vietu|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2007|1|27||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa pēdējā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja 5. vietu posma kopvērtējumā, savukārt Eiropas čempionātā tika ieņemta 4. vieta. Sezonas kopvērtējumā M. Dukurs ierindojās 12. vietā ar 88 izcīnītiem punktiem. 2007.—2008. gada sezonā M. Dukurs vienīgi divos sezonas posmos (Pārksitijā un Kēnigszē) neiekļuva pirmajā desmitniekā. Sezonas priekšpēdējā posmā 8. februārī Vinterbergā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos. [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionātā]] [[Altenberga|Altenbergā]] tika ieņemta 5. vieta. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs pirmoreiz karjerā iekļuva pirmajā desmitniekā, ar 1369 punktiem ierindojoties 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2007%20/%202008|title= World Cup 2007 / 2008|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonā sportists ne reizi neuzvarēja, taču trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla. Altenbergas posmā tika izcīnīta otrā vieta, savukārt Vinterbergā un Īglsā — trešā vieta. [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009. gada Pasaules čempionātā]] Leikpleisidā M. Dukurs ierindojās 11. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39054-pc_skeletona_uzvar_steli_martins_dukurs_11vieta|title= PČ skeletonā uzvar Štēli; Martins Dukurs 11.vietā|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/life/articles/150604|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā vienpadsmitais|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> savukārt Eiropas čempionātā — 13. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39078-martins_dukurs_eiropas_cempionata_skeletona_ienem_13vietu |title=Martins Dukurs Eiropas čempionātā skeletonā ieņem 13.vietu |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1282 punktiem M. Dukurs ierindojās 6. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2008%20/%202009|title= World Cup 2008 / 2009|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> === 2009.—2010. gada sezona === [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010. gada Pasaules kausa sezonu]] M. Dukurs iesāka veiksmīgi, izcīnot savu otro uzvaru Pasaules kausa posmos [[Pārksitija|Pārksitijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://skatiens.lv/forums/zinas/13112009-martins_dukurs_uzvar_pasaules_kausa_pirma|title= Martins Dukurs uzvar Pasaules kausa pirmajā posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Kristīne Šube|date= {{dat|2009|11|13|N|bez}}|publisher= skatiens.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39056-martins_dukurs_triumfe_pirmaja_pk_posma_parksitija|title= Martins Dukurs triumfē pirmajā PK posmā Pārksitijā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Nākamajā posmā [[Leikpleisida|Leikpleisidā]] viņš ierindojās 3. vietā. 2009. gada decembrī notikušajos posmos Eiropā M. Dukurs startēja ar atšķirīgām sekmēm — [[Čezāna|Čezānā]] tika izcīnīta 2. vieta, [[Vinterberga|Vinterbergā]] otro reizi karjerā guva uzvaru, savukārt [[Altenberga|Altenbergā]] latvietis vienīgo reizi karjerā neiekļuva pirmajā trijniekā. Atlikušajos trīs Pasaules kausa posmos 2010. gadā M. Dukurs izcīnīja divas uzvaras ([[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]] un [[Īglsa]]) un ieņēma trešo vietu [[Sanktmorica|Sanktmoricā]]. Sanktmoricas posma rezultāti tika noteikti pēc viena brauciena aizvadīšanas, jo otrais tika atcelts. Savukārt Īglsas posms bija arī kā Eiropas čempionāts, kurā M. Dukurs arī svinēja uzvaru. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs ar 1694 punktiem izcīnīja uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/23012010-m_dukurs_eiropas_cempions_un_pasaules_kau|title= M.Dukurs - Eiropas čempions un Pasaules kausa ieguvējs|accessdate= {{dat|2010|02|13}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|01|23}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> tādējādi viņš ir pirmais neatkarīgās Latvijas sportists, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=35862429 |title=Gada izcilnieki Latvijas sportā |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> === 2010. gada olimpiskās spēles === [[Attēls:Martins Dukurs 2010 Vancouver.jpg|thumb|170px|left|Martins Dukurs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] {{Quote box2 |quote = Sports nav tikai lieli muskuļi vai spēcīgs, ātrs ieskrējiens. olimpiskajās spēlēs man savs potenciāls jāparāda četrās minūtēs. Tas ir grūtākais: četru gadu darbs četrās minūtēs, četros nobraucienos. [..] Tā ir galva, kas sportā pelna naudu, esmu pārliecināts.<ref name="Burve-Rozīte" /> |source = Martins Dukurs par startu 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs |quoted = true |bgcolor = #F1F3B4 |salign = right |align = right |width = 21.5% |border = 1px |fontsize = 90% }} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada olimpiskajās spēlēs]] M. Dukurs bija [[Latvijas karognesēju olimpiskajās spēlēs uzskaitījums|Latvijas karognesējs]] atklāšanas ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/11022010-latvijas_karognesejs_vankuvera_m_dukurs|title= Latvijas karognesējs Vankūverā - M. Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|title= Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesīs Martins Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= |date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100215034708/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|archivedate= {{dat|2010|02|15||bez}}}}</ref> Pirms sacensību sākuma laikraksta ''Calgary Herald'' skatījumā viņš bija viens no desmit 2010. gada olimpisko spēļu favorītiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/10022010-dukurs_starp_desmit_olimpiades_favoritiem|title= Dukurs starp desmit olimpiādes favorītiem|accessdate= {{dat|2010|02|12}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|02|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> [[Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|Pirmajā braucienā]] M. Dukurs startēja pirmais (pirmajā braucienā sportisti startē Pasaules kausa kopvērtējuma kārtībā). Pirmajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu un tuvāko konkurentu [[Kanāda]]s sportistu [[Džons Montgomerijs|Džonu Montgomeriju]] apsteidza par 0,28 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_1_vieta_tomass_astotais|title= Martins - līderis, Tomass - astotais|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrajā braucienā M. Dukurs startēja kā 20., uzrādīja otro rezultātu un pārsvars par otrā vietā esošo Dž. Montgomeriju nedaudz samazinājās līdz 0,26 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_labakais_pirmaja_diena|title= Martins Dukurs labākais pirmajā dienā|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pārējie divi braucieni norisinājās nākamajā sacensību dienā. 3. braucienā M. Dukurs startēja pirmais un atkal nedaudz zaudēja Dž. Montgomerijam, kurš vēl joprojām bija otrajā vietā, bet pārsvars saruka līdz 0,18 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_joprojam_lideris_tomass_jau_cetur|title= Martins joprojām līderis, Tomass - jau ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Ceturtajā, pēdējā, sacensību braucienā M. Dukurs startēja kā pēdējais un, parādot otro labāko laiku, viņš zaudēja pirmo pozīciju, līdz ar to ieguva olimpisko spēļu sudraba medaļu, zaudējot vienīgi Dž. Montgomerijam 0,07 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martinam_sudrabs_tomass_pirmais_liekais|title= Martinam sudrabs, Tomass - ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|title= Arī Martins Dukurs kļūst par Vankūveras olimpisko vicečempionu|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110209125204/http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|archivedate= {{dat|2011|02|09||bez}}}}</ref> Šī bija trešā medaļa neatkarīgajai Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs, otrā šajās spēlēs un pirmā medaļa Latvijai skeletonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/304899-martins_dukurs_izcina_latvijai_otro_sudraba_medalu_vankuvera|title= Martins Dukurs izcīna Latvijai otro sudraba medaļu Vankūverā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[TvNet]]}}</ref> Par izcīnīto sudraba medaļu M. Dukurs {{dat|2010|3|18||bez}} saņēma 50 000 [[lats|latu]] prēmiju no [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]], bet viņa tēvs un treneris Dainis Dukurs — 23 500 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/18032010-dukuram_premija_50_tuktsosi_latu_siciem_p|title= Dukuram prēmijā 50 tūkstoši latu, Šiciem pa 37,5 tūkstošiem|accessdate= {{dat|2010|03|19}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|03|18}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada aprīlī viņam tika piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/olimpiskasvestis/olimpiskajiem-medalniekiem-un-starkovam-pieskirts-triju-zvaigznu-ordenis-znarokam-ne|title= Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam - nē|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= |publisher= ''Diena''}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/326925-siciem_dukuram_starkovam_pieskirts_triju_zvaigznu_ordenis|title= Šiciem, Dukuram, Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/14042010-starkovam_triju_zvaigznu_ordenis|title= Starkovam un olimpiskajiem medaļniekiem - Triju Zvaigžņu ordeņi|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada pavasarī M. Dukurs iesaistījās vairākās sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā pasniedza sporta stundas skolās akcijas "Slaveni sportisti skolās" ietvaros<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|title= Martins Dukurs labprāt tēlo skolotāju|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|3|10|N|bez}}|publisher= Mango.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100513173006/http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|archivedate= {{dat|2010|05|13||bez}}}} {{en ikona}}</ref> un iestādīja [[apse|sudrabapsi]] Olimpiešu alejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja&news_id=20921|title= Olimpiskie medaļnieki brāļi Šici un Martins Dukurs stādīs kokus Olimpiešu alejā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|5|7|N|bez}}|publisher= Kas Jauns?|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194033/http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja%26news_id%3D20921|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> === 2010.—2011. gada sezona === [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011. gada Pasaules kausa]] sezonas pirmais posms norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]], [[Kanāda|Kanādā]], {{dat|2010|11|26||bez}}, kurā izcīnīja sudraba medaļu [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Posmā uzvaru svinēja kanādietis [[Džons Montgomerijs]], taču M. Dukurs palika 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Whistler 26 November 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093510/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/27112010-uzvar_montgomerijs_martins_dukurs_paliek_|title= Uzvar Montgomerijs, Martins Dukurs kļūdās un paliek piektais|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Gatis Liepiņš|date= {{dat|2010|11|27|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrais posms notika Kalgari trasē, Kanādā, {{dat||2|2||bez}}. Šajā posmā viņš guva savu pirmo uzvaru sezonā un sesto uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/jaunumi/03122010-martins_dukurs_uzvar_pk_posma_kalgari|title= Martins Dukurs uzvar PK posmā Kalgari|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|3|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Calgary 2 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093533/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc uzvaras Kalgari posmā viņš kopvērtējumā ierindojās 3. vietā. Pasaules kausa izcīņas trešajā posmā Pārksitijā, ASV, kas norisinājās nedēļu pēc posma Kalgari, viņš ierindojās trešajā vietā, uzvaru posmā svinēja 2010. gada olimpisko spēļu bronzas laureāts krievs [[Aleksandrs Tretjakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/09122010-m_dukurs_tresais_parksitija_satriecosa_uz|title= M. Dukurs trešais Pārksitijā, satriecoša uzvara Tretjakovam|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|9|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Park City 9 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093558/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/357385-martinam_dukuram_3vieta_pasaules_kausa_posma|title= Martinam Dukuram 3.vieta pasaules kausa posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa izcīņas ceturtajā posmā Leikpleisidā, ASV, viņš vienīgo reizi sezonā ierindojās otrajā vietā, līdz šai izcīnītajai vietai tas bija M. Dukura otrs labākais sasniegums sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/17122010-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_t_dukurs|title= M. Dukurs otrais Leikplesidā un kļūst par līderi kopvērtējumā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|17|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Lake Placid 17 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093815/http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/358562-m_dukurs_izcina_otro_vietu_pk_posma_leikpleisida|title= M. Dukurs izcīna otro vietu PK posmā Leikpleisidā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pēc izcīnītās otrās vietas viņš kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma līderi. {{dat|2010|12|2||bez}} M. Dukurs tika nominēts [[Latvijas Gada balva sportā 2010|Latvijas Gada balvai sportā]] nominācijā "Labākais Latvijas sportists".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/356405-zinami_latvijas_gada_balvas_sporta_2010_nominanti|title= Zināmi "Latvijas Gada balvas sportā 2010" nominanti|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> {{dat|2010|12|23||bez}} M. Dukurs tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010. gada]] labāko, populārāko Latvijas sportistu un kopā ar brāli Tomasu saņēma [[LTV7]] speciālbalvu par atsaucīgumu un atvērtību televīzijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/citi/23122010-latvijas_gada_sportisti_m_dukurs_un_radev|title= Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|title= Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Ilze Āķe-Vīksne|date= {{dat|2010|12|24|N|bez}}|publisher= [[LOK|olimpiade.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20121010033916/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|archivedate= {{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref> 2011. gada pirmajā posmā Īglsā, kur 2009.—2010. gada sezonā notika Eiropas čempionāts (uzvaru svinēja M. Dukurs), latviešu skeletonists svinēja uzvaru, otrās vietas ieguvēju [[Sergejs Čudinovs (skeletonists)|Sergeju Čudinovu]] (Krievija) apsteidzot par 0,8 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/15012011-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_iglsa_parlie|title= M. Dukuram pārliecinoša uzvara Īglsā, Tomass astotais|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Gundars Zaburdajevs|date= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|23||bez}} Vinterbergā M. Dukurs kļuva par divkārtējo Eiropas čempionu, kas bija Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts vienlaikus, abos braucienos finišējot pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/23012011-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_toma|title= M. Dukurs izcīna Eiropas čempionāta zeltu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|1|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|28||bez}} ar uzvaru PK septītajā posmā M. Dukurs nodrošināja sev otro Pasaules kausu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/28012011-brali_dukuri_trijnieka_pec_pirma_braucien|title= Dukurs uzvar arī Sanktmoricā un izcīna Pasaules kausu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|1|28|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{FIBT saite | url1= http://www.fibt.com/index.php?id=88&tx_ttnews|bracket1= tt_news|url2= =2216&tx_ttnews|bracket2= backPid|url3= =2&cHash=3feda2a8a945372322a006253ba17f4e |title= Martins Dukurs (LAT) Overall Champion – first Podium for Ben Sandford (NZL)}}</ref> Šajā posmā pirmoreiz karjerā goda pjedestālu sasniedza [[Jaunzēlande]]s sportists Bens Sendfords, kas bija arī Jaunzēlandes sportistu augstākais panākums Pasaules kausā. Pasaules kausa pēdējā posmā Čezānā M. Dukurs finišēja pirmajā vietā un viņa brālis Tomass Dukurs bija otrais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/04022011-brali_dukuri_liderpozicijas_pec_pirma_bra|title= Dukuriem dubultuzvara Čezānā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Šī bija pirmā abu latviešu dubultuzvara Pasaules kausa posmos. Pasaules kausa kopvērtējumā viņš ieguva 1719 punktus, otrās vietas ieguvēju vācieti Sandro Štīliki apsteidzot par 253 punktiem. Martina brālis Tomass ar izcīnītiem 1242 punktiem kopvērtējumā ierindojās 8. vietā. 2011. gada 24. un 25. februārī notika [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/23022011-d_dukurs_kenigze_nedrikstes_kludities|title= D. Dukurs: "Kēnigzē nedrīkstēs kļūdīties"|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-vai_dukurs_izcinis_ari_pasaules_cempiona_|title= Dukuri dodas cīņā par pasaules čempiona titulu|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pēc pirmajā dienā veiktajiem diviem braucieniem M. Dukurs ir līderis, otrajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-m_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_kenigze|title= M. Dukurs pārliecinošs līderis pēc 1. dienas pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Arī otrajā dienā notikušajos braucienos M. Dukurs bija līderis, tā svinot uzvaru Pasaules čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/25022011-m_dukurs_domine_3_brauciena_lidz_titulam_|title= Martins Dukurs – pasaules čempions!|accessdate= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Tā bija pirmā medaļa Pasaules čempionātos skeletonā gan M. Dukuram, gan kādam Latvijas sportistam. Tāpat M. Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas pasaules čempions olimpiskajos ziemas sporta veidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/latvija/42573-ar-gavilem-sagaida-martinu-dukuru.htm|title= Ar gavilēm sagaida Martinu Dukuru|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|3||bez}}|publisher= NRA}}{{Novecojusi saite}}</ref> === 2011.—2012. gada sezona === 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā [[Īglsa|Īglsā]], kas norisinājās 3. decembrī M. Dukurs izcīnīja uzvaru ar uzstādītu trases rekordu pirmajā braucienā (52,69 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03122011-brali_dukuri_sobrid_liderpozicijas_iglsa|title= Martins Dukurs triumfē Īglsā, Tomass trešais|accessdate= {{dat|2011|12|3||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|3||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Uzvaru viņš guva arī sezonas otrajā posmā [[Laplaņa|Laplaņā]] 9. decembrī, arī šoreiz latvietis uzstādīja trases rekordu — pirmais brauciens tika veikts 1:00,51 min. Laplaņas posmā otro vietu izcīnīja viņa brālis Tomass, tā bija viena no nedaudzajām brāļu dubultuzvarām Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09122011-dukuriem_dubultuzvara_pirmaja_brauciena|title= Dukuriem dubultuzvara Laplaņā|accessdate= {{dat|2011|12|9||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|9||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Sezonas trešajā posmā [[Vinterberga|Vinterbergā]] tika veikts eksperiments, sacensības aizvadot jaunā formātā — sacensību pirmajā dienā bija paredzēts aizvadīt divus braucienus, kuros uzrādīto rezultātu summa būtu kā kvalifikācijas posms, sacensību otrajā dienā startētu kvalifikācijā pirmās desmit vietas ieņēmušie sportisti, posma rezultātos neņemot vērā pirmās dienas rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15122011-vinterberga_testes_jaunu_skeletona_format|title= Dainis Dukurs neapmierināts ar jauno skeletona formātu|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|15||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Protestu dēļ gan sacensību formāts tika mainīts. Sacensības tika aizvadītas sliktos laikapstākļos, kuru dēļ tika atcelti kvalifikācijas otro braucienu rezultāti. Kvalifikācijas pirmajā braucienā M. Dukurs uzstādīja labāko rezultātu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/16122011-pec_1_brauciena_m_dukurs_vadiba_t_dukurs_|title= M.Dukurs uzvar kvalifikācijā, T.Dukurs - trešais|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2011|12|16||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> ko viņš arī atkārtoja otrās dienas braucienā, tādējādi kļūdams par sacensību uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17122011-dukurs_triumfe_ari_vinterbergas_sniegpute|title= Dukurs triumfē arī Vinterbergas sniegputenī, gadu noslēdz neuzvarēts|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|17||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> 2011. gadā M. Dukurs nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, visos abu sezonu posmos gūstot uzvaras. [[Attēls:Martins Dukurs 2011.jpg|thumb|220px|Martins Dukurs, saņemot [[Latvijas Gada balva sportā 2011|Latvijas Gada balvu sportā]] 2011. gadā]] 2011. gada 22. decembrī otro gadu pēc kārtas [[Latvijas Gada balva sportā 2011|tika atzīts]] par gada labāko un populārāko Latvijas sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/22122011-latvijas_gada_sportisti_martins_dukurs_un |title=Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/par-latvijas-gada-labakajiem-sportistiem-atziti-martins-dukurs-un-ineta-radevica.d?id=42004048|title=Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Martins Dukurs un Ineta Radeviča|date=22. decembris, 2011|publisher=Delfi.lv|language=Latvian|accessdate=23. decembris, 2011}}</ref> 2012. gada pirmajā posmā Altenbergā, kas bija arī kā Eiropas čempionāts, M. Dukurs svinēja savu 14. uzvaru Pasaules kausa posmos, otro vietu ieņēma viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012012-brali_dukuri_vadiba_pec_pirma_brauciena_a|title=M.Dukurs kļūst par trīskārtēju Eiropas čempionu|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref> {{dat|2012|1|14||bez}} notikušajā Pasaules kausa posmā [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] M. Dukurs pirmoreiz 2011.—2012. gada sezonā neierindojās pirmajā trijniekā, taču ieņēma 6. vietu pēc pieļautās kļūdas otrajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012012-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_kenigze_otra|title=M.Dukurs kļūdās un paliek sestais, Tomasam septīta vieta|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Savukārt nākamajā posmā Sanktmoricā M. Dukurs guva savu 15. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/21012012-m_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_pirma_br|title=M.Dukurs triumfē Sanktmoricā, Tomass ceturtais|last=Gundars Zaburdajevs|date={{dat|2012|1|21||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|21||bez}}}}</ref> Uzvaru izcīnīja arī pirmspēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpisko spēļu sacensības. Divu braucienu kopsummā viņš sasniedza rezultātu 1:45,76 min.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/04022012-dukuram_pirma_vieta_vistlera|title=Dukuram pirmā vieta Vistlerā|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}}}</ref> Tā bija viņa pirmā uzvara Vistleras trasē notikušajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|title=Martins Dukurs pirmo reizi uzvar Vistlerā un praktiski nodrošina sev Pasaules kausu|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120206222315/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|archivedate={{dat|2012|02|06||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kalgari, Kanādā, viņš guva 17. uzvaru karjerā, otrās vietas ieguvēju A. Tretjakovu no Krievijas pārspējot par 0,68 sekundēm. Kopvērtējumā ar 1751 punktu M. Dukurs kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, otrajā vietā esošo vācieti [[Franks Rommels|Franku Rommelu]] apsteidzot par nepilniem 150 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10022012-martins_dukurs_klust_par_pasaules_kausa_i|title=Martins Dukurs kļūst par Pasaules kausa ieguvēju, Tomass - trešais|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs sezonas kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2011%20/%202012|title=World Cup 2011 / 2012 (Skeleton Men Rankings)|publisher=Fibt.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6BCF6MKtr?url=http://www.fibt.com/index.php?id=197|archivedate={{dat|2012|10|05||bez}}}}</ref> Viņš kļuva par otro skeletonistu Pasaules kausa vēsturē, kas kopvērtējumā izcīna trīs uzvaras pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/martins-dukurs-treso-gadu-pec-kartas-izcina-pasaules-kausu-13930704|title=Martins Dukurs trešo gadu pēc kārtas izcīna Pasaules kausu|last=BNS|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012. gada Pasaules čempionāts]] notika Leikpleisidā, ASV. Pirms sacensībām M. Dukurs guva nelielu kājas savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/dukurs-pirms-starta-pc-leikplesida-sasitis-kaju-13933402|title=Dukurs pirms starta PČ Leikplesidā sasitis kāju|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Jau pirmajā braucienā viņš izvirzījās vadībā ar 0,2 sekunžu lielu pārsvaru pār otro vietu (Franks Rommels).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25022012-m_dukurs_vadiba_pec_1_brauciena_tomass_tr|title=Pirmo dienu M.Dukurs noslēdz pārliecinošā vadībā, Tomasam 4. vieta|date={{dat|2012|2|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Turpmākajos braucienos šis pārsvars pieauga. M. Dukurs uzvarēja ar 3:37,09 minūtēm, sudraba medaļnieku, vācieti F. Rommelu apsteidzot jau vairāk nekā par divām sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|title=Martins Dukurs kļūst par divkārtējo pasaules čempionu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228233139/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|archivedate={{dat|2012|02|28||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs Pasaules čempionātā izcīnīja 5. vietu. M. Dukurs kļuva par pirmo skeletonistu, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējis Pasaules čempionātā un Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/26022012-m_dukuram_iespaidigs_parsvars_tomass_atsl|title=M.Dukurs kļūst par divkārtēju pasaules čempionu, Tomass piektais|date={{dat|2012|2|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Tāpat viņš kļuva tikai par otro skeletonistu, kas Pasaules čempionātā izcīnījis divas uzvaras pēc kārtas, kanādietis Raiens Devenports uzvarēja 1996. un 1997. gada Pasaules čempionātos. === 2012.—2013. gada sezona === 2012.—2013. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā Leikpleisidā uzvarētājs tika noteikts triju braucienu kopsummā. M. Dukurs uzvarēja, savukārt otrajā vietā ierindojās viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09112012-brali_dukuri_sak_sezonu_ar_dubultuzvaru_l|title=Brāļi Dukuri sezonu sāk ar dubultuzvaru Leikplesidā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|12||bez}}}}</ref> Šī bija viņa pirmā uzvara šajā trasē. {{dat||11|17||bez}} M. Dukurs izcīnīja uzvaru arī Pārksitijas trasē, kas bija viņa 19. uzvara Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17112012-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_parksiti|title=M. Dukurs uzvar arī Pārksitijā, Tomass ceturtais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|18||bez}}}}</ref> Nākamajā posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpiskās spēles, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25112012-vistlera_uzvar_rommels_dukuri_uz_pjedesta|title=Vistlerā uzvar Rommels, Dukuri uz pjedestāla|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|27||bez}}}}</ref> Šis bija otrais posms 2012. gadā, kurā M. Dukurs neizcīnīja pirmo vietu (kalendārā gada otrajā posmā Kēnigszē arī uzvaru guva vācietis [[Franks Rommels]]). {{dat||12|17||bez}} viņš svinēja savu 20. uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā, kad triumfēja Vinterbergas trasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/07122012-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_sesi|title=M.Dukuram trešā uzvara, Tomasam piektā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> Decembrī viņš tika izvirzīts kā pretendents uz [[Latvijas Gada balva sportā 2012|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists un kā populārākais sportists, tomēr abās nominācijās par uzvarētāju tika atzīts olimpiskais čempions [[BMX]] [[Māris Štrombergs]]. 2012. gadu M. Dukurs pabeidza ar uzvaru [[Laplaņa]]s trasē, nostiprinoties Pasaules kausa kopvērtējuma pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14122012-m_dukurs_pec_1_brauciena_pirmais_tomass_t|title=M. Dukurs pārliecinoši triumfē Laplaņā, Tomasam trešā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> 2013. gadu latvietis uzsāka ar uzvaru [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]], kas bija viņa piektā uzvara 2012.—2013. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/05012013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_al|title=M.Dukuram piektā uzvara sešos posmos, Tomasam 4.vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|6||bez}}}}</ref> Uzvara tika gūta arī [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]], divus posmus pirms Pasaules kausa sezonas nostiprinoties kopvērtējuma pirmajā vietā, tuvāko sekotāju (brāli [[Tomass Dukurs|Tomasu]]) apsteidzot par 198 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|title=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|13||bez}}}}</ref> 2013. gada 19. janvārī M. Dukurs guva 24. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos, uzvarēdams Īglsas posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts. M. Dukuram šis bija ceturtais Eiropas čempiontituls pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/19012013-pirmaja_brauciena_martinam_dukuram_trases|title=M.Dukurs triumfē Īglsā un Eiropas čempionātā, Tomasam - bronza|date={{dat|2013|1|19||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}</ref> 2012. gada februārī Sanktmoricā notikušajā Pasaules čempionātā viņam neizdevās aizstāvēt pasaules čempiona titulu, pirmoreiz karjerā Pasaules čempionātā izcīnot sudraba medaļu. Četru braucienu summā Dukurs par 0,03 sekundēm atpalika no krieva [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandra Tretjakova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/02022013-pec_tresa_brauciena_dukuri_augstak_nekapj|title=Martins Dukurs - vicečempions, līdz zeltam pietrūkst 0.03 sekundes|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|4||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējais posms tika aizvadīts jaunajā Soču trasē, kur 2014. gadā notiks ziemas olimpiskās spēles. M. Dukurs šeit svinēja uzvaru, ceturto sezonu pēc kārtas iegūstot Pasaules kausu ar kopvērtējumā savāktiem 2010 punktiem, kā arī izcīnot 100 000 [[eiro]] naudas balvu, kas tika piešķirti par uzvarām Kēnigszē, Īglsas un Soču trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_so|title=Martins Dukurs Sočos iegūst Pasaules kausu un 100 000 eiro|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Viņš ir pirmais skeletonists Pasaules kausa izcīņas vēsturē, kas uzvarējis četrās sezonās pēc kārtas, kā arī otrs visvairāk uzvaras Pasaules kausa sezonās izcīnījušais sportists — piecās sezonās ir uzvarējis austrietis Kristians Auers. Sezonas kopvērtējuma otrajā vietā ierindojās Martina brālis Tomass, šī ir pirmā abu brāļu dubultuzvara Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/dukuri-izcel-dzekpotu-dubultuzvara-pk-martins-cetrkartejs-kausa-ieguvejs-nopelniti-100-tukstosi.d?id=43062730|title=Dukuri izceļ 'džekpotu': dubultuzvara PK, Martins - četrkārtējs kausa ieguvējs, nopelnīti 100 tūkstoši|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Ar izcīnītiem četriem Pasaules kausa kopvērtējumiem pēc kārtas latvietis tika iekļauts [[Ginesa pasaules rekordi|Ginesa pasaules rekordu]] grāmatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012014-m_dukurs_ginesa_pasaules_rekordu_gramata|title=M.Dukurs iekļauts Ginesa pasaules rekordu gramatā|date={{dat|2014|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|6||bez}}}}</ref> === 2013.—2014. gada sezona === 2013.—2014. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta ar uzvaru Kalgari trasē {{dat|2013|11|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/30112013-m_dukurs_ari_olimpisko_sezonu_sak_ar_uzva|title=M.Dukurs arī olimpisko sezonu sāk ar uzvaru, Tomass ceturtais|date={{dat|2013|11|30||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|11|30||bez}}}}</ref> Otrajā posmā, kas notika Pārksitijas trasē {{dat|2013|12|6||bez}}, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06122013-m_dukuram_trases_rekords_un_vadiba_pec_pi|title=M.Dukuram neveiksmīgs otrais brauciens un otrā vieta Pārksitijā|date={{dat|2013|12|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|7||bez}}}}</ref> Šī bija pirmā reize 2013. gadā, kad Dukurs neuzvar Pasaules kausa izcīņas posmā. Sezonas trešajā posmā Leikpleisidā viņš ieņēma 8. vietu, kas ir pēdējo piecu sezonu sliktākais rezultāts latviešu sportistam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/13122013-brali_dukuri_pec_pirma_brauciena_arpus_tr|title=Tomass Dukurs trešais Leikplesidā, Martins tikai astotais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|21||bez}}}}</ref> 2013. gada decembrī trešo reizi karjerā tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2013|Latvijas gada labāko sportistu]]. 2014. gada pirmajā posmā Dukurs guva uzvaru Vinterbergas trasē, izcīnot 27 uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03012014-martins_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_1_|title=Brāļiem Dukuriem dubultuzvara Vinterbergā|date={{dat|2014|1|3||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|3||bez}}}}</ref> Uzvara tika izcīnīta arī nākamajā posmā Sanktmoricas trasē, pēc kuras latvietis atgriezās Pasaules kausa kopvērtējuma līdera statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10012014-brali_dukuri_sanktmorica_vadiba_pec_pirma|title=Dukuriem atkal dubultuzvara, Martins izvirzās kopvērtējuma vadībā|date={{dat|2014|1|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|10||bez}}}}</ref> Divas dienas pēc pirmās uzvaras Sanktmoricā šajā trasē tika izcīnīta arī otrā uzvara, trešo reizi pēc kārtas Martins kopā ar savu brāli Tomasu izcīnīja dubultuzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/dukuriem-dubultuzvara-tresajas-sacensibas-pec-kartas-14039604|title=Dukuriem dubultuzvara trešajās sacensībās pēc kārtas|date={{dat|2014|1|12||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|12||bez}}}}</ref> Sezonas priekšpēdējā posmā Īglsā, Austrijā, izcīnīja savu 30. uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012014-martins_dukurs_uzvar_pirmaja_brauciena_to|title=Martins Dukurs triumfē Īglsā, brālim trešā vieta|date={{dat|2014|1|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|18||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts, viņš uzvarēja, tādējādi piekto sezonu pēc kārtas triumfējot Pasaules kausa kopvērtējumā. Martins ir pirmais skeletonists, kas kopvērtējumā uzvar piecas sezonas pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25012014-dukuri_trijnieka_pec_pirma_brauciena_mart|title=Dukuriem dubultuzvara Eiropas čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Tāpat viņš otro sezonu pēc kārtas izcīnīja 100 000 eiro lielu naudas balvu, kas gan šoreiz tika dāvāta arī visu sešu braucienu uzvarētājam pēdējos trijos posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/martinam-dukuram-divi-uzvareti-braucieni-lidz-100-tukstosiem-eiro-un-titulam-14041396|title=Martinam Dukuram divi uzvarēti braucieni līdz 100 tūkstošiem eiro un titulam|date={{dat|2014|1|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Pirms {{oss|Z=2014|L=Ģ}} M. Dukurs britu laikraksta ''[[The Daily Telegraph]]'' vērtējumā tika iekļauts desmit potenciālo olimpisko spēļu zvaigžņu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/winter-olympics/picturegalleries/10619482/Sochi-2014-Winter-Olympics-The-top-10-potential-stars.html|title=Sochi 2014 Winter Olympics: The top 10 potential stars|publisher=''[[The Daily Telegraph]]''|accessdate={{dat|2014|2|13||bez}}}}</ref> Četru braucienu kopsummā latvietis otrajās olimpiskās spēles pēc kārtas izcīnīja sudraba medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/soci_2014/15022014-martins_dukurs_divkartejs_olimpiskais_vic|title=Martins Dukurs divkārtējs olimpiskais vicečempions!|last=Vētra|first=Andris|date={{dat|2014|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|2|15||bez}}}}</ref> piekāpjoties [[Krievija]]s sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]]. Ar divām sudraba medaļām Martins ir veiksmīgākais Latvijas sportists ziemas olimpiskajās spēlēs. 2017. gada 22. novembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma lēmumu par antidopinga kodeksa pārkāpumiem atņemt 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu Krievijas sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]],<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 Tretjakovam atņem Soču spēļu zeltu; Dukurs kļūst par olimpisko čempionu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171122232250/http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 |date={{dat|2017|11|22||bez}} }} DELFI Sports 2017. gada 22. novembrī</ref> kas nozīmētu M. Dukura kļūšanu par olimpisko čempionu. Tomēr {{dat|2018|2|1||bez}} [[Sporta arbitrāžas tiesa]]s attaisnoja Tretjakovu un atjaunoja viņa rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tas-cas.org/fileadmin/user_upload/Media_Release__decision_RUS_IOC_.pdf|title=The Court of Arbitration for Sport (CAS) delivers its decisions in the matter of 39 Russian athletes v/the IOC: 28 appeals upheld, 11 partially upheld|publisher=Court of Arbitration for Sport|accessdate=1 February 2018}}</ref> === 2014.—2015. gada sezona === Pēcolimpisko 2014.—2015. gada sezonu M. Dukurs uzsāka ar uzvarām trijos pirmajos Pasaules kausa posmos — Leikplesidā, Kalgari un Altenbergā. Nākamajā posmā Kēnigszē viņš izcīnīja 2. vietu, piekāpjoties tikai olimpiskajam čempionam Aleksandram Tretjakovam. Sezonu M. Dukurs turpināja ar vēl trim uzvarām (Saktmoricā, Laplaņā, Īglsā). Posms Laplaņā bija arī Eiropas čempionāts, kas nozīmēja, ka M. Dukurs sesto reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionu. Sliktās trases sagatavotības dēļ gan tika aizvadīts tikai viens brauciens. Pasaules kausa sezonu viņš noslēdza ar 2. vietu Sočos, arī šoreiz piekāpjoties Tretjakovam. Kopvērtējumā ar 1770 punktiem M. Dukurs 6. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2015|3|6||bez}} Vinterbergas trasē M. Dukurs trešo reizi karjerā kļuva par [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|pasaules čempionu]]. M. Dukurs 2014. gada nogalē ceturto reizi karjerā un otro gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2014|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/23122014-gada_labakie_sportisti_dukurs_un_grigorje|title=Gada labākie sportisti - Dukurs un Grigorjeva|last=Rubulis|first=Jānis|date={{dat|2014|12|23||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Tāpat ceturto reizi tika atzīts par gada sportistu "Sporta Avīzes" gada aptaujā. === 2015.—2016. gada sezona === 2014.—2015. gada Pasaules kausa sezonā M. Dukurs izcīnīja 7 uzvaras, neuzvarot vienīgi sezonas 7. posmā Sanktmoricā, kur viņš piekāpās [[Juns Sonbins|Junam Sonbinam]], iegūstot dalīto 2. vietu ar savu brāli Tomasu. Šis posms paralēli bija arī Eiropas čempionāts, tāpēc abi brāļi, piekāpjoties vienīgi Korejas sportistam, kļuva par Eiropas čempioniem, Martinam izcīnot 7. titulu pēc kārtas. 7. reizi pēc kārtas tika iegūts arī Pasaules kauss. {{dat|2016|02|19||bez}} M. Dukurs Īgslas trasē ceturto reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu, uzstādot labāko rezultātu katrā no braucieniem. Martins Dukurs 2015. gada nogalē piekto reizi karjerā un trešo gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2015|gada labāko sportistu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912|title=Latvijas labāko sportistu balvas iegūst Martins Dukurs un Laura Ikauniece-Admidiņa|date={{dat|2015|12|23||bez}}|website=olimpiade.lv|accessdate={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181130212641/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912}}</ref> === 2016.—2017. gada sezona === 2016.—2017. gada Pasaules kausa sezona M. Dukuram neiesākās veiksmīgi. Pēc 4. vietas Vistlerā un 5. vietas Leikplesidā, kur Martins piekāpās arī savam brālim Tomasam, viņš Altenbergā izcīnīja pirmo pjedestālu sezonā — 2. vietu, piekāpjoties vienīgi [[Kristofers Grothers|Kristoferam Grotheram]]. Sezonas 4. posmā, kas paralēli bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja pirmo uzvaru sezonā, 8. reizi pēc kārtas kļūstot par Eiropas čempionu. Sezona turpinājās veiksmīgi, uzvarot arī Pasaules kausa posmā Sanktmoricā, kam gan sekoja 6. vieta Kēnigszē. Turpinājumā gan tika izcīnīta uzvara Īglsā, kā arī Phjončhanā, un M. Dukurs 8. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2017|2|26||bez}} Kēnigszē M. Dukurs piekto reizi karjerā un trešo pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu. === 2017.—2018. gada sezona === 2017.—2018. gada Pasaules kausa sezonas 1. posmā Leikplesidā M. Dukurs izcīnīja uzvaru, kam sekoja 2. vieta Pārksitijā, piekāpjoties Junam Sonbinam. Sezonas 3. posms Vistlerā M. Dukuram bija diezgan neveiksmīgs, paliekot vienīgi 6. vietā. Turpinājumā sekoja 2. vieta Vinterbergā un uzvara posmā Īgslā, kas bija arī Eiropas čempionāts. Tam sekoja 5. vieta Altenbergā. Sezonas 7. posmā Sanktmoricā M. Dukurs sākotnēji ieguva 2. vietu, tomēr nedēļu pēc sacensībām saņēma diskvalifikāciju no šī posma par materiālu pārkāpumiem. Viņš pēc finiša esot nejauši nobraucis pa bremzēšanas gumijām, kuru atliekas bija salipušas uz sliecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/martins-dukurs-paliek-bez-pasaules-kausa|title=Martins Dukurs paliek bez devītā Pasaules kausa|date={{dat|2018|1|19||bez}}|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kēnigszē M. Dukurs ieguva 2. vietu. Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1440 punktiem viņs palika 4. vietā. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Phjončhanā M. Dukuram ne pārāk sekmīgi izdevās pirmais un pēdējais brauciens, kuros viņam bija 5. labākais rezultāts, un ar pārējos divos braucienos sasniegto otro labāko rezultātu nepietika, lai izcīnītu medaļu. M. Dukurs palika 4. vietā, 0,12 sekundes aiz bronzas medaļas. === 2018.—2019. gada sezona === [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019. gada Pasaules kausa]] 1. posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldā]] ieguva 2. vietu, piekāpjoties tikai krievu skeletonistam [[Ņikita Tregubovs|Ņikitam Tregubovam]]. Sezonas turpinājumā sekoja divas 7. vietas Vinterbergā un Altenbergā. Pasaules kausa sezonas vienīgo uzvaru izcīnīja Īglsas trasē Austrijā. Tas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, un Martins Dukurs desmito reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012019-martins_dukurs_desmito_gadu_pec_kartas_kl |title=Martins Dukurs desmito gadu pēc kārtas kļūst par Eiropas čempionu |date={{dat|2019|1|18||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamajā PK posmā Sanktmoricā M. Dukurs ierindojās 8. vietā. Sekoja divi pjedestāli Ziemeļamerikas trasēs — 2. vieta Leikplesidā un 3. vieta Kalgari. Tā kā iepriekš Kēnigszē trasē Vācijā sacensības tika atceltas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, Kalgari tika aizvadīti divi posmi. M. Dukurs Pasaules kausa sezonu noslēdza ar 4. vietu, sezonas kopvērtējumā ierindojoties 3. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/24022019-martins_dukurs_tresais_pec_pirma_braucien |title=T. Dukuram lielisks 2. brauciens un sezonas 1. medaļa, M. Dukurs trešais kopvērtējumā |date={{dat|2019|2|24||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada Pasaules čempionātā]] Vistleras trasē izcīnīja savu sesto pasaules čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/08032019-martins_dukurs_sesto_reizi_triumfe_pasaul |title=Martins Dukurs sesto reizi triumfē pasaules čempionātā |date={{dat|2019|3|8||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> === 2019.—2020. gada sezona === [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020. gada Pasaules kausa]] sezonu iesāka ar divām otrajām vietām Leikplesidas trasē. Vinterbergas posmā tika iegūta 4. vieta. 2019. gada decembrī M. Dukurs sesto reizi tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/martins-dukurs-un-sevastova-sanem-gada-labako-sportistu-balvas-stupelis-popularakais.a342187/ |title=Martins Dukurs un Sevastova saņem gada labāko sportistu balvas, Stupelis - populārākais |date={{dat|2019|12|19||bez}}|website=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Pasaules kausa sezonas turpinājumā 2020. gada janvārī Laplaņas trasē ieguva otro vietu, izvirzoties PK kopvērtējuma vadībā. Sezonas pirmo uzvaru izcīnīja Īglsā, šajā trasē tā bija desmitā uzvara pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17012020-martins_iglsa_tuvojas_pirmajai_uzvarai_se |title=10 no 10 - Martins Īglsā turpina nevainojami un svin pirmo uzvaru sezonā |date={{dat|2020|1|17||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamājā posmā Kēnigszē ierindojās 7. vietā, bet Sanktmoricas posmā atkal izcīnīja uzvaru. Pasaules kausa sezonas pēdējais posms notika Siguldā, tajā tika sadalītas arī Eiropas čempionāta medaļas. M. Dukurs tajā izcīnīja uzvaru, līdz ar to 11. reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu un devīto reizi uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022020-martinam_pirmaja_brauciena_trases_rekords |title=Dukuri mājās izceļ pilnu banku - dubultuzvara sacensībās un Martinam Pasaules kauss |date={{dat|2020|2|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2020. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ieguva 4. vietu, piekāpjoties trim Vācijas skeletonistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/28022020-pirms_pedeja_brauciena_martina_atstarpe_n |title=Martins noliek pasaules čempiona pilnvaras, Vācijai pirmais tituls 20 gadu laikā |date={{dat|2020|2|28||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|29||bez}}}}</ref> === 2021.—2022. gada sezona === 2022. gada 14. janvārī M. Dukurs 12. reizi uzvarēja Eiropas čempionātā, līdz ar to izcīnot arī savu 11. uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/skeletons/martins-dukurs-izcina-pasaules-kausu-skeletona-velreiz-uzvar-eiropas-cempionata-spilgtakie-mirkli.a438763/|title=Martins Dukurs izcīna Pasaules kausu skeletonā, vēlreiz uzvar Eiropas čempionātā. Spilgtākie mirkļi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-14|language=lv}}</ref> Savā piektajā olimpiskajā startā [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Pekinā M. Dukurs līdz pēdējam braucienam cīnījās par vietu uz goda pjedestāla, tomēr sacensību noslēgumā, ieņēma tikai 7. vietu. == Privātā dzīve == Martins Dukurs ir dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]. Brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists. Viņu tēvs [[Dainis Dukurs]] ir bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors un abu dēlu treneris, savukārt māte ir grāmatvede.<ref name="Burve-Rozīte" /> Bērnībā M. Dukurs nodarbojies ar [[volejbols|volejbolu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sporto.lv/node/3553|title= Pareizrakstība ledū|accessdate= {{dat|2011|7|14||bez}}|author= |date= |publisher= sporto.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100213053113/http://www.sporto.lv/node/3553|archivedate= {{dat|2010|02|13||bez}}}}</ref> M. Dukurs dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. Izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā,<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts">{{Sporta Avīze|last= Jurisons|first= Ingmārs|date= {{dat|2010|2|9||bez}}|title= Pašiem savs galvenais favorīts|volume= 6|issue= 731|pages= 12.—13}}</ref> [[Siguldas valsts ģimnāzija|Siguldas valsts ģimnāzijā]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]],<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts" /> ko absolvējis ar bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="Sudraba braucējs" /> Kopā ar brāli darbojies autobiznesā.<ref name="Burve-Rozīte" /> M. Dukura dzīvesbiedre Jana Krūmiņa ir absolvējusi [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu "Turība"]], strādā auto mārketingā, aizraujas ar mākslu.<ref name="Burve-Rozīte" /> Ģimene audzina divas meitas, kas dzimušas 2012. un 2015. gadā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 Skeletonistam Martinam Dukuram vēl viena meita!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150117061310/http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 |date={{dat|2015|01|17||bez}} }} apollo.lv</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| {{oss|Z=2006}} ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 58,79 (10) | 58,60 (5) | — | — | 1:57,39 (+1,51) | 7 |- ! align="left"| {{oss|Z=2010}} ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vankūvera]] | 52,32 (1) | 52,59 (2) | 52,28 (2) | 52,61 (2) | 3:29,80 (+0,07) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2014}} ! align="left"| {{flaga|Krievija}} [[Soči]] | 56,18 (2) | 56,37 (2) | 56,26 (1) | 56,29 (2) | 3:45,10 (+0,81) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2018}} ! align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | 50,85 (5) | 50,38 (2) | 50,32 (2) | 50,76 (5) | 3:22,31 (+1,76) ! 4 |- |'''[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]''' |{{flaga|China}} '''[[Pekina]]''' |1:00,62 (6) |1:00,62 (3) |1:00,40 (4) |1:01,12 (13) |4:02,76 (+1,75) |7 |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,61 (13) | 1:09,79 (2) | 1:09,56 (9) | 1:09,65 (13) | 4:39,61 (+3,35) | 6 |- ! align="left"| [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|2008]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 59,18 (10) | 58,73 (1) | 58,93 (6) | 59,36 (8) | 3:56,20 (+1,49) | 5 |- ! align="left"| [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 56,69 (9) | 55,70 (11) | 55,29 (5) | — | 2:47,68 (+1,10) | 11 |- ! align="left"| [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 51,18 (1) | 50,67 (1) | 50,94 (1) | 50,91 (1) | 3:23,70 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 53,77 (1) | 54,37 (1) | 54,34 (1) | 54,61 (1) | 3:37,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|2013]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,87 (2) | 1:07,99 (2) | 1:08,72 (3) | 1:07,80 (1) | 4:32,38 (+0,03) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 55,94 (1) | 56,10 (2) | 55,51 (1) | 55,68 (1) | 3:43,23 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]] ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,14 (1) | 52,50 (1) | 52,11 (1) | 52,09 (1) | 3:28,84 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,99 (1) | 50,96 (1) | 50,60 (4) | 50,93 (4) | 3:23,48 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019]] ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]] | 52,15 (1) | 51,91 (1) | 51,92 (1) | 52,13 (1) | 3:28,11 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2020. gada IBSF pasaules čempionāts|2020]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 56,30 (4) | 56,25 (4) | 56,77 (6) | 56,06 (2) | 3:45,38 (+0,57) ! 4 |- ! align="left"| [[2021. gada IBSF pasaules čempionāts|2021]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,43 (11) | 57,70 (17) | 57,65 (16) | 57,91 (17) | 3:50,69 (+4.38) ! 16 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| 2005 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 1:00,16 (13) | 1:01.03 (10) | 2:01.19 (+2.25) | 10 |- ! align="left"| 2006 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,31 (7) | 1:09,82 (6) | 2:20,13 (+1,33) | 8 |- ! align="left"| 2007 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 48,09 (3) | 48,34 (7) | 1:36,43 (+0,30) | 4 |- ! align="left"| 2008 ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Čezāna]] | 57,98 (4) | 58,38 (5) | 1:56,36 (+1,08) | 5 |- ! align="left"| 2009 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:08,97 (7) | 1:09,51 (11) | 2:18,48 (+ 2.71) | 11 |- ! align="left"| 2010 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,17 (1) | 52,97 (1) | 1:46,14 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2011 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 57,48 (1) | 57,93 (1) | 1:55,41 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2012 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,18 (1) | 56,97 (1) | 1:54,15 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2013 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,68 (1) | 52,45 (1) | 1:45,13 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2014 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,66 (1) | 50,17 (1) | 1:40,83 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2015 ! align="left"| {{flaga|Francija}} [[Laplaņa]] | 59,77 (1) | — | 59,77 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2016 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:09,28 (1) | 1:09,05 (2) | 2:18,33 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2017 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,14 (1) | 55,90 (2) | 1:52.04 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2018 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,15 (1) | 52,88 (1) | 1:46,03 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2019 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,02 (1) | 53,15 (2) | 1:46,17 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2020 ! align="left"| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]] | 50,15 (1) | 49,94 (1) | 1:40,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2021 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,46 (3) | 56,07 (1) | 1:52,53 (+0.17) ! {{medal-bg|silver}}| 2 |- ! align="left"| 2022 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,01 (1) | 1:07,38 (1) | 2:14,39 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |} === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sezona ! 1. posms ! 2. posms ! 3. posms ! 4. posms ! 5. posms ! 6. posms ! 7. posms ! 8. posms ! 9. posms ! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}} ! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}} |- ! align="left"| 2004.—2005. | Vinterberga<br><small>37</small> | Altenberga<br><small>20</small> | Īglsa<br><small>—</small> | Sigulda<br><small>14</small> | Čezāna<br><small>10</small> | Sanktmorica<br><small>19</small> | Leikplesida<br><small>13</small> | | ! 19 ! 139 |- ! align="left"| 2005.—2006. | Kalgari<br><small>26</small> | Leikplesida<br><small>10</small> | Īglsa<br><small>20</small> | Sigulda<br><small>20</small> | Kēnigszē<br><small>16</small> | Sanktmorica<br><small>14</small> | Altenberga<br><small>19</small> | | ! 20 ! 151 |- ! align="left"| 2006.—2007. | Kalgari<br><small>18</small> | Pārksitija<br><small>23</small> | Leikplesida<br><small>24</small> | Nagano<br><small>15</small> | Īglsa<br><small>9</small> | Čezāna<br><small>—</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>5</small> | ! 12 ! 255 |- ! align="left"| 2007.—2008. | Kalgari<br><small>7</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | Leikplesida<br><small>4</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Sanktmorica<br><small>6</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | ! 5 ! 1369 |- ! align="left"| 2008.—2009. | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Īglsa<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>4</small> | Sanktmorica<br><small>17</small> | Vistlera<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | ! 6 ! 1282 |- ! align="left"| [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Leikplesida<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Čezāna<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica<br><small>3</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1694 |- ! align="left"| [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]] | Vistlera<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Pārksitija<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Čezāna<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1719 |- ! align="left"| [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1751 |- ! align="left"| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Vistlera<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Soči<br><small>1</small> ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 2010 |- ! align="left"| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Pārksitija<br><small>2</small> | Leikplesida<br><small>8</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1720 |- ! align="left"| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Kēnigszē<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Soči<br><small>2</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1770 |- ! align="left"| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Sanktmorica<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1785 |- ! align="left"| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]] | Vistlera<br><small>4</small> | Leikplesida<br><small>5</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Phjončhana<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1662 |- ! align="left"| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss skeletonā|2017.—2018.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Pārksitija<br><small>2</small> | Vistlera<br><small>6</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | Sanktmorica<br><small>Diskvalificēts</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Kēnigszē<br><small>2</small> | ! 4 ! 1440 |- ! align="left"| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>7</small> | Altenberga<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Sanktmorica<br><small>8</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Kalgari<br><small>3</small> | Kalgari<br><small>4</small> | ! {{medal-bg|bronza}}|3 ! {{medal-bg|bronza}}|1533 |- ! align="left"| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>4</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Laplaņa<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1665 |- ! align="left"| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]] | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda2<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sanktmorica<br><small>2</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | Īglsa3<br /><small>—</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1456 |- ! align="left"| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Īglsa1<br><small>2</small> | Īglsa2<br /><small>11</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Altenberga<br><small>3</small> | Vinterberga1<br /><small>4</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Altenberga2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br /><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Vinterberga2<br /><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Santktmorica<br /><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1623 |} === Uzvaras Pasaules kausa posmos === {| class="wikitable" |- ! {{piezīme|Nr.|Numurs}} ! Datums ! Trase |- | align="center"| '''1.''' | {{dat|2008|2|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''2.''' | {{dat|2009|11|14|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''3.''' | {{dat|2009|12|11|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''4.''' | {{dat|2010|1|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''5.''' | {{dat|2010|1|23|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''6.''' | {{dat|2010|12|2|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''7.''' | {{dat|2011|1|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''8.''' | {{dat|2011|1|23|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''9.''' | {{dat|2011|1|28|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''10.''' | {{dat|2011|2|4|N|bez}} || {{flaga|Itālija}} Čezāna |- | align="center"| '''11.''' | {{dat|2011|12|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''12.''' | {{dat|2011|12|9|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''13.''' | {{dat|2011|12|16|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''14.''' | {{dat|2012|1|6|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''15.''' | {{dat|2012|1|21|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''16.''' | {{dat|2012|2|4|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''17.''' | {{dat|2012|2|10|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''18.''' | {{dat|2012|11|9|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''19.''' | {{dat|2012|11|17|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''20.''' | {{dat|2012|12|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''21.''' | {{dat|2012|12|14|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''22.''' | {{dat|2013|1|5|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''23.''' | {{dat|2013|1|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''24.''' | {{dat|2013|1|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''25.''' | {{dat|2013|2|15|N|bez}} || {{flaga|Krievija}} Soči |- | align="center"| '''26.''' | {{dat|2013|11|30|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''27.''' | {{dat|2014|1|3|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''28.''' | {{dat|2014|1|10|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''29.''' | {{dat|2014|1|12|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''30.''' | {{dat|2014|1|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''31.''' | {{dat|2014|1|25|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''32.''' | {{dat|2014|12|12|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''33.''' | {{dat|2014|12|19|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''34.''' | {{dat|2015|1|10|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''35.''' | {{dat|2015|1|23|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''36.''' | {{dat|2015|1|30|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''37.''' | {{dat|2015|2|7|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''38.''' | {{dat|2015|11|28|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''39.''' | {{dat|2015|12|4|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''40.''' | {{dat|2015|12|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''41.''' | {{dat|2016|01|09|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''42.''' | {{dat|2016|01|16|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''43.''' | {{dat|2016|01|23|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''44.''' | {{dat|2016|02|27|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''45.''' | {{dat|2017|01|14|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''46.''' | {{dat|2017|01|20|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''47.''' | {{dat|2017|02|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''48.''' | {{dat|2017|03|17|N|bez}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} Phjončhana |- | align="center"| '''49.''' | {{dat|2017|11|10|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''50.''' | {{dat|2017|12|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''51.''' | {{dat|2019|01|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''52.''' | {{dat|2020|01|17|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''53.''' | {{dat|2020|01|31|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''54.''' | {{dat|2020|02|15|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''55.''' | {{dat|2020|11|20|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''56.''' | {{dat|2020|11|27|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''57.''' | {{dat|2020|12|11|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''58.''' | {{dat|2020|12|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''59.''' | {{dat|2021|12|17|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''60.''' | {{dat|2022|1|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''61.''' | {{dat|2022|1|14|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |} == Sasniegumi un apbalvojumi == === Starptautiskie tituli === * Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs — 11 reizes ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]]) * Eiropas čempionāts — 12 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * [[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] — 6 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * Olimpiskās spēles — 2 sudraba medaļas. === Apbalvojumi === * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada populārākais sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em |refs= <ref name="Sudraba braucējs">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}}</ref> <ref name="Burve-Rozīte">{{Laikraksta atsauce|last=Burve-Rozīte|first=Anda|date={{dat|2012|3|9||bez}}|title=Bez tā gredzena pirkstā|journal=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|volume=13|issue=103|pages=40.—43. lpp|url=http://www.irir.lv/2012/3/28/bez-ta-gredzena-pirksta}}</ref> }} == Papildu literatūra == * [https://web.archive.org/web/20160313025830/http://latvijaslaudis.lv/users/dukuri Martina un Tomasa Dukuru "Latvijas ļaudis" profils] === Intervijas === * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/26112009-m_dukurs_par_kopvertejumu_nesaspringstu|title= M. Dukurs: "Par kopvērtējumu nesaspringstu"|accessdate= {{dat|2010|03|4||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2009|11|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/21022010-martins_dukurs_so_medalu_veltu_tevam|title= Martins Dukurs: "Šo medaļu veltu tēvam"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= |date= {{dat|2010|02|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_dukurs_sobrid_ir_dalitas_jutas|title= Martins Dukurs: "Nav pamata nokārt galvu"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_viss_izskirsies_rit|title= Martins Dukurs: "Viss izšķirsies rīt"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|19||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/31102010-m_dukurs_ja_vaciesi_uzlabos_startu_ar_mum|title= M. Dukurs: "Ja vācieši uzlabos startu, ar mums būs cauri"|accessdate= {{dat|2010|1|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|10|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}} == Ārējās saites == {{Commons category|Martins Dukurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928060537/http://www.skeletonsport.com/athletes/?ContactID=69 ''Skeletonsport'' profils] {{en ikona}} * [http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=28 LOV profils]{{Novecojusi saite}} * [http://sports.yahoo.com/olympics/vancouver/LAT/Martins+Dukurs/1015161 ''Yahoo Sports'' profils] {{en ikona}} * {{tviteris|MartinsDukurs}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] | pirms = [[Jānis Miņins]]<br>Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Kristaps Porziņģis]]<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2010—2011<br>2013—2014<br>2019 | pirms = Jāņa Miņina četrinieks<br>Māris Štrombergs<br>Oskars Melbārdis/[[Jānis Strenga]] | pēc = Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] un komanda<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = Skeletona PK kopvērtējuma uzvarētājs | periods = [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009./2010.]]—[[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016./2017.]]<br>[[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019./2020.]]—[[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021./2022.]] | pirms = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Tretjakovs]]<br>{{flaga|Krievija}} Aleksandrs Tretjakovs | pēc = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Juns Sonbins]]<br>— }} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2006 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukurs, Martins}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas skeletonisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki skeletonā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] fvkd2alnwt8c4w4k8p7qsj5vu4bwxv8 3669953 3669909 2022-08-13T19:56:02Z Biafra 13794 loģiskāk likt tur. wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Sportista infokaste | vārds = Martins Dukurs | piktogramma_1 = Skeleton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Skeletons | attēls = 2020-02-28 Medal Ceremony Men's Skeleton (Bobsleigh & Skeleton World Championships Altenberg 2020) by Sandro Halank–050.jpg | att_izm = | paraksts = Martins Dukurs 2020. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|31}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērv|cm=179}} | svars = {{mērv|kg=75}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Siguldas 1. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Universitāte]] <!------ Profesionālā informācija ------>| pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Skeletons]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2022 | treneris = [[Dainis Dukurs]] | bij_treneri = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = 2000 | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = 61 | pk_pjedestāli = 90 | pk_tituli = 11 ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2010]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2011]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2012]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2013]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2014]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2015]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2016]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2017]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2020]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2021]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2022]]) | dist_tituli = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 4 ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}} {{OSS|Z=2022}}) | os_medaļas = 2 sudrabi | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = FIBT pasaules čempionāts | pč_dalība = 12 | pč_medaļas = 6 zelti, 1 sudrabs | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2010) * 6× [[Latvijas gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] ([[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]]) | slavz = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|1|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2010|teksts=Vankūvera 2010}}}} {{MedalSilver2|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}}} {{MedalCompetition|[[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2011]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|Leikpleisida 2012]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|Vinterberga 2015]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|Īglsa 2016]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|Kēnigszē 2017]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|Vistlera 2019]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|Sanktmorica 2013]]}} {{MedalCompetition|Eiropas čempionāts}} {{MedalGold2|Īglsa 2010}} {{MedalGold2|Vinterberga 2011}} {{MedalGold2|Altenberga 2012}} {{MedalGold2|Īglsa 2013}} {{MedalGold2|Kēnigszē 2014}} {{MedalGold2|Laplaņa 2015}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2016}} {{MedalGold2|Vinterberga 2017}} {{MedalGold2|Īglsa 2018}} {{MedalGold2|Īglsa 2019}} {{MedalGold2|Sigulda 2020}} {{MedalGold2|Sanktmorica 2022}} {{MedalSilver2|Vinterberga 2021}} }} '''Martins Dukurs''' (dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[skeletons|skeletonists]]. Divu [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] ieguvējs ({{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}), vienpadsmitkārtējs [[Pasaules kauss skeletonā|pasaules kausa]] izcīņas sezonas kopvērtējuma uzvarētājs, kā arī seškārtējs [[FIBT pasaules čempionāts|pasaules]] ([[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]], [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]], [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]], [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]], [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]], [[2019. gada FIBT pasaules čempionāts|2019]]) un divpadsmitkārtējs<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Martins 12. reizi karjerā kļūst par Eiropas čempionu, triumfējot arī kopvērtējumā | url = https://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012022-martins_eiropas_cempionata_pec_pirma_brau | website =[[sportacentrs.com]]}}</ref> Eiropas čempions. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs M. Dukuram ir piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]]. Ar skeletonu nodarbojās kopš 1998. gada, [[Latvijas Olimpiskā vienība|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā — no 2004. gada. Startējis piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{OSS|Z=2006}}, {{OSS|Z=2010}}, {{OSS|Z=2014}}, {{OSS|Z=2018}}, {{OSS|Z=2022}}), 2006. gadā [[Turīna|Turīnā]] izcīnīja 7. vietu, 2010. gadā [[Vankūvera|Vankūverā]] un 2014. gadā [[Soči|Sočos]] — sudraba medaļu. Viņš ir viens no panākumiem bagātākajiem [[Latvija Olimpiskajās spēlēs|Latvijas sportistiem]] ziemas olimpiskajās spēlēs. 2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā. Martins Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Šo panākumu viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad pirmo reizi kļuva arī par Pasaules čempionu, un nākamajās sešās sezonās. Vienpadsmit uzvaras skeletona Pasaules kausa kopvērtējumā ir sacensību rekords. 2022. gadā beidzis skeletonista karjeru. Viņa brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists, bet abu treneris ir viņu tēvs [[Dainis Dukurs]]. Absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]]. Dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. == Karjera == === Karjeras sākums === M. Dukurs ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada.<ref name="Sudraba braucējs" /> 2000. gada 1. decembrī [[Vinterberga|Vinterbergā]] debitēja Pasaules kausa izcīņas posmā ar izcīnītu 34. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|title=Latvijas bobsleja un skeletona federācija &#124; Bobslejs.lv|website=www.bobslejs.lv|access-date={{dat|2015|02|04||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123163738/http://www.bobslejs.lv/skeletons/rezultati|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> 2001.—2002. gada sezonā M. Dukurs startēja Eiropas kausā. 2003. gada Pasaules čempionātā junioriem viņš izcīnīja 11. vietu un 2004. gada čempionātā — 26. vietu. 2004. gadā iekļuva [[LOV|Latvijas Olimpiskās vienības]] sastāvā. Pasaules kausā M. Dukurs turpināja piedalīties {{dat|2004|11|26||bez}} Vinterbergā ar izcīnītu 37. vietu. Vēl 2004.—2005. gada sezonā viņš piedalījās piecos posmos. [[Leikplesida]]s trasē tika sasniegta 13. vieta, kas tajā sezonā bija labākais M. Dukura uzstādītais rezultāts. Kopvērtējumā viņš ar izcīnītiem 139 punktiem ierindojās 19. vietā. === 2005.—2009. gads === 2005.—2006. gada sezonā labāko vietu M. Dukurs izcīnīja Leikpleisidā (10. vieta). Vēl Martins izcīnīja 14., 16., divas 20. un 26. vietu atsevišķos kausa izcīņas posmos. 2006. gada Eiropas čempionātā viņš finišēja 8. vietā. [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Turīnā M. Dukurs izcīnīja augsto 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|title= 2006. gada ziemas olimpisko spēļu rezultāti skeletonā vīriešiem|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110722181244/http://www.todor66.com/olim/2006w/Skeleton_Men.html|archivedate= {{dat|2011|07|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tas bija viens no 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem. 2006.—2007. gada sezonas piektajā posmā Īglsā otro reizi karjerā iekļuva Pasaules kausa posma pirmajā desmitniekā (pirmā reize — 2006. gada olimpiskajās spēlēs). Viņš izcīnīja 9. vietu. Nākamajā posmā Sanktmoricā tika izcīnīta 6. vieta, savukārt 2007. gada 16. februārī Pasaules kausa posmā Vinterbergā M. Dukurs pirmoreiz karjerā kādā no Pasaules kausa posmiem kāpa uz goda pjedestāla.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39071-martins-dukurs-karjeras-pirmais-pjedestals|title= Martins Dukurs: karjeras pirmais pjedestāls!|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= Andris Rupais|date= {{dat|2007|2|16||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007. gada Pasaules čempionātā]] [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] viņš izcīnīja 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39060-martins_dukurs_pasaules_cempionata_izcina_sesto_vietu|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā izcīna sesto vietu|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2007|1|27||bez}}|publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa pēdējā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja 5. vietu posma kopvērtējumā, savukārt Eiropas čempionātā tika ieņemta 4. vieta. Sezonas kopvērtējumā M. Dukurs ierindojās 12. vietā ar 88 izcīnītiem punktiem. 2007.—2008. gada sezonā M. Dukurs vienīgi divos sezonas posmos (Pārksitijā un Kēnigszē) neiekļuva pirmajā desmitniekā. Sezonas priekšpēdējā posmā 8. februārī Vinterbergā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos. [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionātā]] [[Altenberga|Altenbergā]] tika ieņemta 5. vieta. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs pirmoreiz karjerā iekļuva pirmajā desmitniekā, ar 1369 punktiem ierindojoties 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2007%20/%202008|title= World Cup 2007 / 2008|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonā sportists ne reizi neuzvarēja, taču trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla. Altenbergas posmā tika izcīnīta otrā vieta, savukārt Vinterbergā un Īglsā — trešā vieta. [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009. gada Pasaules čempionātā]] Leikpleisidā M. Dukurs ierindojās 11. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39054-pc_skeletona_uzvar_steli_martins_dukurs_11vieta|title= PČ skeletonā uzvar Štēli; Martins Dukurs 11.vietā|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/life/articles/150604|title= Martins Dukurs pasaules čempionātā vienpadsmitais|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|1||bez}}|publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> savukārt Eiropas čempionātā — 13. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA |url=http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39078-martins_dukurs_eiropas_cempionata_skeletona_ienem_13vietu |title=Martins Dukurs Eiropas čempionātā skeletonā ieņem 13.vietu |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1282 punktiem M. Dukurs ierindojās 6. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2008%20/%202009|title= World Cup 2008 / 2009|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= |publisher= FIBT}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> === 2009.—2010. gada sezona === [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010. gada Pasaules kausa sezonu]] M. Dukurs iesāka veiksmīgi, izcīnot savu otro uzvaru Pasaules kausa posmos [[Pārksitija|Pārksitijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://skatiens.lv/forums/zinas/13112009-martins_dukurs_uzvar_pasaules_kausa_pirma|title= Martins Dukurs uzvar Pasaules kausa pirmajā posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Kristīne Šube|date= {{dat|2009|11|13|N|bez}}|publisher= skatiens.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/39056-martins_dukurs_triumfe_pirmaja_pk_posma_parksitija|title= Martins Dukurs triumfē pirmajā PK posmā Pārksitijā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Nākamajā posmā [[Leikpleisida|Leikpleisidā]] viņš ierindojās 3. vietā. 2009. gada decembrī notikušajos posmos Eiropā M. Dukurs startēja ar atšķirīgām sekmēm — [[Čezāna|Čezānā]] tika izcīnīta 2. vieta, [[Vinterberga|Vinterbergā]] otro reizi karjerā guva uzvaru, savukārt [[Altenberga|Altenbergā]] latvietis vienīgo reizi karjerā neiekļuva pirmajā trijniekā. Atlikušajos trīs Pasaules kausa posmos 2010. gadā M. Dukurs izcīnīja divas uzvaras ([[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]] un [[Īglsa]]) un ieņēma trešo vietu [[Sanktmorica|Sanktmoricā]]. Sanktmoricas posma rezultāti tika noteikti pēc viena brauciena aizvadīšanas, jo otrais tika atcelts. Savukārt Īglsas posms bija arī kā Eiropas čempionāts, kurā M. Dukurs arī svinēja uzvaru. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs ar 1694 punktiem izcīnīja uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/23012010-m_dukurs_eiropas_cempions_un_pasaules_kau|title= M.Dukurs - Eiropas čempions un Pasaules kausa ieguvējs|accessdate= {{dat|2010|02|13}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|01|23}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> tādējādi viņš ir pirmais neatkarīgās Latvijas sportists, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=35862429 |title=Gada izcilnieki Latvijas sportā |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref> === 2010. gada olimpiskās spēles === [[Attēls:Martins Dukurs 2010 Vancouver.jpg|thumb|170px|left|Martins Dukurs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] {{Quote box2 |quote = Sports nav tikai lieli muskuļi vai spēcīgs, ātrs ieskrējiens. olimpiskajās spēlēs man savs potenciāls jāparāda četrās minūtēs. Tas ir grūtākais: četru gadu darbs četrās minūtēs, četros nobraucienos. [..] Tā ir galva, kas sportā pelna naudu, esmu pārliecināts.<ref name="Burve-Rozīte" /> |source = Martins Dukurs par startu 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs |quoted = true |bgcolor = #F1F3B4 |salign = right |align = right |width = 21.5% |border = 1px |fontsize = 90% }} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada olimpiskajās spēlēs]] M. Dukurs bija [[Latvijas karognesēju olimpiskajās spēlēs uzskaitījums|Latvijas karognesējs]] atklāšanas ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/11022010-latvijas_karognesejs_vankuvera_m_dukurs|title= Latvijas karognesējs Vankūverā - M. Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|title= Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesīs Martins Dukurs|accessdate= {{dat|2010|02|11}}|author= |date= {{dat|2010|02|11}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100215034708/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/194000|archivedate= {{dat|2010|02|15||bez}}}}</ref> Pirms sacensību sākuma laikraksta ''Calgary Herald'' skatījumā viņš bija viens no desmit 2010. gada olimpisko spēļu favorītiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/10022010-dukurs_starp_desmit_olimpiades_favoritiem|title= Dukurs starp desmit olimpiādes favorītiem|accessdate= {{dat|2010|02|12}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|02|10}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> [[Skeletons 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|Pirmajā braucienā]] M. Dukurs startēja pirmais (pirmajā braucienā sportisti startē Pasaules kausa kopvērtējuma kārtībā). Pirmajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu un tuvāko konkurentu [[Kanāda]]s sportistu [[Džons Montgomerijs|Džonu Montgomeriju]] apsteidza par 0,28 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_1_vieta_tomass_astotais|title= Martins - līderis, Tomass - astotais|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrajā braucienā M. Dukurs startēja kā 20., uzrādīja otro rezultātu un pārsvars par otrā vietā esošo Dž. Montgomeriju nedaudz samazinājās līdz 0,26 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_labakais_pirmaja_diena|title= Martins Dukurs labākais pirmajā dienā|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Kristaps Zālītis|date= {{dat|2010|02|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pārējie divi braucieni norisinājās nākamajā sacensību dienā. 3. braucienā M. Dukurs startēja pirmais un atkal nedaudz zaudēja Dž. Montgomerijam, kurš vēl joprojām bija otrajā vietā, bet pārsvars saruka līdz 0,18 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_joprojam_lideris_tomass_jau_cetur|title= Martins joprojām līderis, Tomass - jau ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Ceturtajā, pēdējā, sacensību braucienā M. Dukurs startēja kā pēdējais un, parādot otro labāko laiku, viņš zaudēja pirmo pozīciju, līdz ar to ieguva olimpisko spēļu sudraba medaļu, zaudējot vienīgi Dž. Montgomerijam 0,07 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martinam_sudrabs_tomass_pirmais_liekais|title= Martinam sudrabs, Tomass - ceturtais|accessdate= {{dat|2010|02|20}}|author= Ulvis Brože|date= {{dat|2010|02|20}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|title= Arī Martins Dukurs kļūst par Vankūveras olimpisko vicečempionu|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110209125204/http://sports.delfi.lv/news/olimpiade_2010/news/ari-martins-dukurs-klust-par-vankuveras-olimpisko-vicecempionu.d?id=30058475|archivedate= {{dat|2011|02|09||bez}}}}</ref> Šī bija trešā medaļa neatkarīgajai Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs, otrā šajās spēlēs un pirmā medaļa Latvijai skeletonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/304899-martins_dukurs_izcina_latvijai_otro_sudraba_medalu_vankuvera|title= Martins Dukurs izcīna Latvijai otro sudraba medaļu Vankūverā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|20|N|bez}}|publisher= [[TvNet]]}}</ref> Par izcīnīto sudraba medaļu M. Dukurs {{dat|2010|3|18||bez}} saņēma 50 000 [[lats|latu]] prēmiju no [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]], bet viņa tēvs un treneris Dainis Dukurs — 23 500 latus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/18032010-dukuram_premija_50_tuktsosi_latu_siciem_p|title= Dukuram prēmijā 50 tūkstoši latu, Šiciem pa 37,5 tūkstošiem|accessdate= {{dat|2010|03|19}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|03|18}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada aprīlī viņam tika piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/olimpiskasvestis/olimpiskajiem-medalniekiem-un-starkovam-pieskirts-triju-zvaigznu-ordenis-znarokam-ne|title= Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam - nē|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= |publisher= ''Diena''}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/326925-siciem_dukuram_starkovam_pieskirts_triju_zvaigznu_ordenis|title= Šiciem, Dukuram, Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis|accessdate= {{dat|2010|10|9||bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14||bez}}|publisher= TvNet}}</ref><ref> {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/14042010-starkovam_triju_zvaigznu_ordenis|title= Starkovam un olimpiskajiem medaļniekiem - Triju Zvaigžņu ordeņi|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|4|14|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2010. gada pavasarī M. Dukurs iesaistījās vairākās sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā pasniedza sporta stundas skolās akcijas "Slaveni sportisti skolās" ietvaros<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|title= Martins Dukurs labprāt tēlo skolotāju|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|3|10|N|bez}}|publisher= Mango.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100513173006/http://www.mango.lv/zinas/apraksti/pasakumi/martins-dukurs-labprat-telo-skolotaju.m?id=30489233|archivedate= {{dat|2010|05|13||bez}}}} {{en ikona}}</ref> un iestādīja [[apse|sudrabapsi]] Olimpiešu alejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja&news_id=20921|title= Olimpiskie medaļnieki brāļi Šici un Martins Dukurs stādīs kokus Olimpiešu alejā|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|5|7|N|bez}}|publisher= Kas Jauns?|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194033/http://www.kasjauns.lv/lv/news/olimpiskie-medalnieki-brali-sici-un-martins-dukurs-stadis-kokus-olimpiesu-aleja%26news_id%3D20921|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> === 2010.—2011. gada sezona === [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011. gada Pasaules kausa]] sezonas pirmais posms norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]], [[Kanāda|Kanādā]], {{dat|2010|11|26||bez}}, kurā izcīnīja sudraba medaļu [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Posmā uzvaru svinēja kanādietis [[Džons Montgomerijs]], taču M. Dukurs palika 5. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Whistler 26 November 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093510/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26231&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/27112010-uzvar_montgomerijs_martins_dukurs_paliek_|title= Uzvar Montgomerijs, Martins Dukurs kļūdās un paliek piektais|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Gatis Liepiņš|date= {{dat|2010|11|27|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Otrais posms notika Kalgari trasē, Kanādā, {{dat||2|2||bez}}. Šajā posmā viņš guva savu pirmo uzvaru sezonā un sesto uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/jaunumi/03122010-martins_dukurs_uzvar_pk_posma_kalgari|title= Martins Dukurs uzvar PK posmā Kalgari|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|3|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Calgary 2 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093533/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=26249&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc uzvaras Kalgari posmā viņš kopvērtējumā ierindojās 3. vietā. Pasaules kausa izcīņas trešajā posmā Pārksitijā, ASV, kas norisinājās nedēļu pēc posma Kalgari, viņš ierindojās trešajā vietā, uzvaru posmā svinēja 2010. gada olimpisko spēļu bronzas laureāts krievs [[Aleksandrs Tretjakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/09122010-m_dukurs_tresais_parksitija_satriecosa_uz|title= M. Dukurs trešais Pārksitijā, satriecoša uzvara Tretjakovam|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|9|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Park City 9 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093558/http://www.fibt.com/index.php?id=63&event=25368&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/357385-martinam_dukuram_3vieta_pasaules_kausa_posma|title= Martinam Dukuram 3.vieta pasaules kausa posmā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pasaules kausa izcīņas ceturtajā posmā Leikpleisidā, ASV, viņš vienīgo reizi sezonā ierindojās otrajā vietā, līdz šai izcīnītajai vietai tas bija M. Dukura otrs labākais sasniegums sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/17122010-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_t_dukurs|title= M. Dukurs otrais Leikplesidā un kļūst par līderi kopvērtējumā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|12|17|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|title= FIBT Skeleton World Cup Lake Placid 17 December 2010 men's results|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIBT.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120921093815/http://www.fibt.com/index.php?id=63&L=0&event=25405&L=0|archivedate= {{dat|2012|09|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/ziemas_sports/358562-m_dukurs_izcina_otro_vietu_pk_posma_leikpleisida|title= M. Dukurs izcīna otro vietu PK posmā Leikpleisidā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> Pēc izcīnītās otrās vietas viņš kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma līderi. {{dat|2010|12|2||bez}} M. Dukurs tika nominēts [[Latvijas Gada balva sportā 2010|Latvijas Gada balvai sportā]] nominācijā "Labākais Latvijas sportists".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/356405-zinami_latvijas_gada_balvas_sporta_2010_nominanti|title= Zināmi "Latvijas Gada balvas sportā 2010" nominanti|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= |date= |publisher= TvNet}}</ref> {{dat|2010|12|23||bez}} M. Dukurs tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010. gada]] labāko, populārāko Latvijas sportistu un kopā ar brāli Tomasu saņēma [[LTV7]] speciālbalvu par atsaucīgumu un atvērtību televīzijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/citi/23122010-latvijas_gada_sportisti_m_dukurs_un_radev|title= Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|title= Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji|accessdate= {{dat|2011|1|14|N|bez}}|author= Ilze Āķe-Vīksne|date= {{dat|2010|12|24|N|bez}}|publisher= [[LOK|olimpiade.lv]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20121010033916/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|archivedate= {{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref> 2011. gada pirmajā posmā Īglsā, kur 2009.—2010. gada sezonā notika Eiropas čempionāts (uzvaru svinēja M. Dukurs), latviešu skeletonists svinēja uzvaru, otrās vietas ieguvēju [[Sergejs Čudinovs (skeletonists)|Sergeju Čudinovu]] (Krievija) apsteidzot par 0,8 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/15012011-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_iglsa_parlie|title= M. Dukuram pārliecinoša uzvara Īglsā, Tomass astotais|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Gundars Zaburdajevs|date= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|23||bez}} Vinterbergā M. Dukurs kļuva par divkārtējo Eiropas čempionu, kas bija Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts vienlaikus, abos braucienos finišējot pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/23012011-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_toma|title= M. Dukurs izcīna Eiropas čempionāta zeltu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|1|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat||1|28||bez}} ar uzvaru PK septītajā posmā M. Dukurs nodrošināja sev otro Pasaules kausu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/28012011-brali_dukuri_trijnieka_pec_pirma_braucien|title= Dukurs uzvar arī Sanktmoricā un izcīna Pasaules kausu|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|1|28|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{FIBT saite | url1= http://www.fibt.com/index.php?id=88&tx_ttnews|bracket1= tt_news|url2= =2216&tx_ttnews|bracket2= backPid|url3= =2&cHash=3feda2a8a945372322a006253ba17f4e |title= Martins Dukurs (LAT) Overall Champion – first Podium for Ben Sandford (NZL)}}</ref> Šajā posmā pirmoreiz karjerā goda pjedestālu sasniedza [[Jaunzēlande]]s sportists Bens Sendfords, kas bija arī Jaunzēlandes sportistu augstākais panākums Pasaules kausā. Pasaules kausa pēdējā posmā Čezānā M. Dukurs finišēja pirmajā vietā un viņa brālis Tomass Dukurs bija otrais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/04022011-brali_dukuri_liderpozicijas_pec_pirma_bra|title= Dukuriem dubultuzvara Čezānā|accessdate= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|4|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Šī bija pirmā abu latviešu dubultuzvara Pasaules kausa posmos. Pasaules kausa kopvērtējumā viņš ieguva 1719 punktus, otrās vietas ieguvēju vācieti Sandro Štīliki apsteidzot par 253 punktiem. Martina brālis Tomass ar izcīnītiem 1242 punktiem kopvērtējumā ierindojās 8. vietā. 2011. gada 24. un 25. februārī notika [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/23022011-d_dukurs_kenigze_nedrikstes_kludities|title= D. Dukurs: "Kēnigzē nedrīkstēs kļūdīties"|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|23|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-vai_dukurs_izcinis_ari_pasaules_cempiona_|title= Dukuri dodas cīņā par pasaules čempiona titulu|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pēc pirmajā dienā veiktajiem diviem braucieniem M. Dukurs ir līderis, otrajā braucienā viņš uzstādīja jaunu trases rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/24022011-m_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_kenigze|title= M. Dukurs pārliecinošs līderis pēc 1. dienas pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Arī otrajā dienā notikušajos braucienos M. Dukurs bija līderis, tā svinot uzvaru Pasaules čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/25022011-m_dukurs_domine_3_brauciena_lidz_titulam_|title= Martins Dukurs – pasaules čempions!|accessdate= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|2|25|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Tā bija pirmā medaļa Pasaules čempionātos skeletonā gan M. Dukuram, gan kādam Latvijas sportistam. Tāpat M. Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas pasaules čempions olimpiskajos ziemas sporta veidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/latvija/42573-ar-gavilem-sagaida-martinu-dukuru.htm|title= Ar gavilēm sagaida Martinu Dukuru|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|3||bez}}|publisher= NRA}}{{Novecojusi saite}}</ref> === 2011.—2012. gada sezona === 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā [[Īglsa|Īglsā]], kas norisinājās 3. decembrī M. Dukurs izcīnīja uzvaru ar uzstādītu trases rekordu pirmajā braucienā (52,69 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03122011-brali_dukuri_sobrid_liderpozicijas_iglsa|title= Martins Dukurs triumfē Īglsā, Tomass trešais|accessdate= {{dat|2011|12|3||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|3||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Uzvaru viņš guva arī sezonas otrajā posmā [[Laplaņa|Laplaņā]] 9. decembrī, arī šoreiz latvietis uzstādīja trases rekordu — pirmais brauciens tika veikts 1:00,51 min. Laplaņas posmā otro vietu izcīnīja viņa brālis Tomass, tā bija viena no nedaudzajām brāļu dubultuzvarām Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09122011-dukuriem_dubultuzvara_pirmaja_brauciena|title= Dukuriem dubultuzvara Laplaņā|accessdate= {{dat|2011|12|9||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|9||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> Sezonas trešajā posmā [[Vinterberga|Vinterbergā]] tika veikts eksperiments, sacensības aizvadot jaunā formātā — sacensību pirmajā dienā bija paredzēts aizvadīt divus braucienus, kuros uzrādīto rezultātu summa būtu kā kvalifikācijas posms, sacensību otrajā dienā startētu kvalifikācijā pirmās desmit vietas ieņēmušie sportisti, posma rezultātos neņemot vērā pirmās dienas rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15122011-vinterberga_testes_jaunu_skeletona_format|title= Dainis Dukurs neapmierināts ar jauno skeletona formātu|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|12|15||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Protestu dēļ gan sacensību formāts tika mainīts. Sacensības tika aizvadītas sliktos laikapstākļos, kuru dēļ tika atcelti kvalifikācijas otro braucienu rezultāti. Kvalifikācijas pirmajā braucienā M. Dukurs uzstādīja labāko rezultātu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/16122011-pec_1_brauciena_m_dukurs_vadiba_t_dukurs_|title= M.Dukurs uzvar kvalifikācijā, T.Dukurs - trešais|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2011|12|16||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> ko viņš arī atkārtoja otrās dienas braucienā, tādējādi kļūdams par sacensību uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17122011-dukurs_triumfe_ari_vinterbergas_sniegpute|title= Dukurs triumfē arī Vinterbergas sniegputenī, gadu noslēdz neuzvarēts|accessdate= {{dat|2011|12|18||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|12|17||bez}}|publisher= Sportacentrs}}</ref> 2011. gadā M. Dukurs nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, visos abu sezonu posmos gūstot uzvaras. [[Attēls:Martins Dukurs 2011.jpg|thumb|220px|Martins Dukurs, saņemot [[Latvijas Gada balva sportā 2011|Latvijas Gada balvu sportā]] 2011. gadā]] 2011. gada 22. decembrī otro gadu pēc kārtas [[Latvijas Gada balva sportā 2011|tika atzīts]] par gada labāko un populārāko Latvijas sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/22122011-latvijas_gada_sportisti_martins_dukurs_un |title=Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča |publisher=Sportacentrs.com |date= |accessdate=2011-12-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/par-latvijas-gada-labakajiem-sportistiem-atziti-martins-dukurs-un-ineta-radevica.d?id=42004048|title=Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Martins Dukurs un Ineta Radeviča|date=22. decembris, 2011|publisher=Delfi.lv|language=Latvian|accessdate=23. decembris, 2011}}</ref> 2012. gada pirmajā posmā Altenbergā, kas bija arī kā Eiropas čempionāts, M. Dukurs svinēja savu 14. uzvaru Pasaules kausa posmos, otro vietu ieņēma viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012012-brali_dukuri_vadiba_pec_pirma_brauciena_a|title=M.Dukurs kļūst par trīskārtēju Eiropas čempionu|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref> {{dat|2012|1|14||bez}} notikušajā Pasaules kausa posmā [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]] M. Dukurs pirmoreiz 2011.—2012. gada sezonā neierindojās pirmajā trijniekā, taču ieņēma 6. vietu pēc pieļautās kļūdas otrajā braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14012012-m_dukurs_pec_pirma_brauciena_kenigze_otra|title=M.Dukurs kļūdās un paliek sestais, Tomasam septīta vieta|last=Zaburdajevs|first=Gundars|date={{dat|2012|1|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Savukārt nākamajā posmā Sanktmoricā M. Dukurs guva savu 15. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/21012012-m_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_pirma_br|title=M.Dukurs triumfē Sanktmoricā, Tomass ceturtais|last=Gundars Zaburdajevs|date={{dat|2012|1|21||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|1|21||bez}}}}</ref> Uzvaru izcīnīja arī pirmspēdējā Pasaules kausa izcīņas posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpisko spēļu sacensības. Divu braucienu kopsummā viņš sasniedza rezultātu 1:45,76 min.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/04022012-dukuram_pirma_vieta_vistlera|title=Dukuram pirmā vieta Vistlerā|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}}}</ref> Tā bija viņa pirmā uzvara Vistleras trasē notikušajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|title=Martins Dukurs pirmo reizi uzvar Vistlerā un praktiski nodrošina sev Pasaules kausu|date={{dat|2012|2|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120206222315/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-pirmo-reizi-uzvar-vistlera-un-praktiski-nodrosina-sev-pasaules-kausu.d?id=42104996|archivedate={{dat|2012|02|06||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kalgari, Kanādā, viņš guva 17. uzvaru karjerā, otrās vietas ieguvēju A. Tretjakovu no Krievijas pārspējot par 0,68 sekundēm. Kopvērtējumā ar 1751 punktu M. Dukurs kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, otrajā vietā esošo vācieti [[Franks Rommels|Franku Rommelu]] apsteidzot par nepilniem 150 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10022012-martins_dukurs_klust_par_pasaules_kausa_i|title=Martins Dukurs kļūst par Pasaules kausa ieguvēju, Tomass - trešais|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs sezonas kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fibt.com/index.php?id=197&no_cache=1&L=0&rankname=5&event=WC&saison=2011%20/%202012|title=World Cup 2011 / 2012 (Skeleton Men Rankings)|publisher=Fibt.com|accessdate={{dat|2012|2|10||bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6BCF6MKtr?url=http://www.fibt.com/index.php?id=197|archivedate={{dat|2012|10|05||bez}}}}</ref> Viņš kļuva par otro skeletonistu Pasaules kausa vēsturē, kas kopvērtējumā izcīna trīs uzvaras pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/martins-dukurs-treso-gadu-pec-kartas-izcina-pasaules-kausu-13930704|title=Martins Dukurs trešo gadu pēc kārtas izcīna Pasaules kausu|last=BNS|date={{dat|2012|2|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012. gada Pasaules čempionāts]] notika Leikpleisidā, ASV. Pirms sacensībām M. Dukurs guva nelielu kājas savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/bobslejs-skeletons/dukurs-pirms-starta-pc-leikplesida-sasitis-kaju-13933402|title=Dukurs pirms starta PČ Leikplesidā sasitis kāju|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Jau pirmajā braucienā viņš izvirzījās vadībā ar 0,2 sekunžu lielu pārsvaru pār otro vietu (Franks Rommels).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25022012-m_dukurs_vadiba_pec_1_brauciena_tomass_tr|title=Pirmo dienu M.Dukurs noslēdz pārliecinošā vadībā, Tomasam 4. vieta|date={{dat|2012|2|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Turpmākajos braucienos šis pārsvars pieauga. M. Dukurs uzvarēja ar 3:37,09 minūtēm, sudraba medaļnieku, vācieti F. Rommelu apsteidzot jau vairāk nekā par divām sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|title=Martins Dukurs kļūst par divkārtējo pasaules čempionu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228233139/http://sports.delfi.lv/news/winter_sports/bobsleigh/martins-dukurs-klust-par-divkartejo-pasaules-cempionu.d?id=42161322|archivedate={{dat|2012|02|28||bez}}}}</ref> M. Dukura brālis T. Dukurs Pasaules čempionātā izcīnīja 5. vietu. M. Dukurs kļuva par pirmo skeletonistu, kas divus gadus pēc kārtas uzvarējis Pasaules čempionātā un Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/26022012-m_dukuram_iespaidigs_parsvars_tomass_atsl|title=M.Dukurs kļūst par divkārtēju pasaules čempionu, Tomass piektais|date={{dat|2012|2|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Tāpat viņš kļuva tikai par otro skeletonistu, kas Pasaules čempionātā izcīnījis divas uzvaras pēc kārtas, kanādietis Raiens Devenports uzvarēja 1996. un 1997. gada Pasaules čempionātos. === 2012.—2013. gada sezona === 2012.—2013. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta veiksmīgi. Sezonas pirmajā posmā Leikpleisidā uzvarētājs tika noteikts triju braucienu kopsummā. M. Dukurs uzvarēja, savukārt otrajā vietā ierindojās viņa brālis T. Dukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/09112012-brali_dukuri_sak_sezonu_ar_dubultuzvaru_l|title=Brāļi Dukuri sezonu sāk ar dubultuzvaru Leikplesidā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|12||bez}}}}</ref> Šī bija viņa pirmā uzvara šajā trasē. {{dat||11|17||bez}} M. Dukurs izcīnīja uzvaru arī Pārksitijas trasē, kas bija viņa 19. uzvara Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17112012-m_dukurs_pec_1_brauciena_lideris_parksiti|title=M. Dukurs uzvar arī Pārksitijā, Tomass ceturtais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|18||bez}}}}</ref> Nākamajā posmā Vistlerā, kur 2010. gadā notika olimpiskās spēles, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25112012-vistlera_uzvar_rommels_dukuri_uz_pjedesta|title=Vistlerā uzvar Rommels, Dukuri uz pjedestāla|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|11|27||bez}}}}</ref> Šis bija otrais posms 2012. gadā, kurā M. Dukurs neizcīnīja pirmo vietu (kalendārā gada otrajā posmā Kēnigszē arī uzvaru guva vācietis [[Franks Rommels]]). {{dat||12|17||bez}} viņš svinēja savu 20. uzvaru Pasaules kausa posmos karjerā, kad triumfēja Vinterbergas trasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/07122012-m_dukurs_lideris_pec_pirma_brauciena_sesi|title=M.Dukuram trešā uzvara, Tomasam piektā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> Decembrī viņš tika izvirzīts kā pretendents uz [[Latvijas Gada balva sportā 2012|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists un kā populārākais sportists, tomēr abās nominācijās par uzvarētāju tika atzīts olimpiskais čempions [[BMX]] [[Māris Štrombergs]]. 2012. gadu M. Dukurs pabeidza ar uzvaru [[Laplaņa]]s trasē, nostiprinoties Pasaules kausa kopvērtējuma pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/14122012-m_dukurs_pec_1_brauciena_pirmais_tomass_t|title=M. Dukurs pārliecinoši triumfē Laplaņā, Tomasam trešā vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|12|15||bez}}}}</ref> 2013. gadu latvietis uzsāka ar uzvaru [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]], kas bija viņa piektā uzvara 2012.—2013. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/05012013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_al|title=M.Dukuram piektā uzvara sešos posmos, Tomasam 4.vieta|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|6||bez}}}}</ref> Uzvara tika gūta arī [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]], divus posmus pirms Pasaules kausa sezonas nostiprinoties kopvērtējuma pirmajā vietā, tuvāko sekotāju (brāli [[Tomass Dukurs|Tomasu]]) apsteidzot par 198 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|title=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/12012013-pec_pirma_brauciena_kenigze_trase_lideris|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|13||bez}}}}</ref> 2013. gada 19. janvārī M. Dukurs guva 24. uzvaru Pasaules kausa izcīņas posmos, uzvarēdams Īglsas posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts. M. Dukuram šis bija ceturtais Eiropas čempiontituls pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/19012013-pirmaja_brauciena_martinam_dukuram_trases|title=M.Dukurs triumfē Īglsā un Eiropas čempionātā, Tomasam - bronza|date={{dat|2013|1|19||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|1|19||bez}}}}</ref> 2012. gada februārī Sanktmoricā notikušajā Pasaules čempionātā viņam neizdevās aizstāvēt pasaules čempiona titulu, pirmoreiz karjerā Pasaules čempionātā izcīnot sudraba medaļu. Četru braucienu summā Dukurs par 0,03 sekundēm atpalika no krieva [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandra Tretjakova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/02022013-pec_tresa_brauciena_dukuri_augstak_nekapj|title=Martins Dukurs - vicečempions, līdz zeltam pietrūkst 0.03 sekundes|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|4||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējais posms tika aizvadīts jaunajā Soču trasē, kur 2014. gadā notiks ziemas olimpiskās spēles. M. Dukurs šeit svinēja uzvaru, ceturto sezonu pēc kārtas iegūstot Pasaules kausu ar kopvērtējumā savāktiem 2010 punktiem, kā arī izcīnot 100 000 [[eiro]] naudas balvu, kas tika piešķirti par uzvarām Kēnigszē, Īglsas un Soču trasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022013-martins_dukurs_lideris_pec_1_brauciena_so|title=Martins Dukurs Sočos iegūst Pasaules kausu un 100 000 eiro|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Viņš ir pirmais skeletonists Pasaules kausa izcīņas vēsturē, kas uzvarējis četrās sezonās pēc kārtas, kā arī otrs visvairāk uzvaras Pasaules kausa sezonās izcīnījušais sportists — piecās sezonās ir uzvarējis austrietis Kristians Auers. Sezonas kopvērtējuma otrajā vietā ierindojās Martina brālis Tomass, šī ir pirmā abu brāļu dubultuzvara Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/dukuri-izcel-dzekpotu-dubultuzvara-pk-martins-cetrkartejs-kausa-ieguvejs-nopelniti-100-tukstosi.d?id=43062730|title=Dukuri izceļ 'džekpotu': dubultuzvara PK, Martins - četrkārtējs kausa ieguvējs, nopelnīti 100 tūkstoši|date={{dat|2013|2|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|2|15||bez}}}}</ref> Ar izcīnītiem četriem Pasaules kausa kopvērtējumiem pēc kārtas latvietis tika iekļauts [[Ginesa pasaules rekordi|Ginesa pasaules rekordu]] grāmatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06012014-m_dukurs_ginesa_pasaules_rekordu_gramata|title=M.Dukurs iekļauts Ginesa pasaules rekordu gramatā|date={{dat|2014|1|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|6||bez}}}}</ref> === 2013.—2014. gada sezona === 2013.—2014. gada Pasaules kausa sezona tika uzsākta ar uzvaru Kalgari trasē {{dat|2013|11|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/30112013-m_dukurs_ari_olimpisko_sezonu_sak_ar_uzva|title=M.Dukurs arī olimpisko sezonu sāk ar uzvaru, Tomass ceturtais|date={{dat|2013|11|30||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|11|30||bez}}}}</ref> Otrajā posmā, kas notika Pārksitijas trasē {{dat|2013|12|6||bez}}, viņš ierindojās 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/06122013-m_dukuram_trases_rekords_un_vadiba_pec_pi|title=M.Dukuram neveiksmīgs otrais brauciens un otrā vieta Pārksitijā|date={{dat|2013|12|6||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|7||bez}}}}</ref> Šī bija pirmā reize 2013. gadā, kad Dukurs neuzvar Pasaules kausa izcīņas posmā. Sezonas trešajā posmā Leikpleisidā viņš ieņēma 8. vietu, kas ir pēdējo piecu sezonu sliktākais rezultāts latviešu sportistam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/13122013-brali_dukuri_pec_pirma_brauciena_arpus_tr|title=Tomass Dukurs trešais Leikplesidā, Martins tikai astotais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|12|21||bez}}}}</ref> 2013. gada decembrī trešo reizi karjerā tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2013|Latvijas gada labāko sportistu]]. 2014. gada pirmajā posmā Dukurs guva uzvaru Vinterbergas trasē, izcīnot 27 uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/03012014-martins_dukurs_parliecinosa_vadiba_pec_1_|title=Brāļiem Dukuriem dubultuzvara Vinterbergā|date={{dat|2014|1|3||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|3||bez}}}}</ref> Uzvara tika izcīnīta arī nākamajā posmā Sanktmoricas trasē, pēc kuras latvietis atgriezās Pasaules kausa kopvērtējuma līdera statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/10012014-brali_dukuri_sanktmorica_vadiba_pec_pirma|title=Dukuriem atkal dubultuzvara, Martins izvirzās kopvērtējuma vadībā|date={{dat|2014|1|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|10||bez}}}}</ref> Divas dienas pēc pirmās uzvaras Sanktmoricā šajā trasē tika izcīnīta arī otrā uzvara, trešo reizi pēc kārtas Martins kopā ar savu brāli Tomasu izcīnīja dubultuzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/dukuriem-dubultuzvara-tresajas-sacensibas-pec-kartas-14039604|title=Dukuriem dubultuzvara trešajās sacensībās pēc kārtas|date={{dat|2014|1|12||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|12||bez}}}}</ref> Sezonas priekšpēdējā posmā Īglsā, Austrijā, izcīnīja savu 30. uzvaru Pasaules kausa posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012014-martins_dukurs_uzvar_pirmaja_brauciena_to|title=Martins Dukurs triumfē Īglsā, brālim trešā vieta|date={{dat|2014|1|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|18||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā, kas bija arī Eiropas čempionāts, viņš uzvarēja, tādējādi piekto sezonu pēc kārtas triumfējot Pasaules kausa kopvērtējumā. Martins ir pirmais skeletonists, kas kopvērtējumā uzvar piecas sezonas pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/25012014-dukuri_trijnieka_pec_pirma_brauciena_mart|title=Dukuriem dubultuzvara Eiropas čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā|date={{dat|2014|1|25||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Tāpat viņš otro sezonu pēc kārtas izcīnīja 100 000 eiro lielu naudas balvu, kas gan šoreiz tika dāvāta arī visu sešu braucienu uzvarētājam pēdējos trijos posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/martinam-dukuram-divi-uzvareti-braucieni-lidz-100-tukstosiem-eiro-un-titulam-14041396|title=Martinam Dukuram divi uzvarēti braucieni līdz 100 tūkstošiem eiro un titulam|date={{dat|2014|1|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|25||bez}}}}</ref> Pirms {{oss|Z=2014|L=Ģ}} M. Dukurs britu laikraksta ''[[The Daily Telegraph]]'' vērtējumā tika iekļauts desmit potenciālo olimpisko spēļu zvaigžņu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/winter-olympics/picturegalleries/10619482/Sochi-2014-Winter-Olympics-The-top-10-potential-stars.html|title=Sochi 2014 Winter Olympics: The top 10 potential stars|publisher=''[[The Daily Telegraph]]''|accessdate={{dat|2014|2|13||bez}}}}</ref> Četru braucienu kopsummā latvietis otrajās olimpiskās spēles pēc kārtas izcīnīja sudraba medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/soci_2014/15022014-martins_dukurs_divkartejs_olimpiskais_vic|title=Martins Dukurs divkārtējs olimpiskais vicečempions!|last=Vētra|first=Andris|date={{dat|2014|2|15||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|2|15||bez}}}}</ref> piekāpjoties [[Krievija]]s sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]]. Ar divām sudraba medaļām Martins ir veiksmīgākais Latvijas sportists ziemas olimpiskajās spēlēs. 2017. gada 22. novembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pieņēma lēmumu par antidopinga kodeksa pārkāpumiem atņemt 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu Krievijas sportistam [[Aleksandrs Tretjakovs|Aleksandram Tretjakovam]],<ref>[http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 Tretjakovam atņem Soču spēļu zeltu; Dukurs kļūst par olimpisko čempionu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171122232250/http://www.delfi.lv/sports/news/winter_sports/bobsleigh/tretjakovam-atnem-socu-spelu-zeltu-dukurs-klust-par-olimpisko-cempionu.d?id=49473413 |date={{dat|2017|11|22||bez}} }} DELFI Sports 2017. gada 22. novembrī</ref> kas nozīmētu M. Dukura kļūšanu par olimpisko čempionu. Tomēr {{dat|2018|2|1||bez}} [[Sporta arbitrāžas tiesa]]s attaisnoja Tretjakovu un atjaunoja viņa rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tas-cas.org/fileadmin/user_upload/Media_Release__decision_RUS_IOC_.pdf|title=The Court of Arbitration for Sport (CAS) delivers its decisions in the matter of 39 Russian athletes v/the IOC: 28 appeals upheld, 11 partially upheld|publisher=Court of Arbitration for Sport|accessdate=1 February 2018}}</ref> === 2014.—2015. gada sezona === Pēcolimpisko 2014.—2015. gada sezonu M. Dukurs uzsāka ar uzvarām trijos pirmajos Pasaules kausa posmos — Leikplesidā, Kalgari un Altenbergā. Nākamajā posmā Kēnigszē viņš izcīnīja 2. vietu, piekāpjoties tikai olimpiskajam čempionam Aleksandram Tretjakovam. Sezonu M. Dukurs turpināja ar vēl trim uzvarām (Saktmoricā, Laplaņā, Īglsā). Posms Laplaņā bija arī Eiropas čempionāts, kas nozīmēja, ka M. Dukurs sesto reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionu. Sliktās trases sagatavotības dēļ gan tika aizvadīts tikai viens brauciens. Pasaules kausa sezonu viņš noslēdza ar 2. vietu Sočos, arī šoreiz piekāpjoties Tretjakovam. Kopvērtējumā ar 1770 punktiem M. Dukurs 6. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2015|3|6||bez}} Vinterbergas trasē M. Dukurs trešo reizi karjerā kļuva par [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|pasaules čempionu]]. M. Dukurs 2014. gada nogalē ceturto reizi karjerā un otro gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2014|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/23122014-gada_labakie_sportisti_dukurs_un_grigorje|title=Gada labākie sportisti - Dukurs un Grigorjeva|last=Rubulis|first=Jānis|date={{dat|2014|12|23||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Tāpat ceturto reizi tika atzīts par gada sportistu "Sporta Avīzes" gada aptaujā. === 2015.—2016. gada sezona === 2014.—2015. gada Pasaules kausa sezonā M. Dukurs izcīnīja 7 uzvaras, neuzvarot vienīgi sezonas 7. posmā Sanktmoricā, kur viņš piekāpās [[Juns Sonbins|Junam Sonbinam]], iegūstot dalīto 2. vietu ar savu brāli Tomasu. Šis posms paralēli bija arī Eiropas čempionāts, tāpēc abi brāļi, piekāpjoties vienīgi Korejas sportistam, kļuva par Eiropas čempioniem, Martinam izcīnot 7. titulu pēc kārtas. 7. reizi pēc kārtas tika iegūts arī Pasaules kauss. {{dat|2016|02|19||bez}} M. Dukurs Īgslas trasē ceturto reizi karjerā kļuva par pasaules čempionu, uzstādot labāko rezultātu katrā no braucieniem. Martins Dukurs 2015. gada nogalē piekto reizi karjerā un trešo gadu pēc kārtas tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2015|gada labāko sportistu Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912|title=Latvijas labāko sportistu balvas iegūst Martins Dukurs un Laura Ikauniece-Admidiņa|date={{dat|2015|12|23||bez}}|website=olimpiade.lv|accessdate={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181130212641/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-labako-sportistu-balvas-iegust-martins-dukurs-un-laura-ikauniece-admidina-912}}</ref> === 2016.—2017. gada sezona === 2016.—2017. gada Pasaules kausa sezona M. Dukuram neiesākās veiksmīgi. Pēc 4. vietas Vistlerā un 5. vietas Leikplesidā, kur Martins piekāpās arī savam brālim Tomasam, viņš Altenbergā izcīnīja pirmo pjedestālu sezonā — 2. vietu, piekāpjoties vienīgi [[Kristofers Grothers|Kristoferam Grotheram]]. Sezonas 4. posmā, kas paralēli bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja pirmo uzvaru sezonā, 8. reizi pēc kārtas kļūstot par Eiropas čempionu. Sezona turpinājās veiksmīgi, uzvarot arī Pasaules kausa posmā Sanktmoricā, kam gan sekoja 6. vieta Kēnigszē. Turpinājumā gan tika izcīnīta uzvara Īglsā, kā arī Phjončhanā, un M. Dukurs 8. reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu. {{dat|2017|2|26||bez}} Kēnigszē M. Dukurs piekto reizi karjerā un trešo pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu. === 2017.—2018. gada sezona === 2017.—2018. gada Pasaules kausa sezonas 1. posmā Leikplesidā M. Dukurs izcīnīja uzvaru, kam sekoja 2. vieta Pārksitijā, piekāpjoties Junam Sonbinam. Sezonas 3. posms Vistlerā M. Dukuram bija diezgan neveiksmīgs, paliekot vienīgi 6. vietā. Turpinājumā sekoja 2. vieta Vinterbergā un uzvara posmā Īgslā, kas bija arī Eiropas čempionāts. Tam sekoja 5. vieta Altenbergā. Sezonas 7. posmā Sanktmoricā M. Dukurs sākotnēji ieguva 2. vietu, tomēr nedēļu pēc sacensībām saņēma diskvalifikāciju no šī posma par materiālu pārkāpumiem. Viņš pēc finiša esot nejauši nobraucis pa bremzēšanas gumijām, kuru atliekas bija salipušas uz sliecēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/martins-dukurs-paliek-bez-pasaules-kausa|title=Martins Dukurs paliek bez devītā Pasaules kausa|date={{dat|2018|1|19||bez}}|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2020|2|23||bez}}}}</ref> Sezonas pēdējā posmā Kēnigszē M. Dukurs ieguva 2. vietu. Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1440 punktiem viņs palika 4. vietā. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Phjončhanā M. Dukuram ne pārāk sekmīgi izdevās pirmais un pēdējais brauciens, kuros viņam bija 5. labākais rezultāts, un ar pārējos divos braucienos sasniegto otro labāko rezultātu nepietika, lai izcīnītu medaļu. M. Dukurs palika 4. vietā, 0,12 sekundes aiz bronzas medaļas. === 2018.—2019. gada sezona === [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019. gada Pasaules kausa]] 1. posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldā]] ieguva 2. vietu, piekāpjoties tikai krievu skeletonistam [[Ņikita Tregubovs|Ņikitam Tregubovam]]. Sezonas turpinājumā sekoja divas 7. vietas Vinterbergā un Altenbergā. Pasaules kausa sezonas vienīgo uzvaru izcīnīja Īglsas trasē Austrijā. Tas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, un Martins Dukurs desmito reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/18012019-martins_dukurs_desmito_gadu_pec_kartas_kl |title=Martins Dukurs desmito gadu pēc kārtas kļūst par Eiropas čempionu |date={{dat|2019|1|18||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamajā PK posmā Sanktmoricā M. Dukurs ierindojās 8. vietā. Sekoja divi pjedestāli Ziemeļamerikas trasēs — 2. vieta Leikplesidā un 3. vieta Kalgari. Tā kā iepriekš Kēnigszē trasē Vācijā sacensības tika atceltas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, Kalgari tika aizvadīti divi posmi. M. Dukurs Pasaules kausa sezonu noslēdza ar 4. vietu, sezonas kopvērtējumā ierindojoties 3. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/24022019-martins_dukurs_tresais_pec_pirma_braucien |title=T. Dukuram lielisks 2. brauciens un sezonas 1. medaļa, M. Dukurs trešais kopvērtējumā |date={{dat|2019|2|24||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada Pasaules čempionātā]] Vistleras trasē izcīnīja savu sesto pasaules čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/08032019-martins_dukurs_sesto_reizi_triumfe_pasaul |title=Martins Dukurs sesto reizi triumfē pasaules čempionātā |date={{dat|2019|3|8||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> === 2019.—2020. gada sezona === [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020. gada Pasaules kausa]] sezonu iesāka ar divām otrajām vietām Leikplesidas trasē. Vinterbergas posmā tika iegūta 4. vieta. 2019. gada decembrī M. Dukurs sesto reizi tika atzīts par [[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas gada labāko sportistu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/martins-dukurs-un-sevastova-sanem-gada-labako-sportistu-balvas-stupelis-popularakais.a342187/ |title=Martins Dukurs un Sevastova saņem gada labāko sportistu balvas, Stupelis - populārākais |date={{dat|2019|12|19||bez}}|website=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Pasaules kausa sezonas turpinājumā 2020. gada janvārī Laplaņas trasē ieguva otro vietu, izvirzoties PK kopvērtējuma vadībā. Sezonas pirmo uzvaru izcīnīja Īglsā, šajā trasē tā bija desmitā uzvara pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/17012020-martins_iglsa_tuvojas_pirmajai_uzvarai_se |title=10 no 10 - Martins Īglsā turpina nevainojami un svin pirmo uzvaru sezonā |date={{dat|2020|1|17||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> Nākamājā posmā Kēnigszē ierindojās 7. vietā, bet Sanktmoricas posmā atkal izcīnīja uzvaru. Pasaules kausa sezonas pēdējais posms notika Siguldā, tajā tika sadalītas arī Eiropas čempionāta medaļas. M. Dukurs tajā izcīnīja uzvaru, līdz ar to 11. reizi pēc kārtas kļuva par Eiropas čempionu un devīto reizi uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/15022020-martinam_pirmaja_brauciena_trases_rekords |title=Dukuri mājās izceļ pilnu banku - dubultuzvara sacensībās un Martinam Pasaules kauss |date={{dat|2020|2|15||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|27||bez}}}}</ref> [[2020. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2020. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]] ieguva 4. vietu, piekāpjoties trim Vācijas skeletonistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/skeletons/28022020-pirms_pedeja_brauciena_martina_atstarpe_n |title=Martins noliek pasaules čempiona pilnvaras, Vācijai pirmais tituls 20 gadu laikā |date={{dat|2020|2|28||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|29||bez}}}}</ref> === 2021.—2022. gada sezona === 2022. gada 14. janvārī M. Dukurs 12. reizi uzvarēja Eiropas čempionātā, līdz ar to izcīnot arī savu 11. uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/skeletons/martins-dukurs-izcina-pasaules-kausu-skeletona-velreiz-uzvar-eiropas-cempionata-spilgtakie-mirkli.a438763/|title=Martins Dukurs izcīna Pasaules kausu skeletonā, vēlreiz uzvar Eiropas čempionātā. Spilgtākie mirkļi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-14|language=lv}}</ref> Savā piektajā olimpiskajā startā [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] Pekinā M. Dukurs līdz pēdējam braucienam cīnījās par vietu uz goda pjedestāla, tomēr sacensību noslēgumā, ieņēma tikai 7. vietu. 2022. gada augustā 38 gadu vecumā Dukurs paziņoja par sportista karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7583459/skeletona-legenda-martins-dukurs-liek-punktu-karjerai|title=Skeletona leģenda Martins Dukurs liek punktu karjerai|website=Ziemas sports|access-date=2022-08-13|date=2022-08-12|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Martins Dukurs ir dzimis {{dat|1984|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]. Brālis [[Tomass Dukurs]] arī ir skeletonists. Viņu tēvs [[Dainis Dukurs]] ir bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors un abu dēlu treneris, savukārt māte ir grāmatvede.<ref name="Burve-Rozīte" /> Bērnībā M. Dukurs nodarbojies ar [[volejbols|volejbolu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sporto.lv/node/3553|title= Pareizrakstība ledū|accessdate= {{dat|2011|7|14||bez}}|author= |date= |publisher= sporto.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100213053113/http://www.sporto.lv/node/3553|archivedate= {{dat|2010|02|13||bez}}}}</ref> M. Dukurs dzīvo [[Sigulda|Siguldā]]. Izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā,<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts">{{Sporta Avīze|last= Jurisons|first= Ingmārs|date= {{dat|2010|2|9||bez}}|title= Pašiem savs galvenais favorīts|volume= 6|issue= 731|pages= 12.—13}}</ref> [[Siguldas valsts ģimnāzija|Siguldas valsts ģimnāzijā]] un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]],<ref name="Pašiem savs galvenais favorīts" /> ko absolvējis ar bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="Sudraba braucējs" /> Kopā ar brāli darbojies autobiznesā.<ref name="Burve-Rozīte" /> M. Dukura dzīvesbiedre Jana Krūmiņa ir absolvējusi [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu "Turība"]], strādā auto mārketingā, aizraujas ar mākslu.<ref name="Burve-Rozīte" /> Ģimene audzina divas meitas, kas dzimušas 2012. un 2015. gadā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 Skeletonistam Martinam Dukuram vēl viena meita!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150117061310/http://apollo.tvnet.lv/zinas/skeletonistam-martinam-dukuram-vel-viena-meita/678102 |date={{dat|2015|01|17||bez}} }} apollo.lv</ref> == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| {{oss|Z=2006}} ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Turīna]] | 58,79 (10) | 58,60 (5) | — | — | 1:57,39 (+1,51) | 7 |- ! align="left"| {{oss|Z=2010}} ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vankūvera]] | 52,32 (1) | 52,59 (2) | 52,28 (2) | 52,61 (2) | 3:29,80 (+0,07) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2014}} ! align="left"| {{flaga|Krievija}} [[Soči]] | 56,18 (2) | 56,37 (2) | 56,26 (1) | 56,29 (2) | 3:45,10 (+0,81) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| {{oss|Z=2018}} ! align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | 50,85 (5) | 50,38 (2) | 50,32 (2) | 50,76 (5) | 3:22,31 (+1,76) ! 4 |- |'''[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]''' |{{flaga|China}} '''[[Pekina]]''' |1:00,62 (6) |1:00,62 (3) |1:00,40 (4) |1:01,12 (13) |4:02,76 (+1,75) |7 |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Trešais brauciens ! Ceturtais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| [[2007. gada FIBT pasaules čempionāts|2007]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,61 (13) | 1:09,79 (2) | 1:09,56 (9) | 1:09,65 (13) | 4:39,61 (+3,35) | 6 |- ! align="left"| [[2008. gada FIBT pasaules čempionāts|2008]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 59,18 (10) | 58,73 (1) | 58,93 (6) | 59,36 (8) | 3:56,20 (+1,49) | 5 |- ! align="left"| [[2009. gada FIBT pasaules čempionāts|2009]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 56,69 (9) | 55,70 (11) | 55,29 (5) | — | 2:47,68 (+1,10) | 11 |- ! align="left"| [[2011. gada FIBT pasaules čempionāts|2011]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 51,18 (1) | 50,67 (1) | 50,94 (1) | 50,91 (1) | 3:23,70 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2012. gada FIBT pasaules čempionāts|2012]] ! align="left"| {{flaga|ASV}} [[Leikplesida]] | 53,77 (1) | 54,37 (1) | 54,34 (1) | 54,61 (1) | 3:37,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2013. gada FIBT pasaules čempionāts|2013]] ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,87 (2) | 1:07,99 (2) | 1:08,72 (3) | 1:07,80 (1) | 4:32,38 (+0,03) ! {{medal-bg|sudrabs}}| 2 |- ! align="left"| [[2015. gada FIBT pasaules čempionāts|2015]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 55,94 (1) | 56,10 (2) | 55,51 (1) | 55,68 (1) | 3:43,23 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2016. gada FIBT pasaules čempionāts|2016]] ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,14 (1) | 52,50 (1) | 52,11 (1) | 52,09 (1) | 3:28,84 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2017. gada FIBT pasaules čempionāts|2017]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,99 (1) | 50,96 (1) | 50,60 (4) | 50,93 (4) | 3:23,48 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019]] ! align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]] | 52,15 (1) | 51,91 (1) | 51,92 (1) | 52,13 (1) | 3:28,11 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| [[2020. gada IBSF pasaules čempionāts|2020]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 56,30 (4) | 56,25 (4) | 56,77 (6) | 56,06 (2) | 3:45,38 (+0,57) ! 4 |- ! align="left"| [[2021. gada IBSF pasaules čempionāts|2021]] ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,43 (11) | 57,70 (17) | 57,65 (16) | 57,91 (17) | 3:50,69 (+4.38) ! 16 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Gads ! Norises vieta ! Pirmais brauciens ! Otrais brauciens ! Summa ! Vieta |- ! align="left"| 2005 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 1:00,16 (13) | 1:01.03 (10) | 2:01.19 (+2.25) | 10 |- ! align="left"| 2006 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:10,31 (7) | 1:09,82 (6) | 2:20,13 (+1,33) | 8 |- ! align="left"| 2007 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 48,09 (3) | 48,34 (7) | 1:36,43 (+0,30) | 4 |- ! align="left"| 2008 ! align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Čezāna]] | 57,98 (4) | 58,38 (5) | 1:56,36 (+1,08) | 5 |- ! align="left"| 2009 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:08,97 (7) | 1:09,51 (11) | 2:18,48 (+ 2.71) | 11 |- ! align="left"| 2010 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,17 (1) | 52,97 (1) | 1:46,14 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2011 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 57,48 (1) | 57,93 (1) | 1:55,41 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2012 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 57,18 (1) | 56,97 (1) | 1:54,15 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2013 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 52,68 (1) | 52,45 (1) | 1:45,13 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2014 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]] | 50,66 (1) | 50,17 (1) | 1:40,83 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2015 ! align="left"| {{flaga|Francija}} [[Laplaņa]] | 59,77 (1) | — | 59,77 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2016 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:09,28 (1) | 1:09,05 (2) | 2:18,33 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2017 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,14 (1) | 55,90 (2) | 1:52.04 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2018 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,15 (1) | 52,88 (1) | 1:46,03 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2019 ! align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Īglsa]] | 53,02 (1) | 53,15 (2) | 1:46,17 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2020 ! align="left"| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]] | 50,15 (1) | 49,94 (1) | 1:40,09 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |- ! align="left"| 2021 ! align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 56,46 (3) | 56,07 (1) | 1:52,53 (+0.17) ! {{medal-bg|silver}}| 2 |- ! align="left"| 2022 ! align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | 1:07,01 (1) | 1:07,38 (1) | 2:14,39 ! {{medal-bg|zelts}}| 1 |} === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- ! Sezona ! 1. posms ! 2. posms ! 3. posms ! 4. posms ! 5. posms ! 6. posms ! 7. posms ! 8. posms ! 9. posms ! {{Tooltip|Vieta|Vieta kopvērtējumā}} ! {{Tooltip|Punkti|Iegūto punktu skaits kopvērtējumā}} |- ! align="left"| 2004.—2005. | Vinterberga<br><small>37</small> | Altenberga<br><small>20</small> | Īglsa<br><small>—</small> | Sigulda<br><small>14</small> | Čezāna<br><small>10</small> | Sanktmorica<br><small>19</small> | Leikplesida<br><small>13</small> | | ! 19 ! 139 |- ! align="left"| 2005.—2006. | Kalgari<br><small>26</small> | Leikplesida<br><small>10</small> | Īglsa<br><small>20</small> | Sigulda<br><small>20</small> | Kēnigszē<br><small>16</small> | Sanktmorica<br><small>14</small> | Altenberga<br><small>19</small> | | ! 20 ! 151 |- ! align="left"| 2006.—2007. | Kalgari<br><small>18</small> | Pārksitija<br><small>23</small> | Leikplesida<br><small>24</small> | Nagano<br><small>15</small> | Īglsa<br><small>9</small> | Čezāna<br><small>—</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>5</small> | ! 12 ! 255 |- ! align="left"| 2007.—2008. | Kalgari<br><small>7</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | Leikplesida<br><small>4</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Čezāna<br><small>7</small> | Sanktmorica<br><small>6</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | ! 5 ! 1369 |- ! align="left"| 2008.—2009. | {{medal-bg|bronza1}}| Vinterberga<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Īglsa<br><small>3</small> | Kēnigszē<br><small>4</small> | Sanktmorica<br><small>17</small> | Vistlera<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>12</small> | Pārksitija<br><small>11</small> | ! 6 ! 1282 |- ! align="left"| [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Leikplesida<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Čezāna<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Sanktmorica<br><small>3</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1694 |- ! align="left"| [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]] | Vistlera<br><small>5</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|bronza1}}| Pārksitija<br><small>3</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Čezāna<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1719 |- ! align="left"| [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1751 |- ! align="left"| [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Vistlera<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Soči<br><small>1</small> ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 2010 |- ! align="left"| [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Pārksitija<br><small>2</small> | Leikplesida<br><small>8</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1720 |- ! align="left"| [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kalgari<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Kēnigszē<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Laplaņa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Soči<br><small>2</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1770 |- ! align="left"| [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Altenberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Pārksitija<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vistlera<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Sanktmorica<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Kēnigszē<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1785 |- ! align="left"| [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]] | Vistlera<br><small>4</small> | Leikplesida<br><small>5</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}| Altenberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Vinterberga<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Sanktmorica<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>6</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Īglsa<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}| Phjončhana<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1662 |- ! align="left"| [[2017.—2018. gada Pasaules kauss skeletonā|2017.—2018.]] | {{medal-bg|zelts1}}| Leikplesida<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Pārksitija<br><small>2</small> | Vistlera<br><small>6</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Altenberga<br><small>5</small> | Sanktmorica<br><small>Diskvalificēts</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Kēnigszē<br><small>2</small> | ! 4 ! 1440 |- ! align="left"| [[2018.—2019. gada Pasaules kauss skeletonā|2018.—2019.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>7</small> | Altenberga<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Sanktmorica<br><small>8</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Kalgari<br><small>3</small> | Kalgari<br><small>4</small> | ! {{medal-bg|bronza}}|3 ! {{medal-bg|bronza}}|1533 |- ! align="left"| [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Leikplesida<br><small>2</small> | Vinterberga<br><small>4</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Laplaņa<br><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa<br><small>1</small> | Kēnigszē<br><small>7</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sanktmorica<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda<br><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1665 |- ! align="left"| [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]] | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Sigulda2<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa1<br><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Īglsa2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Vinterberga<br><small>2</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sanktmorica<br><small>2</small> | Kēnigszē<br><small>11</small> | Īglsa3<br /><small>—</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1456 |- ! align="left"| [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]] | {{medal-bg|sudrabs1}}|Īglsa1<br><small>2</small> | Īglsa2<br /><small>11</small> | {{medal-bg|bronza1}}|Altenberga<br><small>3</small> | Vinterberga1<br /><small>4</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Altenberga2<br><small>1</small> | {{medal-bg|sudrabs1}}|Sigulda<br /><small>2</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Vinterberga2<br /><small>1</small> | {{medal-bg|zelts1}}|Santktmorica<br /><small>1</small> | ! {{medal-bg|zelts}}| 1 ! {{medal-bg|zelts}}| 1623 |} === Uzvaras Pasaules kausa posmos === {| class="wikitable" |- ! {{piezīme|Nr.|Numurs}} ! Datums ! Trase |- | align="center"| '''1.''' | {{dat|2008|2|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''2.''' | {{dat|2009|11|14|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''3.''' | {{dat|2009|12|11|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''4.''' | {{dat|2010|1|8|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''5.''' | {{dat|2010|1|23|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''6.''' | {{dat|2010|12|2|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''7.''' | {{dat|2011|1|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''8.''' | {{dat|2011|1|23|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''9.''' | {{dat|2011|1|28|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''10.''' | {{dat|2011|2|4|N|bez}} || {{flaga|Itālija}} Čezāna |- | align="center"| '''11.''' | {{dat|2011|12|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''12.''' | {{dat|2011|12|9|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''13.''' | {{dat|2011|12|16|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''14.''' | {{dat|2012|1|6|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''15.''' | {{dat|2012|1|21|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''16.''' | {{dat|2012|2|4|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''17.''' | {{dat|2012|2|10|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''18.''' | {{dat|2012|11|9|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''19.''' | {{dat|2012|11|17|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''20.''' | {{dat|2012|12|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''21.''' | {{dat|2012|12|14|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''22.''' | {{dat|2013|1|5|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''23.''' | {{dat|2013|1|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''24.''' | {{dat|2013|1|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''25.''' | {{dat|2013|2|15|N|bez}} || {{flaga|Krievija}} Soči |- | align="center"| '''26.''' | {{dat|2013|11|30|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''27.''' | {{dat|2014|1|3|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''28.''' | {{dat|2014|1|10|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''29.''' | {{dat|2014|1|12|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''30.''' | {{dat|2014|1|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''31.''' | {{dat|2014|1|25|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''32.''' | {{dat|2014|12|12|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''33.''' | {{dat|2014|12|19|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Kalgari |- | align="center"| '''34.''' | {{dat|2015|1|10|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''35.''' | {{dat|2015|1|23|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''36.''' | {{dat|2015|1|30|N|bez}} || {{flaga|Francija}} Laplaņa |- | align="center"| '''37.''' | {{dat|2015|2|7|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''38.''' | {{dat|2015|11|28|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''39.''' | {{dat|2015|12|4|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''40.''' | {{dat|2015|12|12|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''41.''' | {{dat|2016|01|09|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''42.''' | {{dat|2016|01|16|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Pārksitija |- | align="center"| '''43.''' | {{dat|2016|01|23|N|bez}} || {{flaga|Kanāda}} Vistlera |- | align="center"| '''44.''' | {{dat|2016|02|27|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Kēnigszē |- | align="center"| '''45.''' | {{dat|2017|01|14|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''46.''' | {{dat|2017|01|20|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''47.''' | {{dat|2017|02|3|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''48.''' | {{dat|2017|03|17|N|bez}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} Phjončhana |- | align="center"| '''49.''' | {{dat|2017|11|10|N|bez}} || {{flaga|ASV}} Leikplesida |- | align="center"| '''50.''' | {{dat|2017|12|15|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''51.''' | {{dat|2019|01|19|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''52.''' | {{dat|2020|01|17|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''53.''' | {{dat|2020|01|31|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |- | align="center"| '''54.''' | {{dat|2020|02|15|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''55.''' | {{dat|2020|11|20|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''56.''' | {{dat|2020|11|27|N|bez}} || {{flaga|Latvija}} Sigulda |- | align="center"| '''57.''' | {{dat|2020|12|11|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''58.''' | {{dat|2020|12|18|N|bez}} || {{flaga|Austrija}} Īglsa |- | align="center"| '''59.''' | {{dat|2021|12|17|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Altenberga |- | align="center"| '''60.''' | {{dat|2022|1|7|N|bez}} || {{flaga|Vācija}} Vinterberga |- | align="center"| '''61.''' | {{dat|2022|1|14|N|bez}} || {{flaga|Šveice}} Sanktmorica |} == Sasniegumi un apbalvojumi == === Starptautiskie tituli === * Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs — 11 reizes ([[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009.—2010.]], [[2010.—2011. gada Pasaules kauss skeletonā|2010.—2011.]], [[2011.—2012. gada Pasaules kauss skeletonā|2011.—2012.]], [[2012.—2013. gada Pasaules kauss skeletonā|2012.—2013.]], [[2013.—2014. gada Pasaules kauss skeletonā|2013.—2014.]], [[2014.—2015. gada Pasaules kauss skeletonā|2014.—2015.]], [[2015.—2016. gada Pasaules kauss skeletonā|2015.—2016.]], [[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016.—2017.]], [[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019.—2020.]], [[2020.—2021. gada Pasaules kauss skeletonā|2020.—2021.]], [[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021.—2022.]]) * Eiropas čempionāts — 12 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * [[FIBT pasaules čempionāts|Pasaules čempionāts]] — 6 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa * Olimpiskās spēles — 2 sudraba medaļas. === Apbalvojumi === * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]], [[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]], [[Latvijas Gada balva sportā 2014|2014]], [[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]], [[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada populārākais sportists]] — [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]], [[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em |refs= <ref name="Sudraba braucējs">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}}</ref> <ref name="Burve-Rozīte">{{Laikraksta atsauce|last=Burve-Rozīte|first=Anda|date={{dat|2012|3|9||bez}}|title=Bez tā gredzena pirkstā|journal=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|volume=13|issue=103|pages=40.—43. lpp|url=http://www.irir.lv/2012/3/28/bez-ta-gredzena-pirksta}}</ref> }} == Papildu literatūra == * [https://web.archive.org/web/20160313025830/http://latvijaslaudis.lv/users/dukuri Martina un Tomasa Dukuru "Latvijas ļaudis" profils] === Intervijas === * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/skeletons/26112009-m_dukurs_par_kopvertejumu_nesaspringstu|title= M. Dukurs: "Par kopvērtējumu nesaspringstu"|accessdate= {{dat|2010|03|4||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2009|11|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/21022010-martins_dukurs_so_medalu_veltu_tevam|title= Martins Dukurs: "Šo medaļu veltu tēvam"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= |date= {{dat|2010|02|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/20022010-martins_dukurs_sobrid_ir_dalitas_jutas|title= Martins Dukurs: "Nav pamata nokārt galvu"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/19022010-martins_dukurs_viss_izskirsies_rit|title= Martins Dukurs: "Viss izšķirsies rīt"|accessdate= {{dat|2010|03|2||bez}}|author= Ingmārs Jurisons|date= {{dat|2010|02|19||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/ziemas_sports/31102010-m_dukurs_ja_vaciesi_uzlabos_startu_ar_mum|title= M. Dukurs: "Ja vācieši uzlabos startu, ar mums būs cauri"|accessdate= {{dat|2010|1|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2010|10|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sudraba-braucejs-zelta-komanda-720319|title= Sudraba braucējs, zelta komanda|accessdate= {{dat|2011|12|24||bez}}|author= Ilvars Koscinkevičs|date= {{dat|2010|2|24||bez}}|publisher= Diena.lv}} == Ārējās saites == {{Commons category|Martins Dukurs}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070928060537/http://www.skeletonsport.com/athletes/?ContactID=69 ''Skeletonsport'' profils] {{en ikona}} * [http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=28 LOV profils]{{Novecojusi saite}} * [http://sports.yahoo.com/olympics/vancouver/LAT/Martins+Dukurs/1015161 ''Yahoo Sports'' profils] {{en ikona}} * {{tviteris|MartinsDukurs}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2011|2011]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2013|2013]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2015|2015]]<br>[[Latvijas Gada balva sportā 2019|2019]] | pirms = [[Jānis Miņins]]<br>Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] | pēc = [[Māris Štrombergs]]<br>[[Kristaps Porziņģis]]<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = "[[Sporta Avīze]]s" gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2010—2011<br>2013—2014<br>2019 | pirms = Jāņa Miņina četrinieks<br>Māris Štrombergs<br>Oskars Melbārdis/[[Jānis Strenga]] | pēc = Māris Štrombergs<br>[[Oskars Melbārdis]] un komanda<br>[[Mairis Briedis]] }} {{Amatu secība | virsraksts = Skeletona PK kopvērtējuma uzvarētājs | periods = [[2009.—2010. gada Pasaules kauss skeletonā|2009./2010.]]—[[2016.—2017. gada Pasaules kauss skeletonā|2016./2017.]]<br>[[2019.—2020. gada Pasaules kauss skeletonā|2019./2020.]]—[[2021.—2022. gada Pasaules kauss skeletonā|2021./2022.]] | pirms = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Tretjakovs]]<br>{{flaga|Krievija}} Aleksandrs Tretjakovs | pēc = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Juns Sonbins]]<br>— }} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2006 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukurs, Martins}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas skeletonisti]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Skeletonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki skeletonā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] 1z7rpb94kwkqra5wkutxgoz2467yzea Alvešs 0 103620 3670118 2878376 2022-08-14T06:02:27Z Biafra 13794 Dannijs Alvešs wikitext text/x-wiki '''Alvešs''' ({{val|pt|Alves}}; sieviešu dzimtē '''Alveša''') ir [[portugāļu valoda|portugāļu]] cilmes [[uzvārds]], kam portugāļu valodas [[Brazīlijas portugāļu valoda|Brazīlijas paveidā]] sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — [[Alviss]] ({{val|pt-BR|Alves}}).<ref name="Placinska">{{Grāmatas atsauce |title=Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā |author=Alla Placinska |year=2015 |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |location=Rīga |page=149 |isbn=978-9984-829-20-3}}</ref> Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Brunu Alvešs]] (''Bruno Alves''; 1981) — portugāļu futbolists; * [[Daniēls Alvešs]] (Daniel Miguel Alves Gomes; 1983) — portugāļu futbolists; * [[Dannijs Alvešs]] (''Danny Alves''; 1983) — Portugāles futbolists; * [[Džo Alvešs]] (''Joe Alves''; 1936) — amerikāņu filmas mākslinieks; * [[Karlušs Alvešs]] (''Carlos Alberto Alves Garcia''; 1982) — portugāļu futbolists. == Skatīt arī == * [[Alviss]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Portugāļu uzvārdi]] glce60avl2kqlfx2b3uguuuyitkrujz 3670120 3670118 2022-08-14T06:05:12Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Alvešs''' ({{val|pt|Alves}}; sieviešu dzimtē '''Alveša''') ir [[portugāļu valoda|portugāļu]] cilmes [[uzvārds]], kam portugāļu valodas [[Brazīlijas portugāļu valoda|Brazīlijas paveidā]] sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — [[Alviss]] ({{val|pt-BR|Alves}}).<ref name="Placinska">{{Grāmatas atsauce |title=Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā |author=Alla Placinska |year=2015 |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |location=Rīga |page=149 |isbn=978-9984-829-20-3}}</ref> Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Brunu Alvešs]] (''Bruno Alves''; 1981) — portugāļu futbolists; * [[Dannijs Alvešs]] (''Danny Alves''; 1983) — Portugāles futbolists; * [[Džo Alvešs]] (''Joe Alves''; 1936) — amerikāņu filmas mākslinieks; * [[Karlušs Alvešs]] (''Carlos Alberto Alves Garcia''; 1982) — portugāļu futbolists. == Skatīt arī == * [[Alviss]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Portugāļu uzvārdi]] 7rjv8hge9vvh1y1w8u9jvy0uxw3vpna 11. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104808 3669958 3666245 2022-08-13T20:29:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (4), delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|11. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 11. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |uz = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 11.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |slēgts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12,799 km<br />(6,354 km / 6,445 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 28 (14 / 14) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 6 (brīvdienās) (''īslaicīgi atcelti no 2021. gada 16. janvāra'') |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/11/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''11. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. 11. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 12,799 km. Virziena '''Ieriķu iela''' — '''Centrālā stacija''' kopējais garums ir 6,354 km, bet virziena '''Centrālā stacija''' — '''Ieriķu iela''' kopējais garums ir 6,445 km. Darbdienās pa 11. trolejbusu maršrutu kursē 4 trolejbusi, bet brīvdienās — 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 76 reisus (09.2019). 11. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. No 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts īslaicīgi tika slēgts, saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu. Kopš 2021. gada 16. janvāra atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> . == Maršruts == Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Satekles iela]]. Virzienā '''Centrālā stacija''' — '''Ieriķu iela''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Satekles iela, Marijas iela, A. Čaka iela, [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], Avotu iela, A. Deglava iela, Nīcgales iela, Dzelzavas iela un Stirnu iela. == Pieturvietas == [[Attēls:Matīsa iela.jpg|thumb|200px|11. maršruta trolejbuss [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]]]] [[Attēls:11. trolejbuss Avotu ielā.JPG|thumb|200px|11. maršruta trolejbuss Avotu un Matīsa ielu krustojumā]] 11. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 28 pieturas. Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 14 pieturas, tāpat arī virzienā '''Centrālā stacija''' — '''Ieriķu iela''' ir 14 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 7 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 8 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 9 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] |- | align="center" | 8 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 9 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 10 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 13 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]. Virzienā '''Ieriķu iela''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Stirnu iela, Dzelzavas iela, Nīcgales iela, A. Deglava iela, Avotu iela, [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], A. Čaka iela, Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkv. Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 23 pieturas. Tāpat arī virzienā '''Ieriķu iela''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] / [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 17 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 18 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 19 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 22 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 7 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 8 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 9 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 17 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 22 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 23 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|t3YsCMQYmnI|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|aYJRV6WgaOY|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|Z6VjOKsc-TU|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Ieriķu iela - Centrālā stacija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|11]] 9nubsya9k0mq9zoa9sh9ymefdsrosnt 16. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104858 3669959 3649623 2022-08-13T20:37:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2), delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 16. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Šmerlis]] |uz = [[Pļavnieki]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 16.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = 1973. gada 14. maijā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 21,140 km<br />(10,808 km / 10,332 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 46 (23 / 23) |transporta vienīb = 9 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 1 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/16/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''16. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Šmerlis|Šmerļa]] līdz [[Pļavnieki]]em. 16. trolejbusu maršruts ir vienīgais Rīgas trolejbusu maršruts, kurš nebrauc uz [[Rīga]]s centru. 16. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 21,140 km. Virziena '''Šmerlis''' — '''Pļavnieki''' kopējais garums ir 10,808 km, bet virziena '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' kopējais garums ir 10,332 km. Darbdienās pa 16. trolejbusu maršrutu kursē 9 trolejbusi, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi. 16. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 1. trolejbusu parks. No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Pļavniekiem tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]], apgriešanās pirms Aizkraukles ielas un [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes ielas]] krustojuma, Aizkraukles iela, [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. Virzienā '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Nīcgales iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Kastrānes iela, Tālivalža iela, Aizkraukles iela, apgriešanās pirms Aizkraukles ielas un Dzērbenes ielas krustojuma, Aizkraukles iela, Lielvārdes iela un [[Brīvības gatve]]. == Pieturvietas == [[Attēls:16. trolejbuss.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]] un [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles ielas]] krustojumā]]. [[Attēls:16. trolejbuss Lielvārdes ielā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Lielvārdes ielā.]] [[Attēls:16. trolejbuss Aizkraukles ielā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Aizkraukles ielā.]] [[Attēls:Galapunkts Shmerlii.JPG|thumb|4.(tagad 12.) un 16. maršruta trolejbusu galapunkts "[[Šmerlis]]" [[2010. gads|2010]]. gada februārī.]] [[Attēls:Katlakalna ielas galapunkts1.JPG|thumb|16. un 22. trolejbusu maršruta galapunkts [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]] (tā sauktais Pļavnieku dispečerpunkts).]] [[Attēls:Trolejbusu galapunkts "Šmerlis".jpg|thumb|12. un 16. maršruta trolejbusi galapunktā "Šmerlis"]] [[Attēls:Šmerļa galapunkts 2011.JPG|thumb|16. un 4. maršruta trolejbusi Šmerļa galapunktā]] [[Attēls:16. maršruta trolejbuss Teikā.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Teikā]] [[Attēls:16. trolejbuss Šmerļos.JPG|thumb|16. maršruta trolejbuss Šmerļa galapunktā]] 16. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Šmerlis]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''Pļavnieki''' — '''Šmerlis''' ir 24 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Šmerlis]] |- | align="center" | 2 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 3 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 6 | [[Linezers (slimnīca)|"Linezers"]] |- | align="center" | 7 | [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 16 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 20 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 21 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 22 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 23 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 4 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 5 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] |- | align="center" |6 |[[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 11 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Zalkšu iela (Rīga)|Zalkšu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]] |- | align="center" | 18 | [[Linezers (slimnīca)|"Linezers"]] |- | align="center" | 19 | [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 21 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 22 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 24 | [[Šmerlis]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Pļavnieki]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. Virzienā '''Pļavnieki''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Avotu iela, Stabu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkv. Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 25 pieturas. Bet virzienā '''Pļavnieki''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 2 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |- | align="center" | 9 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 17 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 18 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 22 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 23 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 25 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 4 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 5 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] |- | align="center" |6 |[[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 11 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 12 | [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 19 | [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]] |- | align="center" | 23 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 25 | 1. Trolejbusu parks |- | align="center" | 26 | [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] [[Attēls:16. maršruta trolejbuss.jpg|thumb|16. maršruta trolejbuss Brīvības gatvē]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|on44GUqy3hs|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|H3CcP0ggr40|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|9NmdTLBDfEw|Pilnā 16. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Pļavnieki - Šmerlis}} * {{youtube|vipVtDBOtbs|Daļa no 16. trolejbusu maršruta video, virzienā Šmerlis - Pļavnieki}} * {{youtube|wIof61V3ijg|Virzienā 1. parks (Ganību dambī) - Centrs - Pļavnieki}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|16]] axicp34yn8q1lrd9zh5j1izhfi4g352 17. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104871 3669964 3669461 2022-08-13T20:47:06Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (15), [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)|, delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 17. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |uz = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 17.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 18,367 km<br />(8,900 km / 9,467 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 37 (18 / 19) |transporta vienīb = 18 (darbdienās) 12 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/17/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''17. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. 17. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 18,367 km. Virziena '''Purvciems''' — '''Centrālā stacija''' kopējais garums ir 8,900 km, bet virziena '''Centrālā stacija''' — '''Purvciems''' kopējais garums ir 9,467 km. Darbdienās pa 17. trolejbusu maršrutu kursē 18 trolejbusi, bet brīvdienās — 12 trolejbusi. 17. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. No 2021. gada 22. maija uz nenoteiktu laiku sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts virzienā uz Purvciemu tika novirzīts no G. Zemgala gatves uz Vaidavas ielu (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta/|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Centrālā stacija|Centrālo staciju]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo staciju]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz Viļa Ģelbes ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]. Virzienā '''Centrālā stacija''' — '''Purvciems''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Raiņa bulvāris, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve, [[Viļa Ģelbes iela]], Biķernieku iela, Kastrānes iela, [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]] un Dzelzavas iela. == Pieturvietas == [[Attēls:17._trolejbuss_uz_Gaisa_tilta.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss brauc pa [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltu]].]] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss uz Gaisa tilta.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss brauc pa Gaisa tiltu.]] [[Attēls:17. maršruta trolejbuss Brīvības un K. Barona ielu krustojumā.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielas]] krustojumā.]] [[Attēls:17. trolejbuss Brīvības ielā pie VEF.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss Brīvības ielā pie [[VEF]]]] [[Attēls:17. trolejbuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|200px|17. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī pie [[Latvijas Universitāte|LU]] ēkas]] 17. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 37 pieturas. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 18 pieturas, bet virzienā '''Centrālā stacija''' — '''Purvciems''' ir 19 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 2 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 3 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 12 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 17 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 9 | [[VEF]] |- | align="center" | 10 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 11 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 16 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 17 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 18 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], Brīvības iela, [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]''' — '''Purvciems''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Buru iela, Laivu iela, Mūkusalas iela, Salu tilts, Lāčplēša iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], Marijas iela, A. Čaka iela, Ieriķu iela un Dzelzavas iela. Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''Brīvības iela''' — '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' ir 23 pieturas. Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' — '''[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]''' — '''Purvciems''' ir 17 pieturas. Bet virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 8 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 9 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 13 | [[VEF]] |- | align="center" | 14 | [[Biķernieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kastrānes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 21 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 13 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 15 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 6 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 7 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|WbTWNV9vm0I|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (vasarā)}} * {{youtube|fP7DpMcCXKw|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (ziemā)}} * {{youtube|YG1gxABnDRk|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (pavasarī)}} * {{youtube|GouZ6Mt1ZRs|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrālā stacija - Purvciems (rudenī)}} * {{youtube|y3LmrZ8rN8g|Pilnā 17. trolejbusu maršruta video versija (vasaras rītā), virzienā 2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā) - Purvciems}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|17]] f1px6bu845pmgx2j8uoh2gl0db574yb 23. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 104954 3669969 3666254 2022-08-13T21:13:54Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (15), [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)|, delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 23. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |uz = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 23.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = 1985. gada 28. decembrī |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 13,416 km<br />(6,906 km / 6,510 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 27 (14 / 13) |transporta vienīb = 17 (darbdienās) 5 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 2 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2993&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''23. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. 23. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 13,416 km. Virziena '''Purvciems'''—'''Centrālā stacija''' kopējais garums ir 6,906 km, bet virziena '''Centrālā stacija'''—'''Purvciems''' kopējais garums ir 6,510 km. Darbdienās pa 23. trolejbusu maršrutu kursē 17 trolejbusi, bet brīvdienās — 5 trolejbusi. 23. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. Maršrutu 2026. gadā, kad tiks izbūvēta metrobusa līnija [[Dzelzavas iela]]s posmā no [[Jorģa Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tilta]] līdz [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielai]], plānots pagarināt līdz jaunam galapunktam Biķeros ([[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]]), pie tirdzniecības centriem - [[IKEA]] un SĀGA -, trolejbusus novirzot uz atsevišķas, no autosatiksmes norobežotas brauktuves. Projekts ir daļa no Eiropas Aveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/informes-par-metrobusa-linijas-izbuves-projektu-dzelzavas-ielas-posma-no-jorga-zemitana-tilta-lidz-juglas-ielai/|title=Informēs par “metrobusa” līnijas izbūves projektu Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai|last=RDPAD|first=Autors:|website=RDPAD|access-date=2022-03-22|language=lv-LV}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]'''—'''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Satekles iela]]. Virzienā '''Centrālā stacija'''—'''Purvciems''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Satekles iela, Marijas iela, A. Čaka iela, Ieriķu iela un Dzelzavas iela. == Pieturvietas == [[Attēls:23. trolejbuss Marijas ielā.JPG|thumb|255px|23. maršruta trolejbuss Marijas ielā]] 23. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 27 pieturas. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]'''—'''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 14 pieturas, bet virzienā '''Centrālā stacija'''—'''Purvciems''' ir 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 2 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 3 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 4 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 10 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 8 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 9 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 10 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 11 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'''—'''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]. Virzienā '''Purvciems'''—'''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Gogoļa iela, Lāčplēša iela, Salu tilts, Mūkusalas iela, Laivu iela un Buru iela. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)'''—'''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' ir 17 pieturas. Bet virzienā '''Purvciems'''—'''2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā)''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Salu tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 3 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 4 | [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 12 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 13 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 15 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 2 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 3 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 4 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 10 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 17 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Zaķusala]] |- | align="center" | 21 | [[Lucavsala]] |- | align="center" | 22 | [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|-okmDaTg2SE|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|qcirJFFc0wc|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|YSGnvKr4xGM|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}} * {{youtube|hyRQPyqqDQQ|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrālā stacija - Purvciems (No rīta)}} * {{youtube|dHTGg9ddrIQ|Virzienā Merķeļa iela - 2. parks (Jelgavas ielā)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|23]] g1zjboj82jq3d1u451nrvetgxt03ffi 5. autobusu maršruts (Rīga) 0 106825 3669973 3666270 2022-08-13T21:27:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 05.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 24,595 km<br />(11,851 km / 12,744 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 44 (22 / 22) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=}} '''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. 5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km. Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus. 5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un Dzirnavu ielu līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas. [[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]] [[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā "Biķernieku iela"]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] [[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 11 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 12 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 15 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 16 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 17 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 18 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 19 | [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 21 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 4 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 8 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 11 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 12 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 16 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]] 8cyydk8d1nrj088hgsukhcw4qyw3co8 47. autobusu maršruts (Rīga) 0 109017 3670089 3649595 2022-08-14T05:24:58Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Šķirotava| → [[Šķirotava (Rīga)| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 47. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Getliņi]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 47.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 28,676 km<br />(14,196 km / 14,480 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 47 (24 / 23) |transporta vienīb = 2(darbdienās) brīvdienās - nekursē |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3034&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''47. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Getliņiem. Līdz Getliņiem maršrutu pagarināja 2019. gada 4. martā. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana 47. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm. 47. autobusu maršruta kopējais garums ir 28,676 km. Maršruta '''Abrenes iela'''—'''[[Šķirotava (Rīga)|Getliņi]]''' (caur Malēju ielu, Šķirotavu) kopējais garums ir 14,196 km, bet maršruta '''Getliņi''' (caur Malēju ielu, Šķirotavu)—'''Abrenes iela''' kopējais garums ir 14,480 km. Autobuss turpceļā nepietur pieturvietā "Pērnavas iela", bet atpakaļceļā pieturvietā "A. Čaka iela". Darbdienās pa 47. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens. 47. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Agrāk 47. maršruta autobusi kursēja no Esplanādes līdz Pļavniekiem, līdz 2001. gadā 47. maršruts tika apvienots ar 3. maršrutu. == Maršruts == [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss uz dzelzceļa pārbrauktuves Krustpils ielā]] [[Attēls:47. autobuss Čaka ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss A. Čaka ielā]] [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā 2.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss Krustpils ielā]] [[File:47. autobuss uz Saharova ielas.jpg||thumb|255px|47. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—[[Šķirotava (Rīga)|Getliņi]] (caur Malēju ielu, Šķirotavu) kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[A. Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]], [[Kaudzīšu iela]] Getliņi—Šķirotava (Malēju iela) — Abrenes iela kursē pa šādām ielām: Kaudzīšu iela, Sila iela, Krustpils iela, Katlakalna iela, A. Saharova iela, Akadēmiķa M. Keldiša iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, A. Čaka iela, Marijas iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, Abrenes iela Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 47. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Maršrutā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Getliņi (caur Malēju ielu, Šķirotavu) ir 27 pieturas, bet maršrutā Getliņi (caur Malēju ielu, Šķirotavu)—Abrenes iela ir 27 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | ''7'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | ''8'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | ''9'' | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | ''10'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''11'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 12 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 14 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 16 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 17 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 18 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] ([[Pļavnieki|Pļavnieku]] D/P) |- | align="center" | 19 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 20 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |- | align="center" | 21 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |- | align="center" | 22 | Depo |- | align="center" | 23 | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] |- | align="center" | 24 | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |- | align="center" | 25 |[[Sila iela]] |- | align="center" | 26 |[[Gaismas pamatskola]] |- | align="center" | 27 |[[Getliņi]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 |[[Getliņi]] |- | align="center" | 2 |[[Gaismas pamatskola]] |- | align="center" | 3 |[[Sila iela]] |- | align="center" | 4 |[[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |- | align="center" | 5 |[[Sila iela]] |- | align="center" | 6 |[[Depo]] |- | align="center" | 7 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |- | align="center" | 8 | Dzelzceļa pārbrauktuve |- | align="center" | 9 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |- | align="center" | 10 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 11 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 13 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 15 |[[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 16 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | ''17'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | ''18'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''19'' |[[Grīziņkalns]] |- | align="center" | ''20'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 22 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 24 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 25 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 26 |[[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 27 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|uB12Qp3g4Hg|Pilnā 47. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|47]] 7ugrjf2xvj3ts6tpnxaoj30tsplq4v8 1964. gads Latvijā 0 110262 3669965 3651731 2022-08-13T20:50:30Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, .gad → . gad, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1964|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1964]]. gada notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == * 1964. gadā [[Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts|Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta]] bērnu klīniskajā slimnīcā tika uzcelts operāciju bloks, kas sekmēja sirds ķirurģijas attīstību republikā. 1964. gadā pirmo reizi Padomju Savienībā Bērnu ķirurģijas klīnikā tika uzsāktas sirds operācijas ar mākslīgo asinsriti.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Gaujēns|first=Jānis|date=2009-26-02|title=Bērnu krūšu dobuma ķirurģijas sākums un attīstība Latvijā (1959—1997) (Akadēmiskā runa, saņemot Paula Stradiņa balvu 2009. gada 26. februārī)|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/69/1/amhr.2010.IX.332-344.pdf|journal=Acta medico-historica Rigensia|volume=IX|pages=332-344}}</ref> * Tika uzsākta jauna dzīvojamā masīva [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] celtniecība. * Tika uzsākts darbs pie Latvijas PSR mazās enciklopēdijas veidošanas. Enciklopēdijas galvenais redaktors bija akadēmiķis [[Vilis Samsons]] un pirmais sējums nāca klajā [[1967]]. gadā. * Visā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un arī [[Latvija|Latvijā]] aizsākās valstiski atbalstīta ''"Auto Stop"'' kustība.<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 6. sērija (1964-1966)</ref> * Tika uzsākta [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] būvniecība.<ref group="P">Būvniecība ilga 16 gadus un pilnībā tika pabeigta [[1980. gads Latvijā|1980]]. gadā.</ref> * Tika elektrificēts dzelzceļa posms [[Ķemeri]]—[[Tukums]].<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=2566 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}, ldz.lv</ref> === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — tika uzsākti arheoloģiskie izrakumi [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Indrānu pagasts|Indrānu pagastā]], kur tika atklāta Aboras apmetne, kas tiek uzskatīta par vēlā neolīta un vēlā bronzas laikmeta dzīvesvietu. Tajā tika atrastas apbūves paliekas, keramika, kaula un raga medību piederumi, kā arī ikdienā lietojami priekšmeti. Tāpat tika atrastas apbedījuma vietas. === Septembris === * [[1. septembris]] — dibināta [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte]]. * [[6. septembris]] — [[Emīlija Sonka]] kļuva par pasaules čempioni riteņbraukšanā sievietēm šosejā. Sacesības norisinājās [[Francija]]s pilsētā [[Sallanches|Salanšā]]. Trases garums bija 58&nbsp;km un braucienā startēja 28 riteņbraucējas.<ref>"XX Gadsimts Post Scriptum" 5. sērija (1961-1963)</ref><ref>[http://www.sportamuzejs.lv/?who=p&mod=720&topic_type=3&topic_id=112&active=no&PHPSESSID=aedefab198c93c2fdd991d5a1b32697d Izstādes "Sieviete uz riteņa" atklāšana], sportamuzejs.lv</ref> === Oktobris === * [[14. oktobris]] — [[1964. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1964. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] šķēpmetējs [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] savu šķēpu aizmeta 80,57 metru tālumā un ieguva olimpiādes bronzas medaļu. === Nezināms datums === * Tika atvērts veikals ''"Sakta"'' [[Ļeņina iela (Rīga)|Ļeņina]] un [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa]] ielu stūrī. * Ekspluatācijā tika nodota [[Rīgas autoosta]].<ref>{{enc riga|767}}</ref> * Tika dibināta Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs. *[[LZA|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] [[terminoloģijas komisija]]s vadībā tika publicēta pirmā fizisko terminu vārdnīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=224&id=725|title=LZA terminoloģijas komisijas vadībā izstrādātās vārdnīcas|last=|first=|website=www.vvk.lv|access-date=2019-12-03|date=2001-04-11}}</ref> == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Cielaviņas armija]]" (režisors [[Aleksandrs Leimanis]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/filmu-katalogs/?tab=movies&sub_tab=movies-year&mp20=112&my=1964|title=Filmu katalogs|work=filmas.lv|publisher=Nacionālais Kino centrs}}</ref> * "[[Kapteinis Nulle]]" (režisors [[Leonīds Leimanis]]) * "[[Līdz rudenim vēl tālu]]" (režisors [[Aloizs Brenčs]]) === Muzikālās filmas === * "[[Cara līgava]]" (režisors [[Vladimirs Gorikers]]) === Dokumentālās filmas === * "Baltija" (režisors [[Laimons Gaigals]]) — Ceļojums pa Baltijas republiku galvaspilsētām — Tallinu, Rīgu, Viļņu * "Dzīvā olbaltumvielu fabrika" (režisors M. Edelmans, E. Spriņģis) * "Galvenais virziens" (režisors [[Doloresa Hmeļņicka]]) — Par lopkopības attīstības virzieniem Latvijas PSR. * "Ja gribi būt vesels" (režisors [[Rostislavs Gorjajevs]]) — Par fizisko kultūru skolā * "Kā es pavadīju vasaru" (režisors [[Biruta Veldre]]) — Par bērnu dzīvi pilsētas pionieru nometnē. * "Latviešu strēlnieki" (režisors [[Hermanis Šuļatins]]) — Filma par latviešu sarkano strēlnieku cīņas gaitām. Par J. Fabriciusu, S. Nahimsonu, J. Daņiševski, J. Vācieti, K. Pētersonu. * "Lielums (Rainis)" (režisors [[Ivars Kraulītis]]) — Filma veltīta latviešu dzejniekam, 1905. gada revolūcijas tribūnam Jānim Rainim. * "Mākslinieki" (režisors [[Irina Masa]]) * "Mehāniskā ūdenskrātuve nosusināmās zemēs" (režisors E. Spriņģis) — Par meliorācijas metodi, kas tiek pielietota Kaļiņingradas apgabalā. * "Mendeļejeva iela" (režisors Irina Masa) — Par kīmiķu pilsētiņas Olaines dzimšanu — 1964. gada pavasarī. * "Mums par viņiem jāatbild" (režisors Rostislavs Gorjajevs) — Par alkohola ietekmi uz pēcnācējiem. * "Pakāpeniska meža ciršana" (režisors [[Gunārs Piesis]]) — Par meža atjaunošanu dabīgā ceļā. * "Pārliecinoši fakti" (režisors [[Ada Armīda Neretniece]]) — Par darba vingrošanu. * "Polimeri un dārzeņi" (režisors Biruta Veldre) — Par agro dārzeņu audzēšanu kolhozā " Ādaži". * "Rīgas jūrmala" (režisors [[Mihails Poseļskis]]) * "Rudens balāde" (režisors [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]]) — Poētisks stāsts par Piebalgu. * "Sardze" (režisors Doloresa Hmeļņicka) — Par lielo un draudzīgo kuģa komandu "Sena" (?), kas pārvadā kravas no Ventspils uz Holandi, Beļģiju, Dāniju. * "Tā Kunga vārdā" (režisors Laimons Gaigals) — Par tiesas procesu Viesītē, par reakcionāras sektas būtību (piecdesmitnieki). * "Tas jāprot katram" (režisors Ivars Kraulītis) * "Uzbrukums okeānam" (režisors [[Aleksandrs Gribermans]]) * "Viņi satikās Ženēvā" (režisors [[Moisejs Šneiderovs]]) — Par sportistu—motociklistu tikšanos Starptautiskajā tūristu salidojumā Ženēvā. === Pasūtījuma filmas === * "Lidmašīna un cilvēki" (režisors [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]]) — Civilās aviācijas min. pasūtījums — Par drošības tehnikas noteikumiem civilās aviācijas lidmašīnu apkalpošanā. * "Uz intensifikācijas ceļa" (režisors [[Laimons Gaigals]]) — Par piena produktu palielināšanu sovhozā "Bauska". == Dzimuši == * [[31. janvāris]] — [[Nils Muižnieks]], politologs, politiķis * [[5. februāris]] — [[Modris Lujāns]], politiķis * [[14. februāris]] — [[Ģirts Ķesteris]], aktieris * [[14. marts]] — [[Edgars Kramiņš]], muzikālā teātra aktieris, režisors, vokālais pedagogs un sabiedriskais darbinieks * [[28. februāris]] — [[Rihards Dubra]], komponists * [[25. marts]] — [[Kārlis Muižnieks]], basketbolists un treneris * [[4. aprīlis]] — [[Normunds Grostiņš]], sabiedriskais darbinieks, politiķis * [[4. maijs]] — [[Igors Miglinieks]], basketbolists un treneris * [[12. jūnijs]] — [[Ina Gudele]], politiķe * [[28. septembris]] — [[Mārtiņš Roze]], politiķis (2012) * [[27. oktobris]] — [[Juris Maklakovs]], ģenerālmajors * [[21. novembris]] — [[Inguna Sudraba]], ekonomiste * [[13. decembris]] — [[Arturs Krišjānis Kariņš]], politiķis == Miruši == * [[28. februāris]] — [[Mārtiņš Peniķis]], ģenerālis (dzimis [[1874]]) * [[12. aprīlis]] — [[Jānis Tīdemanis]], gleznotājs (dzimis [[1897]]) * [[10. jūlijs]] — [[Fēlikss Cielēns]], jurists, politiķis (dzimis [[1888]]) * [[2. septembris]] — [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]], gleznotājs (dzimis [[1894]]) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="250px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Rigas Starptautiska Autoosta.jpg|<center>Rīgas autoosta.</center> </gallery></center> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1964. gads|Latvija]] [[Kategorija:1964. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] lk1p8x34ioqblhfigbx92l81v06ryhl Gustava Zemgala gatve 0 114723 3669997 2822413 2022-08-13T21:44:53Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: />. → />, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Gustava Zemgala gatve |attēls = Gustava Zemgala gatve (8).jpg |attēla paraksts = Skats no krustojuma ar [[Brīvības gatve|Brīvības gatvi]] |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Gustava Zemgala gatve karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]<br />[[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Mežaparks]], [[Čiekurkalns]],<br />[[Teika (Rīga)|Teika]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 5381 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Vairoga iela |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58.]] |trolejbuss = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]] [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Gustava Zemgala gatve''' ir [[Rīga]]s maģistrālā iela [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]] un [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Tā atrodas [[Mežaparks|Mežaparka]], [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]], [[Teika (Rīga)|Teikas]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimēs. Gatve sākas pie [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojuma un beidzas pie [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekta]]. Gustava Zemgala gatves kopējais garums ir 5381 metrs.<ref name="opendata-riga"/> Iepriekš Gustava Zemgala gatves daļa uz dienvidiem no pārvada par [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna staciju]] (Vairoga pārvada) piederēja [[Vairoga iela (Rīga)|Vairoga ielai]]. == Ielu savienojumi == Gustava Zemgala gatve ir savienota ar: <div style="-moz-column-count: 3;"> * [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]] * [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu ielu]] * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] * [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]] * [[Vairoga iela (Rīga)|Vairoga ielu]] * [[Raunas iela (Rīga)|Raunas ielu]] * [[Brīvības gatve|Brīvības gatvi]] * [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]] * [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]] * [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]] * [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospektu]] * [[Varoņu iela (Rīga)|Varoņu ielu]] * [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektu]] * [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospektu]] </div> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Gustava Zemgala gatve.JPG|Gustava Zemgala gatve uz pārvada Attēls:Gustava Zemgala gatve 2.JPG|Gustava Zemgala gatve [[Mežaparks|Mežaparkā]] Attēls:Gustava Zemgala gatve.jpg|Gustava Zemgala gatve krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]] Attēls:Gustava Zemgala gatve (2).jpg|Gustava Zemgala gatve netālu no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] Attēls:Gustava Zemgala gatve (3).jpg|Gustava Zemgala gatve krustojumā ar [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]] Attēls:Gustava Zemgala gatve (4).jpg|Gustava Zemgala gatve no krustojuma ar [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]] Attēls:Gustava Zemgala gatve (5).jpg|Gustava Zemgala gatve starp [[Ūnijas iela|Ūnijas]] un [[Vairoga iela (Rīga)|Vairoga ielu]] Attēls:Gustava Zemgala gatve (6).jpg|Gustava Zemgala gatve starp [[Ūnijas iela|Ūnijas]] un [[Vairoga iela (Rīga)|Vairoga ielu]] Attēls:Gustava Zemgala gatve (7).jpg|Gustava Zemgala gatve pēc krustojuma ar [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvi]] </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Čiekurkalns]] * [[Teika (Rīga)|Teika]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Ielas Čiekurkalnā]] [[Kategorija:Ielas Mežaparkā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 4eziuzn5u2xi17fw9wtb34zzjvj8xry Biķernieku mežs 0 114792 3669982 3660501 2022-08-13T21:37:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|mežu Rīgā|Biķernieki|Biķernieki}} {{Meža infokaste | nosaukums = Biķernieku mežs | attēls = Biķernieku mežs.JPG | attēla apraksts = Biķernieku mežs ziemā | attēls2 = Riga Bikernieku mezs karte.png | attēla2 apraksts = Biķernieku meža atrašanās Rīgā | latd = 56 | latm = 58 | lats = 21.64 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 54.86 | longEW = E | citi nosaukumi = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tips = [[Sausieņu mežs]] | platība = 642 ha | blīvums = | augstums = | augi = | dzīvnieki = | ezeri = [[Linezers]] | ievērojami objekti = * [[Biķernieku kompleksā sporta bāze]] * Rīgas Austrumu slimnīcas klīnika "Biķernieki" * Otrā pasaules kara upuru kapi * [[Biķernieku memoriāls]] }} '''Biķernieku mežs''' jeb '''Biķernieki''' ir priežu mežs [[Rīga|Rīgā]] starp [[Mežciems (Rīga)|Mežciemu]], [[Teika (Rīga)|Teiku]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] un [[Šmerlis|Šmerli]]. Meža platība ir aptuveni 642 hektāri.<ref>{{LAT e|1}}</ref> Tajā atrodas [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Biķernieku kompleksā sporta bāze]], [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīca]]s [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Infektoloģijas centrs]], [[Biķernieki (slimnīca)|Biķernieku slimnīca]], bijusī [[Linezers (slimnīca)|Linezera slimnīca]] (tagad Zemessardzes 1. brigāde), kā arī Otrā pasaules kara upuru kapi ([[Biķernieku memoriāls]]). == Vēsture == [[Attēls:Biķernieku purvājs 1627.jpg|thumb|220px|left|Biķernieku purvājs [[Zviedru Vidzeme|zviedru laikos]] (1627).]] Jau kopš [[viduslaiki]]em Biķenieku mežs ietilpa [[Rīgas landfogteja|Rīgas landfogtejā]]. 1226. gadā pāvesta legāta [[Modenas Viļums|Modenas Viļuma]] noteiktā Rīgas lauku novada robeža gāja no Daugavas [[Rumbula]]s krācēm līdz [[Piķurga]]s (Pitorgas, Putkeres) upes tiltam pie tās ietekas Ropažu (mūsdienās Juglas) ezerā. 1349. gadā šī teritorija tika piešķirta [[Salaspils]] [[līvi]]em bišu stropu ierīkošanai, vēlāk pierobežas mežs nosaukts par Biķera mežu (''Bickeren''). Aiz meža 1694. gadā uzcelta koka [[Biķeru baznīca]], kas pilnībā sagrauta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1709. gadā, atjaunota 1766. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara starp mežu un baznīcu izveidojās mazstāvu apbūves rajons, kas nodēvēts par [[Mežciems|Mežciemu]]. No 1975. līdz 1986. gadam tajā uzbūvēja daudzstāvu dzīvojamās mājas. == Atsauces == {{Commonscat|Biķernieki forest|Biķernieku mežs}} {{atsauces}} {{rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas meži]] [[Kategorija:Mežciems (Rīga)]] mfdw5oru4fv7s5355268x4809ikc5pn Dalībnieks:Kikos/Rīgas daļas 2 116791 3669985 3658866 2022-08-13T21:41:28Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Rīgas pilsētas daļas |title=[[Rīga]]s pilsētas daļas [[Attēls:Flag of Riga.svg|28px|border]] |state=autocollapse |group1=[[Kurzemes rajons]] |list1= [[Āgenskalna priedes]]{{·}} [[Anniņmuiža]]{{·}} [[Beķermuiža]]{{·}} [[Bolderāja]]{{·}} [[Buļļuciems]]{{·}} [[Daugavgrīva]]{{·}} [[Dzirciems]]{{·}} [[Guberņciems]]{{·}} [[Iļģuciems]]{{·}} [[Imanta]]{{·}} [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]{{·}} [[Kleistu Kronmaņi]]{{·}} [[Klīversala]]{{·}} [[Krēmeri]]{{·}} [[Ķīpsala]]{{·}} [[Lāčupe]]{{·}} [[Lejas Podrags]]{{·}} [[Lielā muiža]]{{·}} [[Memmes pļava]]{{·}} [[Nordeķi]]{{·}} [[Podrags]]{{·}} [[Rātsupe]]{{·}} [[Rītabuļļi]]{{·}} [[Spilve]]{{·}} [[Vakarbuļļi]]{{·}} [[Voleri]]{{·}} [[Zasulauks]]<sup>1</sup> |group2=[[Zemgales priekšpilsēta]] |list2=[[Āgenskalns]]{{·}} [[Atgāzene]]{{·}} [[Beberbeķi]]{{·}} [[Bieķensala]]{{·}} [[Bieriņi]]{{·}} [[Bišumuiža]]{{·}} [[Katlakalns]]{{·}} [[Lucavsala]]{{·}} [[Mārupe, Rīgas pilsētas daļa|Mārupe]]{{·}} [[Mūkusala]]{{·}} [[Ozolciems]]{{·}} [[Petriņciems]]{{·}} [[Pleskodāle]]{{·}} [[Šampēteris]]{{·}} [[Šosciems]]{{·}} [[Torņakalns]]{{·}} [[Zaķusala]]{{·}} [[Ziepniekkalns]]{{·}} [[Zolitūde]] |group3=[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |list3=[[Andrejsala]]{{·}} [[Aplokciems]]{{·}} [[Čiekurkalns]]{{·}} [[Eksportosta]]{{·}} [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]{{·}} [[Jaunmīlgrāvis]]{{·}} [[Kundziņsala]]{{·}} [[Mangaļsala]]{{·}} [[Mazā Vējzaķsala]]{{·}} [[Mežaparks]]{{·}} [[Osta, Rīgas pilsētas daļa|Osta]]{{·}} [[Pētersala]]{{·}} [[Rīnūži]]{{·}} [[Rutku sala]]{{·}} [[Sarkandaugava]]{{·}} [[Skanstnieki]]{{·}} [[Trīsciems]]{{·}} [[Vecāķi]]{{·}} [[Vecdaugava]]{{·}} [[Vecmīlgrāvis]]{{·}} [[Vējzaķsala]]{{·}} [[Ziemeļblāzma]]{{·}} [[Zvejniekciems, Rīgas pilsētas daļa|Zvejniekciems]] |group4=[[Vidzemes priekšpilsēta]] |list4=[[Berģi, Rīgas pilsētas daļa|Berģi]]{{·}} [[Biķernieki]]{{·}} [[Brekši]]{{·}} [[Bukulti]]{{·}} [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]{{·}} [[Franku muiža|Franki]]{{·}} [[Jugla, Rīgas pilsētas daļa|Jugla]]{{·}} [[Juglasciems]]{{·}} [[Juglas papīrfabrikas ciemats]]{{·}} [[Juglasparks]]{{·}} [[Juglas zvēraudzētavas ciemats]]{{·}} [[Makšķernieku ciemats]]{{·}} [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]{{·}} [[Neredzīgo ciemats]]{{·}} [[Ozolkalni]]{{·}} [[Pilsētas ganības]]{{·}} [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]{{·}} [[Strazdumuiža]]{{·}} [[Suži (Rīga)|Suži]]{{·}} [[Šmerlis]]{{·}} [[Teika (Rīga)|Teika]]{{·}} [[VEF,Rīgas pilsētas daļa|VEF]] |group5=[[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] |list5=[[Bulvāru loks]]{{·}} [[Centrs (Rīga)|Centrs]]<sup>2</sup>{{·}} [[Klusais centrs]]<sup>3</sup>{{·}} [[Vecrīga]] |group6=[[Latgales priekšpilsēta]] |list6=[[Ceplīši]]{{·}} [[Dārzciems]]{{·}} [[Dārziņi]]{{·}} [[Grīziņkalns]]{{·}} [[Krasta rajons]]{{·}} [[Ķengarags]]{{·}} [[Maršalkas]]{{·}} [[Maskavas forštate]]{{·}} [[Pļavnieki]]{{·}} [[Rinkuļi]]{{·}} [[Rumbula]]{{·}} [[Šķirotava]] |below=<small><sup>1</sup> daļēji [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]; <sup>2</sup> daļēji arī [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] priekšpilsētās; <sup>3</sup> daļēji arī [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]] un [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]</small> }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> j47n43z0jquzl1ackjix1bumnb8funs 3670091 3669985 2022-08-14T05:26:20Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Šķirotava]] → [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Rīgas pilsētas daļas |title=[[Rīga]]s pilsētas daļas [[Attēls:Flag of Riga.svg|28px|border]] |state=autocollapse |group1=[[Kurzemes rajons]] |list1= [[Āgenskalna priedes]]{{·}} [[Anniņmuiža]]{{·}} [[Beķermuiža]]{{·}} [[Bolderāja]]{{·}} [[Buļļuciems]]{{·}} [[Daugavgrīva]]{{·}} [[Dzirciems]]{{·}} [[Guberņciems]]{{·}} [[Iļģuciems]]{{·}} [[Imanta]]{{·}} [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]{{·}} [[Kleistu Kronmaņi]]{{·}} [[Klīversala]]{{·}} [[Krēmeri]]{{·}} [[Ķīpsala]]{{·}} [[Lāčupe]]{{·}} [[Lejas Podrags]]{{·}} [[Lielā muiža]]{{·}} [[Memmes pļava]]{{·}} [[Nordeķi]]{{·}} [[Podrags]]{{·}} [[Rātsupe]]{{·}} [[Rītabuļļi]]{{·}} [[Spilve]]{{·}} [[Vakarbuļļi]]{{·}} [[Voleri]]{{·}} [[Zasulauks]]<sup>1</sup> |group2=[[Zemgales priekšpilsēta]] |list2=[[Āgenskalns]]{{·}} [[Atgāzene]]{{·}} [[Beberbeķi]]{{·}} [[Bieķensala]]{{·}} [[Bieriņi]]{{·}} [[Bišumuiža]]{{·}} [[Katlakalns]]{{·}} [[Lucavsala]]{{·}} [[Mārupe, Rīgas pilsētas daļa|Mārupe]]{{·}} [[Mūkusala]]{{·}} [[Ozolciems]]{{·}} [[Petriņciems]]{{·}} [[Pleskodāle]]{{·}} [[Šampēteris]]{{·}} [[Šosciems]]{{·}} [[Torņakalns]]{{·}} [[Zaķusala]]{{·}} [[Ziepniekkalns]]{{·}} [[Zolitūde]] |group3=[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |list3=[[Andrejsala]]{{·}} [[Aplokciems]]{{·}} [[Čiekurkalns]]{{·}} [[Eksportosta]]{{·}} [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]{{·}} [[Jaunmīlgrāvis]]{{·}} [[Kundziņsala]]{{·}} [[Mangaļsala]]{{·}} [[Mazā Vējzaķsala]]{{·}} [[Mežaparks]]{{·}} [[Osta, Rīgas pilsētas daļa|Osta]]{{·}} [[Pētersala]]{{·}} [[Rīnūži]]{{·}} [[Rutku sala]]{{·}} [[Sarkandaugava]]{{·}} [[Skanstnieki]]{{·}} [[Trīsciems]]{{·}} [[Vecāķi]]{{·}} [[Vecdaugava]]{{·}} [[Vecmīlgrāvis]]{{·}} [[Vējzaķsala]]{{·}} [[Ziemeļblāzma]]{{·}} [[Zvejniekciems, Rīgas pilsētas daļa|Zvejniekciems]] |group4=[[Vidzemes priekšpilsēta]] |list4=[[Berģi, Rīgas pilsētas daļa|Berģi]]{{·}} [[Biķernieki]]{{·}} [[Brekši]]{{·}} [[Bukulti]]{{·}} [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]{{·}} [[Franku muiža|Franki]]{{·}} [[Jugla, Rīgas pilsētas daļa|Jugla]]{{·}} [[Juglasciems]]{{·}} [[Juglas papīrfabrikas ciemats]]{{·}} [[Juglasparks]]{{·}} [[Juglas zvēraudzētavas ciemats]]{{·}} [[Makšķernieku ciemats]]{{·}} [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]{{·}} [[Neredzīgo ciemats]]{{·}} [[Ozolkalni]]{{·}} [[Pilsētas ganības]]{{·}} [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]{{·}} [[Strazdumuiža]]{{·}} [[Suži (Rīga)|Suži]]{{·}} [[Šmerlis]]{{·}} [[Teika (Rīga)|Teika]]{{·}} [[VEF,Rīgas pilsētas daļa|VEF]] |group5=[[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] |list5=[[Bulvāru loks]]{{·}} [[Centrs (Rīga)|Centrs]]<sup>2</sup>{{·}} [[Klusais centrs]]<sup>3</sup>{{·}} [[Vecrīga]] |group6=[[Latgales priekšpilsēta]] |list6=[[Ceplīši]]{{·}} [[Dārzciems]]{{·}} [[Dārziņi]]{{·}} [[Grīziņkalns]]{{·}} [[Krasta rajons]]{{·}} [[Ķengarags]]{{·}} [[Maršalkas]]{{·}} [[Maskavas forštate]]{{·}} [[Pļavnieki]]{{·}} [[Rinkuļi]]{{·}} [[Rumbula]]{{·}} [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] |below=<small><sup>1</sup> daļēji [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]; <sup>2</sup> daļēji arī [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] priekšpilsētās; <sup>3</sup> daļēji arī [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]] un [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]</small> }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> 93vry3pa13tc0upfe0m0b9qa3jczy9z 3670100 3670091 2022-08-14T05:37:40Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Rīgas pilsētas daļas |title=[[Rīga]]s pilsētas daļas [[Attēls:Flag of Riga.svg|28px|border]] |state=autocollapse |group1=[[Kurzemes rajons]] |list1= [[Āgenskalna priedes]]{{·}} [[Anniņmuiža]]{{·}} [[Beķermuiža]]{{·}} [[Bolderāja]]{{·}} [[Buļļuciems]]{{·}} [[Daugavgrīva]]{{·}} [[Dzirciems]]{{·}} [[Guberņciems]]{{·}} [[Iļģuciems]]{{·}} [[Imanta]]{{·}} [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]{{·}} [[Kleistu Kronmaņi]]{{·}} [[Klīversala]]{{·}} [[Krēmeri]]{{·}} [[Ķīpsala]]{{·}} [[Lāčupe]]{{·}} [[Lejas Podrags]]{{·}} [[Lielā muiža]]{{·}} [[Memmes pļava]]{{·}} [[Nordeķi]]{{·}} [[Podrags]]{{·}} [[Rātsupe]]{{·}} [[Rītabuļļi]]{{·}} [[Spilve]]{{·}} [[Vakarbuļļi]]{{·}} [[Voleri]]{{·}} [[Zasulauks]]<sup>1</sup> |group2=[[Zemgales priekšpilsēta]] |list2=[[Āgenskalns]]{{·}} [[Atgāzene]]{{·}} [[Beberbeķi]]{{·}} [[Bieķensala]]{{·}} [[Bieriņi]]{{·}} [[Bišumuiža]]{{·}} [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]]{{·}} [[Lucavsala]]{{·}} [[Mārupe, Rīgas pilsētas daļa|Mārupe]]{{·}} [[Mūkusala]]{{·}} [[Ozolciems]]{{·}} [[Petriņciems]]{{·}} [[Pleskodāle]]{{·}} [[Šampēteris]]{{·}} [[Šosciems]]{{·}} [[Torņakalns]]{{·}} [[Zaķusala]]{{·}} [[Ziepniekkalns]]{{·}} [[Zolitūde]] |group3=[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |list3=[[Andrejsala]]{{·}} [[Aplokciems]]{{·}} [[Čiekurkalns]]{{·}} [[Eksportosta]]{{·}} [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]{{·}} [[Jaunmīlgrāvis]]{{·}} [[Kundziņsala]]{{·}} [[Mangaļsala]]{{·}} [[Mazā Vējzaķsala]]{{·}} [[Mežaparks]]{{·}} [[Osta, Rīgas pilsētas daļa|Osta]]{{·}} [[Pētersala]]{{·}} [[Rīnūži]]{{·}} [[Rutku sala]]{{·}} [[Sarkandaugava]]{{·}} [[Skanstnieki]]{{·}} [[Trīsciems]]{{·}} [[Vecāķi]]{{·}} [[Vecdaugava]]{{·}} [[Vecmīlgrāvis]]{{·}} [[Vējzaķsala]]{{·}} [[Ziemeļblāzma]]{{·}} [[Zvejniekciems, Rīgas pilsētas daļa|Zvejniekciems]] |group4=[[Vidzemes priekšpilsēta]] |list4=[[Berģi, Rīgas pilsētas daļa|Berģi]]{{·}} [[Biķernieki]]{{·}} [[Brekši]]{{·}} [[Bukulti]]{{·}} [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]{{·}} [[Franku muiža|Franki]]{{·}} [[Jugla, Rīgas pilsētas daļa|Jugla]]{{·}} [[Juglasciems]]{{·}} [[Juglas papīrfabrikas ciemats]]{{·}} [[Juglasparks]]{{·}} [[Juglas zvēraudzētavas ciemats]]{{·}} [[Makšķernieku ciemats]]{{·}} [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]{{·}} [[Neredzīgo ciemats]]{{·}} [[Ozolkalni]]{{·}} [[Pilsētas ganības]]{{·}} [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]{{·}} [[Strazdumuiža]]{{·}} [[Suži (Rīga)|Suži]]{{·}} [[Šmerlis]]{{·}} [[Teika (Rīga)|Teika]]{{·}} [[VEF,Rīgas pilsētas daļa|VEF]] |group5=[[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] |list5=[[Bulvāru loks]]{{·}} [[Centrs (Rīga)|Centrs]]<sup>2</sup>{{·}} [[Klusais centrs]]<sup>3</sup>{{·}} [[Vecrīga]] |group6=[[Latgales priekšpilsēta]] |list6=[[Ceplīši]]{{·}} [[Dārzciems]]{{·}} [[Dārziņi]]{{·}} [[Grīziņkalns]]{{·}} [[Krasta rajons]]{{·}} [[Ķengarags]]{{·}} [[Maršalkas]]{{·}} [[Maskavas forštate]]{{·}} [[Pļavnieki]]{{·}} [[Rinkuļi]]{{·}} [[Rumbula]]{{·}} [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] |below=<small><sup>1</sup> daļēji [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]; <sup>2</sup> daļēji arī [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] priekšpilsētās; <sup>3</sup> daļēji arī [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]] un [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]</small> }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> n64n4r1q529ylk4tsyqpumvi5cef6v2 Zemitāni (stacija) 0 117120 3670085 3664098 2022-08-14T05:20:54Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Zemitāni|Zemitāni}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zemitāni | tips = stacija | attēls = Zemitāni stacija.jpg | attēla_apraksts = Zemitānu stacijas pasažieru ēka (2020) | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] <br /> [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] | atvērta = 1889 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Aleksandra Vārti, Gaisa tilts, Oškalni | stacijas_tips = pasažieru, kravas, mezgla | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 5 (+2 neizmantoti strupceļi ar peronu) | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 15 | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 56 | latNS = N | longd = 24 | longm = 09 | longs = 22 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]] (2 km) <br /> [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] (3 km)<br />[[Jāņavārti]] (4 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brasa (stacija)|Brasa]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 4 }} '''Zemitāni''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē, pie [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] robežas. Zemitānu stacijas sliežu ceļus šķērso Zemitānu dzelzceļa pārvads, kā arī atsevišķs gājēju tiltiņš. Zemitānu stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|līnijā Rīga—Lugaži]] maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Cēsis, Rīga—Valmiera un Rīga—Valga, kā arī elektrovilcieni [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|līnijā Zemitāni—Skulte]]. Šajās līnijās kursē arī kravas vilcieni, bez tam intensīva kravas vilcienu kustība ir līnijā [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Jāņavārti—Šķirotava]], kura gan ir elektrificēta, taču pasažieru vilcieni tajā nekursē. Stacijā ir vairāki atzarojumi uz tuvējām rūpnīcām un noliktavām. Stacijā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Stacija atvērta [[1889]]. gadā ar nosaukumu '''Aleksandra Vārti''' kā jaunuzbūvētā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa]] galastacija, jo šajā vietā Pleskavas dzelzceļa līnija savienojās ar toreizējo Rīgas—[[Mangaļi (stacija)|Mangaļu]] dzelzceļu. [[1902]]. gadā uzbūvēja savienojošo līniju [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā (toreiz Šķirotavas vēl nebija; līnija savienojās ar līniju [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] tās 4. verstī, starp tagadējiem [[Jāņavārti]]em un [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parku]]). Par Zemitāniem staciju pārdēvēja [[1928]]. gadā par godu [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandierim [[Jorģis Zemitāns|Jorģim Zemitānam]]. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] laikā no [[1942]]. līdz [[1945]]. gadam stacija saucās '''Rīga-Gaisa tilts''' ({{val-de|Riga-Hohe Brücke}}), pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tā atguva Zemitānu nosaukumu, bet [[1948]]. gadā par godu sarkanajam partizānam [[Otomārs Oškalns|Otomāram Oškalnam]] to pārdēvēja par '''Oškalniem'''. [[1995]]. gadā stacija atkal atguva Zemitānu nosaukumu.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 76. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="3"> Attēls:Zemitānu stacija 2.jpg|Zemitānu stacijas pasažieru ēka skatoties no [[Zemitāna tilts|Zemitāna tilta]] File:Sliežu ceļi Zemitānos 4.jpg|Sliežu ceļi Skultes un Siguldas virzienā File:Sliežu ceļi Zemitānos 3.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Zemitānu stacija 10.JPG|Zemitānu stacijas pasažieru ēka (2012) Attēls:Zemitānu stacija.JPG|Zemitānu stacijas pasažieru ēka (2010) Attēls:Zemitānu stacija 03.JPG|Uzgaidāmās telpas Attēls:Zemitānu stacija 04.JPG|Pasažieru nojume Attēls:Zemitānu stacija 11.JPG|Sliežu ceļu izvērsums Siguldas virzienā Attēls:Zemitānu stacija 13.JPG|Stacijas sliežu ceļi Attēls:Zemitānu stacija 16.JPG|[[hopervagons|Hopervagoni]] Zemitānu stacijā Attēls:Raudteejaam Zemitāni (Aleksandri Värav) Riias - Zemitāni (Alexander Gate) train station in Riga (12810063443).jpg|Stacija '''Aleksandra Vārti''' 1889. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/zemitanu-stacija/ Zemitānu stacija portālā Cita Rīga] * [https://web.archive.org/web/20150728030002/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2365/ Zemitānu stacija 1920. gados] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] 66t3pxys6hai4zg4f1wwpyg7z2inv6w Krustpils (stacija) 0 122861 3669830 3666436 2022-08-13T14:41:41Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krustpils (nozīmju atdalīšana)|Krustpils}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Krustpils | tips = stacija | attēls = Stacija.jpg | attēla_apraksts = Stacijas pasažieru ēka, kopš [[1954. gads|1954. gada]] | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = {{val|de|Kreutzburg}} | stacijas_tips = pasažieru, kravas, <br /> iecirkņa, mezgla | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 3 + 1 (pagaidu) | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 8 (neskaitot atzarus un strupceļus) | adrese = Stacijas laukums 1,<br />Jēkabpils | latd = 56 | latm = 31 | lats = 15 | latNS = N | longd = 25 | longm = 51 | longs = 34 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Daugava (stacija)|Daugava]] (11 km) <br /> [[Kūkas (stacija)|Kūkas]] (13 km) <br /> [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (17 km) <br /> [[Trepe (stacija)|Trepe]] (17km) <br /> [[Sēlpils (stacija)|Sēlpils]] (18 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (8 km) <br /> [[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]] (4 km) <br /> [[Asote (stacija)|Asote]] (9 km) | attālums_līdz_Rīgai = 129 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Krustpils''' ir liela mezgla stacija, kurā savienojas četras dzelzceļa līnijas — [[Dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava I—Krustpils]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]. Stacija atrodas [[Jēkabpils]] pilsētas [[Krustpils]] daļā. Krustpils stacija ir iecirkņa stacija, kurā notiek lokomotīvju un brigāžu nomaiņa.{{nepieciešama atsauce}} Krustpils stacija kalpo kā kravu, tā pasažieru pārvadājumiem. No Krustpils stacijas kursē vietējie pasažieru dīzeļvilcieni uz Rīgu, Daugavpili, Rēzekni un Zilupi. Krustpilī pieturēja arī starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku ([[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ starptautiskie pārvadājumi atcelti). Stacijā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == [[Krustpils]] [[dzelzceļa stacija]] kā lielākā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|līnijas Rīga—Daugavpils]] starpstacija tika uzbūvēta līdz ar līnijas būvniecību 1861. gadā.<ref name="altbergs">T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 34. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Šeit tika izbūvētas kā [[lokomotīve|lokomotīvju]] un [[Vagons|vagonu]] [[dzelzceļa depo|depo]], tā arī citas dzelzceļa iekārtas un būves. Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā turpināja attīstīties līdz ar sociālajām un ekonomiskajām reformām Krievijā. Starp trim vietējām dzelzceļa līnijām 19. gadsimta beigās vadošā vieta preču pārvadāšanā bija Rīgas—Dinaburgas līnijai. 1901. gadā tika izbūvēts Maskavas—Krustpils dzelzceļa posms, savienojot Krustpili ar [[Tukums|Tukumu]] 1904.gadā un noslēdzot Ventspils—Maskavas—Ribinskas maģistrāles būvi. Maģistrālei bija milzīga ekonomiskā nozīme. Līdz ar [[Maskava]]s—[[Ventspils]] līnijas pieslēgšanu 1901. gadā stacija tika paplašināta. 1899. gadā, uzsākot Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi, tika meklēta vieta dzelzceļa stacijai. Krustpils stacija šajā laikā bija neliela, ar diviem sliežu ceļiem, tādēļ neatbilda būvētāju plāniem. Jāatzīmē, ka būvētāji bija speciālisti no Anglijas un Dānijas. Ārzemju akcionāri piedalījās ar saviem [[kapitālieguldījumi]]em. Jau 1859. gadā, kad sāka būvēt Rīgas—Dinaburgas (tagad Daugavpils) dzelzceļu, viss aprīkojums nācis no ārzemēm. Rīgas—Dinaburgas līniju atklāja 1861. gadā. Ar līdzīgiem notikumiem ārzemju akcionāri uzsāka Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi. Krustpils tuvumā tika projektēta jauna, liela dzelzceļa stacija. Šiem mērķiem izvēlējās trīs kilometrus attālumā esošo Zīlānu sādžu, kur tika uzbūvēta [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacija]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krustpils stacija bija stipri cietusi. Pirmais pasaules karš (1914—1918) pārtrauca rūpniecības uzplaukumu un pilnīgi izmainīja saimniecības struktūru un dzelzceļa transporta attīstību Latvijas teritorijā. Kara laikā no Latvijas tika evakuētas svarīgākās rūpnīcas, tajā skaitā transporta uzņēmumu iekārtas — 30 tūkstošu vagonu — 186,2 miljonu rubļu vērtībā, kā arī dzelzceļa saimniecībā izmantotais ritošais sastāvs. Smagi cieta viss dzelzceļa tīkls, īpaši Rīgas—Krustpils—Daugavpils līnija, kas trīs kara gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā. Vairākas līnijas kara laikā tika iznīcinātas, uzspridzināti visi lielie tilti, stacijas, nopostīti arī ūdenstorņi un depo. Taču stacija tika atjaunota gandrīz iepriekšējā apjomā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] stacijas uzgaidāmās un dienesta telpas tika iekārtotas kādā sabiedriskā telpā stacijas laukumā un sākās jaunas stacijas ēkas būve, kas tika pabeigta 1954. gadā.<ref name="altbergs" /> Šī stacijas ēka ir divstāvu mūra celtne, kas saglabājusies līdz mūsdienām. === Citi zīmīgi fakti === 1929. gadā dzelzceļa stacija tiek pievienota [[Krustpils]] pilsētai.<ref>Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 45.lpp.</ref> {{dat|1941|06|14||bez}} Krustpils stacija kļūst par deportācijas centrālo vietu. Šeit tiek savestas represētās ģimenes no plašas apkārtnes un iesēdinātas vagonos. Kopumā no Krustpils un [[Jēkabpils]] pilsētām izsūta 150 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/jekabpils-vestis/2018/jekabpilsvestis2018-marts-vesture-web.pdf |title=Jēkabpils 100 gados |access-date={{dat|2021|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210523130427/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/jekabpils-vestis/2018/jekabpilsvestis2018-marts-vesture-web.pdf }}</ref> Ešelons tiek formēts vairākas dienas, lai 57 vagoni vēlāk dotos ceļā no Krustpils stacijas uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada 25. martā]] no Krustpils stacijas arī notika iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas#Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē|deportācija]] lopu vagonos uz Sibīriju.<ref>[http://jekabpilsnovads.lv/?p=30631 1949. gada 25. marts — pieminēsim un atcerēsimies!]</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Krustpils stacija 2007.JPG|<center><small>Krustpils dzelzceļa stacijas pasažieru ēka 2007. gadā</small></center> Attēls:Dīzeļvilciens Krustpils stacijā.JPG|<center><small>Dīzeļvilciens Krustpils stacijā</small></center> Attēls:Krustpils stacija 2.JPG|<center><small>Sliežu ceļi, peroni un kravas vilciens Krustpils stacijā 2007. gadā</small></center> Attēls:Krustpils stacija 3.JPG|<center><small>Krustpils stacijas perons 2007. gadā</small></center> Attēls:Sliežu ceļi pie Krustpils stacijas.jpg|<center><small>Sliežu ceļi pie Krustpils stacijas</small></center> Attēls:Pārbrauktuve pie Krustpils stacijas.jpg|<center><small>Pārbrauktuve pie Krustpils stacijas</small></center> Attēls:Krustpils stacija 2013.JPG|<center><small>Krustpils stacija 2013. gada septembrī (rekonstrukcijas laikā)</small></center> Attēls:Krustpils stacija 2014.JPG|<center><small>Krustpils stacija 2014. gada jūnijā (rekonstrukcijas laikā)</small></center> File:Krustpils stacija 2015.jpg|<center><small>Krustpils stacija 2015. gadā</small></center> File:Dīzeļvilciens DR1A-311 Krustpils stacijā.jpg|<center><small>Dīzeļvilciens Krustpils stacijā</small></center> </gallery></center> === Vēsturiski attēli === <center><gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Krustpils stacija.jpg|<center><small>Dzelzceļa stacija 20. gadsimta 30. gados</small></center> Attēls:Krustpils stacija 2.jpg|<center><small>Dzelzceļa stacija 20. gadsimta 30. gados</small></center> Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 1899. gadā.jpg|<center><small>Dzelzceļa stacija 1899. gadā</small></center> Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 20. gadsimta pirmajā pusē.jpg|<center><small>Dzelzceļa stacija 20. gadsimta 30. gados</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{youtube|yXLZsJUlqiY&t|Krustpils dzelzceļa stacija}} <!-- {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" cellpadding="2" align="center" |- | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz Rīgu''' | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | [[Attēls:Icon_train.svg|link=|center|40px]] | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz Daugavpili''' | |- | align="center" | [[Attēls:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] [[Attēls:Flag of Latvia.svg|frameless|15x15px]] | align="center" width="200" rowspan="3" | [[Attēls:Train_station.svg|center|link=|40px]] <span style="color:#00CD00;">'''Krustpils'''</span> [[Attēls:Flag of Latvia.svg|frameless|15x15px]] | align="center" width="200" rowspan="3" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|link=|15px]] [[Trepe (stacija)|Trepe]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]] |[[Attēls:Flag of Latvia.svg|link=|15px]] [[Trepe (stacija)|Trepe]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]] | align="center" | [[Attēls:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] [[Attēls:Flag of Latvia.svg|frameless|15x15px]] | |- | align="center" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz Jelgavu''' | | align="center" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz Rēzekni''' |- | align="center" | [[Attēls:No-Symbol.svg|link=|15px]] [[Daugava (stacija)|Daugava]] [[Attēls:No-Symbol.svg|link=|15px]] |[[Attēls:Flag of Latvia.svg|link=|15px]] [[Kūkas (stacija)|Kūkas]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]] | align="center" | [[Attēls:No-Symbol.svg|link=|15px]] [[Daugava (stacija)|Daugava]] [[Attēls:No-Symbol.svg|link=|15px]] |- | align="center" | [[Tallina-Veike (stacija)|Tallina-Veike]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]] |- | align="center" bgcolor=CornflowerBlue | '''uz Tapu''' |- | align="center" | [[Kitsekila (stacija)|Kitsekila]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]] |} |} --> {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Krustpils]] [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Jēkabpilī]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] 78fedm2wht6emthj1qt1kpmfnphedr5 Līvāni (stacija) 0 122917 3669836 3666442 2022-08-13T14:53:09Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Līvāni (nozīmju atdalīšana)|Līvāni}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Līvāni | tips = stacija | attēls = Līvānu stacija.JPG | attēla_apraksts = Līvānu dzelzceļa stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = {{val-de|Livenhof}} | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 3 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 5<ref>[http://www.livanub.lv/webdok/www/CD_teritorija.pdf Līvānu pilsētas telpiskā organizācija]</ref> | adrese = Stacijas iela 5, Līvāni,<br />Līvānu novads, LV-5316 | latd = 56 | latm = 21 | lats = 25 | latNS = N | longd = 26 | longm = 11 | longs = 58 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Jersika (stacija)|Jersika]] (11 km) <br /> [[Trepe (stacija)|Trepe]] (12 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Asote (stacija)|Asote]] (20 km) <br /> [[Sergunta (stacija)|Sergunta]] (21 km) | attālums_līdz_Rīgai = 158 }} [[Attēls:Dzelzceļa stacija Līvāni 1945. gadā.jpg|left|thumb|Līvānu dzelzceļa stacijas ēka 1945. gadā.]] [[Attēls:Līvāni (stacija)2.jpg|left|thumb|Līvānu dzelzceļa stacijas uzgaidāmā telpa.]] [[Attēls:Līvāni (stacija).jpg|left|thumb|Pasažieru vilciens Līvānu dzelzceļa stacijā.]] {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Līvāni''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]], kas atrodas [[Līvāni|Līvānos]], 158 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Līvānu stacijā katru dienu piestāj dīzeļvilcieni Rīga—Daugavpils, Daugavpils—Rīga, Rīga—Krāslava, Krāslava—Rīga un Rīga—Līvāni, Līvāni—Rīga. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == Stacija tika atklāta līdz ar [[dzelzceļa līnija]]s [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūvi 1861. gadā. [[1930. gadi|1930. gados]] no stacijas izbūvēja atzarojumu uz [[kūdra]]s fabriku, bet padomju laikos tika izbūvēti atzarojumi uz [[stikls|stikla]] fabriku, bioķīmisko rūpnīcu, māju būves kombinātu, kā arī uzcelta jauna stacijas ēka.<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]</ref> Vecā stacijas ēka pastāvēja līdz 1944. gadam. == Mūsdienas == Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 2 stundas un 30 minūtes, bet līdz Daugavpils stacijai aptuveni 50 minūtes. Biļetes cena 2016. gadā bija — līdz Daugavpilij 2,50 vai 3,20 EUR, bet līdz Rīgai — 5,35 vai 6,05 EUR. == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija |- |{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga — Daugavpils |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |- |{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Daugavpils — Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |- |{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga — Krāslava |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |- |{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Krāslava — Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |- |{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga — Līvāni |<span style="color:orange;">'''Ziemas sezonā'''</span> |- |{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Līvāni — Rīga |<span style="color:orange;">'''Ziemas sezonā'''</span> |} No septembra sākuma līdz maija beigām katru svētdienu kursē atsevišķs dīzeļvilciena maršruts Līvāni—Rīga, vasaras mēnešos minētais dīzeļvilciens nekursē. {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" cellpadding="2" align="center" |- | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&nbsp;Krustpils''' | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | [[Attēls:Icon_train.svg‎|link=|center|40px]] | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&nbsp;Daugavpili''' |- | align="center" width="200" | [[Attēls:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Trepe (stacija)|Trepe]] | align="center" width="200" | [[Attēls:Train_station.svg‎|center|link=|40px]] <span style="color:#00CD00;">'''Līvāni'''</span> | align="center" | [[Jersika (stacija)|Jersika]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]] |- |} == Ārējas saites == * {{youtube|IN_bmKvlrtc|Līvānu dzelzceļa stacijas vēsture}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}} [[Kategorija:Līvāni|Stacija]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] j9rcxnpq49l3k057hc7ph0v6u23mbzb Jersika (stacija) 0 122941 3669855 3666443 2022-08-13T15:20:52Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Jersika|Jersika}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jersika | tips = stacija | attēls = Jersikas stacijas ēka.JPG | attēla_apraksts = Stacijas ēka 2010. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = {{val|ru|Царьград}} <br /> {{val|de|Zargrad}} <br /> <small>(1861.-[[1919]]. g.)</small> | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 15 | lats = 16 | latNS = N | longd = 26 | longm = 12 | longs = 37 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Līvāni (stacija)|Līvāni]] (11 km) <br /> [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]] (17 km) <br /> [[Trepe (stacija)|Trepe]] (23 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Sergunta (stacija)|Sergunta]] (10 km) <br /> [[Ruži (stacija)|Ruži]] (23 km) | attālums_līdz_Rīgai = 169 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Jersika''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == Stacija ierīkota [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūves laikā 1861. gadā. Līdz 1919. gadam stacijas nosaukums bija '''Cargrada''' ({{val|ru|Царьград}}; {{val|de|Zargrad}}), bet 1919. gadā nosaukums nomainīts uz '''Jersika'''. Sākotnējā stacijas ēka ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 35. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="120px" perrow="3"> Attēls:Jersika (stacija)1.jpg|<center><small></small></center> Attēls:Jersika (stacija)2.jpg|<center><small></small></center> Attēls:Jersika (stacija)3.jpg|<center><small></small></center> Attēls:Jersika (stacija).jpg|<center><small></small></center> Attēls:Jersikas stacijas ēka 2.JPG|<center><small></small></center> Attēls:vilciens Jersikas stacijā.JPG|<center><small></small></center> Attēls:ūdens pumpis Jersikas stacijā.JPG|<center><small></small></center> Attēls:noliktava Jersikas stacijā.JPG|<center><small></small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pos=-14475 Preču vilciens Jersikas stacijā (foto)] * {{youtube|iTVO8XQIeuk|Jersikas dzelzceļa stacijas vēsture}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}} [[Kategorija:Jersikas pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] t1tdxp0wupdosc63lb9badgn0fdw239 Nīcgale (stacija) 0 122953 3669860 3666447 2022-08-13T15:36:13Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Nīcgale (nozīmju atdalīšana)|Nīcgale}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Nīcgale | tips = stacija | attēls = Nīcgales stacija.JPG | attēla_apraksts = Nīcgales stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = {{val|de|Nitzgal}} | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 56 | latm = 8 | lats = 7 | latNS = N | longd = 26 | longm = 22 | longs = 17 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Vabole (stacija)|Vabole]] (12 km) <br /> [[Līksna (stacija)|Līksna]] (17 km) <br /> [[Jersika (stacija)|Jersika]] (17 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ruži (stacija)|Ruži]] (6 km) <br /> [[Sergunta (stacija)|Sergunta]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 186 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Nīcgale''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]], kas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Nīcgales pagasts|Nīcgales pagastā]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == Stacija ierīkota ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] izbūvi 1861. gadā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā starp staciju un [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas līnijas]] dzelzceļa staciju [[Višķi (stacija)|Višķi]] izbūvēta savienojoša dzelzceļa līnija. PSRS varas gados no stacijas izbūvēts ap 2 km garš atzarojums uz [[ķieģelis|ķieģeļu]] ([[keramzīts|keramzīta]]) rūpnīcu<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]</ref> (mūsdienās nojaukts). Sākotnējā stacijas ēka ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Nīcgale (stacija).jpg|<center><small>Nīcgales stacija 2010. gadā</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=D8lomLVzaXQ Nīcgales stacija. LDz īsfilma.] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}} [[Kategorija:Nīcgales pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] cbxj6gtrg373eacntu7kh0wzgs05jr2 Līksna (stacija) 0 122969 3669862 3666451 2022-08-13T15:39:35Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Līksna (nozīmju atdalīšana)|Līksna}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Līksna | tips = stacija | attēls = Līksnas stacija.JPG | attēla_apraksts = Līksnas stacija | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = {{val|de|Lixna}} | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 55 | latm = 59 | lats = 52 | latNS = N | longd = 26 | longm = 27 | longs = 09 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Vabole (stacija)|Vabole]] (5 km) <br /> [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]] (15 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[383. kilometrs (ceļa postenis)|383. km]] (7 km) <br /> [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] (9 km) <br /> [[Ruži (stacija)|Ruži]] (11 km) <br /> [[387. kilometrs (ceļa postenis)|387. km]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 203 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Līksna''' ir dzelzceļa stacija [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]], kas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastā]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == Stacija ierīkota ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] izbūvi 1861. gadā. Saglabājusies sākotnējā stacijas ēka un preču šķūnis ar iebrauktuvi vagonu padošanai.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 35. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="90px"> Attēls:Dzelzceļa stacija Līksna 1958. gadā.jpg|<center><small>Dzelzceļa stacija 1958. gadā</small></center> Attēls:Līksna (stacija)1.jpg|<center><small>Stacijas ēkas fragments</small></center> Attēls:Līksna (stacija).jpg|<center><small>Stacijas ēka 2010. gadā</small></center> </gallery></center> == Ārējas saites == * {{youtube|QQP-Y_xzqZ4|Līksnas dzelzceļa stacijas vēsture}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}} [[Kategorija:Līksnas pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] smyunclayi5vk49rg5cleax3tw8blkw Daugavpils (stacija) 0 123007 3669879 3666455 2022-08-13T16:10:45Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Daugavpils Pasažieru parks | tips = stacija | attēls = Daugavpils (stacija)1.jpg | attēla_apraksts = Daugavpils stacijas ēkas fragments ([[2010. gads|2010]]) | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Eglaine—Daugavpils]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = {{val|ru|Динабург, Двинск}} | stacijas_tips = pasažieru, kravas, <br /> iecirkņa, mezgla | arhitekts2 = B. Sudoplātovs | platformas = 3 | platformu_tips = 1 malas, 2 salas | sliežu_ceļi = daudz | adrese = Stacijas iela 47, Daugavpils,<br />LV-5401 | latd = 55 | latm = 52 | lats = 29 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 39 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Daugavpils D parks|D parks]] (1 km) <br /> [[Daugavpils Šķirošanas parks|Šķirošanas parks]] (3 km) <br /> [[Grīva (stacija)|Grīva]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[387. kilometrs]] (3 km) <br /> [[3. kilometrs (izmaiņas punkts)|3. km]] (4 km) <br /> [[5. kilometrs (ceļa postenis)|5. km]] (6 km) <br /> [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] (6 km) <br /> [[525. kilometrs (pieturas punkts)|525. km]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 218 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Daugavpils''' ir [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] gala stacija, kas atrodas [[Latgale|Latgalē]], otrajā lielākajā [[Latvija]]s pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Kopumā Daugavpils dzelzceļa mezgls ir otrais lielākais Latvijā pēc Rīgas dzelzceļa mezgla. Daugavpils stacija atrodas Daugavpils centrā, pie Stacijas ielas. Daugavpils stacija ir liela mezgla stacija, no kuras sākas līnijas uz [[Rīga|Rīgu]], [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaini]] un [[Indra|Indru]]. Savienojošie ceļi savieno to ar [[Daugavpils-Šķirotava|Daugavpils Šķirošanas staciju]], no kurienes tālāk iet līnija uz [[Rēzekne|Rēzekni]], kā arī ar lokomotīvju depo ([[Daugavpils D parks|D parku]]). Bez Šķirošanas stacijas un D parka Daugavpils stacijā ietilpst '''Daugavpils Pasažieru parks''', pie kura atrodas arī Daugavpils stacijas ēka. Daugavpilī ir intensīva kravas satiksme, bet pasažieru satiksme pastāv galvenokārt uz Rīgu (4 dīzeļvilcieni piektdienās, sestdienās un svētdienās, 3 — pārējās dienās) un no 2020. gada 13. decembra uz Krāslavu (1 dīzeļvilcienu pāris katru dienu), bet no 2021. gada 12. decembra arī uz Indru. Bez tam pirms [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] caur Daugavpili kursēja starptautiskais vilciens uz [[Minska|Minsku]], bet kopš 2018. gada nedēļas nogalē (sestdienās un svētdienās 2 dīzeļvilcieni) arī uz [[Viļņa|Viļņu]]. Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz 12. jūnijam Daugavpils—Viļņas starptautiskā maršruta brīvdienu dīzeļvilcieni kursēja līdz/no Turmantas stacijai (Lietuvas robežstacijai), Latvijas teritorijā neiebraucot. Kopš 2020. gada 13. jūnija pasažieru vilcienu satiksme uz Lietuvu daļēji atjaunota — samazināts reisu skaits līdz 1 dīzeļvilciena pārim brīvdienās, kā arī atcelts vilciens Daugavpils—Turmanta. Tomēr 14. jūnijā satiksme līnijā atkal apturēta un nav zināms, kad tā varētu atsākties. Kopš 15. marta nekursē arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}</ref> Stacijā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Vēsture == Staciju ierīkoja līdz ar Rīgas—Daugavpils [[dzelzceļš|dzelzceļa]] izbūvi 1861. gadā,<ref name="autogenerated1">[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 "Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> tā nodrošināja savienojumu ar 1860. gadā uzbūvēto [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas-Daugavpils dzelzceļu]]. Pēc [[Daugavpils]]-[[Vitebska]]s dzelzceļa izbūves 1866. gadā stacija kļuva par abu dzelzceļu apvienoto staciju, bet 1868. gadā par privātās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnijas Rīga—Orla]] mezgla staciju. 1866. gadā šeit uzbūvēja iespaidīgas ritošā sastāva remontdarbnīcas, vēlākos gados "Latvijas dzelzceļu" galvenās darbnīcas, kas pašlaik ir AS ''[[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]]''.<ref name="autogenerated1" /> 1919. gadā stacijas oficiālais nosaukums bija '''Daugavpils I Pasažieru''', pēc Daugavpils- Vitebskas dzelzceļa izbūves '''Daugavpils I Preču''' stacija tika ierīkota aptuveni viena kilometra attālumā [[Indra]]s stacijas virzienā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā kā pilsētai, tā arī dzelzceļa mezglam tika nodarīti ievērojami postījumi. Karam beidzoties, staciju atjaunoja. 1946. gadā stacijas uzgaidāmajās un dienesta telpās iekārtoja [[kinoteātris|kinoteātri]] un pēc pieciem gadiem, 1951. gadā uzcēla jaunu stacijas ēku, kas kalpo līdz mūsu dienām.<ref name="autogenerated1" /> Vēsturiski starp stacijām Daugavpils un [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] atradās divi pieturas punkti: '''Nometne''' un '''Cietoksnis'''. "Nometne" kā pieturas punkts tika atvērts 1926. gadā un kalpoja Latvijas armijas karavīru vajadzībām, slēgts pēc Otrā pasaules kara. "Cietoksnis" kā pieturas punkts tika atvērts 1935. gadā, slēgts tika Otrā Pasaules kara laikā. Mūsdienās uz Daugavpils Pasažieru parku kursē dīzeļvilcieni maršrutā Rīga—Daugavpils, kā arī reizi gadā tiek norīkots vilciens caur Daugavpili līdz [[Aglona (stacija)|Aglonai]]. Caur Daugavpili kursē arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska (līdz 2015. gada jūnijam kursēja arī Sanktpēterburga—Viļņa, bet līdz 2015. gada oktobrim Rīga—Sanktpēterburga). No 2018. gada 13. janvāra "[[Lietuvas dzelzceļš]]" uzsāka pasažieru pārvadājumus maršrutā Daugavpils—Viļņa. Kursē divi pāri dīzeļvilcienu DR1A sestdienās un svētdienās.<ref>[http://www.la.lv/nedelas-nogales-saks-kurset-vilciens-daugavpils-vilna/ Nedēļas nogalēs sāks kursēt vilciens Daugavpils-Viļņa]</ref> No 2018. gada 15. decembra saraksts tiek mainīts; sestdienās vakarā paredzēts papildu vilciens no Viļņas (atpakaļ līdz Turmantai).<ref>[https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf Vilcienu saraksts Viļņa—Daugavpils—Viļņa]</ref> Pēc koronavīrusa pandēmijas radīto ierobežojumu atcelšanas, maršrutā Daugavpils—Viļņa kursē tikai viens vilcienu pāris brīvdienās, bet pasažieru satiksme maršrutā Daugavpils—Turmanta ir atcelta. == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="6"|{{flaga|Latvija}} "[[Pasažieru vilciens]]" |Rīga — Daugavpils | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Daugavpils — Rīga |1,2,3,4,5,6,7 |- |Rīga — Krāslava | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,-,-,6,7 |- |Krāslava — Rīga |1,2,3,4,-,-,7 |- |Rīga — Indra | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,4,5,-,- |- |Indra — Rīga | -,-,-,-,5,6,- |- | rowspan="3"|{{flaga|Lietuva}} ''Lietuvos geležinkeliai'' |''Daugavpils — Viļņa*'' | rowspan="2"|('''pagaidām atcelts*''') | -,-,-,-,-,6,7 |- |''Viļņa — Daugavpils*'' | -,-,-,-,-,6,7 |- |''Daugavpils — Turmanta*'' | ('''pagaidām atcelts*''') | -,-,-,-,-,6,- |- | rowspan="2"|{{flaga|Baltkrievija}} ''Беларуская чыгунка — БЧ'' (BCh) |''Rīga — Minska*'' | rowspan="2"|('''pagaidām atcelts*''')</span> | rowspan="2"| — |- |''Minska — Rīga*'' |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "Pasažieru vilciens" |Rīga — Aglona | rowspan="2"|<span style="color:orange;">'''Pēc atsevišķa rīkojuma'''</span> |1 reizi gadā |- |Aglona — Rīga |1 reizi gadā |- | rowspan="2"|{{flaga|Lietuva}} ''Lietuvos geležinkeliai'' |Sanktpēterburga — Viļņa | rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | rowspan="2"| — |- |Viļņa — Sanktpēterburga |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "[[Latvijas dzelzceļš]]" |Rīga — Sanktpēterburga | rowspan="2"|<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | rowspan="2"| — |- |Sanktpēterburga — Rīga |- |} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="90px" perrow="5"> Attēls:Vilciens uz Viļņu Daugavpils stacijā.jpg|<small>Vilciens uz Viļņu Daugavpils stacijā 2018. gada 13. janvārī</small> Attēls:Gājēju tiltiņš.jpg|<small>Gājēju tiltiņš pie Daugavpils dzelzceļa stacijas (2020)</small> Attēls:Daugavpilsstacija1.jpg|<small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā (2020)</small> Attēls:Daugavpilsstacija2.jpg|<small>Autobusu pietura "Dzelzceļu stacija" (2020)</small> Attēls:Daugavpils dzc stacija.jpg|<small>Daugavpils dzelzceļa stacija</small> Attēls:Daugavpils (stacija).jpg|<small>Daugavpils stacijas ēka (2010)</small> Attēls:Daugavpils (stacija)2.jpg|<small>Daugavpils stacijas ēka (2010)</small> Attēls:Daugavpils (stacija)3.jpg|<small>Interjera fragments (2010)</small> Attēls:Daugavpils (stacija)4.jpg|<small>Interjera fragments (2010)</small> Attēls:Daugavpils (stacija)5.jpg|<small>Uzgaidāmā zāle (2010)</small> Attēls:Riga Station in Daugavpils (1).jpg|<small>Sākotnējā stacijas ēka</small> Attēls:Daugavpils stacijas ēka 19.-20. gadsimts.jpg|<small>Daugavpils stacijas ēka, 19./20. gadsimta mijā.</small> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ldz.lv/lv/content/r%C4%ABga-%E2%80%94-daugavpils-l%C4%ABnijas-v%C4%93sture Rīga—Daugavpils līnijas vēsture] * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=281806&LNG=RU#picture|title=Daugavpils stacijas panorāmas foto|archiveurl=https://archive.today/20130427162815/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=281806&LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-04-27|access-date=2010-09-30}} * {{youtube|rJdAS0oo82|Daugavpils galvenā dzelzceļa stacija}} {{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}} {{Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}} [[Kategorija:Daugavpils]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Eglaine—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]] 4bxbbseucrs2t9l4bbuomqv3q50523v 2022. gads 0 145584 3670137 3669101 2022-08-14T06:27:22Z Baisulis 11523 /* Augusts */ +1 aizgājējs.....° wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]]: ** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) crop.jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]]: ** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[5. augusts]] — [[Isejs Mijake]] (''三宅 一生''), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[8. augusts]] — [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[11. augusts]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (dzimis 1940. gadā) <gallery> Issey Miyake Tokyo 2016.jpg|[[Isejs Mijake]] Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg|[[Olīvija Ņūtona-Džona]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] nlezljt8vbscyffq44pjp08mnxeh6vw Diskusija:Pērkonkrusts 1 163155 3669808 1445421 2022-08-13T13:35:29Z Egilus 27634 /* Divi vienādi karogi rakstā */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki Iesaku novākt teroristu birku no Reča un Šiškina organizācijas: ''Grupa veikusi vairākus terora aktus, t. sk., Uzvaras pieminekļa spridzināšanu Uzvaras parkā naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc terora aktos iesaistīto personu (Jura Reča, Igora Šiškina un citu) aizturēšanas un notiesāšanas Pērkonkrusta darbība ir pārtraukta.'' Tepat VikipēdijĀ lasāms terorisma skaidrojums: '''''Terorisms''' (no lat. terror - šausmas) - iebiedēšana vai vardarbības pielietošana, lai panāktu apdraudētās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos.'' Ar kādām šausmām un piekāpšanos, diez, autors saista 3 neveiksmīgus pieminekļa iznīcināšanas mēģinājumus? Terora akts pēc būtības ir saistīts ar nevainīgu cilvēku slepkavošanu, un šeit tādu pazīmju nav.{{unsigned|LudisV}} :vikipēdija ir jebkuram rediģējama enciklopēdija. tā kā droši varat labot pašu rakstu. ja jūsu izmaiņas būs pamatotas un apstiprinātas ar neatkarīgām atsaucēm - uz priekšu. ja tā nebūs - administratori tās visdrīzāk atcels. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:13, 21 septembrī, 2011 (UTC) ::Nav jau teikts, ka tā terora definīcija ir pareiza. Basku teroristi, piemēram, parasti brīdina par saviem sprādzieniem, lai nebūtu cilvēku upuru , tomēr tik un tā tiek saukti par teroristiem. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 07:26, 21 septembrī, 2011 (UTC) Es tomēr nepiekrītu, ka kādam vajadzētu apsaukāt tos, kas mums nepatīk un pēcāk taisnoties, ka mūsu definīcas ir pārāk šauras, lai kalpotu mūsu mērķiem. Ja runājam par basku teroristiem, pieņemu, ka šeit domāta separātistu organizācija ETA, tad viņi ļoti labi atbilst teroristu definīcijai jo viņiem ir skaidrs polītisks mērķis - atdalīšanās, un viņi šā mērķa sasniegšanai ir nogalinājuši dauzus nevainīgus civilos. Piekrītu, ka jaunajā redakcijā "kriminālas darbības" ir ļoti labs apzīmējums. Biafrai es varu atbildēt, ka pietiekoši labi neprotu valodu, lai rediģētu pašu rakstu un uzņemtos atbildību par teikumu kvalitāti, tāpēc ieveitoju savus komentus diskusijā. Vai tad diskusijas daļa nav domāta tam? :tas viennozīmīgi ir labāk nekā nedarīt neko. paldies! lai gan var labot/rakstīt ne pārāk labā valodā, cerot ka citi pēc tam uzlabos. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 09:13, 6 oktobrī, 2011 (UTC) == Divi vienādi karogi rakstā == Infokastē un tekstā. Nav par daudz? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 16.35 (EEST) 7u3sc72nrjzdfj9jlmzzqlh0i1yov16 3669835 3669808 2022-08-13T14:51:06Z Eremu1 102242 /* Divi vienādi karogi rakstā */ Atbilde wikitext text/x-wiki Iesaku novākt teroristu birku no Reča un Šiškina organizācijas: ''Grupa veikusi vairākus terora aktus, t. sk., Uzvaras pieminekļa spridzināšanu Uzvaras parkā naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc terora aktos iesaistīto personu (Jura Reča, Igora Šiškina un citu) aizturēšanas un notiesāšanas Pērkonkrusta darbība ir pārtraukta.'' Tepat VikipēdijĀ lasāms terorisma skaidrojums: '''''Terorisms''' (no lat. terror - šausmas) - iebiedēšana vai vardarbības pielietošana, lai panāktu apdraudētās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos.'' Ar kādām šausmām un piekāpšanos, diez, autors saista 3 neveiksmīgus pieminekļa iznīcināšanas mēģinājumus? Terora akts pēc būtības ir saistīts ar nevainīgu cilvēku slepkavošanu, un šeit tādu pazīmju nav.{{unsigned|LudisV}} :vikipēdija ir jebkuram rediģējama enciklopēdija. tā kā droši varat labot pašu rakstu. ja jūsu izmaiņas būs pamatotas un apstiprinātas ar neatkarīgām atsaucēm - uz priekšu. ja tā nebūs - administratori tās visdrīzāk atcels. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:13, 21 septembrī, 2011 (UTC) ::Nav jau teikts, ka tā terora definīcija ir pareiza. Basku teroristi, piemēram, parasti brīdina par saviem sprādzieniem, lai nebūtu cilvēku upuru , tomēr tik un tā tiek saukti par teroristiem. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 07:26, 21 septembrī, 2011 (UTC) Es tomēr nepiekrītu, ka kādam vajadzētu apsaukāt tos, kas mums nepatīk un pēcāk taisnoties, ka mūsu definīcas ir pārāk šauras, lai kalpotu mūsu mērķiem. Ja runājam par basku teroristiem, pieņemu, ka šeit domāta separātistu organizācija ETA, tad viņi ļoti labi atbilst teroristu definīcijai jo viņiem ir skaidrs polītisks mērķis - atdalīšanās, un viņi šā mērķa sasniegšanai ir nogalinājuši dauzus nevainīgus civilos. Piekrītu, ka jaunajā redakcijā "kriminālas darbības" ir ļoti labs apzīmējums. Biafrai es varu atbildēt, ka pietiekoši labi neprotu valodu, lai rediģētu pašu rakstu un uzņemtos atbildību par teikumu kvalitāti, tāpēc ieveitoju savus komentus diskusijā. Vai tad diskusijas daļa nav domāta tam? :tas viennozīmīgi ir labāk nekā nedarīt neko. paldies! lai gan var labot/rakstīt ne pārāk labā valodā, cerot ka citi pēc tam uzlabos. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 09:13, 6 oktobrī, 2011 (UTC) == Divi vienādi karogi rakstā == Infokastē un tekstā. Nav par daudz? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 16.35 (EEST) :Man liekas ka karoga vietā (tekstā) varētu ievietot kādu pērkonkrustiešu bildi kur redzami viņu formastērpi, taču nevarēju atrast tādu bildi internetā (enciklopedija.lv, rakstā par 1934. gada 15. maija apvērsumu ir ievietots labs attēls, taču man ir šaubas vai to var lietot). [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 17.51 (EEST) nqttybj50cdf6x38uzry3ib9pk2k967 Baltijas ģenerālgubernatori 0 165242 3669837 3669597 2022-08-13T14:53:37Z Pirags 3757 /* Rīgas ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|280px|Ģenerālgubernators Džordžs Brauns.]] '''Baltijas ģenerālgubernatori''' ({{val-ru|Генерал-губернатор Прибалтийского края}}) bija augstākie militārie pavēlnieki [[Krievijas impērija]]s Rīgas kara apgabalā un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] augstākie pārvaldnieki 18. un 19. gadsimtā. == Baltijas ģenerālgubernatoru uzskaitījums == === Rīgas ģenerālgubernatori === * [[Aņikita Repņins]] (Аникита Иванович Репнин, (1710)1721–1726) * [[Pēteris Lasī]] (Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1729-1740) === Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori === * [[Vladimirs Dolgorukovs]] (Владимир Петрович Долгоруков, 1758–1761)<ref>Eric Amburger: ''Geschichte der Behördenorganisation Russlands von Peter dem Grossen bis 1917'' [http://books.google.com/books?id=F80UAAAAIAAJ&pg=PA293&source=gbs_toc_r&cad=0_0#PPA387,M1 lk. 387-388] (vāciski)</ref> * [[Džordžs Brauns]] (George Browne, Юрий Юрьевич Броун, 1762–1792) no 1792. gada kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Nikolajs Repņins]] (Николай Васильевич Репнин, 1792–1798) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Ludvigs Nāgels]] (Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель, 1798–1800) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators === Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori === * [[Pēteris fon der Pālens]] (Peter Ludwig von der Pahlen, Пётр Алексеевич Пален, 1800–1801) * [[Sergejs Goļicins]] (Сергей Федорович Голицын, 1801–1803) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1803–1807), * [[Aleksandrs Tormasovs]] (Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов, 1807) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1808–1810) kā Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators * [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский, 1810–1812) * [[Filips Pauluči]] (Filippo Paulucci, Филипп Осипович Паулуччи, 1812–1830) * [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (Carl Magnus von der Pahlen, Матвей Иванович фон Пален, 1830–1845) * [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (Евгений Александрович Головин, 1845–1848) * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский, 1848–1861) * [[Vilhelms fon Līvens]] (Wilhelm Heinrich von Lieven, Вильгельм Карлович фон Ливен, 1861–1864) * [[Pēteris Šuvalovs]] (Петр Андреевич Шувалов, 1864–1866) * [[Eduards fon Baranovs]] (Eduard von Baranov, Эдуард Трофимович Баранов, 1866) * [[Pēteris Albedinskis]] (Пётр Павлович Альбединский, 1866–1870) * [[Pēteris Bagrations]] (Петр Романович Багратион, 1870–1876) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]] * [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] jbnikjrhjn3kwwhjamnyrc05e7dqyer 3670167 3669837 2022-08-14T07:31:30Z Pirags 3757 /* Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|280px|Ģenerālgubernators Džordžs Brauns.]] '''Baltijas ģenerālgubernatori''' ({{val-ru|Генерал-губернатор Прибалтийского края}}) bija augstākie militārie pavēlnieki [[Krievijas impērija]]s Rīgas kara apgabalā un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] augstākie pārvaldnieki 18. un 19. gadsimtā. == Baltijas ģenerālgubernatoru uzskaitījums == === Rīgas ģenerālgubernatori === * [[Aņikita Repņins]] (Аникита Иванович Репнин, (1710)1721–1726) * [[Pēteris Lasī]] (Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1729-1740) === Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori === * [[Vladimirs Dolgorukovs]] (Владимир Петрович Долгоруков, 1758–1761)<ref>Eric Amburger: ''Geschichte der Behördenorganisation Russlands von Peter dem Grossen bis 1917'' [http://books.google.com/books?id=F80UAAAAIAAJ&pg=PA293&source=gbs_toc_r&cad=0_0#PPA387,M1 lk. 387-388] (vāciski)</ref> * [[Džordžs Brauns]] (George Browne, Юрий Юрьевич Броун, 1762–1792) no 1792. gada kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Nikolajs Repņins]] (Николай Васильевич Репнин, 1792–1798) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Ludvigs Nāgels]] (Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель, 1798–1800) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators === Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori === * [[Pēteris fon der Pālens]] (Peter Ludwig von der Pahlen, Пётр Алексеевич Пален, 1800–1801) * [[Sergejs Goļicins]] (Сергей Федорович Голицын, 1801–1803) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1803–1807), * [[Aleksandrs Tormasovs]] (Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов, 1807) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1808–1810) kā Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators * [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский, 1810–1812) * [[Filips Pauluči]] (Filippo Paulucci, Филипп Осипович Паулуччи, 1812–1830) * [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (Carl Magnus von der Pahlen, Матвей Иванович фон Пален, 1830–1845) * [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (Евгений Александрович Головин, 1845–1848) * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский, 1848–1861) * [[Vilhelms fon Līvens]] (Wilhelm Heinrich von Lieven, Вильгельм Карлович фон Ливен, 1861–1864) * [[Pēteris Šuvalovs]] (Петр Андреевич Шувалов, 1864–1866) * [[Eduards fon Baranovs]] (Eduard von Baranov, Эдуард Трофимович Баранов, 1866) * [[Pēteris Albedinskis]] (Пётр Павлович Альбединский, 1866–1870) * [[Pēteris Bagrations]] (პეტრე ბაგრატიონი, Петр Романович Багратион, 1870–1876) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]] * [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] i85jxxp5uowr9h1gpn4q9xdunm6dqr2 3670179 3670167 2022-08-14T09:11:13Z Pirags 3757 /* Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|280px|Ģenerālgubernators Džordžs Brauns.]] '''Baltijas ģenerālgubernatori''' ({{val-ru|Генерал-губернатор Прибалтийского края}}) bija augstākie militārie pavēlnieki [[Krievijas impērija]]s Rīgas kara apgabalā un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] augstākie pārvaldnieki 18. un 19. gadsimtā. == Baltijas ģenerālgubernatoru uzskaitījums == === Rīgas ģenerālgubernatori === * [[Aņikita Repņins]] (Аникита Иванович Репнин, (1710)1721–1726) * [[Pēteris Lasī]] (Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1729-1740) === Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori === * [[Vladimirs Dolgorukovs]] (Владимир Петрович Долгоруков, 1758–1761)<ref>Eric Amburger: ''Geschichte der Behördenorganisation Russlands von Peter dem Grossen bis 1917'' [http://books.google.com/books?id=F80UAAAAIAAJ&pg=PA293&source=gbs_toc_r&cad=0_0#PPA387,M1 lk. 387-388] (vāciski)</ref> * [[Džordžs Brauns]] (George Browne, Юрий Юрьевич Броун, 1762–1792) no 1792. gada kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Nikolajs Repņins]] (Николай Васильевич Репнин, 1792–1798) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Ludvigs Nāgels]] (Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель, 1798–1800) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators === Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori === * [[Pēteris fon der Pālens]] (Peter Ludwig von der Pahlen, Пётр Алексеевич Пален, 1800–1801) * [[Sergejs Goļicins]] (Сергей Федорович Голицын, 1801–1803) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1803–1807), * [[Aleksandrs Tormasovs]] (Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов, 1807) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1808–1810) kā Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators * [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский, 1810–1812) * [[Filips Pauluči]] (Filippo Paulucci, Филипп Осипович Паулуччи, 1812–1830) * [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (Carl Magnus von der Pahlen, Матвей Иванович фон Пален, 1830–1845) * [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (Евгений Александрович Головин, 1845–1848) * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский, 1848–1861) * [[Vilhelms fon Līvens]] (Wilhelm Heinrich von Lieven, Вильгельм Карлович фон Ливен, 1861–1864) * [[Pēteris Šuvalovs]] (Петр Андреевич Шувалов, 1864–1866) * [[Eduards fon Baranovs]] (Eduard von Baranov, Эдуард Трофимович Баранов, 1866) * [[Pēteris Albedinskis]] (Пётр Павлович Альбединский, 1866–1870) * [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)|Pēteris Bagrations]] (პეტრე ბაგრატიონი, Петр Романович Багратион, 1870–1876) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]] * [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] lxln66ls70g1bqnh4v7d57sevwa3srq Interneta Pasaule 0 173092 3670001 3494490 2022-08-13T21:45:48Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>, → ref>, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2011. gada decembrī,}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Interneta Pasaule | logo = | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = [[Telekomunikācijas]] | foundation = [[2000. gads|2000]]. gadā | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvija]] | services = [[Internets]], [[telefonija]], [[televīzija]], [[tīmekļa mitināšana]] | homepage = [http://www.ipasaule.lv www.ipasaule.lv] | footnotes = | intl = }} '''Interneta Pasaule'''<ref name="LurSoft">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/interneta-pasaule Interneta Pasaule Lursoft dati]{{Novecojusi saite}}</ref> ir [[interneta pakalpojumu sniedzējs]]<ref group="P">Juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja piekļuvi tīklam Internet.</ref> un [[Telesakari|telesakaru]] operators<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sprk.gov.lv/?id=3499&sadala=301&setl=1 |title=Reģistrētie elektronisko sakaru komersanti (05.12.2011) |access-date=23.09.2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090131093151/http://www.sprk.gov.lv/?id=3499&sadala=301&setl=1 |archivedate=31.01.2009 }}</ref> [[Latvija|Latvijā]]. == Vēsture == [[Uzņēmums]] ir dibināts {{dat|2000|4|18}}. Vairāku gadu garumā [[uzņēmums]] ir attīstījis savu optisko [[Datortīkls|tīklu]] [[Rīga|Rīgā]] un kabeļu tīklus [[Latvijas novadi|Latvijas reģionos]]. == Darbības virzieni == * [[Internets]] — [[Internets|Interneta]] pieslēgumi [[Latvija|Latvijā]] ar ātrumu robežās no 512kbit/s vietējai datu plūsmai un 256kbit/s ārzemju datu plūsmai līdz pat 1Gbit/s vietējai datu plūsmai un līdz 1Gbit/s ārzemju datu plūsmai. * [[Telefonija]] — Ciparu un [[VoIP|IP]] telefonija, privātais telefona tīkls, elektroniskais [[fakss]],<ref group="P">Pakalpojums, kas ļauj saņemt un nosūtīt faksus uz jebkuru pasaules vietu, izmantojot interneta pieslēgumu, bez faksa aparāta izmantošanas.</ref> mobilie sakari * [[Televīzija]] — [[IPTV]] pakalpojumi * [[Tīmekļa mitināšana]] — virtuālā mitināšana, [[Serveris|servera]] izvietošana, virtuāla servera izvietošana * [[Tīmekļa vietne|Tīmekļa vietņu]] izstrāde == Tehniskā informācija == === Numuru lietojums === [[Komersants|Komersanta]] '''Interneta Pasaule''' numuri<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://numuri.lv/?action=5&id=31 |title=Komersanta '''Interneta Pasaule''' numuri |access-date={{dat|2011|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111104053559/http://numuri.lv/?action=5&id=31 |archivedate={{dat|2011|11|04||bez}} }}</ref> === [[IP adrese]]s === AS20797<ref>[http://stat.ripe.net/AS20797 Ripe Stat Query — AS20797]{{Novecojusi saite}}</ref> * 217.199.96.0/19<ref>[http://stat.ripe.net/217.199.96.0/19 Ripe Stat Query — 217.199.96.0/19 ]{{Novecojusi saite}}</ref> * 213.180.96.0/19<ref>[http://stat.ripe.net/213.180.96.0/19 Ripe Stat Query — 213.180.96.0/19]{{Novecojusi saite}}</ref> * 85.115.96.0/19<ref>[http://stat.ripe.net/85.115.96.0/19 Ripe Stat Query — 85.115.96.0/19]{{Novecojusi saite}}</ref> * 87.226.0.0/17<ref>[http://stat.ripe.net/87.226.0.0/17 Ripe Stat Query — 87.226.0.0/17]{{Novecojusi saite}}</ref> * 94.30.128.0/17<ref>[http://stat.ripe.net/87.226.0.0/17 Ripe Stat Query — 94.30.128.0/17]{{Novecojusi saite}}</ref> == Tīkla pārklājums == === Rīga === [[Attēls:Interneta pasaule riga tikls.jpg|thumb|Interneta pasaule tīkls Rīgā]] * 4. [[Iļģuciems]] * 12. [[Āgenskalns]] * 22. [[Šampēteris]] * 23. [[Torņakalns]] * 32. [[Pētersala-Andrejsala]] * 33. [[Sarkandaugava]] * 38. [[Vecpilsēta (Rīga)|Vecpilsēta]] * 39. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 45. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 46. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] * 47. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 50. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 51. [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avotu iela]] * 54. [[Grīziņkalns]] * 55. [[Ķengarags]] * 56. [[Maskavas forštate]] === Latvija === [[Attēls:Interneta pasaule tikls latvija.jpg|thumb|Interneta pasaule tīkls Latvijā]] * [[Rīga]] * [[Jūrmala]] — [[Dzintari]], [[Majori]] * [[Ķekavas novads]] — [[Baloži (pilsēta)|Baloži]], [[Titurga]], [[Ķekava]], [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], [[Medemciems]], [[Augškalns]] * [[Baldones novads]] — [[Baldone]], [[Riekstukalns]] * [[Ropažu novads]] — [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]], [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]],[[Ropaži]] * [[Ādažu novads]] — [[Ādaži]] * [[Garkalnes novads]] — [[Garkalne]],[[Vangaži]] * [[Mārupes novads]] — [[Mārupe]], [[Jaunmārupe]] * [[Babītes novads]] — [[Babīte]], [[Piņķi]], [[Brīvkalni]] * [[Bauskas novads]] — [[Bauska]] * [[Iecavas novads]] — [[Iecava]], [[Dimzukalns]], [[Zālīte (ciems)|Zālīte]], [[Zorgi]], [[Riņķi]], [[Jurģēni]], [[Straumēni]], [[Ziemieļi]], [[Bajāri]], [[Iklāvi]] * [[Ikšķiles novads]] — [[Ikšķile]] * [[Salaspils novads]] — [[Salaspils]], [[Saulkalne]] * [[Stopiņu novads]] — [[Saurieši]], [[Acone]] == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Interneta pakalpojumu sniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] ggs7p29hoool7kdunea717hgykn2wtr Johans Fišers 0 176364 3670003 3209450 2022-08-13T21:46:11Z Bai-Bot 60304 /* Nozīme Latvijas vēsturē */sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Vidzemes ģenerālsuperintendentu|Fišers|Fišers}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Fišers | vārds_orig = Johann Fischer | attēls = Londicer Fischer VRVM 56245.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1636 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Lībeka]] (tagad {{GER}}) | m_gads = 1705 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Magdeburga]] (tagad {{GER}}) | dzīves_vieta = Zulcbaha, [[Rīga]], [[Magdeburga]] | pilsonība = | tautība = [[Vācieši|vācietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Johans Fišers''' vai '''Johaness Fišers''' ({{val-de|Johann Fischer}}, {{val-la|Johannes Fischerus}}, [[1636]] -[[1705]]) bija vācu luterāņu teologs, pirmais [[Vidzemes ģenerālsuperintendents]], cīnītājs par [[latvieši|latviešu]] un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]. Latviešu [[Bībele]]s tulkojuma izdevējs (1684), ierosinājis [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitāti]] pārcelt uz Rīgu. Izpelnījies iesauku "Jaunais Vidzemes apustulis". == Dzīvesgājums == Johans Fišers ir dzimis 1636. gada decembrī [[Lībeka]]s tirgotāja ģimenē, kristīts 15. decembrī. Pēc Katrīnas skolas (''Katharineum'') beigšanas Lībekā, viņš studēja jurisprudenci [[Rostoka]]s un Helmštetas universitātēs (1655-1657) un teoloģiju Altdorfas (1657-1659) un [[Leidene]]s (1660) universitātēs, iegūdams maģistra grādu. Strādādams par Štādes (pie [[Hamburga]]s) mācītāju, viņš 1665. gadā izpelnījās ievērību ar angļu puritāņu mācītāja Ričarda Bakstera (1615-1691) raksta "Par sevis noliegšanas derīgo mācību" tulkojumu vācu valodā. 1666. gadā Pfalcas-Zulcbahas hercogs viņu uzaicināja kļūt par Zulcbahas (tagad [[Bavārija|Bavārijā]]) diakonu, vēlāk par mācītāju un superintendentu. 1673. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]], kur tika iecelts par Vidzemes superintendentu un 1575. gadā izveidoja J.G.Vilkena grāmatu spiestuvi. 1675. gadā viņš lika sadalīt bijušo [[Jēkaba baznīca]]s Svētā Krusta kapelu ar starpgriestiem divos stāvos un ierīkot [[Rīgas licejs|Rīgas liceja]] mācību telpas. 1678. gadā Fišeru iecēla par ģenerālsuperintendentu un ar Zviedrijas ķēniņa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] atbalstu viņš veica Vidzemes luterāņu baznīcas reformu, lika pārtulkot Bībeli un baznīcas dziesmugrāmatas latviešu un igauņu valodās un nodibināja [[draudzes skolas|valsts finansētas skolas]] visos Zviedru Vidzemes [[draudžu novadi|draudžu novados]] un iestājās par slēgtās Tērbatas universitātes atjaunošanu Rīgā.<ref>Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009. - 149 lpp.</ref> Par nopelniem 1686. gada zviedru baznīcu likumu ieviešanā 1687. gadā viņam piešķīra Liepas muižu (''Lindenhof'') mūža lietošanā. 1689. gada 28. maijā viņš parakstīja ķēniņam Kārlim XI veltīto priekšvārdu [[Ernsts Gliks|Ernesta Glika]] tulkotajam latviešu bībeles izdevumam. Kad Kārlis XI 1690. gadā tomēr izšķīrās par universitātes atjaunošanu Tērbatā, Fišeru iecēla par tās prokancleru un teoloģijas profesoru. 1693. gadā viņam piešķīra [[Upsala]]s universitātes goda doktora titulu un viņš atkārtoti pauda ierosinājumu izveidot universitāti Rīgā. Johans Fišers uzturēja ciešus sakarus ar [[Vidzemes bruņniecība]]s priekšstāvi [[Johans Reinholds fon Patkuls|Johanu Reinholdu fon Patkulu]], kas 1694. gadā tika notiesāts par valsts nodevību. Pēc sava labvēļa ķēniņa Kārļa XI nāves 1697. gadā viņš zaudēja Zviedrijas valdības atbalstu un [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] priekšvakarā 1699. gadā bija spiests pamest Vidzemi. Vēlāk viņš kļuva par ģenerālsuperintendentu [[Magdeburga]]s hercogistē, kur mira 1705. gada 17. maijā. == Nozīme Latvijas vēsturē == Augsti izglītotais un piētiski noskaņotais Johans Fišers radikāli izmainīja Zviedru Vidzemes izglītības sistēmu un veica luteriskās baznīcas reformu. Ar Ernesta Glika Bībeles tulkojuma un zemnieku skolu izveides palīdzību viņš palielināja [[latviešu valoda]]s nozīmi tālaika sabiedrībā. Sākotnēji būdams Zviedrijas ķēniņa piekritējs, viņš pamazām pieslējās [[Livonijas hercogiste]]s personālūnijas idejas piekritējiem un pēc J.R.Patkula notiesāšanas zaudēja uzticību Stokholmā. Toties pieauga viņa autoritāte Vidzemē un Fišeru dzimta 18. gadsimtā devusi vairākus ievērojamus Latvijas ārstus, farmaceitus un dabaszinātniekus. Johana Fišera dēls [[Johans Benjamins Fišers (1684-1744)]] pēc Vidzemes pievienošanas [[Krievijas impērija]]i kļuva par Vidzemes ģenerālsuperintendentu (1736–1744) un [[Brāļu draudzes|latviešu brāļu draudžu]] kustības atbalstītāju. Viņa brāļa Rīgas ārsta un aptiekāra Benjamina Fišera dēls [[Johans Bernhards Fišers]] (1685-1772) bija Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru [[Anna I Romanova|Annas]] un [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] ārsts Pēterburgā (1737-1741), pēc atgriešanās Rīgā viņš savā [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] muižiņā nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu. Johana Bernharda Fišera brāļadēls [[Jakobs Benjamins Fišers]] (1731-1793) bija starptautiski pazīstams dabaszinātnieks, pirmā Vidzemes dabas apraksta autors, kurā viņš pirmo reizi klasificēja Latvijas dzīvniekus un augus pēc [[Kārlis Linnejs|Linneja]] sistēmas. == Darbi == * ''Die Nothwendige Lehre Von der Verleugnung Unser Selbst / Auß Gottes Wort außgeführet durch Richard Baxter. Welche von dem Authore in Englischer Sprache beschrieben: Nun aber in Teutsch übergesetzet und heraus gegeben durch J. F. L.''. Franckfurt am Mäyn: Hertel; Wust 1665 * ''Christiani Conscientiosi Sende-Schreiben: Darinnen er fraget: Ob Er in der Lutherischen Religion könne selig werden? / Beantwortet von Christiano Alethophilo SS. Theol. Stud.'' Auff vielfältiges Nachfragen zum andernmahl auffgelegt. [S.l.] 1672 * ''Herrn Johann Fischers/ Dero Königl. Majestät in Schweden General Superintendenten über Lieffland und die Stadt Riga/ [et]c. Erfordertes Christliches Bedencken Uber den publicirten neuen Religions-Eyd Eines E. Ministerii in Hamburg.'' [S.l.] 1690 * ''Kurtze Erklärung Verschiedener Schau-Stücken: Welche seithero Uber die Streit-Sache des sogenandten Pietismi und Chiliasmi von verschiedenen Autoribus sind verfertiget worden / In richtiger Deutung Auffgesetzet Von Christiano Alethophilo.'' [S.l.] [1697] == Literatūra == * Jürgen Beyer: Strategien zur Hebung der Frömmigkeit in Est- und Livland (1621-1710). Konfessionalisierung und Pietismus. In: Fred van Lieburg (Hrsg.): ''Confessionalism and Pietism. Religious reform in early modern Europe'', Philipp von Zabern, Mainz 2006, S. 111-128 * Jürgen Beyer: Undeutsche Bibeln für Deutsche? Zur Benutzung der ersten lettischen, dörptestnischen und revalestnischen Bibeldrucke (1685–1715). In: William A. Kelly / Jürgen Beyer (Hrsg.): ''The German book in Wolfenbüttel and abroad. Studies presented to Ulrich Kopp in his retirement'', Tartu: University of Tartu Press 2014, 978-9949-32-494-1, S. 37–82 == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fisers, Johans}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Tartu Universitāte]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Rīga]] 71vxjojol8gl6rx819m61x2xigty1fi Johans Bernhards Fišers 0 176390 3670002 3588735 2022-08-13T21:46:06Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Rīgas pilsētas ārstu|Fišers|Fišers}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Bernhards Fišers | vārds_orig = ''Johann Bernhart Fischer'' | attēls = Johans Bernhards Fišers.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1685 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Lībeka|Lībekas brīvpilsēta]] (tagad {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1772 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Rīga]], [[Rīgas guberņa]]<br /> (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = vācietis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:J.B.Fišera muiža_1796_JKBroce.jpg|thumb|300px|Johana Bernharda Fišera muižiņas (''Fischershof'') attēls no J.K.Broces kolekcijas (1796).]] '''Johans Bernhards Fišers''' ({{val-de|Johann Bernhart (Bernhard) v. Fischer}}, 1685—1772) bija Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk [[Krievijas impērija]]s medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru [[Anna I Romanova|Annas]] un [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] ārsts Pēterburgā (1737-1741), pēc atgriešanās Rīgā viņš savā muižiņā tagadējā [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] teritorijā nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu. Veicis Krievijas impērijas medicīnas izglītības reformu atbilstoši Eiropas standartiem un pievērsies sabiedrības veselības uzlabošanai, pēc Rīgas pilsētas parauga ieviesdams Pēterburgas un Maskavas pilsētas ārstu (''штадтфизик'') amatus.<ref>[http://supotnitskiy.ru/book/book7-3.htm Скороходов Л. Я. Краткий очерк истории русской медицины / Л. Я. Скороходов; науч. ред. и коммент. М. В. Супотницкого. — М.: Вузовская книга, 2010. — 430 с.] (krieviski)</ref> == Dzīvesgājums == Johans Bernhards Fišers dzimis [[Lībeka|Lībekā]] 1685. gada 28. jūlijā. 1687. gadā viņa ģimene pācēlās uz dzīvi Rīgā, kur viņa tēvs Benjamins Fišers (miris 1695) strādāja par ārstu un aptiekāru. Viņa tēvabrālis [[Johans Fišers]] bija [[Vidzemes ģenerālsuperintendents]]. Pēc mācībām [[Rīgas licejs|Rīgas licejā]] Fišers no 1704. gada studēja medicīnu Halles un Jēnas, no 1708. gada Leidenes un Amsterdamas universitātēs. 1709. gadā viņš papildinājās Anglijā un Francijā. Pēc [[Rīgas aplenkums 1709-1710|Rīgas aplenkuma]] beigām viņš 1710. gada decembrī atvēra tur savu ārsta praksi un 1725. gadā piedalījās ārstu konsīlijā [[Kurzemes hercogi]]enes [[Anna I Romanova|Annas]] veselības stāvokļa apspriešanai.<ref>[http://books.google.lv/books?id=TB4QAAAAYAAJ&pg=PA579&dq=johannes+bernhard+fischer+livland&hl=lv&sa=X&ei=4a4XT-KmF-ml4gSkscn8Aw&sqi=2&ved=0CE0Q6AEwBg#v=onepage&q=johannes%20bernhard%20fischer%20livland&f=false Johann Friedrich von Recke,Karl Eduard Napiersky. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der provinzen Livland...]</ref> 1733. gadā Johans Bernhards fon Fišers kļuva par otro Rīgas pilsētas ārstu (''Stadtphysikus''). 1734. - 1740. gadā Fišers bija [[Anna I Romanova|Krievijas ķeizarienes Annas]] personiskais ārsts (''лейб-медик'') Pēterburgā. Viņš tika iecelts arī par Krievijas impērijas galveno ārstu jeb arhiatru ({{val-ru|архиятр Российской империи}}). Ar ķeizarienes rīkojumu 1735. gada 24. decembrī tika izdoti Fišera izveidotie "Slimnīcu vispārīgie noteikumi", kas noteica to, ka ķirurgi sagatavojami tikai četrās Krievijas slimnīcās Pēterburgā, Kronštatē un Maskavā arhiatra uzraudzībā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=afYzWG1FLroC&pg=PA307&lpg=PA307&dq=Johann+Bernhard+fischer+1772&source=bl&ots=M5SHTpP5z3&sig=OCaIijRf1W-xTKa8fMqDxwTChiM&hl=lv&sa=X&ei=pxwXT6edLeKg4gSciImkBA&ved=0CHAQ6AEwCQ#v=onepage&q=Johann%20Bernhard%20fischer%201772&f=false The History of medical education: an international symposium held February 5-9, 1968, 673. sējums]</ref><ref>[http://ru.wikisource.org/wiki/ЭСБЕ/Фишер,_Иоганн_Бернгард ЭСБЕ/Фишер, Иоганн Бернгард]</ref> Šajā laikā [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Kārlis VI]] viņu iecēla dižciltīgo kārtā (''von Fischer''). Pēc ķeizarienes Annas nāves 1740. gadā Krievijas reģente [[Anna II (Krievija)|Anna]] Fišeru uzaicināja kļūt par mazgadīgā troņmantnieka [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] miesas ārstu. 1742. gadā, līdz ar ķeizarienes Elizabetes nākšanu pie varas viņš atgriezās Rīgā un mūža nogali pavadīja savā muižiņā aiz tagadējā [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]]. Te viņš nodevās lauksaimniecībai un rakstniecībai, parakstīdamies ar pseidonīmu ''Montan zu Hinterbergen'' - "Aizkalnes Montāns" (Kalnietis). Pirmā autobiogrāfiskā apceres nosaukums bija "Harmonijā un mierā dzīvojošais Montāns" (''Der In Beruhigung und Friede wohnende Montan'') , kuras nosaukumā iekodēti viņa iniciāļi I.B.F. Vēlāk viņš pievērsās gan medicīnas, gan Vidzemes vēstures un lauksaimniecības apcerējumiem, kurus sūtīja vācu žurnāliem un grāmatu spiestuvēm. Fišers savu muižiņu nodēvēja par ''Hinterbergen'' ("Aizkalni", jo tā atradās aiz Grīziņkalna) un iekopa agrāk neauglīgo muižiņas apkaimi, izveidojot skaistu dārzu un parku. Miris 86 gadu vecumā 1772. gada 8. jūlijā savā "Aizkalnes" muižiņā. Viņa iesāktos Vidzemes ģeogrāfijas pētījumus turpināja viņa brāļadēls [[Jakobs Benjamins Fišers]] (1731-1793), kas 1778. gadā publicēja Vidzemes dabas aprakstu (“Versuch einer Naturgeschichte von Livland”), ko 1784. gadā [[Johans Frīdrihs Hartknohs]] Rīgā iespieda kopā ar [[Johans Jakobs Ferbers|J. J. Ferbera]] 100 lappušu biezo traktātu "Piezīmes Kurzemes fizikālajam zemes aprakstam kopā ar J.B.Fišera pielikumiem viņa Vidzemes dabasizpētes uzmetumam" ({{val-de|Anmerkungen zur physischen Erdbeschreibung von Kurland nebst J. B. Fischers Zusätzen zu seinem Versuch einer Naturgeschichte von Livland}}). == Darbi == * ''Dissertatio medica inauguralis, de mania'' Trajecti ad Rhenum - Utrehta (1709) * ''Генеральный регламент о госпиталях'' Pēterburga (1735) * "Регламент о содержании полевых аптек" Pēterburga (1736) * "Der In Beruhigung und Friede wohnende Montan" (1745) * "Erörterung, ob der Eridanus der Alten der heutige Dünastrom sey... ." * "Von den Ursachen weisser Haare bei den Thieren" in Titius gemeinnützigen Abhandlungen, Th. 1. * "Hinter-Bergens allgemeine und eigene Winter- und Sommerlust mit untermischten physikalischen und moralischen Betrachtungen, in Versen beschrieben" (1745) * ''De krakatiza'', ''De scorbuto'', ''De munere archiatri in Russia'' u.c. raksti medicīnas žurnāla "Acta physico-medica Acad. Leopoldino-Carolinae" X—XIV sējumos, Nirnberga (1752—1767) * "Liefländisches Landwirthschaftsbuch, auf die Erdgegend von Lief- Est- und Curland eingerichtet" Halle (1753) ar J.G.Arnta priekšvārdu, 2. izdevums Johana Frīdriha Hartknoha izdevniecībā Jelgavā, 1772. gadā * "Hirtenlieder und Gedichte..." Halle im Magdeburgischen: Carl Hermann Hemmerde (1753) * ''De senio ejusque grandibus et morbis, nec non de ejusdem acquisitione tractatus'' Erfurt (1754, 1760) * "25 Gespräche vom hohem Alter, nebst einer leichter Anweisung zu solchen zu gelangen" Halle (1762) * ''De febre miliari, purpura alba dicta: e veris principiis eruta, et confirmata, tractatus, per longam experientiam collectus'' (1767) == Pagodinājumi == * Vācu dabaspētnieku akadēmijas ''Leopoldina'' īstenais loceklis (1736) * Londonas karaliskās biedrības biedrs (1744) * Pēterburgas Brīvās ekonomiskās biedrības Goda biedrs (1767) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fiszers, Johans Bernhards}} [[Kategorija:1685. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1772. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīga]] qrp6if1hggvmum4l6q9jtmynp0m4ldz Doles sala 0 177893 3670105 3453601 2022-08-14T05:41:04Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Doles sala |attēls = Dolesmuižas dolomīta atsegums 2008-05-11.jpg |attēla paraksts = Dolomīta atsegums salas rietumu krastā |attēla izmērs = |vietaskarte = Latvija |reljefa_karte = jā |map_custom = no |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Daugava]] |arhipelāgs = |latd=56|latm=51|lats=46|latNS=N |longd=24|longm=13|longs=37|longEW=E |platība = 9,75 |garums = 6,2 |platums = 2—2,7 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 15,5 |valsts = Latvija |valsts adm vienības tips = Novads |valsts adm vienība = [[Salaspils novads]] |iedzīvotāji = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts ciems = [[Dolesmuiža]] |piezīme = }} '''Doles sala''' ir bijusī lielākā [[sala]] [[Daugava]]s lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.<ref>{{Latvijas daba|1|252}}</ref> Tā atrodas [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagasta]] dienvidrietumu daļā starp Ceļa Daugavu ziemeļaustrumos un [[Sausā Daugava|Sauso Daugavu]] dienvidrietumos.<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=83716&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> Mūsdienās Doles sala faktiski ir [[pussala]], ko ar Daugavas kreiso krastu savieno uzbērts dambis, bet labo — spēkstacijas aizsprosts. Lielāko daļu salas aizņem plakans, nedaudz viļņots līdzenums ar absolūto augstumu 5 — 10 m virs [[jūra]]s līmeņa. Salu divās daļās dala 120 — 250 m plata erozijas gultne [[Lebjava]], pa kuru agrāk lielos palos ūdens no Ceļa Daugavas notecēja Sausajā Daugavā. Salā izveidots [[Doles salas dabas parks]]. == Vēsture == Līdz [[Rīgas HES]] aizsprosta uzbūvēšanai 1974. gadā salas garums bija {{nobr|9,2 km}}, platība — {{nobr|18,5 km²}}. Hidroelektrostacijas būvdarbi sākās 1966. gadā un noritēja līdz 1974. gadam. Šajā laikā uz Doles salas appludinātajā daļā arheoloģisko izrakumu rezultātā izpētītas vairākas bronzas un dzelzs laikmetu apdzīvotās vietas: * Vampeniešu apmetne (2. gadu tūkstoša p.m.ē. 2. puse), pie tās atrodami dzelzs laikmeta senkapi (1. gadu tūkstotis m.ē.), līvu uzkalniņu kapi (11.—13. gs.) un [[Livonija]]s laika kapi (12.—14. gs.); * Raušu apmetne ar [[vikingu laikmets|Vikingu laikmeta]] dzelzs priekšmetu depozītu (sirpji, lakta, piekaramās atslēgas, cirvji, cirtņi, 9.—12. gs.) un līvu senkapiem (11.—13. gs.); * [[Ķivutkalna pilskalns]] ar 1,6—3m biezu kultūrslāni. Pilskalns bijis apdzīvots bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (no 1.—2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas līdz aptuveni 750. gadam m.ē.). Iedzīvotāji apstrādāja akmeni, dzintaru, kaulu, ragu, šeit atradās bronzas apstrādes centrs. Izrakumos atklāti nocietinājumi - valnis ar koka un akmens konstrukcijām. Zem pilskalna kultūrslāņa atklāja arī 2. gadu tūkstoša p.m.ē. apbedījumus, kas liecina, ka arī pirms [[balti|baltu]] nocietinātās apmetnes te bijis liels kapulauks; * [[Mārtiņsala]]s 12.—13. gs. senvietu komplekss ar pili, baznīcu, ciemu un senkapiem. No Doles salas Vīķu mājām (mūsdienās Vīķi ir appludināti zem Rīgas HES ūdenskrātuves) ir cēlusies bijušās [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe Freiberga|Vairas Vīķes Freibergas]] dzimta. Salas neappludinātajā daļā arheoloģiskie pieminekļi ir [[Vecdoles pils|Vecdoles]] un [[Jaundoles pils]]drupas, Solāžu skants, kā arī [[Doles muiža]]s komplekss. <gallery> BM09184ABm.jpg|Doles sala, [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsala]] (''Stein Holm''), [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] 1793. gada kartē Attēls:Väina jõe (Daugava) saared.jpg|Doles sala 19.—20. gs. mijā (''Insel Dahlen'') Attēls:Ķivutkalna pilskalns Doles salā pirms 1914.jpg|Ķivutkalna pilskalns Doles salā (pirms Pirmā pasaules kara) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daugavas salas]] [[Kategorija:Salaspils novads]] gc3k2r1wsnftqbibssqioctijzefyt4 Astra Lux 0 184645 3669979 3613139 2022-08-13T21:35:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = ''Astra Lux'' |alternat nosaukums = |attēls = AstraLux 02.2009.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = ''Astra Lux'' 2009. gada februārī. |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 57| lats = 04| latNS =N |longd = 24| longm = 11| longs = 17| longEW =E |valsts = {{vieta|Latvija|Rīga}} |adrese = [[Gunāra Astras iela]] 8 k-1 |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |statuss = Pabeigts |celtnieciba = [[2005. gads|2005]]—[[2007. gads|2007]] |pamatakmens = |iecer pabeigt = |pabeigts = |atverts = {{dat|2007|7|25}} <ref>[http://www.astra-lux.lv/html/index.php?id=1938 "Astra Lux" nodots ekspluatācijā]{{Novecojusi saite}}, astra-lux.lv</ref> |ekspluatācijā no = 2007 |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Dzīvojamā ēka |antena spice = |jumts = 80,80 |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 24 |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = |stāva platība = |arhitekts = |arhit birojs = [[Juris Poga|SIA "Arhitekta J. Pogas birojs"]] |projekta vad = |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = SIA "PBLC-nekustamie īpašumi" |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = 219829 |areja saite = [http://www.astra-lux.lv/ astra-lux.lv] }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Astra Lux''''' ir daudzstāvu dzīvojamā ēka [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē, [[Gunāra Astras iela|Gunāra Astras ielā]] 8 k-1. Ēka sastāv no diviem savstarpēji savienotiem blokiem: zemākajam blokam ir 22 stāvi, augstākajam — 24 stāvi. Tie ir celti ieslīpi, ar sašaurinājumu dienvidu virzienā. ''Astra Lux'' izvietoti 158 dzīvokļi ar franču tipa balkoniem. Ēkas kopējais augstums ir 80,80 metri un tā tika uzcelta laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam. 2008. gadā ''Astra Lux'' saņēma godalgu kā 2007. gada labākā jaunbūve, pirmo vietu izcīnīja 14 jaunbūvju konkurencē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320279-par_gada_labako_jaunbuvi_atzita_eka_purvciema Par gada labāko jaunbūvi atzīta ēka Purvciemā], tvnet.lv, {{dat|2008|3|29|SK}}</ref><ref>[http://www.astra-lux.lv/html/index.php?id=2011 Astra Lux atzīta par 2007. gada labāko jaunbūvi]{{Novecojusi saite}}, astra-lux.lv, {{dat|2008|4|2|SK}}</ref> == Tehniskais raksturojums == ''Astra Lux'' dzīvojamās ēkas būvniecībā ir izmantots monolīta dzelzsbetona karkass ar monolīta dzelzsbetona starpstāvu pārsegumiem un sienām. Ēkas pamati projektēti, ievērojot ģeoloģiskās izpētes rezultātus. Ārsienas ir balstītas uz starpstāvu pārsegumiem un mūrētas no betona blokiem. Sienas ir siltinātas, bet fasāžu sistēma pilda ne tikai dekoratīvas funkcijas, bet arī veic dabisko vēdināšanu. == Skatīt arī == * [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20131230084653/http://astra-lux.lv/ ''Astra Lux''] oficiālā mājas lapa * [http://www.abc.lv/?article=astra_lux ''Astra Lux'']{{Novecojusi saite}} portālā abc.lv {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] [[Kategorija:Purvciems]] 8de8175etid58exhqk2n8n31u7x6lyh Dalībnieks:Dark Eagle/Latvijas ciema padomju centri 2 185133 3670099 1628469 2022-08-14T05:37:10Z Bai-Bot 60304 /* [[Rīgas rajons]] */sīkumi, replaced: [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki == [[Alūksnes rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Alsviķu pagasts|Alsviķu ciems]]||[[Alsviķi]] |- |[[Annas pagasts|Annas ciems]]||[[Anna (ciems)|Anna]] |- |[[Gaujienas pagasts|Gaujienas ciems]]||[[Gaujiena]] |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes ciems]]||[[Ilzene]] |- |[[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes ciems]]||[[Jaunalūksne]] |- |[[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes ciems]]||[[Jaunlaicene]] |- |[[Kalncempju ciems]]||[[Kalncempji]] |- |[[Liepnas ciems]]||[[Liepna]] |- |[[Malienas ciems]]||[[Brenči]] |- |[[Mālupes ciems]]||[[Mālupe]] |- |[[Mārkalnes ciems]]||[[Mārkalne]] |- |[[Meijera ciems]]||[[Jaunanna]] |- |[[Pededzes ciems]]||[[Pededze]] |- |[[Trapenes ciems]]||[[Trapene]] |- |[[Veclaicenes ciems]]||[[Korneti]] |- |[[Virešu ciems]]||[[Vireši]] |- |[[Zeltiņu ciems]]||[[Zeltiņi]] |- |[[Ziemera ciems]]||[[Ziemeri]] |} == [[Balvu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Baltinavas ciems]]||[[Baltinava]] |- |[[Balvu ciems]]||[[Nauduševa]] |- |[[Bērzpils ciems]]||[[Domopole]] |- |[[Briežuciema ciems]]||[[Grūšļeva]] |- |[[Daugasnes ciems]]||[[Upatnieki]] |- |[[Krišjāņu ciems]]||[[Krišjāņi]] |- |[[Kubuļu ciems]]||[[Balvu stacija|st. Balvi]]<ref>avotā rakstīts "st. Balvi", nevis kā pārējie "ap. v. ''nosaukums''".</ref> |- |[[Lazdukalna ciems]]||[[Eglaine]] |- |[[Lazdulejas ciems]]||[[Egļeva]] |- |[[Lieparu ciems]]||[[Lazdukalns]] |- |[[Medņevas ciems]]||[[Semjonova]] |- |[[Ploskenas ciems]]||[[Taureskalns]] |- |[[Rugāju ciems]]||[[Rugāji]] |- |[[Susāju ciems]]||[[Viļaka]]s pilsēta |- |[[Šķilbēnu ciems]]||[[Šķilbēni]] |- |[[Tilžas ciems]]||[[Tilža]] |- |[[Upītes ciems]]||[[Kudreva]] |- |[[Vectilžas ciems]]||[[Dambīši]] |- |[[Vecumu ciems]]||[[Vecumi]] |- |[[Vīksnas ciems]]||[[Vīksna]] |} == [[Bauskas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Bārbeles ciems]]||[[Bārbele]] |- |[[Brunavas ciems]]||[[Lopgale]] |- |[[Ceraukstes ciems]]||[[Ceraukste]] |- |[[Codes ciems]]||[[Code]] |- |[[Dāviņu ciems]]||[[Dāviņi]] |- |[[Gailīšu ciems]]||[[Gailīši]] |- |[[Īslīces ciems]]||[[Īslīce]] |- |[[Mežotnes ciems]]||[[Lāči]] |- |[[Pilsrundāles ciems]]||[[Dzirnupe]] |- |[[Skaistkalnes ciems]]||[[Skaistkalne]] |- |[[Stelpes ciems]]||[[Stelpe]] |- |[[Svitenes ciems]]||[[Svitene]] |- |[[Vecsaules ciems]]||[[Vecsaule]] |- |[[Vecumnieku ciems]]||[[Vecumnieki]] |- |[[Viesturu ciems]]||[[Viesturi]] |- |[[Zālītes ciems]]||[[Zālīte]] |- |[[Ziemeļu ciems]]||[[Ziemeļi]] |} == [[Cēsu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Amatas ciems]]||[[Ģikši]] |- |[[Drabešu ciems]]||[[Drabeši]] |- |[[Drustu ciems]]||[[Drusti]] |- |[[Dzērbenes ciems]]||[[Dzērbene]] |- |[[Gatartas ciems]]||[[Gatarta]] |- |[[Inešu ciems]]||[[Ineši]] |- |[[Jaunraunas ciems]]||[[Jaunrauna]] |- |[[Kaives ciems]]||[[Kaive]] |- |[[Kūduma ciems]]||[[Kūdums]] |- |[[Lielstraupes ciems]]||[[Lielstraupe]] |- |[[Liepas ciems]]||[[Liepa]] |- |[[Līgatnes ciems]]||[[Līgatne]] |- |[[Mārsnēnu ciems]]||[[Mārsnēni]] |- |[[Mazstraupes ciems]]||[[Straupe]] |- |[[Mores ciems]]||[[More]] |- |[[Nītaures ciems]]||[[Nītaure]] |- |[[Priekuļu ciems]]||[[Priekuļi]] |- |[[Raiskuma ciems]]||[[Raiskums]] |- |[[Rāmuļu ciems]]||[[Rāmuļi]] |- |[[Raunas ciems]]||[[Rauna]] |- |[[Sērmūkšu ciems]]||[[Sērmūkši]] |- |[[Skujenes ciems]]||[[Skujene]] |- |[[Taurenes ciems]]||[[Nēķena]] |- |[[Vecpiebalgas ciems]]||[[Vecpiebalga]] |- |[[Veselavas ciems]]||[[Veselava]] |- |[[Zaubes ciems]]||[[Zaube]] |- |[[Zosēnu ciems]]||[[Melbārži]] |} == [[Daugavpils rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ambeļu ciems]]||[[Ambeļi]] |- |[[Aužgulānu ciems]]||[[Līksna]] |- |[[Bebrenes ciems]]||[[Bebrene]] |- |[[Biķernieku ciems]]||[[Biķernieki]] |- |[[Demenes ciems]]||[[Demene]] |- |[[Dubnas ciems]]||[[Dubna]] |- |[[Dvietes ciems]]||[[Dviete]] |- |[[Eglaines ciems]]||[[Eglaine]] |- |[[Jāņuciema ciems]]||[[Jāņuciems]] |- |[[Kalkūnes ciems]]||[[Kalkūni]] |- |[[Kalupes ciems]]||[[Kalupe]] |- |[[Lašu ciems]]||[[Šēdere]] |- |[[Laucesas ciems]]||[[Laucesa]] |- |[[Līdumnieku ciems]]||[[Kumbuļi]] |- |[[Lipinišķu ciems]]||[[Lipinišķi]] |- |[[Maļinovas ciems]]||[[Maļinovka]] |- |[[Medumu ciems]]||[[Medumi]] |- |[[Nīcgales ciems]]||[[Nīcgale]] |- |[[Pilskalnes ciems]]||[[Pilskalne]] |- |[[Salienas ciems]]||[[Saliena]] |- |[[Sandarišķu ciems]]||[[Grustānišķi]] |- |[[Silavišķu ciems]]||[[Vīganti]] |- |[[Skrudalienas ciems]]||[[Skrudaliena]] |- |[[Sventes ciems]]||[[Svente]] |- |[[Taboras ciems]]||[[Tabora]] |- |[[Vaboles ciems]]||[[Vabole]] |- |[[Vecpils ciems]]||[[Cirši]] |- |[[Vecsalienas ciems]]||[[Červonka]] |- |[[Višķu ciems]]||[[Višķi]] |} == [[Dobeles rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Annenieku ciems]]||[[Annenieki]] |- |[[Augstkalnes ciems]]||[[Augstkalne]] |- |[[Auru ciems]]||[[Auri]] |- |[[Austrumu ciems]]||[[Šķibe]] |- |[[Bērzes ciems]]||[[Bērze]] |- |[[Bikstu ciems]]||[[Biksti]] |- |[[Bites ciems]]||[[Kroņauce]] |- |[[Bukaišu ciems]]||[[Bukaiši]] |- |[[Dobeles ciems]]||[[Virkus]] |- |[[Īles ciems]]||[[Īle]] |- |[[Krimūnu ciems]]||[[Krimūnas]] |- |[[Lielauces ciems]]||[[Lielauce]] |- |[[Naudītes ciems]]||[[Naudīte]] |- |[[Penkules ciems]]||[[Penkule]] |- |[[Tērvetes ciems]]||[[Tērvete]] |- |[[Ukru ciems]]||[[Ukri]] |- |[[Vītiņu ciems]]||[[Vītiņi]] |- |[[Zebrenes ciems]]||[[Zebrene]] |} == [[Gulbenes rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Beļavas ciems]]||[[Beļava]] |- |[[Daukstu ciems]]||[[Daukstes]] |- |[[Druvienas ciems]]||[[Druviena]] |- |[[Galgauskas ciems]]||[[Galgauska]] |- |[[Jaungulbenes ciems]]||[[Gulbītis]] |- |[[Lejasciema ciems]]||[[Lejasciems]] |- |[[Līgo ciems]]||[[Līgo]] |- |[[Litenes ciems]]||[[Litene]] |- |[[Lizuma ciems]]||[[Lizums]] |- |[[Ozolkalna ciems]]||[[Silamala]] |- |[[Rankas ciems]]||[[Ranka]] |- |[[Sinoles ciems]]||[[Sinole]] |- |[[Stāmerienes ciems]]||[[Stāmeriena]] |- |[[Stradu ciems]]||[[Margas]] |- |[[Tirzas ciems]]||[[Tirza]] |- |[[Vecgulbenes ciems]]||[[Zeltaleja]] |} == [[Jēkabpils rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ābeļu ciems]]||[[Ābeļi]] |- |[[Asares ciems]]||[[Asare]] |- |[[Atašienes ciems]]||[[Atašiene]] |- |[[Biržu ciems]]||[[Birži]] |- |[[Dignājas ciems]]||[[Dignāja]] |- |[[Dunavas ciems]]||[[Dunava]] |- |[[Elkšņu ciems]]||[[Elkšņi]] |- |[[Gārsenes ciems]]||[[Gārsene]] |- |[[Kalna ciems]]||[[Kalnaciems]] |- |[[Krustpils ciems]]||[[Spunģēni]] |- |[[Kūku ciems]]||[[Kūkas]] |- |[[Leimaņu ciems]]||[[Leimaņi]] |- |[[Lones ciems]]||[[Lone]] |- |[[Medņu ciems]]||[[Medņi]] |- |[[Mežāres ciems]]||[[Mežāre]] |- |[[Rites ciems]]||[[Rite]] |- |[[Rubenes ciems]]||[[Rubene]] |- |[[Salas ciems]]||[[Sala]] |- |[[Saukas ciems]]||[[Sauka]] |- |[[Sēlpils ciems]]||[[Sēlpils]] |- |[[Slates ciems]]||[[Slate]] |- |[[Vāriešu ciems]]||[[Piņņi]] |- |[[Vīpes ciems]]||[[Vīpe]] |- |[[Zasas ciems]]||[[Zasa]] |} == [[Jelgavas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ausmas ciems]]||[[Vilce]] |- |[[Cenu ciems]]||[[Ozolnieki]] |- |[[Glūdas ciems]]||[[Pūri]] |- |[[Jaunsvirlaukas ciems]]||[[Jaunsvirlauka]] |- |[[Kalnciema ciems]]||[[Mazogles]] |- |[[Lielplatones ciems]]||[[Mazeleja]] |- |[[Līvbērzes ciems]]||[[Līvbērze]] |- |[[Platones ciems]]||[[Platone]] |- |[[Sesavas ciems]]||[[Sesava]] |- |[[Sidrabenes ciems]]||[[Emburga]] |- |[[Svētes ciems]]||[[Svēte]] |- |[[Valgundes ciems]]||[[Valgunde]] |- |[[Vecsvirlaukas ciems]]||[[Vecsvirlauka]] |- |[[Vircavas ciems]]||[[Vircava]] |- |[[Zaļenieku ciems]]||[[Zaļenieki]] |} == [[Krāslavas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Andrupenes ciems]]||[[Andrupene]] |- |[[Andzeļu ciems]]||[[Andzeļi]] |- |[[Asūnes ciems]]||[[Asūne]] |- |[[Aulejas ciems]]||[[Auleja]] |- |[[Bērziņu ciems]]||[[Porečje]] |- |[[Dagdas ciems]]||[[Dagda]]s ciems |- |[[Ezernieku ciems]]||[[Ezernieki]] |- |[[Grāveru ciems]]||[[Grāveri]] |- |[[Indras ciems]]||[[Indra]] |- |[[Iskras ciems]]||[[Aleksandrova]] |- |[[Izvaltas ciems]]||[[Izvalta]] |- |[[Jaunokras ciems]]||[[Jaunokra]] |- |[[Joniņu ciems]]||[[Skuķi]] |- |[[Kalniešu ciems]]||[[Stalti]] |- |[[Kaplavas ciems]]||[[Kaplava]] |- |[[Kastuļinas ciems]]||[[Zabludovka]] |- |[[Kombuļu ciems]]||[[Kombuļi]] |- |[[Krāslavas ciems]]||[[Mazie Kusiņi]] |- |[[Ķepovas ciems]]||[[Lukševa]] |- |[[Muizenieku ciems]]||[[Muizenieki]] |- |[[Piedrujas ciems]]||[[Piedruja]] |- |[[Robežnieku ciems]]||[[Pustiņa]] |- |[[Sarkanarmiešu ciems]]||[[Varnaviči]] |- |[[Skaistas ciems]]||[[Geibi]] |- |[[Svariņu ciems]]||[[Svariņi]] |- |[[Šķaunes ciems]]||[[Šķaune]] |- |[[Šķeltovas ciems]]||[[Šķeltova]] |- |[[Ūdrīšu ciems]]||[[Škagališki]] |} == [[Kuldīgas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Basu ciems]]||[[Maras]] |- |[[Ēdoles ciems]]||[[Ēdole]] |- |[[Gudenieku ciems]]||[[Gudenieki]] |- |[[Ievukalnu ciems]]||[[Pelči]] |- |[[Ivandes ciems]]||[[Ivande]] |- |[[Kabiles ciems]]||[[Kabile]] |- |[[Kurmāles ciems]]||[[Kurmāle]] |- |[[Laides ciems]]||[[Laidi]] |- |[[Nīkrāces ciems]]||[[Nīkrāce]] |- |[[Padures ciems]]||[[Padure]] |- |[[Raņķu ciems]]||[[Šķēpele]] |- |[[Rendas ciems]]||[[Renda]] |- |[[Rudbāržu ciems]]||[[Rudbārži]] |- |[[Rumbas ciems]]||[[Veckrogi]] |- |[[Snēpeles ciems]]||[[Snēpele]] |- |[[Turlavas ciems]]||[[Turlava]] |- |[[Vārmes ciems]]||[[Vārme]] |} == [[Liepājas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Aizputes ciems]]||[[Rokasbirze]] |- |[[Apriķu ciems]]||[[Apriķi]] |- |[[Bārtas ciems]]||[[Bārta]] |- |[[Bunkas ciems]]||[[Bunka]] |- |[[Cīravas ciems]]||[[Cīrava]] |- |[[Dunalkas ciems]]||[[Dunalka]] |- |[[Embūtes ciems]]||[[Embūte]] |- |[[Gaviezes ciems]]||[[Gavieze]] |- |[[Gramzdas ciems]]||[[Gramzda]] |- |[[Kalētu ciems]]||[[Kalēti]] |- |[[Kalvenes ciems]]||[[Kalvene]] |- |[[Kazdangas ciems]]||[[Kazdanga]] |- |[[Krotes ciems]]||[[Krote]] |- |[[Lažas ciems]]||[[Aizpute]]s pilsēta |- |[[Medzes ciems]]||[[Kapsēde]] |- |[[Nīcas ciems]]||[[Nīca]] |- |[[Otaņķu ciems]]||[[Otaņķi]] |- |[[Pērkones ciems]]||[[Pērkone]] |- |[[Rucavas ciems]]||[[Rucava]] |- |[[Sakas ciems]]||[[Saka]] |- |[[Sikšņu ciems]]||[[Sikšņi]] |- |[[Tadaiķu ciems]]||[[Vārva]] |- |[[Vecpils ciems]]||[[Vecpils]] |- |[[Vērgales ciems]]||[[Vērgale]] |- |[[Virgas ciems]]||[[Paplaka]] |} == [[Limbažu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ārciema ciems]]||[[Pāle]] |- |[[Braslavas ciems]]||[[Braslava]] |- |[[Brīvzemnieku ciems]]||[[Puikule]] |- |[[Katvaru ciems]]||[[Pociems]] |- |[[Lēdurgas ciems]]||[[Lēdurga]] |- |[[Liepupes ciems]]||[[Dunte]] |- |[[Limbažu ciems]]||[[Limbaži|Limbažu]] pilsēta |- |[[Salacas ciems]]||[[Korģene]] |- |[[Skultes ciems]]||[[Skulte]] |- |[[Umurgas ciems]]||[[Umurga]] |- |[[Vidrižu ciems]]||[[Vidriži]] |- |[[Viļķenes ciems]]||[[Viļķene]] |- |[[Vitrupes ciems]]||[[Krūmiņi]] |} == [[Ludzas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Blontu ciems]]||[[Mediševa]] |- |[[Bozaukas ciems]]||[[Bozauka]] |- |[[Briģu ciems]]||[[Briģi]] |- |[[Ciblas ciems]]||[[Cibla]] |- |[[Cirmas ciems]]||[[Pokumina]] |- |[[Goveikas ciems]]||[[Goveiki]] |- |[[Goliševas ciems]]||[[Goliševa]] |- |[[Isnaudas ciems]]||[[Isnauda]] |- |[[Istalsnas ciems]]||[[Istalsna]] |- |[[Istras ciems]]||[[Vecslabada]] |- |[[Kārsavas ciems]]||[[Kārsava]]s pilsēta |- |[[Krivandu ciems]]||[[Krivanda]] |- |[[Lauderu ciems]]||[[Lauderi]] |- |[[Līdumnieku ciems]]||[[Zabolotje]] |- |[[Lūrupu ciems]]||[[Raipole]] |- |[[Mērdzenes ciems]]||[[Mērdzene]] |- |[[Mežvidu ciems]]||[[Mežvidi]] |- |[[Miglinieku ciems]]||[[Dekteri]] |- |[[Nautrēnu ciems]]||[[Rogovka]] |- |[[Nirzas ciems]]||[[Nirza]] |- |[[Nukšas ciems]]||[[Nukši]] |- |[[Ozupienes ciems]]||[[Ozupiene]] |- |[[Pasienes ciems]]||[[Pasiene]] |- |[[Pildas ciems]]||[[Pilda]] |- |[[Pušmucovas ciems]]||[[Pušmucova]] |- |[[Ranču ciems]]||[[Otrie Mežvidi|Mežvidi II]] |- |[[Rundēnu ciems]]||[[Rundēni]] |- |[[Salnavas ciems]]||[[Salnava]] |- |[[Šuškovas ciems]]||[[Šuškova]] |- |[[Zaļesjes ciems]]||[[Zaļesje]] |- |[[Zvirgzdenes ciems]]||[[Zvirgzdene]] |} == [[Madonas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Āronas ciems]]||[[Zelgauska]] |- |[[Barkavas ciems]]||[[Barkava]] |- |[[Bērzaunes ciems]]||[[Boķi]] |- |[[Degumnieku ciems]]||[[Gaigalieši]] |- |[[Dzelzavas ciems]]||[[Dzelzava]] |- |[[Kalsnavas ciems]]||[[Jaunkalsnava]] |- |[[Kraukļu ciems]]||[[Kraukļi]] |- |[[Kusas ciems]]||[[Kusa]] |- |[[Lazdonas ciems]]||[[Lazdona]] |- |[[Liepkalnes ciems]]||[[Liepkalne]] |- |[[Liezeres ciems]]||[[Liezere]] |- |[[Ļaudonas ciems]]||[[Ļaudona]] |- |[[Mārcienas ciems]]||[[Mārciena]] |- |[[Mēdzūlas ciems]]||[[Mēdzūla]] |- |[[Meirānu ciems]]||[[Meirāni]] |- |[[Murmastienes ciems]]||[[Murmastiene]] |- |[[Ošupes ciems]]||[[Ošupe]] |- |[[Pamatu ciems]]||[[Pamati]] |- |[[Praulienas ciems]]||[[Prauliena]] |- |[[Saikavas ciems]]||[[Vecsaikava]] |- |[[Sarkaņu ciems]]||[[Sarkaņi]] |- |[[Sausnējas ciems]]||[[Sausnēja]] |- |[[Sāvienas ciems]]||[[Sāviena]] |- |[[Vestienas ciems]]||[[Vestiena]] |- |[[Viesienas ciems]]||[[Lautere]] |} == [[Ogres rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Birzgales ciems]]||[[Birzgale]] |- |[[Daugaviešu ciems]]||[[Daugavieši]] |- |[[Jumpravas ciems]]||[[Jumprava]] |- |[[Krapes ciems]]||[[Krape]] |- |[[Ķeipenes ciems]]||[[Ķeipene]] |- |[[Lauberes ciems]]||[[Laubere]] |- |[[Lēdmanes ciems]]||[[Lēdmane]] |- |[[Madlienas ciems]]||[[Madliena]] |- |[[Mazozolu ciems]]||[[Līčupe]] |- |[[Ogresgala ciems]]||[[Ogresgals]] |- |[[Ogreslīču ciems]]||[[Meņģele]] |- |[[Plāteres ciems]]||[[Plātere]] |- |[[Rembates ciems]]||[[Rembate]] |- |[[Suntažu ciems]]||[[Suntaži]] |- |[[Taurupes ciems]]||[[Taurupe]] |- |[[Tīnūžu ciems]]||[[Tīnūži]] |} == [[Preiļu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Aglonas ciems]]||[[Aglona]] |- |[[Aizkalnes ciems]]||[[Aizkalne]] |- |[[Ārdavas ciems]]||[[Ārdava]] |- |[[Bindaru ciems]]||[[Smelteri]] |- |[[Gailīšu ciems]]||[[Gailīši]] |- |[[Galēnu ciems]]||[[Galēni]] |- |[[Jersikas ciems]]||[[Gospari]] |- |[[Lomu ciems]]||[[Lomi]] |- |[[Pēternieku ciems]]||[[Kūkas]] |- |[[Pienēnu ciems]]||[[Pienēni]] |- |[[Preiļu ciems]]||[[Līči]] |- |[[Rauniešu ciems]]||[[Raunieši]] |- |[[Riebiņu ciems]]||[[Riebiņi]] |- |[[Rožkalnu ciems]]||[[Rimicāni]] |- |[[Rožupes ciems]]||[[Rožupe]] |- |[[Rudzētu ciems]]||[[Rudzēti]] |- |[[Rušonu ciems]]||[[Aglonas stacija|st. Aglona]]<ref>avotā rakstīts "st. Aglona", nevis kā pārējie "ap. v. ''nosaukums''".</ref> |- |[[Silajāņu ciems]]||[[Silajāņi]] |- |[[Sondoru ciems]]||[[Pupāji]] |- |[[Stradiņu ciems]]||[[Lazdāni]] |- |[[Turku ciems]]||[[Turki]] |- |[[Upenieku ciems]]||[[Bernāni]] |- |[[Vārkavas ciems]]||[[Vārkava (Vārkavas pagasts)|Vārkava I]] |- |[[Zaķīšu ciems]]||[[Peleči]] |} == [[Rēzeknes rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Atspuku ciems]]||[[Atspuki]] |- |[[Audriņu ciems]]||[[Audriņi]] |- |[[Bērzgales ciems]]||[[Bērzgale]] |- |[[Černajas ciems]]||[[Treuhi]] |- |[[Čulku ciems]]||[[Štikāni]] |- |[[Dekšāres ciems]]||[[Dekšāri]] |- |[[Dricēnu ciems]]||[[Dricēni]] |- |[[Feimaņu ciems]]||[[Feimaņi]] |- |[[Gailumu ciems]]||[[Ilzeskalns]] |- |[[Gaigalavas ciems]]||[[Gaigalava]] |- |[[Griškānu ciems]]||[[Spruževa]] |- |[[Janopoles ciems]]||[[Janopole]] |- |[[Kantinieku ciems]]||[[Livži]] |- |[[Kaunatas ciems]]||[[Kaunata]] |- |[[Kruķu ciems]]||[[Kruķi]] |- |[[Lendžu ciems]]||[[Lendži]] |- |[[Mākoņkalna ciems]]||[[Lipušķi]] |- |[[Mežāres ciems]]||[[Krupi]] |- |[[Nagļu ciems]]||[[Nagļi]] |- |[[Ozolaines ciems]]||[[Ozolaine]] |- |[[Pušas ciems]]||[[Puša]] |- |[[Radopoles ciems]]||[[Radopole]] |- |[[Rikavas ciems]]||[[Rikava]] |- |[[Ružinas ciems]]||[[Ružina]] |- |[[Sakstagala ciems]]||[[Sakstagals]] |- |[[Silmalas ciems]]||[[Silmala]] |- |[[Slabadas ciems]]||[[Ozolmuiža]] |- |[[Sokolu ciems]]||[[Strupļi]] |- |[[Stoļerovas ciems]]||[[Stoļerova]] |- |[[Stružānu ciems]]||[[Stružāni]] |- |[[Špēļu ciems]]||[[Vertukšņi]] |- |[[Vērēmu ciems]]||[[Šķeņeva]] |} == [[Rīgas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ādažu ciems]]||[[Ādaži]] |- |[[Allažu ciems]]||[[Allaži]] |- |[[Babītes ciems]]||[[Babīte]] |- |[[Baldones ciems]]||[[Aizupe]] |- |[[Berģu ciems]]||[[Berģi]] |- |[[Dalbes ciems]]||[[Olaine]] |- |[[Garkalnes ciems]]||[[Garkalne]] |- |[[Inčukalna ciems]]||[[Inčukalns]] |- |[[Katlakalna ciems]]||[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- |[[Krimuldas ciems]]||[[Eikaži]] |- |[[Ķekavas ciems]]||[[Ķekava]] |- |[[Mālpils ciems]]||[[Mālpils]] |- |[[Mangaļu ciems]]||[[Kalngale]] |- |[[Mārupes ciems]]||[[Mārupe]] |- |[[Pabažu ciems]]||[[Pabaži]] |- |[[Ropažu ciems]]||[[Ropaži]] |- |[[Salas ciems]]||[[Sala]] |- |[[Salaspils ciems]]||[[Salaspils]] |- |[[Sējas ciems]]||[[Sēja]] |- |[[Siguldas ciems]]||[[Peltes]] |- |[[Stopiņu ciems]]||[[Ulbroka]] |} == [[Saldus rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Blīdienes ciems]]||[[Blīdiene]] |- |[[Ezeres ciems]]||[[Ezere]] |- |[[Gaiķu ciems]]||[[Gaiķi]] |- |[[Jaunauces ciems]]||[[Jaunauce]] |- |[[Jaunlutriņu ciems]]||[[Jaunmuiža]] |- |[[Kursīšu ciems]]||[[Kursīši]] |- |[[Lutriņu ciems]]||[[Lutriņi]] |- |[[Nīgrandas ciems]]||[[Nīgranda]] |- |[[Novadnieku ciems]]||[[Novadnieki]] |- |[[Pampāļu ciems]]||[[Pampāļi]] |- |[[Remtes ciems]]||[[Remte]] |- |[[Rubas ciems]]||[[Ruba]] |- |[[Saldus ciems]]||[[Kumbri]] |- |[[Vadakstes ciems]]||[[Vadakste]] |- |[[Viestura ciems]]||[[Šķēde]] |- |[[Zaņas ciems]]||[[Zaņa]] |- |[[Zirņu ciems]]||[[Zirņi]] |} == [[Aizkraukles rajons|Stučkas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Bebru ciems]]||[[Bebri]] |- |[[Daudzeses ciems]]||[[Daudzese]] |- |[[Iršu ciems]]||[[Irši]] |- |[[Klintaines ciems]]||[[Stukmaņi]] |- |[[Krūmiņciema ciems]]||[[Krūmiņi]] |- |[[Kurmenes ciems]]||[[Kurmene]] |- |[[Mazzalves ciems]]||[[Mazzalve]] |- |[[Pilskalnes ciems]]||[[Pilskalne]] |- |[[Seces ciems]]||[[Sece]] |- |[[Staburaga ciems]]||[[Ūbeļi]] |- |[[Sunākstes ciems]]||[[Sunākste]] |- |[[Taurkalnes ciems]]||[[Valle]] |- |[[Vietalvas ciems]]||[[Vietalva]] |- |[[Zalves ciems]]||[[Zalve]] |} == [[Talsu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Abavas ciems]]||[[Valgale]] |- |} == Piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * {{LPSR 1972}} ha95qiii8dvsvq4mc57mab4s63plxg4 Kastaņas 0 191032 3669957 2996342 2022-08-13T20:20:20Z Spnq 103627 /* ievads */ Pievienoju sugas wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kokiem|apdzīvotu vietu|Liepkalnes skola}} {{BioTakso infokaste | attēls =Châtaignier 120807 1.jpg | att_nosaukums={{TaksoSaite|Castanea sativa|Ēdamā kastaņa}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | tips =Magnoliophyta | tips_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Fagales | rinda_lv =Dižskābāržu rinda | dzimta =Fagaceae | dzimta_lv =Dižskābaržu dzimta | ģints =Castanea | ģints_lv =Kastaņas | kategorijas = nē }} '''Kastaņas''' (''Castanea'') ir [[dižskābaržu dzimta]]s ģints [[koki]]. Šo koku augļi tiek saukti par '''kastaņiem'''.<ref name=foc>[http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=105816 ''Castanea''] – Flora of China.</ref><ref name=fna>[http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=105816 ''Castanea''] – Flora of [[Biome|North America]].</ref><ref name=fe>[http://rbg-web2.rbge.org.uk/cgi-bin/nph-readbtree.pl/feout?FAMILY_XREF=&GENUS_XREF=Castanea&SPECIES_XREF=&TAXON_NAME_XREF=&RANK= ''Castanea''] – Flora Europaea.</ref> Šie koki pārsvarā aug [[mērenais klimats|mērenā klimata]] reģionos Ziemeļu puslodē. Kastaņu ģintī ietilpst astoņas vai deviņas lapu koku un krūmu sugas, taču plašāk izplatītas ir četras sugas: {{TaksoSaite|Castanea sativa|ēdamā kastaņa}}, {{TaksoSaite|Castanea crenata|Japānas kastaņa}}, {{TaksoSaite|Castanea mollissima|mīkstā kastaņa}} un {{TaksoSaite|Castanea dentata|zobainā kastaņa}}.<ref name=laren58>[http://www.chestnutsaustralia.com.au/content/view/24/58/ Industry information] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080808092004/http://www.chestnutsaustralia.com.au/content/view/24/58/ |date={{dat|2008|08|08||bez}} }} by David McLaren. From ''The Chestnut Growers Information Book'', Chestnut Australia Inc.</ref> Kastaņas var izaugt 10—60 metru augstumā. Svaigi kastaņu augļi satur 180 [[kalorija]]s (800 k[[džouli|J]]).<ref name=mugello>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.firenzeturismo.it/en_EN/other-typical-products/the-igp-mugello-sweet-chestnut.html |title=The IGP Mugello Sweet Chestnut. |access-date={{dat|2007|08|14||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20070814120447/http://www.firenzeturismo.it/en_EN/other-typical-products/the-igp-mugello-sweet-chestnut.html |archivedate={{dat|2007|08|14||bez}} }}</ref> Šie ir vienīgie "rieksti", kas satur [[vitamīns C|C vitamīnu]]. == Sugas == Kastaņas ģintī ir iekļautas šādas sugas: * {{TaksoSaite|Castanea crenata|Japānas kastaņa}} * {{TaksoSaite|Castanea dentata|zobainā kastaņa}} * {{TaksoSaite|Castanea mollissima|mīkstā kastaņa}} * {{TaksoSaite|Castanea pumila|zemā kastaņa}} * {{TaksoSaite|Castanea sativa|ēdamā kastaņa}} * ''[[Castanea alnifolia]]'' * ''[[Castanea henryi]]'' * ''[[Castanea ozarkensis]]'' * ''[[Castanea pumila]]'' * ''[[Castanea seguinii]]'' == Skatīt arī == * [[Zirgkastaņas]] * [[Parastā zirgkastaņa]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Dižskābaržu dzimta]] [[Kategorija:Kastaņas]] bcczy33u6wxctgsm4p077ft7z8e4kgq 1265. gads 0 192380 3670212 2715501 2022-08-14T11:40:07Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1265}} {{Gads citos kalendāros|1265}} '''1265. gads''' ({{Rom sk gadam|1265}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[5. februāris]] — [[Klements IV]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]]. === Nezināms datums === * [[Mongoļi|Mongoļu]] armija iebruka [[Trāķija|Trāķijā]]. * [[Kaira]]s vecpilsētā izcēlās liels [[ugunsgrēks]]. == Dzimuši == * maijā vai jūnijā — [[Dante Aligjēri]], itāļu dzejnieks un filozofs (miris 1321. gadā) * [[Andrāšs III]] (''III. András''), Ungārijas karalis (miris 1301. gadā) == Miruši == * [[8. februāris]] — [[Hulegu]] (''Хүлэгү''), mongoļu valdnieks (dzimis 1218. gadā) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1265. gads| ]] lpa4z1emjmp5hm1qlsvxrv8tt0865tk 3670223 3670212 2022-08-14T11:49:05Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1265}} {{Gads citos kalendāros|1265}} '''1265. gads''' ({{Rom sk gadam|1265}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[5. februāris]] — [[Klements IV]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]]. === Nezināms datums === * [[Mongoļi|Mongoļu]] armija iebruka [[Trāķija|Trāķijā]]. * [[Kaira]]s vecpilsētā izcēlās liels [[ugunsgrēks]]. == Dzimuši == * maijā vai jūnijā — [[Dante Aligjēri]], itāļu dzejnieks un filozofs (miris 1321. gadā) * [[Andrāšs III]] (''III. András''), Ungārijas karalis (miris 1301. gadā) == Miruši == * [[8. februāris]] — [[Hulegu]] (''Хүлэгү''), mongoļu valdnieks (dzimis 1217. gadā) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1265. gads| ]] m7d0md2rs434tppjzl2jnphbi3jcdon Ogre (stacija) 0 192679 3669819 3665210 2022-08-13T14:01:55Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|staciju|Ogre (nozīmju atdalīšana)|Ogre}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ogre | tips = stacija | attēls = Ogres stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Ogres stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogre—Laubere]] (likvidēta šaursliežu līnija) | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = Oger | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 7, neskaitot atzarus un strupceļus | adrese = | latd = 56.8155415 | latNS = N | longd = 24.6020707 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Salaspils (stacija)|Salaspils]] (16 km) <br /> [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]] (17 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] (1 km) <br /> [[Pārogre (stacija)|Pārogre]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 34 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Ogre''' ir [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] starpstacija, kas atrodas [[Ogres novads|Ogres novada]] centrā [[Ogre|Ogrē]] ([[Skolas iela (Ogre)|Skolas ielā]] 1), [[Vidzeme|Vidzemē]]. Ogrē pietur visi Aizkraukles virziena elektrovilcieni, kā arī Krustpils un Gulbenes virziena dīzeļvilcieni. Ogre ir arī elektrovilcienu Rīga—Ogre galapunkts. Ogres stacija ir viena no divām stacijām Latvijā, kuras peronus savieno pazemes tunelis (otra stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija]]). Stacijai ir arī pievedceļš uz [[Ogres Trikotāža]]s kombinātu, kurš netiek izmantots. Stacijas teritorijā atrodas arī daļa Jaunogres pieturas punkta un [[dzelzceļa tilts (Ogre)|tilts]] pār [[Ogre (upe)|Ogres upi]]. Stacijā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> == Vēsture == Stacijas vienstāva mūra ēka ar [[šīferis|šīfera]] jumtu tika uzbūvēta 1859. gadā, neapdzīvotā vietā līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] būvniecību, angļu būvinženiera K. Henninga vadībā. Stacijas kompleksā ietilpa divi [[perons|peroni]] (viens perons ar nojumi), preču [[noliktava]] un [[rampa]], [[ūdenstornis]], dzīvojamās kazarmas, aka un tualete.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēvča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds|isbn=9984527255}}</ref> Stacijas nosaukums cēlies no [[Ogre (upe)|Ogres upes]]. Rīdzinieki izmantoja [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] atpūtai un izpriecām, kā rezultātā [[Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība]] pie Ogres stacijas izveidoja izpriecu vietu. Šim nolūkam sabiedrība no Rīgas pilsētas noīrēja divas pūrvietas [[Mežs|meža]], lai ierīkotu celiņus, uzceltu [[restorāns|restorānu]] un vairākus [[paviljons|paviljonus]]. Jauno izpriecu vietu svinīgi atklāja 1862. gada maijā. 1872. gadā ūdenstorņa rokas pumpi nomainīja pret [[tvaika dzinējs|tvaika dzinēju]], bet 1892. gadā uzstādīja arī lielāku ūdens rezervuāru. Ar laiku [[Rīga]]s pilsētas dāvātā vienstāvu stacijas ēka kļuva par šauru un 1877. gadā to paplašināja ar otru stāvu un vēl pēc diviem gadiem uzbūvēja arī strādnieku [[kazarmas]]. 1885. gadā līdzās stacijai ierīkoja [[stallis|stalli]]. 1887. gadā stacijā ierīkoja astoņpadsmit pēdas garu [[griezulis|griezuli]], lokomotīves un [[tenderis|tendera]] apgriešanai. 1891. gadā stacijas ēkā tika ierīkota dāmu istaba.<ref name="autogenerated1">[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 "Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> 1892. gadā tika uzstādīts [[telegrāfs]], kas bija aprīkots ar "Simss" sistēmas aparātiem. 1904. gadā Ogres stacijas lielajā zālē tika novietota liela pareizticīgo [[altārglezna]], un tur arī notika Ogres kolonijas [[Pareizticība|pareizticīgo]] iedzīvotāju dievkalpojumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pati stacija nebija cietusi, izpostīti bija tikai preču un bagāžas [[šķūnis|šķūņi]], kā arī netālu esošais [[Dzelzceļa tilts (Ogre)|Ogres dzelzceļa tilts]]. 1925. gadā stacijas ēkā tika ierīkots elektriskais apgaismojums. Pie stacijas mūra ēkas 1933. gadā tika uzcelta piebūve ar slēgtu koka [[veranda|verandu]]. Tur ekonome Natālija Kalekaura ierīkoja bufeti. 1944. gada karadarbības rezultātā sākotnējo stacijas ēku sagrāva. 1947. gadā tika vācu gūstekņi uzcelta jauna tipveida projekta stacijas ēka (arhitekts Siņicins), kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Šī paša projekta stacijas ir arī [[Sigulda (stacija)|Siguldā]] un [[Cēsis (stacija)|Cēsīs]]. No stacijas sākotnējā kompleksa pašlaik ir saglabājusies koka puskazarma, kā arī mūra preču noliktavas fragments. Kā arī uz otrā perona ir saglabājusies [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā celtā nojume, kuras balstus veido 1881.—1883. gadā gatavotas tērauda sliedes un [[tvaika lokomotīve|tvaika lokomotīvju]] uzpildīšanas ūdens sūknis. 1930. gados no Ogres atzarojās {{nobr|600 mm}} mežu dzelzceļu līnija [[dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogre—Laubere]].<ref>[https://www.facebook.com/332919610074527/photos/p.1722977011068773/1722977011068773/?type=3&theater Karte ar šaursliežu dzelzceļu no Ogres]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Ogres stacija.JPG|Ogres stacija 2012. gadā File:Sliežu ceļi Ogrē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Ogrē 2.jpg|Sliežu ceļi Krustpils virzienā Attēls:Ogre 1.jpg|Ogres stacija Attēls:Ogres dzelzceļa stacija.jpg|Ogres stacija Attēls:Ogre 2.jpg|Ogres stacijas vidējā perona (salas) nojume Attēls:Migla Ogres stacijā - ogre11 - Panoramio.jpg|Ogres stacijas vidējā perona (salas) nojume Attēls:Ogres dzelzceļa stacija - ogre11 - Panoramio.jpg|Ogres stacija Attēls:Ogre 3.jpg|Ogres stacija Attēls:Deportacija Latvija 1941 3.jpg|Iedzīvotāju deportācija no Ogres stacijas 1941. gada 14.jūnijā. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Vēsture] * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5078/ Sākotnējā Ogres stacijas ēka.] {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Celtnes un būves Ogrē]] gw2xscdl8oa7d8wht1whfy8dau4o0ss Ints Ķuzis 0 208025 3670037 3669710 2022-08-14T05:03:57Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ints Ķuzis | vārds_orģ = | attēls = Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg | mazs_att = | apraksts = Ints Ķuzis 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|2011|8|2|N}} | term_beigas = {{dat|2020|2|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Artis Velšs]] | pēctecis = [[Andrejs Grišins]] (''p.i'') <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|5|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1962|5|4}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = PSRS Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākā skola (1991)<br />[[Latvijas Policijas akadēmija|LPA]] (2006) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ints Ķuzis''' (dzimis {{dat|1962|5|4}} [[Tukums|Tukumā]], miris {{dat|2022|8|9}}) bija [[Latvija]]s Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] priekšnieks, policijas [[ģenerālis]], [[jurists]] un [[politiķis]]. Ints Ķuzis dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījies [[Kandava]]s internātskolā, vidējo izglītību ieguvis [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Cīrulis, Ervīns | title = Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā | publisher = delfi.lv | date = {{dat|2008|12|28}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305141158/http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ints-kuzis-rekets-atgriezas-tikai-citada-veida.d?id=22757924 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1982. gadā, pēc atgriešanās no dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]], sācis strādāt Tukuma milicijas nodaļā. 1991. gadā beidzis [[PSRS]] Iekšlietu ministrijas [[Minska]]s augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzis tika iecelts par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā strādāja Rīgā, kur 2003. gadā ieņēmis Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuvis par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. No 2005. līdz 2006. gadam studējis Latvijas Policijas akadēmijā, ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu. No 2009. gada līdz iecelšanai Valsts policijas priekšnieka amatā 2011. gadā bijis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2005. gada maijā Ķuzis kļuva par policijas [[pulkvedis|pulkvedi]], bet 2009. gada decembrī viņam tika piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=| title = Ķuzis kļūst par ģenerāli| publisher = diena.lv | date = {{dat|2009|12|22}} | accessdate = {{dat|2012|12|9}} | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/kuzis-klust-par-generali-705203}}</ref> {{dat|2020|1|15||bez}} Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.<ref>{{ziņu atsauce |title=Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |accessdate={{dat|2020|2|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|1|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200116183600/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis-atstas-dienestu-policija.a344825/ |archivedate={{dat|2020|01|16||bez}} }}</ref> {{dat|2020|2|19||bez}} tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs [[Rīgas dome]]s ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "[[Vienotība|Jaunā Vienotība]]" sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |accessdate={{dat|2020|2|25||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|2|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200220210919/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuzis-kandides-rigas-domes-velesanas-no-jaunas-vienotibas-saraksta.a348905/ |archivedate={{dat|2020|02|20||bez}} }}</ref> 14. septembrī iestājies partijā [[Vienotība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ints-kuzis-iestajies-vienotiba.a374249/|title=Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-14|language=lv}}</ref> 2011. gada 20. oktobrī tika apbalvots ar 1. šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]]<ref>[https://www.tvnet.lv/5044848/viestura-ordenis-pieskirts-valsts-policijas-vaditajam-kuzim Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim]</ref>. Miris {{dat|2022|8|9}} pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-bijusais-valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis.a468746/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130728151650/http://vp.gov.lv/?id=61&said=61 Valsts policijas priekšnieks] * [https://web.archive.org/web/20121015174013/http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien Tu izdari kaut ko šodien!], intervija ar Intu Ķuzi {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Ķuzis, Ints}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Latvijas Policijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri‎]] gdhlam6studj7l4lu2p5m7uoluktbq6 Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli 102 213943 3670230 3667063 2022-08-14T11:54:35Z GreenZeb 1902 wikitext text/x-wiki Vikiprojekts, kura mērķis ir iegūt un apkopot visu Rīgas ielu attēlus. Noteikumi # Attēlu pievienošana notiek apakšlapās, ne šajā lapā. Šeit pievieno vienīgi saites uz apakšlapām. # '''Pievienotajās bildēs ielai jābūt galvenajam objektam un skaidri saskatāmai.''' # Pievienojot jaunu ielas attēlu apkaimei, par kuru apakšlapa nav izveidota, obligāti ir jāpievieno apakšlapas tabulā arī visu pārējo apkaimes ielu uzskaitījums. # Daudzas ielas pieder pie vairākām apkaimēm. Šādā gadījumā attēls tiek pievienots pie tās apkaimes, kura attēlā ir redzama. Īpaši vajadzīgi attēli: '''[[:Kategorija:Rīgas ielu raksti bez attēliem]]'''. == Apkaimes == === Kurzemes rajons === {| class="wikitable sortable" |- ! Apkaime !! data-sort-type="number"| Ielas ar<br/>attēliem !! Kopā<br/>ielas !! Kopā<br/>attēli |- | '''[[/Bolderāja]]''' || '''100%''' (49) || 49 || 66 |- | '''[[/Daugavgrīva]]''' || '''100%''' (12) || 12 || 15 |- | '''[[/Dzirciems]]''' || '''100%''' (43) || 43 || 45 |- | '''[[/Iļģuciems]]''' || '''100%''' (31) || 31 || 33 |- | '''[[/Imanta]]''' || '''100%''' (79) || 79 || 87 |- | '''[[/Kleisti]]''' || '''100%''' (21) || 21 || 31 |- | '''[[/Ķīpsala]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 22 |- | '''[[/Rītabuļļi]]''' || '''100%''' (15) || 15 || 19 |- | '''[[/Spilve]]''' || '''100%''' (5) || 5 || 7 |- | '''[[/Voleri]]''' || '''100%''' (5) || 5 || 7 |- | '''[[/Zasulauks]]''' || '''100%''' (25) || 25 || 27 |- |} === Zemgales priekšpilsēta === {| class="wikitable sortable" |- ! Apkaime !! data-sort-type="number"| Ielas ar<br/>attēliem !! Kopā<br/>ielas !! Kopā<br/>attēli |- | '''[[/Āgenskalns]]''' || '''99%''' (89) || 90 || 107 |- | '''[[/Atgāzene]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 14 |- | '''[[/Beberbeķi]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 20 |- | '''[[/Bieriņi]]''' || '''100%''' (74) || 74 || 89 |- | '''[[/Bišumuiža]]''' || '''96%''' (23) || 24 || 32 |- | '''[[/Katlakalns]]''' || '''100%''' (4) || 4 || 4 |- | '''[[/Mūkupurvs]]''' || '''100%''' (29) || 29 || 32 |- | '''[[/Pleskodāle]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 36 |- | '''[[/Salas]]''' || '''100%''' (2) || 2 || 4 |- | '''[[/Šampēteris]]''' || '''100%''' (19) || 19 || 21 |- | '''[[/Torņakalns]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 46 |- | '''[[/Ziepniekkalns]]''' || '''100%''' (76) || 76 || 83 |- | '''[[/Zolitūde]]''' || '''100%''' (39) || 39 || 39 |} === Ziemeļu rajons === {| class="wikitable sortable" |- ! Apkaime !! data-sort-type="number"| Ielas ar<br/>attēliem !! Kopā<br/>ielas !! Kopā<br/>attēli |- | '''[[/Čiekurkalns]]''' || '''100%''' (39) || 39 || 41 |- | '''[[/Jaunciems]]''' || '''100%''' (23) || 23 || 27 |- | '''[[/Kundziņsala]]''' || '''100%''' (26) || 26 || 27 |- | '''[[/Mangaļsala]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 33 |- | '''[[/Mežaparks]]''' || '''100%''' (52) || 52 || 54 |- | '''[[/Mīlgrāvis]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 22 |- | '''[[/Pētersala-Andrejsala]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 25 |- | '''[[/Sarkandaugava]]''' || '''100%''' (38) || 38 || 43 |- | '''[[/Trīsciems]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 83 |- | '''[[/Vecāķi]]''' || '''100%''' (37) || 37 || 44 |- | '''[[/Vecdaugava]]''' || '''100%''' (16) || 16 || 17 |- | '''[[/Vecmīlgrāvis]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 46 |} === Vidzemes priekšpilsēta === {| class="wikitable sortable" |- ! Apkaime !! data-sort-type="number"| Ielas ar<br/>attēliem !! Kopā<br/>ielas !! Kopā<br/>attēli |- | '''[[/Berģi]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 49 |- | '''[[/Brasa]]''' || '''100%''' (33) || 33 || 34 |- | '''[[/Brekši]]''' || '''100%''' (20) || 20 || 20 |- | '''[[/Bukulti]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 15 |- | '''[[/Dreiliņi]]''' || '''100%''' (13) || 13 || 27 |- | '''[[/Jugla]]''' || '''100%''' (68) || 68 || 79 |- | '''[[/Mežciems]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 36 |- | '''[[/Purvciems]]''' || '''100%''' (46) || 46 || 148 |- | '''[[/Skanste]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 27 |- | '''[[/Suži]]''' || '''100%''' (6) || 6 || 7 |- | '''[[/Teika]]''' || '''100%''' (66) || 66 || 194 |} === Centra rajons === {| class="wikitable sortable" |- ! Apkaime !! data-sort-type="number"| Ielas ar<br/>attēliem !! Kopā<br/>ielas !! Kopā<br/>attēli |- | '''[[/Centrs]]''' || '''100%''' (78) || 78 || 108 |- | '''[[/Vecrīga]]''' || '''100%''' (70) || 70 || 119 |- |} === Latgales priekšpilsēta === {| class="wikitable sortable" |- ! Apkaime !! data-sort-type="number"| Ielas ar<br/>attēliem !! Kopā<br/>ielas !! Kopā<br/>attēli |- | '''[[/Avoti]]''' || '''100%''' (29) || 29 || 39 |- | '''[[/Dārzciems]]''' || '''100%''' (51) || 51 || 58 |- | '''[[/Dārziņi]]''' || '''99%''' (98) || 99 || 127 |- | '''[[/Grīziņkalns]]''' || '''100%''' (23) || 23 || 60 |- | '''[[/Ķengarags]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 38 |- | '''[[/Maskavas forštate]]''' || '''100%''' (77) || 77 || 99 |- | '''[[/Pļavnieki]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 41 |- | '''[[/Rumbula]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 19 |- | '''[[/Šķirotava]]''' || '''98%''' (43) || 44 || 55 |} == Aktīvākie ielu fotografētāji == Bilžu skaits vikiprojekta apakšlapās (''26.01.2022.''). # [[Dalībnieks:GreenZeb|GreenZeb]] — 953 # [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] — 710 # [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] <small>(Egīls Belševics)</small> — 450 # [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] — 182 # [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] — 128 # [[Dalībnieks:Evita wiki|Evita]] — 77 # [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] <small>(Jānis Vilniņš)</small> — 66 # [[Dalībnieks:Laurijs|Laurijs]] <small>(Laurijs Svirskis)</small> — 63 # [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]] — 29 # [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] <small>(Edgars Košovojs)</small> — 22 # [[Dalībnieks:Sula1|Sula1]] — 19 # [[Dalībnieks:Dezidor|Dezidor]] — 16 <!-- topā iekļūst no 16 attēliem # [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] <small>(Mārtiņš Bruņenieks)</small> — 5 # [[Dalībnieks:Dzintarsable|Dzintarsable]] <small>(Dzintars Graudiņš)</small> — 2 # [[Dalībnieks:U Bardins|U Bardins]] — 1 --> <!-- == Cita statistika == 1.1 Kurzemes rajons * 288 no 288 — 100% 1.2 Zemgales priekšpilsēta * 446 no 446 — 100% 1.3 Ziemeļu rajons * 345 no 345 — 100% 1.4 Vidzemes priekšpilsēta * 320 no 320 — 100% 1.5 Centra rajons * 147 no 147 — '''100%''' 1.6 Latgales priekšpilsēta * 395 no 395 — 100% KOPĀ * 1951 no 1951 — 100% --> [[Kategorija:Vikiprojekti]] tl9dnkoc682ycfnzw7fmmyzi3lefrim Podolīneca 0 220831 3669932 2730001 2022-08-13T18:28:22Z Krumpi 86434 coa update wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Podolīneca | image_skyline = Podoliniec ratusz.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Podolīnecas rātsnams un baznīca | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Podolínec.svg | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Prešovas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Stara Ļubovņas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1292 | area_total_km2 = 33.18 | population_as_of = 2011 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 3271 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 15 | lats = 26 | latNS = N | longd = 20 | longm = 31 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = 572 | website = http://www.podolinec.eu/}} '''Podolīneca''' ({{val-sk|Podolínec}}) ir pilsēta [[Slovākija]]s austrumos, [[Prešovas apgabals|Prešovas apgabala]] [[Stara Ļubovņas apriņķis|Stara Ļubovņas apriņķī]] tradicionālajā [[Spiša]]s novadā pie [[Poprada (upe)|Popradas]] upes. ==Vēsture== Rakstos pirmoreiz minēta 1235. gadā. Atšķirībā no citām Slovākijas pilsētām, kas gadsimtiem ietilpa [[Ungārija|Ungārijā]], Podolīneca no 1412. līdz 1772. gadam, kad notika [[Polijas dalīšanas]], ietilpa [[Polija|Polijā]]. Svētās Romas imperators 1412. gadā [[Sigismunds Luksemburgs|Sigismunds]] to iznomāja Polijai. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā. ==Cilvēki== Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (94,71 %), [[čigāni]] (4,00 %). Pēc reliģiskās piederības - [[katolisms|katoļi]] (90,89 %). No 1715. gada vietējā [[piāristi|piāristu]] klosterī mācījās [[Staņislavs Konarskis]] (''Stanisław Konarski'', 1700-1773). == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Podolínec|Podolīneca}} {{Slovākija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Prešovas apgabala pilsētas]] bnq8br7wlk39we1gdd6wqzudzxwybig Rajeca 0 221283 3669950 3289914 2022-08-13T19:33:25Z Krumpi 86434 coa update wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rajeca | image_skyline = Rajec-namestie SNP.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Pilsētas centra apbūve | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Rajec.svg | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Žilinas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Žilinas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1397 | area_total_km2 = 31.46 | population_as_of = 2011 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 5874 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 05 | lats = 19 | latNS = N | longd = 18 | longm = 38 | longs = 07 | longEW = E | elevation_m = 452 | website = http://www.rajec.info/}} '''Rajeca''' ({{val|sk|Rajec}}) ir pilsēta [[Slovākija|Slovākijā]], [[Žilinas apgabals|Žilinas apgabala]] [[Žilinas apriņķis|Žilinas apriņķī]]. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz minēta 1193. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi [[Ungārija]]s sastāvā, pilsētas ungāriskais nosaukums arī ir Rajeca ({{val|hu|Rajec}}). Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada — Slovākijas sastāvā. == Cilvēki == Pēc tautības vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (98,86 %). Pēc reliģiskās piederības — [[katoļticība|katoļi]] (92,79 %), nereliģiozi (3,42 %). == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Rajec|Rajeca}} {{Slovākija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Žilinas apgabala pilsētas]] b0jxxtexw4anandrlkito1252uxvqqp Vaids Sakalausks 0 224791 3669954 3236668 2022-08-13T19:57:32Z Szachowe Co Nieco 100839 commons wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vaids Sakalausks | vārds_orig = ''Vaidas Sakalauskas'' | attēls = 2010-Vaidas-Sakalauskas.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 02 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{URS}} <br />{{LTU}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]], treneris }} '''Vaids Sakalausks''' ({{val|lt|Vaidas Sakalauskas}}; dzimis {{dat|1971|07|02|L}}) ir [[Lietuva]]s starptautiskais meistars [[šahs|šahā]] (1998). == Biogrāfija == Beidzis [[Viļņa]]s pedagoģisko universitāti (1994), pēc specialitātes [[vēsturnieks]]. No 1994. līdz 2006. gadam strādājis par [[Radvilišķi|Radvilišķu]] sporta centra šaha treneri. Pazīstamākās viņa audzēknes ir Lietuvas šaha lielmeistares [[Viktorija Čmilīte]] un [[Deimante Kornete|Deimante Daulīte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sachmatai.lt/index.php?page=treneris |title=Vaidas Sakalauskas |access-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130816105220/http://www.sachmatai.lt/index.php?page=treneris |archivedate={{dat|2013|08|16||bez}} }}</ref> Daudzkārtējais Lietuvas vīriešu šaha finālu dalībnieks. Labākais rezultāts Lietuvas čempionātos - bronzas medaļa 2004. gadā.<ref>[http://www.365chess.com/tournaments/LTU-ch_2004 LTU-ch_2004]</ref> Lietuvas izlases sastāvā 4 reizes spēlējis [[Šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] (1998-2004) un Eiropas komandu šaha čempionātos (1999, 2003-2005, 2011). Labākais sasniegums komandu turnīros ir 1. vieta pie 1. rezerves galdiņa 2004. gada olimpiādē (+5 =2 -0).<ref>[http://www.olimpbase.org/2004/2004ltu.html 36th Chess Olympiad: Calvia 2004]</ref> Piedalījies [[Rīga—2004|starptautiskajā turnīrā "Rīga—2004"]], kas vienlaicīgi bija [[2004. gada Latvijas šaha čempionāts|2004. gada Latvijas atklātais šaha čempionāts]]. 2005. gadā uzvarējis [[Latvija]]s šaha festivāla "[[Liepājas rokāde]]" ātrspēles turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.chessbase.com/post/liepajas-rokade-won-by-loek-van-wely |title=Liepajas Rokade Chess Festival 2005 |access-date={{dat|2016|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160817233247/http://en.chessbase.com/post/liepajas-rokade-won-by-loek-van-wely |archivedate={{dat|2016|08|17||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 12800457 | chessgames = 49357 | 365chess = Vaidas_Sakalauskas | chesstempo = 184091 | olimp = g2yeo86j | olimp3 = g2yeo86j }} {{DEFAULTSORT:Sakalausks, Vaids}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas šahisti]] [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Šaha treneri]] 0v88rf30s2ravak46nn8gp6wmk1lpj9 Darela savvaļas parks 0 225994 3669961 3669636 2022-08-13T20:44:42Z Algonkins 30993 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni:org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] k9g2or9upg7blzot6kamvunmey04y02 3669962 3669961 2022-08-13T20:46:12Z Algonkins 30993 /* Lemuri */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni:org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 2zsjf8hznki0wm6rrctggf268ecayf5 3669963 3669962 2022-08-13T20:46:58Z Algonkins 30993 /* Lemuri */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 0io9h33ukm3g9qd56eza6cte4rjushj Ādams Krieviņš 0 229628 3670113 3561220 2022-08-14T05:46:52Z Bai-Bot 60304 /* Biogrāfija */sīkumi, replaced: [[Katlakalns| → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ādams Krieviņš | attēls =Ādams Krieviņš.jpg | amats =[[Latvijas darba ministrs]] | term_sākums ={{dat|1924|01|27|N}} | term_beigas ={{dat|1925|03|31|N}} | premjers =[[Voldemārs Zāmuēls]]<br />[[Hugo Celmiņš]] | priekštecis =[[Gustavs Klaustiņš]] | pēctecis =[[Voldemārs Salnais]] | amats2 =[[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas pilsētas galva]] | term_sākums2 ={{dat|1928|03|16|N}} | term_beigas2 ={{dat|1931|05|05|N}} | priekštecis2 =[[Alfrēds Andersons]] | pēctecis2 =[[Hugo Celmiņš]] | dzim_dati ={{dat|1889|09|01}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Mazsalacas pagasts}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1951|07|17|1889|09|01}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Noriļska}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Radikālo demokrātu partija]] | dzīvesb = | profesija =skolotājs | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Ādams Krieviņš''' ({{dat|1889|09|01|N}} — {{dat|1951|07|17|N}}) bija [[Latvija]]s politiķis, sabiedrisks darbinieks. Līdz [[1923]]. gadam — [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] biedrs, vēlāk pievienojies [[Radikālo demokrātu partija]]i. Bijis [[Latvijas darba ministrs]] (1924—1925) un [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas pilsētas galva]] (1928—1931). == Biogrāfija == Ādams Krieviņš piedzima {{dat|1889|09|01}} [[Mazsalacas pagasts|Mazsalacas pagastā]].<ref name="letonika">{{Tīmekļa atsauce | title = Krieviņš Ādams | publisher = Letonika | accessdate = 2013. gada 24. jūlijā | url = http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=89&q=Latvija&id=1367549&g=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304193606/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=89&q=Latvija&id=1367549&g=1 | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Mācījies [[Limbaži|Limbažu]] pilsētas skolā.<ref name="vv">{{Ziņu atsauce | title = Darba ministrs Ādams Krieviņš | publisher = [[Valdības Vēstnesis]] | date = 1924. gada 4. februārī | accessdate = 2013. gada 24. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1924n28%7carticle:DIVL71%7cquery:Ādams%20Krievinš%7cissueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1924n28%7carticle:DIVL71%7cquery:Ādams%20Krievinš%7cissueType:P }}</ref> Par dalību [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]] ticis apcietināts. [[1908]]. gadā nolicis skolotāja eksāmenu [[Rīgas Nikolaja ģimnāzija|Rīgas Nikolaja ģimnāzijā]]. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam [[1914]]. gadā strādājis [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]] un [[Salas pagasts|Salas pagastā]] par skolotāju.<ref name="vv" /> Pēc [[Februāra revolūcija]]s [[1917]]. gadā kļuvis par Vidzemes valdības komisāra vietnieku un [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] zemes padomes priekšsēdētāju.<ref name="pirmd">{{Ziņu atsauce | title = Jaunais Rīgas pilsētas galva Ādams Krieviņš | publisher = Pirmdienas Rīts | date = 1928. gada 19. martā | accessdate = 2013. gada 24. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_pirt1928n17%7carticle:DIVL35%7cquery:Adams%20Krieviņš%7cissueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_pirt1928n17%7carticle:DIVL35%7cquery:Adams%20Krieviņš%7cissueType:P }}</ref> Neilgi pēc [[Latvijas Republika]]s dibināšanas kļuvis par [[Tautas padome]]s locekli.<ref name="letonika" /> No [[1921]]. gada līdz [[1923]]. gada augustam bija [[Rīgas dome]]s deputāts, pilsētas darba nodaļas vadītājs un pilsētas galvas biedrs, pārstāvot [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP). No visiem amatiem atkāpies un izstājies no partijas, pēc tam, kad nonāca konfliktā ar LSDSP frakciju.<ref name="vv" /><ref name="pirmd" /> [[1924]]. gada janvārī kļuvis par [[Latvijas darba ministrs|darba ministru]] [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāra Zāmuēla]] vadītajā valdībā. Amatu saglabājis pēc tam, kad par Ministru prezidentu kļuva [[Hugo Celmiņš]]. [[1925]]. gada martā no amata atkāpies.<ref name="letonika" /> Pēc tam bija Hipotēku bankas direktors.<ref name="pirmd" /> [[1926]]. gada pavasarī piedalījies [[Radikālo demokrātu partija]]s dibināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Radikalo demokratu partija | publisher = Tautas Tiesības | date = 1927. gada 1. maijā | accessdate = 2013. gada 24. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_tati1927n09%7carticle:DIVL156%7cquery:Ādams%20Krieviņš%7cissueType:P | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_tati1927n09%7carticle:DIVL156%7cquery:Ādams%20Krieviņš%7cissueType:P }}</ref> No [[1928]]. gada marta līdz [[1931]]. gada maijam bija [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas pilsētas galva]].<ref name="letonika" /> Šajā laikā ekspluatācijā nodots [[Rīgas Centrāltirgus]], kā arī uzbūvētas vairākas dzīvojamās ēkas.<ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Rīgas mēri 1890-1931 | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2001. gada 17. augustā | accessdate = 2013. gada 24. jūlijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/rigas-meri-1890-1931-11107630 }}</ref> [[1941]]. gada 14. jūnijā izsūtīts uz [[Krievijas PFSR]]. [[1946]]. gadā nomira viņa sieva, pēc kā Krieviņš savam kādreizējam kaimiņam, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam [[Augusts Kirhenšteins|Augustam Kirhenšteinam]] lūdza atļauju atgriezties Latvijā, kas tika atteikts.<ref name="diena" /> Atradies [[Noriļlags|Noriļlagā]], {{dat|1951|07|17}} miris [[Noriļska]]s pilsētā.<ref name="letonika" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Gustavs Klaustiņš]] | virsraksts = [[Latvijas darba ministrs]] | periods = {{dat|1924|01|27|N}} — {{dat|1925|03|31|N}} | pēc = [[Voldemārs Salnais]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Alfrēds Andersons]] | virsraksts = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas pilsētas galva]] | periods = {{dat|1928|03|16|N}} — {{dat|1931|05|05|N}} | pēc = [[Hugo Celmiņš]]}} {{kastes beigas}} {{Zāmuēla Ministru kabinets}} {{Celmiņa 1. Ministru kabinets}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Krieviņš, Ādams}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Latvijas Radikālo demokrātu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas darba ministri]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] ka9bn8rml4gi94fkool10tliaohvhib Rīgas vēstures hronoloģija 0 242816 3670064 3668144 2022-08-14T05:15:45Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Siegel riga 1225.png|thumb|300px|Rīgas zīmogs ar senāko ģerboni (1225), kura ietverts pilsētas simbols (mūris ar diviem torņiem) un [[Svētais Pēteris|Sv. Pētera]] atslēgas. Apliecošais uzraksts ({{val|la|SIGILLVM BVRGENCI RIGA...}}, "Rīgas pils zīmogs").]] '''Rīgas vēstures hronoloģijas''' uzskatījumā secīgi uzskaitīti [[Latvijas vēsture]]s notikumi no [[12. gadsimts|12. gadsimta]] līdz mūsdienām, kas saistīti ar [[Rīga]]s pilsētas dokumentēto [[vēsture|vēsturi]]. == 12. gadsimts == [[Attēls:Bertold2.jpg|200px|thumbnail|Rīgā 1198. gadā nogalinātā bīskapa Bertolda iespējamais atveids.]] * [[1161. gads|1161]].—[[1170. gads]] — [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākumā vācu [[tirdzniecība|tirgotāji]] sāka biežāk ierasties [[Daugava]]s lejastecē. * Ap [[1184. gads|1184. gadu]] — Daugavas [[grīva|grīvā]] ieradās [[Zēgeburga]]s [[augustīņi|augustīņu]] klostera mūka [[Meinards|Meinarda]] ekspedīcija, kas uzsāka [[kristietība]]s sludināšanu un vietējo iedzīvotāju kristīšanu. * Ap [[1185. gads|1185. gadu]] — lietuviešu uzbrukuma draudu apstākļos Meinhards [[lībieši]]em solīja uzcelt [[pils|pili]] aizsardzībai, ja viņi pieņems kristīgo ticību. * {{dat|1198|7|24|n}} — bīskapa [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] [[Saksija|Saksijā]] savervētie [[krustneši|krustnešu]] spēki sadūrās ar lībiešu pretestību. Kaujā ar lībieti [[Imauts|Imautu]] bojā gāja bīskaps Bertolds. Šajā sakarībā vēstures avotos ([[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]]) pirmo reizi minēts [[Rīga]]s vietvārds ({{val|la|locus Rige}}). * [[1199. gads]]: ** [[5. oktobris]] — [[Romas pāvests]] [[Inocents III]] izdeva bullu pret [[Livonija]]s atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz "nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus". ** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Alberts fon Bukshēvdens]]. * [[1200. gads]]: ** [[pavasaris]] — bīskaps Alberts ar 1000 vīru lielu karaspēku 23 [[kuģis|kuģos]] ieradās Daugavas grīvā. Pēc vairākām sadursmēm [[Daugavas līvi]] bija spiesti noslēgt mieru ar svešiniekiem, dot ķīlniekus un pieņemt kristīgo ticību. ** vasara — notika [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kauja pie Rumbulas]]. == 13. gadsimts == [[Attēls:Albert of Riga.JPG|170px|thumbnail|Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes.]] [[Attēls:Rīgas miera līgums ar kuršiem (1230).JPG|thumb|200px|1230. gada [[Miera Kursa]]s līgums ar Rīgas zīmogu (pa labi).]] * [[1201. gads]]: ** [[vasara]]s notikumu atainojumā Indriķa hronikā Rīga pirmo reizi nosaukta par [[pilsēta|pilsētu]]. ** [[Kursa (valsts)|Kursas]] sūtņi ieradās Rīgā, lai vienotos par mieru. * [[1202. gads]] — bīskaps Alberts izveidoja pastāvīgu militāro spēku — [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kuram [[Roma]]s pāvests [[Inocents III]] piešķīra [[krusta kari|krusta karu]] vedēju — [[templiešu ordenis|templiešu ordeņa]] statūtus. * [[1203. gads]] — notika [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vladimirs (Polockas kņazs)|Vladimira]] karagājiens uz Rīgu. * [[1205. gads]] — [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tika izveidots [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[Daugavgrīvas klosteris|Svētā Nikolaja klosteris]] kā nocietinājums Daugavas grīvas pārraudzībai un Rīgas aizsardzībai. * [[1205. gads|1205]]./[[1206. gads|1206. gada]] ziema — pirmās ziņas par to, ka Rīgā tika uzvesta kristīga rakstura [[Mistērija (teātra forma)|mistērija]]. * 1206. gads: ** notika [[1206. gada kauja pie Salaspils|lībiešu sacelšanās pret bīskapa varu]] [[Salaspils vēsture|Mārtiņsala]]s vecākā [[Ako]] vadībā. Lībieši bija spiesti slēgt mieru, kurā atzina bīskapa laicīgo varu. Ar šo laiko sākās plaša lībiešu kristīšana. ** notika atkārtots Polockas kņaza Vladimira uzbrukums Rīgai. * [[1207. gads]]: ** [[2. februāris]] — bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaļa (''Rex Romanorum'') [[Švābijas Filips|Filipa]] vasali. Karalis piešķīra bīskapam [[Līvu zemes|Līvzemi]] kā [[lēne|lēni]]. ** vasara — bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iekarotās lībiešu zemes. ** Rīgā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība. * [[1209. gads|1209. gada]] [[rudens]] — Jersikas valdnieks Visvaldis Rīgā noslēdza mieru ar bīskapu, kļūstot par tā [[vasalis|vasali]]. * [[1210. gads]]: ** [[12. jūlijs]] — sakaujot vācu [[Kara flote|floti]] [[Irbes šaurums|Irbes jūras šaurumā]], kurši izbruka Rīgai. ** rudens — tika noslēgts pirmais miera līgums starp Polockas kņazu un Rīgas pilsētu. ** [[20. oktobris]] — pāvests [[Inocents III]] apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. Pēc vienošanās bīskapam pienācās — 2/3, bet ordenim — 1/3. * [[1211. gads]]: ** Pavasaris — Rīgas bīskaps Alberts piešķīra ārzemju tirgotājiem atvieglojumus Livonijas [[osta|ostās]]. ** [[25. jūlijs]] — tika ielikts pamatakmens tagadējai Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]. ** dibināta pirmā mācību iestāde Livonijā — [[Rīgas Doma skola]]. * [[1215. gads]]: ** Ziema — Rīgā notika [[ugunsgrēks]], kurā gāja bojā pirmā Doma baznīca un bīskapa sēta. ** notika sāmsaliešu uzbrukums Rīgai. * [[1220. gads]] — dibināts [[Svētā Gara hospitālis]] trūcīgajiem slimniekiem. * [[1221. gads]] — Rīgas iedzīvotāji protestēja pret bīskapu un jauno Rīgas feodālo senjoru — [[Dānija]]s karali. Bīskaps bija spiests atzīt Rīgas pašpārvaldes tiesības. * [[1225. gads]]: ** [[1. decembris]] — pēc bīskapa Alberta lūguma [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens]] atzina [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskapijas]] zemes par Svētās Romas impērijas teritoriju un piešķīra tās bīskapam [[firsts|firsta]] tiesības kalt [[nauda|naudu]], dibināt pilsētas un spriest [[tiesa|tiesu]]. Rīgā tika izkalta pirmā [[monēta]] — [[feniņš]]. ** [[decembris]] — bīskapa Alberta sūtnis [[Vilhelms no Modenas|Modēnas Vilhelms]] izšķīra strīdu starp Zobenbrāļu ordeni, Rīgas bīskapu un Rīgas pilsētu par pilsētas un tās lauku novada jeb patrimoniālā apgabala [[jurisdikcija|jurisdikciju]]. * Ap 1225. gadu — Rīgā tika celta [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Svētā Jēkaba baznīca]]. * [[1226. gads]]: ** [[Vēsture]]s avotos pirmoreiz minēta Rīgas iedzīvotāju izraudzīta pārstāvniecība — [[rāte]] un [[Rīgas ģerbonis]]. ** [[15. marts]] un [[11. aprīlis]] — bīskapa Alberta šķīrējtiesnesis Modēnas Vilhelms noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā. ** [[18. aprīlis]] — Zobeņbrāļu ordenis noslēdza līgumu ar Rīgas rāti. ** [[1229. gads]]: ** [[17. janvāris]] — nomira Rīgas pilsētas dibinātājs bīskaps Alberts. ** [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazs]] noslēdz tirdzniecības līgumu ar Rīgu. * [[1230. gads|1230. gada]] sākums — Rīgā tika noslēgts [[Rīgas miera līgums ar kuršiem]]. * {{dat|1231|4|8|n}} — pāvests [[Gregors XI]] par Rīgas bīskapu apstiprināja [[Magdeburga]]s domkungu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju no Nauenes]]. * [[1232. gads]] — pirmo reizi vēstures avotos pieminēts [[Rīgas karogs]]. * {{dat|1237|9|17|n}} — Modenas Vilhelms noteica Rīgas, [[Zemgales bīskapija|Zemgales]] un [[Kurzemes bīskapija|Kursas bīskapijas]] robežas. * {{dat|1243|10|1|n}} — Rīgas bīskapu paaugstināja par arhibīskapu. * [[1253. gads]]: ** par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva [[Nikolajs fon Nauens]]. ** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]]. * {{dat|1266|2|3|n}} — [[Rīgas domkapituls]] ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] noslēdza miera un draudzības līgumu, kurā atzina viens otra privilēģijas. * [[1273. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans I fon Lūne]]. * {{dat|1275|11|23|n}} — Vācijas karalis [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfs I]] piešķīra Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu. * {{dat|1282|9|8|n}} — Rīgas pilsēta noslēdza savienību ar ostas pilsētām [[Lībeka|Lībeku]] un [[Visbija|Visbiju]], lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Ar šo savienību Rīga pievienojās [[Hanzas savienība|Hanzas]] pilsētu savienībai. * [[1285. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans II fon Fehte]]. * [[1292. gads]]: ** sākums — notika [[zemgaļi|zemgaļu]] pēdējais uzbrukums Rīgai [[Nameisis|Nameiša]] vadībā. ** Rīgas pilsēta pieprasīja Livonijas ordenim necelt pilis un cietokšņus, kas kaitē pilsētai. * [[1293. gads]]: ** notika otrais zināmais lielais Rīgas ugunsgrēks. ** Rīgas rāte izdeva pirmos zināmos pilsētas būvnormatīvus. * [[1294. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans III fon Šverīns]]. * [[1297. gads]]: ** vasara — Rīgas pilsētā sākās [[Livonijas pilsoņu karš|bruņots konflikts ar Livonijas ordeni, kas turpinājās vairāk nekā 30 gadus]]. ** [[26. jūlijs]] — Rīgas pilsētu noposta ugunsgrēks. ** [[30. septembris]] — Rīgas iedzīvotāji sagrāva ordeņa pili, nogalināja pils komturu un 60 ordeņa brāļus. * [[1298. gads]]: ** [[marts|marta]] beigas — Rīgas pilsēta noslēdz ar [[Lietuva]]s valdnieku [[Vītenis|Vīteni]] pret Livonijas ordeni vērstu cīņas savienību. ** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilsēta un domkapituls noslēdza ar Dānijas karali [[Ēriks VI|Ēriku VI]] līgumu par militāru palīdzību karā pret Livonijas ordeni. * {{dat|1300|12|19|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Izarnus Takons]]. == 14. gadsimts == [[Attēls:Siegel riga 1349.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1349).]] [[Attēls:Siegel riga 1368.png|thumb|200px|Rīgas zīmogs ar ģerboni (1368).]] * [[1301. gads]] — pēc pāvesta [[Bonifācijs VIII|Bonifācija VIII]] pavēles Livonijas ordenis atdeva Rīgas arhibīskapam [[Izarnus Takons|Izarnam]] agrāk atņemtās pilis un īpašumus. * [[1302. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jenss Grands]], taču viņš atteicās no šī amata. * [[1304. gads]]: ** [[25. februāris]] — Livonijas ordenis atsāka cīņu par virskundzību Rīgas pilsētā. ** [[21. marts]]: *** [[Lunda]]s arhibīskapa [[šķīrējtiesa]] panāca, ka starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu tika noslēgts īslaicīgs pamiers. *** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Frīdrihs fon Pernšteins]]. * {{dat|1305|5|26|n}} — Livonijas ordenis no cisterciešu mūkiem nopirka Daugavgrīvas klostera cietoksni, tā iegūstot kontroli pār Rīgas jūras vārtiem, kam bija liela nozīme kuģošanai pa Daugavu. * {{dat|1307|7|2|n}} — pie Rīgas notika rīdzinieku sabiedroto lietuviešu kaujas ar Livonijas ordeņa karaspēku. * [[1312. gads]] — pāvests [[Klements V]] izslēdza Livonijas ordeni no baznīcas Rīgas konflikta sakarā. * [[1313. gads]]: ** [[11. maijs]] — tika atcelts lēmums par Livonijas ordeņa izslēgšanu no baznīcas. ** [[9. jūnijs]] — Livonijas ordenis ar Rīgas pilsētu noslēdza pamieru. * [[1315. gads|1315. gada]] ziema — Rīgā plosījās [[bads]]. * {{dat|1316|4|24|n}} — Rīgas iedzīvotāju karaspēks iebruka Livonijas ordeņa [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un nodedzināja koka būves ap to. * [[1329. gads]]: ** [[22. jūnijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Daugavgrīvas cietoksnim, taču ieņemt to nespēja. ** [[septembris]] — Livonijas ordenis sāka 6 mēnešu ilgu Rīgas aplenkumu, pēc kura pilsēta padevās. * {{dat|1330|6|13|n}} — Rīgā Livonijas ordenis sāka celt jaunu [[Rīgas pils|pili]] tagadējās vietā. * {{dat|1332|5|8|n}} — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Ludvigs IV]] apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu. * [[1335. gads|1335. gada]] [[novembris]] — pēc pāvesta rīkojuma Livonijas ordenis atdeva atņemtās [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašumus. * [[1338. gads|1338. gada]] [[rudens]] — [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] un Rīgas pilsēta noteica svara standartu Rīgas tirdzniecībai ar Polocku. * {{dat|1341|10|18|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Engelberts fon Dolens]]. * {{dat|1348|3|17|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Fromholds fon Fifhūzens]]. * Ap [[1350. gads|1350. gadu]] — Rīgu skāra [[mēris|mēra epidēmija]]. * [[1352. gads]]: ** [[18. novembris]] — Rīgā tika izveidota korporatīvā amatnieku apvienība — [[Mazā ģilde (Rīga)Mazā ģilde]]. ** [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcā]] tika uzstādīts pirmais publiskais [[pulkstenis]] Rīgā. * [[1353. gads|1353]]. un [[1354. gads]] — saasinājās Livonijas ordeņa attiecības ar Rīgas arhibīskapiju un pilsētu. * 1354. gads: ** tika izveidota tirgotāju apvienība — [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielā ģilde]]. ** [[oktobris]] — Pēc tam, kad Livonijas ordenis atteicās atdot Rīgas pilsētu ar pili pāvesta pārvaldījumā, ordenis ar lāstu tika izslēgts no baznīcas. * [[1357. gads]] — darbu uzsāka Rātes jeb Lielā [[aptieka]], kas ir vecākā Rīgas aptieka. * [[1360. gads]] — Rīgas zeltkaļu [[cunfte]] kā pirmā apstiprināja savus statūtus. * {{dat|1361|11|5|n}} — arhibīskapa un Livonijas ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāvēja savas intereses. * [[1366. gads|1366]]. un [[1367. gads]] — turpinājās Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa konflikta internacionalizēšanās. Baidoties no arhibīskapa ietekmes, Rīgas pilsēta sāka atbalstīt Livonijas ordeni. * {{dat|1370|2|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Zīgfrīds fon Blombergs]]. * {{dat|1373|10|10|n}} — Atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda lūgumu, pāvests [[Gregors XI]] izdeva tā saukto [[apģērba bulla|apģērbu bullu]], kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jātērpjas melnās drēbēs. * {{dat|1374|10|23|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans IV fon Zintens]]. * {{dat|1376|9|29|n}} — tika rakstiski fiksēti Baltijas reģionā senākie līdz šim zināmie kārtības noteikumi, kas regulēja dzīvi un iekšējo kārtību Rīgas pilsētā. * [[1378. gads]] — Rīgā plosījās mēra epidēmija. * [[1386. gads]] — [[Rīgas rāte]] pieņēma tirdzniecības palīgamata apvienības — latviešu [[Alus un vīnu nesēju brālība]]s statūtus. * [[1393. gads]]: ** par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans V fon Vallenrods]]. ** [[24. septembris]] — pāvests [[Bonifācijs IX]] no Rīgas arhibīskapa amata atcēla Johanu IV fon Zintenu. * [[1400. gads]] — [[Traķi|Traķos]] Rīgas arhibīskapa sūtņi vēlējās vienoties ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu]] par kopīgu rīcību pret Livonijas ordeni un uzbrukumu tā pilij Rīgā. == 15. gadsimts == [[Attēls:Schwarzhäupter 09.jpg|200px|thumbnail|Melngalvu brālības ģerbonis]] * [[1405. gads|1405. gada]] [[maijs]] — Rīga noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā esošo [[Polocka|Polocku]]. * [[1412. gads]] — Rīgas rāte atkārtoti aizliedza nevācu izcelsmes amatniekiem izgatavot un pārdot [[alus|alu]], zemniekiem tirgoties ar pilsētas mūriem. * [[1416. gads]] — Rīgas neprecētie ārzemju tirgotāji izveidoja [[Melngalvji|Melngalvja brālību]], kuras patrons ir [[Svētais Maurīcijs]]. * {{dat|1418|7|11|n}} — par Rīgas arhibīskapu tika iecelts [[Johans VI Ambundi]]. * [[1421. gads]] — sērgu un neražu ietekmē Rīgas pilsētā pasliktinājās ekonomiskā situācija. * {{dat|1423|2|8|n}} — Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un [[Tallina]]s sūtņi [[Hanzas savienība]]s vārdā noslēdza tirdzniecības līgumu ar [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. * {{dat|1424|10|13|n}} — Rīgas arhibīskapa amatā tika iecelts Rīgas domkungs [[Hennings Šarpenbergs]]. * [[1434. gads]] — Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs iesniedza [[Bāzele]]s [[koncils|koncilam]] sūdzību par Livonijas ordeņa tieksmi pakļaut sev Rīgas arhibīskapu un citus Livonijas bīskapus. * [[1445. gads]] — Rīgas rāte apstiprināja latviešu [[Darvdeģu brālība]]s statūtus. * [[1448. gads]] — nomira Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs, Livonijas ordenis ar 4000 [[dukāts|dukātiem]] panāca, ka par arhibīskapu tika iecelts [[Silvestrs Stodevešers|Silvestru Stodevešeru]]. * [[1450. gads]] — nodibināta latviešu [[Kuģu krāvēju amata brālība]]. * [[1452. gads]] — ar Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera [[Salaspils|Salaspilī]] noslēgto līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Rīgā pastāvēja divu virskungu vara. * [[1469. gads]] — dibināta latviešu [[Svērēju amata brālība]]. * [[1476. gads]]: ** Rīgas arhibīskaps, atkārtoti mēģinot atgūt pilsētas virskundzības tiesības, lūdza palīdzību [[Zviedrija]]i un Lietuvai. ** [[februāris]] — sākās atklāts Rīgas arhibīskapijas karš pret Livonijas ordeni. * {{dat|1480|3|12|n}} — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Stefans Grūbe]]. * [[1481. gads|1481. gada]] decembris — Rīgas iedzīvotājiem neizdevās ieņemt ordeņa pili. * {{dat|1482|3|27|n}} — Rīgas iedzīvotāju noslēdza ar Livonijas ordeni pamieru uz 2 gadiem. * [[1484. gads]]: ** [[18. maijs]] — Pēc 2 mēnešu kaujām krita ordeņa Rīgas pils. ** [[4. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Mihaels Hildebrands]]. * [[1485. gads]] — Rīgas pilsēta cīņai pret Livonijas ordeni neveiksmīgi meklē palīdzību Hanzas pilsētās un Zviedrijā. * {{dat|1489|11|30|n}} — atsākās Livonijas ordeņa bruņots uzbrukums Rīgai, kuru pilsētnieki atvairīja. * [[1491. gads]]: ** Livonijas ordeņa landmaršala [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] karaspēks sakāva rīdziniekus. Par pilsētas noteicēju atkal kļuva Livonijas ordeņa mestrs. ** uz [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s torņa smailes tika uzstādīts pirmais gailis. * {{dat|1498|11|26|n}} — Rīgas tirgotāju delegācija [[Londona|Londonā]] noslēdza līgumu ar [[Anglija|Angliju]], kas angļiem Rīgā un rīdziniekiem Anglijā paredzēja plašas tirdzniecības privilēģijas. Tomēr Rīgas rāte šo līgumu neratificēja, jo sašutumu izteica citas Hanzas pilsētas. == 16. gadsimts == [[Attēls:Münze riga 1586.png|thumb|200px|Rīgā kalta monēta ar pilsētas ģerboni (1586).]] * [[1509. gads]] ** [[18. februāris]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Jaspers Linde]]. ** pāvests [[Jūlijs II]] atļāva pašam Rīgas domkapitulam izraudzīties Rīgas arhibīskapu. * [[1521. gads]] — Rīgā no [[Pomerānija]]s atgriežas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīca]]s kapelāns [[Andreass Knopke]], kurš sāka popularizēt [[Katoļticība|katoļu baznīcas]] [[reformācija]]s idejas. * [[1523. gads|1523. gada]] [[pavasaris]] — notika [[Luterisms|luterismam]] piekrītošu namnieku iebrukums [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterī. * [[1524. gads]]: ** [[marts]] — Sv. Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš. ** [[24. marts]] — Rīgas rāte dibināja [[Trūkumcietēju palīdzības kase|Trūkumcietēju palīdzības kasi]]. ** [[29. jūnijs]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Johans VII Blankenfelds]]. ** [[augusts]] — Rīgas Doma baznīcā notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš. ** [[novembris]] — Rīgas rāte aizliedza Svētā Pētera baznīcā rīkot dievkalpojumus un konfiscēja tās īpašumu. ** Rīgā dibināta pirmā publiskā [[bibliotēka]], tagadējās [[Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka|Latvijas Adadēmiskās bibliotēkas]] priekštece. * {{dat|1525|9|21|n}} — Rīgas pilsēta noslēdz līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu. * {{dat|1528|2|6|n}} — par Rīgas arhibīskapu [[Rīgas domkapituls]] ievēlēja Domas baznīcas prāvestu [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]. * {{dat|1529|7|30|n}} — arhibīskaps Tomass Šēnings ar Rīgas rātes sekretāru [[Johans Lomillers|Johanu Lomilleru]] Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados. * [[1530. gads]] — Rīgas Latviešu biedrību locekļu sarakstos parādījās pirmie ieraksti [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. * {{dat|1531|12|29|n}} — Rīgā noslēdza ticības līgumu ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogu]] [[Albrehts Hoencollerns|Albrehtu]]. * [[1536. gads]] — datētas pirmās zinās par [[ebreji|ebreju]] tirgotāju ierašanos Rīgā. * [[1537. gads]] — veco Rīgas aizsargmūru vietā sāka veidot zemes vaļņu nocietinājumu sistēmu, kas stiepās pa tagadējo [[Vaļņu iela|Vaļņu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]. * [[1539. gads]] — par Rīgas arhibīskapu kļuva [[Brandenburgas Vilhelms]]. * [[1549. gads]] — Rīgas rāte slēdza [[krievi]]em piederošo [[Svētā Nikolaja baznīca|Svētā Nikolaja baznīcu]]. * {{dat|1561|4|5|n}} — [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Polija]]s karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs [[Rīgas brīvpilsēta]]s periods. * [[1562. gads]]: ** [[7. marts]] — Gothards Ketlers paziņoja, ka dižciltīgajiem nodrošinās viņu privilēģijas un pilsētām atcels visus tirdzniecības aizliegumus. ** [[1. aprīlis]] — Rīgu skāra lieli Daugavas [[plūdi]], kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi. * [[1567. gads]]: ** [[maijs]] un [[jūnijs]] — [[Jānis Hodkevičs|Jana Hodkeviča]] karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību. ** [[7. jūlijs]] — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča spēkiem. * [[1571. gads]] — Rīgas pilsēta apkārtnē plosījās bads. [[Attēls:Riga wodcut 1575.gif|200px|thumbnail|Rīgas panorāma 1575. gadā.]] * {{dat|1578|4|3|n}} — Rīgu piemeklēja lieli Daugavas plūdi. * {{dat|1581|4|7|n}} — Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] pārvaldībā. * [[1582. gads]]: ** [[12. marts]] — Stefans Batorijs bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu. ** [[7. aprīlis]] — Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar [[Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu]]. ** Rīgā tika ieviests pirmais valsts [[muita]]s nodoklis. * [[1584. gads]]: ** [[septembris]] — Stefans Batorijs pavēlēja Rīgai ieviests [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. ** [[24. decembris]] — Rīgā sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā|kalendāra nemieri]], kas ilga līdz 1589. gadam. * [[1586. gads|1586. gada]] [[vasara]] — Rīgā ar nāvi tika sodīti rātskungi Johans Tastijs un Gothards Vellings. * [[1588. gads]] — Rīgā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve, ko ierīkoja [[Nikolajs Mollīns]]. * [[1589. gads]]: ** [[17. jūnijs]] — Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra pilsētai privilēģijas. ** [[2. augusts]] — [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] ar nāvi sodīja poļu pretiniekus — Mārtiņu Gīzi un Johanu Brinkenu. * [[1590. gads]]: ** [[7. februāris]] — tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]] par oficiālas [[tipogrāfija]]s izveidošanu Rīgā. ** [[16. maijs]] — Nikolajs Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas (citiem tās bija aizliegts pārspiest). ** [[13. aprīlis]] — Rīgu pārpludināja palu ūdeņi. ** Rīgā tika reģistrēta pirmā [[reformātu draudze]]. * [[1591. gads]]: ** [[26. aprīlis]] — Rīgas pilsēta spiesta uzņemt atpakaļ [[jezuīti|jezuītus]], atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri. ** [[1. novembris]] — [[Rīgas rāte]], kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā ("Vormünder Ordnung"). ** Rīgas priekšpilsētā tika atjaunota [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|"svētbilžu grautiņos"]] nopostītā [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Svētās Ģertrūdes baznīca]]. * [[1594. gads]] — Rīgas birģermeistars [[Francis Nientsede]] Lielā Kalēja ielas konventa ēkā nodibināja patversmi trūkumā nonākušām vecām un trūcīgām atraitnēm. * [[1595. gads]] — nodegušā [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] [[Gotika (arhitektūra)|gotiskā]] torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis. * [[1598. gads]] — Rīgā tika izdots greznības jeb [[kāzu nolikums]] (''Hochzeit Ordnung''), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt [[zelts|zelta]] vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī [[kristības|kristību]] kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām. == 17. gadsimts == * [[1601. gads]]: ** [[21. maijs]] — [[Daugava|Daugavā]] pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi. ** [[31. maijs]] — zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās [[Zviedrija|Zviedrijā]]. ** [[jūnijs]] — zviedru karakuģi bloķēja Rīgas ostu, izsēdinot desantus, tie nodedzināja Rīgas priekšpilsētu. ** [[9. jūnijs]] — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ. ** [[5. jūlijs]] — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi. ** [[19. augusts]] — hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi. ** [[18. septembris]] — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar [[poļi]]em [[Vidzeme|Vidzemē]], Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu. ** [[20. septembris]] — Polijas karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsa]] 14 000 vīru karaspējs pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai. * [[1604. gads]]: ** [[30. aprīlis]] — tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums. ** [[11. augusts]] — [[Kārlis IX]] ar savu floti ieradās [[Rīgas osta|Rīgas ostā]], lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstošus vīru liels karaspēks un [[Joahims Frīdrihs fon Mansfelds|grāfa Mansfelda]] vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie [[Smilšu vārti]]em nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un [[Jura hospitāļa rija]]). ** [[13. septembris]] — pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu. ** [[23. septembris]] — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties. ** [[27. septembris]]: *** Rīgas aplenkums tika pārtraukts. *** Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka. ** zviedru kara kuģi vēlreiz bloķēja Rīgu. ** Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielā 9/11]]. ** Rīgas Doma baznīcā uzstādīja [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazās ģilde]]s akmens [[epitāfija|epitāfiju]]. * [[1605. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — Rīgas rāte izsniedza amata [[šrāga]]s Rīgas latviešu važoņiem. ** [[11. augusts]] — 4000 vīru lielais zviedru karaspēks aplenca Daugavgrīvas cietoksni. ** Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija. * [[1608. gads]]: ** [[5. augusts]] — zviedri ieņēma Daugavgrīvu un tagadējā cietokšņa vietā izveidoja skansti. ** Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt [[Luterisms|luterāņu]] mācītājs [[Hermanis Samsons]]. * [[1609. gads]] — Polijas-Lietuvas karaspēkam ieņemot Daugavgrīvu, izdevās pārtraukt Rīgas aplenkumu. [[Attēls:Riga1612.jpg|250px|thumbnail|N. Mollīna spiestuvē tapusī Rīgas panorāma (1612).]] * {{dat|1611|10|11|n}} — Rīgā plosījās spēcīga [[vētra]], kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām. * [[1615. gads]] — Rīgā izveidota latviešu [[Kurpnieku amata brālība]]. * [[1617. gads|1617]].—[[1620. gads]] — Rīgā ierīkoja pirmo [[ūdensvads|ūdensvadu]]. * [[1617. gads]] — zviedriem karaļa Gustava Ādolfa vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvas cietoksni. * [[1621. gads]]: ** [[21. maijs]] — Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida [[Saules aptumsums|Saules aptumsumu]], kas tika traktēts, kā ļauna zīme. ** [[4. aprīlis]] — Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi. ** [[augusts]] — zviedru [[karaspēks]] sāka uzbrukumu Rīgai. ** [[1. augusts]]: *** Rīgas apkārtnē plosījās spēcīgs negaiss ar lietu. *** Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izcēlās [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkārtnē. Rīdzinieki nodedzināja jaunuzceltās priekšpilsētas. ** [[12. augusts]] — zviedri aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atsisti pirmie zviedru uzbrukumi. ** [[27. augusts]] — zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde. ** [[1. septembris]] — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes [[karš]]. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas. ** [[16. septembris]] — Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai. ** Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās [[Mārupīte]]s ietekas Daugavā zviedru pulkveža [[Samuels Kobrons|Samuela Kobrona]] vadībā tika aizsākta [[Kobrona skansts|Kobronskansts]] būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi. * {{dat|1622|10|4|n}} — par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts [[Johans Ulrihs]]. [[Attēls:Riga 1625.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas).]] * [[1626. gads]]: ** [[30. maijs]] — Rīgā plosījās spēcīga vētra. ** izveidoja Rīgas pilsētas ārējo nocietinājuma joslu ar 11 nelielām skanstēm un palisādēm. * [[1628. gads]] — Zviedrijas armijas fortifikāciju virsnieks [[Georgs fon Švengelns]] izgatavoja pirmo Rīgas apkārtnes karti. * {{dat|1629|8|14|n}} — Rīgā [[zibens]] iespēris Doma baznīcā, sabojājot arī [[ērģeles]]. * [[1631. gads]]: ** Rīgas rāte izdeva rīkojumu, ka tāpat kā visus citus Rīgā iespiesto grāmatu eksemplārus, pilsētas bibliotēkas īpašumā jānodod arī iespiestās Domskolas skolotāju runas un audzēkņu disertācijas. ** Rīgā tika apturēta Rīgas [[dālderis|dālderu]] kalšana. ** Par Rīgas birģermeistaru kļuva [[Nikolajs Barneke]]. ** pie [[Rīgas Doma skola|Rīgas domskolas]] tika izveidota [[ģimnāzija]]. * [[1632. gads]]: ** Rīgā sāka strādāt [[Rīgas pasta stacija]]. ** Rīgā notika apspriede, kurā [[Jākobs Bekers]] piedāvāja izdot [[laikraksts|avīzi]] Rīgai ar 500 eksemplāru lielu metienu. Avīzi varētu iespiest G. Šrēders, bet papīru no savām papīrdzirnavām [[Tartu|Tērbatas]] apkaimē piegādāt pats Bekers. Apspriedē piedalījās G. Šrēders, J. Bekers, Rīgas rātes sindikts un rātes nozīmētie "drukātavas kungi". Diemžēl šis piedāvājums atbalstu neguva, un Bekers savu ideju realizēja [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergā]]. * [[1633. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Drēbnieku amata brālība]]. * [[1634. gads]]: ** darbību Rīgā uzsāka pirmā [[manufaktūra]] — [[Rutgera Nīdehofa kokzāģētava]]. ** [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālā apgabala]] teritorijā starp [[Bieķensala|Bieķensalu]] un [[Akmeņsala (bijusī sala)|Akmeņsalu]] tika uzcelta baznīca un dibināts [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna pastorāts]]. Pirmais Katlakalna mācītājs bija Mag. Pēteris Bauers. * [[1636. gads]] — Rīgā iesvētīta [[Rīgas Jēzus baznīca|Jēzus baznīca]]. [[Attēls:Riga 1638.jpg|thumb|250px|Rīga 1638. gadā (M. Merians).]] * [[1640. gads]] — Rīgā tika veikti [[nocietinājums|nocietināšanas]] darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja [[Ēriks Dālbergs]] (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators). * [[1642. gads]]: ** Rīgā tika uzcelts pārmācības nams. ** Rīgas pilij Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām. ** Lai atbrīvotu teritoriju Kobronskansts paplašināšanai, Pārdaugavā tika nojaukts 15. gadsimtā celtais [[Sarkanais sardzes tornis]]. * [[1645. gads]] — [[Vidzeme]]s gubernatora rezidence no Tērbatas tika pārcelta uz Rīgu. * [[1646. gads]]: ** Rīgas pilī sākās vērienīgi pils remontdarbi, kuru rezultātā priekšpils korpusa stūrī tika izbūvēts [[erkers]]. ** [[Mazā Pils iela|Mazajā Pils ielā]] tika uzcelts nams, kura fasāde bija veidota holandiešu [[manierisms|manierisma]] stilā. Tagad tas ir pazīstams, kā viens no [[Trīs brāļi|"Trīs brāļu"]] namiem. * [[1649. gads]]: ** [[aprīlis]] — Daugavas ūdens straume aizskaloja [[Katlakalna dzirnavas]], kā arī daudzas apkārtējo zemnieku mājas. ** [[1. aprīlis]]: *** Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas. *** Daugavas ūdens divās vietās pārrāva [[Inča dambis|Inča dambi]] (tag. [[Maskavas forštate]]), pārpludinot visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās tika aiznestas visas ēkas. ** Rīgas pils ziemeļrietumu stūrī tika uzcelta dzīvojamā ēka ar stūra tornīti — erkeru, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. Ciļņu autors ir tēlnieks [[Daniels Ankermanis]]. [[Attēls:Riga 1650.jpg|250px|thumbnail|Rīga 1650. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]] * [[1650. gads]] — Rīgas pilsētas nocietinājumu sienas priekšā izraka kanālu, kas pastāv arī šodien. * [[1652. gads]]: ** [[26. novembris]] — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai. ** Saskaņā ar Rīgas [[policija]]s noteikumiem "latviešu" amati ([[cunfte]]s) tika uzņemti Mazajā ģildē. * [[1654. gads|1654]].—[[1667. gads]] — Rīgu apdraudēja [[Otrais Ziemeļu karš]]. * [[1656. gads]]: ** [[22. augusts]]—[[5. oktobris]] — [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgu aplenca]] [[Krievijas cariste]]s karaspēks. ** [[12. septembris]] — Rīgas [[garnizons|garnizonam]] no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu. ** [[12. oktobris]] — Rīgas garnizons [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardi]] vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām. ** [[16. oktobris]] — Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka atkāpjošam krievu karaspēkam, taču cieta neveiksmi. Tas lika Delagardi atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas. ** Krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta Rīgas ģimnāzijas ēka. ** Krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās — pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju [[artilērija]] nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un [[lielgabals|lielgabali]] tika novietoti uz Kubes kalna (tagad — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s laukums), tomēr Rīgas cietoksnis palika neieņemams un krievu karaspēks bija spiests atkāpties no Rīgas. ** Pēc tā laika ziņām krievu karaspēks pie Rīgas zaudējis 8000 vīru, bet tālāk no Rīgas vēl sešus tūkstošus nonāvējuši ar [[bise|bisēm]] un [[izkapts|izkaptīm]] bruņoti zemnieki. ** Rīgā tika apstiprināti Mazās ģildes statūti. ** Rīgā tika izdoti atkārtotie tērpu greznības noliegumi. Tas liecina, ka arī samērā puritāniskajos zviedru laikos nav izdevies apslāpēt rīdzinieku tieksmi bagātīgi un krāšņi tērpties * [[1663. gads]] — Rīgā tika atklāts pirmais centralizētais ūdensvads. * [[1665. gads]] — Rīgā tika izveidota latviešu [[Kalēju amata brālība]]. * {{dat|1666|3|11|n}} — vairāk nekā 130 m augstais [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas]] tornis vētrā pēc zibens spēriena sagāzās. * [[1675. gads]] — Rīgā tika nodibināts [[Rīgas licejs|Kārļa licejs]], kurā mācījās arī latviešu bērni. * [[1680. gads]]: ** Rīgā tika izveidota latviešu [[Namdaru amata brālība]]. ** Rīgā regulāri sāka iznākt laikraksts ''"Rigische Novellen"''. * [[1684. gads|1684]].—[[1688. gads]] — [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 2/4 tika uzcelts [[Reiterna nams]].<ref name="enc">{{Enc rīga|569}}</ref> * [[1691. gads]] — dibināta 7. vecākā aptieka Rīgā — [[Lauvas aptieka]].<ref name="rīga">{{Enc riga|411}}</ref> * [[1695. gads]] — Zviedrijas karaļa mērnieks J. A. Ullrihs izgatavoja Rīgas un Tērbatas apriņķa ceļu kartes, kas ir vienas no pirmajām Eiropā. [[Attēls:Danenstern.JPG|200px|thumbnail|Danenšterna nams]] * [[1696. gads]] — Mārstaļu ielā 21 tika uzcelts [[Dannenšterna nams]]. * [[1700. gads]]: ** [[11. februāris]] — Rīgai uzbruka [[sakši|sakšu]] karaspēks. ** [[12. februāris]] — Vidzemes ģenerālgubernators [[Ēriks Dālbergs]] izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai. ** [[16. februāris]] — sakši ieņēma Pārdaugavu, [[Lucavsala|Lucavsalu]] un citas Daugavas kreisā krasta salas. ** [[28. oktobris]] — krievu armija ieņēma Pārdaugavu. ** pēc [[Zviedrija]]s karaļa [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] rīkojuma Rīga tika atklāts pirmais tilts pār [[Daugava|Daugavu]] — [[Peldošais tilts (Rīga)|Peldošais tilts]]. == 18. gadsimts == * [[1701. gads]]: ** [[9. jūlijs]] — Zviedrijas armija pārcēlās pāri Daugavai un sakāva sakšu armiju [[Spilve (Rīga)|Spilves]] līdzenumā ([[Daugavas kauja|Spilves kauja]]). ** [[29. jūlijs]] — Lucavsalā notika nikna zviedru un krievu karaspēka kauja. * [[1709. gads]]: ** [[13. aprīlis]] — Daugavas palu ūdeņi Doma baznīcā sasniedz [[altāris|altāri]], bet dienvidu priekšpilsētā bija līdz māju jumtiem. ** [[28. oktobris]] — [[Krievijas Impērija]]s armija sāka [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkšanu]]. * [[1710. gads]]: ** [[29. jūnijs]] — mēra epidēmija un bads piespieda Rīgu padoties krievu virspavēlniekam [[Boriss Šeremetjevs|Borisam Šeremetjevam]]. ** [[5. jūlijs]] — saskaņā ar [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulāciju]], pilsētā ienāca kņaza [[Aņikita Repņins|Aņikitas Repņina]] vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars [[Pēteris I]] kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru. ** [[8. augusts]] — [[Daugavgrīvas cietoksnis]] padevās krieviem. * [[1710. gads|1710]]. un [[1711. gads]] — Lielā mēra epidēmijas iespaidā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās uz pusi: no 10 000 uz 5000. [[Attēls:PA120238.jpg|200px|thumbnail|Viestura dārzs]] * 1711. gads: ** [[9. februāris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aleksandrs Menšikovs]]. ** pēc [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] rīkojuma ierīkoja [[Viestura dārzs|Forburgas dārzu]], tagadējo Viestura dārzu. * [[1713. gads]]: ** [[28. jūlijs]] — Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpaši [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ar Rīgu kā administratīvo centru ar rezidenci Rīgas pilī. ** tika nodibināts [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas pilsētas muzejs]]. * [[1714. gads]] — Daugavā ierīkoja plostu [[tilts|tiltu]]. * [[1719. gads|1719. gada]] [[septembris]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Aņikita Repņins]]. * {{dat|1721|5|21|n}} — [[zibens]] iespēra Rīgas [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Svētā Pētera baznīcas tornī]], un tas nodega. * {{dat|1726|7|13|n}} — Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva [[ukazs|ukazu]] par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem. * [[1727. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Grigorijs Čerņišovs]]. * [[1730. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Pēteris Lasī]]. * {{dat|1738|4|15|n}} — Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem. * {{dat|1742|9|17|n}} — Krievijas ķeizariene [[Elizabete Petrovna|Elizabete]] parakstīja Rīgas pilsētas tiesības. * [[1750. gads]] — Rīgas tirgotāji J. D. Heide un J. Cukerbekers izveidoja Rīgā pirmo [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložu "[[Ziemeļzvaigzne (loža)|Ziemeļzvaigzne]]". * [[1756. gads]]: ** [[17. jūlijs]] — Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū. ** [[27. septembris]] — Rīgā aizliedza labības eksportu. * [[1762. gads]] — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva [[Džordžs Brauns|Georgs Brauns]]. * {{dat|1763|4|17|n}} — ar ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] pavēli Rīgā nodibināja speciāli komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai. * [[1773. gads]]: ** pavasaris — Rīgā ierīkoti [[Lielie kapi]]. ** Rīgā dibināts pirmais muzejs, kas ir [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja]] priekštecis. * {{dat|1775|5|22|n}} — pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības. [[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|200px|thumbnail|Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.)]] * [[1782. gads]] — Rīgā tika uzcelts pirmais teātra nams — [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Muses biedrības nams]], tagadējā [[Riharda Vāgnera iela (Rīga)|Vāgnera ielā 4]]. * {{dat|1783|7|3|n}} — pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam. * [[1784. gads]] — dibināta [[Rāves cukurfabrika]]. * 1784. un [[1785. gads]] — tagadējās [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]s vietā noraka [[Kubes kalns|Kubes kalnu]]. * 1785. gada [[5. jūnijs]] — Rīgā sāka veidot jaunu [[policija]]s aparātu, kas atbilda Krievijas Impērijas prasībām. * [[1786. gads]]: ** [[16. oktobris]] — Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas. ** [[22. oktobris]] — par pirmo Rīgas pilsēta galvu ievēlēja [[Heinrihs Štrauhs|Heinrihu Štrauhu]]. ** pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas 3. jeb Jelgavas priekšpilsētu. * [[1787. gads]]: ** [[4. janvāris]] — tika ievēlēti jaunā Rīgas maģistrāta locekļi. ** [[8. janvāris]] — tika atlaisti vecie rātskungi un lietvedību pārņēma jaunievēlētais maģistrāts. ** [[12. janvāris]] — darbību uzsāka jaunā pilsētas policijas valde. ** marts — visās 5 Rīgas pilsētas daļās ievēlēja Mutvārdu tiesu tiesnešus un to piesēdētājus. * [[1788. gads]]: ** [[28. augusts]] — Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde — Dibinājuma direktorija. ** Rīgā notika lielākais vispārējais amatnieku zeļļu streiks. * [[1789. gads]] — Rīgā atvēra Katrīnas skola, kas bija pirmā skola Rīgā ar krievu mācību valodu. * [[1794. gads]]: ** Rīgā slēdza brīvmūrnieku ložas. ** dibināta [[Rīgas pilsētas diskonta kase]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms degšanas (1812).jpg|thumbnail|Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta (1812)]] * {{dat|1801|7|18|n}} — ar Krievijas Impērijas ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu [[Sergejs Goļicins|Sergeju Goļicinu]] kā pirmo ģenerālgubernatoru. * {{dat|1803|5|15|n}} — nodibināta [[Rīgas 1. slimnīca|pirmā pilsētas slimnīca]]. * [[1809. gads]] — [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielā]] nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā. * {{dat|1814|7|10|n}} — [[Gogoļa iela|Gogoļa iela 9]] tika ielikts [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca]] pamatakmens. * {{dat|1816|6|20|n}} — dibināta Biržas komiteja, kas apvienoja Rīgas tirgotājus un rūpniekus bez tautību atšķirības. * {{dat|1817|6|8|n}} — atklāts un publiskai lietošanai tika nodots [[Vērmanes dārzs]]. * [[1822. gads]] — sāka iznākt "[[Latviešu Avīzes]]". * [[1828. gads]] — Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva [[Sarkandaugava]]s apkaimi. * [[1829. gads]] — Rīgas ostā ienāca pirmais kuģis ar tvaika dzinēju. * [[1832. gads]] — dibināta pirmā [[čuguns|čuguna]] lietuve un mašīnu būvētava. * [[1834. gads]] — vācbaltiešu vēsturnieki izveidoja Rīgas Vēstures un senatnes pētījumu biedrību. * [[1837. gads|1837]].—[[1839. gads]] — Rīgā uzturējās vācu komponists [[Rihards Vāgners]]. * [[1841. gads]] — Rīgā dibināta [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]]. [[Attēls:Latvijas Dabas muzejs.JPG|250px|thumbnail|Latvijas Dabas muzeja ēka]] * [[1845. gads]] — dibināts [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]]. * [[1848. gads]] — Vērmanes dārzā tika uzcelta īpaša [[mūzika]]s estrāde. * [[1851. gads]] — Matveja Sidora Kuzņecova fabrikā sāka ražot porcelānu. * [[1852. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — ielikts [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas nama]] pamatakmens. ** starp Rīgu un [[Bolderāja|Bolderāju]] tika atklāta [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija. ** atklāja upju tvaikoņu satiksmi starp abiem Daugavas krastiem. * [[1855. gads]]: ** [[6. oktobris]] — pabeigta Rīgas biržas nama celtniecība. ** izveidota Rīgas—Pēterburgas telegrāfa līnija. ** sāka darboties telegrāfa sakari ar Vāciju. * {{dat|1857|11|15|n}} — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana. * {{dat|1861|9|12|n}} — atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnija starp Daugavpili un Rīgu]]. * [[1862. gads]]: ** [[14. oktobris]] — atklāta [[Rīgas Politehniskā augstskola]]. ** nodibināja Rīgas Vingrotāju biedrību — pirmo [[sports|sporta]] organizāciju tagadējās Latvijas teritorijā. * [[1863. gads]]: ** atklāta Pirmā jeb Vācu teātra (tag. [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]]) ēku. ** dibināta vecākā alus darītava Rīgā — "Iļģuciems". * {{dat|1864|8|25|n}} — atklāts [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera piemineklis]]. * {{dat|1865|6|7|n}} — dibināta [[Rīgas vācu amatnieku biedrība]]. * [[1866. gads]] — dibināta [[Bolderājas mašīnbūves fabrika]]. [[Attēls:Rigas Latviesu biedriba 1885.jpg|thumb|250px|Rīgas Latviešu biedrības nams 1885. gada litogrāfijā]] * [[1868. gads]]: ** [[2. jūnijs]] — notika pirmā [[teātris|teātra]] izrāde [[latviešu valoda|latviešu valodā]] — "[[Žūpu Bērtulis]]". ** dibināta [[Rīgas Latviešu biedrība]]. ** dibināta [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]]. ** dibināta [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]. * [[1869. gads]]: ** [[2. marts]] — iesvētīta [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca]]. ** [[Riekstu iela (Rīga)|Riekstu ielā 8]] nodibināta [[Jonatāna savstarpējās palīdzības biedrība]]. * [[1870. gads]]: ** [[10. decembris]] — atklāja Rīgas amatnieku biedrības namu. ** dibināts [[Rīgas Latviešu teātris]]. ** atvēra [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]]. ** dibināta E. Pulsa alus darītava — "Tanheizers". * [[1871. gads]]: ** Daugavas krastmalā tika pabeigta paviljona un tirgus rindu izbūve, taču pēc dažiem mēnešiem tie nodega. ** darbību uzsāka [[Rīgas Komercbanka (1871)|Rīgas Komercbanka]]. ** dibināta [[Rīgas Horālā sinagoga]]. * [[1872. gads]] — atklāts dzelzceļa tilts pāri Daugavai. [[Attēls:Dziesmu svētku estrāde 1873.jpg|250px|thumbnail|Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.]] * [[1873. gads]]: ** [[26. jūnijs|26.]]—[[29. jūnijs]] (pēc jaunā stila: [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]]) — notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** atklāta [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīgas—Bolderājas dzelzceļa līnija]]. ** ar vairākiem dambjiem tika izveidota Bolderājas osta. ** ielas sāka bruģēt ar kaltiem zviedru akmeņiem. ** atvērta [[diskontbanka]]. * [[1874. gads]] — [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] ierīkoti [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi]]. * [[1876. gads]]: ** tagadējās [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielas]] krustojumā rajonā atklāts [[Aleksandra tirgus|Lielā pumpja tirgus]]. ** arhitekti [[Johans Daniels Felsko]] un [[Oto Dīcis]] izstrādāja [[Centrs (Rīga)|Rīgas centra]] rekonstrukcijas projektu, * [[1877. gads]] — atklāta [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]]. * [[1878. gads]] — dibināta Rīgas pilsētas būvvalde. * [[1879. gads]] — darbību uzsāka agronoma [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] [[superfosfāts|superfosfāta]] un kaulu miltu fabrika. * [[1880. gads]]: ** [[3. jūnijs]] — Torņakalna strādnieki nodibināja [[Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību]]. ** [[17. jūnijs|17.]]—[[20. jūnijs]] — notika [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** izveidots pirmais [[hipodroms]]. * [[1882. gads]]: ** [[14. jūnijs]] — pilnīgā izdega Pirmā Rīgas pilsētas (Vācu) teātra iekštelpas. ** [[13. jūlijs]] — atklāta Rīgas telefona centrāle. ** [[23. augusts]] — atklāta pirmā [[Mājas zirgs|zirgu]] [[tramvajs|tramvaja]] līnija, kuru apkalpoja 95 zirgi. [[Attēls:Valsts Elektrotehniska Fabrika.JPG|250px|thumbnail|Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts [[Heinrihs Šēls]], 1899. gads)]] * [[1883. gads]]: ** [[2. oktobris]] — dibināts [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]. ** darbību sāka A. Riterberga laku fabrika un nākamais [[Unions]] — H. Detmaņa elektropiederumu rūpnīca. * [[1884. gads]]: ** [[19. janvāris]] — Doma baznīcā iesvētītas jaunās [[ērģeles]]. ** [[9. maijs]] — iesvētīta [[Rīgas Visu Svēto baznīca]]. ** Rīgas ostā sāka darboties jaunais celtnis. * [[1885. gads]] — darbību uzsāka [[Aleksandrs Leitners|Aleksandra Leitnera]] [[velosipēds|velosipēda]] fabrika ''Russia''. * [[1887. gads]]: ** [[8. novembris]] — iesvētīta [[Rīgas Pāvila baznīca]]. ** sāka darboties [[tabaka]]s [[rūpnīca|fabrika]] "A. S. Maikapars" . ** pie Pilsētas pirmā jeb Vācu teātra (tag. Latvijas Nacionālā opera) tika atklāta pirmā elektrostacija Rīgā. * [[1888. gads]]: ** [[18. jūnijs|18.]]—[[21. jūnijs]] — notika [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]. ** [[4. septembris]] — atklāts [[Rīgas baptistu Vīlandes draudze]]s dievnams. ** [[23. septembris]] — [[Augusts Dombrovskis]] dibināja A. Dombrovska kokzāģētavu. ** Sarkandaugavā dibināta [[stikls|stikla]] fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki. ** Sarkandaugavā nodibināja krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmumu "[[Provodņiks]]" — lielāko Rīgas uzņēmumu, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā — otrajā vietā [[Attēls:Riga old.jpg|250px|thumbnail|Vecrīgas panorāma starp 1890.—1900. gadu]] * [[1889. gads]]: ** 22. jūlijs — atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Valkas dzelzceļa līnija]]. ** [[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]] veikti mēģinājumi uzbūvēt pirmo automobili Krievijas Impērijā. ** notika [[Baltijas lauksaimniecības izstāde]]. ** dibināta [[Rīgas Arhitektu biedrība]]. * [[1890. gads]]: ** [[maijs]] — notika [[Rīgas dumpis]]. ** par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|pilsētas galvu]] kļuva [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]]. * [[1891. gads]]: ** [[24. februāris]] — iesvētīta [[Rīgas Lutera baznīca]] (Torņakalna baznīca).<ref name="lelb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=201|title=Rīgas Lutera draudze|publisher=LELB.lv|accessdate={{dat|2014|7|1||bez}}}}</ref> ** atklāja Rīgas rikšošanas sporta biedrības hipodromu [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielas]] galā. ** dibināts [[Rīgas Jātnieku klubs]]. ** Lucavsalā uzcelts piemineklis "{{dat|1701|7|10||bez}} salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai." Pieminekli pasūtīja Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Piemineklis celts pēc civilinženiera B. Epingera projekta. ** No Rīgas uz Salaspili tika pārcelta Šoha dārzniecība (tagad [[Nacionālais botāniskais dārzs]]). * [[1892. gads]]: ** [[1. maijs]] — pilsētas valde pie [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Tvaikoņu iela (Rīga)|Tvaikoņu ielas]] krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu. ** [[24. septembris]] — vienā no bijušajiem Rīgas nocietinājuma torņiem — [[Pulvertornis|Pulvertornī]], notika svinīga studentu korporācijas ''[[Rubonia]]'' mītnes atklāšana. ** [[novembris]] — [[Mogiļeva]]s palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja [[Rīgas Svētā Franciska baznīca|Svētā Franciska Romas Katoļu baznīcu]]. * [[1893. gads]]: ** [[9. maijs]] — [[Strazdumuiža]]s teritorijā Juglā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā. ** tagadējo [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] rajonā pabeidza veidot [[Berga bazārs|Berga bazāru]]. * [[1895. gads]]: ** [[31. marts]] — [[Oskars Frejvirts]] saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|A/s "Fenikss"]]. ** [[5. novembris]] — Pārdaugavā tika iesvētīta [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]]. * [[1896. gads]]: ** [[28. maijs]] — pirmo reizi tika demonstrēts [[kino]]. ** augusts — notika [[Viskrievijas arheologu 10. kongress]]. ** oktobris — A. Krīgsmaņa korķu fabrikā notika pirmais ekonomiskais streiks. ** iepretim [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielai]] pāri Daugavai tika ierīkots pontonu tilts. ** Rīgas Politehniskā augstskola pārveidots par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. * [[1897. gads]] — darbību uzsāka pirmais ūdenstornis Rīgā. * [[1898. gads]]: ** [[1. janvāris]] — atklāts [[Āgenskalna tirgus]]. ** [[16. aprīlis]] — [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]] teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai "Leopolds Kassels un Ko", kas bija vācu ķīmiskās fabrikas [[Frankfurte pie Mainas]] filiāle. Galvenā produkcija bija — [[anilīnkrāsa]]s. [[Attēls:Armitsteda slimn fasade.jpg|200px|thumbnail|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fasāde]] * {{dat|1899|9|20|n}} — atklāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcu ''James Armitstead'' ar 116 gultām un ambulanci (tag. [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca]]). * [[1900. gads]]: ** [[14. februāris]] — pie [[Rīgas 1. pilsētas teātris|1. pilsētas teātra]] gājēju satiksmei atklāts tilts pāri pilsētas kanālam. ** [[13. aprīlis]] — [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam — Albertam. ** [[Neatkarības laukums (Rīga)|Jēkaba laukumā]] tika ielikti pamati jaunajai Valsts bankas ēkai. == 20. gadsimts == [[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|250px|thumbnail|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā.]] === 1901—1910 === * [[1901]]. gadā: ** [[9. marts|9.]]—[[15. marts]] — notika pirmās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas, kurās uzvarēja vācbaltu elitārie slāņi. ** [[22. jūnijs]] — ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (tag. [[Kronvalda parks]]) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim. ** [[11. jūlijs]] — Rīgā ekspluatācijā nodeva pirmo elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] līniju. ** vasara un rudens — Rīgā sāka darboties piemās sešās elektriskās tramvaja līnijas 23,7 km kopgarumā. ** iesvētīta [[Svētā Alberta katoļu baznīca]] [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas ielā]]. ** darbību uzsāka gāzes rezervuārs [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 106]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Georgs Armitsteds]]. ** tika izbūvēts [[5. Tramvaju depo]], Brīvības ielā. * [[1902]]. gadā: ** [[5. jūlijs]] — iznāca ''"[[Rīgas Avīze]]s"'' pirmais numurs. ** [[14. septembris]] — tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas (tag. Nacionālā) teātra nams. ** [[15. oktobris]] — tika atklāti [[Vidzemes tirgus|Aleksandra (tag. Vidzemes) tirgus]] paviljoni. ** [[10. novembris]] — tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā 25]]. ** [[11. novembris]] — pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Aleksandra (tag. Brīvības) bulvāra]] tilts pāri pilsētas kanālam. ** pēc dārzu arhitekta [[Georgs Kūfalts|Georga Kūfalta]] projekta [[Torņakalns|Torņakalnā]] beidza ierīkot [[Arkādijas parks|Arkādijas parku]]. ** [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā 50b]] tika iesvētīts [[baptisti|baptistu]] lūgšanas namu. ** sākās Rīgas preču stacijas un eksportostas izbūve. ** Rīgā nodibināta [[Rīgas Pilsētas 1. slimnīca|Džeimsa Armitsteda slimnīcas]] vecmāšu skolu. * [[1903]]. gadā: ** [[8. jūnijs]] — tika atklāts [[Grīziņkalna parks]] un "Apollo" teātris tajā. ** [[12. jūlijs]] — Rīgā nodibināta Namīpašnieku biedrība, pirmā šāda veida biedrība Krievijas impērijā. ** [[jūlijs]] — beidza ierīkot skvēru [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]]. ** [[7. novembris]] — Rīgā dibināta [[Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/kultura/sporta-un-vingrosanas-biedriba/|website=citariga.lv|accessdate={{dat|2017|1|9||bez}}}}</ref> ** [[Mazā Altonovas iela|Mazajā Altonovas iela 6]] atklāja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības namu. ** tika pabeigta Lielās Ģildes nama rekonstrukcija [[Amatu iela (Rīga)|Amatu ielā 4]]. * [[1904]]. gadā: ** [[26. oktobris]] — ekspluatācijā tika nodots jaunais dzeramā ūdens vads. ** [[Mežaparks|Mežaparkā]] tika uzcelts atpūtas nams — ''"Villa Vaza"''. ** [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] tika atklāta [[ebreji|ebreju]] arodskola. [[Attēls:Neimanis-Pilsetas makslas muzejs-skice.jpg|250px|thumbnail|Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice ([[Vilhelms Neimanis]], 1902).]] * [[1905]]. gadā: ** [[13. janvāris]] — [[Krievijas impērija]]s karaspēks Rīgā pie Dzelzs tilta šāva uz 40 000 lielu rīdzinieku demonstrāciju. Tika nogalināti 70, bet vēl 200 ievainoti. ** marts — notika Rīgas domes vēlēšanas. ** [[30. aprīlis]]—[[3. maijs]] — Rīgā notika vispārējs politiskais streiks. ** [[1. maijs]] — [[Andrejsala|Andrejsalā]] tika atklāta Rīgas elektrocentrāle. ** [[9. jūlijs]] — Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks. ** [[6. septembris|6.]]/[[7. septembris|7. septembra]] nakts — Rīgas kaujinieku grupa iebruka [[Centrālcietums|Centrālcietumā]] un atbrīvoja 2 savus biedrus. ** [[20. septembris]] — Rīgā notika kārtējais [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|uzbrukums Centrālcietumam]]. ** [[septembris]] — Rīgā tika atklāts jaunuzceltais pilsētas Mākslas muzejs. ** [[22. oktobris]]: *** no Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie. *** nodibināta [[Rīgas Fabrikantu biedrība]]. ** [[22. oktobris|22.]]—[[24. oktobris]] — melnsimtnieki [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] mēģināja izraisīt ebreju grautiņus. ** [[10. novembris|10.]]—[[14. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas tautskolotāju kongress]]. ** [[19. novembris|19.]]—[[20. novembris]] — Rīgā notika [[Latvijas pagastu pārstāvju kongress]]. ** [[25. novembris|25.]]—[[29. novembris]] — Rīgas strādnieki pievienojās vispārējam politiskajam streikam. ** [[20. decembris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka fabrikas ''"Provodņik"'' [[dragūns|dragūnu]] nodaļā, lai tos atbruņotu. Sadurmē bojā gāja 16 dragūni. ** [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā 5]] tika pabeigti pilsētas slimnīcas pārvaldes ēkas būvdarbi. ** atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Rīgas pilsētas mākslas muzejs]], tagadējas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. ** tika dibināta Rīgas elektrostacija. ** izveidota šķirošanas stacija [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]]. * [[1906]]. gadā: ** [[17. janvāris]] — grupa Rīgas kaujinieku iebruka policijas pārvaldē un atbrīvoja 6 arestētos biedrus. ** [[21. janvāris]] — soda ekspedīcija nodedzināja pret alkoholisma biedrības "Ziemeļblāzma" namu [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. ** [[23. janvāris|23.]]/[[24. janvāris|24. janvāra]] nakts — soda ekspedīcija nodedzināja atturības biedrības "Auseklis" tautas namu. ** [[18. maijs]] — Rīgā tika atklāts [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]], sarunvalodā bieži saukts par VEF tiltu. * [[1907]]. gadā: ** [[31. marts]] — Rīgas Centrālcietumā notika bēgšanas mēģinājums, kurā tika nogalināti 7 politieslodzītie. ** [[1. decembris]] — tika iesvētīts jaunuzceltais [[Svētās Trīsvienības Sergeja sieviešu klosteris]]. ** Rīgā sāka kursēt pirmie [[taksometrs|taksometri]]. ** [[Krievu Baltijas vagonu rūpnīca]] Rīgā sāka ražot pirmās [[automašīna]]s. [[Attēls:Peter I monument Riga.png|250px|thumbnail|Pētera I piemineklis Rīgā, atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] [[Attēls:V Vispārējie latviešu Dziesmu svētku ēka.jpg|250px|thumbnail|V Vispārējo latviešu dziesmu svētku ēka.]] * [[1908]]. gadā — atklāts [[Miera dārzs|Miera dārzu]]. * [[1909]]. gada [[31. decembris]] — [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā 13]] tika iesvētīts jaunais Rīgas Laviešu biedrības nams. * [[1910]]. gadā: ** [[10. februāris]] — tika atvērta Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tag. [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]]). ** [[20. marts]] — Rīgā notika [[aviācija]]s izstāde. ** [[19. jūnijs|19.]]—[[21. jūnijs]] — Rīgā notika [[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[4. jūlijs]] — Rīgā pie Aleksandra un Troņmantnieka (tag. Brīvības un Raiņa) bulvāra krustojuma atklāja pieminekli Krievijas ķeizaram Pēterim I. === 1911—1920 === * [[1912]]. gadā: ** [[14. oktobris]] — atklāts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]]. ** Rīgā tika atklāta pirmā [[radiotelegrāfs|radiotelegrāfa]] stacija. * [[1913]]. gadā: ** [[19. aprīlis]] — uzsākta [[Upīša pasāža]]s celtniecība. ** [[19. jūnijs]] — notika [[Rīgas Meža kapi|Rīgas meža kapu]] iesvētības ceremonija. ** [[13. oktobris]] — Esplanādē tika atklāts [[Barklaja de Tolli piemineklis]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]]. * [[1914]]. gadā — Rīgā dibināta [[sērkociņi|sērkociņu]] fabrika — "[[Komēta]]". * [[1915]]. gadā: ** jūlijs un augusts — Rīgas aizsardzībai [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika organizēti latviešu strēlnieku bataljoni. ** [[22. augusts]] — Rīga piedzīvoja pirmo bombardēšanu no gaisa. * [[1916]]. gada [[septembris]] — par godu [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljoniem izveidoja [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzeju]]. * [[1917]]. gadā: ** [[23. aprīlis]] — pēc [[Februāra revolūcija]]s par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gustavs Zemgals]]. ** [[3. septembris]] — Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Rīgu. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Pauls Hopfs]]. ** pār [[Daugava|Daugavu]] atklāts [[Lībekas tilts]]. [[Attēls:Rīgas Valsts tehnikums.JPG|250px|thumbnail|Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi).]] * [[1918]]. gadā: ** [[18. novembris]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. Nacionālajā) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] proklamēja [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā. ** [[decembris]] — dibināta Rīgas 3. vidusskola, tagadējā [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]]. ** [[3. decembris]] — par Rīgas pilsētas galvu atkārtoti kļuva Gustavs Zemgals. * [[1919]]. gadā: ** [[3. janvāris]]—[[22. maijs]] — Rīga bija [[Latvijas SPR]] galvaspilsēta. ** [[22. maijs]] — Rīgu ieņēma [[Niedras valdība]]i (ģenerālim [[Rīdigers fon der Golcs|Rīdigeram fon der Golcam]]) pakļautais karaspēks. ** [[4. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals. ** [[6. jūlijs]] — Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas armija]]. ** [[1. novembris]] — pulkvedis [[Krišjānis Berķis]] parakstīja pavēli par [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas operācijas sākšanu. ** [[11. novembris]] — [[Latvijas Bruņotie spēki]], izmantojot angļu un franču karakuģu artilērijas atbalstu, padzina ienaidnieka spēkus no Rīgas pievārtes. ** [[29. augusts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]. ** [[29. decembris]] — Rīgā dibināts [[Rīgas Valsts tehnikums]]. * [[1920]]. gadā: ** [[2. marts]] — Latvijas valdība izveidoja [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētu. ** [[14. marts]] — izveidota Rīgas policija. ** [[15. jūlijs]] — notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji. ** [[11. augusts]] — Rīgā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]]. ** [[19. novembris]] — atklāts [[Dailes teātris]]. === 1921—1930 === [[Attēls:Herdera instituta eka.png|250px|thumbnail|Herdera institūta ēka ap 1930. gadu.]] * [[1921]]. gadā: ** [[3. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Andersons]]. ** [[7. septembris]] — Rīgā izveidots [[Herdera institūts]]. ** [[19. septembris]]: *** dibināta 2. Rīgas valsts ģimnāzija (tagadējā [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]]). *** dibināta Rīgas Valsts Paraugpamatskola (tagadējā [[Rīgas 49. vidusskola]]). ** [[21. septembris]] — dibināts [[Rīgas Franču licejs]]. ** izveidota Sarkanā Krusta ortopēdiskā darbnīca jeb [[Rīgas protēžu un ortopēdiskā rūpnīca]] * [[1922]]. gadā: ** [[11. jūnijs|11.]]—[[25. jūnijs]] — Rīgā notika 2. starptautiskā [[rūpniecība]]s izstāde. ** [[24. oktobris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti [[Beberbeķi]]. ** [[28. decembris]] — Rīgas dome pieņēma lēmumu par [[Centrāltirgus|centrālā pilsētas pārtikas tirgus]] ierīkošanu un celtniecību. [[Attēls:Rūpnīcas Kvadrāts ēkas.JPG|thumb|250px|Bijušās "Kvadrāts" rūpnīcas ēkas Maskavas ielā]] * [[1923]]. gadā: ** [[6. septembris]] — Abavasmuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abavas iela (Rīga)|Abavas ielu]]. ** [[30. decembris]] — ar filmu "Zem diviem karogiem" tika atklāts [[kinoteātris "Splendid Palace"]]. ** [[Blieķu muižiņa]]s teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums [[Rūpnīca "Kvadrāts"|"Kvadrāts"]]. ** Pasta, telgrāfa un telefona pārvaldes darbnīcā sāka ražot pirmos [[telefons|telefonu aparātus]]. ** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusa satiksme]]. * [[1924]]. gadā: ** [[2. februāris]] — pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] ierosinājuma Izglītības ministrijas [[Pieminekļu valde]] pieņēma lēmumu par [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeja]] dibināšanu.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/421208-brivdabas_muzeja_notiks_vidzemes_setas_80_gadu_jubilejas_svinibas Brīvdabas muzejā notiks Vidzemes sētas 80 gadu jubilejas svinības]</ref> ** [[20. februāris]] — tika pieņemts likums par Rīgas adminstratīvajām robežām. ** [[24. februāris]] — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta [[Bolderāja]], Daugavrgrīva, [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]], [[Rītabuļļi|Buļļi]], [[Lielā Dammes muiža|Lielā]] un [[Mazā Dammes muiža]], [[Anniņmuiža]] un [[Šampēteris]]. ** [[7. augusts]] — Bērzumuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu ielu]]. ** Rīgā atklāta [[autobuss|autobusu]] satiksme. ** Rīgā [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] izgatavoja pirmos radiouztvērējus. * [[1925]]. gadā: ** [[1. novembris]] — darbību uzsāka Rīgas radiofons. ** [[31. oktobris]] — apstiprināts tagadējais [[Rīgas ģerbonis]]. * [[1926]]. gadā: ** [[12. marts]] — Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefona centrāle. ** [[18. jūnijs|18.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** Rīgā [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā 6]] sāka darboties [[Ebreju teātris]]. * [[1927]]. gada [[11. jūnijs]] — Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]. * [[1928]]. gadā: ** [[2. marts]] — [[Torņa iela|Torņa ielā 3]] tika atklāts Rīgas pilsētas [[Jānis Misiņš|Jāņa Misiņa]] bibliotēka. ** [[16. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādams Krieviņš]]. * [[1929]]. gada [[15. septembris]] — Rīgā atklāti [[Raiņa kapi]]. [[Attēls:Centraltirguspano.jpg|300px|thumbnail|Centrāltirgus panorāma]] * [[1930]]. gadā: ** [[2. novembris]] — ekspluatācijā tika nodots Centrāltirgus. ** [[10. novembris]] — Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas tajā laikā bija lielākais un modernākais tirgus [[Eiropa|Eiropā]]. === 1931—1940 === [[Attēls:Brivibas piemineklis 1930os gados.jpg|thumb|150px|right|Brīvības piemineklis 20. gadsimta 30. gados.]] * [[1931]]. gadā: ** [[5. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Celmiņš]]. ** [[20. jūnijs|20.]]—[[22. jūnijs]] — Rīgā notika [[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[1. novembris]] — Rīgā atklāja [[Centrāltirgus|Centrāltirgu]]. ** Rīgā atklāja [[skaņuplate|skaņuplašu]] rūpnīcu ''"[[Bellacord – Electro]]"''. * [[1932]]. g. — Rīgā tika sākta ceļojošo [[kāpa|kāpu]] nostiprināšana. * [[1933]]. gadā: ** [[28. februāris]] — dibinātā [[Torņakalna kultūras biedrība]]. ** [[17. jūnijs|17.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1935]]. gadā: ** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Garselis]]. ** [[18. novembris]] — Rīgā tika atklāts [[Brīvības piemineklis]]. * [[1936]]. gadā: ** [[7. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Roberts Liepiņš]]. ** [[27. septembris]] — tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo. ** [[19. decembris]] — ar filmu "Iemīlējušās meitenes" tika atvērts [[Kino "Daile"]]. ** atklāja [[Rīgas brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapus]]. * [[1937]]. gadā: ** [[27. aprīlis]] — [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa. ** [[3. maijs|3.]]—[[7. maijs]] Rīgā notika [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[1938]]. gadā: ** [[16. jūnijs|16.]]—[[19. jūnijs]] — Rīgā notika [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |title=dziesmusvetki.lndb.lv |access-date={{dat|2014|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130804001609/http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/ |archivedate={{dat|2013|08|04||bez}} }}</ref> . ** [[1. novembris]] — Kazaku ielai tika nomainīts nosaukums uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]. * [[1940]]. gadā: ** [[17. jūnijs]] — [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgu okupēja]] [[Sarkanā armija]]. ** [[5. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pupurs]]. ** [[12. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ādolfs Ermsons]]. ** [[29. novembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]]. === 1941—1950 === * [[1941]]. gadā: ** [[9. janvāris]] — [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] pieņēma dekrētu par pilsētas sadalīšanu 6 rajonos — [[Zemgales priekšpilsēta|Ļeņina]], [[Centra rajons|Kirova]], [[Latgales priekšpilsēta|Maskavas]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Proletāriešu]], [[Kurzemes rajons|Sarkanarmijas]] un [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Staļina rajonos]]. ** [[28. aprīlis]] — Albertas ielas nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu. ** [[14. jūnijs]] — no Rīgas uz [[Sibīrija|Sibīriju]] deportēja 3904 iedzīvotājus. ** [[22. jūnijs]] — Vācijas kara lidmašīnas bombardēja Rīgu. ** [[26. jūnijs]] — pēc [[čeka]]s pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos. ** [[29. jūnijs]] — [[Vecrīga]]s bombardēšanas laikā gāja bojā vairāki [[arhitektūra]]s pieminekļi: [[Svētā Pētera baznīca]], [[Rātsnams (Rīga)|Rātsnams]], [[Melngalvju nams]] un apkārtējās vēsturiskās ēkas. ** [[1. jūlijs]] — [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācijas karaspēks okupēja]] Rīgu. ** [[2. jūlijs|2.]] un [[3. jūlijs]] — ar vācu varas atbalstu tika izveidota V. Arāja šāvēju komanda ** [[4. jūlijs]] — nodedzināja Rīgas Lielo horālo sinagogu ** [[jūlijs]] — [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] tika nogalināti 2000 ebreju un politieslodzīto. ** [[1. septembris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Hugo Vitroks]]. ** [[30. novembris]] un [[8. decembris]] — notika [[Masu slepkavības Rumbulā]], kurās tika iznīcināta lielākā daļa [[Rīgas geto]] ieslodzīto [[ebreji|Latvijas ebreju]]. [[Attēls:Melngalvju nams 1941.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams pēc sagraušanas 1941. gadā.]] * [[1943]]. gadā: ** [[1. maijs]]: *** [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] tika pārdēvēts par Ādolfa Hitlera aleju, bet tā turpinājumā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — par Ādolfa Hitlera ielu. *** [[Aspazijas bulvāris]] tika pārdēvēts par fon der Golca bulvāri. *** [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] tika pārdēvēts par Alfrēda Rozenberga bulvāri. * [[1944]]. gadā: ** [[13. oktobris|13.]]—[[15. oktobris]] — Rīgu ieņēma padomju karaspēks. ** [[13. oktobris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Arnolds Deglavs]]. ** [[novembris]] — Rīgas pilsēta sāka ūdens apgādi no [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] sūkņu stacijas. * [[1945]]. gadā: ** [[15. marts]] — satiksmei atklāja [[Sapieris (profesija)|sapieru]] uzcelto koku pagaidu tiltu pār Daugavu. ** vasara — atjaunots Pontonu tilts. ** [[Ķengarags|Ķengaragā]] tika dibināta mūzikas instrumentu iznomāšanas un remonta darbnīca. [[Attēls:Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.JPG|200px|thumbnail|Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] * [[1946]]. gadā: ** [[7. februāris]] — nodibināta [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]. ** [[septembris]] — Darbu uzsāka Autoeletroaparatūras rūnīca. ** dibināta [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]]. ** [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielā 22]] dibināts Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts (tag. [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]). * [[1947]]. gadā: ** [[4. novembris]] — Rīgā tika atklāta [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksme. ** [[oktobris]] — no [[Kirova rajons|Kirova rajona]] atdalīja vienu no pilsētas centrālajām daļām, ko nosauca par [[Molotova rajons|Moltova rajonu]]. ** [[Mazā Nometņu iela|Mazajā Nometņu ielā 16]] sāka darboties zeķu fabrika "Aurora". ** dibināts Rīgas pilsētas 1. dzemdību nams (tag. [[Rīgas Dzemdību nams]]). * [[1948]]. gada [[19. jūlijs|19.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1949]]. gada [[25. marts]] — no Rīgas uz [[Omskas apgabals|Omskas]] un [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabaliem]] Sibīrijā deportēja 1454 rīdziniekus. * [[1950]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[19. jūlijs]] — tika atklāta satiksme elektrificētajā Rīga — [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] dzelzceļa posmā. ** [[1. septembris]] — Rīgā dibināts Rīgas Medicīnas institūts, tagadējās [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s priekštecis. === 1951—1960 === * [[1951]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Edgars Apinis]]. ** izveidots [[Čiekurkalna tirgus]]. * [[1952]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Vilhelms Lecis]]. ** Pēc pārbūves un paplašināšanas tiek atklāts Centrāltirgus [[Gaļa]]s paviljons. * [[1953]]. gada [[1. septembris]]: ** dibināta [[Rīgas Teikas vidusskola]]. ** darbību uzsāka Rīgas 13. darba politehniskā skola (tag. [[Rīgas 13. vidusskola]]), [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielā]] 25. ** [[Rīgas Piena kombināts|Rīgas Piena kombinātā]] sāka ražot [[saldējuma torte]]s. * [[1954]]. gadā: ** [[6. novembris]] — [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā 62]] sāka darboties [[Rīgas televīzijas studija]]. ** [[3. augusts]] — netālu no [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijas]] tika atklāts [[Zasulauka depo|Zasulauka lokomotīvju depo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2566 |title=Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g. |access-date={{dat|2019|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> * [[1955]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** sāka darboties Rīgas termoelektrocentrāle, kas centralizēti apsilda pilsētu. ** Ļeņina ielā atklāts [[Aptieku izziņu dienests]]. [[Attēls:Riga akmens tilts stone bridge.jpg|200px|thumbnail|Akmens tilts]] * [[1956]]. gadā: ** [[novembris]] — [[Sarkanarmijas rajons|Sarkanarmijas rajonu]] pievienoja [[Ļeņina rajons|Ļeņina rajonam]] un [[Molotova rajons|Molotova rajonu]] sadalīja starp [[Kirova rajons|Kirova]], [[Maskavas rajons|Maskavas]] un [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajoniem]]. ** [[Mežaparks|Mežaparkā]] atklāts [[Rīgas bērnu dzelzceļš]]. * [[1957]]. gadā: ** [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Akmens tilts]]. Tajā laikā to sauca par Oktobra tiltu. ** [[1. oktobris]] — iznāca avīzes ''[[Rīgas Balss]]'' pirmais numurs. ** [[5. novembris]] — no [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]em uz [[Vecāķi]]em sāka kursēt Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens. ** Rīgā atklāja [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]. * [[1958]]. gadā: ** [[3. novembris]] — ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Ēriks Baumanis]]. ** Rīgā sāka būvēt pirmo mikrorajonu — [[Āgenskalna priedes]]. ** atklāts [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]. ** pabeigta pirmā augstceltne Rīgā — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s galvenā ēka. [[Attēls:Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|200px|thumbnail|Zinātņu akadēmijas augstceltne]] * [[1959]]. gadā: ** [[novembris]] — [[Staļina rajons]] tika pievienots [[Proletāriešu rajons|Proletāriešu rajonam]]. ** [[11. novembris]] — no Rīgas pilsētas atdalīja patstāvīgu [[Jūrmala]]s pilsētu. ** [[31. decembris]] — Rīgā atvērta [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]. ** [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]] atklāja memoriālu [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]] kritušo revolucionāru piemiņai. * [[1960]]. gadā: ** [[18. jūlijs|18.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[20. jūlijs]] — atklāja jaunu [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas]] ēku. ** Daugavas krastmalā atklāja pieminekli 1905. gada 13. janvārī kritušo cīnītāju piemiņai. === 1961—1970 === * [[1961]]. gadā: ** ierīkots dzelzceļa pieturas punkts [[Gaisma (stacija)|Gaisma]]. * [[1962]]. gadā: ** [[oktobros]] — [[Proletāriešu rajons]] tika sadalīts 2 daļās, bet agrākā [[Staļina rajons|Staļina rajona]] teritorijā izveidots [[Oktobra rajons (Rīga)]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Pakalns]]. ** tika pabeigta [[Dašava]]s—Rīga gāzes vada izbūve. * [[1963]]. gadā: ** [[1. septembris]] — Dibināta [[Rīgas 25. vidusskola]]. ** izveidota [[Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca]]. ** Rīgas Vagonu rūpnīcā tika uzbūvēts pirmais [[dīzeļvilciens]]. * [[1964]]. gadā: ** atklāja jaunu autoostu. ** atklāja lielveikalu "Sakta". * [[1965]]. gadā: ** [[10. jūlijs|10.]]—[[28. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[11. septembris]]: *** Esplanādē tika atklāts [[Raiņa piemineklis]].<ref>{{LAT e|4|887}}</ref> *** Komunāru parkā (pašreizējā [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]) notika pirmās [[Dzejas dienas]], tādējādi atzīmējot latviešu [[dzejnieks|dzejnieka]] [[Rainis|Raiņa]] 100. dzimšanas dienu.<ref>{{LAT e|2|315.—316}}</ref> ** [[12. oktobris]] — atklāta [[Rīgas nacionālā sporta manēža|Rīgas Sporta manēža]].<ref>{{Sporta Avīze|first= Andris|last= Staģis|date= {{dat|2010|10|5||bez}}|title= Šī nedēļa vēsturē|volume= 40|issue= 765|pages= 37}}</ref> ** atklāta [[Rīgas Jūras pasažieru stacija]]. * [[1967]]. gadā: ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Egons Slēde]]. ** sākas viesnīcas "Latvija" celtniecība. * [[1968]]. gadā: [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] atklāja [[Biķernieku trase|Biķernieku trasi]]. * [[1969]]. gadā: ** [[maijs]] — [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] no agrākā [[Ļeņina rajons|Ļeņina rajona]] tika atdalīts [[Ļeņingradas rajons]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gunārs Ziemelis]]. ** sāka būvēt viesnīcu "Daugava". [[Attēls:Rīgas Sporta pils.jpg|200px|thumbnail|Rīgas Sporta pils]] * [[1970]]. gadā: ** [[15. aprīlis]] — Rīgā atklāta [[Rīgas Sporta pils]]. ** [[11. jūlijs|11.]]—[[20. jūlijs]] — Rīgā notika [[XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[4. decembris]] — atklāja [[Slāvu iela]]s viaduktu. === 1971—1980 === * [[1972]]. gadā: atklāja satiksmi pa Latvijā pirmo sešu joslu maģistrāli Rīga — Jūrmala. * [[1973]]. gada [[15. jūlijs|15.]]—[[22. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. * [[1974]]. gadā: ** [[janvāris]] — atklāja sadzīves pakalpojumu namu "Rīgas Modes". ** [[11. novembris]] — ekspluatācijā nodota [[lidosta "Rīga"]]. ** Kronvarda parka stūrī pie [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] tika uzbūvēta [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālās komitejas ēka. ** Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienoti [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]], [[Suži (Rīga)|Suži]], [[Pļavnieki]] * [[1975]]. gadā: ** [[17. jūlijs|17.]]—[[19. jūlijs]] — Rīgā notika [[7. Deju svētki]]. ** [[5. novembris]] — ar pilnu jaunu sāka strādāt [[Rīgas HES]]. ** tika atklāts piemineklis 1905. gada revolucionāru pulcēšanās vietā [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]]. [[Attēls:Salu tilts Riga, 08-2011.jpg|200px|thumbnail|Salu tilts (2011).]] * [[1976]]. gadā: ** [[16. februāris]] — Rīgā, netālu no Juglas dzelzceļu stacijas notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāda aptuveni 50 cilvēki. ** [[10. decembris]] — Rīgā atklāts [[Salu tilts]], tajā laikā to dēvēja par Maskavas tiltu.<ref>{{enc riga|767}}</ref> ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Mečislavs Dubra]]. ** tika atklāts [[Eduarda Smiļģa Teātra muzejs]]. * [[1977]]. gadā: ** [[17. jūlijs|17.]]—[[24. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]. ** [[3. novembris]] — maršrutā [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]—[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] un atpakaļ sāka kursēt [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17. trolejbusu maršruts]]. ** darbību uzsāka [[Preses nams|Preses nama]] tipogrāfija. ** izveidots [[Beberbeķu dabas parks]]. * [[1978]]. gadā: atklāta [[Preses nams|Preses nama]] augstceltne. * [[1979]]. gadā: ** viesus sāka uzņemt [[Viesnīca "Latvija"]]. ** [[Gaiļezers|Gaiļezera]] apkārtnē darbību uzsāka [[Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca]]. * [[1980]]. gada [[5. jūlijs|5.]]—[[3. jūlijs]] — Rīgā notika [[XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. === 1981—1990 === [[Attēls:Riga Vansu tilts 02.2008.jpg|200px|thumbnail|Vanšu tilts]] * [[1981]]. gada [[21. jūlijs]] — Rīgā atklāts [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], tajā laikā to sauca par Gorkija tiltu. * [[1982]]. gadā: ** pabeigta [[Kongresu nams|Kongresu nama]] ēkas celtniecība. ** Strēlnieku dārzā atklāja pieminekli rakstniekam [[Andrejs Upītis|Andrejam Upītim]]. * [[1983]]. gadā: ** [[18. oktobris]] — ar [[Latvijas PSR Ministru Padome]]s lēmumu [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālā kolhozu tirgus]] paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli. ** pilnībā tika pabeigta [[Sv. Pētera baznīca]]s atjaunošana. * [[1984]]. gadā: ** [[28. jūnijs]]—[[1. jūlijs]] — Rīgā notika [[5. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]. ** [[12. oktobris]] — Rīgā atklāts [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4. tramvaju maršruts]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Alfrēds Rubiks]]. * [[1985]]. gadā: ** [[15. jūlijs|15.]]—[[23. jūlijs]] — Rīgā notika [[XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]. ** [[24. septembris]] — tikai pieņemts lēmums par [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metro]] izbūvi. ** [[13. oktobris]] — Pārdaugavā atklāja [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]]. ** pēc [[Latvijas Antīko automobiļu klubs|Latvijas Antīko automobiļu kluba]] iniciatīvas tika izveidots [[Rīgas Motormuzejs]]. [[Attēls:Latvijas Televīzijas ēka 06.2005.jpg|200px|thumbnail|Latvijas Televīzijas augstceltne]] * [[1986]]. gada [[12. decembris]] — Rīgā atvērta [[Latvijas Televīzijas augstceltne]]. * [[1987]]. gada [[14. jūnijs]] — [[Helsinki-86]] rīkoja akciju, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nelegāli pulcējās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. * [[1988]]. gadā: ** [[7. oktobris]] — atbalstot [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronti]], [[Mežaparks|Mežaparkā]] notika manifestācija, kurā pulcējās 120 000 dalīdnieki. ** [[11. novembris]] — [[Rīgas Pils]] Svētā Gara tornī tika pacelts [[Latvijas karogs|Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs]]. ** [[2. decembris]] — izveidota [[Rīgas OMON]]. ** atklāts [[Rīgas Kino muzejs]]. * [[1989]]. gadā: ** [[14. janvāris]] — atjaunota [[Rīgas Latviešu biedrība]]. ** [[18. jūnijs]]—[[23. jūnijs]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu ārstu kongress, piedalījās 4500 dalībnieku ** [[10. jūlijs]]—[[17. jūlijs]] — Rīgā notika starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". ** [[1. septembris]] — Rīgā mācības uzsāka pirmā ebreju skola [[Padomju Savienība|PSRS]]. ** [[1. decembris]] — notika pirmais starptautiskais avioreiss Rīgas lidostā. * [[1990]]. gadā: ** [[26. februāris]]—[[4. marts]] — notika pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls "Rīgas Doms". ** [[27. februāris]] — Rīgā pie [[Saeimas nams|LPSR Augstākās Padomes ēkas]] svinīgā ceremonijā akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. ** [[4. maijs]] — [[Latvijas PSR|LPSR]] Augstākā Padome pieņēma deklarāciju ''[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]''. No 201 Augstākajā Padomē ievēlētā deputāta vairāk kā 2/3 (138) nobalsoja "par", deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā atsacījās piedalīties. ** [[25. jūnijs]] — sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets. ** [[27. jūnijs]] — Sarkandaugavā atklāja Latvijas kultūras muzeju "Dauderi". ** [[30. jūnijs]]—[[8. jūlijs]] — Rīgā notika [[XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki]]. ** [[8. oktobris|8.]]—[[13. oktobris]] — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu juristu kongress. ** [[16. novembris]] — Vairākām Rīgas ielām tika atjaunots iepriekšējais ielas nosaukums, kāds tas bija pirms Padomju okupācijas. ** [[19. decembris|19.]]—[[22. decembris]] — Rīgā notika franču—latviešu videomākslas festivāls. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andrejs Inkulis]]. ** par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Teikmanis]]. === 1991—2000 === [[Attēls:Rigas Gerbonis.png|250px|thumbnail|Rīgas ģerbonis (no 1990).]] [[Attēls:Flag of Riga.svg|250px|thumbnail|Rīgas karogs (no 1990).]] [[Attēls:Riga barricade 1991.jpg|thumb|250px|Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā]] * [[1991]]. gadā: ** [[13. janvāris]] — Rīgā [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] notika Tautas frontes rīkota Vislatvijas protesta manifestācija, kurā piedalījās 500 000 dalībnieku, ** [[13. janvāris|13.]]—[[21. janvāris]] — [[Barikāžu laiks]] Rīgā. ** [[28. marts]] — Rīgā dibināta [[Latvijas Kultūras akadēmija]]. ** [[19. augusts|19.]]—[[20. augusts]] — Rīgā notika Vispasaules latviešu zinātnieku kongress. ** Rīgā notika pirmais organizētais [[Nordea Rīgas maratons|Rīgas maratons]]. * [[1992]]. gadā: ** [[8. jūlijs|8.]]—[[11. jūlijs]] — Rīgā notika [[gaisa balons|gaisa balonu]] festivāls. ** [[11. novembris]] — atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa. ** dibināts [[Jaunais Rīgas teātris]]. * [[1993]]. gadā: ** [[27. jūnijs]]—[[4. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki]]. ** [[1. jūlijs]] — Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts [[Latvijas okupācijas muzejs]]. * [[1994]]. gadā: ** [[7. jūnijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Māris Purgailis]]. ** [[12. jūlijs]] — dibināta [[Rīgas Doma kora skola]]. ** [[27. jūlijs]]—[[4. augusts]] — Rīgā notika pirmais starptautiskais kinofestivāls "[[Baltijas pērle]]". ** [[19. septembris]]—[[26. septembris]] — Rīgā notika [[Arsenāls (kinofestivāls)|starptautiskais konofestivāls "Arsenāls"]]. * [[1995]]. gadā: ** [[1. janvāris]] — pēc statistikas datiem Rīgā bija 839 730 iedzīvotāju. ** [[12. jūnijs]] — Rīgas pilī atjauno [[Latvijas prezidenti|Latvijas Valsts prezidenta]] rezidenci. ** [[12. jūlijs|12.]]—[[15. jūlijs]] — Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētki. ** [[maijs]] — Jāņa Rainberga bulvāris tika pārdēvēts par [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]]. * [[1996]]. gadā: ** [[7. februāris]] — Rīgā sāka darboties [[Eiropas Savienība]]s pārstāvniecība. ** [[14. marts]] — pirmo reizi Rīgas vēsturē tiek izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums — a/s "Rīgas Siltums". ** [[19. augusts|19.]]—[[21. augusts]] — Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Pirmā pasaules latviešu biedrību konference. [[Attēls:Melngalvju nams2.jpg|250px|thumb|Rīgas Melngalvju nams.]] * [[1997]]. gadā: ** [[februāris]] — [[Tirdzniecības centrs "Dole"|T/C "Dole"]] tika atklāts pirmais [[Rimi]] veikals [[Latvija|Latvijā]]. ** [[9. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]. ** [[5. jūnijs|5.]]/[[6. jūnijs]] — [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja uzspridzināt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā .|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> ** [[18. novembris]] — Rīgas pils Triju Zvaigžņu tornī tika paceltas trīs zelta zvaigznes. ** [[4. decembris]] — Centrāltirgus teritorija, veidojot ar [[Rīgas vēsturiskais centrs|vecpilsētu]] vienu veselumu, tika iekļauta [[UNESCO]] "Pasaules mantojuma" sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1/|title=Rīgas vēsturiskais centrs|publisher=Unesco.lv|accessdate={{dat|2014|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150926022001/http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/rigas-vesturiskais-centrs-4/rigas-vesturiskais-centrs-1}}</ref> * [[1998]]. gada [[29. jūnijs]]—[[5. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki]]. * [[1999]]. gada [[28. decembris]] — tika atklāts atjaunotais [[Melngalvju nams]]. * 2000. gadā: ** [[15. marts]] — [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā 12]] atklāts mūzikas klubs ''[[Četri balti krekli (mūzikas klubs)|Četri balti krekli]]''. ** [[10. maijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Andris Ārgalis]]. ** [[17. augusts]] — notika [[Universālveikala «Centrs» spridzināšana]]. == 21. gadsimts == === 2001—2010 === * [[2001. gads|2001. gadā]]: ** [[27. marts]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Gundars Bojārs]]. ** [[14. jūnijs]] — pie [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijas]] tika atklāts [[Pauls Jaunzems|Paula Jaunzema]] veidotais [[Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā|piemineklis komunistiskā terora upuriem]]. ** [[17. augusts|17.]]—[[19. augusts]] — notika Rīgas 800 gadu jubilejas svinības. ** [[31. oktobris]] — dibināts [[Rīgas Porcelāna muzejs]]. ** [[12. novembris]] — [[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda|Bolderājas—Priedaines kāpu grēdā]] vietā, kur krustojas 57. paralēle ar 24. meridiānu (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts stabs. Tas iekļaujas a/s "Aldaris" rīkotajā Rīgas 57° paralēles akcijā.<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 Iezīmēts 24. meridiāna un 57. paralēles krustpunkts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226070134/http://www.lza.lv/ZV/zv011900.htm#4 |date={{dat|2008|02|26||bez}} }} Zinātnes Vēstnesis, 2001-11-19, 19 (227), ISSN 1407-6748</ref> ** [[30. novembris]] — atklāts [[Biķernieku memoriāls]]. * [[2002]]. gada [[12. decembris]] — atklāts [[Iepirkšanās centrs "Olimpia"]]<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/145603-jaunaja_maxi_rimi_iegulditi_33_miljoni_eiro Jaunajā "Maxi Rimi" ieguldīti 3,3 miljoni eiro], financenet.lv, {{dat|2002|12|12|SK}}</ref> * [[2003. gads|2003. gadā]]: ** [[14. februāris]] — tika uzsākta [[Saules akmens|Saules akmeņa]] (''[[Swedbank]]'' Centrālā ēka) celtniecība. ** [[24. maijs]] — Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. ** [[27. jūnijs]]—[[6. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]]. ** [[31. oktobris]] — Rīgā atklāts [[Kino Citadele]]. * [[4. novembris]] — tika atklāta Rīgas Rātsnama atjaunotā ēka. [[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|200px|thumbnail|Saules akmens (2012).]] * [[2004]]. gada [[17. novembris]] — Pārdaugavā atklāts [[Saules akmens]]. * [[2005. gads|2005. gadā]]: ** [[2. februāris]] — Rīgas pasažieru stacijā [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] tuvumā sadūrās elektrovilciens [[Lielvārde]]—Rīga ar pasažieru vilcienu [[Maskava]]—Rīga, bojā gāja 4 cilvēki (3 pasažieri un elektrovilciena mašīnista palīgs) un 25 cilvēki tika ievainoti. ** [[9. februāris]] — tika ielikts kompleksa ''[[Panorama Plaza]]'' pamatakmens.<ref>[http://db.lv/r/329-buve-ipasums/341-nekustamais-ipasums/121395-sak-buvet-panorama-plaza Sāk būvēt Panorama Plaza]{{Novecojusi saite}}, db.lv (Ingrīda Drazdovska) {{dat|2005|2|10|SK}}</ref> ** [[jūnijs]] — [[Grostonas iela|Grostonas ielā 6]] tika atklāts [[Olimpiskais sporta centrs]]. * [[2006. gads|2006. gadā]]: ** [[18. februāris]] — ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] ''"Dziesmu svētkiem"'' tika atklāta "[[Arēna Rīga]]". ** [[5. maijs|5.]]—[[24. maijs]] — Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. ** [[28. novembris|28.]]—[[29. novembris]] — Rīgā notika [[2006. gada NATO samits|19. NATO samits]]. ** [[12. decembris]] — atklāts [[Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs]]. * [[2007. gads|2007. gadā]]: ** [[21. janvāris]] — pie Saeimas nama atklāja 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi. ** [[1. februāris]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Jānis Birks]]. * [[2008. gads|2008. gadā]]: ** [[5. jūlijs|5.]]—[[12. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki]]. ** [[14. novembris|14.]]—[[18. novembris]] — pirmo reizi notika ikgadējs gaismas festivāls — [[Staro Rīga]]. ** [[18. novembris]] — Rīgā atklāts [[Dienvidu tilts]]. ** [[12. decembris]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā 214b]] atklāts koncetru klubs ''[[Godvil]]''. * [[2009. gads|2009. gadā]]: ** [[13. janvāris]] — Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]. ** [[1. jūlijs]] — par Rīgas pilsētas galvu kļuva [[Nils Ušakovs]]. === 2011—2020 === [[Attēls:Riga Maxima supermarket collapse.jpg|250px|thumbnail|Zolitūdes traģēdijas vieta 2013. gada 23. novembrī]] * [[2011]]. gada [[28. septembris]] — [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielā 21]] atklāta koncertzāle ''[[Palladium Rīga]]''. * [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]]: ** [[20. jūnijs|20.]]—[[21. jūnijs]] — ugunsgrēks izpostīja [[Rīgas pils ugunsgrēks|Rīgas pili]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Rīgas pils ugunsgrēks: Kā naktī uz 21. jūniju cīnījās ar liesmām. Teksta tiešraides arhīvs | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013. gada 20. jūnijā | accessdate = 2013. gada 21. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pils-ugunsgreks-ka-nakti-uz-21juniju-cinijas-ar-liesmam-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=43424133 }}</ref> ** [[30. jūnijs]]—[[7. jūlijs]] — Rīgā notika [[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki]].<ref>[http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ Dziesmu un Deju svētki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080507074959/http://www.kultura.lv/lv/icons/11/ |date={{dat|2008|05|07||bez}} }} Latvijas Kultūras portāls</ref> ** [[1. augusts]] — atklāta renovētā [[Spīķeru kvartāls|Spīķeru kvartāla]] teritorija, kā arī promenāde un veloceliņš gar Daugavas krastu, starp Dzelzceļa un Salu tiltu.<ref>[http://www.riga2014.org/lat/gallery/foto/436-jauna-daugavas-promenade Jaunā Daugavas promenāde]{{Novecojusi saite}} Rīga2014</ref> ** [[21. novembris]] — [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sabrūkot jumtam]] "[[Maxima]]" veikala ēkai [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/noticis-tresais-nogruvums-zolitudes-tragedija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-54/623632|title=Noticis trešais nogruvums; Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 54|date={{dat|2013|11|23||bez}}|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|11|25||bez}}}}</ref> * [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]: ** [[1. janvāris]]—[[31. decembris]] — [[Rīga 2014|Rīga]] un Zviedrijas pilsēta [[Ūmeo]] bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s. ** [[17. aprīlis]] — Rīgā, [[Talejas iela|Talejas ielā]] 1, ekspluatācijā tika nodota jaunais [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ēku komplekss.<ref>[http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija Jaunais VID ēku komplekss pieņemts ekspluatācijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140421231313/http://financenet.tvnet.lv/zinas/506439-jaunais_vid_eku_komplekss_pienemts_ekspluatacija |date={{dat|2014|04|21||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2014|4|17|SK}}</ref> ** [[1. maijs]] — pirmoreiz pēc [[neatkarība]]s atjaunošanas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem Rīgas 2014. gada kultūras galvaspilsētas ietveros atvērta [[Valsts drošības komiteja|VDK]] ēka t. s. "[[Stūra māja]]". ** [[26. jūnijs]] — oficiāli atklāja jauno VID ēku Talejas ielā 1. ** [[9. jūlijs|9.]]—[[19. jūlijs|19.]] — notika [[8. Pasaules koru olimpiāde]]. [[Attēls:LU DAC ēka.JPG|thumb|250px|LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēka (2015).]] * [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]]: ** [[21. maijs|21.]]—[[22. maijs]] — [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras ES Padomē]] ietvaros Rīgā notika [[Austrumu partnerība]]s samits. ** [[7. septembris]], Jelgavas ielā 1 [[Torņakalns|Torņakalnā]] atklāts [[Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs]]. * [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]]: ** [[4. maijs]], pēc pārbūves atklāts [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]], pirmajā dienā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. * [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]]: ** [[3. jūnijs]], notika [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]], kurās visvairāk balsu ieguva politiskās apvienības [[Saskaņas Centrs]] un partijas [[Gods kalpot Rīgai]] kopējais saraksts. * [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]]: ** {{dat||5|15|N}} — noslēgta [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadiona]] rekonstrukcijas pirmā kārta, palielinot tā ietilpību līdz 10 461 sēdvietām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/16052018-oficiali_pabeigta_daugavas_stadiona_rekon|title=Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}</ref> ** {{dat||6|7|N}} — pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas ekspluatācijā tika nodota [[Mežaparka Lielā estrāde]], palielinot skatītāju vietu skaitu līdz 77 000.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta|access-date=2018-06-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612132741/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-atjaunosanas-pirma-karta.a281180/|archivedate=2018-06-12}}</ref> ** {{dat||7|1|N}}, tika atklāti [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki]], kas noslēdzās 8. jūlijā. * [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]]: ** {{dat||1|15|N}} — pēc rekonstrukcijas atklāts [[Rīgas Centrāltirgus]] Gastronomijas paviljons.<ref>{{ziņu atsauce |title=Centrāltirgus atjaunotajā Gastronomijas paviljonā mazāk vietas tirgotājiem, bet jauna ēdamzona |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/centraltirgus-atjaunotaja-gastronomijas-paviljona-mazak-vietas-tirgotajiem-bet-jauna-edamzona.a306065/ |accessdate={{dat|2019|1|15||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|15||bez}}}}</ref> ** {{dat||1|16|N}} — [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielās estrādes]] pamatos svinīgi tika iemūrēta [[kapsula]] ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Gaigala |first1=Līga |title=Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē vēstījumu nākotnei |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mezaparka-lielas-estrades-pamatos-iebetone-vestijumu-nakotnei.a306281/ |accessdate={{dat|2019|1|16||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|16||bez}}}}</ref> ** {{dat||1|28|N}} — atklāja jauno [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Latvijas Universitātes Zinātņu māju]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Uz jauno Zinātņu māju pārcēlās LU mediķi, fizmati un citu jomu pētnieki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-jauno-zinatnu-maju-parcelsies-lu-toposie-mediki-fizmati-un-citu-jomu-petnieki.a307476/ |accessdate={{dat|2019|1|29||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|28||bez}}}}</ref> ** {{dat||4|4|N}} — Rīgā atklāja [[Tirdzniecības centrs "Akropole"|tirdzniecības centru "Akropole"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/zinams-iepirksanas-un-izklaides-centra-akropole-atklasanas-datums/|title=Zināms iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” atklāšanas datums|website=skaties.lv|access-date=2019-03-24}}</ref> ** {{dat||4|5|N}} — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs [[Juris Pūce]] no amata atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju [[Nils Ušakovs|Nilu Ušakovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-atstadina-usakovu-no-rigas-mera-amata.a314895/|title=Ministrs atstādina Ušakovu no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-05|language=lv}}</ref> ** [[19. augusts]] — Par Rīgas domes priekšsēdētāju apstiprināja [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]]. * [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]]: ** {{dat||1|4|n}} — [[Rīgas dome]] eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielu]] autotransportam, posmā no [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] līdz [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielai]], paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.<ref>{{ziņu atsauce |title=Foto: Tērbatas iela slēgta autotransportam; gājējiem liela interese par eksperimentu |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-terbatas-iela-slegta-autotransportam-gajejiem-liela-interese-par-eksperimentu.d?id=51767907 |accessdate={{dat|2020|1|11||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2020|1|4||bez}}}}</ref> ** {{dat||3|2|n}} — apstiprināts pirmais [[COVID-19 pandēmija Latvijā|SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/|title=Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-02|language=lv}}</ref> ** {{dat||3|12|n}} — saistībā ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta [[ārkārtējā situācija]], slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-del-latvija-izsludina-arkartas-situaciju-slegs-skolas-un-aizliegs-lielos-pasakumus.a351504/|title=«Covid-19» dēļ Latvijā izsludina ārkārtas situāciju; slēgs skolas un aizliegs lielos pasākumus|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-12|language=lv}}</ref> ** {{dat||4|7|n}} — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-vel-par-menesi--lidz-12-maijam.a355011/|title=Latvijā pagarina ārkārtējo situāciju vēl par mēnesi – līdz 12. maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> ** {{dat||5|7|n}} — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam; bet pulcēties ļaus līdz 25 cilvēkiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arkartejo-situaciju-pagarina-lidz-9-junijam-bet-pulceties-laus-lidz-25-cilvekiem.a358835/ |website=lsm.lv}}</ref> ** {{dat||6|9|n}}, valstī beidzās ārkārtējā situācija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijā beidzas Covid-19 ārkārtējā situācija; daudzi ierobežojumi palika spēkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-beidzas-covid-19-arkarteja-situacija-daudzi-ierobezojumi-paliek-speka.a363101/ |website=[[Lsm.lv]]}}</ref> ** [[29. augusts]] — notika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020|title=Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020|website=www.cvk.lv|access-date=2020-02-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-izsludina-rigas-domes-velesanas-29-augusta.a366304/|title=CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-07-07|language=lv}}</ref> ** {{dat||10|2|N}} — darbu sāka jaunais [[Rīgas dome]]s sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Mārtiņš Staķis]]. ** {{dat||11|17|N}} — uzsākta ''[[Rail Baltica]]'' Rīgas centrālā mezgla būvniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/novembri-saks-rail-baltica-rigas-centrala-mezgla-buvniecibu.a378475/|title=Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|language=lv}}</ref> === 2021—2030 === [[Attēls:2021 IIHF World Championship 2021 stamp of Latvia.jpg|thumb|250px|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokejā]] pastmarka.]] * [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]]: ** [[21. maijs]] — [[6. jūnijs]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. Par čempioniem kļuva [[Kanādas hokeja izlase]]. ** [[30. jūnijs]] — sāka ''[[Rail Baltica]]'' dzelzceļa stacijas būvniecību pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Rīgas vēsture|*]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] lbtq2s7wpz7b8kdqn1xc9hgwhld9oi2 Gulbenes novada ciemu uzskaitījums 0 246848 3669927 3669562 2022-08-13T18:11:59Z Melilac 38935 /* Stāmerienas pagasts */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|100px|thumbnail|right|Gulbenes novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Gulbenes novads sastāv no [[Beļavas pagasts|Beļavas]], [[Daukstu pagasts|Daukstu]], [[Druvienas pagasts|Druvienas]], [[Galgauskas pagasts|Galgauskas]], [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes]], [[Lejasciema pagasts|Lejasciema]], [[Litenes pagasts|Litenes]], [[Lizuma pagasts|Lizuma]], [[Līgo pagasts|Līgo]], [[Rankas pagasts|Rankas]], [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas]], [[Stradu pagasts|Stradu]], [[Tirzas pagasts|Tirzas]] pagastiem un [[Gulbene]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 199 ciemi. * '''Beļavas pagastā''' atrodas 16 ciemi. * '''Daukstu pagastā''' atrodas 10 ciemi. * '''Druvienas pagastā''' atrodas 18 ciemi. * '''Galgauskas pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Jaungulbenes pagastā''' atrodas 10 ciemi. * '''Lejasciema pagastā''' atrodas 37 ciemi. * '''Litenes pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Lizuma pagastā''' atrodas 20 ciemi. * '''Līgo pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Rankas pagastā''' atrodas 25 ciemi. * '''Stāmerienas pagastā''' atrodas 11 ciemi. * '''Stradu pagastā''' atrodas 15 ciemi. * '''Tirzas pagastā''' atrodas 17 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Beļavas pagasts== Beļavas pagasta centrs atrodas '''[[Beļava|Beļavā]]'''. Beļavas pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 5 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]], 3 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Auguliena]]||mazciems|| || |- | '''[[Beļava]]'''||vidējciems||178 (2021)||pagasta centrs |- | [[Butāni (Beļavas pagasts)|Butāni]]||mazciems|| || |- | [[Gāršnieki]]||skrajciems|| || |- | [[Gulbītis (Beļavas pagasts)|Gulbītis]]||mazciems|| || |- | [[Letes]]||vidējciems||79 (2021)|| |- | [[Mili]]||mazciems|| || |- | [[Naglene]]||skrajciems|| || |- | [[Ozolkalns (Beļavas pagasts)|Ozolkalns]]||vidējciems||226 (2021)|| |- | [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalns]]||vidējciems||132 (2021)|| |- | [[Silamala (Beļavas pagasts)|Silamala]]||mazciems|| || |- | [[Sīļi (Beļavas pagasts)|Sīļi]]||mazciems|| || |- | [[Spārīte (Beļavas pagasts)|Spārīte]]||vasarnīcu ciems||9 (2021)|| |- | [[Spriņģi (Beļavas pagasts)|Spriņģi]]||skrajciems|| || |- | [[Svelberģis]]||vidējciems||55 (2021)|| |- | [[Vanagi (Beļavas pagasts)|Vanagi]]||mazciems|| || |} ==Daukstu pagasts== Daukstu pagasta centrs atrodas '''[[Stari|Staros]]'''. Daukstu pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Briči]]||skrajciems|| || |- | [[Daukstes (Daukstu pagasts)|Daukstes]]||vidējciems||86 (2021)|| |- | [[Elstes (Daukstu pagasts)|Elstes]]||skrajciems|| || |- | [[Krapa]]||vidējciems||86 (2021)|| |- | [[Lapši]]||skrajciems|| || |- | [[Lejasandži]]||mazciems|| || |- | [[Līves (Daukstu pagasts)|Līves]]||mazciems|| || |- | '''[[Stari]]'''||vidējciems|| 293 (2021)||pagasta centrs |- | [[Šļaukas]]||mazciems|| || |- | [[Vienvārstes]]||mazciems|| || |} ==Druvienas pagasts== Druvienas pagasta centrs atrodas '''[[Druviena|Druvienā]]'''. Daukstu pagastā atrodas 18 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Dravnieki (Druvienas pagasts)|Dravnieki]]||skrajciems|| || |- | '''[[Druviena]]'''||vidējciems||210 (2021)||pagasta centrs |- | [[Kanciņi]]||mazciems|| || |- | [[Ķempi]]||mazciems|| || |- | [[Lielvasaraudzi]]||skrajciems|| || |- | [[Mazvasaraudzi]]||skrajciems|| || |- | [[Mežkleivas]]||skrajciems||~15 (2004)|| |- | [[Mežlaskumi]]||skrajciems|| || |- | [[Murāni (Druvienas pagasts)|Murāni]]||mazciems|| || |- | [[Pērlis]]||mazciems|| || |- | [[Prēdeļi (Druvienas pagasts)|Prēdeļi]]||mazciems||~7 (2008)|| daļēji izzudis |- | [[Saltupe]]||mazciems|| || |- | [[Silmači]]||skrajciems||~22 (2008)|| |- | [[Svilāre]]||mazciems|| || |- | [[Tirzieši (Druvienas pagasts)|Tirzieši]]||mazciems|| || |- | [[Tīrumkleivas]]||mazciems||~15 (2008)|| |- | [[Trušļi]]||skrajciems|| || |- | [[Ziemeļi (Druvienas pagasts)|Ziemeļi]]||skrajciems||~16 (2008)|| |} ==Galgauskas pagasts== Galgauskas pagasta centrs atrodas '''[[Galgauska|Galgauskā]]'''. Galgauskas pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | '''[[Galgauska]]'''||vidējciems||184 (2021)||pagasta centrs |- | [[Galgauskas muiža]]||mazciems|| || |- | [[Lielkaļi]]||mazciems|| || |- | [[Musteri]]||skrajciems|| || |- | [[Plēķi]]||mazciems|| || |- | [[Rimstavas (Galgauskas pagasts)|Rimstavas]]||vidējciems||78 (2021)|| |- | [[Sīļi (Galgauskas pagasts)|Sīļi]]||mazciems|| || |- | [[Zemītes]]||mazciems|| || |} ==Jaungulbenes pagasts== Jaungulbenes pagasta centrs atrodas '''[[Gulbītis|Gulbītī]]'''. Jaungulbenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 9 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aduliena]]||vidējciems||128 (1997)|| |- | [[Agrumi]]||mazciems|| || |- | [[Grīvas]]||mazciems|| || |- | '''[[Gulbītis]]'''||mazciems||91 (2021)||pagasta centrs |- | [[Jaungulbene]]||lielciems||440 (2021)|| |- | [[Kaipi (Jaungulbenes pagasts)|Kaipi]]||mazciems|| || |- | [[Obrava]]||mazciems|| || |- | [[Pauri (Jaungulbenes pagasts)|Pauri]]||mazciems|| || |- | [[Siladzirnavas]]||mazciems|| || |- | [[Tūjas (Jaungulbenes pagasts)|Tūjas]]||mazciems|| || |- | [[Ušuri]]||mazciems|| || |} ==Lejasciema pagasts== Lejasciema pagasta centrs atrodas '''[[Lejasciems|Lejasciemā]]'''. Lejasciema pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 26 [[mazciems|mazciemi]] un 9 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aļļi]]||mazciems|| || |- | [[Amši]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Andriņi (Lejasciema pagasts)|Andriņi]]||mazciems|| || |- | [[Barani (Lejasciema pagasts)|Barani]]||skrajciems|| || |- | [[Cinci]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Čipati]]||mazciems||9 (1999)|| |- | [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūre]]||mazciems||34 (1999)|| |- | [[Gārša (Lejasciema pagasts)|Gārša]]||mazciems||~10 (2007)|| |- | [[Grēdas]]||mazciems|| || |- | [[Jānuži]]||mazciems||~40 (2007)|| |- | [[Kožas]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Krampani]]||mazciems||~20 (2007)|| |- | [[Krāces]]||skrajciems||6 (2007)|| |- | [[Kručki]]||mazciems||11 (1999)|| |- | [[Ķilpani]]||mazciems||3 (2007)||daļēji izzudis |- | [[Lapati]]||skrajciems||~20 (2007)|| |- | [[Latvasas]]||skrajciems||10 (2002)|| |- | '''[[Lejasciems]]'''||lielciems||460 (2021)||pagasta centrs |- | [[Majani]]||mazciems|| || |- | [[Mālmuiža]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Melderi (Lejasciema pagasts)|Melderi]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Oldermaņi]]||mazciems||~10 (2007)|| |- | [[Olekši]]||skrajciems|| || |- | [[Paideri (Lejasciema pagasts)|Paideri]]||mazciems|| || |- | [[Palata (Lejasciema pagasts)|Palata]]||mazciems||15 (1999)|| |- | [[Pirtsmuiža]]||skrajciems|| || |- | [[Salaki]]||skrajciems||11 (1999)|| |- | [[Salmaņi (Lejasciema pagasts)|Salmaņi]]||skrajciems||15 (1999)|| |- | [[Silamiķeļi]]||mazciems|| || |- | [[Sinole]]||vidējciems||189 (2021)|| |- | [[Skujenieši]]||mazciems|| || |- | [[Staidi]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Umari]]||mazciems||~20 (2007)|| |- | [[Viešķeles]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Viģubi]]||mazciems|| || |- | [[Zellenes]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Zvārtavi]]||skrajciems||~10 (2007)|| |} ==Litenes pagasts== Litenes pagasta centrs atrodas '''[[Litene|Litenē]]'''. Lejasciema pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aurava]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |- | [[Lešķi]]||mazciems||16 (2007)|| |- | '''[[Litene]]'''||lielciems||663 (2021)||pagasta centrs |- | [[Silenieki (Litenes pagasts)|Silenieki]]||mazciems||~10 (2007)||daļēji izzudis |- | [[Skujenieki]]||skrajciems|| || |- | [[Vārpiņas]]||mazciems|| || |- | [[Zāģernieki]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |} ==Lizuma pagasts== Lizuma pagasta centrs atrodas '''[[Lizums|Lizumā]]'''. Lizuma pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 16 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Grauži]]||mazciems||20 (2000)|| |- | [[Grimnauži]]||mazciems|| || |- | [[Grūšļi]]||mazciems||28 (2000)|| |- | [[Gūžīlas]]||mazciems|| || |- | [[Ievāni]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |- | [[Jaunzemi (Lizuma pagasts)|Jaunzemi]]||mazciems|| || |- | [[Kāmieši]]||mazciems|| || |- | [[Kolaņģi]]||mazciems||32 (2000)|| |- | '''[[Lizums]]'''||lielciems||577 (2021)||pagasta centrs |- | [[Melderi (Lizuma pagasts)|Melderi]]||mazciems|| || |- | [[Pieti]]||mazciems|| || |- | [[Plukši]]||skrajciems|| || |- | [[Rodzupi]]||mazciems|| || |- | [[Stapāni]]||mazciems|| || |- | [[Strēbeles]]||mazciems|| || |- | [[Velēna (ciems)|Velēna]]||vidējciems||91 (2021)|| |- | [[Velēnmuiža]]||mazciems||31 (2000)|| |- | [[Viņķeles]]||mazciems|| || |- | [[Zvejnieki (Lizuma pagasts)|Zvejnieki]]||mazciems|| || |} ==Līgo pagasts== Lizuma pagasta centrs atrodas '''[[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]]''' ciemā. Līgo pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Jaunāmuiža (Līgo pagasts)|Jaunāmuiža]]||mazciems|| || |- | '''[[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]]'''||vidējciems||174 (2021)||pagasta centrs |- | [[Līgomuiža]]||mazciems|| || |- | [[Siltais]]||mazciems|| || |} ==Rankas pagasts== Rankas pagasta centrs atrodas '''[[Ranka|Rankā]]'''. Rankas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 15 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Bierņi]]||skrajciems|| || |- | [[Birzuļi (Rankas pagasts)|Birzuļi]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Branti (Rankas pagasts)|Branti]]||mazciems|| || |- | [[Dukuļi (Rankas pagasts)|Dukuļi]]||mazciems|| || |- | [[Gaujasrēveļi]]||vidējciems||177 (2015)|| |- | [[Kāķupi]]||mazciems|| || |- | [[Kālanci]]||skrajciems|| || |- | [[Ķeži]]||mazciems|| || |- | [[Lācītes]]||mazciems|| || |- | [[Lācumēri]]||mazciems|| || |- | [[Luķes]]||skrajciems|| || |- | [[Mežsilieši]]||mazciems||20 (2007)|| |- | [[Pakalnieši (Rankas pagasts)|Pakalnieši]]||mazciems|| || |- | [[Pavāriņi]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Pāpani]]||mazciems||15 (2007)|| |- | [[Plūkši]]||skrajciems||10 (2007)|| |- | '''[[Ranka]]'''||lielciems||522 (2015)|| pagasta centrs |- | [[Rēveļi]]||vidējciems||115 (2015)|| |- | [[Sakārņi]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Saliņa]]||skrajciems|| || |- | [[Sāvas (Rankas pagasts)|Sāvas]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Sejatas]]||skrajciems|| || |- | [[Sproģi (Rankas pagasts)|Sproģi]]||skrajciems|| || |- | [[Ureikste (ciems)|Uriekste]]||mazciems|| || |- | [[Vecāmuiža (Rankas pagasts)|Vecāmuiža]]||mazciems|| || |} ==Stāmerienas pagasts== Stāmerienas pagasta centrs atrodas '''[[Stāmeriena|Stāmerienā]]'''. Stāmerienas pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 4 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Āboliņi (ciems)|Āboliņi]]||mazciems|| || |- | [[Kalniena]]||vidējciems||169 (2015)|| |- | [[Lāčplēši]]||vidējciems||49 (2007)|| |- | [[Medņi (Stāmerienas pagasts)|Medņi]]||mazciems||19 (2000)|| |- | [[Namsadi]]||skrajciems||30 (2000)|| |- | [[Putrāni (Stāmerienas pagasts)|Putrāni]]||mazciems||24 (2000)|| |- | [[Skolas]]||skrajciems||6 (2007)|| |- | [[Stancmuiža]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Stāmeriena]]||vidējciems||166 (2007)|| |- | [[Stūrastas]]||skrajciems||16 (2007)|| |- | '''[[Vecstāmeriena]]'''||vidējciems||301 (2015)||pagasta centrs |} ==Stradu pagasts== Stradu pagastā atrodas 15 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Antani]]||mazciems|| || |- | [[Ceļmalas]]||vidējciems||134 (2007)|| |- | [[Lejasstradi]]||mazciems||~35 (2007)|| |- | [[Margas]]||mazciems||36 (2013)|| |- | [[Mācītājmāja]]||mazciems|| || |- | [[Mezīši]]||mazciems||14 (2007)|| |- | [[Nātiņi]]||mazciems|| || |- | [[Samiņi]]||mazciems|| || |- | [[Siljāņi (Stradu pagasts)|Siljāņi]]||skrajciems|| || |- | [[Stāķi]]||lielciems||547 (2008)|| |- | [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]]||vidējciems||296 (2007)|| |- | [[Straumes (Stradu pagasts)|Straumes]]||mazciems|| || |- | [[Sturņi]]||skrajciems|| || |- | [[Šķieneri]]||lielciems||456 (2008)|| |- | [[Zeltaleja]]||mazciems||35 (2007)|| |} ==Tirzas pagasts== Tirzas pagasta centrs atrodas '''[[Tirza|Tirzā]]'''. Tirzas pagastā atrodas 17 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 12 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Alsupes]]||mazciems|| || |- | [[Branti (Tirzas pagasts)|Branti]]||mazciems||35 (2000)|| |- | [[Dārtiņa]]||skrajciems|| || |- | [[Dzirnavas (Tirzas pagasts)|Dzirnavas]]||mazciems|| || |- | [[Indrāni (Tirzas pagasts)|Indrāni]]||mazciems|| || |- | [[Jaunaduliena]]||mazciems||35 (2000)|| |- | [[Jauntirza]]||skrajciems|| || |- | [[Jaunzemi (Tirzas pagasts)|Jaunzemi]]||mazciems|| || |- | [[Kalvīši]]||mazciems|| || |- | [[Liepas (Tirzas pagasts)|Liepas]]||mazciems|| || |- | [[Peļņi (Tirzas pagasts)|Peļņi]]||mazciems|| || |- | [[Roņi (Tirzas pagasts)|Roņi]]||mazciems|| || |- | '''[[Tirza]]'''||lielciems||273 (2015)||pagasta centrs |- | [[Troškas (Tirzas pagasts)|Troškas]]||mazciems||39 (2000)|| |- | [[Vecaduliena]]||vidējciems||132 (2007)|| |- | [[Virāne]]||mazciems||40 (2000)|| |- | [[Zosēni (Tirzas pagasts)|Zosēni]]||skrajciems|| || |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi| ]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] 4px47x1nj4h3z4gai4fcdr5k0delx3m Viļakas novada ciemu uzskaitījums 0 247472 3669820 3067205 2022-08-13T14:09:24Z Prieditis2012 35105 /* Šķilbēnu pagasts */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Viļakas novads COA.png|100px|thumbnail|Viļakas novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Viļakas novads|Viļakas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Viļakas novads sastāv no [[Kupravas pagasts|Kupravas]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]], [[Susāju pagasts|Susāju]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]], [[Vecumu pagasts|Vecumu]], [[Žīguru pagasts|Žīguru]] pagastiem un [[Viļaka]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem Viļakas novada teritorijā atrodas 175 ciemi (163 ciemi pašlaik pastāv, bet 12 ciemi ir daļēju izzuduši). * '''Kupravas pagastā''' atrodas 2 ciemi. * '''Medņevas pagastā''' atrodas 26 ciemi (25 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Susāju pagastā''' atrodas 45 ciemi (43 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši). * '''Šķilbēnu pagastā''' atrodas 62 ciemi (56 ciemi pašlaik pastāv, bet 6 ciemi ir daļēji izzuduši). * '''Vecumu pagastā''' atrodas 29 ciemi (28 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Žīguru pagastā''' atrodas 10 ciemi (8 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši). Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. == Kupravas pagasts == Kupravas pagasta centrs atrodas '''[[Kuprava|Kupravā]]'''. Kupravas pagastā atrodas 2 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Gailova (Kupravas pagasts)|Gailova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |'''[[Kuprava]]'''||lielciems||404 (2015)||pagasta centrs |} == Medņevas pagasts == Medņevas pagasta centrs atrodas '''[[Semenova|Semenovā]]'''. Medņevas pagastā atrodas 27 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Aizgalīne]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Aizpurve (Medņevas pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||42 (2015)|| |- |[[Bahmatova]]||skrajciems||21 (2015)|| |- |[[Bordova]]||skrajciems||22 (2015)|| |- |[[Bronti]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Čudarīne (Medņevas pagasts)|Čudarīne]]||skrajciems|| || |- |[[Dagunova (Medņevas pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Ilziņi (Medņevas pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||12 (2015)|| |- |[[Janapole]]||skrajciems||24 (2015)|| |- |[[Kangari (Medņevas pagasts)|Kangari]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Kļučniki]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Kozlova (Medņevas pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Lāški]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Loduma]]||skrajciems||31 (2015)|| |- |[[Lozdova (Medņevas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Medņeva (Medņevas pagasts)|Medņeva]]||skrajciems||15 (2015)|| |- |[[Olutova]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Rači]]||skrajciems||45 (2015)|| |- |[[Rogovski]]||skrajciems||12 (2015)|| |- |'''[[Semenova]]'''||vidējciems||237 (2015)||pagasta centrs |- |[[Skandīne]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Slotukalns]]||skrajciems||13 (2015)|| |- |[[Tereškova (Medņevas pagasts)|Tereškova]]||skrajciems||25 (2015)|| |- |[[Torkova (Medņevas pagasts)|Torkova]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Viduči (Medņevas pagasts)|Viduči]]||skrajciems||67 (2015)|| |- |[[Vīksnīne]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Zaiceva (Medņevas pagasts)|Zaiceva]]||skrajciems||10 (2015)|| |} == Susāju pagasts == Susāju pagasta centrs atrodas '''[[Viļaka]]s''' pilsētā, kas ir arī novada centrs. Susāju pagastā atrodas 44 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 43 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Birznieki (Susāju pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||11 (2015)|| |- |[[Brāslava (Susāju pagasts)|Brāslava]]||skrajciems||5 (2015) || |- |[[Čabatrova]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Egļava]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Eržepole]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Gailava]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Garstērdele (Susāju pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||23 (2015)|| |- |[[Geinova]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Glazunova (Susāju pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||1 (2007)|| |- |[[Gruzdova]]||skrajciems||16 (2015)|| |- |[[Gurinova]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Ilziņi (Susāju pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||36 (2015)|| |- |[[Irikava]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Jauji]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Karigova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Keiši (Susāju pagasts)|Keiši]]||skrajciems||36 (2015)|| |- |[[Klāni (Susāju pagasts)|Klāni]]||skrajciems||41 (2015)|| |- |[[Kraukļeva (Susāju pagasts)|Kraukļeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, nav vietvārdu datubāzē |- |[[Kravaļi (Susāju pagasts)|Kravaļi]]||skrajciems||31 (2015)|| |- |[[Krustacelms]]||skrajciems||25 (2015)|| |- |[[Kulpene]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Leļi]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Meirova]]||skrajciems||23 (2015)|| |- |[[Melnrūcis]]||skrajciems||||daļēji izzudis |- |[[Mežarija (Susāju pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Mucukalns]]||mazciems||6 (2015)|| |- |[[Nastrova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Peisi]]||skrajciems||1 (2015)||daļēju izzudis |- |[[Plešova (Susāju pagasts)|Plešova]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Pokšova]]||skrajciems||12 (2015)|| |- |[[Posacki]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Sils (Susāju pagasts)|Sils]]||skrajciems||22 (2015)|| |- |[[Skockova]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Sola (Susāju pagasts)|Sola]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Sosnīcas (Susāju pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Stompaki]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Stūrīši (Susāju pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Susāji]]||skrajciems||27 (2015)|| |- |[[Svilpova]]||skrajciems||36 (2015)|| |- |[[Šalgunova (Susāju pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||11 (2015)|| |- |[[Tepenīca]]||skrajciems||43 (2015)|| |- |[[Tutinova (Susāju pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||16 (2015)|| |- |[[Vēdenieši]]||skrajciems||33 (2015)|| |- |[[Vonagova]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Žīgurova (Susāju pagasts)|Žīgurova]]||skrajciems||3 (2015)|| |} == Šķilbēnu pagasts == Šķilbēnu pagasta centrs atrodas '''[[Rekova|Rekovā]]'''. Šķilbēnu pagastā atrodas 62 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 54 [[skrajciems|skrajciemi]]. Salidzināšanai 1979.gadā ciemu saraksts. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:%C5%A0%C4%B7ilb%C4%93nu_ciemi_1979.jpg] {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Ančipova]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Antonovka (Šķilbēnu pagasts)|Antonovka]]||skrajciems||16 (2015)|| |- |[[Bākarova]]||skrajciems||34 (2015)|| |- |[[Borisova (Šķilbēnu pagasts)|Borisova]]||mazciems||5 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Borovka (Šķilbēnu pagasts)|Borovka]]||skrajciems||1 (2015)|| |- |[[Buki (Šķilbēnu pagasts)|Buki]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Čalkova]]||skrajciems||13 (2015)|| |- |[[Čerbakova]]||mazciems||2 (2007)|| |- |[[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||58 (2015)|| |- |[[Dagunova (Šķilbēnu pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Dubļova]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Dubovka (Šķilbēnu pagasts)|Dubovka]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Dzjorgova]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Eriki]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Fabriki (Šķilbēnu pagasts)|Fabriki]]||skrajciems||25 (2015)|| |- |[[Gabačova]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Grohova]]||skrajciems||5 (2014)|| |- |[[Gusakova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Iļvezi]]||skrajciems||1 (2015)|| |- |[[Ivanovka (Šķilbēnu pagasts)|Ivanovka]]||mazciems||10 (2015)|| |- |[[Kangari (Šķilbēnu pagasts)|Kangari]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Komugreiva]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Krutova (Šķilbēnu pagasts)|Krutova]]||mazciems||13 (2015)|| |- |[[Kubulova (Šķilbēnu pagasts)|Kubulova]]||skrajciems||1 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Lauri (Šķilbēnu pagasts)|Lauri]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Lejastači]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Lemešova (Šķilbēnu pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Logini (Šķilbēnu pagasts)|Logini]]||skrajciems||15 (2015)|| |- |[[Lotuši]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Ļipovka]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis |- |[[Maļinovka (Šķilbēnu pagasts)|Maļinovka]]||skrajciems||1 (2002)|| |- |[[Masandrovka]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Mukaušova]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Nikolajevka (ciems)|Nikolajevka]]||mazciems||8 (2015)|| |- |[[Pakašova]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Peksīne]]||skrajciems||19 (2015)|| |- |[[Pikusola]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]]||skrajciems||29 (2015)|| |- |[[Porskova]]||skrajciems||19 (2015)|| |- |[[Prisjolova]]||skrajciems||17 (2015)|| |- |[[Prīdovka]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Raipoļi]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Rekosari]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |'''[[Rekova]]'''||vidējciems||205 (2015)||pagasta centrs |- |[[Riosari]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Roguļeva]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Rozumegi]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Saucīne]]||skrajciems||20 (2015)|| |- |[[Sišova]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Stabļova]]||skrajciems||45 (2015)|| |- |[[Stiglova (ciems)|Stiglova]]||skrajciems||22 (2015)|| |- |[[Supretka]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Svičova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Sviļova (Šķilbēnu pagasts)|Sviļova]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Šķilbani]]||vidējciems||203 (2015)|| |- |[[Tribunova]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Upīte (ciems)|Upīte]]||vidējciems||76 (2015)|| |- |[[Viduči (Šķilbēnu pagasts)|Viduči]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis |- |[[Vilkova]]||skrajciems||27 (2015)|| |- |[[Zaļčupe]]||skrajciems||17 (2015)|| |- |[[Zatišje (Šķilbēnu pagasts)|Zatišje]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Zeļči (Šķilbēnu pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||1 (2015)|| |- |[[Zogadi]]||skrajciems||2 (2015)|| |} == Vecumu pagasts == Vecumu pagasta centrs atrodas '''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisovā]]'''. Vecumu pagastā atrodas 29 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 27 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Badnova]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Bliņica]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |'''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]]'''||vidējciems||186 (2015)||pagasta centrs |- |[[Cūkine]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Ezermala (Vecumu pagasts)|Ezermala]]||skrajciems||15 (2015)|| |- |[[Gārša (Vecumu pagasts)|Gārša]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Goršāni]]||skrajciems||29 (2015)|| |- |[[Gubeņi]]||skrajciems||6 (2007)|| |- |[[Indriči]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Kazukalns]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Kozīne]]||skrajciems||21 (2015)|| |- |[[Lauzi (Vecumu pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||1 (2015)|| |- |[[Lavošnieki]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Lugi (Vecumu pagasts)|Lugi]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Niedrupe (ciems)|Niedrupe]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis |- |[[Ņemecki]]||skrajciems||20 (2015)|| |- |[[Rejeva]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Repkova]]||skrajciems||19 (2015)|| |- |[[Robežnieki (Vecumu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||16 (2015)|| |- |[[Slīpači]]||skrajciems||39 (2015)|| |- |[[Sola (Vecumu pagasts)|Sola]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Šļopkine]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Tālavieši]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Upmala (Vecumu pagasts)|Upmala]]||skrajciems||12 (2015)|| |- |[[Ūlasi]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Vainagi]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Vanagaperēklis]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Vecumi (Vecumu pagasts)|Vecumi]]||vidējciems||71 (2015)|| |- |[[Vientuļi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Žogova]]||skrajciems||2 (2015)|| |} == Žīguru pagasts == Žīguru pagasta centrs atrodas '''[[Žīguri|Žīguros]]'''. Žīguru pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 9 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Brizgova]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Černova (Žīguru pagasts)|Černova]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Gārša (Žīguru pagasts)|Gārša]]||skrajciems|| 5 (2018) || |- |[[Glazunova (Žīguru pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||2 (2007)|| |- |[[Jaunkantoris]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Katleši]]||skrajciems||20 (2015)|| |- |[[Lauzi (Žīguru pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Pavajeva (Žīguru pagasts)|Pavajeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Pritikova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||1 (2014)|| |- |[[Spuska (Žīguru pagasts)|Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Šalgunova (Žīguru pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||1 (2014)|| |- |[[Žeigurova (Žīguru pagasts)|Žeigurova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis |- |'''[[Žīguri]]'''||lielciems||671 (2015)||pagasta centrs |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Viļakas novada ciemi| ]] [[Kategorija:Viļakas novads]] s7hgx73dt02qqarlxg0seh55fstgkmo 3669881 3669820 2022-08-13T16:15:32Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Prieditis2012|Prieditis2012]] ([[User talk:Prieditis2012|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3669820 Autortiesību pārkāpums wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Viļakas novads COA.png|100px|thumbnail|Viļakas novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Viļakas novads|Viļakas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Viļakas novads sastāv no [[Kupravas pagasts|Kupravas]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]], [[Susāju pagasts|Susāju]], [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]], [[Vecumu pagasts|Vecumu]], [[Žīguru pagasts|Žīguru]] pagastiem un [[Viļaka]]s pilsētas. Pēc LĢIA datiem Viļakas novada teritorijā atrodas 175 ciemi (163 ciemi pašlaik pastāv, bet 12 ciemi ir daļēju izzuduši). * '''Kupravas pagastā''' atrodas 2 ciemi. * '''Medņevas pagastā''' atrodas 26 ciemi (25 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Susāju pagastā''' atrodas 45 ciemi (43 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši). * '''Šķilbēnu pagastā''' atrodas 62 ciemi (56 ciemi pašlaik pastāv, bet 6 ciemi ir daļēji izzuduši). * '''Vecumu pagastā''' atrodas 29 ciemi (28 ciemi pašlaik pastāv, bet 1 ciems ir daļēji izzudis). * '''Žīguru pagastā''' atrodas 10 ciemi (8 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši). Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. == Kupravas pagasts == Kupravas pagasta centrs atrodas '''[[Kuprava|Kupravā]]'''. Kupravas pagastā atrodas 2 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Gailova (Kupravas pagasts)|Gailova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |'''[[Kuprava]]'''||lielciems||404 (2015)||pagasta centrs |} == Medņevas pagasts == Medņevas pagasta centrs atrodas '''[[Semenova|Semenovā]]'''. Medņevas pagastā atrodas 27 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 26 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Aizgalīne]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Aizpurve (Medņevas pagasts)|Aizpurve]]||skrajciems||42 (2015)|| |- |[[Bahmatova]]||skrajciems||21 (2015)|| |- |[[Bordova]]||skrajciems||22 (2015)|| |- |[[Bronti]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Čudarīne (Medņevas pagasts)|Čudarīne]]||skrajciems|| || |- |[[Dagunova (Medņevas pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Ilziņi (Medņevas pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||12 (2015)|| |- |[[Janapole]]||skrajciems||24 (2015)|| |- |[[Kangari (Medņevas pagasts)|Kangari]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Kļučniki]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Kozlova (Medņevas pagasts)|Kozlova]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Lāški]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Loduma]]||skrajciems||31 (2015)|| |- |[[Lozdova (Medņevas pagasts)|Lozdova]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Medņeva (Medņevas pagasts)|Medņeva]]||skrajciems||15 (2015)|| |- |[[Olutova]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Rači]]||skrajciems||45 (2015)|| |- |[[Rogovski]]||skrajciems||12 (2015)|| |- |'''[[Semenova]]'''||vidējciems||237 (2015)||pagasta centrs |- |[[Skandīne]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Slotukalns]]||skrajciems||13 (2015)|| |- |[[Tereškova (Medņevas pagasts)|Tereškova]]||skrajciems||25 (2015)|| |- |[[Torkova (Medņevas pagasts)|Torkova]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Viduči (Medņevas pagasts)|Viduči]]||skrajciems||67 (2015)|| |- |[[Vīksnīne]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Zaiceva (Medņevas pagasts)|Zaiceva]]||skrajciems||10 (2015)|| |} == Susāju pagasts == Susāju pagasta centrs atrodas '''[[Viļaka]]s''' pilsētā, kas ir arī novada centrs. Susāju pagastā atrodas 44 ciemi, no tiem 1 [[mazciems]] un 43 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Birznieki (Susāju pagasts)|Birznieki]]||skrajciems||11 (2015)|| |- |[[Brāslava (Susāju pagasts)|Brāslava]]||skrajciems||5 (2015) || |- |[[Čabatrova]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Egļava]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Eržepole]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Gailava]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Garstērdele (Susāju pagasts)|Garstērdele]]||skrajciems||23 (2015)|| |- |[[Geinova]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Glazunova (Susāju pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||1 (2007)|| |- |[[Gruzdova]]||skrajciems||16 (2015)|| |- |[[Gurinova]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Ilziņi (Susāju pagasts)|Ilziņi]]||skrajciems||36 (2015)|| |- |[[Irikava]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Jauji]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Karigova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Keiši (Susāju pagasts)|Keiši]]||skrajciems||36 (2015)|| |- |[[Klāni (Susāju pagasts)|Klāni]]||skrajciems||41 (2015)|| |- |[[Kraukļeva (Susāju pagasts)|Kraukļeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, nav vietvārdu datubāzē |- |[[Kravaļi (Susāju pagasts)|Kravaļi]]||skrajciems||31 (2015)|| |- |[[Krustacelms]]||skrajciems||25 (2015)|| |- |[[Kulpene]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Leļi]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Meirova]]||skrajciems||23 (2015)|| |- |[[Melnrūcis]]||skrajciems||||daļēji izzudis |- |[[Mežarija (Susāju pagasts)|Mežarija]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Mucukalns]]||mazciems||6 (2015)|| |- |[[Nastrova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Peisi]]||skrajciems||1 (2015)||daļēju izzudis |- |[[Plešova (Susāju pagasts)|Plešova]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Pokšova]]||skrajciems||12 (2015)|| |- |[[Posacki]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Sils (Susāju pagasts)|Sils]]||skrajciems||22 (2015)|| |- |[[Skockova]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Sola (Susāju pagasts)|Sola]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Sosnīcas (Susāju pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Stompaki]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Stūrīši (Susāju pagasts)|Stūrīši]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Susāji]]||skrajciems||27 (2015)|| |- |[[Svilpova]]||skrajciems||36 (2015)|| |- |[[Šalgunova (Susāju pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||11 (2015)|| |- |[[Tepenīca]]||skrajciems||43 (2015)|| |- |[[Tutinova (Susāju pagasts)|Tutinova]]||skrajciems||16 (2015)|| |- |[[Vēdenieši]]||skrajciems||33 (2015)|| |- |[[Vonagova]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Žīgurova (Susāju pagasts)|Žīgurova]]||skrajciems||3 (2015)|| |} == Šķilbēnu pagasts == Šķilbēnu pagasta centrs atrodas '''[[Rekova|Rekovā]]'''. Šķilbēnu pagastā atrodas 62 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 54 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Ančipova]]||skrajciems||14 (2015)|| |- |[[Antonovka (Šķilbēnu pagasts)|Antonovka]]||skrajciems||16 (2015)|| |- |[[Bākarova]]||skrajciems||34 (2015)|| |- |[[Borisova (Šķilbēnu pagasts)|Borisova]]||mazciems||5 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Borovka (Šķilbēnu pagasts)|Borovka]]||skrajciems||1 (2015)|| |- |[[Buki (Šķilbēnu pagasts)|Buki]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Čalkova]]||skrajciems||13 (2015)|| |- |[[Čerbakova]]||mazciems||2 (2007)|| |- |[[Čilipīne (Šķilbēnu pagasts)|Čilipīne]]||skrajciems||58 (2015)|| |- |[[Dagunova (Šķilbēnu pagasts)|Dagunova]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Dubļova]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Dubovka (Šķilbēnu pagasts)|Dubovka]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Dzjorgova]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Eriki]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Fabriki (Šķilbēnu pagasts)|Fabriki]]||skrajciems||25 (2015)|| |- |[[Gabačova]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Grohova]]||skrajciems||5 (2014)|| |- |[[Gusakova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Iļvezi]]||skrajciems||1 (2015)|| |- |[[Ivanovka (Šķilbēnu pagasts)|Ivanovka]]||mazciems||10 (2015)|| |- |[[Kangari (Šķilbēnu pagasts)|Kangari]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Komugreiva]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Krutova (Šķilbēnu pagasts)|Krutova]]||mazciems||13 (2015)|| |- |[[Kubulova (Šķilbēnu pagasts)|Kubulova]]||skrajciems||1 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Lauri (Šķilbēnu pagasts)|Lauri]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Lejastači]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Lemešova (Šķilbēnu pagasts)|Lemešova]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Logini (Šķilbēnu pagasts)|Logini]]||skrajciems||15 (2015)|| |- |[[Lotuši]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Ļipovka]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis |- |[[Maļinovka (Šķilbēnu pagasts)|Maļinovka]]||skrajciems||1 (2002)|| |- |[[Masandrovka]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Mukaušova]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Nikolajevka (ciems)|Nikolajevka]]||mazciems||8 (2015)|| |- |[[Pakašova]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Peksīne]]||skrajciems||19 (2015)|| |- |[[Pikusola]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]]||skrajciems||29 (2015)|| |- |[[Porskova]]||skrajciems||19 (2015)|| |- |[[Prisjolova]]||skrajciems||17 (2015)|| |- |[[Prīdovka]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Raipoļi]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Rekosari]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |'''[[Rekova]]'''||vidējciems||205 (2015)||pagasta centrs |- |[[Riosari]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Roguļeva]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Rozumegi]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Saucīne]]||skrajciems||20 (2015)|| |- |[[Sišova]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Stabļova]]||skrajciems||45 (2015)|| |- |[[Stiglova (ciems)|Stiglova]]||skrajciems||22 (2015)|| |- |[[Supretka]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Svičova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Sviļova (Šķilbēnu pagasts)|Sviļova]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Šķilbani]]||vidējciems||203 (2015)|| |- |[[Tribunova]]||skrajciems||10 (2015)|| |- |[[Upīte (ciems)|Upīte]]||vidējciems||76 (2015)|| |- |[[Viduči (Šķilbēnu pagasts)|Viduči]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis |- |[[Vilkova]]||skrajciems||27 (2015)|| |- |[[Zaļčupe]]||skrajciems||17 (2015)|| |- |[[Zatišje (Šķilbēnu pagasts)|Zatišje]]||skrajciems||9 (2015)|| |- |[[Zeļči (Šķilbēnu pagasts)|Zeļči]]||skrajciems||1 (2015)|| |- |[[Zogadi]]||skrajciems||2 (2015)|| |} == Vecumu pagasts == Vecumu pagasta centrs atrodas '''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisovā]]'''. Vecumu pagastā atrodas 29 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]] un 27 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Badnova]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Bliņica]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |'''[[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]]'''||vidējciems||186 (2015)||pagasta centrs |- |[[Cūkine]]||skrajciems||8 (2015)|| |- |[[Ezermala (Vecumu pagasts)|Ezermala]]||skrajciems||15 (2015)|| |- |[[Gārša (Vecumu pagasts)|Gārša]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Goršāni]]||skrajciems||29 (2015)|| |- |[[Gubeņi]]||skrajciems||6 (2007)|| |- |[[Indriči]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Kazukalns]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Kozīne]]||skrajciems||21 (2015)|| |- |[[Lauzi (Vecumu pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||1 (2015)|| |- |[[Lavošnieki]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Lugi (Vecumu pagasts)|Lugi]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Niedrupe (ciems)|Niedrupe]]||skrajciems||1 (2007)||daļēji izzudis |- |[[Ņemecki]]||skrajciems||20 (2015)|| |- |[[Rejeva]]||skrajciems||7 (2015)|| |- |[[Repkova]]||skrajciems||19 (2015)|| |- |[[Robežnieki (Vecumu pagasts)|Robežnieki]]||skrajciems||16 (2015)|| |- |[[Slīpači]]||skrajciems||39 (2015)|| |- |[[Sola (Vecumu pagasts)|Sola]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Šļopkine]]||skrajciems||5 (2015)|| |- |[[Tālavieši]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Upmala (Vecumu pagasts)|Upmala]]||skrajciems||12 (2015)|| |- |[[Ūlasi]]||skrajciems||18 (2015)|| |- |[[Vainagi]]||skrajciems||4 (2015)|| |- |[[Vanagaperēklis]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Vecumi (Vecumu pagasts)|Vecumi]]||vidējciems||71 (2015)|| |- |[[Vientuļi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Žogova]]||skrajciems||2 (2015)|| |} == Žīguru pagasts == Žīguru pagasta centrs atrodas '''[[Žīguri|Žīguros]]'''. Žīguru pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]] un 9 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Brizgova]]||skrajciems||3 (2015)|| |- |[[Černova (Žīguru pagasts)|Černova]]||skrajciems||6 (2015)|| |- |[[Gārša (Žīguru pagasts)|Gārša]]||skrajciems|| 5 (2018) || |- |[[Glazunova (Žīguru pagasts)|Glazunova]]||skrajciems||2 (2007)|| |- |[[Jaunkantoris]]||skrajciems||2 (2015)||daļēji izzudis |- |[[Katleši]]||skrajciems||20 (2015)|| |- |[[Lauzi (Žīguru pagasts)|Lauzi]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Pavajeva (Žīguru pagasts)|Pavajeva]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Pritikova]]||skrajciems||2 (2015)|| |- |[[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]]||skrajciems||1 (2014)|| |- |[[Spuska (Žīguru pagasts)|Spuska]]||skrajciems||||ir adresu reģistrā, pēc vietvārdu datubāzes - nepastāv |- |[[Šalgunova (Žīguru pagasts)|Šalgunova]]||skrajciems||1 (2014)|| |- |[[Žeigurova (Žīguru pagasts)|Žeigurova]]||skrajciems|| ||daļēji izzudis |- |'''[[Žīguri]]'''||lielciems||671 (2015)||pagasta centrs |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Viļakas novada ciemi| ]] [[Kategorija:Viļakas novads]] mvdp5q3t566jt8yonxnv6ltmh9pcu1l Latvijas—Vācijas robeža 0 251832 3669812 3669735 2022-08-13T13:38:15Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Vācijas robeža 1920. gadā.jpg|thumb|300px|Latvijas armijas [[Zemgales artilērijas pulks|Zemgales artilērijas pulka]] 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā]] [[Attēls:Z. A. Meierovics un Dž. Simpsons 1921. gada martā.jpg|thumb|300px|Z. A. Meierovics un Dž. Simpsons starptautiskās šķīrējtiesas darbības laikā 1921. gada martā.]] [[Attēls:Kurzemes guberna 1820.jpg|thumb|right|Kurzemes guberņas karte ar Vācijas robežu pašos dienvidos]] '''Latvijas—Vācijas robeža''' bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja [[Latvija|Latviju]] un [[Vācija|Vāciju]] (1918—1921). Tā bija īsākā no Latvijas robežām — tikai 6,4 km gara. Starptautiska arbitrāžas komisija Dž. J. Simpsona vadībā 1921. gadā nolēma piešķirt [[Palanga]]s apkārtni Lietuvas Republikai un pārnest [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]] uz ziemeļiem. == Vēsture == Pirms Pirmā pasaules kara [[Palangas pagasts]] ietilpa [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] sastāvā un dienvidos 6,4 km garumā robežojās ar [[Vācijas impērija]]s sastāvā esošo [[Mēmeles apgabals|Mēmeles apgabalu]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kaujās pret [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s vācu algotņiem Latvijas armijas vienības līdz 1919. gada 13. decembrim ieņēma [[Žagare|Žagari]], [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]].<ref>[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914—1929. Stokholma, 1967. 536.—538 lpp.</ref> Jau [[Parīzes Miera konference]]s laikā 1919. gada pavasarī sākās Latvijas un Lietuvas delegāciju sarunas par kopējās robežas nospraukšanu, kurās no Latvijas puses piedalījās [[Jānis Čakste]], [[Zigfrīds Meierovics]], [[Marģers Skujenieks]] un [[Fēlikss Cielēns]]. Latvijas pārstāvji ierosināja ievērot vispirms [[Kurzemes guberņa]]s un [[Kauņas guberņa]]s administratīvās robežas, tomēr Lietuvas puse aizrādīja, ka jāņem vērā arī vēsturiskie, reliģijas un kultūras argumenti. Tādēļ ne vien Palangas apvidus, bet arī viss [[Ilūkstes apriņķis]] un [[Daugavpils]] pienākoties Lietuvai. Tā kā Latvijas puse to nepieņēma, sarunas turpinājās līdz 1920. gada augustam Rīgā, Tallinā, Tartu, Jelgavā un [[Bulduru konference]]s laikā, kurās Lietuvas puse vairs neprasīja Daugavpili, bet neatteicās no prasībām pēc Palangas un Ilūkstes. Tādēļ 1920. gada 25. septembrī tika izveidota starptautiska šķīrējtiesa [[Edinburga]]s profesora Džeimsa Simpsona (''Simpson''; 1873—1934) vadībā, loceklis no Latvijas bija A. Bērziņš, bet no Lietuvas [[Antans Smetona]]. Tā beidza savu darbu 1921. gada 20. martā un [[Palanga]]s un [[Sventāja]]s teritorijas piešķīra Lietuvai, motivējot ar to, ka Lietuvai tajā laikā nebija izejas pie jūras. 1921. gada 14. maijā pieņēma konvenciju par robežas novilkšanu dabā. 1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]] un pievienoja arī to Lietuvas valstij. Robežas izbūves darbus pabeidza 1927. gada 15. oktobrī, no Latvijas puses beigu protokolu parakstīja Rucelis, Jansons un [[Pēteris Mantnieks]].<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 339.—20 345. slejas </ref> == Skatīt arī == * [[Mazā Lietuva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] 6na8xqmnrc2sdzvtkd64wzozv3mv5os Filips Pauluči 0 253477 3669924 3610633 2022-08-13T18:07:14Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ pap wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Filips Pauluči | vārds_orig =Filippo Paulucci delle Roncole | attēls = PhilippoPaulucci.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1779 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Modēna]] (tagad {{ITA}}) | m_gads = 1849 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Nica]] (tagad {{FRA}}) | pilsonība = | tautība = | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = [[Sardīnijas Karaliste]] (1785–93, 1829–49)<br/>[[Austrija]] (1800)<br/>[[Itālijas Karaliste (1861—1946)]] (1806)<br/>[[Krievijas Impērija]] (1807–29) | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = nē }} '''Filips Pauluči''' ({{val-ru|Филипп Осипович Паулуччи}}; dzimis {{dat|1779|9|11}} Modenā, miris {{dat|1849|1|25}}), arī '''Filipo Pauluči delle Ronkole''' ({{val|it|Filippo Paulucci}}), bija marķīzs, itāļu izcelsmes [[Pjemonta]]s un [[Krievijas impērija]]s militārais un valsts darbinieks.<ref name="lat">{{LAT e|4|699}}</ref> [[Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]] no 1812. līdz 1830. gadam. == Biogrāfija == Dzimis 1779. gadā [[Modena|Modenā]] dižciltīgā itāļu ģimenē. Pēc tēva nāves 1785. gadā viņš kļuva par [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas karaļa]] galma pāžu, vēlāk uzsāka militāro karjeru. No 1792. gada ka pusaudzis piedalījās karos pret revolucionārās [[Francija]]s armiju. Franču okupētajā Itālijas daļā ({{val-it|Repubblica Cisalpina}}) organizēja sacelšanos, tādēļ 1799. gadā bija spiests bēgt uz Austriju. 1803. gadā iestājās [[Bavārija]]s karalistes armijā, 1804. gadā Vīnē apprecējās ar [[vācbaltieši|vācbaltieti]] [[Fon Koskuli|Vilhelmīni Francisku fon Koskuli]] (''Wilhelmina Franziska von Koskull'').<ref>Virgilio, Ilari, Maurizio Lo Re, Tatiana Polo e Piero Crociani. Маркиз Паулуччи, Filippo Paulucci delle Roncole (1799-1849), Edito da Società Italiana di Storia Militare, Roma, 2013, {{ISBN|978-88-908510-2-5}}</ref> Pēc [[Svētās Romas impērija]]s armijas 1805. gada sagrāves [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] 1807. gadā viņš pārgāja [[Krievijas impērija]]s karadienestā un cīnījās pret Napoleona koalīciju [[Balkānu pussala|Balkānos]]. 1808. gadā ieradās sievas dzimtajā pusē [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], ģenerāļa [[Frīdrihs Vilhelms fon Bukshēvdens|Fīdriha Vilhelma fon Bukshēvdena]] vadībā piedalījās [[Somijas karš (1808-1809)|Somijas karā]] pret Zviedriju. 1810. gadā viņu iecēla par Kaukāza armijas ģenerālkvartīrmeistaru ({{val-ru|генерал-квартирмейстер}}). [[Krievu-turku karš (1806—1812)|Krievu-turku kara (1806—1812)]] laikā kā Krievijas impērijas armijas virspavēlnieks [[Gruzija|Gruzijā]] vadīja militārās operācijas pret [[Osmaņu impērija]]s armiju pie [[Karsa]]s un pret [[Persija]]s armiju [[Kalnu Karabaha|Karabahā]]. [[1812. gada karš|Napoleona Bonaparta karagājiena uz Krieviju]] laikā 1812. gada oktobrī viņu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.<ref name="lat" /> 1819. gadā Pauluči iecēla arī par [[Igaunijas guberņa|Igaunija]]s un 1823. gadā — arī par [[Pleskavas guberņa|Pleskavas gubernatoru]].<ref name="lat" /> 1830. gadā Pauluči atgriezās Itālijā, kur bija [[Dženovas province]]s ģenerālgubernators.<ref name="lat" /> == Piemiņa == [[Attēls:Filippo Paulucci monument 01.JPG|thumb|200px|Pauluči piemineklis (1851). Uz monumenta ir ierakstīta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī.]] Līdz Pirmajam pasaules karam Pauluči vārdā bija nosaukts viens no Rīgas bulvāriem, tagadējā [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]. 1851. gadā [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]] atklāja Pauluči pieminekli bez viņa attēla, uz monumenta ir vienīgi godināta viņa ierašanās diena Rīgā 1812. gada 23. oktobrī. Pēc Pirmā pasaules kara glabājās Doma katedrāles galerijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas piemineklim izgatavo kopiju, ko uzstāda Vērmanes dārzā, oriģināls atrodas Doma baznīcas krustejā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites== {{commonscat-inline|Philippo Paulucci|Filips Pauluči}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1812—1830| pēc = [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pauluči, Filips}} [[Kategorija:1779. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1849. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Itāļu ģenerāļi]] s8zc81x70b7h17eurmkj9t7be03ucol Dzelzceļa līnija Rīga—Orla 0 255309 3669856 3663550 2022-08-13T15:24:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Jersikas stacija]] → [[Jersika (stacija)|Jersikas stacija]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas-Orlas dzelzceļa karte.jpg|thumb|300px|Rīgas-Orlas dzelzceļa karte (pēc 1904).]] [[Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|thumb|300px|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910).]] [[Attēls:St. Petersburg-Warsaw railway station in Daugavpils (1).jpg|thumb|300px|Daugavpils dzelzceļa stacija (ap 1900).]] [[Attēls:Вокзал станции Витебск. Около 1904-1917 гг..jpg|thumb|300px|Vitebskas dzelzceļa stacija.]] [[Attēls:Riga-Orel railway station.jpg|thumb|300px|Smoļenskas dzelzceļa stacija.]] [[Attēls:001 orel vokzal 1868-1943.jpg|thumb|300px|Orlas dzelzceļa stacija.]] '''Dzelzceļa līnija Rīga—Orla''' bija 1858.-1868. gadā privātas akciju sabiedrības uzcelta 1546,7 km gara [[Krievijas impērija]]s dzelzceļa līnija, kas savienoja [[Baltijas jūra]]s ostas pilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Orla]]s staciju [[Krievija]]s vidienē. Tai bija atzars uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi|Jelgavu-Mažeiķiem-Liepāju]], [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Bolderāju]] un [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Tukumu]], kā arī savienojums ar [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]]. Mūsdienās šī dzelzceļa līnija ir sadalīta starp Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas dzelzceļiem. [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] un [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] ir vienas no galvenajām Latvijas dzelzceļa līnijām. == Vēsture == Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai (''Общество Риго-Динабургской железной дороги'') piederošā dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils tika atklāta {{dat|1861|09|21|L}}<ref>[http://ldz.lv/?object_id=2508 Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. – 1919.]</ref> un veidoja savienojumu ar [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]]. [[1866]]. gadā dzelzceļa sabiedrība uzbūvēja līnijas pagarinājumu līdz [[Vitebska]]i, bet [[1868]]. gadā cauri [[Smoļenska]]i līdz [[Orla]]i. [[1894]]. gadā tā pārgāja valsts īpašumā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām šis dzelzceļš tika sadalīts starp Latviju un PSRS un vairs nekalpoja kā vienota dzelzceļa līnija. Padomju laikā, neskaitot tālsatiksmes vilcienus, līnijā kursēja vietējie vilcieni maršrutos Rīga—Bigosova un Daugavpils—Bigosova. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dīzeļvilcieni kursēja no Daugavpils līdz Indrai, taču [[2000]]. gadā vietējā pasažieru satiksme tika pārtraukta. [[2002]]. gada jūnijā atcēla arī dīzeļvilcienu Rīga—Daugavpils—Indra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2003/3/21/13048 |title=Indras iedzīvotāji cīnās ne tikai par vilcienu, bet arī par drošību |access-date={{dat|2014|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151208065757/http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2003/3/21/13048 }}</ref> [[2007]]. gadā pasažieru satiksme līnijā tika pilnīgi pārtraukta līdz ar vilciena Rīga—Gomeļa atcelšanu, bet {{dat|2011|06|01}} līnijā no jauna sāka kursēt vilciens Rīga—Minska.<ref>[http://nra.lv/latvija/48781-izveido-jaunu-pasazieru-vilciena-marsrutu-riga-minska.htm Izveido jaunu pasažieru vilciena maršrutu Rīga-Minska]</ref> == Stacijas un pieturas punkti == * [[Rīga (stacija)|Rīga]] ** Kurtenhofa (''Kurtenhof, Куртенгоф'', tagad [[Salaspils stacija]]) ** [[Ikšķile]] (no [[1863]]) ** [[Ogre]] ** Ringmundshofa (''Ringmundshof, Рингмундсгоф'', [[Rembate]], tagad [[Lielvārdes stacija]]) ** Rēmershofa (''Römershof, Ремерсгоф'', tagad [[Skrīveru stacija]]) ** [[Koknese (stacija)|Koknese]] (''Kokenhusen, Кокенгузен'') ** Stukmaņi (''Stockmannshof, Штокмансгоф'', tagad [[Pļaviņu stacija]]) * [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (''Kreutzburg, Крейцбург''), no 1901. gada savienojums ar [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līniju Ventspils—Maskava]]  ** [[Trepe (stacija)|Trepe]] (''Treppenhof, Треппенгоф'') ** [[Līvāni]] (''Liwenhof, Ливенгоф'') ** Cargrada (''Zargrad, Царьград'', tagad [[Jersika (stacija)|Jersikas stacija]]) ** [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]] (''Nitzgal, Ницгаль'') ** [[Līksna (stacija)|Līksna]] (''Lixna, Ликсна'') * [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]] (''Dünaburg, Динабург'' no 1893. gada ''Двинск'') ** Jozefova (''Juzefowo'', tagad [[Naujene (stacija)|Naujene]]) ** Maļinovka (no 1869. gada, tagad [[Izvalda]]) ** [[Krāslava]] (''Kreslawka'') ** Baltiņi (''Baltin'' no 1869. gada, tagad [[Skaista]]) ** Baļbinova (''Balbinowo'', tagad [[Indra]]) ** Drisa (tagad [[Verhņedvinska]]) * [[Polocka]] * [[Vitebska]] * [[Smoļenska]] * [[Orla]] == Skatīt arī == * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]] * [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga — Daugavpils līnijas vēsture] {{DEFAULTSORT:Rīga—Orla, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskās dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Baltkrievijas dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Krievijas dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Krievijas impērijas laika dzelzceļa līnijas]] 7qo84z3fy4kelh0dtr6ur9ex7y8axiq Veidne:Alfreds Hičkoks 10 257346 3670226 3536787 2022-08-14T11:51:08Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Alfreds Hičkoks | state = {{{state|autocollapse}}} | title = [[Alfreds Hičkoks]] | bodyclass = hlist | group1 = 1920. gadi | list1 = * ''[[The Pleasure Garden]]'' (1925) * "[[Kalnu ērglis]]" (1927) * ''[[The Lodger: A Story of the London Fog]]'' (1927) * ''[[The Ring]]'' (1927) * ''[[Downhill]]'' (1927) * ''[[The Farmer's Wife]]'' (1928) * "[[Vieglā Uzvedība]]" (1928) * ''[[Champagne]]'' (1928) * ''[[The Manxman]]'' (1929) * "[[Šantāža (filma)|Šantāža]]" (1929) | group2 = 1930. gadi | list2 = * ''[[Juno and the Paycock]]'' (1930) * ''[[Murder!]]'' (1930) * ''[[Elstree Calling]]'' (1930) * ''[[The Skin Game]]'' (1931) * ''[[Mary]]'' (1931) * ''[[Rich and Strange]]'' (1931) * ''[[Number Seventeen]]'' (1932) * ''[[Waltzes from Vienna]]'' (1934) * "[[Cilvēks, kas zināja pārāk daudz (1934. gada filma)|Cilvēks, kas zināja pārāk daudz]]" (1934) * ''[[The 39 Steps]]'' (1935) * ''[[Secret Agent]]'' (1936) * ''[[Sabotage]]'' (1936) * "[[Jauns Un Nevainīgs]]" (1937) * "[[Lēdija izzūd]]" (1938) * "[[Jamaikas Krogs]]" (1939) | group3 = 1940. gadi | list3 = * "[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" (1940) * ''[[Foreign Correspondent]]'' (1940) * ''[[Mr. & Mrs. Smith (1941. gada filma)|Mr. & Mrs. Smith]]'' (1941) * ''[[Suspicion]]'' (1941) * ''[[Saboteur]]'' (1942) * "[[Šaubu ēna]]" (1943) * ''[[Lifeboat]]'' (1944) * "[[Apmātais]]" (1945) * "[[Sliktā slava]]" (1946) * ''[[The Paradine Case]]'' (1947) * "[[Virve (filma)|Virve]]" (1948) * "[[Mežāža zīmē]]" (1949) | group4 = 1950. gadi | list4 = * ''[[Stage Fright]]'' (1950) * "[[Svešinieki vilcienā]]" (1951) * ''[[I Confess]]'' (1953) * ''[[Dial M for Murder]]'' (1954) * "[[Logs uz sētu]]" (1954) * "[[Noķert zagli]]" (1955) * ''[[The Trouble with Harry]]'' (1955) * "[[Cilvēks, kas zināja pārāk daudz (1956. gada filma)|Cilvēks, kas zināja pārāk daudz]]" (1956) * ''[[The Wrong Man]]'' (1956) * ''[[Vertigo]]'' (1958) * "[[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]]" (1959) | group5 = 1960. gadi | list5 = * "[[Psiho]]" (1960) * "[[Putni (filma)|Putni]]" (1963) * ''[[Marnie (filma)|Marnie]]'' (1964) * "[[Saplosītais aizskars]]" (1966) * ''[[Topaz]]'' (1969) | group6 = 1970. gadi | list6 = * ''[[Frenzy]]'' (1972) * ''[[Family Plot]]'' (1976) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Alfreda Hičkoka filmas|*]] </noinclude> keakome2v5o4f8huxi1tr8qlacy9cpb Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja 0 259306 3670109 3658856 2022-08-14T05:42:04Z Bai-Bot 60304 /* Genocīds, terors un noziegumi pret cilvēci */sīkumi, replaced: [[Katlakalns| → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:2017-07-29-Corner_house_in_Riga-JonasR.jpg|thumb|250px|[[Stūra māja]] Brīvības ielā 61 un Stabu ielā 12, Rīgā, kurā padomju okupācijas periodā darbojās Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]] '''Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja''' ({{val|ru|Комитет государственной безопасности Латвийской ССР}}), saukta arī '''''Čeka''''', bija politiski represīva [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas institūcija ar militāru struktūru [[Latvijas PSR]] teritorijā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gadam]], kuras uzdevumi bija okupācijas režīma drošība, izlūkošana un pretizlūkošana. Iepriekšējie nosaukumi — '''Latvijas PSR iekšlietu tautas komisariāts''', '''Iekšlietu tautas komisariāta Valsts Drošības pārvalde''' un '''Valsts drošības tautas komisariāts''' ({{val|ru|НКГБ Латвийской ССР}}). Juridiski hierarhiski Drošības komiteja bija pakļauta [[Latvijas PSR Ministru padome]]i, kā arī [[Valsts drošības komiteja|PSRS Valsts drošības komitejai]] kā teritoriāla struktūrvienība, rīkojumus deva [[PSKP]] [[PSKP Centrālā komiteja|Centrālā komiteja]], [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|LKP Centrālā komiteja]] un [[Valsts drošības komiteja|PSRS Valsts Drošības komiteja]]. Komitejas štata un ārštata darbiniekus pieņemts dēvēt par "čekistiem". [[Latvijas Republikas Satversme]] nosoda pret Latvijas tautu vērstos padomju totalitārā režīma noziegumus,<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=57980 Latvijas Republikas Satversme — Preambula]</ref> kuru veikšanā piedalījās Valsts Drošības komiteja. == Genocīds, terors un noziegumi pret cilvēci == [[Attēls:1941. gadā čekistu nošauto Latvijas pilsoņu ekshumācija.jpg|thumb|250px|1941. gadā čekistu nošauto Latvijas pilsoņu ekshumācija.]] Tūlīt pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Rīgā ieradās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[NKVD]] darbinieki [[Simons Šustins|Simona Šustina]] vadībā, kas līdz oficiālajai valsts aneksijai [[5. augusts|5. augustā]] konspirācijas nolūkos darbojās ar izdomātu uzvārdu "Silnieks" [[Latvijas Republika]]s Politiskās policijas priekšnieka [[Vikentijs Latkovskis|Vikentija Latkovska]] formālā pakļautībā. Ar pilnu jaudu [[NKVD]] represīvā mašinērija tika iedarbināta pēc Latvijas aneksijas 1940. gada 5. augustā. 1940. gada 30. augustā izveidoja Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariātu [[Alfons Noviks|Alfona Novika]] vadībā, viņa vietnieks bija Valsts drošības pārvaldes priekšnieks Šustins. Valsts drošības pārvalde no [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielas]] ēkas pārcēlās uz bijušo [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s ēku [[Stūra māja|Brīvības un Stabu ielu stūrī]], ko ātros tempos pārbūvēja, pagrabā iekārtojot aresta kameras un šautuvi nāves sodu izpildei. 1940. gada 6. novembrī sāka darboties M. Kaļiņina parakstītais dekrēts par [[Krievijas PFSR]] krimināllikuma piemērošanu Latvijā. Šā dekrēta 3. pants paredzēja kriminālatbildību arī par darbošanos Latvijas Zemnieku savienībā, aizsargu organizācijā, Latvijas speciālajos dienestos, armijā un robežsardzē. [[Baltezers|Baltezerā]], [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]] un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] ([[Ulbroka]]s mežā) tika izveidoti kapulauki nošauto aprakšanai. Komitejas un tās priekšteču veiktais terors satur genocīda pazīmes, kas noteiktas [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s 1948. gada 9. decembra Konvencijas par genocīda novēršanu un sodīšanu par to 2. pantā, tāpēc Latvijas Ģenerālprokuratūra 1996. gada 8. februārī pret [[Semjons Šustins|Semjonu Šustinu]] ierosināja krimināllietu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 68-1 panta "Noziegumi pret cilvēci, genocīds". Čekistu [[Alfons Noviks|Alfonu Noviku]] par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci 1995. gada 13. decembrī Latvijas tiesa atzina par vainīgu un piesprieda mūža ieslodzījumu. == Iesaiste spiegošanā == Pēc Otrā pasaules kara beigām [[Latvijas PSR Iekšlietu ministrija]] izveidoja fiktīvu [[Nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] tīklu, kas uzdevās par Latvijas brīvības cīnītājiem. Viņi veica viltus pārraides izlūkiem Zviedrijā un dibināja sakarus ar īstajiem mežabrāļiem Latvijas mežos. Tādēļ [[Lielbritānija]]s izlūkdienesta iesūtītie latviešu aģenti nonāca VDK rokās, viens no viņiem bija [[Rihards Zande]]. Savukārt VDK aģentus – viltus nacionālos partizānus iefiltrēja britu dienestā, kur viņi izgāja apmācības Londonā un Latvijā atgriezās jau kā britu spiegi un turpināja strādāt VDK labā. Vēlāk izrādījās, ka VDK bija savervējusi pat britu ārējā izlūkdienesta MI-6 [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] vadītāju [[Kims Filbijs|Kimu Filbiju]], kurš pēc aizbēgšanas uz PSRS apciemoja arī Rīgu.<ref>[https://www.tvnet.lv/5541043/jauna-filma-ceka-izmantojot-latviesus-apspele-anglu-izlukus Jauna filma: čeka, izmantojot latviešus, apspēlē angļu izlūkus] tvnet.lv 2012. gada 18. novembrī</ref> == VDK struktūra == [[Attēls:KGB first law.jpg|thumb|250px|1954. gada 13. marta PSRS Augstākās Padomes Prezidija [[ukazs]], ar kuru izveidota [[Valsts drošības komiteja|PSRS Valsts drošības komiteja]]]] Pamata normatīvais akts bija reglamentē tiesību normas, kas noteiktas "Nolikums par PSRS Valsts drošības komiteju pie PSRS MP un tās reģionālajiem orgāniem". Pamatstruktūrvienība institūcijā bija daļa. Nākamās lielākās struktūrvienības bija nodaļas un grupas. Komitejas struktūru veidoja: * vadība; * administrācija; * operatīvā darba struktūrvienības "daļas"(izlūkošana — 1. daļa, pretizlūkošana — 2. daļa, specializētās pretizlūkošanas daļas — 3., 4., 5., 6., "R" daļa); * operatīvā darba nodrošinājuma struktūrvienības "daļas" (ārējā izsekošana, operatīvi tehniskā daļa, korespondences perlustrācijas, šifrēšana, sakari un citas); * izmeklēšanas daļa, kura veica pirmstiesas kriminālizmeklēšanas funkcijas Komitejas kompetences lietās; * speciālā inspekcija, kas pakļāvās Komitejas priekšsēdētājam un uzraudzīja "sociālistiskās likumības" ievērošanu Komitejas darbā, kā arī veica darbinieku dienesta pārkāpumu izmeklēšanu un sagatavoja materiālus kara tribunālam. Komiteju vadīja priekšsēdētājs un trīs vietnieki — pirmais vietnieks bija PSRS Valsts Drošības komitejas emisārs, otrais vietnieks parasti bija "nacionālais", kura atbildības lauks bija ideoloģija jeb [[Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas 5. daļa|5.daļa]], trešais vietnieks risināja personālsastāva lietas. Komitejas vadošais orgāns bija kolēģija, kurā ietilpa divpadsmit augstākie virsnieki, proti, priekšsēdētājs, tā vietnieki, 1., 2., 5. daļu priekšnieki, 4. daļas vai 6. daļas priekšnieks, Ventspils pilsētas daļas priekšnieks, kāds no Daugavpils, Liepājas vai Jelgavas daļas priekšniekiem, viens no rajonu nodaļu priekšniekiem, Baltijas kara apgabala sevišķās daļas priekšnieks vai kāds no citu ieroču šķiru sevišķo daļu priekšniekiem. Tāpat LPSR VDK iekšienē eksistēja PSKP partijas komiteja. Centrālā iestāde atradās Ļeņina ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]]) ielas un Frīdriha Engelsa ([[Stabu iela (Rīga)|Stabu]]) ielu stūrī, dēvēta par "[[Stūra māja|Stūra māju]]", šobrīd Brīvības iela 61 Rīgā. VDK izveidoja konspiratīvos dzīvokļus, kur tās štata darbinieki tikās ar ziņotājiem jeb "stukačiem". Tāpat bija iekārtoti čekistu darba kabineti dažādās iestādēs, piemēram, [[Preses nams|Preses nama]] 18. stāvā.<ref>[https://irir.lv/2017/12/27/dzejnieks-rokpelnis-atzistas-ka-bijis-cekas-agents?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+28.12.2017.&utm_medium=email Dzejnieks Rokpelnis atzīstas, ka bijis čekas aģents] žurnāls IR, 2017. gada 27. decembrī</ref> Drošības komiteja likvidēta ar [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] 1991. gada 24. augusta lēmumu ''Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā''.<ref>[http://www.barikadopedija.lv/raksti/375072 "Latvijas Jaunatne", 1991. gada 27. augustā, Nr. 112. — 2.lpp]</ref> == Vadošie čekisti == Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas un tās priekšteču vadītāji bija: * [[Vikentijs Latkovskis]], Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Kirhenšteina valdība|Kirhenšteina valdībā]] (1940);<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lpra.vip.lv/sustins.htm |title="Slepkava pie rakstāmgalda", Zālīte, Indulis. SAB TDSC vadītājs |access-date={{dat|2014|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160812200630/http://lpra.vip.lv/sustins.htm |archivedate={{dat|2016|08|12||bez}} }}</ref> * [[Semjons Šustins]], Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts drošības pārvaldes priekšnieks (1940), vēlāk Valsts drošības tautas komisariāta priekšnieks (1941); * [[Alfons Noviks]] (1940—1953);<ref>http://latgalesdati.du.lv/persona/1234</ref> * [[Jānis Vēveris]] (1953—1963); * [[Longins Avdjukevičs]] (1963—1980), dzimis 1916. gada 1. novembrī, miris 1988. gada 8. janvārī; * [[Boriss Pugo]] (1980—1984); * [[Staņislavs Zukulis]] (1984—1990); * [[Edmunds Johansons]] (1990—1991), miris 2017. gada 8. februārī; == Valsts Drošības komitejas arhīvs == {{galvenais|"Čekas maisi"}} Komitejas dokumenti sistematizēti astoņos fondos Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā. Dokumentu krājuma pamatgrupu veido dokumenti par padomju totalitārā režīma represijām pret Latvijas iedzīvotājiem. Atbilstoši likumam ''Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu'' komitejas dokumentus ar valsts noslēpuma statusu — [[Čekas maisi|VDK aģentu kartotēku]] — uztur [[Satversmes aizsardzības birojs]], tā [[Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs]]. Saskaņā ar likumu šo arhīva materiālu zinātniskā starpdisciplinārā izpēte ir pakļauta [[LPSR Valsts Drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija|valdības VDK zinātniskās izpētes komisijai]], kura kā iestāde pārraudzības formā padota tieši [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministram]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kgb_komisijas_reglaments2014.pdf |title="Ministru Kabineta LPSR Valsts Drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas reglaments" |access-date={{dat|2014|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304190921/http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kgb_komisijas_reglaments2014.pdf }}</ref> kuru Ministru kabinets izveidoja 2014. gada 5. augustā.<ref>[http://tap.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx Ministru kabineta rīkojums par Valsts Drošības komitejas izpētes speciālo starpdisciplināro komisiju, 2014. gada 5. augustā]</ref> VDK dokumentu zinātniskā izpēte pabeidzama līdz 2018. gada 31. maijam.<ref>[http://izm.izm.gov.lv/ministrija/lidzdaliba/11558.html "VDK zinātniskās izpētes komisija, Izglītības un zinātnes ministrija", 2014. gada 20. augusts]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>Skat. LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas mājaslapu. http://www.lu.lv/vdkkomisija/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190414155401/https://www.lu.lv/vdkkomisija/ |date={{dat|2019|04|14||bez}} }}</ref> 2018. gada 4. oktobrī [[12. Saeima]] galīgajā lasījumā pieņēma un 16. oktobrī Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] izsludināja grozījumus likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/vejonis-izsludinajis-grozijumus-likumos-par-cekas-dokumentu-publiskosanu-un-atro-kreditu-ierobezosanu.d?id=50491987 Vējonis izsludinājis grozījumus likumos par čekas dokumentu publiskošanu un ātro kredītu ierobežošanu] [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] 2018. gada 16. oktobrī</ref> Pieņemtie likuma grozījumi nosaka publiskot aģentūras alfabētisko un statistisko kartotēku, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, kā arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamos "[[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partija]]s Centrālās komitejas" aprakstus. Noteikts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs līdz 2018. gada 3. decembrim nodod šos dokumentus [[Latvijas Nacionālais arhīvs|Latvijas Nacionālajam arhīvam]] publicēšanai tā mājaslapā līdz 2018. gada 31. decembrim.<ref>[https://lv.lv/wwwraksti/LVLV/AKTUALITATES/DOK/16.10._PREZIDENTS%20IZSLUDINA%20LIKUMU%20PAR%20%C4%8CEKAS%20DOKUMENTU%20PUBLISKO%C5%A0ANU_LETA.PDF Prezidents izsludina likumu par čekas dokumentu publiskošanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181228034919/https://lv.lv/wwwraksti/LVLV/AKTUALITATES/DOK/16.10._PREZIDENTS%20IZSLUDINA%20LIKUMU%20PAR%20%C4%8CEKAS%20DOKUMENTU%20PUBLISKO%C5%A0ANU_LETA.PDF |date={{dat|2018|12|28||bez}} }} Rihards Plūme. [[LETA]] 16.10.2018.</ref> == Ārējās saites == * [https://cdn.diena.lv/files/PDFi/VDK-izpetes-rakstu-krajums-4sejums_2017-12-30decembris_LielaisBralisTeviVero_VDK-un-tas-piesegstrukturas_ISBN_978-9934-8587-7-2.pdf LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO: VDK un tās piesegstruktūras] Ziņojumi starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2016. gada 11., 12. un 13. augustā Rīgā. Otrā daļa. Autoru kolektīvs K. Jarinovskas, K. Kangera un D. Šēnberga zinātniskajā redakcijā. VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti, 4. sēj. Rīga, LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitāte, 2017, 1052 lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:Brīvības iela]] 9z26n9c33bsxx6j876upv44lmje9xh1 Aleksandrs Menšikovs 0 262154 3669833 3502998 2022-08-13T14:45:27Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Menšikovs | vārds_orig = ''Александр Данилович Меншиков'' | attēls = Portrait of Alexander Danilovich Menshikov1.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1673 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1729 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 12 | m_vieta = Berjozova, [[Krievijas impērija]]<br />([[Berjozovas rajons]], [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]], {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = tēvs - Daniils Menšikovs | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Darja Arseņjeva | bērni = Marija, Aleksandrs, Aleksandra | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aleksandrs Menšikovs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Дани́лович Ме́ншиков}}; dzimis {{dat|1673|11|6}}, miris {{dat|1729|11|12}}) bija ietekmīgs [[Krievijas cariste]]s un [[Krievijas impērija]]s politiķis un karavadonis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. [[Pēterburga]]s gubernators (1702–1724), [[Ingrija]]s hercogs, kņazs (1707), [[Rīgas guberņa|Rīgas pagaidu gubernators]] (1712), ģenerālisimuss (1727–1728). == Dzīvesgājums == Dzimis 1673. gada 16. novembrī [[Maskava]]s maiznieka Daņilas Menšika ģimenē. Ap 1683. gadu viņu par savu pāžu pieņēma troņmantnieka Pētera draugs šveiciešu virsnieks [[Francis Leforts]]. Kā Preobraženskas pulka seržants 1695. gadā viņš piedalījās jaunā cara Pētera I karagājienā uz [[Azova|Azovu]], pēc tam pavadīja Pēteri I viņa ceļojumā caur Latviju uz Rietumeiropu. Lielā Ziemeļu kara laikā Aleksandra Menšikova komandētā karaspēka vienība 1702. gadā ieņēma [[Šliselburga]]s un Nīenas pilis, viņu iecēla par pirmo [[Pēterburga]]s gubernatoru. 1707. gada viņam piešķīra kņaza un [[Ingrija]]s hercoga titulus. Piedalījās astoņus mēnešus ilgajā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkumā (1709—1710)]], viņa vārdā bija nosauktas kāpas Sarkandaugavā, kur krievi izveidoja lielgabalu bateriju Daugavā esošo zviedru karakuģu apšaudei ("[[Aleksandra Augstumi]]"). Pēc Rīgas okupācijas Pēteris I viņu iecēla par Rīgas pagaidu gubernatoru, kaut arī no starptautisko tiesību viedokļa Rīgas gubernatori līdz 1721. gadam bija Zviedrijas karaļa ieceltie [[Nīls Strembergs]] (1709—1710) un [[Henriks Oto Albedils]] (1719). Savu varas maksimumu sasniedza ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] valdīšanas laikā, pēc viņas nāves Menšikovs bija iecerējis salaulāties ar Kurzemes hercogieni [[Anna Ivanovna|Annu Ioanovnu]]. 1727. gada augustā viņš no Rīgas uz Jelgavu nosūtīja karaspēku ģenerāļa [[Pēteris Lasī|Lasī]] vadībā, kurš padzina [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieka dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]], kuru [[Kurzemes landtāgs]] 1726. gada 18. jūnijā bija ievēlējis par hercogu. Pēc kņazu Dogorukovu padoma [[Pēteris II]] Menšikovu apvainoja [[Aleksejs Romanovs|careviča Alekseja]] nogalināšanā un 1727. gadā izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s XIV. sējuma 26 666 - 26 667 slejas</ref> Miris 1729. gada 23. novembrī izsūtījumā Berjozovā [[Jugra (zeme)|Jugras zemē]] Sibīrijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Menšikovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas gubernatori]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] r17mei0ub0buzk224hulweafp3u8yfm Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Šķirotava 102 262235 3670228 2852214 2022-08-14T11:51:22Z GreenZeb 1902 + Dzirkaļu iela wikitext text/x-wiki == Šķirotava == 43 no 44 ielām ir pieejami attēli. {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Aknīstes iela (Rīga)|Aknīstes iela]] || [[Attēls:Aknīstes iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Asotes iela (Rīga)|Asotes iela]] || [[Attēls:Asotes iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Biksēres iela (Rīga)|Biksēres iela]] || [[Attēls:Biksēres iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ceļteku iela (Rīga)|Ceļteku iela]] || [[Attēls:Ceļteku iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Cesvaines iela (Rīga)|Cesvaines iela]] || [[Attēls:Cesvaines iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Drujas iela (Rīga)|Drujas iela]] || [[Attēls:Drujas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dzirkaļu iela (Rīga)|Dzirkaļu iela]] || || || || |- | [[Elkšņu iela (Rīga)|Elkšņu iela]] || [[Attēls:Elkšņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]] || [[Attēls:Granīta iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Grauteņu iela (Rīga)|Grauteņu iela]] || [[Attēls:Grauteņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Gravas iela (Rīga)|Gravas iela]] || [[Attēls:Gravas iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Jāņavārtu iela (Rīga)|Jāņavārtu iela]] || [[Attēls:Jāņavārtu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Jāņavārtu iela (Rīga)|Jāņavārtu iela]] || [[Attēls:Jāņavārtu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Jāņavārtu iela (Rīga)|Jāņavārtu iela]] || [[Attēls:Jāņavārtu iela 3.JPG|250px]] || 3 || 2017-03-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] || [[Attēls:Katlakalna iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] || [[Attēls:Krustpils iela Rīgā.JPG|250px]] || 1 || 2010-05-26 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] || [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā 2.JPG|250px]] || 2 || 2010-05-25 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] || [[Attēls:50. autobuss Krustpils ielā 2.JPG|250px]] || 3 || 2010-05-25 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] || [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā.JPG|250px]] || 4 || 2010-05-18 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Laukakmeņu iela (Rīga)|Laukakmeņu iela]] || [[Attēls:Laukakmeņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Laukakmeņu iela (Rīga)|Laukakmeņu iela]] || [[Attēls:Laukakmeņu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || [[Attēls:Lubānas iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-02-03 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] || [[Attēls:Lubānas iela 4.JPG|250px]] || 2 || 2018-05-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] || [[Attēls:Malēju iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] || [[Attēls:Malēju iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]] || [[Attēls:Mazā Rencēnu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]] || [[Attēls:Mazā Rencēnu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Medumu iela (Rīga)|Medumu iela]] || [[Attēls:Medumu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Meirānu iela (Rīga)|Meirānu iela]] || [[Attēls:Meirānu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Murmastienes iela (Rīga)|Murmastienes iela]] || [[Attēls:Murmastienes iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-09 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Nātru iela (Rīga)|Nātru iela]] || [[Attēls:Nātru iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Nātru iela (Rīga)|Nātru iela]] || [[Attēls:Nātru iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-05-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Noras iela (Rīga)|Noras iela]] || [[Attēls:Noras iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Noras iela (Rīga)|Noras iela]] || [[Attēls:Noras iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-05-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Radžu iela (Rīga)|Radžu iela]] || [[Attēls:Radžu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] || [[Attēls:Rājumsila iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]] || [[Attēls:Rencēnu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rūdas iela (Rīga)|Rūdas iela]] || [[Attēls:Rūdas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rubeņkalna iela (Rīga)|Rubeņkalna iela]] || [[Attēls:Rubeņkalna iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Rustēnu iela (Rīga)|Rustēnu iela]] || [[Attēls:Rustēnu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Salnavas iela (Rīga)|Salnavas iela]] || [[Attēls:Salnavas iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas iela]] || [[Attēls:Sēlijas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] || [[Attēls:Sila iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Silpureņu iela (Rīga)|Silpureņu iela]] || [[Attēls:Silpureņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-05-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Slates iela (Rīga)|Slates iela]] || [[Attēls:Slates iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Straupes iela (Rīga)|Straupes iela]] || [[Attēls:Straupes iela.jpg|250px]] || 1 || 2014-10-22 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Subates iela (Rīga)|Subates iela]] || [[Attēls:Subates iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Subates iela (Rīga)|Subates iela]] || [[Attēls:Subates iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Šķembu iela (Rīga)|Šķembu iela]] || [[Attēls:Šķembu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Šķirotavas iela (Rīga)|Šķirotavas iela]] || [[Attēls:Šķirotavas iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vaiķu iela (Rīga)|Vaiķu iela]] || [[Attēls:Vaiķu iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Valles iela (Rīga)|Valles iela]] || [[Attēls:Valles iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Valles iela (Rīga)|Valles iela]] || [[Attēls:Valles iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vārnavas iela (Rīga)|Vārnavas iela]] || [[Attēls:Vārnavas iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zasas iela (Rīga)|Zasas iela]] || [[Attēls:Zasas iela.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zasas iela (Rīga)|Zasas iela]] || [[Attēls:Zasas iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zilānu iela (Rīga)|Zilānu iela]] || [[Attēls:Zilānu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-02-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Žīguru iela (Rīga)|Žīguru iela]] || [[Attēls:Žīguru iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-03-17 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- |} tbfgqqrogxim5kt0hk1opb4350vsfdw Pēteris Lasī 0 263289 3669842 3577208 2022-08-13T15:00:27Z Pirags 3757 /* Literatūra */ pap wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peter von Lacy.PNG|thumb|200px|Pēteris Lasī]] {{infokaste+}} '''Pēteris Lasī''' ({{val-ga|Peadar de Lása}}, {{val-de|Peter Graf von Lacy}}, {{val-ru|Пётр Петрович Ласси}}, [[1678]]-[[1751]]) bija [[īri|īru]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s [[feldmaršals]] ķeizarienes [[Anna I Romanova|Annas]] valdīšanas laikā, [[grāfs]] (1740), [[Vidzemes guberņa|Rīgas un Vidzemes gubernators]] (1727–1751). == Dzīvesgājums == Dzimis 1678. gada 29. septembrī Kilīdijas ciemā (''Killeedy'') pie [[Limerika]]s [[Īrija|Īrijā]]. Jau 13 gadu vecumā 1691. gadā piedalījās Limerikas aizstāvēšanā pret karaļa [[Viljams III|Viljama III]] piekritējiem, tādēļ bija spiests kopā ar saviem radiniekiem bēgt uz Franciju. 1697. gadā pārgāja [[Austrija]]s, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā [[Krievijas cariste]]s militārajā dienestā, piedalījās uzbrukumā zviedru aizstāvētajam [[Narva]]s cietoksnim (1700), izcēlās [[Kauja pie Omuļiem|kaujā pie Omuļiem]] (1702) un [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] (1709). Pēc astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma (1709—1710)]] viņš tika iecelts par [[Rīgas pils]] komandantu. Kara noslēguma viņu paaugstināja par Krievijas armijas ģenerāli. Šajā laikā viņš apprecējās ar vācbaltieti Martu fon Funkenu (''Maret Philippine von Funcken'') no [[Liezere]]s. 1727. gadā ģenerāli Lasī ar Krievijas armijas ekspedīcijas korpusu no Rīgas nosūtīja uz [[Kurzemes hercogiste]]s galvaspilsētu Jelgavu, lai padzītu Krievijai nevēlamo hercoga amata kandidātu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]]. Pēc šī uzdevuma izpildes viņu 1727. gadā iecēla par Rīgas gubernatoru. 1733. gadā viņš vadīja 16 000 vīru lielu Krievijas impērijas armijas ekspedīcijas korpusu pret Krievijai nevēlamo Polijas karali [[Staņislavs Leščiņskis|Staņislavu Leščiņski]]. Krievijas armija Lasī vadībā cauri Kurzemes hercogistes teritorijai iebruka Lietuvā, ieņēma [[Kauņa|Kauņu]], tad [[Grodņa|Grodņu]], visbeidzot [[Varšava|Varšavu]]. 1734. gadā viņa aplenca [[Danciga|Dancigu]] un piespieda samaksāt kotribūciju. 1736. gadā P. Lasī tika paaugstināts par ģenerālfeldmaršalu un nosūtīts komandēt Krievijas impērijas armiju [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 1737. gadā Krievijas ķeizariene Anna viņam uzdāvināja [[Siguldas pils|Siguldas pili]]. Ķeizarienes [[Elizabete I Romanova|Elizabetes]] valdīšanas periodā viņš kā Rīgas gubernators vadīja Krievijas armijas [[Somija]]s karagājienu pret Zviedrijas armiju (1741-1743). Miris 1751. gada 30. aprīlī Rīgā. Apglabāts [[Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Skaistkalnes katoļu baznīcas]] kapenēs. == P. Lasī dzimtmuižas == [[Attēls:Lielstraupe 1779.jpg|thumb|200px|P. Lasī dzimtmuiža Lielstraupē pie Pēterburgas lielceļa ([[Broce]]s kolekcija, 1779).]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes pilsmuiža]], * [[Siguldas pils|Siguldas pilsmuiža]], * [[Doles muiža]], * [[Kalsnavas pils|Kalsnavas]] muiža. == Literatūra == * Patrick J. O’Meara: ''Field Marshal Peter Lacy. An Irishman in Eighteenth-Century Russia''. In: ''Scotland and Russia in the Enlightenment.'' Proceedings of the international Conference, 1 – 3 September 2000, Edinburgh. St. Petersburg Centre for History of Ideas, St. Petersburg 2001, (''The philosophical age'' Almanac 15), S. 82–90, [http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf online (PDF; 1,58 MB)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160223032555/http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf |date={{dat|2016|02|23||bez}} }}. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aņikita Repņins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = (1729-1740) 1740—1751 | pēc = [[Vladimirs Dolgorukovs]]}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lasī, Pēteris}} [[Kategorija:1678. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1751. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] t3nw3tw48gvu0lz0wtdq5asb77t3bop 3669843 3669842 2022-08-13T15:01:30Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peter von Lacy.PNG|thumb|200px|Pēteris Lasī]] {{infokaste+}} '''Pēteris Lasī''' ({{val-ga|Peadar de Lása}}, {{val-de|Peter Graf von Lacy}}, {{val-ru|Пётр Петрович Ласси}}, [[1678]]-[[1751]]) bija [[īri|īru]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s [[feldmaršals]] ķeizarienes [[Anna I Romanova|Annas]] valdīšanas laikā, [[grāfs]] (1740), [[Vidzemes guberņa|Rīgas un Vidzemes gubernators]] (1727–1751). == Dzīvesgājums == Dzimis 1678. gada 29. septembrī Kilīdijas ciemā (''Killeedy'') pie [[Limerika]]s [[Īrija|Īrijā]]. Jau 13 gadu vecumā 1691. gadā piedalījās Limerikas aizstāvēšanā pret karaļa [[Viljams III|Viljama III]] piekritējiem, tādēļ bija spiests kopā ar saviem radiniekiem bēgt uz Franciju. 1697. gadā pārgāja [[Austrija]]s, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā [[Krievijas cariste]]s militārajā dienestā, piedalījās uzbrukumā zviedru aizstāvētajam [[Narva]]s cietoksnim (1700), izcēlās [[Kauja pie Omuļiem|kaujā pie Omuļiem]] (1702) un [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] (1709). Pēc astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma (1709—1710)]] viņš tika iecelts par [[Rīgas pils]] komandantu. Kara noslēguma viņu paaugstināja par Krievijas armijas ģenerāli. Šajā laikā viņš apprecējās ar vācbaltieti Martu fon Funkenu (''Maret Philippine von Funcken'') no [[Liezere]]s. 1727. gadā ģenerāli Lasī ar Krievijas armijas ekspedīcijas korpusu no Rīgas nosūtīja uz [[Kurzemes hercogiste]]s galvaspilsētu Jelgavu, lai padzītu Krievijai nevēlamo hercoga amata kandidātu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]]. Pēc šī uzdevuma izpildes viņu 1727. gadā iecēla par Rīgas gubernatoru. 1733. gadā viņš vadīja 16 000 vīru lielu Krievijas impērijas armijas ekspedīcijas korpusu pret Krievijai nevēlamo Polijas karali [[Staņislavs Leščiņskis|Staņislavu Leščiņski]]. Krievijas armija Lasī vadībā cauri Kurzemes hercogistes teritorijai iebruka Lietuvā, ieņēma [[Kauņa|Kauņu]], tad [[Grodņa|Grodņu]], visbeidzot [[Varšava|Varšavu]]. 1734. gadā viņa aplenca [[Danciga|Dancigu]] un piespieda samaksāt kotribūciju. 1736. gadā P. Lasī tika paaugstināts par ģenerālfeldmaršalu un nosūtīts komandēt Krievijas impērijas armiju [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 1737. gadā Krievijas ķeizariene Anna viņam uzdāvināja [[Siguldas pils|Siguldas pili]]. Ķeizarienes [[Elizabete I Romanova|Elizabetes]] valdīšanas periodā viņš kā Rīgas ģenerālgubernators vadīja Krievijas armijas [[Somija]]s karagājienu pret Zviedrijas armiju (1741-1743). Miris 1751. gada 30. aprīlī Rīgā. Apglabāts [[Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Skaistkalnes katoļu baznīcas]] kapenēs. == P. Lasī dzimtmuižas == [[Attēls:Lielstraupe 1779.jpg|thumb|200px|P. Lasī dzimtmuiža Lielstraupē pie Pēterburgas lielceļa ([[Broce]]s kolekcija, 1779).]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes pilsmuiža]], * [[Siguldas pils|Siguldas pilsmuiža]], * [[Doles muiža]], * [[Kalsnavas pils|Kalsnavas]] muiža. == Literatūra == * Patrick J. O’Meara: ''Field Marshal Peter Lacy. An Irishman in Eighteenth-Century Russia''. In: ''Scotland and Russia in the Enlightenment.'' Proceedings of the international Conference, 1 – 3 September 2000, Edinburgh. St. Petersburg Centre for History of Ideas, St. Petersburg 2001, (''The philosophical age'' Almanac 15), S. 82–90, [http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf online (PDF; 1,58 MB)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160223032555/http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf |date={{dat|2016|02|23||bez}} }}. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aņikita Repņins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = (1729-1740) 1740—1751 | pēc = [[Vladimirs Dolgorukovs]]}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lasī, Pēteris}} [[Kategorija:1678. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1751. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 7cx5aw4tog0vb0f4we12zw502dt2x46 3669847 3669843 2022-08-13T15:06:03Z Pirags 3757 /* Literatūra */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peter von Lacy.PNG|thumb|200px|Pēteris Lasī]] {{infokaste+}} '''Pēteris Lasī''' ({{val-ga|Peadar de Lása}}, {{val-de|Peter Graf von Lacy}}, {{val-ru|Пётр Петрович Ласси}}, [[1678]]-[[1751]]) bija [[īri|īru]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s [[feldmaršals]] ķeizarienes [[Anna I Romanova|Annas]] valdīšanas laikā, [[grāfs]] (1740), [[Vidzemes guberņa|Rīgas un Vidzemes gubernators]] (1727–1751). == Dzīvesgājums == Dzimis 1678. gada 29. septembrī Kilīdijas ciemā (''Killeedy'') pie [[Limerika]]s [[Īrija|Īrijā]]. Jau 13 gadu vecumā 1691. gadā piedalījās Limerikas aizstāvēšanā pret karaļa [[Viljams III|Viljama III]] piekritējiem, tādēļ bija spiests kopā ar saviem radiniekiem bēgt uz Franciju. 1697. gadā pārgāja [[Austrija]]s, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā [[Krievijas cariste]]s militārajā dienestā, piedalījās uzbrukumā zviedru aizstāvētajam [[Narva]]s cietoksnim (1700), izcēlās [[Kauja pie Omuļiem|kaujā pie Omuļiem]] (1702) un [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] (1709). Pēc astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma (1709—1710)]] viņš tika iecelts par [[Rīgas pils]] komandantu. Kara noslēguma viņu paaugstināja par Krievijas armijas ģenerāli. Šajā laikā viņš apprecējās ar vācbaltieti Martu fon Funkenu (''Maret Philippine von Funcken'') no [[Liezere]]s. 1727. gadā ģenerāli Lasī ar Krievijas armijas ekspedīcijas korpusu no Rīgas nosūtīja uz [[Kurzemes hercogiste]]s galvaspilsētu Jelgavu, lai padzītu Krievijai nevēlamo hercoga amata kandidātu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]]. Pēc šī uzdevuma izpildes viņu 1727. gadā iecēla par Rīgas gubernatoru. 1733. gadā viņš vadīja 16 000 vīru lielu Krievijas impērijas armijas ekspedīcijas korpusu pret Krievijai nevēlamo Polijas karali [[Staņislavs Leščiņskis|Staņislavu Leščiņski]]. Krievijas armija Lasī vadībā cauri Kurzemes hercogistes teritorijai iebruka Lietuvā, ieņēma [[Kauņa|Kauņu]], tad [[Grodņa|Grodņu]], visbeidzot [[Varšava|Varšavu]]. 1734. gadā viņa aplenca [[Danciga|Dancigu]] un piespieda samaksāt kotribūciju. 1736. gadā P. Lasī tika paaugstināts par ģenerālfeldmaršalu un nosūtīts komandēt Krievijas impērijas armiju [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 1737. gadā Krievijas ķeizariene Anna viņam uzdāvināja [[Siguldas pils|Siguldas pili]]. Ķeizarienes [[Elizabete I Romanova|Elizabetes]] valdīšanas periodā viņš kā Rīgas ģenerālgubernators vadīja Krievijas armijas [[Somija]]s karagājienu pret Zviedrijas armiju (1741-1743). Miris 1751. gada 30. aprīlī Rīgā. Apglabāts [[Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Skaistkalnes katoļu baznīcas]] kapenēs. == P. Lasī dzimtmuižas == [[Attēls:Lielstraupe 1779.jpg|thumb|200px|P. Lasī dzimtmuiža Lielstraupē pie Pēterburgas lielceļa ([[Broce]]s kolekcija, 1779).]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes pilsmuiža]], * [[Siguldas pils|Siguldas pilsmuiža]], * [[Doles muiža]], * [[Kalsnavas pils|Kalsnavas]] muiža. == Literatūra == * Patrick J. O’Meara: ''Field Marshal Peter Lacy. An Irishman in Eighteenth-Century Russia''. In: ''Scotland and Russia in the Enlightenment.'' Proceedings of the international Conference, 1 – 3 September 2000, Edinburgh. St. Petersburg Centre for History of Ideas, St. Petersburg 2001, (''The philosophical age'' Almanac 15), S. 82–90, [http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf online (PDF; 1,58 MB)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160223032555/http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf |date={{dat|2016|02|23||bez}} }}. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aņikita Repņins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = (1727-1740) 1740—1751 | pēc = [[Vladimirs Dolgorukovs]]}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lasī, Pēteris}} [[Kategorija:1678. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1751. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] shm7qyunwyojzvlp1lyf1msru4w3ypa 3669848 3669847 2022-08-13T15:07:48Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peter von Lacy.PNG|thumb|200px|Pēteris Lasī]] {{infokaste+}} '''Pēteris Lasī''' ({{val-ga|Peadar de Lása}}, {{val-de|Peter Graf von Lacy}}, {{val-ru|Пётр Петрович Ласси}}, [[1678]]-[[1751]]) bija [[īri|īru]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s [[feldmaršals]] ķeizarienes [[Anna I Romanova|Annas]] valdīšanas laikā, [[grāfs]] (1740), [[Vidzemes guberņa|Rīgas un Vidzemes gubernators]] (1727–1751). == Dzīvesgājums == Dzimis 1678. gada 29. septembrī Kilīdijas ciemā (''Killeedy'') pie [[Limerika]]s [[Īrija|Īrijā]]. Jau 13 gadu vecumā 1691. gadā piedalījās Limerikas aizstāvēšanā pret karaļa [[Viljams III|Viljama III]] piekritējiem, tādēļ bija spiests kopā ar saviem radiniekiem bēgt uz Franciju. 1697. gadā pārgāja [[Austrija]]s, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā [[Krievijas cariste]]s militārajā dienestā, piedalījās uzbrukumā zviedru aizstāvētajam [[Narva]]s cietoksnim (1700), izcēlās [[Kauja pie Omuļiem|kaujā pie Omuļiem]] (1702) un [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] (1709). Pēc astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma (1709—1710)]] viņš tika iecelts par [[Rīgas pils]] komandantu. Kara noslēguma viņu paaugstināja par Krievijas armijas ģenerāli. Šajā laikā viņš apprecējās ar vācbaltieti Martu fon Funkenu (''Maret Philippine von Funcken'') no [[Liezere]]s. 1727. gadā ģenerāli Lasī ar Krievijas armijas ekspedīcijas korpusu no Rīgas nosūtīja uz [[Kurzemes hercogiste]]s galvaspilsētu Jelgavu, lai padzītu Krievijai nevēlamo hercoga amata kandidātu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]]. Pēc šī uzdevuma izpildes viņu 1727. gadā iecēla par Rīgas gubernatoru. 1733. gadā viņš vadīja 16 000 vīru lielu Krievijas impērijas armijas ekspedīcijas korpusu pret Krievijai nevēlamo Polijas karali [[Staņislavs Leščiņskis|Staņislavu Leščiņski]]. Krievijas armija Lasī vadībā cauri Kurzemes hercogistes teritorijai iebruka Lietuvā, ieņēma [[Kauņa|Kauņu]], tad [[Grodņa|Grodņu]], visbeidzot [[Varšava|Varšavu]]. 1734. gadā viņa aplenca [[Danciga|Dancigu]] un piespieda samaksāt kotribūciju. 1736. gadā P. Lasī tika paaugstināts par ģenerālfeldmaršalu un nosūtīts komandēt Krievijas impērijas armiju [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 1737. gadā Krievijas ķeizariene Anna viņam uzdāvināja [[Siguldas pils|Siguldas pili]]. Ķeizarienes [[Elizabete I Romanova|Elizabetes]] valdīšanas periodā viņu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru un Krievijas karaspēka [[Somija]]s karagājiena vadītāju pret Zviedrijas armiju (1741-1743). Miris 1751. gada 30. aprīlī Rīgā. Apglabāts [[Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Skaistkalnes katoļu baznīcas]] kapenēs. == P. Lasī dzimtmuižas == [[Attēls:Lielstraupe 1779.jpg|thumb|200px|P. Lasī dzimtmuiža Lielstraupē pie Pēterburgas lielceļa ([[Broce]]s kolekcija, 1779).]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes pilsmuiža]], * [[Siguldas pils|Siguldas pilsmuiža]], * [[Doles muiža]], * [[Kalsnavas pils|Kalsnavas]] muiža. == Literatūra == * Patrick J. O’Meara: ''Field Marshal Peter Lacy. An Irishman in Eighteenth-Century Russia''. In: ''Scotland and Russia in the Enlightenment.'' Proceedings of the international Conference, 1 – 3 September 2000, Edinburgh. St. Petersburg Centre for History of Ideas, St. Petersburg 2001, (''The philosophical age'' Almanac 15), S. 82–90, [http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf online (PDF; 1,58 MB)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160223032555/http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf |date={{dat|2016|02|23||bez}} }}. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aņikita Repņins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = (1727-1740) 1740—1751 | pēc = [[Vladimirs Dolgorukovs]]}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lasī, Pēteris}} [[Kategorija:1678. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1751. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] h325pqgf0vtyilhkp84y0c0qknhypa6 3669849 3669848 2022-08-13T15:12:36Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Peter von Lacy.PNG|thumb|200px|Pēteris Lasī]] {{infokaste+}} '''Pēteris Lasī''' ({{val-ga|Peadar de Lása}}, {{val-de|Peter Graf von Lacy}}, {{val-ru|Пётр Петрович Ласси}}, [[1678]]-[[1751]]) bija [[īri|īru]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s [[feldmaršals]] ķeizarienes [[Anna I Romanova|Annas]] valdīšanas laikā, [[grāfs]] (1740), [[Vidzemes guberņa|Rīgas un Vidzemes gubernators]] (1727–1751). == Dzīvesgājums == Dzimis 1678. gada 29. septembrī Kilīdijas ciemā (''Killeedy'') pie [[Limerika]]s [[Īrija|Īrijā]]. Jau 13 gadu vecumā 1691. gadā piedalījās Limerikas aizstāvēšanā pret karaļa [[Viljams III|Viljama III]] piekritējiem, tādēļ bija spiests kopā ar saviem radiniekiem bēgt uz Franciju. 1697. gadā pārgāja [[Austrija]]s, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā [[Krievijas cariste]]s militārajā dienestā, piedalījās uzbrukumā zviedru aizstāvētajam [[Narva]]s cietoksnim (1700), izcēlās [[Kauja pie Omuļiem|kaujā pie Omuļiem]] (1702) un [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] (1709). Pēc astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma (1709—1710)]] viņš tika iecelts par [[Rīgas pils]] komandantu. Kara noslēguma viņu paaugstināja par Krievijas armijas ģenerāli. Šajā laikā viņš apprecējās ar vācbaltieti Martu fon Funkenu (''Maret Philippine von Funcken'') no [[Liezere]]s. 1727. gadā ģenerāli Lasī ar Krievijas armijas ekspedīcijas korpusu no Rīgas nosūtīja uz [[Kurzemes hercogiste]]s galvaspilsētu Jelgavu, lai padzītu Krievijai nevēlamo hercoga amata kandidātu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]]. Pēc šī uzdevuma izpildes viņu 1727. gadā iecēla par Rīgas gubernatoru. 1733. gadā viņš vadīja 16 000 vīru lielu Krievijas impērijas armijas ekspedīcijas korpusu pret Krievijai nevēlamo Polijas karali [[Staņislavs Leščiņskis|Staņislavu Leščiņski]]. Krievijas armija Lasī vadībā cauri Kurzemes hercogistes teritorijai iebruka Lietuvā, ieņēma [[Kauņa|Kauņu]], tad [[Grodņa|Grodņu]], visbeidzot [[Varšava|Varšavu]]. 1734. gadā viņa aplenca [[Danciga|Dancigu]] un piespieda samaksāt kotribūciju. 1736. gadā P. Lasī tika paaugstināts par ģenerālfeldmaršalu un nosūtīts komandēt Krievijas impērijas armiju [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 1737. gadā Krievijas ķeizariene Anna viņam uzdāvināja [[Siguldas pils|Siguldas pili]]. Ķeizarienes [[Elizabete I Romanova|Elizabetes]] valdīšanas periodā viņu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru un [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] vadītāju pret Zviedrijas armiju (1741-1743). Miris 1751. gada 30. aprīlī Rīgā. Apglabāts [[Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Skaistkalnes katoļu baznīcas]] kapenēs. == P. Lasī dzimtmuižas == [[Attēls:Lielstraupe 1779.jpg|thumb|200px|P. Lasī dzimtmuiža Lielstraupē pie Pēterburgas lielceļa ([[Broce]]s kolekcija, 1779).]] * [[Lielstraupes pils|Lielstraupes pilsmuiža]], * [[Siguldas pils|Siguldas pilsmuiža]], * [[Doles muiža]], * [[Kalsnavas pils|Kalsnavas]] muiža. == Literatūra == * Patrick J. O’Meara: ''Field Marshal Peter Lacy. An Irishman in Eighteenth-Century Russia''. In: ''Scotland and Russia in the Enlightenment.'' Proceedings of the international Conference, 1 – 3 September 2000, Edinburgh. St. Petersburg Centre for History of Ideas, St. Petersburg 2001, (''The philosophical age'' Almanac 15), S. 82–90, [http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf online (PDF; 1,58 MB)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160223032555/http://ideashistory.org.ru/pdfs/a15.pdf |date={{dat|2016|02|23||bez}} }}. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aņikita Repņins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = (1727-1740) 1740—1751 | pēc = [[Vladimirs Dolgorukovs]]}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lasī, Pēteris}} [[Kategorija:1678. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1751. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] bvws1dll3ulwzvwohqtdbws64utrt5o Džordžs Brauns 0 263292 3669868 3577176 2022-08-13T15:44:42Z Pirags 3757 /* Literatūra */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|200px|Džordžs Brauns]] {{infokaste+}} '''Džordžs Brauns''', arī '''Georgs fon Brauns''' ({{val-ga|Seoirse de Brún}}, {{val-de|Georg Reichsgraf von Browne}}, {{val-ru|Юрий Юрьевич Броуне}}, [[1698]]-[[1792]]) bija [[īri|īru]] izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes [[Anna I Romanova|Annas]] valdīšanas periodā pārgāja [[Krievijas impērija]]s dienestā, paaugstināts par [[ģenerālis|ģenerāli anšefu]] (''general en chef'') [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā. Ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas periodā ilgstoši bija [[Vidzemes guberņa|Vidzemes ģenerālgubernators]] (1762—1792), no 1775. gada arī [[Igaunijas guberņa|Igaunijas gubernators]]. == Dzīves gājums == Dzimis 1698. gada 15. jūnijā Mahonas pilī, [[Īrija|Īrijā]], tās īpašnieka Džordža Brauna un viņa sievas Honoras Lasī ģimenē. Mācījās [[Limerika]]s katoļu skolā, 1725. gadā iestājās [[Pfalca]]s kūrfirsta dienestā, pēc ģenerāļa [[Džeimss Kīts|Džeimsa Kīta]] ieteikuma 1730. gadā pārgāja [[Krievijas impērija]]s dienestā. [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku kara (1735—1739)]] laikā 1739. gadā krita turku gūstā. Pēc tam, kad Francijas sūtnis Osmaņu impērijā Vilnēvs viņu palīdzēja izpestīt no verdzības, Dž. Brauns dzīvoja [[Stambula|Stambulā]], 1740. gadā viņam ar vērtīgām ziņām par Osmaņu impērijas nākamā kara plāniem izdevās aizbēgt atpakaļ uz Krieviju. Ķeizarienes [[Elizabete I Romanova|Elizabetes]] valdīšanas periodā piedalījās Krievijas karā pret Zviedriju (1741-1743) un [[Karš par Austrijas mantojumu|karā par Austrijas mantojumu]] (1740-1748). Apprecējās ar Rīgas gubernatora [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] meitu. Izcēlās ar varonību [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] pret Prūsiju, uz īsu brīdi iecelts par Krievijas impērijas armijas feldmaršalu. Pēc smaga galvas ievainojuma visu mūžu bija spiests uz galvas nēsāt sudraba plāksni, kas pārklāja dziļu rētu. Pēc atteikšanās vadīt Krievijas armiju pret Dāniju 1762. gadā ķeizars [[Pēteris III]] viņu atvaļināja no militārā dienesta un iecēla par Vidzemes ģenerālgubernatoru, šajā amata viņš pavadīja 30 gadus. 1765. gadā gubernators Brauns ķeizarienes Katrīnas II uzdevumā iesniedza [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāgam]] vairākus ierosinājumus [[dzimtbūšana]]s sloga mazināšanai. 1765. gadā Brauns apprecējās ar [[Fītinghofi|Pētera fon Fītinghofa]] atraitni Eleonoru Kristīni, Vidzemes hoftiesas prezidenta [[fon Mengdeni|Johana Frīdriha Mengdena]] meitu. Ieguva dzimtas īpašumā [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas]] un [[Smiltenes pils|Smiltenes pilsmuižu]]. 80 gadu vecumā viņš no [[Svētās Romas impērija]]s ķeizara 1779. gadā saņēma grāfa titulu. Miris 1792. gada 18. septembrī Rīgā. Apglabāts [[Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Skaistkalnes katoļu baznīcas]] kapenēs. == Dž. Brauna dzimtmuižas == [[Attēls:Smilten(1872)pg087 Das Schloss.jpg|thumb|200px|Dž. Braunam piederējusī Smiltenes pilsmuiža 19. gadsimtā.<ref>Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872</ref>]] * [[Smiltenes muiža]] * [[Sigulda]]s un Ķempju muiža * Gāles muiža pie Siguldas * Paltmales muižas pie Līgatnes * [[Verava]]s muiža * Baltā muiža * [[Pienava]]s muiža * [[Džūkste]]s muiža == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Michael Johann von der Borch: ''Histoire de la vie de George de Browne, comte du Saint-Empire, gouverneur général de Livonie et d'Esthonie, général en chef des armées des Sa Majesté l'impératice de toutes les Russies, chevalier des ordres de St. André, St. Alexandre Newski et St. Wlodimir de Russie, de l'aigle blanc de Pologne, et de Ste. Anne de Holstein, seigneur héréditaire des terres de Smilten, Segewold, Palkmar et Galenhoff etc. etc.'', Riga: I. F. Hartknoch 1794 ([http://dspace.ut.ee/handle/10062/29117 Digitālā versija]). * Michael von der Borch-Lubeschütz: ''Leben des Reichsgr. Georg von Browne, General-Gouverneur von Liefland und Esthland, Oberfeldherr der Russischen Armeen. Aus dem Französischen, mit einer Vorrende von L. Schubert'', Riga: I. F. Hartknoch 1795 ([http://books.google.de/books?id=jeo5AAAAcAAJ Digitālā versija]). * Stefan Michael Newerkla: Die irischen Reichsgrafen von Browne-Camus in russischen und österreichischen Diensten. Vom Vertrag von Limerick (1691) bis zum Tod ihres Hausfreunds Ludwig van Beethoven (1827). In: Lazar Fleishman – Stefan Michael Newerkla – Michael Wachtel (eds.): ''Скрещения судеб. Literarische und kulturelle Beziehungen zwischen Russland und dem Westen. A Festschrift for Fedor B. Poljakov'' (= Stanford Slavic Studies, Volume 49). Berlin: Peter Lang 2019, 43–68. * Stefan Michael Newerkla: Das irische Geschlecht O'Reilly und seine Verbindungen zu Österreich und Russland. In: ''Diachronie – Ethnos – Tradition: Studien zur slawischen Sprachgeschichte.'' Eds. Jasmina Grković-Major, Natalia B. Korina, Stefan M. Newerkla, Fedor B. Poljakov, Svetlana M. Tolstaja. Brno: Tribun EU 2020, 259–279 [https://phaidra.univie.ac.at/o:1405256 (Digitālā versija)], šeit 272–273. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vladimirs Dolgorukovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = 1762-1792 | pēc = [[Nikolajs Repņins]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brauns, Džordžs}} [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1792. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] e5cixx5wdfzm9e96nkirgzbkwfayq6h 3669869 3669868 2022-08-13T15:47:46Z Pirags 3757 /* Literatūra */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|200px|Džordžs Brauns]] {{infokaste+}} '''Džordžs Brauns''', arī '''Georgs fon Brauns''' ({{val-ga|Seoirse de Brún}}, {{val-de|Georg Reichsgraf von Browne}}, {{val-ru|Юрий Юрьевич Броуне}}, [[1698]]-[[1792]]) bija [[īri|īru]] izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes [[Anna I Romanova|Annas]] valdīšanas periodā pārgāja [[Krievijas impērija]]s dienestā, paaugstināts par [[ģenerālis|ģenerāli anšefu]] (''general en chef'') [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā. Ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas periodā ilgstoši bija [[Vidzemes guberņa|Vidzemes ģenerālgubernators]] (1762—1792), no 1775. gada arī [[Igaunijas guberņa|Igaunijas gubernators]]. == Dzīves gājums == Dzimis 1698. gada 15. jūnijā Mahonas pilī, [[Īrija|Īrijā]], tās īpašnieka Džordža Brauna un viņa sievas Honoras Lasī ģimenē. Mācījās [[Limerika]]s katoļu skolā, 1725. gadā iestājās [[Pfalca]]s kūrfirsta dienestā, pēc ģenerāļa [[Džeimss Kīts|Džeimsa Kīta]] ieteikuma 1730. gadā pārgāja [[Krievijas impērija]]s dienestā. [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku kara (1735—1739)]] laikā 1739. gadā krita turku gūstā. Pēc tam, kad Francijas sūtnis Osmaņu impērijā Vilnēvs viņu palīdzēja izpestīt no verdzības, Dž. Brauns dzīvoja [[Stambula|Stambulā]], 1740. gadā viņam ar vērtīgām ziņām par Osmaņu impērijas nākamā kara plāniem izdevās aizbēgt atpakaļ uz Krieviju. Ķeizarienes [[Elizabete I Romanova|Elizabetes]] valdīšanas periodā piedalījās Krievijas karā pret Zviedriju (1741-1743) un [[Karš par Austrijas mantojumu|karā par Austrijas mantojumu]] (1740-1748). Apprecējās ar Rīgas gubernatora [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] meitu. Izcēlās ar varonību [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] pret Prūsiju, uz īsu brīdi iecelts par Krievijas impērijas armijas feldmaršalu. Pēc smaga galvas ievainojuma visu mūžu bija spiests uz galvas nēsāt sudraba plāksni, kas pārklāja dziļu rētu. Pēc atteikšanās vadīt Krievijas armiju pret Dāniju 1762. gadā ķeizars [[Pēteris III]] viņu atvaļināja no militārā dienesta un iecēla par Vidzemes ģenerālgubernatoru, šajā amata viņš pavadīja 30 gadus. 1765. gadā gubernators Brauns ķeizarienes Katrīnas II uzdevumā iesniedza [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāgam]] vairākus ierosinājumus [[dzimtbūšana]]s sloga mazināšanai. 1765. gadā Brauns apprecējās ar [[Fītinghofi|Pētera fon Fītinghofa]] atraitni Eleonoru Kristīni, Vidzemes hoftiesas prezidenta [[fon Mengdeni|Johana Frīdriha Mengdena]] meitu. Ieguva dzimtas īpašumā [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas]] un [[Smiltenes pils|Smiltenes pilsmuižu]]. 80 gadu vecumā viņš no [[Svētās Romas impērija]]s ķeizara 1779. gadā saņēma grāfa titulu. Miris 1792. gada 18. septembrī Rīgā. Apglabāts [[Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Skaistkalnes katoļu baznīcas]] kapenēs. == Dž. Brauna dzimtmuižas == [[Attēls:Smilten(1872)pg087 Das Schloss.jpg|thumb|200px|Dž. Braunam piederējusī Smiltenes pilsmuiža 19. gadsimtā.<ref>Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872</ref>]] * [[Smiltenes muiža]] * [[Sigulda]]s un Ķempju muiža * Gāles muiža pie Siguldas * Paltmales muižas pie Līgatnes * [[Verava]]s muiža * Baltā muiža * [[Pienava]]s muiža * [[Džūkste]]s muiža == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Michael Johann von der Borch: ''Histoire de la vie de George de Browne, comte du Saint-Empire, gouverneur général de Livonie et d'Esthonie, général en chef des armées des Sa Majesté l'impératice de toutes les Russies, chevalier des ordres de St. André, St. Alexandre Newski et St. Wlodimir de Russie, de l'aigle blanc de Pologne, et de Ste. Anne de Holstein, seigneur héréditaire des terres de Smilten, Segewold, Palkmar et Galenhoff etc. etc.'', Riga: I. F. Hartknoch 1794 ([http://dspace.ut.ee/handle/10062/29117 Digitālā versija]). * Michael von der Borch-Lubeschütz: ''Leben des Reichsgr. Georg von Browne, General-Gouverneur von Liefland und Esthland, Oberfeldherr der Russischen Armeen. Aus dem Französischen, mit einer Vorrende von L. Schubert'', Riga: I. F. Hartknoch 1795 ([http://books.google.de/books?id=jeo5AAAAcAAJ Digitālā versija]). * Stefan Michael Newerkla: Die irischen Reichsgrafen von Browne-Camus in russischen und österreichischen Diensten. Vom Vertrag von Limerick (1691) bis zum Tod ihres Hausfreunds Ludwig van Beethoven (1827). In: Lazar Fleishman – Stefan Michael Newerkla – Michael Wachtel (eds.): ''Скрещения судеб. Literarische und kulturelle Beziehungen zwischen Russland und dem Westen. A Festschrift for Fedor B. Poljakov'' (= Stanford Slavic Studies, Volume 49). Berlin: Peter Lang 2019, 43–68. * Stefan Michael Newerkla: Das irische Geschlecht O'Reilly und seine Verbindungen zu Österreich und Russland. In: ''Diachronie – Ethnos – Tradition: Studien zur slawischen Sprachgeschichte.'' Eds. Jasmina Grković-Major, Natalia B. Korina, Stefan M. Newerkla, Fedor B. Poljakov, Svetlana M. Tolstaja. Brno: Tribun EU 2020, 259–279 [https://phaidra.univie.ac.at/o:1405256 (Digitālā versija)], šeit 272–273. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vladimirs Dolgorukovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = 1762-1792 | pēc = [[Nikolajs Repņins]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brauns, Džordžs}} [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1792. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īri]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] a47hzlw657xovoa3ezz8fqveheyusd9 Brezno 0 265637 3669952 3296080 2022-08-13T19:39:05Z Krumpi 86434 coa update wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Brezno | native_name = ''Brezno'' | image_skyline = Brezno1.JPG | imagesize = | image_caption = Brezno centrālais laukums | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Brezno.svg | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Banska Bistricas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Brezno apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1380 | area_total_km2 = 121.96 | population_as_of = 2013 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 21534 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 48 | lats = 21 | latNS = N | longd = 19 | longm = 38 | longs = 37 | longEW = E | elevation_m = 486 | website = {{URL|http://www.brezno.sk/}}}} '''Brezno''' ({{val|sk|Brezno}}) ir pilsēta [[Slovākija|Slovākijā]], [[Banska Bistricas apgabals|Banska Bistricas apgabala]] [[Brezno apriņķis|Brezno apriņķa]] centrs pie [[Hrona]]s upes. == Vēsture == Rakstos pilsēta pirmoreiz minēta 1265. gadā. Pilsētas tiesības no 1380. gada. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Brezno gadsimtiem atradusies [[Ungārija]]s sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir '''Breznobāņa''' ({{val|hu|Breznóbánya}}). Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pie pilsētas tika uzcelta liela [[ceļamkrāns|ceļamkrānu]] rūpnīca (mūsdienās bankrotējusi). No 1993. gada — Slovākijā. == Cilvēki == Pēc tautības vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (92,85 %), dzīvo arī [[čigāni]] (4,63 %). Pēc reliģiskās pārliecības — [[katoļticība|katoļi]] (68,89 %), nereliģiozi (18,54 %) un [[luterticība|luterticīgie]] (8,57 %). Brezno ir modeles [[Adriana Karembē|Adrianas Karembē]] (''Adriana Karembeu'', 1971) dzimtā pilsēta. Dolna Lehota ciemā netālu no Brezno dzimis Slovākijas pirmais kosmonauts [[Ivans Bella]] (''Ivan Bella''). == Sports == Brezno pievārtē atrodas [[biatlons|biatlona]] trase. == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Brezno, Slovakia|Brezno}} {{Slovākija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Banska Bistricas apgabala pilsētas]] gm8gomdhlgpnxzbndena4ae8yq13mnm Rimavska Sobota 0 266249 3669947 2730336 2022-08-13T19:22:54Z Krumpi 86434 coa update wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rimavska Sobota | official_name = ''Rimavská Sobota'' | image_skyline = Rimavská Sobota - Hlavné námestie.jpg | imagesize = | image_caption = Centra apbūve | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Rimavská Sobota.svg | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Banska Bistricas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Rimavska Sobotas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1335 | area_total_km2 = 77.55 | population_as_of = 2013 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 24 322 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 22 | lats = 52 | latNS = N | longd = 20 | longm = 00 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = 298 | website = {{url|http://www.rimavskasobota.sk/}}}} '''Rimavska Sobota''' ({{val-sk|Rimavská Sobota}}) ir pilsēta [[Slovākija|Slovākijā]], [[Banska Bistricas apgabals|Banska Bistricas apgabala]] [[Rimavska Sobotas apriņķis|Rimavska Sobotas apriņķa]] centrs. == Vēsture == Pirmoreiz rakstos minēta 1271. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Rimavska Sobota gadsimtiem atradusies [[Ungārija]]s sastāvā, tas ungāriskais nosaukums ir '''Rimasombata''' (''Rimaszombat''). No 1553. līdz 1686. gadam - [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. No 1850. līdz 1922. gadam - [[komitāts|komitāta]] centrs. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. No 1938. līdz 1944. gadam, pamatojoties uz [[Pirmās Vīnes arbitrāžas|Pirmajām Vīnes arbitrāžām]], pilsēta ietilpa Ungārijas sastāvā. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā. == Cilvēki == Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (59,28 %), dzīvo arī [[ungāri]] (35,26 %) un [[čigāni]] (3,01 %). Pēc reliģiskās pārliecības - [[katolisms|katoļi]] (47,84 %), nereliģiozi (30,7 %) un [[luterticība|luterāņi]] (10,33 %). == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Rimavská Sobota|Rimavska Sobota}} {{Slovākija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Banska Bistricas apgabala pilsētas]] di6jinanzo5ehv270gw5flxohr0l17d Veļki Krtīša 0 266453 3669938 2730339 2022-08-13T18:44:05Z Krumpi 86434 coa update wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Veļki Krtīša | official_name = ''Veľký Krtíš'' | image_skyline = Veľký Krtíš - Evanjelický kostol a fara.jpg | imagesize = | image_caption = Luterāņu baznīca Veļki Krtīšā | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Veľký Krtíš.svg | pushpin_map = Slovakia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SVK}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Banska Bistricas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Veļki Krtīšas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = ? | area_total_km2 = 15.03 | population_as_of = 2013 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 12 608 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 12 | lats = 54 | latNS = N | longd = 19 | longm = 20 | longs = 17 | longEW = E | elevation_m = 200 | website = {{url|http://www.velky-krtis.sk/}}}} '''Veļki Krtīša''' ({{val-sk|Veľký Krtíš}}) ir pilsēta [[Slovākija|Slovākijā]], [[Banska Bistricas apgabals|Banska Bistricas apgabala]] [[Veļki Krtīšas apriņķis|Veļki Krtīšas apriņķa]] centrs. == Vēsture == Pirmoreiz rakstos minēta 1245. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Veļki Krtīša gadsimtiem atradusies [[Ungārija]]s sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir '''Naģkerteša''' (''Nagykürtös''). No 1554. līdz 1593. gadam - [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] apkaimē attīstījas [[brūnogles|brūnogļu]] ieguve. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā. == Cilvēki == Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (86,9 %), dzīvo arī [[ungāri]] (6,2 %). Pēc reliģiskās pārliecības - [[katolisms|katoļi]] (54,26 %), nereliģiozi (21,58 %) un [[luterticība|luterāņi]] (16 %). == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Veľký Krtíš|Veļki Krtīša}} {{Slovākija-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas pilsētas]] [[Kategorija:Banska Bistricas apgabala pilsētas]] jpkhsgeuozn919yokrcgbb91izr8544 Segre 0 267506 3670147 3664766 2022-08-14T06:39:28Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Segre | citvaloda = fr | oriģinālnosaukums = Sègre | citvaloda2 = ca | oriģinālnosaukums2 = Segre | citvaloda3 = es | oriģinālnosaukums3 = Río Segre | attēls = Lleida-Riu_de_Lleida.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Segre [[Ļeida|Ļeidā]] | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pireneji]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Ebro]] | sāk_plat_d=42 | sāk_plat_m=24 | sāk_plat_s=09 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=02 | sāk_gar_m=06 | sāk_gar_s=30 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=41 | iet_plat_m=21 | iet_plat_s=48 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=00 | iet_gar_m=18 | iet_gar_s=16 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{FRA}}, {{ESP}} | garums = 265 | iztekas_augstums = 2843 | ietekas_augstums = 70 | kritums = | caurtece = 100,20 | gada_notece = | baseins = 22 579 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Segre''' ({{val|fr|Sègre}}, {{val|ca|Segre}}, {{val|es|Río Segre}}) ir 265 kilometrus gara [[Ebro]] kreisā krasta pieteka [[Spānija]]s ziemeļaustrumos, [[Katalonija|Katalonijā]] un, neliela lejteces daļa, [[Aragona|Aragonā]]. Neliels posms upes augštecē atrodas [[Francija]]s [[Austrumpireneji|Austrumpireneju]] departamentā. Upe lielkoties tek dienvidrietumu virzienā. Lielākās pietekas (visas labā krasta) — [[Nogera Paļaresa]], [[Nogera Ribagorsana]], [[Granvalira]], [[Sinka (upe)|Sinka]]. Upes krastos atrodas [[Pučserda]], [[Laseva Duržeļa]], [[Balagera]], [[Ļeida]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] [[Kategorija:Francijas upes]] [[Kategorija:Ebro pietekas]] jqq0hhldnd1918thnkoivcd9zfh8i1n Rīgas apkaimju uzskaitījums 0 275488 3670061 3649335 2022-08-14T05:15:04Z Bai-Bot 60304 /* 1934. gada apkaimes (rajoni) */sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|thumbnail|[[Rīga]]]] '''Rīgas apkaimju uzskaitījums''' apkopo visas [[Rīgas apkaimes]], kuru izveidi Rīgas attīstības plānā 2006. – 2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departaments. Apkaimes jēdzienu izmanto kopš 2007. gada, lai Rīgas pilsētu raksturotu teritoriāli, jo iepriekš lietotais jēdziens "mikrorajons" bija arhitektonisks un grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns. Šo jēdzienu skaidroja kā piemērota lieluma apdzīvotu vidi, kam ir sava apkalpe, identitāte un raksturs, kas izriet no apbūves veida, fiziskajām robežām, ainavas un iedzīvotāju kopības izjūtas.<ref>[https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/ 58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu] Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, 30/01/2014</ref> == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Apkaime !! Apkaimes<br/>novietojums<br/>Rīgā !! Platība (km²) !! Iedz.sk. (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apkaimes.lv/stat/iedzivotaju_skaits/ |title=Apkaimju iedzīvotāju skaits (2014) |access-date={{dat|2015|03|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090602160659/http://www.apkaimes.lv/stat/iedzivotaju_skaits/ |archivedate={{dat|2009|06|02||bez}} }}</ref> !! Iedzīvotāju<br/>blīvums<br/>(iedz./km²)!! Galvenās ielas !! Priekšpilsēta |- | [[Attēls:Ābolu iela, Rīga.jpg|150px]] || '''[[Atgāzene]]''' || [[Attēls:Atgazene karte.png|130px]] || 0,745 || 1613 || 2165,1 || [[Graudu iela]],<br/>[[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Avotu iela pie krustojuma ar Matīsa ielu.JPG|150px]] || '''[[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]''' {{nobr|(arī '''Avotu iela''')}} || [[Attēls:Avotu iela karte.png|130px]] || 1,815 || 19710 || 10859,5 || [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]],<br/>[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]],<br/>[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],<br/>[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]],<br/>[[Satekles iela]],<br/>[[Valmieras iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Agenskalns Maza Nometnu iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Āgenskalns]]''' || [[Attēls:Agenskalns karte.png|130px]] || 4,613 || 27923 || 6053,11 || [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]],<br/>[[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]],<br/>[[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]],<br/>[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]],<br/>[[Liepājas iela]],<br/>[[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]],<br/>[[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]],<br/>[[Mūkusalas iela]],<br/>[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]],<br/>[[Ojāra Vācieša iela]],<br/>[[Raņķa dambis]],<br/>[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]],<br/>[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]],<br/>[[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]]/<br/>[[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Turlavas iela (Beberbeki).JPG|150px]] || '''[[Beberbeķi]]''' || [[Attēls:Beberbeki karte.png|130px]] || 1,204 || 411 || 341,36 || [[Beberbeķu iela]],<br/>[[Beberbeķu 5. līnija]],<br/>[[Beberbeķu 9. līnija]]<br/>[[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]],<br/>[[Krotes iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Baņutas iela.JPG|150px]] || '''[[Berģi (Rīga)|Berģi]]''' || [[Attēls:Bergi karte.png|130px]] || 5,706 || 2942 || 516,0 || [[Berģu iela]],<br/>[[Brīvības gatve]],<br/>[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]],<br/>[[Upesciema iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Engures iela 2.JPG|150px]] || '''[[Bieriņi]]''' || [[Attēls:Bierini karte.png|130px]] || 4,274 || 9443 || 2209,4 || [[Cēres iela]],<br/>[[Kantora iela]],<br/>[[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]],<br/>[[Tēriņu iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Bisumuiza2014.jpg|150px]] || '''[[Bišumuiža]]''' || [[Attēls:Bisumuiza karte.png|130px]] || 2,243 || 2360 || 1052,16 || [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]],<br/>[[Ceraukstes iela]],<br/>[[Jāņa Čakstes gatve]],<br/>[[Ziepniekkalna iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Bolderaja Masivi.jpg|150px]] || '''[[Bolderāja]]''' || [[Attēls:Bolderaja karte.png|130px]] || 8,329 || 12994 || 1560,09 || [[Gobas iela]],<br/>[[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]],<br/>[[Lielupes iela]],<br/>[[Silikātu iela]],<br/>[[Stūrmaņu iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Brasas stacija 06.JPG|150px]] || '''[[Brasa]]''' || [[Attēls:Brasa karte.png|130px]] || 1,741 || 13241 || 7605,4 || [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]],<br/>[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]],<br/>[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]],<br/>[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]],<br/>[[Miera iela (Rīga)|Miera iela]],<br/>[[Senču iela]],<br/>[[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Brekšu iela.JPG|150px]] || '''[[Brekši (Rīga)|Brekši]]''' || [[Attēls:Breksi karte.png|130px]] || 2,039 || 1751 || 858,75 || [[Biķernieku iela]],<br/>[[Nautrēnu iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Jaunciema gatve.jpg|150px]] || '''[[Bukulti (Rīga)|Bukulti]]''' || [[Attēls:Bukulti karte.png|130px]] || 5,183 || 675 || 130,23 || [[Brīvības gatve]],<br/>[[Jaunciema gatve]],<br/>[[Kanāla iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Riga Centrs 2008.jpg|150px]] || '''[[Centrs (Rīga)|Centrs]]''' || [[Attēls:Centrs karte.png|130px]] || 3,732 || 35274 || 9451,77 || [[13. janvāra iela]],<br/>[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]],<br/>[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]],<br/>[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]],<br/>[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]],<br/>[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]],<br/>[[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]],<br/>[[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]],<br/>[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]],<br/>[[Satekles iela]],<br/>[[Senču iela]] || [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]/<br/>[[Latgales priekšpilsēta]]/<br/>[[Vidzemes priekšpilsēta]]/<br/>[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Čiekurkalna 1. līnija.JPG|150px]] || '''[[Čiekurkalns]]''' || [[Attēls:Ciekurkalns karte.png|130px]] || 5,67 || 7024 || 1238,8 || [[Čiekurkalna 2. līnija]],<br/>[[Gustava Zemgala gatve]],<br/> [[Krustabaznīcas iela]],<br/>[[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]/<br/>[[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Daugavgrīva, Birzes iela.JPG|150px]] || '''[[Daugavgrīva]]''' || [[Attēls:Daugavgriva karte.png|130px]] || 10,147 || 9108 || 897,6 || [[Birzes iela]],<br/>[[Parādes iela]],<br/>[[Slimnīcas iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Dārzciema apkaime iekšpagalms 2009.jpg|150px]] || '''[[Dārzciems]]''' || [[Attēls:Darzciems karte.png|150px]] || 4,577 || 18956 || 4141,58 || [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],<br/>[[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]],<br/>[[Piedrujas iela]],<br/>[[Vestienas iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Darzini Janv11.jpg|130px]] || '''[[Dārziņi]]''' || [[Attēls:Darzini karte.png|150px]] || 4,348 || 2768 || 636,61 || [[Cidoniju iela]],<br/>[[Dārziņu iela]],<br/>[[Jāņogu iela]],<br/>[[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]],<br/>[[Taisnā iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Ēvalda Valtera iela.JPG|150px]] || '''[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]''' || [[Attēls:Dreilini karte.png|130px]] || 4,155 || 5681 || 1367,27 || [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],<br/>[[Biķernieku iela]],<br/>[[Dzelzavas iela]],<br/>[[Ēvalda Valtera iela]],<br/>[[Ulbrokas iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Dzirciema iela.jpg|150px]] || '''[[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]]''' || [[Attēls:Dzirciems karte.png|130px]] || 2,444 || 11746 || 4806,05 || [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]],<br/>[[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]],<br/>[[Dzirciema iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Pērnavas iela (3).jpg|150px]] || '''[[Grīziņkalns]]''' || [[Attēls:Grizinkalns karte.png|130px]] || 1,517 || 12947 || 8534,61 || [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]],<br/>[[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]],<br/>[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]],<br/>[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]],<br/>[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]]/[[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] |- | [[Attēls:Ilguciems Lidonu iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Iļģuciems]]''' || [[Attēls:Ilguciems karte.png|130px]] || 2,442 || 24365 || 9977,48 || [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]],<br/>[[Dagmāras iela]],<br/>[[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]],<br/>[[Dzirciema iela]],<br/>[[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Imanta Anninmuizas bulvaris.jpg|150px]] || '''[[Imanta]]''' || [[Attēls:Imanta karte.png|130px]] || 9,003 || 47310 || 5254,92 || [[Anniņmuižas bulvāris]],<br/>[[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]],<br/>[[Dammes iela]],<br/> [[Jūrmalas gatve]],<br/>[[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]],<br/>[[Kurzemes prospekts]],<br/>[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]],<br/>[[Zentenes iela (Rīga)|Zentenes iela]],<br/>[[Zolitūdes iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Jaunciems.JPG|150px]] || '''[[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]''' || [[Attēls:Jaunciems karte.png|130px]] || 9,132 || 2512 || 275,08 || [[Jaunciema gatve]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Jugla Brivibas gatve 2006.jpg|150px]] || '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' || [[Attēls:Jugla karte.png|130px]] || 14,099 || 25518 || 1809,92 || [[Brīvības gatve]],<br/>[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]],<br/>[[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]],<br/>[[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]],<br/>[[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]],<br/>[[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Jāņa Čakstes gatve 3.JPG|150px]] || '''[[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]]''' || [[Attēls:Katlakalns karte.png|130px]] || 1,554 || 144 || 92,66 || [[Bukaišu iela]],<br/>[[Lejupes iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Kleistu iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]''' || [[Attēls:Kleisti karte.png|130px]] || 18,730 || 269 || 14,36 || [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]],<br/>[[Rātsupītes iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Kundziņsalas dzelzceļš.jpg|150px]] || '''[[Kundziņsala]]''' || [[Attēls:Kundzinsala karte.png|130px]] || 5,554 || 402 || 72,38 || [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]],<br/>[[Kundziņsalas 3. līnija]],<br/>[[Kundziņsalas 6. šķērslīnija]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Kengaraga mikrorajons.jpg|150px]] || '''[[Ķengarags]]''' || [[Attēls:Kengarags karte.png|130px]] || 5,190 || 50287 || 9689,21 || [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]],<br/>[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]],<br/>[[Ķengaraga iela]],<br/>[[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]],<br/>[[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]],<br/>[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]],<br/>[[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Kipsala Balasta dambis.jpg|150px]] || '''[[Ķīpsala]]''' || [[Attēls:Kipsala karte.png|130px]] || 1,975 || 1104 || 558,99 || [[Āzenes iela]],<br/>[[Balasta dambis]],<br/>[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]],<br/>[[Ķīpsalas iela]],<br/>[[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]],<br/>[[Ogļu iela]],<br/>[[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Mangaljsala1.jpg|150px]] || '''[[Mangaļsala]]''' || [[Attēls:Mangalsala karte.png|130px]] || 8,036 || 1546 || 192,38 || [[Albatrosu iela]],<br/>[[Mangaļsalas iela]],<br/>[[Stāvvadu iela]],<br/>[[Traleru iela]],<br/>[[Veiksmes iela]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Riga Lomonosova iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Maskavas forštate]]''' || [[Attēls:Maskavas forstate karte.png|130px]] || 7,594 || 31918 || 4203,06 || [[Gogoļa iela]],<br/>[[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]],<br/>[[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]],<br/>[[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]],<br/>[[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]],<br/>[[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]],<br/>[[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Mezaparks.jpg|150px]] || '''[[Mežaparks]]''' || [[Attēls:Mezaparks karte.png|130px]] || 11,821 || 4827 || 408,34 || [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]],<br/>[[Gustava Zemgala gatve]],<br/>[[Kokneses prospekts]],<br/>[[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]],<br/>[[Varoņu iela]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Riga Mezciems 2009.jpg|150px]] || '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' || [[Attēls:Mezciems karte.png|130px]] || 7,667 || 15231 || 1986,57 || [[Biķernieku iela]],<br/>[[Sergeja Eizenšteina iela]],<br/>[[Hipokrāta iela]],<br/>[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]],<br/>[[Šmerļa iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Mīlgrāvja iela.JPG|150px]] || '''[[Mīlgrāvis]]''' || [[Attēls:Milgravis karte.png|130px]] || 3,225 || 6316 || 1958,45 || [[Ezera iela (Rīga)|Ezera iela]],<br/>[[Lēdurgas iela]],<br/>[[Mīlgrāvja iela]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Ciema iela (Mukupurvs).JPG|150px]] || '''[[Mūkupurvs]]''' || [[Attēls:Mukupurvs karte.png|130px]] || 4,515 || 212 || 46,95 || [[Gramzdas iela]],<br/>[[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]],<br/>[[Mūkupurva iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Eksporta iela.jpg|150px]] || '''[[Pētersala-Andrejsala]]''' || [[Attēls:Petersala-Andrejsala karte.png|130px]] || 2,773 || 5752 || 2074,29 || [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]],<br/>[[Ganību dambris]],<br/>[[Katrīnas dambis]],<br/>[[Lugažu iela]],<br/>[[Pētersalas iela]],<br/>[[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Ventspils iela Pleskodāle, Rīga.jpg|150px]] || '''[[Pleskodāle]]''' || [[Attēls:Pleskodale karte.png|130px]] || 3,480 || 6263 || 1799,71 || [[Apuzes iela]],<br/>[[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]],<br/>[[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]],<br/>[[Krūzes iela]],<br/>[[Lielirbes iela]],<br/> [[Ventspils iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Plavnieki 2016.JPG|150px]] || '''[[Pļavnieki]]''' || [[Attēls:Plavnieki karte.png|130px]] || 2,985 || 47185 || 15807,37 || [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]],<br/>[[Andreja Saharova iela]],<br/>[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],<br/> [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]],<br/>[[Salnas iela]],<br/>[[Ulbrokas iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Purvciema mikrorajons.jpg|150px]] || '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' || [[Attēls:Purvciems karte.png|130px]] || 5,017 || 59940 || 11947,38 || [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]],<br/>[[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]],<br/> [[Dzelzavas iela]],<br/>[[Gunāra Astras iela]],<br/>[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]],<br/>[[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]],<br/>[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]],<br/>[[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Ritabulli Ilmena iela.jpg|150px]] || '''[[Buļļi (apkaime)|Rītabuļļi]]''' {{nobr|(arī '''Buļļi''')}} || [[Attēls:Ritabulli karte.png|130px]] || 7,497 || 265 || 35,35 || [[Dzintara iela]],<br/>[[Ilmeņa iela]],<br/>[[Rojas iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:SB centrs.jpg|150px]] || '''[[Rumbula]]''' || [[Attēls:Rumbula karte.png|130px]] || 6,978 || 945 || 135,43 || [[Krustpils iela]],<br/>[[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]],<br/>[[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Riga Salas Zakusala 2004.jpg|150px]] || '''[[Salas (Rīga)|Salas]]''' || [[Attēls:Salas karte.png|130px]] || 3,628 || 79 || 21,78 || [[Lucavsalas iela]],<br/>[[Zaķusalas krastmala]] || [[Zemgales priekšpilsēta]]/<br/>[[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Ganibu Dambis Riga 2009.jpg|150px]] || '''[[Sarkandaugava]]''' || [[Attēls:Sarkandaugava karte.png|130px]] || 7,596 || 17862 || 2351,5 || [[Aptiekas iela]],<br/>[[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]],<br/>[[Ganību dambis]],<br/>[[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]],<br/>[[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]],<br/>[[Viesturu prospekts]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Skanste Grostonas iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Skanste]]''' || [[Attēls:Skanste karte.png|130px]] || 2,148 || 1305 || 607,54 || [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]],<br/>[[Ganību dambis]],<br/>[[Grostonas iela]],<br/>[[Skanstes iela]],<br/>[[Sporta iela]],<br/>[[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]/[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Spilves plava 2005.jpg|150px]] || '''[[Spilve (Rīga)|Spilve]]''' || [[Attēls:Spilve karte.png|130px]] || 9,576 || 91 || 9,5 || [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], <br/>[[Daugavgrīvas šoseja]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Jaunciema gatve 9.JPG|150px]] || '''[[Suži (Rīga)|Suži]]''' || [[Attēls:Suzi karte.png|130px]] || 4,023 || 490 || 121,8 || [[Jaunciema gatve]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]]/<br/>[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Zalves iela, Šampēteris.JPG|150px]] || '''[[Šampēteris]]''' || [[Attēls:Sampeteris karte.png|130px]] || 1,366 || 4886 || 3576,87 || [[Lielirbes iela]], <br/>[[Šampētera iela]], <br/>[[Volguntes iela]],<br/>[[Zasulauka iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Krustpils iela Rīgā.JPG|150px]] || '''[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]''' || [[Attēls:Skirotava karte.png|130px]] || 10,057 || 2292 || 227,90 || [[Granīta iela]],<br/>[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]],<br/>[[Krustpils iela]],<br/> [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]],<br/>[[Rencēnu iela]] || [[Latgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Teika, Briiviibas 310, pukju tirgus.jpg|150px]] || '''[[Teika (Rīga)|Teika]]''' || [[Attēls:Teika karte.png|150px]] || 4,682 || 29990 || 6405,38 || [[Biķernieku iela]],<br/>[[Brīvības gatve]],<br/>[[Gustava Zemgala gatve]],<br/>[[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]],<br/>[[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]],<br/>[[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] || [[Vidzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:RigaBrivzemniekaIela.jpg|150px]] || '''[[Torņakalns]]''' || [[Attēls:Tornakalns karte.png|130px]] || 3,210 || 7401 || 2305,6 || [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]],<br/>[[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]],<br/>[[Mūkusalas iela]],<br/>[[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]],<br/>[[Torņakalna iela]],<br/>[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Mangalu muiza.jpg|150px]] || '''[[Trīsciems]]''' || [[Attēls:Trisciems karte.png|130px]] || 11,319 || 1477 || 130.49 || [[Jaunciema gatve]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Vecaki Pludmale 2007.jpg|150px]] || '''[[Vecāķi]]''' || [[Attēls:Vecaki karte.png|130px]] || 2,303 || 1733 || 792,5 || [[Mangaļu prospekts]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Vecdaugava.JPG|150px]] || '''[[Vecdaugava]]''' || [[Attēls:Vecdaugava karte.png|130px]] || 3,066 || 3101 || 1011,42 || [[Atlantijas iela]],<br/>[[Vecāķu prospekts]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Kreimeņu iela.jpg|150px]] || '''[[Vecmīlgrāvis]]''' || [[Attēls:Vecmilgravis karte.png|130px]] || 6,073 || 22202 || 3655,85 || [[Augusta Dombrovska iela]],<br/>[[Emmas iela]],<br/>[[Kriemeņu iela]],<br/>[[Meldru iela]],<br/>[[Vecāķu prospekts]] || [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |- | [[Attēls:Riga Vecpilseta.jpg|150px]] || '''[[Vecrīga|Vecpilsēta]]''' {{nobr|(arī '''Vecrīga''')}} || [[Attēls:Vecpilseta karte.png|130px]] || 0,944 || 3267 || 3460,8 || [[11. novembra krastmala]],<br/>[[13. janvāra iela]],<br/>[[Kalēju iela]],<br/>[[Kaļķu iela]],<br/>[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]],<br/>[[Kungu iela]],<br/>[[Smilšu iela]],<br/>[[Torņu iela]],<br/>[[Zigfrīda Annas Meierovica iela]] || [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] |- | [[Attēls:Voleri Daugavas piestatne 2005.jpg|150px]] || '''[[Voleri]]''' || [[Attēls:Voleri karte.png|130px]] || 5,315 || 299 || 56,26 || [[Krēmeri (Rīga)|Krēmeri]],<br/>[[Voleri (Rīga)|Voleri]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Zasulauks Dzirciema iela 2009.jpg|150px]] || '''[[Zasulauks]]''' || [[Attēls:Zasulauks karte.png|130px]] || 1,190 || 7358 || 6183,19 || [[Dzirciema iela]],<br/>[[Jūrmalas gatve]],<br/>[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]],<br/>[[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]] || [[Kurzemes priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Ziepniekkalna mikrorajons.jpg|150px]] || '''[[Ziepniekkalns]]''' || [[Attēls:Ziepniekkalns karte.png|130px]] || 10,917 || 33016 || 3024,27 || [[Garozes iela]],<br/>[[Graudu iela]],<br/>[[Valdeķu iela]],<br/>[[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]],<br/>[[Ziepniekkalna iela]] ||[[Zemgales priekšpilsēta]] |- | [[Attēls:Zolitudes Mikrorajons.jpg|150px]] || '''[[Zolitūde]]''' || [[Attēls:Zolitude karte.png|130px]] || 2,888 || 19559 || 6772,5 || [[Anniņmuižas iela]],<br/>[[Gramzdas iela]],<br/>[[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]],<br/> [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatve]],<br/>[[Rostokas iela]],<br/>[[Zolitūdes iela]] || [[Zemgales priekšpilsēta]] |} == 1934. gada apkaimes (rajoni) == 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos:<ref>{{LKV|XVIII.|36 059}}</ref> * [[Vecrīga|Vecpilsēta]], Bulvāri, Vidzeme, * [[Avotu iela (apkaime)|Avoti]], Latgale, [[Grīziņkalns]], Dārziņi, * Ganības, [[Sarkandaugava]], Osta, [[Vecmīlgrāvis]], [[Jaunmīlgrāvis]], [[Mežaparks|Meža parks]], [[Čiekurkalns]], [[Zemitāni]], Sils, [[Jugla (Rīga)|Jugla]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], * [[Jāņciems]], [[Ķengarags]], * [[Salas (Rīga)|Salas]], [[Torņakalns]], [[Āgenskalns]], [[Ķīpsala]], * [[Zasulauks]], [[Ilģeciems]], [[Spilve (Rīga)|Spilve]], [[Bolderāja]], [[Daugavgrīva]], [[Buļļu muiža]], [[Kleistes muiža]], [[Lāčupe]], [[Anniņmuiža]], * [[Zolitūde]], [[Šampetris]], [[Bieriņi]], [[Līvciems]], [[Ziepniekkalns]], [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]], * [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *Paula Gulbinska, Sandra Kropa (2016. gada 8. septembris). [https://web.archive.org/web/20170815183207/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/rigas-apkaimju-nosaukumi.-ko-tie-liecina-par-so-vietu-vesturi-un.a73391/ Rīgas apkaimju nosaukumi. Ko tie liecina par šo vietu vēsturi un cilvēku dzīvi te?] ''Zināmais nezināmajā''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 17. septembrī. {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Rīgas apkaimes]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] i6web6hwjbkke72mhxnjz2yr4v7tm7a Jēkabpils vēsture 0 281720 3669841 3591696 2022-08-13T14:58:56Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar (2), [[Krustpils dzelzceļa stacija| → [[Krustpils (stacija)|, delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jekabpils_un_Krustpils.jpg|thumb|300px|Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas).]] '''Jēkabpils vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Krustpils]] dibināšanas bīskapam [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam fon Bukshēvdenam]] piešķirtajā [[Jersika (valsts)|Jersikas ķēniņvalsts]] daļā līdz mūsdienām. == Livonijas konfederācijas laiks == 13. gadsimta sākumā tagadējās Jēkabpils teritorija Daugavas labajā krastā atradās [[Jersika (valsts)|Jersika]]s valsts [[Asotes pilskalns|Asotes pilsnovadā]]. 1211. gadā bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens]] Asotes pilsnovadu pievienoja [[Livonijas bīskapija]]i, bet mežainās Daugavas pretējā krasta zemes 1218. gadā ieguva [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]]. Jau pirms 1237. gada Rīgas bīskaps Daugavas labajā krastā nodibināja Krustpili (''Kreutzburg''), kas kā nocietinājums aizstāja nopostīto un pamesto Jersikas pilsētu un kalpoja par [[Rīgas arhibīskapija]]s dienvidaustrumu zemju pārvaldes centru. == Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks == [[Attēls:Battle of Jakobstadt.jpg|thumb|right|300px|[[Jēkabpils kauja]]s norises attēlojums gravīrā (pa labi saskatāma Daugava ar Jēkabmiestu).]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] Krustpils cietoksnis ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļā, bet Daugavas kreisais krasts — [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s daļā. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[1655]]. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks ieņēma tagadējo [[Baltkrievija]]s teritoriju, hercogiste pasludināja neitralitāti un mežainajā apvidū iepretī zviedru pakļautībā esošajai Krustpilij izveidojās kara bēgļu apmetne, ko tās iemītnieki dēvēja par [[sloboda|brīvciemu]]. Kad Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs]] 1656. gada jūlijā gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu, zviedri Daugavas seklākajās vietās pie Krustpils, [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Koknese]]s nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Tā kā milzīgā krievu karaspēka apgāde mēnešiem ilgā [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkuma]] laikā notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, krievi pirms krācēm bija spiesti savus kara materiālus un pārtiku pārkraut vezumos un tālāk vest pa zemes ceļu līdz Koknesei, kur tagadējā [[Likteņdārzs|Krievkalna salā]] bija ierīkota osta ar kuģubūvētavu. Sloboda Daugavas kreisajā krastā izveidojās par lielu pārkraušanas punktu. Pēc karadarbības beigām [[hercogs Jēkabs]] brīvciemā lika nometināt visus kara bēgļus, kas ticības dēļ tika vajāti un bija izbēguši no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], Krievijas caristes un [[Zviedru Vidzeme]]s. Tā pie Salas kroga pēc 1660. gada izveidojās krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]] apmatne. Pamazām godīgo iedzīvotāju vairākums piespieda nemierīgos elementus no slobadas pazust, un tur nodibinājās kārtība un miers. Iedzīvotāji drīzā laikā kļuva pazīstami gar visu [[Daugava|Daugavu]] kā droši plostnieki un laivinieki. Salasmuižas plostnieki pazina visas krāces un klintis, viņus sāka cienīt, un viņu labklājība pieauga. [[1670]]. gadā hercogs Jēkabs brīvciemam piešķīra [[Magdeburgas tiesības]] un deva vārdu ''Jakobstadt'' (Jēkabmiests), kā arī tika noteikts ģerbonis. Jaunajai pilsētai hercogs dāvināja apkārtnes zemes un tajā drīkstēja apmesties krievi, poļi un lietuvieši, arī amatpersonas bija poļi un krievi. Jēkabmiestā hercogs Jēkabs lika iekārtot laivu ostu dzelzs ražojumu izvešanai, ko kausēja Biržu dzelznamā (tagad Salas pagasta "Kapeni"). Tur darbojās naglu un enkuru kaltuve, lielgabalu lietuve, kālija un ziepju vārītava, stikla, kaļķu un darvas ceplis. Tās iedzīvotāji paši ievēlēja birģermeistaru un rāti, te drīkstēja celt baznīcas un skolas. Jēkabmiestā nodibinājās krievu un poļu amati, un tirgoņi apvienojās ģildē. 6 gadus jaunatnācējiem tika atlaisti nodokļi. Pilsētas pārvalde sastāvēja no diviem birģermeistariem, četriem rātskungiem, tiesas pārziņa un rakstveža. Šeit bija bāriņtiesa, bet apelācijas tiesu sprieda Sēlpils virspilskungs. Hercoga kase ievāca nodokli — spundes naudu, izsludināja 3 gadatirgus un nedēļas tirgu — katrā ceturtdienā. Uzskata, ka Jēkabpilī 1684. gada 15. aprīlī vietējā amatnieka Samuela Skavronska un viņa sievas Elizabetes Moricas ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni [[Katrīna I|Katrīnu I]]. Pēc citas versijas viņas priekšteči cēlušies no [[Minska]]s apkārtnes dzimtcilvēkiem. Abas versijas ir apvienojamas, ja pieņem, ka Skavronski bijuši Otrā Ziemeļu kara bēgļi, kas apmetušies Jēkabpils slobodā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā [[1700]]. gadā hercogisti ieņēma zviedru karaspēks, bet Jēkabpils krievu draudze 1703. gadā uzcēla jaunu pareizticīgo baznīcu. [[1704]]. gadā krievu karaspēks ieņēma Jēkabpili, bet [[26. jūlijs|26. jūlijā]] tās nomalē pie Sēlpils ceļa notika liela kauja starp zviedriem un krieviem ("[[Kauja pie Jēkabpils]]"), kurā zviedru karaspēks [[Ādams Lēvenhaupts|Ādama Lēvenhaupta]] vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu karaspēku un novērsa tā iebrukumu hercogistē. Pēc kara un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra laikiem]] atkal uzplauka tirdzniecība. Strūgas no Baltkrievijas un Lietuvas ieveda labību, linsēklas, augu eļļas, medu, taukus, tabaku, degvīnu, audumus, amatnieku darbarīkus u. c. preces par 10—12 miljoniem rubļu gadā. Savukārt sauszemes transports no Jaunjelgavas 1760.—1770. gados bija 8000—9000 vezumu gadā<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīca, VII sējums, 14 293.—14 298. sleja. Rīgā, 1931.—1932. gadā.</ref> Kamēr Daugava bija vaļā, gar krastu, pret straumi iedami, strūgas vilka burlaki (laivu vilcēji). Garām vijās hercoga pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur [[Frīdrihštate|Frīdrihštati]] uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. [[1764]]. gadā tika ierīkota pārceltuve uz Krustpili, šajā pat gadā Jēkabpilī tika dibināta pirmā aptieka. Hercogu laikos Jēkabpils pilsoņi pārsvarā bija krievvalodīgie, [[Pēteris Bīrons|hercoga Pētera]] laikā izveidojās arī vācvalodīgu amatnieku kopiena, bet ebrejiem pilsētā bijis aizliegts pat pārnakšņot. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]]i piederošo Krustpili, bet [[1795]]. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jēkabpili iekļāva Krievijas impērijā. == 19. gadsimtā == [[Attēls:Lielā iela Jēkabmiests.jpg|thumb|right|300px|Jēkabmiesta Lielā iela [[1920]]. gados.]] [[1826]]. gadā astronoms V. Strūve Jēkabpilī veica astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus. [[1834]]. gadā Jēkabmiestā atvēra lazareti, kurā 1847. gadā veica amputāciju ar narkozi. Šajā laikā pilsētā sāka darboties teātris un bibliotēka, iesāka ielu bruģēšanu un apgaismošanu. [[1861]]. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas-Daugavpils]] dzelzceļu, uzbūvēja [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu]] un [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacijas]], tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. Ienesīga nodarbošanās gan vēl arvien bija plostu pludināšana. [[19. gadsimts|19. gs.]] vidū pa [[Daugava|Daugavu]] gar Jēkabpili nopludināja pat 12 tūkstošus plostu gadā. [[1857]]. gadā Jēkabpilī bija 82 loči. Jēkabmiesta tirgotāji un krodzinieki priecājas par to, ka Daugavas gultne joprojām nav padziļināta, kā bija iecerēts. Tādā veidā krāces viņiem gādā ienākumus, jo pilsētā apmetušies un dzīvo daudz garāmbraucēju. Caurbraucošie strūdzinieki un plostnieki gadā izdzēruši 8000 spaiņu degvīna. Turklāt jēkabpilieši pelnījās ar lāču dresēšanu — apkārtnes mežos netrūka mazo lācēnu, kurus varēja pieradināt. [[1869]]. gadā Jēkabpilī atvērta jūrskola. 19. gadsimtā Jēkabpils ar Krustpili līdztekus [[Rīga]]i un [[Liepāja]]i kļuva par vienu no [[Latvija]]s [[ērģeles|ērģeļbūvniecības]] centriem. To starpā jēkabpilietis Mārtiņš Krēsliņš, kurš savā mūžā izgatavoja 140 ērģeles, bija pirmais latviešu ērģeļmeistars. Ērģeļbūvniecības tradīciju pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] nestās politiskās pārmaiņas un PSRS valdošais reliģijas noliegums. == 20. gadsimtā == [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpili darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[Daugava]]s kreisajā krastā Krievijas armija bija izveidojusi savu placdarmu un Jēkabpilī tika sagrauti 280 nami. [[1919]]. gadā Jēkabpils kļuva par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. [[1932]]. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]]. [[1936]]. gadā Jēkabpilī tika uzbūvēts [[Jēkabpils Aizsargu nams|Aizsargu nams]], tika uzcelts [[Krustpils - Jēkabpils tilts|tilts]] pāri Daugavai, Krustpili ar Jēkabpili savienoja platsliežu dzelzceļa līnija, kas tālāk pa šaursliežu dzelzceļa līniju veda līdz [[Daudzeva]]i, [[Viesīte]]i un [[Nereta]]i. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Krustpils-Jēkabpils tilts|tilts pār Daugavu]] tika uzspridzināts, līdz jauna tilta uzbūvēšanai [[1962]]. gadam darbojās pārceltuve. [[1949]]. gada 25. martā no Krustpils stacijas notika [[Iedzīvotāji|iedzīvotāju]] [[Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē|deportācija]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas. Apvienotajā pilsētā darbojās šūšanas uzņēmums "Asote", Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, dolomīta šķembu ražotne "Dolomīts", dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, piena kombināts, gaļas kombināts, konservu ražotne, "Lauktehnika" u. c. Pēc neatkarības atgūšanas [[1991]]. gadā ražošana sašaurinājās un daļa uzņēmumu tika slēgti. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] 33go6r78tojjb01djhqa582zpw0vcxk Vilhelms fon Līvens 0 284745 3669931 3230163 2022-08-13T18:23:47Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Heinrihs fon Līvens | vārds_orig = ''Wilhelm Heinrich von Lieven'' | attēls = PGRS 1 048 Lieven - crop.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1800 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 29 | dz_vieta = Līves muiža, [[Kurzemes guberņa]] (tagad [[Daugmales pagasts]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1880 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 2 | m_vieta = [[Sanktpēterburga]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = Kārlis Georgs fon Līvens (1778—1836), Šarlote Luīze Kristiāna fon Līvena (1778—1849) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Sablukova (1814—1878) | bērni = Sofija (1844—1855), Katrīna (1848—1849), Helēna (1851—1869), Nikolajs (1854—1874) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1821.—1864. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krievu—turku karš (1828—1829)]], [[Novembra sacelšanās]] (1830—1831), | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Vilhelms Heinrihs fon Līvens''' ({{val|de|Wilhelm Heinrich Freiherr von Lieven}}, 1800—1880) bija kara topogrāfs, [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1861—1864). [[Pavasaru muiža]]s (''Pawassern'') īpašnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1800. gada 29. septembrī [[Līves muiža]]s (''Dünhof'') īpašnieka Kārļa fon Līvena ģimenē, cēlies no senas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Līveni]]em. Pēc [[Tērbata]]s ģimnāzijas beigšanas studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Militāro zinību fakultātē (1817—1819), pēc tam [[Štutgartes Universitāte|Štutgartes]] un [[Parīzes Universitāte|Parīzes]] universitātēs. 1821. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, kļuva par praporščiku (1823), nodarbojās ar kara topogrāfiju. 1825. gadā V. Līvens piedalījās krievu karaspēka ekspedīcijā uz [[Vidusāzija|Vidusāziju]], pēc atgriešanās viņu 1826. gadā paaugstināja par podporučiku, bet 1827. gada par poručiku. [[Krievu—turku karš (1828—1829)|Krievu—turku kara (1828—1829)]] laikā piedalījās kaujās pie [[Varna]]s, Silistrijas, Šumlas un Enosas, paaugstināts par štāba kapteini. 1830.—1831. gadā piedalījās [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā Polijā, 1832. gadā iecelts par Krievijas impērijas armijas 1. gvardes kājnieku divīzijas kvartīrmeisteru. 1833. gadā viņu nosūtīja diplomātiskā misijā uz Osmaņu impēriju, 1834. gadā paaugstināja par pulkvedi, 1836. gadā par Krievijas impērijas ķeizara [[Nikolajs I|Nikolaja I]] flīģeļadjutantu. 1835. gadā V. Līvens apprecējās ar ģenerālleitnanta Aleksandra Sablukova meitu Mariju. 1842. gadā viņam piešķīra ģenerālmajora, 1849. gadā ģenerālleitnanta pakāpi un iecēla par Ģenerālštāba akadēmijas padomes locekli. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā bija Baltijas jūras piekrastes aizsardzības komisijas loceklis. No 1855. gada bija Kara topogrāfu korpusa priekšnieks. 1856.—1857. gadā darbojās Baltijas guberņu agrārās reformas komitejā (''Остзейский комитет''). 1861. gadā viņu paaugstināja par infantērijas ģenerāli un iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru un Baltijas kara apgabala priekšnieku, 1863. gadā par Krievijas impērijas Valsts padomes locekli.<ref>[https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%AD/%D0%92%D0%A2/%D0%9B%D0%B8%D0%B2%D0%B5%D0%BD ВЭ/ВТ/Ливен]</ref> 1864. gadā pēc paša vēlēšanās atbrīvots no ģenerālgubernatora amata. Miris 1880. gada 2. februārī Pēterburgā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1861—1864| pēc = [[Pēteris Šuvalovs]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Līvens, Vilhelms}} [[Kategorija:Latvijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Līveni|Vilhelms]] [[Kategorija:Vācbaltieši|Līvens, Vilhelms]] [[Kategorija:Ķekavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] eut2me1huvuqfc4w087n92u1czplc2i Ieriķu iela (Rīga) 0 285464 3669998 3563644 2022-08-13T21:44:57Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Ieriķu iela|Ieriķu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ieriķu iela |attēls = Ieriķu iela (6).jpg |attēla izmērs = 270 |attēla paraksts = Ieriķu iela no krustojuma ar [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]] |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 2362 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58.]] |trolejbuss = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ieriķu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]]. Tā veido robežu starp [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] un [[Teika (Rīga)|Teikas]] apkaimēm. Ieriķu iela sākas no [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitāna tilta]] un beidzas krustojumā ar [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]]. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 2282 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Ieriķu iela ierīkota 20. gadsimta 30. gados dzīvokļu kooperatīva "Savs stūrītis" teritorijā no [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu dzelzceļa stacijas]] līdz Ūnijas ielas krustojumam. 1939. gadā tā sniedzās līdz Ķeguma ielai. Pēc [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitānu viadukta]] uzbūvēšanas (1985) ielas trase posmā no dzelzceļa līdz Georgija Gailes (Ūnijas) ielas krustojumam tika paplašināta. Ieriķu iela ir daļa no pilsētas nozīmes transporta maģistrāles, kas savieno pilsētas centru ar apvedceļu. Tās apbūvi veido daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kas būvētas 50.—60. gados. Tai piekļaujas [[VEF]] teritorija.<ref name ="Ieriķu iela">Rīga. Enciklopēdija., 1988, 317. lpp.</ref> Saistībā ar Austrumu maģistrāles posma ''Ieriķu iela'' - [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] otrās kārtas izbūvi no 19. februāra līdz 15. decembrim [[Rīga|Rīgā]] tiks ieviestas jaunas satiksmes organizācijas izmaiņas, informēja ''Rīgas domes Komunikācijas pārvalde''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7457584/austrumu-magistrales-izbuves-del-riga-mainis-satiksmes-organizaciju-tas-apkartne|title=Austrumu maģistrāles izbūves dēļ Rīgā mainīs satiksmes organizāciju tās apkārtnē|date=2022. gada 18. februāris 15:30}}</ref> == Ielas raksturojums == Ieriķu iela ir vietējas nozīmes iela [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimes ziemeļos. Tā sākas uz [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitānu pārvada]] pie [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijas]] un virzās austrumu virzienā. Iela krustojas ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielām]]. Pēc tam tā savienojas ar [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]], nākamie krustojumi ielai ir ar [[Kastrānes iela|Kastrānes]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas]] un [[Ūnijas iela|Ūnijas ielām]]. Tad tā krustojas ar [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu]] un [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku ielām]], ar [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas ielu]], ar [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]], ar [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu]] un [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu ielām]]. Īsi pirms beigām tā krustojas ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Biķernieku iela|Biķernieku ielu]]. == Ielu savienojumi == Ieriķu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]] * [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] * [[Gustava Zemgala gatve]] * [[Kastrānes iela]] * [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] * [[Ūnijas iela]] * [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu iela]] * [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] * [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] * [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] * [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] * [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu iela]] * [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] * [[Biķernieku iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Ieriķu iela.JPG|Ieriķu iela Attēls:Ieriķu iela 2.JPG|Ieriķu iela netālu pēc krustojuma ar Laimdotas iela (skats Biķernieku ielas virzienā). Attēls:Ieriķu iela 3.JPG|Ieriķu iela pēc krustojuma ar Burtnieku ielu (skats Biķernieku ielas virzienā). Attēls:Ieriķu iela 4.JPG|Ieriķu iela pēc krustojuma ar Lielvārdes ielu (skats Biķernieku ielas virzienā). Attēls:Ieriķu iela (2).jpg|Ieriķu iela pēc krustojuma ar Vaidavas un Kastrānes ielām (skats Zemitānu tilta virzienā). Attēls:Ieriķu iela (3).jpg Attēls:Ieriku iela (4).jpg Attēls:Ieriku iela (5).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] i0wjpb2wo30hhqwrjcy0dtarvju727s Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 3670022 3669675 2022-08-14T03:05:05Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--10. datums -->|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--11. datums -->|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kartē)</small>}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--12. datums -->|12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small>}} tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--13. datums -->|13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>}}? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--14. datums -->|14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--15. datums -->|15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]}} * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā UPC svītrkods)</small>}} pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> c59vkofmg3vtypav1bls9m6cn76zto2 Dalībnieka diskusija:Edgars2007/Arhīvs7 3 286324 3670090 2392372 2022-08-14T05:25:51Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Šķirotava]] → [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{aan}}__NONEWSECTIONLINK__ <!-- <div style="height: 164px; overflow: auto; width: 300px; float:right; border-left: 1em solid white; border-bottom: 1em solid white;"> -->{{TOCright}}<!-- </div> --> == Sveiki! == Sveiciens no NBA fana, es gribēju ātri piekasīties par minimālu kļudu, kur es domāju varbūt būtu labāk sinonīmu rakstīt. Kļūda : Sadarbojas ar Fort Wayne Mad Ants (D-Līga) Es domāju būtu labāk šādi Labojums : Apakšlīgas komanda / NBDL komanda / D-Līgas komanda --[[Lietotājs:Hirain|Hirain]] ([[Lietotāja diskusija:Hirain|diskusija]]) 22:16, 17 oktobrī, 2014 (EEST) :Sveiki! Man ļoti būtisku iebildumu nav, bet tad ir jāmaina visu 30 klubu rakstos, jo tas parametrs rādās arī citiem klubu rakstiem, kur attiecīgais klubs neatbilstu kādam no šiem "Apakšlīgas komanda / NBDL komanda / D-Līgas komanda". Ko domā {{ping|Biafra}}? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:31, 18 oktobrī, 2014 (EEST) ::a vai tad ir kāds, kas neatbilst? man liekas sakarīgi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 21:30, 19 oktobrī, 2014 (EEST) :::Es biju domājis, ka [[BK Ventspils Augstskola]] neatbilstu nevienam no tiem trim ieraksta nosaukumiem rakstā [[BK Ventspils]], bet nu labi, tie ir mazsvarīgi sīkumi. Tad kuru likt? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:48, 19 oktobrī, 2014 (EEST) ::::ā, nē. es domāju ka to tikai uz NBA komandām. taču tur jau ir tāda pati infokaste kā citur. tad nevajag labāk. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:18, 19 oktobrī, 2014 (EEST) :::::Nē, būs ok. Uzliksim jaunu parametru "NBA D līgas komanda". Tāpat tie klubu raksti būtu jāpārskata un jāatjauno pirms sezonas sākuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:21, 19 oktobrī, 2014 (EEST) == Azur == Vai Tev gadījumā ''Commons'' nebija tirdzniecības centra ''Azur'' attēla, ko ielikt [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]s rakstā? --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2014. gada 17. oktobrī, plkst. 23.43 <small>(EET)</small> :To nemaz nedrīkst likt ''Commons'' :) Man kaut kur tāda bilde bija, jāpameklē. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 09:59, 18 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jā, vainīgs. Ir man dažas ''nelegālās'' bildes Commonos samestas. Azur foto nav, bet šodien man ir pa ceļam. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 18 oktobrī, 2014 (EEST) ::{{ping|GreenZeb}} [[:Attēls:Azur Rīga.JPG]] --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:50, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Raksts par ķermeni == Raksts par ķermeni ir atrodams 57 valodās (tiesa, ka angļiem šāda raksta vairs nav). Skatīt [[:d:Q170494]]. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:42, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :Paldies! Nu vismaz nesameloju :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:46, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Jauna infokaste == Sveiks! Vēlējos palūgt, ja sanāk vai varētu uztaisīt šo latviski - [[:en:Template:Infobox motorsport championship]], jo neko atbilstošu nevarēju atrast! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 12:13, 24 oktobrī, 2014 (EEST) :Tam principā der [[Veidne:Sporta līgas infokaste]]. Tūlīt pielikšu atlikušos parametrus. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:18, 24 oktobrī, 2014 (EEST) ::Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 12:19, 24 oktobrī, 2014 (EEST) == Virslīga == Sveiks! Sen neesmu te bijis. :) Izdomāju atjaunot rakstu [[Latvijas futbola Virslīga 2014]], bet radās problēma - Skonto un Jūrmalai ir atņemti pieci punkti, bet tā kā tā tabula automātiski rēķina punktus, es nezinu, kā parādīt to. Un vēl kas - tu neesi dzirdējis kas ir ar Skonto un Eirokausiem? Cik atceros, diskābelis bija uz divām sezonām, bet no šodienas Sportacentra raksta var nospriest savādāk. --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 13:27, 1 novembrī, 2014 (EET) :Sveiks! ''Atigrājies'' savu futbola menedžeri? :) Attiecīgajām komandām pieliec klāt parametru {{para|dp|5}}. Nē, par Skonto neko nezinu, man vispār pēdējā laikā visam iznāk sekot tā diezgan virspusīgi faktu līmenī. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:35, 1 novembrī, 2014 (EET) :: Tu to Sportacentra topiku redzēji? :D Paldies par palīdzību. Par Skonto gan viss ir mistiski šobrīd. --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 13:47, 1 novembrī, 2014 (EET) :::40tk komentāri jau nav visu laiku. Es gan, protams, jau agrāk biju pamanījis. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:54, 1 novembrī, 2014 (EET) :::: Tas gan. :D Parasti šādas akcijas beidzas ar "Izejiet tač ārā arī", bet kaut kā šoreiz nogāja viss pavisam savādāk. --'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 13:57, 1 novembrī, 2014 (EET) == [[:en:Do not buy Russian goods!]] == Hello! Could you translate an article about boycott of Russian goods in Ukraine for the Latvian Wikipedia? Thanks for the help. --[[Lietotājs:Trydence|Trydence]] ([[Lietotāja diskusija:Trydence|diskusija]]) 13:21, 4 novembrī, 2014 (EET) :{{ping|Trydence}} Hello! [[Vikipēdija:Tulkošanas vadlīnijas#For users who don't speak Latvian|See here]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:57, 4 novembrī, 2014 (EET) == ^$&*^%*^%$*$ == Es visu savas profesionālās karjeras laiku domāju, ka [[reljefa kartēšana]] ir [[kartogrāfija|pavisam kaut kas cits]]. Pielietoji ''google translate''? ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:19, 6 novembrī, 2014 (EET) :[http://termini.lza.lv/term.php?term=bump%20mapping&list=&lang=EN&h=yes]. Būs jātaisa nozīmju atdalīšana? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 09:02, 6 novembrī, 2014 (EET) ::Ar google translate "reljefa kartēšanu" es nemaz nedabūtu gatavu :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:38, 6 novembrī, 2014 (EET) :::Nezinu, ar kuru ''kroku'' to dabon gatavu, bet sanāca jancīgi :) Piedāvāju '''Telpisku virsmas tekstūru veidošana'''. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:03, 6 novembrī, 2014 (EET) ::::Nu uzcep augšā aizmetni/rakstu par jēdzienu kartogrāfijā ar nosaukumu "reljefa kartēšana (kartogrāfija)" (vai nu kā tur jābūt), pārvieto pašlaik vienīgo rakstu uz "reljefa kartēšana (datorgrafika)", uztaisi ''disambigu'' un problēma atrisināta. Par [[Special:Diff/2230008|šo kopsavilkumu]] — kopš kuriem laikiem mēs lietojam angliskos terminus, ja ir ''Akadtermā'' ir latviski (lai arī cik ļoti tie kādam nepatiktu)? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:04, 6 novembrī, 2014 (EET) == Paldies par labojumu... == ..lapā [[Gustavs Klucis]]. Vadīju kursus par vikipēdijas iespējām un demonstrēju, cik viegli izlabot vandālismu. Napaguvu pat izlabot atpakaļ. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 14:27, 11 novembrī, 2014 (EET) :Un es jau domāju, ka kaut kādi sīkie nokļuvuši pie datora, kur Tu esi ielogojies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:55, 11 novembrī, 2014 (EET) ::Kursantiem tas droši vien atstāja iespaidu — cik ātri vandalisms tiek likvidēts :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 18:55, 11 novembrī, 2014 (EET) :::Būtu vēl ātrāk atcēlis, bet tad padomāju, ka nu varbūt tomēr tādiem labojumiem ir kaut kāda jēga — savs cilvēks taču veicis to :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:02, 11 novembrī, 2014 (EET) == pamatojums labojumiem Konkordija Valdemārija lapā == Sveiks! Vēlējos vaicāt, kāds ir Tavs pamatojums veiktajiem labojumiem [[Konkordija Valdemārija]] wiki lapā? Tīri - vizuālā noformēju dēļ vai kā? Uzskatu, ka esi izņēmis ļoti daudz būtiskas informācijas, tādejādi samazinot lapas informatīvo kvalitāti. Un domāju, ka pārējie šīs organizācijas biedri, kuri līdzdarbojās lapas izveidē, man tikai pievienosies. Ja pamatojums ir tiešām tikai vizuālājā ziņā, tad atvaino - šī ir pirmā manis izveidotā wiki lapa, tāpēc tur ir vēl kur augt.. Labprāt dzirdētu kādu atbildi no Tevis! [[Lietotājs:Archijsss|Archijsss]] ([[Lietotāja diskusija:Archijsss|diskusija]]) 18:34, 11 novembrī, 2014 (EET) :{{ping|Archijsss}} Sveiki! Būtībā jā — veicu principā tīri vizuālas izmaiņas (pareizās domuzīmes u.t.t.). Infokastē (tajā tabulā augšā) izņēmu to, ko labāk būtu aprakstīt vienīgi tekstā (mērķi, pamatprincipi), jo infokastes mērķis ir sniegt vienīgi pamatinformāciju par tēmu. Labi, vēl varētu pastrīdēties par simbolu iekļaušanu infokastē... Bet vispār raksts ir ok :) Vienīgi varbūt tomēr no teksta izņemt ārā tos ''g!fil!'' un ''fil!'' — pārāk specifiski... --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:41, 11 novembrī, 2014 (EET) Sveiks! Manuprāt, tādas sadaļas kā devīzes un mērķi ir būtiska daļa no info kastes rakstos par akadēmiskajām organizācijām - cita lieta, ka varbūt nav līdz galam noformatēts, un varētu mēģināt ko īsināt, bet, izveidojot šo info kasti, vadījos pēc [[Austrums (studentu vienība)|A/v Austrums]] parauga. Un tieši pie tāda arī gribētos pieturēties. Saki, ka tomēr par daudz info, ja? Par fil! un g!fil! jāsaka, ka tas ir pārāk specifiski, tur, iespējams, varu piekrist. Taču apspriežoties par šo ar pārējiem lietas zinātājiem attiecīgajā vidē, tika pieņemts lēmums par šo saīsinājumu lietošanu. --[[Lietotājs:Archijsss|Archijsss]] ([[Lietotāja diskusija:Archijsss|diskusija]]) 18:51, 11 novembrī, 2014 (EET) :Kaut kur, teiksim, [[Studentu korporācijas|šeit]], derētu paskaidrot, kādēļ korporācijās pieņemti šādi saīsinājumi un ko tie nozīmē. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 18:59, 11 novembrī, 2014 (EET) :Specifisko pierakstu šeit lietot nevajadzētu, šī ir vispārīga enciklopēdija. Vispārīgi skatoties, raksts sanācis OK, to uzlabot varētu papildu atsauces (skaidrs, ka tās nebūs viegli atrodamas, var mēģināt periodika.lv, Valtera Šķerbinska grāmatas) un dažās vietās mazāk patosa tekstā. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 22:09, 11 novembrī, 2014 (EET) Sveiks! Jā, zinu, ka derētu rakstu uzlabot gan ar atsaucēm gan skaidrojumiem, par lietotajiem saīsinājumiem un citām lietām, piemēram, vairāk attēliem un ilustrācijām. Domāju, ka pie tā tiks strādāts. Nu pat kā arī atļāvos pievienot rakstam Tevis publicēto attēlu no [[Rīgas Brāļu kapi — ieejas vārti.jpg|Brāļu kapiem]]. Runājot par atsaucēm, problēma daļēji ir faktā, ka mitinos ārpus LV, un ne visi periodika.lv raksti ir peejami no ārvalstu IP adressēm. Vispār jau ir tāds tālejošs mērķis izveidot ar šo lapu saistītus rakstus par ievērojamākajiem biedriem. --[[Lietotājs:Archijsss|Archijsss]] ([[Lietotāja diskusija:Archijsss|diskusija]]) 16:04, 13 novembrī, 2014 (EET) == 7000 == sveiciens jubilejā! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 20:54, 20 novembrī, 2014 (EET) :Paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:21, 20 novembrī, 2014 (EET) == Kategorija:Koordinātas Vikidatos == Kāda ir dziļā jēga no šādas kategorijas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:06, 23 novembrī, 2014 (EET) :Lai atrastu koordinātas, kas nav Vikidatos. Skatīt, piemēram, [[Stūra māja]]. Traucē? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:44, 23 novembrī, 2014 (EET) ::Tas kaut kādā veidā arī strādā? Man šeit neko no Vikidatiem nenolasa: [[Penonome]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 11:31, 26 novembrī, 2014 (EET) :::Es jau neko neteicu par to, ka tiek automātiski nolasītas koordinātas. Tas gan ir iespējots (laikam) [[Vikipēdija:Kopienas portāls#VietasKartes|modulī]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:54, 26 novembrī, 2014 (EET) == Perigē == Edgar, paldies par labojumu lapai [[Perigē]] ('Perigo' bija cēlies no lapas [[Dordoņa]], kur tas tagad arī ir izlabots) Laikam vajadzētu arī sakārtot saites uz citām valodām Perigē lapai, bet mans dators negrib to darīt. Vai jūs nebūtu tik laipni ? jau iepriekš pateicos. Visu labu. --Français anonyme 19:17, 26 novembrī, 2014 (EET) :Lūdzu! :) Starvikipēdiju saites pašas pēc kāda laiciņa ieliksies pareizajā vietā. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:40, 26 novembrī, 2014 (EET) == Mājas trusis - labojumi ārējām saitēm == Sveiki, Biju pievienojis divas ārējās saites (no IP 83.99.145.165) pie raksta par "[[Mājas trusis|Mājas trušiem]]" ar, manuprāt, svarīgu, un galvenais, aktuālu informāciju tieši par istabas (kā mājdzīvnieku) trušu turēšanu. Ievēroju, ka nedaudz vēlāk Tu atcēli manas izmaiņas, tādēļ vēlējos noskaidrot tam iemeslu, kā arī, kas tad īsti ir vajadzīgs (prasības), lai es drīkstētu pievienot ārējās saites, jo manuprāt izdarīju visu pēc noteikumiem? Kā pamatojumu tam varētu minēt, ka Latvijā (latviski) ir maz korektas informācijas par šo tēmu, un lapā, kuru pievienoju tā ir atrodama. Kā arī, ievēroju, ka puse no šobrīd esošajām ārējām saitēm šajā lapā ir nestrādājošas, un viena no tām ved uz 18+ satura lapu :) Tad vēlējos noprecizēt, vai tomēr varu pievienot šīs ārējās saites (vai vienu no tām) un izdzēst neeksistējošās, vai arī šīs izmaiņas bez pamatojuma tiks atceltas? Paldies! [[Lietotājs:Viesturs LV|Viesturs LV]] ([[Lietotāja diskusija:Viesturs LV|diskusija]]) 16:56, 2 decembrī, 2014 (EET) :{{ping|Viesturs LV}} Sveiki! Attiecīgajam rakstam ārējās saites parevidēju, jo nu 18+ lapai, protams, tur nav jābūt :) Par attiecīgo mājaslapu - tobrīd es to uzskatīju par nu teiksim ne īpaši piemērotu Vikipēdijai (tādas frāzes kā ''Visi raksti ir tikai apkopota pieredze'', ''Šī lapiņa''). Vikipēdijā nevajadzētu likt katru mājaslapu, kurā atrodama kaut kāda informācija par attiecīgo tematu. Paaugsietis, paskatīsimies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:22, 2 decembrī, 2014 (EET) == vajadzīgs vikirīks == Vēršos pēc palīdzības Tev kā, manuprāt, lielākajam vikirīku pārzinātājam. Šorīt pēc [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Evija_Sloka&curid=137130&diff=2240507&oldid=2079620 šīs izmaiņas] apskatīšanās iedomājos par tādu vikirīku, kas sarindotu topu ar lietotājiem, kuru izveidotajos rakstos ir visvairāk uzlabošanas veidņu. Labprāt uzzinātu rakstu sarakstu, kurus esmu izveidojis un kuros stāv uzlabošanas veidnes, lai varētu pilnveidot savu darbu, novērst kļūdas. Iespējams, arī lietotāju īsāko rakstu sarakstu. Ļoti noderētu. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2014. gada 6. decembrī, plkst. 11.19 <small>(EET)</small> :Lielāki(e) vikirīku pārzinātāji noteikti ir sastopami [[:en:WP:VPT|šeit]]. Tādu rīku noteikti nav (ne sarakstu izveidošanai, ne paša rakstiem), un tādu būtu laikam diezgan nereāli uztaisīt, lai strādā visās Vikipēdijā (dažādas uzlabošanas veidnes etc.). Par paša rakstiem — iespējams, var sakombinēt [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=GreenZeb&lang=lv&wiki=wikipedia&namespace=0&redirects=noredirects izveidoto rakstu rīku] (kas gan pašlaik nestrādā) un pārveidotu [[:en:User:Anomie/linkclassifier|šo skriptu]], bet diezgan piņķerīgs process. Drīzāk ieteiktu vienkārši pārskatīt [https://tools.wmflabs.org/xtools/pages/index.php?user=GreenZeb&lang=lv&wiki=wikipedia&namespace=0&redirects=noredirects savus rakstus] :) Kategorijās rakstus ar uzlabošanas kategorijām/īsakos rakstus var atrast [[Vikiprojekts:Latvija/Uzlabojamie raksti|šādi]] (izlasi ievadu). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:35, 6 decembrī, 2014 (EET) == Ekspedīcija == Sveiks! Pamanīju [[:File:Vikiekspedīcija uz Tukumu.jpg]]. Esi tik laipns un uztaisi jaunu kategoriju zem [[:commons:Category:Latvian Wikiexpeditions]] un atzīmē visu sabildēto ar šo kategoriju (kaut kas taču tur bija? :)). --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 15:17, 23 decembrī, 2014 (EET) :Commonos gan nekā (FoP dēļ) baigi daudz nav (kaut ko neesmu vēl sametis), bet [[Kaives Senču ozols|galveno ekspedīcijas objektu]] ielikšu. Kaut kam arī {{ping|GreenZeb}} datorā jābūt :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:23, 23 decembrī, 2014 (EET) == Klintis vai Klints? == Sveiks! Pamatraksta nosaukumam ir jābūt daudzskaitlī vai vienskaitlī? (Runāju par [[klints]] un [[klintis]] lietām.) Pašreiz pamatraksts ir klintis, bet pāradresācija ir klints. <small>Pa vidu vēl [[Klints (nozīmju atdalīšana)|nozīmju atdalīšana]].</small> Paldies par palīdzību jau tagad. :) --[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 23:49, 30 decembrī, 2014 (EET) :Sveiks! Vikipēdijas politika ''nosaka'', ka raksta nosaukumam jābūt vienskaitlī, ja vien tas nav kaut kas tāds, kas prasa daudzskaitli; skatīt arī [[Vikipēdija:Nosaukumu veidošana#Vienskaitlis un daudzskaitlis]]. Pašreizējā nozīmju atdalīšanas lapa, es teiktu, ir lieka; mēs neliekam kopā (vienā putrā) cilvēku vārdus un uzvārdus (un vārdiem parasti nozīmju atdalīšanas lapas netaisam). Un ja ir tikai divas nozīmes, tad 99% gadījumu var izlīdzēties ar {{tl|cita nozīme}} veidni, kas šajā gadījumā būtu liekama rakstā par klinti. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:11, 31 decembrī, 2014 (EET) == Help me for the translation and I stop vandalism. == It is good. I stop vandalizm. But , I'd like to ask you something. Could you help me to translate it in Latvian , please ? === Article to translate === [[:en:USSR Chess Federation]] [[:en:USSR Chess Championship]] [[:en:Motiejus Šumauskas]] [[:en:Halvar Olsen]] [[:en:Norwegian Chess Federation]] [[:en:Carl I. Hagen]] [[:en:Norwegian Chess Championship]] Thanks. Bye bye. [[Lietotājs:Nastasija Marachkuskaja|Nastasija Marachkuskaja]] ([[Lietotāja diskusija:Nastasija Marachkuskaja|diskusija]]) 21:22, 3 janvārī, 2015 (EET) :Excuse me, but most of your edits seem like vandalism and are cancelled.--[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 21:29, 3 janvārī, 2015 (EET) ::... see [[:nl:Wikipedia:Checklijst_langdurig_structureel_vandalisme/Olha]]. --[[Lietotājs:Gereon K.|Gereon K.]] ([[Lietotāja diskusija:Gereon K.|diskusija]]) 21:33, 3 janvārī, 2015 (EET) == Thank you == ...for my new user right. Kind regards, --[[Lietotājs:Brackenheim|Brackenheim]] ([[Lietotāja diskusija:Brackenheim|diskusija]]) 19:32, 7 janvārī, 2015 (EET) :{{ping|Brackenheim}} You're welcome. Maybe you could tell, how long the file moving will be continuing? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rum%C4%81nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums&offset=&limit=500&action=history The history] looks awful ;) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:37, 7 janvārī, 2015 (EET) ::Wow! I've never seen a history like that. Unfortunately I can't tell you, how long file moving will continue. I just work the requests on [[Commons:Category:Media requiring renaming]] off. --[[Lietotājs:Brackenheim|Brackenheim]] ([[Lietotāja diskusija:Brackenheim|diskusija]]) 20:55, 7 janvārī, 2015 (EET) == Darbaļaužu pieprasījums == Vai vari ietaisīt upju infokastē upes sākuma un beigu attēlošanu vietaskartē (kas tur vēl laikam nav) kā krievu wiki ([[:ru:Ангара]])? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:05, 13 janvārī, 2015 (EET) :Tagad sesijas laikā nav laika un te vēl jāizštuko, kā lai skaistāk iedabū to pie mums. Pagaidām vari rakstīt {{para|vietaskarte}} un {{para|relfejs|y}}. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:09, 13 janvārī, 2015 (EET) ::P.S. [[Special:Diff/2259839|Par Ziemeļjūru]]: ķēmojas, jo koordinātas izmanto {{para|garums}} parametru, kur neko citu kā skaitli rakstīt nevajadzētu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:12, 13 janvārī, 2015 (EET) :::Kautkā nestrādā, nu bet labi, lai paliek. MĀCIES!!! ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 21:27, 13 janvārī, 2015 (EET) ::::Ņemot vērā to, ka es upes infokastes veidnē neko neesmu darījis, arī nevajadzētu strādāt :) Parametru nosaukumus iedevu, lai nav vēlāk jādara lieks darbs. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:29, 13 janvārī, 2015 (EET) {{ping|Kikos}} It kā strādā. [[Angara]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:08, 10 februārī, 2015 (EET) == 2014. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};" |rowspan="2" valign="middle" | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}} |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2014. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju |} :Paldies! Es tiešām to novērtēju, kolēģi. Paldies arī pārējiem par ieteikumiem, pamatoto (un varbūt dažkārt arī nepamatoto) kritiku, kas palīdz augt un attīstīties. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:33, 17 janvārī, 2015 (EET) == Pušpinkarte == Kongratuleišeni, ''sir''! BET... Pušpinkaršu segmentā ir izveidojies <big>'''''tāds sviests'''''</big>, ka vairs neko nevar saprast :( Dažādās infokastēs ir tik dažādi pušpinkaršu moduļi ar tik atšķirīgiem <nowiki>{{{mainīgajiem}}}</nowiki> un to nosaukumiem, ka es vairs nespēju [[Dāhla]]s rakstā piedabūt, lai rādās fiziskā karte. Nedomāju, ka šī tēma (infokastu kartes) ir vieta ''pļurālismam.'' Vajadzētu savest kautkādā kārtībā (kad beigsi svinēt :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:05, 17 janvārī, 2015 (EET) :Paldies! Nu tātad. Modulis pagaidām nav ieviests visur. Es viņu ieviešu pamazām infokasti pa infokastei. Sāku ar maz izmantotajām (t.i., manām izveidotajām infokastēm), kur varu reāli izsekot, vai nav kaut kādi errori. Apdz.vietu infokaste būs noteikti pati pēdējā no visām (lielās izmantojamības dēļ), kad būšu pārliecināts, ka viss ir puslīdz ok. Pārējās ir vecā ("Tava") sistēma. Piekrītu, ka šis pārejas process nav tik ļoti ērts ne-man. Pagaidām vari darīt tā kā esi darījis līdz šim. Var arī kodā paskatīties, ir vai nav modulis - modulis ir, ja kodā ir [[Veidne:Kartes infokaste|šāds kods]] (skat. sadaļu "Piemērs"). Vienīgi jaunajās infokastēs (modulī) nestrādās "Tavas" xy apakšlapas, bet līdz šim visas izveidotās ir pārkonvertētas uz moduļiem. Līdz ar to, veidojot jaunas xy apakšlapas, der izveidot arī atbilstošo moduli. Paraugs: [[Modulis:VietasKarte/dati/Āfrika]]. :Par ''afigena daudzajiem parametriem''. Jā, ir daudz. Mans funktieris ir — viens puslīdz unificēts nosaukums latviski (te noderētu Tava palīdzība; skat. nākamo rindkopu), viens angliski un vēl viens (vai vairāki) no oriģinālā enwiki koda, ja infokaste tiek sperta no turienes. Kad viss būs smuki un transformācija būs par 66% pabeigta, tad visām infokastēm būs [[Veidne:Kartes infokaste#Dokumentācijai|šādas opcijas]]. Par 66% — atlikušie ir [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs29#VietasKarte]]. :Unificēšanai. Kamēr nav aizlaists pārāk lielā p*, vienosimies. Kā būs korekts nosaukums/tulkojums šiem te zvēriem? :* ''map label'' — tas, kas blakus šiem te [[File:Red pog.svg|15px]] — ''marķiera paraksts''? :* ''mark'' — šie te [[File:Red pog.svg|15px]] — ''marķieris''? :* ''map_caption'' — paraksts zem kartes attēla — ''kartes paraksts''? :Varam vienoties arī par citām lietām. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:34, 17 janvārī, 2015 (EET) ::Gan jau vajadzēs izveidot kaut ko līdzīgu [[:en:Template:Infobox map/Map display methods|šim]]. Bet to, kad viss būs pabeigts un man beigsies sesija. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 17 janvārī, 2015 (EET) == Itāļu žestu valoda == hi, why deledet?? --[[Lietotājs:SurdusVII|SurdusVII]] ([[Lietotāja diskusija:SurdusVII|diskusija]]) 12:47, 25 janvārī, 2015 (EET) :Hi! You could take a look at the link in the deletion log. Anyway, [[Vikipēdija:Tulkošanas vadlīnijas#For users who don't speak Latvian|here is the reason]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:51, 25 janvārī, 2015 (EET) ::ok, jūs varat tulkot [[Lietotājs:SurdusVII/sandbox/2|šo]] kā [[:en:Italian Sign Language|šeit]]?? --[[Lietotājs:SurdusVII|SurdusVII]] ([[Lietotāja diskusija:SurdusVII|diskusija]]) 13:30, 25 janvārī, 2015 (EET) :::Again, read '''carefully''' what is written [[Vikipēdija:Tulkošanas vadlīnijas#For users who don't speak Latvian|here]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:37, 25 janvārī, 2015 (EET) == Nokopējam un nodzēšam == AIRE EDUARDS (1876-1933), ģenerālis. Dz. 2. jūn. Naukšēnu pag. Ķikutos lauksaimn. ģimenē. Māc. Naukšēnu pagastsk., Rūjienas elementārsk., Valmieras pilsētas skolā. 1894 brīvprātīgi iest. armijā, 101. kājn. pulkā, 1895 - Vilnas junkursk. (beidzis 1897; podpor.); dienējis Daugavgrīvas cietokšņa kājn. batalj. Por. (1901), štābkapt. (1905), карГ(1907), apakšpulkv. (1916 I), pulkv. (1917 VII). 1908 iest. Ģenerālštāba akad. (beidzis 1911). Līdz 1913 taktikas pasniedzējs, vēlāk arī junkuru rotas k-ris Kazaņas karaskolā. 1913 atkoman- dēts uz 177. kājn. pulku. 1. pasaules kara laikā virsn. 77. div-jas štābā, 4. Sibīrijas korp. štābā, 2. armijas korp. štābā. 1917 III iecelts par 84. div-jas štāba pr-ku. 19181 Rumānijas frontē 84. div-ja pārdēvēta par 4. musulmaņu div-ju; iecelts par tās k-ri. 1918 III izvedis div-ju uz Ukrainu, kur atvaļināts. 1918 VI piekomandēts 1. musulmaņu korp. štābam, bet 1918 X iest. Krievijas Dienvidu armijā (štāba virsn.). Vēlāk atsev. Saratovas korp. štāba pr-ks Donas (kazaku) karaspēkā un Dien vidkrie vijas Brīvprātīgo armijā, karaspēka grupas štāba pr-ks Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. No 1920 I Novorosijs- kas apgabala virspavēln. štāba pr-ks. Sakarā ar ģimenes atrašanos Sark. armijas ieņemtajos apgabalos bija pieņēmis uzvārdu Veslovs. 1920 VI atgriezies Latvijā. 1920.11.VII iesk. Latvijas armijā, Virspavēln. štāba Operatīvajā daļā (pulkv.); 1 .VIII iecelts par kara mācību iestāžu pr-ka v.i. No 1921IV Galv. štāba virsn. rezervē. 1922IV iecelts par Kara sk. lektoru, okt. - par Galv. štāba Operatīvās daļas pr-ku. No 1925 Armijas k-ra štāba pr-ks. Ģen. (1926). No 1927 sevišķu uzdevumu ģen. Valsts prezidenta rīcībā. 1928 iecelts par Kara būvniecības pārv. pr-ku, 1933.9.V-par Apgādes pārv. Būvniecības daļas pr-ku. Miris 1933. g. 28. maijā Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Apbalvojumi: a) Latvijas TZo III šķ., Igaunijas Bk I šķ. III pak., Akpz; Somijas BRo II un III šķ.; b) Krievijas Sv. Vo IV (š) šķ., Sv. So II (š) un III (š) šķ., Sv. Ao II, III (š) un IV šķ. Precējies 1905 ar Annu Henrieti Glizdiņu (1879-1936), dēli Juris Jānis (1909-1998; 2. pasaules kara laikā latviešu leģiona virsleitnants, 1945-55 ieslodzījumā), Eižens Pēteris (1910-1983; 2. pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā). Studentu korporācijas “Fraternitas Lataviensis” goda filistrs. 59.,60.lapa "Latvijas armijas augstākie virsnieki:1918-1940:biogrāfiska vārdnīca" (sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4 60.,61.lapa{{unsigned|Zemgalietis}} :Man būtu jāsaprot, kas domāts ar šo? :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:56, 11 februārī, 2015 (EET) == Ģinama == Nu jau laikam tiešām vienalga (četras pēles tikai līdz mocības beigsies ''pavisam''), bet šis klubs nevienu brīdi nav saucies '''Rīgas "Dinamo"'''. Tikai un vienīgi ''Dinamo Rīga''. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:56, 12 februārī, 2015 (EET) :Es zinu, kāpēc Tu tā liki veidnē (atceros to baznīcu diskusiju). Es velku uz to, ka tas ir jāapspriež raksta diskusiju lapā. Pašreizējais variants saucas diktatūra :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:14, 12 februārī, 2015 (EET) ::Un vispār - nafig slīpraksts? Nosaukumus latviski taču liekas pēdiņās. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:14, 12 februārī, 2015 (EET) :Kāds sakars ar baznīcu diskusiju? ''Superpuperos'' šādi ieliku tādēļ, lai vismaz kaut kur ir pareizi :) Diskutēt nav jēgas - tik un tā pie universāla un loģiska rezultāta nenonāksim. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 16:21, 12 februārī, 2015 (EET) ::[[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]], iesērčo {{dc|Cik labi, ka Tu pieminēji sporta komandas}}. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:24, 12 februārī, 2015 (EET) == Darbaļaužu pieprasījums 2: Mišn imposibl? == Kā mums būt ar šādiem brīnumiem: [[:de:Vorlage:Positionskarte Kanada Nordwest-Territorien]] un [[de:Vorlage:Positionskarte Kanada Nunavut]]? Ķipa ''Ekvidistantā koniskā projekcija''. Modelī šis ir aprakstāms? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 15:47, 13 februārī, 2015 (EET) :Manuprāt varēs iedabūt parastajās xy koordinātās. Laikam visi mainīgie jāiekopē [[:de:Vorlage:Positionskarte/Längentreue Kegelprojektion A|šajā kodā]]. Vēlāk paspēlēšos. Tev enwiki kartes neder (jā, redzu, ka pati karte ir "bišk" citādāka), starp citu? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:26, 13 februārī, 2015 (EET) ::{{ping|Kikos}} izskatās, ka ir ok. Vismaz [[Special:Permalink/2274303|Wholdaia Lake]] un [[Special:Permalink/2274314|Prince Charles Island]] (nosaukumi ir dewiki raksti). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:14, 13 februārī, 2015 (EET) == Darbaļaužu pieprasījums 3: Vēl un vēl un vēl :) == {{resolved|Nomainīts uz {{tl|infobox}} pamata --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:12, 17 februārī, 2015 (EET)}} Vai nevari brīvā brīdī savest kārtībā arī [[Veidne:Valodu saimes infokaste|šo infokasti]]? Kaut kas tur veido tukšumu apakšā :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:39, 17 februārī, 2015 (EET) :{{fixed}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:12, 17 februārī, 2015 (EET) == A little help form Italy == Good evening, dear Edgars2007, how are you? I'm asking your help, if possible: if I open a new page here, please, can you correct my mistakes? It will takes 4 minutes only!!! Thanks a lot for your precious help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 22:32, 18 februārī, 2015 (EET) :This would be under this one: [[Vikipēdija:Tulkošanas vadlīnijas#For users who don't speak Latvian]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:34, 18 februārī, 2015 (EET) :: Thank you for your reply!!! You have not to correct a lot, sure. It's just to read and say if it's good. I copied all the LV words correctly, be sure. So, can you help me? [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 22:42, 18 februārī, 2015 (EET) ::: Sorry, as you didn't reply, I openede [[Maurizio Malvestiti|the new page I told]]. Please, please, please, I ask your precious help to watch it, and correct the mistakes. I tried to follow the rules copying another LV perfile. Thanks a lot for your precious help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 01:12, 19 februārī, 2015 (EET) ::::Ok, kind of {{fixed|Fixed}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 02:48, 19 februārī, 2015 (EET) ::::: Thanks a lot, and have a nice day!!! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 11:28, 19 februārī, 2015 (EET) == Datuma formāts == Sveiks! Kaut kas virzās uz priekšu ar datuma formāta maiņu? [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Tehniskie_risinājumi|Te]] kaut ko runājāt, bet joprojām sēžam ar to pašu greizo, t.i., nelatvisko datuma formātu. --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 22. februārī plkst 11:56 (EET) :Sveiks! Pagaidām mēs esam "problēmu vākšanas stadijā". Bija doma salasīt visādas problēmas, uzzināt, kam vajag kopienas balsojumu, un tad uztaisīt vienu kopējo balsojumu, kurā visi skaisti varētu salikt <nowiki># {{par}} --~~~~</nowiki>, lai nebūtu jātaisa daudz dažādu balsojumu. Bet jā, vajadzētu beidzot saņemties un pabeigt to visu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:07, 22 februārī, 2015 (EET) == Sports == Sveiks! Kā latviski varētu būt šis: [[:en:FIS Nordic World Ski Championships]]? Paldies jau iepriekš!--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 17:45, 23 februārī, 2015 (EET) :Es [[Special:Permalink/2137766#Veidnes|sportistu infokastēs]] esmu licis "Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā", bet nav iebildumu pret kādu citu, varbūt labskanīgāku variantu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:58, 23 februārī, 2015 (EET) :: Ja pašam būtu kāds labskatīgāks variants, tad te nerakstītu. :D Ierakstīšu to tavu variantu, ja kādam būs iebildumi, var piedāvāt citu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 18:05, 23 februārī, 2015 (EET) == A little help for [[Maurīcio Malvestiti]] == Hi, dear Edgars2007, how are you? A dearest friend of mine that lives in Riga translated for me the two pictures of this page, and I ask you please 4 minutes opf your time to see if everythingh is ok. I hope yes, she is Latvian! Thanks a lot for your precious help! [[Lietotājs:Rei Momo|Rei Momo]] ([[Lietotāja diskusija:Rei Momo|diskusija]]) 00:52, 25 februārī, 2015 (EET) == Gunārs Binde == Es palūdzu, lai paskatās pats mākslinieks, vai tas ir viņš, bet es neatpazīstu.--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 16:03, 26 februārī, 2015 (EET) :Tā arī bija, ka tas nav Gunārs Binde, bet Antanas Sutkus - ievērojamākais lietuviešu fotomākslinieks. Lietuvieši būs priecīgi par Antanas bildi, kuras šobrīd viņiem nav. Kā to izlabot vikikrātuvē?--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 19:18, 26 februārī, 2015 (EET) ::Procesu tālāk pavirzīšu. Paldies! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:51, 26 februārī, 2015 (EET) :::{{done}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:35, 26 februārī, 2015 (EET) == Lietuvas lapas kategorijas == Sveiks! Tu šodien noņēmi Lietuvas lapai manis pievienotās kategorijas - https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lietuva&action=historysubmit&diff=2285665&oldid=2285637 . Taču tai pašā laikā Latvijas un Igaunijas lapām ir tādas pašas kategorijas kā Lietuvas lapai pirms tavām izmaiņām. Tad viņām (EE,LV) arī ir jāņem nost? [[Lietotājs:Parastscilveks|Parastscilveks]] ([[Lietotāja diskusija:Parastscilveks|diskusija]]) 23:19, 26 februārī, 2015 (EET) :Jā. Ja rakstā esošā kategorija ietilpst kādās citās kategorijās, tad 99,9% gadījumu rakstā tās dublējošās kategorijas jāliek nav. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:25, 26 februārī, 2015 (EET) ::Kāpēc gan? Ja tas palielina uzskatāmību, kāpēc ne? Par daudz kategoriju? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 03:08, 27 februārī, 2015 (EET) :::Tam taču ir domāta apakškategoriju sistēma, ka rakstā liek pamatkategoriju (t.i., šajā gadījumā rakstā "Lietuva" ir kategorija "Lietuva"), kas pēc tam tiek sakategorizēta tālāk (Baltijas valstis u.t.t.). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:48, 27 februārī, 2015 (EET) {{ping|Parastscilveks}} šādām galvenajām kategorijām (t.i., ja raksta un kategorijas nosaukums sakrīt) ir vēlams atstāt to | un atstarpi aiz tās. Tas nodrošina raksta parādīšanos kategorijas sākumā, nevis ''kaut kur pēc alfabēta''. Tas par [[Special:Diff/2289467|šo labojumu]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:23, 28 februārī, 2015 (EET) == Latgaliešu valodas kartes == Kāda vaina [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latgalie%C5%A1u_valoda&diff=2291036&oldid=2277904 kartēm]? Pašreizējā novadu dalījuma kartē pat nav redzami tādi latgaliski pagasti kā Liepna un Bārkava. --[[Special:Contributions/80.7.87.151|80.7.87.151]] 11:05, 4 martā, 2015 (EET) :{{ping|80.7.87.151}} Parasti šādi faili tiek augšupielādēti Vikipēdijā. Šī opcija gan parādās [[Vikipēdija:Lietotāju tiesības#Automātiski apstiprinātie lietotāji|reģistrētiem lietotājiem pēc 4 dienām]], tomēr jāatceras par [[Vikipēdija:Attēlu autortiesības|autortiesībām]]. Tāpat kartei ļoti vēlama atsauce uz datu avotu. Atzīšu, ka šajā gadījumā kaut kādu artavu labojuma atcelšanā deva arī saite uz blogu, mēs te tomēr vismaz cenšamies izmantot autoritatīvākus avotus. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 4 martā, 2015 (EET) ::Avots ir tāds pats kā rakstā esošai kartei - 2011. gada tautas skaitīšana. Tikai šoreiz karti ir veidojis nevis Vikipēdijas lietotājs Xil, bet Ritvars Eglājs, kurš savulaik bija taisījis kartes arī "Jāņa Sētai". Viena novada robežās starp pagastiem var būt krasi atšķirīgs latgaliešu valodas lietojums, tāpēc lasītājam būtu interesanti apskatīt arī karti pagastu dalījumā. Augšupielādēt nesanāks autortiesību dēļ (ja nu vienīgi nepaprasa atļauju autoram). --[[Special:Contributions/80.7.87.151|80.7.87.151]] 13:08, 4 martā, 2015 (EET) :::Nu tad ko darām? Liekam atpakaļ? --[[Special:Contributions/80.7.87.151|80.7.87.151]] 14:12, 5 martā, 2015 (EET) :::Labs risinājums. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latgalie%C5%A1u_valoda&diff=2292379&oldid=2292359] 👍 --[[Special:Contributions/80.7.87.151|80.7.87.151]] 18:06, 7 martā, 2015 (EET) == Jaut == A kāda starpība ir starp "automātiskais pārbaudītājs" un "pārbaudītājs"? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 00:00, 6 martā, 2015 (EET) :[[Vikipēdija:Lietotāju tiesības]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:01, 6 martā, 2015 (EET) ::Liels paldies. Grupu nosaukumi gan neatspogoļo būtību. Ierosinu tos otros saukt "Lietotāju devuma pārbaudītājs". --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 00:11, 6 martā, 2015 (EET) :::Par automātiskajiem pārbaudītājiem mēs it kā "diskutējām": [[MediaWiki diskusija:Group-autopatrolled-member]]. Bija vēl kāda diskusija, ko tagad nespēju atcerēties. Īpaši neiebilstu pret pārsaukšanu, bet jāpiekrīt ScAvengeram, ka tomēr garš nosaukums. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 01:22, 6 martā, 2015 (EET) == «Maigās» uzlabošanas veidnes == Varbūt sakarā ar daudzo jauno un pērlīgo lietotāju parādīšanos varam ieviest tādas mazāk ''arogantas'' (LR1) uzlabošanas veidnes? Es te [[Lietotājs:Kikos/Smilšu kaste|savā smilškastē]] šādu sabīdīju, bet gan jau ''krutie džeki'' uztaisīs kādu kompleksu verķi, kur būs "viss vienā" :) Šādu (vai vēl mazāku izmērā) "cīsiņu" ar nepilnībām varētu uzkarināt lapas augšējā stūrī (vai kur citur, kur nemaisa kodam), lai tas vairāk izskatās informatīvi, nevis uzbraucoši. Septembrī varēsim atgriezties pie vecajām kastēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:44, 11 martā, 2015 (EET) :Saproti pareizi, ja raksts būs ar ļoti lielām problēmām, tad tas cīsiņš aizies jau pa divām rindām (nemaz jau nerunājot par mazākiem monitoriem). Manuprāt, arī nebūs labi. Bet kā ideja jau laba. Par ''vienā rindā nav tik acīslecoši'' - ja saglabā Tavu variantu, tad jā, būtu ok, bet ja piemēram ir '''viena''' kaste un teksts ir vienā rindā (ķipa, mūsu abu variantu kompilācija), tad ir pārāk nemanāmas pašas problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:05, 11 martā, 2015 (EET) ::"Problēmas" vajag sadalīt, lai var atštepselēt pa vienai. Lai cilvēks redz, ka lietas iet uz labo pusi :) Visskaistāk jau būtu, ja atsauču un kategoriju esamība noteiktos automātiski, bet tas jau laikam no nezinātniskās fantastikas :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 21:17, 11 martā, 2015 (EET) :::Manā Un Tavā risinājumā kodu esmu iedomājies apmēram šādu (varbūt vajag pafunktierēt vēl, bet vajadzētu strādāt): <nowiki>{{Kikosa izstrādātā maigā uzlabošanas veidne|atsauces|kategorijas|copyvio}}</nowiki>. Protams problēmu nosaukumus varēs likt īsākus (piem., ''kat, ref, copyvio''), un secībai vajadzētu būt vienalga, kādā ieraksta veidnē. Par automātisko noteikšanos — ideja nav sviežama miskastē, bet pašreizējā situācijā - jā, ir nedaudz no fantastikas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:25, 11 martā, 2015 (EET) Kaut kā [[Veidne:Uzlabošanas veidne2|tā]]. Vari droši pārvietot uz kādu labāku nosaukumu, tāpat papildināt problēmu sarakstu. Gan jau sapratīsi, kas un kā. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:34, 13 martā, 2015 (EET) == Raitis Sinkēvičs == Atbildi uz manu rasktitu vestuli aizvien nesmu sanjemis !!!! Sakara par Raiti Sinkeviču..Raksta bija siki pamatots kas mani neapmierina ,bet pretreakcijas nekadas !! {{unsigned|Rsinkevics}} :{{ping|Rsinkevics}} a) Esat pārliecināts, ka Jūs e-pastu sūtijāt man, nevis kādam citam kolēģim? Mums nav kopējā Vikipēdijas e-pasta, bet ir katram savs personiskais e-pasts :b) Kā redzat, [[Special:Diff/2292274|esmu veicis dažādus labojumus]], lai raksts būtu vairāk enciklopēdisks. Atstāju puslīdz to, kam ir atsauces. :<small>paldies Agri par sakārtošanu :)</small> --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:36, 11 martā, 2015 (EET) ::<small>Paldies! :)</small> --[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 22:01, 11 martā, 2015 (EET) == Konfidenciāla konta izveide == Sveiks Edgar, Esmu viens no Latvijā dibinātā uzņēmuma SIA "Inspired Academy" darbiniekiem, kam uzlikts izveidot uzņēmuma privāto kontu, tāpēc vēlējos tev uzjautā Kā es varu savu kontu padarīt konfidenciālu ? Man vajadzētu to izveidot noteiktam cilvēku lokam, kas informāciju arī varētu rediģēt, bet es nezinu kā lai to izdara. Šo cilvēku skaits varētu būt ap 100 cilvēkiem. Vēlos tev lūgt palīdzību šajā jautājumā. Paldies --[[Lietotājs:Inspired zināšanu datubāze|Inspired zināšanu datubāze]] ([[Lietotāja diskusija:Inspired zināšanu datubāze|diskusija]]) 16:20, 12 martā, 2015 (EET) SIA Inspired Academy :Tu jau to esi veiksmīgi paveicis. Iedod šiem 100 cilvēkiem savu lietotājvārdu un paroli un darbojieties veiksmīgi. Nesaprotu tikai, kāpēc katrs no šiem 100 nevar sev izveidot atsevišķu lietotājvārdu? Un ko nozīmē "padarīt kontu konfidenciālu"? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 16:45, 12 martā, 2015 (EET) ::Labdien, {{ping|Inspired zināšanu datubāze}}, īsti nevar saprast kādas ir vajadzības, jo tas ko rakstāt ir visai attālu no tipiskas darbības Vikipēdijā. Tomēr, ja šī 100 cilvēku darbība ir ar pavisam labiem nodomiem un pavisam maz saistīta ar uzņēmuma reklamēšanu, tad varbūt vērts izrunāt klātienē? Vai tas ir domāts tāds kā kurss ar studentiem? --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 16:47, 12 martā, 2015 (EET) :::Man ir nopietnas aizdomas, ka vārds "konfidenciāls" nenozīmē to, ko šim vaicātājam šķiet, ka tas nozīmē. Te nav runa par savas wiki izveidi, pēc smilškastes satura spriežot?[[Lietotājs:Jezups|Jezups]] ([[Lietotāja diskusija:Jezups|diskusija]]) 16:58, 12 martā, 2015 (EET) ::::{{ping|Inspired zināšanu datubāze}} Katrā ziņā tas, kas ir smilškastē, īsti neizskatās pēc Vikipēdijai derīga satura. Man arī šķiet, ka lietotājam ir jātaisa sava wiki — jāņem [https://www.mediawiki.org/wiki/Download MediaWiki programma], jāliek uz sava servera vai kāda hostinga un tur tad varēs konfigurēt priekš sava, konfidenciāla lietotāju loka. Šeit ir publiska enciklopēdija, kur rakstus var lasīt un rediģēt visi. Tādi "uzņēmuma konti" šeit principā nav paredzēti. Savukārt, ja runa ir par uzņēmumam veltītu enciklopēdijas rakstu, tad tam ir jābūt neitrālam un enciklopēdiskam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:24, 12 martā, 2015 (EET) :::::{{ping|Inspired zināšanu datubāze}} Var arī izveidot savu "Vikipēdiju" [http://www.wikia.com/Special:CreateNewWiki šeit]. [[:en:Wikia|Sīkāk par Wikia]]. P.S. Izņēmu e-pastu. Šādu kontaktinformāciju labāk neatstāt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:08, 12 martā, 2015 (EET) ::::::Ja tā nav doma par atsevišķas Vikipēdijas izveidi, bet ir vajadzīgs konfidenciāls lietotājvārds, tad tas nav izdarāms, Vikipēdijā neko neslēpj. To, kas darbojas aiz tā, gan nevienam nevajag zināt. Katram lietotājam ir vajadzīgs savs konts (lietotājvārds), lai zinātu, ko tieši kurš lietotājs ir izmainījis. Arī kā uzņēmumam gan jau būs interese, kas ko kurā brīdī ir labojis, jo ar 100 cilvēkiem zem viena konta sāksies konflikti. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 12. martā, plkst. 18.47 <small>(EET)</small> :::::::Jāpiebilst, ka arī vairāki cilvēki no viena lietotājvārda vienlaicīgi darboties nevar. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:55, 12 martā, 2015 (EET) ::::::::Jā, bet to mēs nevaram pārbaudīt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 12. martā, plkst. 19.13 <small>(EET)</small> :::::::::Alternatīvi — jautājums ir par wiki dzinēju. Bet, pagaidām izskatās pēc joka :3 --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 21:01, 12 martā, 2015 (EET) Sveiki. Tā doma bija tāda, piemēram, uzņēmuma ir daudz dažāda svarīga informācija, ko nedrīkst uzzināt konkurenti un citi cilvēki, bet vienīgi tie, kas strādā šajā uzņēmumā. Piemēram, mūsu uzņēmums ir aprakstījis kā izveidot veiksmīgu TV kampaņu pa noteiktiem specifiskiem soļiem. Šī informācija ir svarīga ko nedrīkst uzzināt - konfidenciāla. Es gribētu, lai šai informācijai varētu piekļūt tikai uzņēmuma darbinieki un to rediģēt, kā arī lai vairāki lietotāji varētu vienlaicīgi piekļūt un rediģēt saturu. Zinu ka ir vairākas aplikācijas kas šādu opciju piedāvā, bet tās par to prasa noteiktu summu mēnesī, piemēram, onedrive.com Es gribētu izveidot līdzīga veida informācijas bāzi. Apmēram tā {{unsigned|‎Inspired zināšanu datubāze}} :Jūs esat galīgi nevietā. Šī ir '''Vikipēdija''' — [[enciklopēdija]], nevis vieta, kur uzglabāt failus vai tāda veida informāciju, ko Jūs aprakstījāt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:02, 13 martā, 2015 (EET) :Palūdziet savam uzņēmuma IT pakalpojumu sniedzējam jums uzstādīt kādu [[viki]] programatūru. bez [[MediaWiki]] ir pieejami vēl vairāki varianti. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 15:10, 13 martā, 2015 (EET) Skaidrs. Labi paldies par skaidrības ieviešanu. Likās, ka informāciju varēja padarīt slepenu arī šeit, bet tad esmu kļūdījies Kā īsti ir ar MediaWiki ? Vai es tur nevaru veikt šāda veida darbības ? {{unsigned|‎Inspired zināšanu datubāze}} :Nē, šis pēc savas būtības ir atklāts projekts, kur slepenībai nav vietas. Jums visvienkāršāk būtu lietot FRK ieteikto ''Wikia'', bet tur laikam arī ar "slepenību" ir tā, kā ir. Ja uzņēmumā ir savs lokālais datortīkls, MediaWiki var instalēt uz sava servera. Uzņēmumam ar tik daudziem darbiniekiem tā kā vajadzētu būt savam IT speciālistam... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 18:52, 13 martā, 2015 (EET) == Balsojums beidzies == Sveiks! Ja atkal neviens nepamana, vēlos atgādināt, ka beidzās [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|balsojums]] un vajag administratoru, kas izpildītu tajā pieņemto lēmumu. Respektīvi, Tev vajadzētu atjaunot [[Vikipēdija:Balsošana|šo]] un [[Vikipēdija:Pēdējo izmaiņu pārbaude/pieteikšanās patrulētāja tiesībām|šo te]] lapu. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 17. martā, plkst. 21.16 <small>(EET)</small> :Tas balsojums taču izvērtās par farsu. Varēji jau tās 1 nedēļas vietā atstāt 2... Manuprāt, daži kolēģi automātiskā pārbaudītāja statusu jauc ar pārbaudītāja statusu. Daži pēc tām 100 izmaiņām pat parakstīties diskusijās nejēdz tā īsti, nemaz nerunājot par dažādām ekstrām... Ja tas nebūtu stulbi, es atbalstītu pārbalsojumu. Vai arī šī balsojuma ignorēšanu :D --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:58, 17 martā, 2015 (EET) ::Pievienojos pēdējam oratoram. Vajadzīgs jauns balsojums, kur tā lieta skaidrāk noformulēta - kas būs, ja balsos par un kas - ja pret un pret ko :) Par 100 izmaiņam bija jautri ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:07, 17 martā, 2015 (EET) :::Prieks, ka neesmu vienīgais, kas tā domā. Tāpēc uzrakstīju :( izmaiņas kopsavilkumā. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 17. martā, plkst. 22.14 <small>(EET)</small> :::Ja kāds taisa pārbalsojumu, varētu ar to pašu reizi paķert jautājumu par obligātām atsaucēm rakstiem, kas kandidē uz laba raksta statusu. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 17. martā, plkst. 22.22 <small>(EET)</small> ::::Liels pārsteigums, ka [[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|šāds balsojums]] jau bija pirms 2 gadiem! Lūgums beidzot izpildīt tā rezultātu un papildināt kritērijus! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 18. martā, plkst. 03.09 <small>(EET)</small> :::::Tajā balsojumā gan jau visi vienkārši uzmanību pievērsa tam, kuriem rakstiem atņemams statuss, līdz ar to kritēriju papildināšana palika otrajā plānā :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:22, 18 martā, 2015 (EET) ::::::Vai Tu (vai kāds cits administrators) vismaz varētu izpildīt jaunākā balsojuma [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji#Balso.C5.A1anas mand.C4.81ts|pirmās daļas rezultātu]]? Tas bija viennozīmīgs un pats par to nobalsoji. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 22. martā, plkst. 01.58 <small>(EET)</small> :::::::Atvaino, kolēģi :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:10, 22 martā, 2015 (EET) == 2014. gada laikapstākļi == Sveiks! Kāds bija iemesls, kāpēc tu to rakstu atzini par labu? Balsojums bija 1 pret 1 (saprotu, ka pret biji tu, tā kā tas varēja mainīties), es nebalsoju tikai tāpēc, ka gaidīju, vai kāds izlabos manis minētos aizrādījumus, bet nekā... Raksts ir ne pārāk labi noformēts (ievadā, kurš turklāt ir par garu, ir tikai divas Vikisaites!!), turklāt nepabeigts, pie tabulām pat ir uzlabošanas veidne! Mazā, bet ir... Kādas te var būt runas par laba raksta statusu?--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 09:10, 22 martā, 2015 (EET) :Ne Tev vienīgajam liekas, ka tas ir b*. Skatīt [[Lietotāja diskusija:AgrisR#Labu rakstu kandidāti]]. Un es neatzinu, vienkārši izdarīju [[Vikipēdija:Labi raksti|to]], ko kolēģi kā parasti neizdara. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:13, 22 martā, 2015 (EET) :: Piedod par nelielo uzbraucienu tad. :) Jā, procedūra tiešām dīvaina, jo neizsķirta gadījumā izņemošajai personai ir tiesības atzīt vai neatzīt pēc paša vēlēšanās. Tur kaut kas tiešām būtu jāpamaina, lai nākotnē tādas situācijas neiznāktu. Starp citu, vai ir iespējams uztaisīt balsojumu par laba raksta statusa atņemšanu? Domāju, ne vien mēs divi nobalsotu par to.--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 09:20, 22 martā, 2015 (EET)1 :::Ir ok :) Jā, var veidot balsojumu, bet varbūt vispirms {{ping|Laurijs}} ir kas sakāms, varbūt tomēr novērsīs nepilnības. Tā patiesībā ir vēl viena dīvainība, jo, lai atņemtu statusu vērtīgajam rakstam, [[Vikipēdija:Vērtīga raksta statusa atņemšana|pietiek ar diskusiju]] :) Bet tā ir bišk cita opera. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:27, 22 martā, 2015 (EET) :::: Jā, protams, ja Laurijs varēs uzlabot, tad nekādu problēmu, bet nu šis parāda, ka mūsu sistēmā tomēr ir nepilnības...--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 09:31, 22 martā, 2015 (EET) :::::Tas gan par mani neko labu neliecina, bet vienreiz es "izšmaucu" [[Vikipēdija:Akceptētie labu rakstu kandidāti#21st Century Breakdown|šitā te]] :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:35, 22 martā, 2015 (EET) :::::: :). Es jau ar [[Vikipēdija:Neakceptētie labu rakstu kandidāti#Kristobals Iē|varēju šādi izdarīt]], tomēr sapratu, ka mans raksts nu nevelk, izvirzīju viņu tikai, lai saņemtu atsauksmes (jo recenzijās svilpoja vējš, pirmā atbilde pēc pusgada...). Bet nu dīvainākais, ka visos šos balsojumos kaut vēl viens būtu uzlicis "nē" (nevis kā es, gaidījis kādas izmaiņas), rakstu par labu atzīt nevarētu...--'''[[Lietotājs:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">Wikipēdijas Dīdžejs</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:DJ EV|<span style="color:#DAA520;">diskusija</span>]] | [[Special:Contributions/DJ EV|<span style="color:#DAA520;">devums</span>]])</small> 09:45, 22 martā, 2015 (EET) Raksts tik tiešām nav pabeigts, tādēļ, manuprāt, Laba raksta statuss noteikti nebūtu piemērojams. Kā jau esat pamanījuši, man pēdējā laikā ir ļoti maz brīvā laika, tādēļ arī solītie uzlabojumi nenāk tik drīz :) Pabeigšu, tad arī varēs likt uz balsojumu, ja kādam tas vēl būs aktuāli. Rīcību neizšķirta gadījumā gan vajadzētu izdiskutēt. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:14, 22 martā, 2015 (EET) == Par Brasas karti == Vēlējos noprecizēt vai pievienotā manis zīmētā Brasas karte tikusi izdzēsta, jo tas tika uztverts kā pašreklāmas mēģinājums? Komentārā tika minēts ''(šī ir enciklopēdija)''. Jo, ja tā tad man nav pretenziju arī izdzēst bildē attēloto linku uz manu mājaslapu. Vienkārši man pašam liekas, ka pie vikipēdijas lapām par pilsētas rajoniem (vai vispār pilsētām, vietām, lokācijām...) ļoti labi arī iederas uzskaites materiāli ne tikai fotogrāfiju veidā, bet arī kā ilustrācijas, zīmējumi, gleznas... Tas tieši ļoti iet kopā pie enciklopēdijas idejas. Piemēram rakstā par Rīgu redzama bilde ar Rīgas satelītuzņēmumu, savukārt rakstā pie Ventspils ir pievienota pilsētas karte no 1600. gada. Tā pat kā mana, arī tā ir zīmēta, ar starpību, ka tai, protams, ir lielāka vēsturiska nozīme. Taču domāju, ka Brasas karte iederas šajā enciklopediskajā saturā, jo ļoti labi ilustratīvi un uzskatāmi demonstrē Brasas rajona ''sejas vaibstus''. --[[Lietotājs:Skumbrija|Skumbrija]] ([[Lietotāja diskusija:Skumbrija|diskusija]]) 16:29, 31 martā, 2015 (EEST) :{{ping|Skumbrija}} ''Brasā ir cietums, bet Brasa nav tikai cietums'', ''Dirty deal audio + vikkautkas smuks no akmens'' nav enciklopēdiski teksti. Nemaz nerunājot par noformējumu. Aplūkojat kaut vai [[:Attēls:Verman park Riga map.jpg|šo karti]]. Jūtat atšķirību? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:46, 31 martā, 2015 (EEST) ::Skarbi, vēl ar to, ka reklamējam pasākumu.. :/ --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 17:49, 31 martā, 2015 (EEST) :Protams, ka starp šīm kartēm ir atšķirība. Jūsu linkā ir ''īsta'' mūsdienu karte, kas paredzēta konkrētiem mērķiem - noteikt konkrētas vietas un attālumus starp tām. Mana karte savukārt ir kreatīvs (mākslas, radošs) darbs. Ilustrācija. Tas ir kā Brasas plakāts. Un informatīvā aprakstā par Brasu viņš iederas. Jā, teksti ir neakadēmiski, varu tos izdzēst un atstāt tikai zīmējumu. Vai tad zīmējumu varētu likt lapā? Kādēļ, piemēram pie raksta par Rēzeknes pilsētu nav izdzēsta šī bilde https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%93zekne#/media/File:Rezeknes_katedrale_upe.PNG ? Vai pie Kokneses šī karte https://lv.wikipedia.org/wiki/Koknese#/media/File:Koknese1625.jpg ? Arī no mākslas darbu lauciņa, arī var nosaukt par reklāmu (gleznas gadījumā). Noformējums? Ir kāds standarts pēc kā nosaka, kurā brīdī tas ir akceptējam vai arī Jūs vadaties pēc patīk/nepatīk? Un ja šo karti ieliktu kāds cits cilvēks vai tad viņa automātiski neskaitītos reklāma? Man, piemēram, ir uzgleznots Brasas ģerbonis (neoficiāls, tā pat kā Latgales karogs nav oficiāls, bet vikipēdijas rakstā par Latgali ir pievienots). Vai viņu es varētu pievienot rakstā par Brasu? --[[Lietotājs:Skumbrija|Skumbrija]] ([[Lietotāja diskusija:Skumbrija|diskusija]]) 19:41, 31 martā, 2015 (EEST) ::{{ping|Skumbrija}}, par izdzēšanu vēl varam diskutēt, kā ilustrācija tas varētu derēt, bet vai apzināties, ka publicējot darbu Vikipēdijā, jūs to varat darīt tikai ar brīvu licenci? Tas praktiski nozīmē, ka darbu var izmantot komerciāli un jūs maksimāli varat pieprasīt tikai ievietot atsauci uz jums. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 20:24, 31 martā, 2015 (EEST) :::Ceru, ka Jūs necenšaties nopietnībā salīdzināt savu darbu ar abiem diviem norādītajiem attēliem. Savu '''kreatīvo''' darbu varat likt savās mājaslapās un visur citur, Vikipēdijā tādiem darbiem nav vietas. Tad labāk paņemt no [[OSM]] Braslas karti, kaut arī tur tāpat neko sakarīgi nevarēs saskatīt. Akceptēta tiek enciklopēdiska informācija. Par gleznām - tās der auto galerijās vai arī vēsturisku objektu ilustrācijai. Par ģerboni - arī nē, tas skaitītos [[:en:WP:OR|oriģinālpētījums]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 20:27, 31 martā, 2015 (EEST) ::::Atšķirība ir tāda, ka Jūsu karte ir [[karikatūra]] ar humoristisku nozīmi, bet šajos rakstos pievienotie attēli ir gleznas un ilustrācijas no laika perioda, kad fotogrāfēšanas tehnika nebija tik pieejama kā mūsdienās. Šī karikatūra ir māksla, bet tas nav tas, kas jāievieto enciklopēdijas šķirkļos par šo Rīgas apkaimi. --[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 20:32, 31 martā, 2015 (EEST) :::::Bilde ir talantīgi uzzīmēta, cepuri nost, bet vairāk tomēr iederas [http://lv.neciklopedija.org/wiki/S%C4%81kumlapa šajā enciklopēdijā]... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:51, 31 martā, 2015 (EEST) :Skaidrs. Piemeklēšu šim rakstam kādus atbilstošākus materiālus.--[[Lietotājs:Skumbrija|Skumbrija]] ([[Lietotāja diskusija:Skumbrija|diskusija]]) 22:44, 31 martā, 2015 (EEST) == Apdzīvotās vietas infokaste == Šajā infokastē bildes paraksts izvietojas pārāk tuvu bildei. Var tur ko darīt? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 21:48, 4 aprīlī, 2015 (EEST) :Vispār jau paraksta.bildes izvietojums ir tāds pats kā 90% citu infokastu (visas tās, kas izmanto {{tl|infobox}} veidni). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:58, 4 aprīlī, 2015 (EEST) ::{{ping|Kikos}} Nu labi, būtībā vakar ''meloju''. Kā ir tagad? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Ir labāk. rakstā [[Laši (Eglaines pagasts)]] starp "š" jumtiņu un bildi tagad vismaz neliela atstarpe ir. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:55, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Jā, tas neizskatījās labi. Pieliku vēl lielāku atstarpi. Vajadzēja uzreiz likt galdā piemēru :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:00, 5 aprīlī, 2015 (EEST) == VEF == Sveiks, Edgar! Patreizējais basketbola klubs saucās "VEF Rīga" nevis Rīgas VEF :) http://www.vefriga.com/lv/par-klubu/vef-riga {{unsigned|91.105.120.181}} :Sveiki! 99% gadījumu ([[Special:WhatLinksHere/Veidne:Hokeja kluba infokaste]], [[Special:WhatLinksHere/Veidne:Basketbola kluba infokaste]]), kad tas ir iespējams, klubu nosaukumi tiek veidoti pēc ''Pilsēta Nosaukums'' formāta. Līdzīgi kā [[Rīgas "Dinamo"]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 11 aprīlī, 2015 (EEST) == Jautājumi == Es vēlētos uzzināt, kas man ir jāpalabo, lai mans raksts būtu akceptēts un redzams? {{unsigned|Juzis95}} :Vai iet runa par Jūsu [[Lietotājs:Juzis95/Smilšu kaste|smilšu kastē]] esošo rakstu? --[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 23:30, 14 aprīlī, 2015 (EEST) Jā, par to! {{unsigned|Juzis95}} :{{ec}} {{ping|Juzis95}} tas raksts jau ir redzams [[Lietotājs:Juzis95/Smilšu kaste|šeit]], bet tā būs pilnvērtīga enciklopēdijas daļa vienīgi, kad tas būs [[Liktenis|šeit]] (un nevis [[Lietotājs:Juzis95|šeit]]). Kopumā ir diezgan labi (nevērtējot faktu patiesumu), vienīgi nedaudz varētu pielabot noformējumu (boldā būtu jāliek vienīgi pašā raksta sākumā '''liktenis'''; pārējā tekstā tas būtu jāizņem). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:33, 14 aprīlī, 2015 (EEST) ::{{ec}} Es ieteiktu vispirms salabot raksta noformējumu, bet pēc idejas šī "raksta publicēšana" notiek raksta autora paša spēkiem — autors pats ievieto rakstu vikipēdijā. --[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 23:35, 14 aprīlī, 2015 (EEST) Paldies! Palabošu, ja kas-tad pajautāšu! {{unsigned|Juzis95}} == Labojumi partijas "Latvijas attīstībai" lapā == Labdien! Vairākas reizes centos pievienot jaunu sadaļu partijas "Latvijas attīstībai" lapā, taču labojumi pastāvīgi tika atcelti. Sakiet, kas ir pie vainas šajā gadījumā? {{unsigned|TomalsATP}} :{{ping|TomalsATP}} Labdien! Tik īsā rakstā tā iniciatīva ''lec ārā no raksta''. Uzrakstiet normālu "Latvijas attīstībai" vēsturi, kur varētu izskatīt šī fakta pieminēšanu. Man gan liekas, ka tas jebkurā gadījumā ir maznozīmīgs fakts, jo manabalss portālā taču to iniciatīvu visdažādāko ir tūkstošiem. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:45, 17 aprīlī, 2015 (EEST) --[[Lietotājs:TomalsATP|TomalsATP]] ([[Lietotāja diskusija:TomalsATP|diskusija]]) 12:35, 17 aprīlī, 2015 (EEST)Kā jau minēts, partijas nostādnes ir liberālas, un konkrētais fakts ir pieminēšana vērts tādēļ, ka citas partiju līderi vai partijas pašas nav nākušas klajā ar iniciatīvām, kuras ir atbilstošas mūsu laikmetam. Paldies par ietiekumu izveidot "Vēsturi", taču lūdzu apstiprināt šo informāciju, kas var būt nozīmīgs solis Latvijas sabiedrības attīstībā. :Tad, kad apstiprināsies, ka šī iniciatīva bijusi nozīmīga Latvijas sabiedrības attīstībai (pēc kādiem gadiem), tad arī to partijas mājaslapā kāds noteikti ievietos. Šeit ir enciklopēdija, nevis čivinātava vai blogs. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:38, 17 aprīlī, 2015 (EEST) ::Mēs (vikikopiena) ļoti slimīgi uztveram mēģinājumus izmantot vikipēdiju kā bezmaksas reklāmas platformu. Šeit ir tipisks gadījums - ne visai veiksmīga Latvijas partija izgudrojusi celt popularitāti ar kāda jautājuma kampaņu, pie reizes izmantojot vikipēdiju kā bezmaksas reklāmu. Cita tur nekā nav. Cienījamais TomalsATP ir ar mieru uzrakstīt rakstu par ko citu? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 12:49, 17 aprīlī, 2015 (EEST) ==Paskaidrojumi == Taivāna - bet blogs ta' interesants un latviski. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 08:53, 21 aprīlī, 2015 (EEST) :Nu nez... Blogus mēs te tomēr neliekam iekšā, lai arī cik tie būtu interesanti. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:58, 21 aprīlī, 2015 (EEST) == Kāpēc vandalisms? == Cienījamais Edgar,manuprāt tas no jūsu puses bija negodīgi izdzēst manu rakstu par CSDD,jo ir cilvēki kuriem būtu ļoti nepieciešma tāda informācija. ar cieņu viszine{{unsigned|91.105.23.122}} Un, lai arī cik ļoti tas neizklausītos paradoksāli, ne visam, kas interesē cilvēkus, ir vieta Vikipēdijā. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:33, 27 aprīlī, 2015 (EEST) == Paldies Edgar2007! == Paldies liels par paskaidrojumu,jo es diez ko nezinu par "datora taustiņiem", tādēļ arī rakstu kļūdaini.Es mācos 4.klasē,droši vien tādēļ arī man nav liels vārdu krājums.{{unsigned|91.105.23.122}} :Laikam jau vispirms jāiemācās rakstīt un tad tikai jāraksta enciklopēdijā... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:21, 27 aprīlī, 2015 (EEST) == Support request with team editing experiment project == Dear tech ambassadors, instead of spamming the Village Pump of each Wikipedia about my tiny project proposal for researching team editing (see here: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Grants:IdeaLab/Research_team_editing https://meta.wikimedia.org/wiki/Grants:IdeaLab/Research_team_editing]), I have decided to leave to your own discretion if the matter is relevant enough to inform a wider audience already. I would appreciate if you could appraise if the Wikipedia community you are more familiar with could have interest in testing group editing "on their own grounds" and with their own guidance. In a nutshell: it consists in editing pages as a group instead of as an individual. This social experiment might involve redefining some aspects of the workflow we are all used to, with the hope of creating a more friendly and collaborative environment since editing under a group umbrella creates less social exposure than traditional "individual editing". I send you this message also as a proof that the Inspire Campaign is already gearing up. As said I would appreciate of *you* just a comment on the talk page/endorsement of my [https://meta.wikimedia.org/wiki/Grants:IdeaLab/Research_team_editing project] noting your general perception about the idea. Nothing else. Your contribution helps to shape the future! (which I hope it will be very bright, with colors, and Wikipedia everywhere) Regards from [https://meta.wikimedia.org/wiki/User:Micru User:Micru] on meta. <!-- Message sent by User:Micru@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=12060169 --> == Kāpēc tā? == Labdien! Pirms apmēram divdesmit piecām minūtēm veicu labojumu lapā [[Saule]], aizvietodams tās [[Gaismas intensitāte|intensitātei]] maldīgi piešķirto mērvienību "W m<sup>−2</sup> sr<sup>−1</sup>" ar pasaulē plaši atzīto [[SI sistēma|SI]] pamatmērvienību [[Kandela|cd]] (kandelu), taču jau pēc sešām minūtēm tu biji paspējis to atcelt. Vēlos jautāt kāpēc atcēli šo labojumu? --[[Lietotājs:Gulloh|Gulloh]] ([[Lietotāja diskusija:Gulloh|diskusija]]) 17:29, 4 maijā, 2015 (EEST) :Sveiki! Kāpēc tad angļiem stāv šī ''maldīgi piešķirtā mērvienība''? Un vai tad kandela tiešām atbilst W m<sup>−2</sup> sr<sup>−1</sup>, ka var tā vienkārši noaminīt mērvienību, nemainot skaitli? <small><small>{{ping|ScAvenger}}?</small></small> --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:35, 4 maijā, 2015 (EEST) ::Apskatījis angļu variantu, secinu, ka kļūda ir pavisam cita, proti, oriģinālā mērvienība, visticamāk, ir pareiza un skaitlis, droši vien, arī, taču tie raksturo neatbilstošu lielumu, jo gaismas intensitātes jeb stipruma mērvienība ir kandela, nevis W m<sup>−2</sup> sr<sup>−1</sup>. Pašiem angļiem tajā vietā nemaz nav intensitāte, bet cits lielums ar to pašu skaitli. Ierosinu izņemt šo tabulas rindiņu vai aizstāt to ar atbilstošu tulkojumu, bet nemaldināt lasītājus ar esošo variantu. --[[Lietotājs:Gulloh|Gulloh]] ([[Lietotāja diskusija:Gulloh|diskusija]]) 18:12, 4 maijā, 2015 (EEST) :::Jā, ar skaitli un dīvaino mērvienību viss ir kārtībā, bet tā ir nevis gaismas intensitāte, bet gan tā saucamais enerģētiskais spožums. Tajos daudzajos lielumos katrs var apmaldīties :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 18:19, 4 maijā, 2015 (EEST) ::::Prieks, ka šī kļūda ir atrisināta. [[Lietotājs:Gulloh|Gulloh]] ([[Lietotāja diskusija:Gulloh|diskusija]]) 18:22, 4 maijā, 2015 (EEST) :::::Paldies par pamanīšanu :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:24, 4 maijā, 2015 (EEST) == [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)]] == Tev nešķiet, ka šis raksts būtu jau pelnījis novākt "aizmetņu" statusu? --[[Lietotājs:Warlock|Warlock]] ([[Lietotāja diskusija:Warlock|diskusija]]) 12:35, 5 maijā, 2015 (EEST) :Mums gan ir vairāku fronšu pārstāvji ar dažādām domām, kas ir un kas nav aizmetnis, bet šis, protams, jau sen tāds nav. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:37, 5 maijā, 2015 (EEST) ::Kā Tu domā, vai nevajadzētu ielām vēsturiskos nosaukumus salikt kā redirektus uz galveno rakstu? Tai pašai Valdemāra ielai "Gorkija iela" ... nu vēl jau atceras tak cilvēki tādus nosaukumus.--[[Lietotājs:Warlock|Warlock]] ([[Lietotāja diskusija:Warlock|diskusija]]) 15:16, 5 maijā, 2015 (EEST) :::Protams, var un vajag. Droši ņem un darbojies. Un nav jāprasa katrai tādai darbībai atļauja :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:25, 5 maijā, 2015 (EEST) :::: :) Tā nebija atļaujas prasīšana :) Man jau pietika savulaik pāriet pāri visiem lopiem un flokšiem un taksonomiju salabot :) Tas bija tikai ieteikums kopējam "labo darbu" sarakstam. Pats darīšu, ko varēšu, bet atvaļinājums nav bezgalīgs un ar laiku tā ir, kā ir... :( {{unsigned|Warlock}} :::::Man jau pašam "labo darbu" saraksts ir laikam izvērties līdz darbam, kura paveikšanai būtu vairāki gadi nepieciešami (pilnas klades ar plāniem) :) Bet ok, šo varam pievienot kolekcijai :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:18, 5 maijā, 2015 (EEST) == Stukmaņu muiža == [[Lietotājs:SergejsNik|SergejsNik]] ([[Lietotāja diskusija:SergejsNik|diskusija]]) 16:26, 10 maijā, 2015 (EEST) Sveiki! Visu iepriekš rakstīto es sapratu un izmantošu paša fotografētu attēlu, tikai ir viens jautājums - kā izdzēst šo attēlu? Vai ir iespēja to izdarīt, lai tas vairs nebūtu starp augšupielādētajiem attēliem? Tad es varēšu augšupielādēt paša fotografēto attēlu. :{{ping|SergejsNik}} Attēlus var izdzēst vienīgi administratori. Izdzēsu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:30, 10 maijā, 2015 (EEST) [[Lietotājs:SergejsNik|SergejsNik]] ([[Lietotāja diskusija:SergejsNik|diskusija]]) 19:10, 10 maijā, 2015 (EEST) Paldies! :) == Vandālismu dzēšana == Domāju, ka kļūdījies, bet nē, tā ir sistēma. Dzēšot vandālismu vai rupjības, kopsavilkumā nevajag atkārtot to tekstu, jo tas saglabājas vēsturē. Meitenei tagad varbūt trauma uz mūžu. Vai pat vēl ļaunāk. Vajag piedomāt, ko dari. --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 15:05, 13 maijā, 2015 (EEST) :Tas kopsavilkums veidojas automātiski, šādos gadījumos jānodzēš. Bet var to arī pēc tam paslēpt, šajā gadījumā to izdarīju. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 15:32, 13 maijā, 2015 (EEST) ::Tas jau nebija tik traks kā [[Diskusija:Saeima_gerlica|šis]], bet jā, tā neuzmanīgi lasīju. Un par to, ka šādi kopsavilkumi ir jādzēš, es [[Lietotāja diskusija:Papuass#Vandalisms: saturs bija: ...|zinu]] :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 19:29, 13 maijā, 2015 (EEST) == Veidne:Pārvietot uz Vikikrātuvi == Labdien! Paldies par tulkošanu, bet ir kāda kļuda {{tl|Pārvietot uz Vikikrātuvi}} veidnē, _includeonly_ daļā. Peimerām, [[:Attēls:Cesu Roma Katolu Baznica 2015-02-21 kreisa.jpg]]: {{tl|Pārvietot uz Vikikrātuvi}} ir, bet [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto uz Vikikrātuvi]] ir tukša. Vai jūs vajag to pārbaudīt? Paldies. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 21:17, 13 maijā, 2015 (EEST) :{{fixed}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:56, 13 maijā, 2015 (EEST) :: Paldies! --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 22:09, 13 maijā, 2015 (EEST) == Administratīvā iedalījuma vienības infokaste novadas lapā == Sk., lūdzu [[Vikiprojekts:Latvijas novadi/Paraugs]]: # Es neredzu [[Veidne:Administratīvā iedalījuma vienības infokaste|jaunā infokastē]]: centrs2 (ir 5 novados), mērs_gads (ir 17 novados), pakalpojumu_centri (ir 11 novados) # [[Veidne:Administratīvā iedalījuma vienības infokaste/doc]] ir paraugs, bet tur nav: established_date, image_map1, map_caption1, parts_type, p1...pN. Ielikt viņus uz infokasti, lūdzu. # Šķiet, ka nekas nav aizmirsts ;-) --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 23:32, 15 maijā, 2015 (EEST) :Es pašlaik taisu [[Veidne:Latvijas novada infokaste/Subst]]. Būs ērtāk konvertēt, tur būs paredzēti visi gadījuumi. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:14, 16 maijā, 2015 (EEST) :: Es nesaprotu, ko man ar to darīt. Tad ši veidne ir jūsu atbildība. Labi? --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 10:08, 16 maijā, 2015 (EEST) :::Pagaidām neko nevajag darīt. Kad konvertēsi rakstus atbilstoši tam paraugam, būs rindiņa ''Latvijas novada infokaste'' jāaizvieto ar ''subst:Latvijas novada infokaste/Subst'', un dažos rakstos jāpieliek vēl viena rindiņa klāt. Protams, to varētu ar botu, bet šajā gadījumā vajag cilvēku, kas uzrauga, vai kaut kas nenoiet šķērsām. Tikai dod man dažas dienas laika, man tagad ir daudz ārpus Vikipēdijas darīšanu universitātē. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:12, 16 maijā, 2015 (EEST) :::: Es domaju, ka ši darbība būs otrais solis. Я составлю таблицу для всех новадов в два действия, затем сначала пересортирую разделы, а потом помогу тебе с шаблоном. Все равно делать все за раз будет трудно. ОК, я повез женщин на шопинг, буду через 2 часа, обязательно буду писать в форум, что нашел нового по разделам. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 10:28, 16 maijā, 2015 (EEST) :::::Ok, tad to infokasti es pats kaut kad vēlāk nomainīšu, tas nav tik būtiski. Pagaidām lai paliek vecā Latvijas novada infokaste. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:23, 16 maijā, 2015 (EEST) :::::: OK. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 17:09, 16 maijā, 2015 (EEST) == Translation of the tool template linking and transclusion check == You have previously contacted me regarding translation of this tool. The tool has now (finally!) been made translateable. The translation is handled by [//translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&language=lv&group=tsint-templatetransclusioncheck&filter=!translated&action=translate translatewiki.net]. I would really appreciate if you would help to translate it. –[[Lietotājs:Chameleon222|Chameleon222]] ([[Lietotāja diskusija:Chameleon222|diskusija]]) 15:21, 16 maijā, 2015 (EEST) :Thanks for letting me know. Will translate in some next few days. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:15, 16 maijā, 2015 (EEST) == Krusta kari == Sveiks! Kāds ir tavs viedoklis [[Special:Diff/233858|šajā jautājumā]]? --[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 16:52, 16 maijā, 2015 (EEST) :Ups, nepareizais links ielicies. Tulīt salabošu. --[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 16:52, 16 maijā, 2015 (EEST) ::[[Special:Diff/2338586|Šajā jautājumā]]. :) --[[Lietotājs:AgrisR|AgrisR]] ([[Lietotāja diskusija:AgrisR|diskusija]]) 16:53, 16 maijā, 2015 (EEST) :::Vēsture nav mans lauks. Drīzāk kāds no šiem kungiem sniegtu atbildi: {{ping|Pirags|Feens|Zemgalietis}}. Bet ja mēs pielietojam ''Nosaukumu liekam tādu, kādu lielākā daļa meklētu'' principu, tad laikam jau krusta kari ir populārāks, bet tās ir tīri nespeciālista domas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:56, 16 maijā, 2015 (EEST) == Ziņa no [[User:Svetislavs|Svetislava]] == Dārgais Edgars2007, atvainojos par gramatiku lapām ''Take Me to Church'', sapratu, kādēļ noņēmu, rakstu pārtaisīšu normālā gramatikā. Bet, kad rakstīji manā footer ka noņēmāt lapu minējāt, ka nav attaisnojums ka esmu gados jauns. Jā, piekrītu, tas nav attasnojums, bet nebiju nevienā brīdī sacījis ka tas būtu attaisnojums. [[User:Svetislavs|Svetislavs]] 16:16, 19. maijā, 2015 (UTC+3) == NoFoP attēli == Кстати [[:File:Aleksandra varti.JPG]] - пример того как я собираюсь разобраться с фотографиями NoFoP (фотографии Седола и другие фотографии очень старого наследия). Если пройти на [[:commons:File:Aleksandra_varti.JPG]] то увидишь, что я добавил такой шаблон авторскиих прав <nowiki>{{Copyright information|object={{PD-old-100-1923}}|photograph={{CC-BY-SA-2.5}}}}</nowiki>. Т.е. кроме авторских прав фотографа, появились авторские права объекта (здания). Даже, если отвлечься, от вписанной даты постройки (1812 год), <nowiki>{{Copyright information}}</nowiki>, по моему мнению, достаточно, чтобы никто не покусился на удаление фотографии. Согласен? --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 17:15, 21 maijā, 2015 (EEST) :Ja šis komentārs ir tāpēc, ka Aleksandra vārtu attēls palika vienīgais, ko neizdzēsu - atvainojos, tam man bija citi iemesli, es viņu vienkārši gribēju vēlāk izdzēst, tagad ir ok :) Par pārējo - nu gan jau būtu OK, mums tomēr lielākais (amatier)speciālists autortiesību jomā ir ScAvenger. Vislabāk būtu uzzināt kāda Commons lietotāja viedokli un/vai kāda reāli tur tā kārtība ir (policy kaut kāds), lai pēc tam būtu uz ko balstīties, ja nu kāds domā dzēst :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:23, 21 maijā, 2015 (EEST) :: {{ping|ScAvenger}} un es arī pajautašu commons:Ymblanter. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 17:29, 21 maijā, 2015 (EEST) :::Arhitekts Johans Daniels Gotfrīds miris 1831. gadā, kādas tur vairs autortiesības... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:44, 21 maijā, 2015 (EEST) ::::Manuprāt, Voll vairāk tā kā par sistēmu kopumā. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:54, 21 maijā, 2015 (EEST) ::::{{ping|ScAvenger}} тут скорее вопрос был общий: поможет ли такой шаблон от удаления с commons из-за NoFoP. Ну и второй вопрос уже от меня: может стоит и тут этот шаблон создать для NoFoP фотографий. И переносить на Commons такие фотографии будет легче. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 17:57, 21 maijā, 2015 (EEST) :::::Jā, palīdzēs, bet ir viena nianse. Tai veidnei ir parametrs ''deathyear'', kas gan ir neobligāts, bet šaubīgos gadījumos būtu ļoti vēlams. Tik vecam objektam kā Aleksandra vārti neviens nepiesiesies (piemēram, projekta autors te nav zināms, tikai arhitekts, bet tā vai tā cilvēki tik ilgi nemēdz dzīvot, tā ka tas nav aktuāli). Toties objektiem, kas jaunāki par 100—120 gadiem, autora nāves gadu būtu jānorāda. Tad nu noteikti problēmu nebūs. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 20:08, 21 maijā, 2015 (EEST) :::::: Es, protams, to saprotu. Un ko jūs domājat par otro jautājumu? --20:30, 21 maijā, 2015 (EEST) :::::::Mums jau ir veidnes {{Tl|NA-70}} un {{Tl|PD-vecs}}, kas ir praktiski tas pats, tikai būtu jāpievieno iespēja tieši veidnē norādīt autoru un viņa nāves gadu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 20:54, 21 maijā, 2015 (EEST) :::::::: Bet par {{tl|Copyright information}} ar divam copyright'am - attēla copyright un objekta copyright? --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 21:03, 21 maijā, 2015 (EEST) :::::::::Ā, beidzot sapratu :) Jā, tāda veidne būtu noderīga, vienīgi reti kurš ņemsies ar tās korektu aizpildīšanu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 12:33, 22 maijā, 2015 (EEST) ::::::::::Un ne vienmēr informācija ir pieejama. Rīga vēl tā (ir visvisādi ceļveži, enciklopēdijas), bet ar citām vietām gan būs ta pašvakāk. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:37, 22 maijā, 2015 (EEST) Cik sapratu, tad tā iespēja ierakstīt autoru tieši veidnē ir mājiens manā virzienā. {{done}}. Rezultāts ir ok (skatīt attiecīgās veidnes)? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:38, 23 maijā, 2015 (EEST) : Ļoti labi. Jo vairāk informācijas, jo labāks. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 21:03, 23 maijā, 2015 (EEST) Vislabāk būtu uzzināt kāda Commons lietotāja viedokli un/vai kāda reāli tur tā kārtība ir (policy kaut kāds), lai pēc tam būtu uz ko balstīties, ja nu kāds domā dzēst. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:23, 21 maijā, 2015 (EEST) : Ярослав мне ответил. Если отвлечься от упоминаний идиотов, то, если у файла есть обе лицензии: на объект и на фотографию - то ответ "нет, нельзя их удалить". Так что все что мы будем делать сейчас - будет защищено от удаления. : Я потратил какое-то время на поиски серебрянной пули от идиотов и пока вижу только один вариант - следить за [[Special:Contributions/CommonsDelinker]] и в случае идиота просить администратора на сутки восстановить файлы, чтобы мы могли их забрать к себе. Так поступают многие. : И, конечно, нам надо навести порядок у нас и в Vikikratūve с нашими файлами. Свободные скопировать от нас туда, несвободные - забрать к нам и удалить там. Для первого у меня почти готов копировщик, второе придется делать руками. И, конечно, вначале надо разобраться с дублями - здесь тоже только ручная работа. : Есть еще один способ - заняться NoFoP. У меня есть идеи и материалы (я их публиковал в почтовом листе, если память не подводит), но тут нужна работа в оффлайне, а я пока не вижу команды, которая этим сможет заняться. Или она появится, или нам придется ждать решения на уровне ЕС - думаю они сделают FoP во всем Евросоюзе лет через пять. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 21:20, 23 maijā, 2015 (EEST) == Replika == Neatceros, ka būtu solījis likt "pareizās" domuzīmes (varbūt bija, nestrīdos), bet mūsdienās tādas apzināti neatzīstu, piedod. Uzskatu to par valodas pūrisma paveidu. Arī praksē īpaši neredzu šādu simbolu lietošanu, skat. piemēram, virsrakstus šodienas delfi - ''Aminata pārrauj neveiksmju ķēdi '''-''' Latvija iekļūst Eirovīzijas finālā.'' --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 09:56, 22 maijā, 2015 (EEST) :Bet vispār liels paldies par manu drukas kļūdu labošanu, protams. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 09:58, 22 maijā, 2015 (EEST) ::<small>Mēs jau te kopā veidojam to zināšanu krātuvi :)</small> Kopš kuriem laikiem plašsaziņas līdzekļi ir paraugs, kā ''rakstīt pa latviski''? Un delfu virsrakstā ir defise, kam ir pilnīgi cits lietojums, skatīt [[defise|manu garadarbu]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:00, 22 maijā, 2015 (EEST) :::{{dc|Sapratu un lietošu.}} — [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs8#Svītriņas gadu rakstos]]. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:03, 22 maijā, 2015 (EEST) ::::Tas bija sen, - ''tikai idioti un miroņi nekad nemaina domas'' (nepolitkorekts citāts). Es jau teicu, ka varbūt solīju. Ja briesmīgi "griež acīs" mazliet īsāka (kas teksta lietotājam, manuprāt, ir vienaldzīga) svītriņa, tad varu pacensties (nesolu, ka neaizmirsīšu) lietot konstrukciju ''1981. gadā kļuva par privātdocentu'', nevis ''no 1981. gada - privātdocents''. Bet tikai aiz cieņas pret tavu devumu :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 10:39, 22 maijā, 2015 (EEST) :::::Ja es būtu domājis nopietni to komentāru ar apmēram šādu zemtekstu — "Hei, vecais, kad Tu sāksi izmantot pareizās strīpiņas?", tad komentāra beigās smailijs nesekotu. Mēs jau katrs noteikti ar daudz ko grēkojam — es noteikti ar stilu, Papuass ar komatiem <small>cerams viņš neapvainosies par pieminēšanu šeit</small>. Un taisnības labad jāsaka, ka es jau pats arī Tavas strīpiņas ar roku nelaboju, bet nospiežu vienu pogu rīkjoslā :) Tā ka būtībā jau viss štokos. Labāk Livoniju iet kārtot :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:46, 22 maijā, 2015 (EEST) == Maliņas == Varbūt ir kāda versija, kādēļ šķirklī [[Pauls Šturms]] citāta kastei nerādās labā un apakšējā mala, tas ir, nav rāmītis viscaur? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 09:27, 31 maijā, 2015 (EEST) :Nez, man izskatās puslīdz vienādi. [http://www.bildites.lv/viewer.php?file=9lmn5nxn8by8zm8tr3w7.png Bez hidden veidnes] un ar [http://www.bildites.lv/viewer.php?file=hngdw1gfv4wgbhr53fru.png hidden] veidni (Firefox+XP). Vienīgi atstarpe starp malu un tekstu ir mazāka. Tas tāpēc, ka "konfliktē" abu veidņu stili. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:22, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Man bez hidden veidnes viss normāli, [http://www.bildites.lv/viewer.php?file=9q8hdnx1x38d7qob106.png ar hidden veidni] — kā Zemgalietim (Chrome + W7). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 10:50, 31 maijā, 2015 (EEST) :::Ok, apskatīšos vēlāk. Varbūt vari paskatīties, kā izskatās citos pārlūkos (ja ir pieejams)? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:52, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::IE8 rāmītis normāls, tikai teksts cieši pie kreisās malas. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 11:11, 31 maijā, 2015 (EEST) {{ping|Zemgalietis}} Tevi šāds risinājums neapmierinātu? Es gan īsti neredzu iemeslu to visu slēpt, nav jau tik daudz. Vienīgi tas "Lūgumraksts par apbalvošanu" tāds pagarāks. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:11, 1 jūnijā, 2015 (EEST) :Izskatā ļoti krietni :) --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 17:16, 1 jūnijā, 2015 (EEST) == Lūdzu palīdziet pārtulkot == This file was moved to Wikimedia Commons from << 1 | another Wikimedia wiki >> using a bot script. All source information is still present. It requires review. Additionally, there may be errors in any or all of the information fields; information on this file should not be considered reliable and the file should not be used until it has been reviewed and any needed corrections have been made. Once the review has been completed, this template should be removed. For details about this file, see below. Check now! --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 21:48, 3 jūnijā, 2015 (EEST) :Šis fails tika pārvietots uz Vikikrātuvi no << 1 | cita ''Wikimedia'' projekta >> ar bota skripta palīdzību. Visa avota informācija ir vēl joprojām pieejama. Šeit esošā informācija var būt kļūdaina un nevar tikt uzskatīta par uzticamu avotu, tāpēc tā ir jāpārskata. Attēlu nevajadzētu izmantot līdz brīdim, kad informācija tiek pārbaudīta. Šī veidne var tikt izņemta pēc pārbaudes veikšanas. Pārbaudi tūlīt! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:14, 4 jūnijā, 2015 (EEST) :: Paldies! --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 20:42, 4 jūnijā, 2015 (EEST) == Palīdzība == Vai vari man palīdzēt ievietot attēlu Vikipēdijā? --[[Special:Contributions/77.38.133.111|77.38.133.111]] 23:18, 6 jūnijā, 2015 (EEST) :Sveiks! Attēlu augšupielāde pieejama vienīgi [[Vikipēdija:Lietotāju tiesības#Automātiski apstiprinātie lietotāji|reģistrētiem lietotājiem 4 dienas pēc reģistrēšanās]], nedrīkst gan aizmirst arī par [[Vikipēdija:Attēlu autortiesības|autortiesībām]]. Ja attēls jau ir augšpielādēts šeit vai [[Vikikrātuve|Vikikrātuvē]], tad visticamāk atbildi vari gūt [[Palīdzība:Attēli un citi faili|šajā lapā]]. Ja rodas vēl kāds jautājums, droši uzdod. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:27, 6 jūnijā, 2015 (EEST) Paldies! Būs ko palasīt! --[[Special:Contributions/77.38.133.111|77.38.133.111]] 23:29, 6 jūnijā, 2015 (EEST) == Commons == Labdien, Edgar, Liels paldies par informāciju, kas attiecas uz Commons. Wikipēdija ir tik plaša, ka liekas esi izlasījis lietošanas instrukciju un dari pareizi, bet izrādās, ka nemaz ne... Visu labu--Français anonyme 03:07, 14 jūnijā, 2015 (EEST) :Ir OK. Jā, to lietošanas instrukciju patiesībā ir makten daudz. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 17:15, 14 jūnijā, 2015 (EEST) 2sbafx4el6ugxizjdtwo4w3sanzxflx Pēteris Ludvigs fon der Pālens 0 287909 3669894 3612241 2022-08-13T16:44:51Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pēteris Ludvigs fon der Pālens | vārds_orig = ''Peter Ludwig von der Pahlen''<br>''Пётр Алексе́евич Па́лен'' | attēls = Palen P A.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1745 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Palmse]], [[Igaunijas guberņa|Rēveles guberņa]]<br>(tagad [[Vihulas pagasts]], [[Rietumviru apriņķis]], {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1826 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br>({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Juliāna, dzimusi Šepinga | bērni = 10 bērni | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pēteris Ludvigs fon der Pālens''' ({{val-de|Peter Ludwig von der Pahlen}}, {{val-ru|Пётр Алексеевич Пален}}; dzimis {{dat|1745|7|28}}, miris {{dat|1826|2|25}}) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas [[ģenerālis]] [[Krievijas impērija]]s dienestā. [[Kurzemes gubernators|Kurzemes un Piltenes ģenerālgubernators]] (1795-1796). [[Lieliecavas muiža|Lieliecavas]], [[Kaucmindes muiža|Kaucmindes]] un [[Tērvetes muiža]]s īpašnieks.<ref>[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=620 O. Stavenhagen. Genealogisches Handbuch der kurländischen Ritterschaft. Band 1, Görlitz, &#91;1939&#93;]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis Palmses muižā {{dat|1745|7|28}} tās īpašnieka Arenda Dītriha fon der Pālena (''Arend Dietrich von der Pahlen'') ģimenē. No 1760. gada dienēja Krievijas kavalērijā, piedalījās [[Krievu—turku kari|krievu—turku karos]]. No 1792. līdz 1795. gadam bija [[Rīgas vietniecība|Rīgas gubernators]], vadīja sarunas par [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] iekļaušanu Krievijas impērijā. 1795. gadā kļuva par pirmo [[Kurzemes gubernators|Kurzemes un Piltenes ģenerālgubernatoru]]. No 1798. līdz 1801. gadam bija [[Sanktpēterburga]]s kara gubernators. Būdams pietuvināta persona Krievijas ķeizaram [[Pāvils I Romanovs|Pāvilam I]], 1801. gada martā kļuva par vienu no Pāvila I slepkavības organizētājiem. Pēc atentāta tika atvaļināts no visiem amatiem Pēterburgā un atgriezās savā dzimtas īpašumā [[Iecava]]s un [[Kaucmindes muiža|Kaucmindes muižās]]. Miris {{dat|1826|2|25}} Jelgavā, apglabāts [[Iecavas luterāņu baznīca]]s kapsētas kapličā. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ludvigs Nāgels]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1800-1801 | pēc = [[Sergejs Goļicins]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pālens, Pēteris Ludvigs fon der}} [[Kategorija:1745. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1826. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Rīgas gubernatori]] [[Kategorija:Rietumviru apriņķī dzimušie]] bjgwuanho30cfh2pnbf6ai5gy36l0tt 3669900 3669894 2022-08-13T16:55:23Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pēteris Ludvigs fon der Pālens | vārds_orig = ''Peter Ludwig von der Pahlen''<br>''Пётр Алексе́евич Па́лен'' | attēls = Palen P A.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1745 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Palmse]], [[Igaunijas guberņa|Rēveles guberņa]]<br>(tagad [[Vihulas pagasts]], [[Rietumviru apriņķis]], {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1826 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br>({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Juliāna, dzimusi Šepinga | bērni = 10 bērni | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pēteris Ludvigs fon der Pālens''' ({{val-de|Peter Ludwig von der Pahlen}}, {{val-ru|Пётр Алексеевич Пален}}; dzimis {{dat|1745|7|28}}, miris {{dat|1826|2|25}}) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas [[ģenerālis]] [[Krievijas impērija]]s dienestā. [[Kurzemes gubernators|Kurzemes un Piltenes ģenerālgubernators]] (1795-1796). [[Lieliecavas muiža|Lieliecavas]], [[Kaucmindes muiža|Kaucmindes]] un [[Tērvetes muiža]]s īpašnieks.<ref>[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=620 O. Stavenhagen. Genealogisches Handbuch der kurländischen Ritterschaft. Band 1, Görlitz, &#91;1939&#93;]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis [[Kaucminde]]s muižā {{dat|1745|7|28}} tās īpašnieka Arenda Dītriha fon der Pālena (''Arend Dietrich von der Pahlen'') ģimenē, bērnībā dzīvoja Palmses muižā. No 1760. gada dienēja Krievijas impērijas armijas kavalērijā, piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]]. No 1792. līdz 1795. gadam bija [[Rīgas vietniecība|Rīgas gubernators]], vadīja sarunas par [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] iekļaušanu Krievijas impērijā. 1795. gadā kļuva par pirmo [[Kurzemes gubernators|Kurzemes un Piltenes ģenerālgubernatoru]]. No 1798. līdz 1801. gadam bija [[Sanktpēterburga]]s kara gubernators. Būdams pietuvināta persona Krievijas ķeizaram [[Pāvils I Romanovs|Pāvilam I]], 1801. gada martā kļuva par vienu no Pāvila I slepkavības organizētājiem. Pēc atentāta tika atvaļināts no visiem amatiem Pēterburgā un atgriezās savā dzimtas īpašumā [[Iecava]]s un [[Kaucmindes muiža|Kaucmindes muižās]]. Miris {{dat|1826|2|25}} Jelgavā, apglabāts [[Iecavas luterāņu baznīca]]s kapsētas kapličā. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ludvigs Nāgels]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1800-1801 | pēc = [[Sergejs Goļicins]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pālens, Pēteris Ludvigs fon der}} [[Kategorija:1745. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1826. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Rīgas gubernatori]] [[Kategorija:Rietumviru apriņķī dzimušie]] pvibg607byb8s2uqqd9qosbxh23zfbu 280. mikroautobusu maršruts (Rīga) 0 291172 3669971 3649585 2022-08-13T21:21:57Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (7), [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)|, delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 280. minibusu maršruts |fona krāsa = #7f237e |no = [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |uz = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |karte = |valsts = Latvija |pilsēta = Rīga |atklāts = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 29 (16/13) |transporta vienīb = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}} }} '''280. mikroautobusu maršruts''' bija [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriska transporta]] maršruts, kas kursēja no [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoostas]] līdz [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]]. 280. mikroautobusa maršruts dublējas ar [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23. trolejbusu maršrutu]] un [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]]. Kopš 2017. gada 1. jūlija 280. mikroautobusu maršruts apvienots ar 270. mikroautobusa maršrutu. == Maršruts == '''[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] — [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]. '''Purvciems — Autoosta''' kursēja pa šādām ielām: Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], A. Čaka iela, Marijas iela, 13. janvāra iela un Prāgas iela. == Pieturvietas == 280. mikroautobusu maršrutā kopumā bija 29 pieturas. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] — [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]''' bija 16 pieturas, bet virzienā '''Autoosta — Purvciems''' bija 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 2 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 3 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 4 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 7 | Stārķu iela |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 15 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 16 | [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 4 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 8 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 9 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 10 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 11 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |} |} == Skatīt arī == * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Ārējās saites == * [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/280 280. mikroautobusu maršruta saraksts] * {{youtube|RTCQc98c0p4|Pilnā 280. mikroautobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]] 5e40jsced8nf81c8d93po30uxofm2id 209. mikroautobusu maršruts (Rīga) 0 291212 3669968 3424233 2022-08-13T21:06:46Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (5), delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 309. minibusu maršruts |fona krāsa = #FF8C00 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |karte = |valsts = Latvija |pilsēta = Rīga |atklāts = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 52 (25/27) |transporta vienīb = 5 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/209/a-b |apakšveidne = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}} }} '''309. mikroautobusu maršruts''' ir [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursē no [[Ķengarags|Ķengaraga]] līdz t/c Domina Teikā. No 2019. gada 1. maija mikroautobusi kursē līdz Višķu ielai, tika mainīts kustības saraksts.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-maija-bus-izmainas-vairakos-minibusu-un-ekspresbusu-marsrutos/ No 1. maija būs izmaiņas vairākos minibusu un ekspresbusu maršrutos]</ref> == Maršruts == '''[[Ķengarags]] — [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] un [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]. '''Purvciems''' — '''Ķengarags''' kursē pa šādām ielām: Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, Stirnu iela, Dzelzavas iela, Ilūkstes iela, Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela, [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], Lubānas iela, Maskavas iela un Višķu iela. == Pieturvietas == 309. mikroautobusu maršrutā kopumā ir 52 pieturas. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' ir 25 pieturas, bet virzienā '''Purvciems''' — '''Ķengarags''' ir 27 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="320"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] 3 |- | align="center" | 3 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 4 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 6 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 11 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 12 | Slāvu rotācijas aplis |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pavasara gatve]] |- | align="center" | 15 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 16 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 20 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 21 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 22 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Jorģa Zemitāna tilts]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="220"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jorģa Zemitāna tilts]] |- | align="center" | 2 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 3 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |- | align="center" | 8 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Varavīksnes gatve]] |- | align="center" | 11 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pavasara gatve]] |- | align="center" | 15 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 19 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 20 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center" | 23 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]] |- | align="center" | 25 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |- | align="center" | 27 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/209 209. mikroautobusu maršruta saraksts] {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]] r1hd99hmzedkxtt5i9giu15lj29croq Ikšķiles viduslaiku pils 0 291459 3670117 3611112 2022-08-14T05:58:43Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ikšķiles pils 17. gadsimtā.jpg|thumb|230px|Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no [[Broce]]s kolekcijas).]] [[Attēls:Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā.jpg|thumb|230px|Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā ([[Broce]], 1792).]] [[Attēls:Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns 1910. gadā.jpg|thumb|230px|Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns ([[Kārlis fon Lēviss of Menārs]], 1910).]] '''Ikšķiles viduslaiku pils''' ({{val-la|castrum Ykecola, Ixcola, Ikescule, Ykesculle}}, {{val-de|Uexküll}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s pils [[Ikšķile|Ikšķilē]], kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu [[Vasalis|vasaļiem]]. Līdz mūsdienām saglabājušies pils mūra sienu fragmenti pie [[Svētā Meinarda Ikšķiles baznīca|Ikšķiles baznīcas]] drupām uz mākslīgas saliņas [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]. == Vēsture == 1185. gadā [[Gotlande]]s akmeņkaļi Ikšķiles [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] ciema vidū no [[dolomīts|dolomīta]] akmeņiem uzmūrēja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapa]] pili ar kapelu, kurā apglabāti bīskaps [[Meinards]] (1196), gan bīskaps [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] (1197). 1201. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] pārcēla bīskapa sēdekli uz [[Rīga|Rīgu]] un izlēņoja Ikšķiles pili bruņiniekam [[Konrāds no Meiendorpas|Konrādam no Meiendorpas]], sauktam arī par Ikšķiles Konrādu ({{val-la|Conrado de Ykescule}}). [[Livonijas krusta kari|Krusta karu laikā]] Ikšķiles pilij vairākas reizes uzbruka Daugavas kreisajā krastā dzīvojošo [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks, bet 1203. un 1206. gadā pili centās ieņemt [[Polockas kņazs]] Vladimirs. 1255. gadā Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]] pili izlēņoja Johanam no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch''), viņa pēcnācēji pieņēma [[Ikskili|Ikšķilu dzimtas]] (''von Uexkull'') vārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fabpedigree.com/s052/f108987.htm |title=Heinriha no Ikšķiles (miris 1348) dzimtas koks |access-date={{dat|2015|08|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111016055745/http://fabpedigree.com/s052/f108987.htm |archivedate={{dat|2011|10|16||bez}} }}</ref> [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā 1306. gadā [[Livonijas ordenis]] no Bardevišiem par 300 markām nomāja daļu no pils, kurā 1411., 1417., 1418. un 1420. gadā uzturējās [[Livonijas ordeņa mestri]]. 1452. gadā Livonijas ordenis pili atdeva Rīgas arhibīskapam, bet gadsimta beigās atkal tai uzbruka un izpostīja. Pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritorijā, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā to pilnīgi nopostīja. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Ikšķiles pilsnovada citadeli ({{val-la|arx Iskil}}, ''Иксекюль''). 1586. gadā Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] to atdeva [[Rīga]]s pilsētai, šīs īpašumtiesības 1630. gadā apstiprināja arī Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laika revīzijā minēta "Ikšķiles sagrautā pils" ({{val-de|Uxul ein zerstört Schlos}}). Kad 1879. gadā pēc Rīgas pilsētas arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Felsko]] projekta tika atjaunota Ikšķiles baznīca, daļa no agrākās pils sienas tika iebūvēta baznīcas altāra daļā. 1910. gadā [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]] uzmērīja pils vietu, no kuras bija saglabājies vienīgi uzkalniņš. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā vācu artilērija pāri Daugavai sagrāva Ikšķiles baznīcu, bet kopš 1975. gada tās drupas atrodas uz saliņas [[Rīgas HES]] ūdenskrātuvē. Pirms appludināšanas 1968.-1975. gadā arheoloģisko izrakumu laikā tika atsegti un uzmērīti pils pamati. == Apraksts == Ikšķiles pils un baznīca bija uzcelta no dolomīta akmeņiem sešus metrus augstajā Daugavas labajā stāvkrastā. Austrumu pusē bija izrakts 8 metrus plats aizsarggrāvis, pa kuru varēja nokāpt upes krastā. Ziemeļrietumu pusē atradās ieeja ar sargtorni. Pilij bija trīs korpusi, 10х16 metru, 20х40 metru un 6х8 metru izmēros.<ref>[http://www.travelzone.lv/latvija/novads/ikskiles/pils_ikskiles/index.html Икшкильский архиепископский замок] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305005512/http://www.travelzone.lv/latvija/novads/ikskiles/pils_ikskiles/index.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} no travelzone.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ikšķile]] jghk0z4uoek0o80e3g753w2pnis9ivn Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Dārziņi 102 292083 3670229 2692265 2022-08-14T11:52:48Z GreenZeb 1902 + Ogu iela wikitext text/x-wiki == Dārziņi == 98 no 99 ielām ir pieejami attēli. {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] || [[Attēls:Ābeļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] || [[Attēls:Ābeļu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Aizsprostu iela (Rīga)|Aizsprostu iela]] || [[Attēls:RigaAizsprostaIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Aroniju iela (Rīga)|Aroniju iela]] || [[Attēls:Aroniju iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Atvaru iela (Rīga)|Atvaru iela]] || [[Attēls:Atvaru iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Cidoniju iela (Rīga)|Cidoniju iela]] || [[Attēls:RigaCidonijuIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]] || [[Attēls:Dārziņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]] || [[Attēls:Dārziņu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 1. līnija (Rīga)|Dārziņu 1. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu1Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 1. līnija (Rīga)|Dārziņu 1. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 1. līnija.JPG|250px]] || 2 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 2. līnija (Rīga)|Dārziņu 2. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 2. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 3. līnija (Rīga)|Dārziņu 3. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 3. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 4. līnija (Rīga)|Dārziņu 4. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 4. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 5. līnija (Rīga)|Dārziņu 5. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 5. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 6. līnija (Rīga)|Dārziņu 6. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 6. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 7. līnija (Rīga)|Dārziņu 7. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu7Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 8. līnija (Rīga)|Dārziņu 8. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu8Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 9. līnija (Rīga)|Dārziņu 9. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu9Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu10Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 11. līnija (Rīga)|Dārziņu 11. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu11Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 12. līnija (Rīga)|Dārziņu 12. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu12Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 13. līnija (Rīga)|Dārziņu 13. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu13Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 14. līnija (Rīga)|Dārziņu 14. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu14Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 14. līnija (Rīga)|Dārziņu 14. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu14Linija(2).jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 15. līnija (Rīga)|Dārziņu 15. līnija]] || [[Attēls:Dārziņi, 15. līnija.jpg|250px]] || 1 || 2008-03-21 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]] |- | [[Dārziņu 15. līnija (Rīga)|Dārziņu 15. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu15Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 16. līnija (Rīga)|Dārziņu 16. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 16. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 17. līnija (Rīga)|Dārziņu 17. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu17Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 18. līnija (Rīga)|Dārziņu 18. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu18Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 19. līnija (Rīga)|Dārziņu 19. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu19Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 20. līnija (Rīga)|Dārziņu 20. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu20Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 21. līnija (Rīga)|Dārziņu 21. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 21. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 21. līnija (Rīga)|Dārziņu 21. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu21Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 22. līnija (Rīga)|Dārziņu 22. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 22. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 22. līnija (Rīga)|Dārziņu 22. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 22. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 23. līnija (Rīga)|Dārziņu 23. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 23. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 23. līnija (Rīga)|Dārziņu 23. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu23Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 24. līnija (Rīga)|Dārziņu 24. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 24. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 24. līnija (Rīga)|Dārziņu 24. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu24Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 25. līnija (Rīga)|Dārziņu 25. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 25. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 25. līnija (Rīga)|Dārziņu 25. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 25. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 25. līnija (Rīga)|Dārziņu 25. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 25. līnija 3.JPG|250px]] || 3 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 26. līnija (Rīga)|Dārziņu 26. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 26. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 26. līnija (Rīga)|Dārziņu 26. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 26. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 27. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 27. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 28. līnija (Rīga)|Dārziņu 28. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 28. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 29. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 29. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 30. līnija (Rīga)|Dārziņu 30. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 30. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 30. līnija (Rīga)|Dārziņu 30. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 30. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 30. līnija (Rīga)|Dārziņu 30. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu30Linija.jpg|250px]] || 3 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 31. līnija (Rīga)|Dārziņu 31. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 31. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 31. līnija (Rīga)|Dārziņu 31. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu31Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 32. līnija (Rīga)|Dārziņu 32. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 32. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 32. līnija (Rīga)|Dārziņu 32. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu32Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 33. līnija (Rīga)|Dārziņu 33. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 33. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 33. līnija (Rīga)|Dārziņu 33. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu33Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 34. līnija (Rīga)|Dārziņu 34. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 34. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 34. līnija (Rīga)|Dārziņu 34. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 34. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 35. līnija (Rīga)|Dārziņu 35. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 35. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 35. līnija (Rīga)|Dārziņu 35. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 35. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 36. līnija (Rīga)|Dārziņu 36. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 36. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 36. līnija (Rīga)|Dārziņu 36. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 36. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 36. līnija (Rīga)|Dārziņu 36. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu36Linija.jpg|250px]] || 3 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 37. līnija (Rīga)|Dārziņu 37. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 37. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 37. līnija (Rīga)|Dārziņu 37. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 37. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 38. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 38. līnija 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 39. līnija (Rīga)|Dārziņu 39. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu39Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 40. līnija (Rīga)|Dārziņu 40. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu40Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 41. līnija (Rīga)|Dārziņu 41. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu41Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 42. līnija (Rīga)|Dārziņu 42. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu42Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 43. līnija (Rīga)|Dārziņu 43. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu43Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 44. līnija (Rīga)|Dārziņu 44. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu44Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 45. līnija (Rīga)|Dārziņu 45. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu45Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu46Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 47. līnija (Rīga)|Dārziņu 47. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu47Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 48. līnija (Rīga)|Dārziņu 48. līnija]] || [[Attēls:Dārziņi, 48. līnija.jpg|250px]] || 1 || 2008-03-21 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]] |- | [[Dārziņu 48. līnija (Rīga)|Dārziņu 48. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu48Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 49. līnija (Rīga)|Dārziņu 49. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu49Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 50. līnija (Rīga)|Dārziņu 50. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 50. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 50. līnija (Rīga)|Dārziņu 50. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu50Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 51. līnija (Rīga)|Dārziņu 51. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 51. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 51. līnija (Rīga)|Dārziņu 51. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu51Linija.jpg|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 52. līnija (Rīga)|Dārziņu 52. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu52Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 53. līnija (Rīga)|Dārziņu 53. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 53. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 54. līnija (Rīga)|Dārziņu 54. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 54. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 55. līnija (Rīga)|Dārziņu 55. līnija]] || [[Attēls:RigaDarzinu55Linija.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dārziņu 56. līnija (Rīga)|Dārziņu 56. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 56. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 57. līnija (Rīga)|Dārziņu 57. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 57. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 58. līnija (Rīga)|Dārziņu 58. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 58. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 59. līnija (Rīga)|Dārziņu 59. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 59. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 60. līnija (Rīga)|Dārziņu 60. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 60. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārziņu 61. līnija (Rīga)|Dārziņu 61. līnija]] || [[Attēls:Dārziņu 61. līnija.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Dārznieku iela (Rīga)|Dārznieku iela]] || [[Attēls:Dārznieku iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Daugavmalas iela (Rīga)|Daugavmalas iela]] || [[Attēls:RigaDaugavmalasIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Daugavmalas iela (Rīga)|Daugavmalas iela]] || [[Attēls:Daugavmalas iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Grāvju iela (Rīga)|Grāvju iela]] || [[Attēls:Grāvju iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ievziedu iela (Rīga)|Ievziedu iela]] || [[Attēls:RigaIevzieduIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] || [[Attēls:Jāņogu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Jasmīnu iela (Rīga)|Jasmīnu iela]] || [[Attēls:Jasmīnu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Jaunsaimnieku iela (Rīga)|Jaunsaimnieku iela]] || [[Attēls:RigaJaunsaimniekuIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Kazragu iela (Rīga)|Kazragu iela]] || [[Attēls:Kazragu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Krāču iela (Rīga)|Krāču iela]] || [[Attēls:Krāču iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Krāču iela (Rīga)|Krāču iela]] || [[Attēls:Krāču iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Kristīnes iela (Rīga)|Kristīnes iela]] || [[Attēls:RigaKristinesIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Lidlauka iela (Rīga)|Lidlauka iela]] || [[Attēls:Lidlauka iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Līņu iela (Rīga)|Līņu iela]] || [[Attēls:Līņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Līņu iela (Rīga)|Līņu iela]] || [[Attēls:Līņu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Malkas iela (Rīga)|Malkas iela]] || [[Attēls:Malkas iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Malkas iela (Rīga)|Malkas iela]] || [[Attēls:Malkas iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Malkas iela (Rīga)|Malkas iela]] || [[Attēls:Malkas iela 3.JPG|250px]] || 3 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Mārsila iela (Rīga)|Mārsila iela]] || [[Attēls:Mārsila iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] || [[Attēls:Maskavas iela Dārziņos.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ogu iela (Rīga)|Ogu iela]] || || || || | |- | [[Pieneņu iela (Rīga)|Pieneņu iela]] || [[Attēls:Pieneņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Plostnieku iela (Rīga)|Plostnieku iela]] || [[Attēls:RigaPlostniekuIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Plostnieku iela (Rīga)|Plostnieku iela]] || [[Attēls:Plostnieku iela.JPG|250px]] || 2 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Pūku iela (Rīga)|Pūku iela]] || [[Attēls:Pūku iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || | [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Ragatu iela (Rīga)|Ragatu iela]] || [[Attēls:RigaRagatuIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Ratnieku iela (Rīga)|Ratnieku iela]] || [[Attēls:Ratnieku iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Rinkuļu iela (Rīga)|Rinkuļu iela]] || [[Attēls:Rinkuļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Rožlapu iela (Rīga)|Rožlapu iela]] || [[Attēls:Rožlapu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] || [[Attēls:Sakņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] || [[Attēls:Sakņu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] || [[Attēls:Sakņu iela 3.JPG|250px]] || 3 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] || [[Attēls:Sakņu iela 4.JPG|250px]] || 4 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Siena iela (Rīga)|Siena iela]] || [[Attēls:Siena iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] || [[Attēls:RigaTaisnaIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Taču iela (Rīga)|Taču iela]] || [[Attēls:RigaTacuIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Taču iela (Rīga)|Taču iela]] || [[Attēls:Taču iela.JPG|250px]] || 2 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Tauriņu iela (Rīga)|Tauriņu iela]] || [[Attēls:Tauriņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Tomātu iela (Rīga)|Tomātu iela]] || [[Attēls:Tomātu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-05-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Vērmeļu iela (Rīga)|Vērmeļu iela]] || [[Attēls:Vērmeļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Vērmeļu iela (Rīga)|Vērmeļu iela]] || [[Attēls:Vērmeļu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vērmeļu iela (Rīga)|Vērmeļu iela]] || [[Attēls:Vērmeļu iela 3.JPG|250px]] || 3 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Vizbuļu iela (Rīga)|Vizbuļu iela]] || [[Attēls:Vizbuļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' |- | [[Zvirbuļu iela (Rīga)|Zvirbuļu iela]] || [[Attēls:Zvirbuļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-03-26 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- |} f4ybkzssdn6037i6856nrbm659rdq3z Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Bišumuiža 102 292228 3670224 3454961 2022-08-14T11:50:08Z GreenZeb 1902 + Nogāzes iela wikitext text/x-wiki == Bišumuiža == 23 no 24 ielām ir pieejami attēli. {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] || [[Attēls:Bauskas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Brunavas iela (Rīga)|Brunavas iela]] || [[Attēls:Brunavas iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Brunavas iela (Rīga)|Brunavas iela]] || [[Attēls:Brunavas iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Ceraukstes iela (Rīga)|Ceraukstes iela]] || [[Attēls:Ceraukstes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] || [[Attēls:Doles iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Gulbju iela (Rīga)|Gulbju iela]] || [[Attēls:Gulbju iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Gulbju iela (Rīga)|Gulbju iela]] || [[Attēls:Gulbju iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Jāņa Čakstes gatve (Rīga)|Jāņa Čakstes gatve]] || [[Attēls:Jāņa Čakstes gatve.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Jāņa Čakstes gatve (Rīga)|Jāņa Čakstes gatve]] || [[Attēls:Jāņa Čakstes gatve 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Kazdangas iela (Rīga)|Kazdangas iela]] || [[Attēls:Kazdangas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Kazdangas iela (Rīga)|Kazdangas iela]] || [[Attēls:Kazdangas iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Komētas iela (Rīga)|Komētas iela]] || [[Attēls:Komētas iela.jpg|250px]] || 1 || 2013-01-31 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Komētas iela (Rīga)|Komētas iela]] || [[Attēls:Komētas iela 4.JPG|250px]] || 2 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Komētas iela (Rīga)|Komētas iela]] || [[Attēls:Komētas iela 2.JPG|250px]] || 3 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Komētas iela (Rīga)|Komētas iela]] || [[Attēls:Komētas iela 3.JPG|250px]] || 4 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Krūmiņsalas iela (Rīga)|Krūmiņsalas iela]] || [[Attēls:Krūmiņsalas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Lapotnes iela (Rīga)|Lapotnes iela]] || [[Attēls:Lapotnes iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Mazā Bauskas iela (Rīga)|Mazā Bauskas iela]] || [[Attēls:Mazā Bauskas iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Nogāzes iela (Rīga)|Nogāzes iela]] || || || || |- | [[Olektes iela (Rīga)|Olektes iela]] || [[Attēls:Olektes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Padures iela (Rīga)|Padures iela]] || [[Attēls:Padures iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Pupuķu iela (Rīga)|Pupuķu iela]] || [[Attēls:Pupuķu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Rubas iela (Rīga)|Rubas iela]] || [[File:Rubas iela.jpg|250px]] || 1 || 2021-08-08 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]] |- | [[Stabules iela (Rīga)|Stabules iela]] || [[Attēls:Stabules iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Svīres iela (Rīga)|Svīres iela]] || [[Attēls:Svīres iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves iela]] || [[Attēls:Šautuves iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Taures iela (Rīga)|Taures iela]] || [[Attēls:Taures iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Ūpju iela (Rīga)|Ūpju iela]] || [[Attēls:Ūpju iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Valdlauču iela (Rīga)|Valdlauču iela]] || [[Attēls:Valdlauču iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-04 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Zāļu iela (Rīga)|Zāļu iela]] || [[Attēls:Zāļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- | [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]] || [[Attēls:Ziepniekkalna iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-07-10 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' |- |} 23bvby498x1brzbt3te20t6khlg2gpg Dzelzavas iela 0 293813 3669990 3481723 2022-08-13T21:43:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Dzelzavas iela | attēls = Dzelzavas iela.JPG | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | ielas garums = 5,5 [[kilometrs|km]] | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 3 <small>(līdz Vaidavas ielai)</small>; 2+2 <small>(līdz Ulbrokas ielai)</small>; 2 <small>(līdz Juglas ielai)</small> | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[dzelzsbetons]], [[grants]], | ievēr celtnes = [[Mēbeļu nams]], LIDL loģistikas centrs | autobuss = {{Rīga sab|t=a|5|6|48|49|58}} | trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|11|13|16|17|18|23}} | tramvajs = | mikroautobuss = [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370.]], | cits = Nakts autobuss N5 | commons = Dzelzavas iela }} '''Dzelzavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] un [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu]] un [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] ielām (pie [[Domina Shopping|tirdzniecības centra "Domina Shopping"]] un netālu no [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu dzelzceļa stacijas]]) un beidzas krustojumā ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], uz Rīgas robežas. Iela pakāpeniski izbūvēta virzienā prom no centra. Īsā posmā, pirms krustojuma ar vēl neuzbūvēto ielu Rembates ielu, iela nav vēl uzbūvēta. Ielas kopgarums ir ap 5,5 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticmaps.eu/lv/c___2693600.45-7752295.08-14/f___ls-jqgk+vSns5rv..WR..p6Y*pZ..k4tT..s2Xr0kLv8g*TIo6XCo*Z6c++vo++S++f82V4q*/bl___cl|title=BalticMaps|website=www.balticmaps.eu|access-date=2020-07-26}}</ref> Līdz krustojumam ar [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielu]] tā ir maģistrāla iela. == Ielas raksturojums == Iela sākas kā trīsjoslu vienvirziena iela līdz krustojumam ar [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]]. Šajā posmā pāra numuru pusē atrodas mazstāvu apbūve un lielveikals [[Maxima|"Maxima XX"]], bet nepāra numuru pusē — daudzstāvu paneļmāju ēkas. No Vaidavas ielas līdz Ulbrokas ielai tai ir atdalītas brauktuves. Tās abās pusēs atrodas padomju laiku daudzstāvu paneļmāju apbūve, atsevišķi tirdzniecības centri ("Minska" (pretī krustojumam ar Vaidavas ielu), "[[Rimi Baltic|Rimi]] Hypermarket" (aiz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielas]]), [[Mēbeļu nams|"Mēbeļu nams"]] (aiz [[Gunāra Astras iela]]s)) un biroju ēkas. Pirms krustojuma ar Lielvārdes ielu atrodas 23. un 17. trolejbusa maršruta galapunkts. Aiz šī krustojuma nepāra numuru pusē ir pārsvarā neapbūvēta teritorija, bet pāra numuru pusē retināta komercapbūve, biroji, to vidū Rīgas Industriālais parks, kur atrodas arī [[TV3 Latvija|TV3 Group]] birojs. Aiz Ulbrokas ielas Dzelzavas ielas nozīme mazinās. Tā veidota kā piebraucamais ceļš saimnieciska rakstura teritorijām ar betona plākšņu segumu, kas beidzas ar strupceļu autotransportam, bet turpinās kā grantēta gājēju taka līdz apļveida krustojumam ar potenciālo pieslēgumu Rembates ielai. No šīs vietas ielu klāj asfalta segums, tai ir divvirzienu satiksme. Ielas nepāra numuru pusē ir izbūvēts [[Lidl|“Lidl”]] loģistikas centrs (ekspluatācijā nodots 2020. gadā), bet citviet abas puses ir bez apbūves, to klāj zālāji un krūmāji. == Ielu savienojumi == Dzelzavas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]] * [[Gustava Zemgala gatve]] * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]] (T-veida krustojums); * [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] (T-veida krustojums); * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (T-veida krustojums); * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]; * [[Upeņu iela (Rīga)|Upeņu iela]]; * [[Gunāra Astras iela]]; * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] (T-veida krustojums); * [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] (divi T-veida krustojumi (iela nešķērso Dzelzavas ielu)); * [[Stigu iela]] (T-veida krustojums virzienā uz centru); * [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] * [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]] (apļveida krustojums; Rembates iela līdz tam vēl nav izbūvēta) * [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]] * [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] (T-veida krustojums); * [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Dzelzavas iela 2.JPG Attēls:Dzelzavas iela.jpg Attēls:Dzelzavas iela (3).jpg Attēls:Dzelzavas iela (4).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] fi8bnkew4wbtn0ze4wh5aqoqbyrx75g Stirnu iela (Rīga) 0 294021 3670068 2627176 2022-08-14T05:16:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Stirnu iela |attēls = Stirnu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 2267 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = Purvciema ģimnazija, {{nobr|hipermārkets "Rimi Stirnu"}} |autobuss = {{Rīga sab|t=a|15}} |trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|11|13|18}} |tramvajs = |mikroautobuss = [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]] |cits = }} '''Stirnu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]. Ielas garums ir 2267 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Stirnu iela krustojas ar: * [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]] * [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju ielu]] * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] * [[Pūces iela (Rīga)|Pūces ielu]] * [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]] * [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]] * [[Pīļu iela (Rīga)|Pīļu ielu]] * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] == Sabiedriskais transports == * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] krustojuma līdz [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojumam. * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] un [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18. trolejbusu maršruti]] arī kursē posmā no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] krustojuma līdz [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielas]] krustojumam. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Stirnu iela 2.JPG Attēls:Stirnu iela (2).jpg Attēls:Stirnu iela (3).jpg Attēls:Stirnu iela (4).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 7a9co5vzr3enux2g46mhadej6osecgi Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā 0 299944 3670180 3502985 2022-08-14T09:12:57Z Pirags 3757 /* Ticības vajāšanas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ļaudonas baznīca.jpg|thumb|180px|[[Ļaudona]]s pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846).]] [[Attēls:Aderkašu pareizticīgo baznīca 2001-06-02.jpg|thumb|180px|[[Aderkaši|Aderkašu]] pareizticīgo baznīca (1867).]] [[Attēls:Bučauskas pareizticīgo baznīca.JPG|thumb|180px|[[Bučauska]]s Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (būvēta 1874. gadā pēc [[Jānis Frīdrihs Baumanis|J.F.Baumaņa]] projekta).]] '''Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā''' bija [[Vidzemes guberņa]]s [[latvieši|latviešu]] un [[igauņi|igauņu]] zemnieku pāreja no [[luterticība]]s [[pareizticība|pareizticībā]] no aptuveni 1845. līdz 1880. gadam. To izraisīja krievu pareizticīgo priesteru aģitācija un luterāņu mācītāju cīņa pret [[Brāļu draudzes|brāļu draudzēm]]. Kopā Vidzemes guberņā 1846. gadā pareizticībā pārgāja 32 803 zemnieki (izveidoja 18 latviešu un 16 igauņu draudzes), 1847. gadā 54 582, 1848. gadā 8757, 1879. gadā vairs tikai 2355 zemnieki, pareizticīgo skaits guberņā sasniedza 12%. Vislielākais pareizticīgo īpatsvars bija [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (62%), [[Jaunpils (Zaubes) draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (61,7%), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (51,6%) un [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (50,5%) [[Draudzes novads|draudžu novados]]. Pēc tam, kad [[1905]]. gadā tika izsludināta ticības brīvība, aptuveni 12 tūkstoši latviešu pārgāja atpakaļ luterticībā. == "Siltās zemes kustība" (1841) == Pēc 1838.—1840. gada neražas gadiem 1841. gadā Vidzemē iestājās bads un sākās zemnieku kustība, kas vēsturiski ieguva "Siltās zemes kustības" nosaukumu. Badacietēji bariem devās uz Rīgu, lai dabūtu atļauju izceļot uz [[Ukraina]]s dienvidiem, kur Krievijas impērijas ķeizara [[Nikolajs I|Nikolaja I]] valdība tai laikā veidoja zemkopības kolonijas [[Latvijas ebreji]]em (no [[Kurzemes guberņa]]s uz [[Hersona]]s un citām Melnās jūras piekrastes guberņām izceļoja ap 2500 ebreju ģimeņu). Zemnieku baumu dēļ Vidzemes civilgubernators [[Georgs Felkerzāms]] publicēja brīdinājumu, ka "tā pieminētā slava, ko ļaunprātīgi cilvēki zemnieku vide izpauduši, nemaz nav patiesa, tāpēc, ka no augstā kroņa puses nekāda zemes grunte Krievu zemē nav ierādīta, kur Vidzemes zemnieki varot piemesties". Rezultātā Rīgā sabraukušie zemnieki vairs negāja prasīt aizstāvību pret vietējo muižnieku rīcību pie gubernatora, bet gan pie Rīgas pareizticīgo bīskapa [[Jakovs Popovs|Irinarha]], kurš nosūtīja viņu prasības uz baznīcas sinodi Pēterburgā. Vācbaltiešu varasvīri izolēja arhibīskapu no tautas un galu galā panāca, lai viņš tiktu nomainīts.<ref>Svētā Pareizticība Latvijā: Latvijas Pareizticīgās Baznīcas oficiālā mājas lapa [http://pareizticiba.lv/index.php?newid=48&id=34&lang=LV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304110858/http://pareizticiba.lv/index.php?newid=48&id=34&lang=LV |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Baltijas ģenerālgubernators [[Kārlis Magnuss fon der Pālens|K. M. fon der Pālens]] pavēlēja sodīt aktīvākos kustības dalībniekus, kas izraisīja bruņotas sadursmes, arī [[Jaunbebri|Jaunbebru]] muižas [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpi]].<ref>{{LKV|I.|2001-2002}}</ref> Cēsu apriņķa tiesneša [[Heinrihs Hāgemeisters|H. fon Hāgemeistera]] vadītā izmeklēšanas komisija ziņoja, ka "galvenais nemieru cēlonis ir pareizticīgo priesteru aģitācija un luterāņu mācītāju cīņa pret [[Brāļu draudzes|brāļu draudzēm]]". 1841. gadā par Rīgas pareizticīgo bīskapu kļuva [[Dmitrijs Gumiļevskis|Filarets]] (''Филарет'', 1841—1848), kas panāca pareizticīgo lūgšanu grāmatu iespiešanu latviešu valodā. == Pareizticīgo draudžu izveide == No savam mājām [[Madliena|Madlienā]] padzītais Rīgas brāļu draudzes sludinātājs [[Dāvids Balodis]] (1809-1864) 1845. gadā vērsās pie bīskapa Filareta ar lūgumu nodot viņa draudzes rīcībā kādu baznīcu. Ķeizars [[Nikolajs I]] 21. aprīlī deva atļauju Rīgas latviešiem pāriet pareizticībā un 1846. gadā bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi par priesteri [[Ļaudona]]s pareizticīgo draudzē, kurā īsā laikā iestājās 7322 no luterticības aizgājušie zemnieki. Rīgā atvēra pareizticīgo garīgo semināru, bet pie jaunajām baznīcām 1847. gadā izveidoja draudzes skolas ar krievu mācību valodu. 1848. gadā Rīgas eparhijai pievienoja Kurzemi un par Rīgas un Mītavas bīskapu (''епископ Рижский и Митавский'') iecēla tēvu Platonu, kas 1850. gada tika paaugstināts par arhibīskapu. == Ticības vajāšanas == 1848. gada martā Baltijas ģenerālgubernators [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Suvorovs]] izdeva rīkojumu aizliegt muižniekiem izlikt pareizticībā pārgājušos saimniekus no viņu mājām.<ref>Arveds Švābe. Latvijas vēsture 1800-1914. Stokholma, 1958. 191-216 lpp.</ref> Pāreja pareizticībā neatsvešināja dažādu ticību latviešus un tika slēgts daudz laulību starp luterāņiem un pareizticīgajiem.{{nepieciešama atsauce}} Tā kā šādas laulības drīkstēja slēgt vienīgi pareizticīgo baznīcā, soloties bērnus kristīt pareizticībā, tad daudzi pāri izlēma dzīvot civillaulībā un bērnus kristīt luterticībā. 1864. gadā [[Vidzemes landtāgs]] pēc Vidzemes luterāņu baznīcas sinodes un privātpersonu ierosinājuma "visas provinces un Vidzemes zemnieku kārtas vārdā" nolēma lūgt Krievijas ķeizaru [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandru II]] atbrīvot guberņas iedzīvotājus no šiem ticības spaidiem. Kad tas nedeva rezultātu, [[Prūsijas karaliste]]s premjerministrs [[Bismarks]] 1865. gadā izsauca pie sevis Krievijas vēstnieku Berlīnē Ubrilu un pauda bažas par protestantu vajāšanām Baltijas provincēs. Kaut arī Krievijas valdība pārmeta Bismarkam iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās, ar slepenu rīkojumu tika pārtraukta rakstveida solījumu pieprasīšana no jaukto laulību jaunlaulātajiem par bērnu kristīšanu pareizticībā. Toties arhibīskapam Platonam izdevās panākt [[Igaunijas guberņa]]s draudžu pievienošanu Rīgas eparhijai 1866. gadā un sākt vajāšanas pret 93 luterāņu mācītājiem, kas bija uzņēmuši savās draudzēs pārbēdzējus no pareizticīgo draudzēm. Ticības problēmas Baltijā tika plaši apspriestas vācu presē un 1871. gada jūlijā pasaules Evaņģēliskās alianses delegācija Frīdrihshāfenā iesniedza ķeizaram Aleksandram II lūgumu sekmēt reliģisko iecietību. Atceļā no Vācijas ķeizars lika 1870. gadā ieceltajam Rīgas arhibīskapam Venjaminam viņu sagaidīt Daugavpils dzelzceļa stacijā, kur pavēlēja pārtraukt ticības karus Baltijā. Tomēr vēl 1899. gada janvārī Rīgas apgabaltiesā iztiesāja Cesvaines luterāņu mācītāja [[Roberts Auniņš|Roberta Auniņa]] lietu, kas bija apsūdzēts pēc 1576. panta pamata par pareizticīgās personas salaulāšanu ar luterticīgo. Tiesa atrada vainu par pierādītu un nosprieda mācītāju sodīt ar 50 rbļ.<ref>[[Baltijas Vēstnesis]] Nr. 17 (1899)</ref> == Skolu un baznīcu celšana == Tā vietā Krievijas pareizticīgās baznīcas Sinode lielāku vērību pievērsa baznīcu un garīgo skolu celtniecībai, kam 19. gadsimta otrajā pusē ziedoja vairāk kā 3,2 miljonus rubļu. Šajā laikā Vidzemes guberņas arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] izstrādāja apmēram 20 pareizticīgo baznīcu plānus, jaunas mūra baznīcas uzcēla Rīgā, Koknesē, pie Daugavpils, Alūksnē, Krapē, Ainažos, Kosā, Nītaurē, Mārcienā, Jāņukalnā, Bērzaunē, Bučauskā, Lideros un citur.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=48&id=34 |title=Svētā Pareizticība Latvijā. Maskavas patriarhijas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas oficiāla mājas lapa |access-date={{dat|2015|11|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924081101/http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=48&id=34 |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem starp Latvijas pareizticīgajiem 33,6% jeb 56 003 bija latvieši. Trīs Baltijas guberņās šajā laikā bija 236 pareizticīgo baznīcas un 488 draudzes skolas, no tām Vidzemes guberņā 371, Kurzemes guberņā 46, Igaunijas guberņā 71 skola. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Reliģija Latvijā]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] [[Kategorija:Reliģija Igaunijā]] hr126tkj35qzyeoftwrll3k1942rf0n Attēls:Jānis Zālītis ministrs.JPG 6 303379 3670191 3245519 2022-08-14T10:03:49Z GrIgMaNN 105941 GrIgMaNN augšupielādēja jaunu [[Attēls:Jānis Zālītis ministrs.JPG]] versiju wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Jānis Zālītis, Latvijas pirmais Apsardzības (Aizsardzības) ministrs. Attēls ņemts no žurnāla Jaunā Nedēļa, Nr.39 (13.11.1926) | source = | date = | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{PD-likvidēta prese}} ad6mky6t85d02tf6ll449j9jd4b26dt Pavasari 0 306979 3670213 3635835 2022-08-14T11:40:55Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu Salas pagastā (Mārupes novads)|apdzīvotu vietu Mārupes pagastā|Jaunmārupe}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pavasari | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2016|07|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=27398 |title=Informācija par objektu: Pavasari |accessdate={{dat|2017|02|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 83 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 54 | lats = 53 | latNS = N | longd = 23 | longm = 36 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 2 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2011 | var_id = 100185864 | lgia_id = 27398 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pavasari''' ir ciems [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumu daļā [[Lielupe]]s kreisajā krastā {{nobr|7,5 km}} no pagasta centra [[Spuņciems|Spuņciema]], {{nobr|35 km}} no novada centra [[Mārupe]]s un {{nobr|37 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās [[Pavasara muiža]]s ''(Pawassern)'' centru. == Atsauces == {{atsauces}} {{Salas pagasta ciemi (Babīte)}} qvhj09stpn179hbbzb58k4fpipksm4n Veidne:Vikipēdijas rakstu skaita pieaugums 10 311519 3669917 3669618 2022-08-13T17:50:20Z Edgars2007 9590 precīzi gan nezinu. iespējams, arī 29. datumā wikitext text/x-wiki <graph> { "version": 2, "height": 220, "width": 400, "data": [ { "name": "chart", "values": [ {"y": 1,"series": "y","x": 20030606}, {"y": 78,"series": "y","x": 20040404}, {"y": 499,"series": "y","x": 20041216}, {"y": 974,"series": "y","x": 20050206}, {"y": 1000,"series": "y","x": 20050305}, {"y": 4055,"series": "y","x": 20060703}, {"y": 6988,"series": "y","x": 20061212}, {"y": 10000,"series": "y","x": 20070719}, {"y": 12000,"series": "y","x": 20071210}, {"y": 13000,"series": "y","x": 20080130}, {"y": 14000,"series": "y","x": 20080327}, {"y": 15000,"series": "y","x": 20080524}, {"y": 16000,"series": "y","x": 20080703}, {"y": 17000,"series": "y","x": 20080901}, {"y": 18000,"series": "y","x": 20081101}, {"y": 19000,"series": "y","x": 20081228}, {"y": 20000,"series": "y","x": 20090213}, {"y": 21000,"series": "y","x": 20090415}, {"y": 22000,"series": "y","x": 20090620}, {"y": 23000,"series": "y","x": 20090817}, {"y": 24000,"series": "y","x": 20091103}, {"y": 25000,"series": "y","x": 20100117}, {"y": 26000,"series": "y","x": 20100312}, {"y": 27000,"series": "y","x": 20100426}, {"y": 28000,"series": "y","x": 20100610}, {"y": 29000,"series": "y","x": 20100801}, {"y": 30000,"series": "y","x": 20100919}, {"y": 31000,"series": "y","x": 20101126}, {"y": 32000,"series": "y","x": 20110113}, {"y": 33000,"series": "y","x": 20110303}, {"y": 34000,"series": "y","x": 20110503}, {"y": 35000,"series": "y","x": 20110627}, {"y": 36000,"series": "y","x": 20110815}, {"y": 37000,"series": "y","x": 20111001}, {"y": 38000,"series": "y","x": 20111122}, {"y": 39000,"series": "y","x": 20120105}, {"y": 40000,"series": "y","x": 20120219}, {"y": 41000,"series": "y","x": 20120412}, {"y": 42000,"series": "y","x": 20120604}, {"y": 43000,"series": "y","x": 20120808}, {"y": 44000,"series": "y","x": 20121001}, {"y": 45000,"series": "y","x": 20121118}, {"y": 46000,"series": "y","x": 20130107}, {"y": 47000,"series": "y","x": 20130221}, {"y": 48000,"series": "y","x": 20130421}, {"y": 49000,"series": "y","x": 20130613}, {"y": 50000,"series": "y","x": 20130817}, {"y": 51000,"series": "y","x": 20131106}, {"y": 52000,"series": "y","x": 20140107}, {"y": 53000,"series": "y","x": 20140311}, {"y": 54000,"series": "y","x": 20140428}, {"y": 55000,"series": "y","x": 20140617}, {"y": 56000,"series": "y","x": 20140829}, {"y": 57000,"series": "y","x": 20141119}, {"y": 58000,"series": "y","x": 20150105}, {"y": 59000,"series": "y","x": 20150228}, {"y": 60000,"series": "y","x": 20150404}, {"y": 61000,"series": "y","x": 20150525}, {"y": 62000,"series": "y","x": 20150802}, {"y": 63000,"series": "y","x": 20150929}, {"y": 64000,"series": "y","x": 20151115}, {"y": 65000,"series": "y","x": 20160115}, {"y": 66000,"series": "y","x": 20160226}, {"y": 67000,"series": "y","x": 20160330}, {"y": 68000,"series": "y","x": 20160510}, {"y": 69000,"series": "y","x": 20160602}, {"y": 70000,"series": "y","x": 20160620}, {"y": 71000,"series": "y","x": 20160721}, {"y": 72000,"series": "y","x": 20160831}, {"y": 73000,"series": "y","x": 20161013}, {"y": 74000,"series": "y","x": 20161205}, {"y": 75000,"series": "y","x": 20170115}, {"y": 76000,"series": "y","x": 20170302}, {"y": 77000,"series": "y","x": 20170429}, {"y": 78000,"series": "y","x": 20170718}, {"y": 79000,"series": "y","x": 20170925}, {"y": 80000,"series": "y","x": 20171117}, {"y": 81000,"series": "y","x": 20171226}, {"y": 82000,"series": "y","x": 20180131}, {"y": 83000,"series": "y","x": 20180308}, {"y": 84000,"series": "y","x": 20180412}, {"y": 85000,"series": "y","x": 20180606}, {"y": 86000,"series": "y","x": 20180706}, {"y": 87000,"series": "y","x": 20180812}, {"y": 88000,"series": "y","x": 20181002}, {"y": 89000,"series": "y","x": 20181106}, {"y": 90000,"series": "y","x": 20181227}, {"y": 91000,"series": "y","x": 20190219}, {"y": 92000,"series": "y","x": 20190330}, {"y": 93000,"series": "y","x": 20190510}, {"y": 94000,"series": "y","x": 20190605}, {"y": 95000,"series": "y","x": 20190605}, {"y": 96000,"series": "y","x": 20190605}, {"y": 97000,"series": "y","x": 20190615}, {"y": 98000,"series": "y","x": 20190906}, {"y": 99000,"series": "y","x": 20191124}, {"y": 100000,"series": "y","x": 20200124}, {"y": 101000,"series": "y","x": 20200410}, {"y": 102000,"series": "y","x": 20200604}, {"y": 103000,"series": "y","x": 20200902}, {"y": 104000,"series": "y","x": 20201113}, {"y": 105000,"series": "y","x": 20201231}, {"y": 106000,"series": "y","x": 20210215}, {"y": 107000,"series": "y","x": 20210405}, {"y": 108000,"series": "y","x": 20210612}, {"y": 109000,"series": "y","x": 20210927}, {"y": 110000,"series": "y","x": 20211215}, {"y": 111000,"series": "y","x": 20220209}, {"y": 112000,"series": "y","x": 20220402}, {"y": 113000,"series": "y","x": 20220520}, {"y": 114000,"series": "y","x": 20220630}, {"y": 115000,"series": "y","x": 20220812} ], "transform": [ { "type": "formula", "field": "year", "expr": "parseInt(substring(datum.x,0,4))" }, { "type": "formula", "field": "month", "expr": "parseInt(substring(datum.x,4,6))" }, { "type": "formula", "field": "date", "expr": "datetime(datum.year,datum.month-1)" } ] } ], "scales": [ { "type": "time", "name": "x", "domain": {"data": "chart","field": "date"}, "zero": false, "range": "width", "nice": true }, { "type": "linear", "name": "y", "domain": {"data": "chart","field": "y"}, "zero": false, "range": "height", "nice": true }, { "domain": {"data": "chart","field": "series"}, "type": "ordinal", "name": "color", "range": "category10" } ], "axes": [ {"scale": "x","type": "x","title": "Gads"}, { "scale": "y", "type": "y", "title": "Rakstu skaits", "grid": true, "format": "d" } ], "marks": [ { "type": "line", "properties": { "hover": {"stroke": {"value": "red"}}, "update": {"stroke": {"scale": "color","field": "series"}}, "enter": { "y": {"scale": "y","field": "y"}, "x": {"scale": "x","field": "date"}, "stroke": {"scale": "color","field": "series"}, "fill": {"value": "white"}, "strokeWidth": {"value": 2} } }, "from": {"data": "chart"} }, { "type": "symbol", "from": {"data": "chart"}, "properties": { "enter": { "x": {"scale": "x","field": "Gads"}, "y": {"scale": "y","field": "Rakstu skaits"}, "stroke": {"value": "steelblue"}, "fill": {"value": "white"}, "size": {"value": 100} } } }, { "type": "text", "from": { "data": "chart", "transform": [ { "type": "aggregate", "summarize": {"x": ["min","max"]} } ] }, "properties": { "enter": { "x": {"signal": "width","mult": 0.5}, "y": {"value": -10}, "text": { "template": "Rakstu skaita kopējais pieaugums"// no \u007b{datum.year.min_x}\u007d. līdz \u007b{datum.year.max_x}\u007d. gadam }, "fill": {"value": "black"}, "fontSize": {"value": 15}, "align": {"value": "center"}, "fontWeight": {"value": "bold"} } } } ] } </graph><noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> kqff1hxp52w4msps3i8g8k4d17bn823 Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) 0 313814 3670039 3661834 2022-08-14T05:11:03Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} [[Attēls:Eastern Front 1943-08 to 1944-12.png|thumb|450px|Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā]] '''Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945. gadā''' ietver būtiskākos datus par karadarbību [[Latvija]]s teritorijā no 1944. gada 18. jūlija līdz 1945. gada 10. maijam, ar ko beidzās nacistiskās Vācijas [[Latvijas okupācija (1941—1945)]] un sākās [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas otrais periods (1944—1990). 1944. gada 10.—13. jūlijā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 2. Baltijas frontes daļas pārrāva [[karaspēka grupa „Ziemeļi” (Vērmahts)|Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi"]] (''Heeresgruppe Nord'') aizsardzības līniju gar [[Veļikaja]]s upi (''Panther-Stellung'' jeb "Austrumu valni") un 18. jūlijā šķērsoja [[Latvijas-Krievijas robeža|Latvijas-Krievijas]] un [[Latvijas-Baltkrievijas robeža|Latvijas-Baltkrievijas robežu]]. Sarkanās armijas daļas iebruka Latvijā no austrumiem (2. Baltijas fronte), no dienvidiem (1. Baltijas fronte) un ziemeļiem (3. Baltijas fronte), uzbrukumā piedalījās kopumā vairāk kā 1,35 miljoni karavīru (119 kājnieku un 6 tanku divīzijas, viens mehanizētais korpuss, 11 atsevišķas tanku armijas). == Karadarbība == === Kaujas pie "Austrumu vaļņa" === 1944. gada janvārī Vērmahta karaspēka grupa "Ziemeļi" atkāpās no [[Volhova]]s aizsardzības līnijas uz pirms kara sākuma līdztekus [[Latvijas—PSRS robeža]]i izbūvēto [[Veļikaja]]s upes nocietināto rajonu (t.s. [[Staļina līnija|Staļina līniju]]), kas 1943. gadā otrajā pusē bija pārbūvēta par [[Panteras pozīcija|Panteras pozīciju]] (''Panther-Stellung'') jeb t.s. "Austrumu valni" (''Ostwall''). Tas sastāvēja no galvenās aizsardzības līnijas ''Panther'' gar Veļikajas upi, otrās aizsardzības līnijas ''Reiner'' [[Opočka]]—[[Sebeža]]—[[Osveja]] ar papildu aizsardzības līniju ''Blau'' gar [[Zilupe (upe)|Zilupi]] (''Синяя'') un Latvijas—Krievijas robežu līdz Daugavai. Aizmugures aizsardzības līnija bija ierīkota gar [[Ludza (upe)|Ludzas upi]] (''Лжа'') dienvidu virzienā līdz [[Rundēni]]em—[[Dagda]]i—[[Krāslava]]i. "Austrumu vaļņa" aizsardzībai 1944. gada martā divas latviešu SS grenadieru divīzijas uz laiku apvienoja [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|6. SS korpusā]], ko komandēja ģenerālis fon Pfefers-Vildenbruhs (''Pfeffer-Wildenbruch''). 16.—26. martā Veļikajas labajā krastā notika kauja par ''augstieni 93,4'', ko kopš 1952. gada atzīmēja kā [[Leģionāru piemiņas diena|Latviešu leģiona karavīru dienu]]. 1944. gada 6.–7. aprīlī [[Padomju Savienība|PSRS]] kara aviācija iznīcināja [[Rēzekne]]s pilsētu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-sirds-lidz-drupu-kalniem-ka-padomju-aviacija-1944-gada-sabombardeja-rezekni.a452464/ No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> nodega veseli kvartāli, kuros dominēja koka privātmājas. Pirms iebrukuma Latvijā 1944. gada 5. jūnijā Sarkanās armijas sastāvā tika izveidots [[130. latviešu strēlnieku korpuss]] (komandieris ģenerālmajors [[Detlavs Brantkalns]]), kura sastāvā iegāja [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]] (komandieris pulkvedis [[Alfrēds Kalniņš (virsnieks)|Alfrēds Kalniņš]]) un līdz 7. jūlijam steigšus izveidotā [[308. latviešu strēlnieku divīzija]] (komandieris ģenerālmajors [[Voldemārs Dambergs]]).<ref>ЦАМО, ф. 143, оп. 1, д. 1, л. 15; ф. 130-го Лск, оп. 156718, д. 9, л. 123. No: ''Савченко В. И. Латышские формирования на фронтах Великой Отечественной войны''. Рига: Зинатне, 1975. — С. 339.</ref> 1944. gada jūlija sākumā trīs Vērmahta divīzijas steigšus pārdislocēja uz Baltkrieviju un "Austrumu valni" aizsargāja kopumā 72 tūkstoši Vērmahta karavīru ar 1229 lielgabaliem un mīnmetējiem, 80 tanku un 223 lidmašīnu. === Uzbrukums Latgalē === [[Attēls:Soviet soldiers in Polozk (Belarus), passing by propaganda poster celebrating the reconquest of the city and urging the liberation of the Baltic from Nazi German occupation. July 4, 1944.jpg|thumb|250px|Sarkanās armijas karavīri 1944. gada 4. jūlijā [[Polocka|Polockā]] pirms iebrukuma Baltijā.]] 1944. gada 10. — 27. jūlijā Sarkanā armijas veica [[Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija|Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operāciju]] (''Режицко-Двинская фронтовая наступательная операция'') ar mērķi pārraut [[Vērmahta 16. armija]]s aizsardzības līnijas gar Veļikajas upi un ieņemt [[Latgale|Latgali]]. 2. Baltijas frontes ziemeļu daļā uzbrukumā piedalījās 3. triecienarmija un 10. gvardes armija, bet dienvidu daļā 4. triecienarmija un 22. armija. Rezervē atradās 5. tanku korpuss, bet gaisa uzbrukumus veica 15. aviācijas armija ar 546 lidmašīnām. Kopējais karavīru skaits bija 391 200, no tiem 12 880 gāja bojā un 45 115 tika ievainoti.<ref>http://www.soldat.ru/doc/casualties/book/chapter5_10_1.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080505031426/http://www.soldat.ru/doc/casualties/book/chapter5_10_1.html |date={{dat|2008|05|05||bez}} }} Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооруженных сил. Статистическое исследование под ред. Г. Ф. Кривошеева. М.:Олма-Пресс, 2001.</ref> 10. — 13. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Idricas un Drisas pilsētas Panteras pozīcijās, bet 14. jūlijā sākās kaujas pie otrās aizsardzības līnijas. 15. jūlijā tika ieņemta [[Opočka]], 17. jūlijā [[Sebeža]]. 16. jūlijā notika smagas cīņas pie Latvijas-Krievijas robežas, kuru laikā kaujā pie [[Zilupe]]s gandrīz pilnībā tika iznīcināts [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulks]]. 17. jūlijā abas latviešu divīzijas atkāpās pāri Latvijas-Krievijas robežai. 18. jūlija naktī 22. armija pārvarēja papildu aizsardzības līniju gar [[Zilupe (upe)|Zilupi]] un pārgāja [[Latvijas-Krievijas robeža|Latvijas-Krievijas]] un [[Latvijas-Baltkrievijas robeža|Latvijas-Baltkrievijas robežu]] pie [[Šķaune]]s, kur kapteiņa Ernesta Veisa komandētajai vienībai uzdeva pacelt sarkano karogu virs kādas mājas Borkuicu sādžā. Nākamajā dienā ar paceltiem karogiem robežu pārgāja citas 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas daļas. No 21. līdz 23. jūlijam notika smagas kaujas gar [[Ludza (upe)|Ludzas upes]]—Rundēnu—Dagdas—Krāslavas aizsardzības līniju. Pēc tās pārvarēšanas Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes vienības 23. jūlijā ieņēma Kārsavu, Ludzu un Krāslavu, bet 27. jūlijā Rēzekni. 5. tanku korpuss no ziemeļiem, bet 1. Baltijas frontes 6. gvardes armija no dienvidiem 27. jūlijā ieņēma Daugavpili, ielu kaujā krita līdz 1500 Vērmahta karavīru. ==== 18. jūlijā ==== 2. Baltijas frontes 22. armija pārvarēja Vērmahta papildu aizsardzības līniju gar [[Zilupe (upe)|Zilupi]] un pārgāja Latvijas-Krievijas robežu. Ieņemta [[Zilupe]]. ==== 22. jūlijā ==== Ieņemta [[Krāslava]]. ==== 23. jūlijā ==== Ieņemta [[Kārsava]], [[Ludza]] un [[Dagda]]. ==== 24. jūlijā ==== Ieņemta [[Viļaka]]. ==== 27. jūlijā ==== Ieņemta [[Rēzekne]], [[Preiļi]] un [[Daugavpils]]. ==== 28. jūlijā ==== Ieņemti [[Viļāni]]. === Uzbrukums Zemgalē un Sēlijā === {{galvenais|Kauja par Jelgavu (1944)}} [[Attēls:19440816 soviet soldiers attack jelgava.jpg|thumb|250px|Ielu kaujas Jelgavā 1944. gada augusta sākumā.]] 1. Baltijas frontes 43. un 51. armijas, kā arī piekomandētā 2. gvardes armija un 3. gvardes mehanizētais korpuss no dienvidiem 1944. gada jūlija beigās šķērsoja [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas robežu]] un veica pēkšņu uzbrukumu [[Jelgava]]s un [[Tukums|Tukuma]] virzienā, lai sasniegtu [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastu un ielenktu [[karaspēka grupa „Ziemeļi” (Vērmahts)|Vērmahta karaspēka grupu "Ziemeļi"]]. Tika ieņemts [[Ilūkstes apriņķis]] un daļa no [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils]], [[Bauskas apriņķis|Bauskas]] un [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķiem]]. Vērmahta sapieri saspridzināja [[Ķeguma HES]] tiltu. Vācu armija [[Jelgava]]s pilsētu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija no 30. jūlija līdz 7. augustam ielu kaujās ieņēma [[Lielupe]]s kreiso krastu. Sarkanās armijas 3. gvardes mehanizētā korpusa tanku brigāde veica izrāvienu pa [[Autoceļš P98|Jelgavas-Tukuma šoseju]] un 31. jūlijā sasniedza Rīgas līča krastu pie [[Klapkalnciems|Klapkalnciema]]. Vērmahta [[karaspēka grupa "Vidus"|karaspēka grupas "Vidus"]] 3. tanku armijas 39. un 40. tanku korpusi 16.—20. augustā no Kurzemes puses veica pretuzbrukumu ar kodēto nosaukumu "Dubultgalvas operācija" (''Unternehmen Doppelkopf''), kura laikā atguva 30 km platu koridoru gar jūru no Ķemeriem līdz Tukumam. Mēģinājums atgūt Jelgavu bija nesekmīgs, un vairākas [[Kaujas par Jelgavu (1944)|kaujas par Jelgavu]] ilga līdz 10. oktobrim. Vērmahta 3. tanku armija "Dubultgalvas operācijas" laikā zaudēja ap 15,5 tūkstošus kritušo un ievainoto karavīru un 80 tanku. ==== 29. jūlijā ==== Ieņemta [[Ilūkste]]. Sākās [[kauja par Bausku (1944)|kauja par Bausku]]. ==== 31. jūlijā ==== Ieņemta [[Subate]] un [[Dobele]]. ==== 30. jūlijā ==== Sākās [[kauja par Jelgavu (1944)|kauja par Jelgavu]], ieņemts [[Tukums]]. ==== 31. jūlijā ==== Ieņemts [[Klapkalnciems]]. ==== 7. augustā ==== Pēc nedēļu ilgām ielu kaujām ieņemta Jelgavas Lielupes kreisā daļa. ==== 9. augustā ==== Ieņemta [[Viesīte]] un [[Jēkabpils]]. ==== 16.—20. augustā ==== Vērmahta "Dubultgalvas operācija" (''Unternehmen Doppelkopf''). === Uzbrukums Vidzemē === 1. augustā sākās 2. Baltijas frontes (kopā ap 390 000 karavīru, no tiem ap 16 000 latviešu strēlnieku korpusa divīzijās<ref>ЦАМО, ф. 22-й армии, оп. 10803, д. 259, л. 83. No: ''Борьба латышского народа в годы Великой Отечественной войны 1941—1945''. Рига: Зинатне, 1970. — С. 604.</ref>) uzbrukums Vērmahta aizsardzības līnijai [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]], kas stiepās no Balviem un Gulbenes līdz Līvāniem. Uz ziemeļiem no Lubāna no aizsargāja Vērmahta 18. armija, bet dienvidu daļu 16. armija, kopā 10 divīzijas un 5 atsevišķi pulki, rezervē Madonas apkārtnē izvietojās SS korpuss. Uzbrukums tiek dēvēts par [[Madonas operācija|Madonas operāciju]] ar mērķi sasniegt [[Galgauska]]s—Madonas—Pļaviņu līniju un līdz 10. augustam ieņemt Rīgu, taču stiprās pretestības dēļ tas neizdevās un kaujas ievilkās divu mēnešu garumā. 1. augustā 4. triecienarmija gar Daugavas labo krastu ieņēma Līvānus, bet 10. gvardes armija forsēja Pededzi, sasniedza Lubānas—Balvu lielceļu un turpināja uzbrukumu Gaujas virzienā. 2. augustā tika ieņemti Varakļāni, 3. augustā — Barkava. 3. triecienarmija uz ziemeļiem no [[Krustpils—Rēzeknes dzelzceļš|Krustpils—Rēzeknes dzelzceļa]] šķērsoja Teiču purvu un forsēja Aivieksti. 6. augustā 22. armija ar 130. latviešu strēlnieku korpusu aplenca un 7. augustā ar 5. tanku korpusa palīdzību ieņēma Krustpili. 7. augustā 10. gvardes armija forsēja [[Aiviekste]]s upi un ieņēma [[Lubāna|Lubānu]] un [[Meirāni (Indrānu pagasts)|Meirānus]], 12. augustā — [[Lazdona|Lazdonu]], 13. augustā pēc trīs dienu smagām kaujām — [[Madona|Madonu]]. Lubānas zemienes kaujās tika sagrauta Vērmahta 32., 227. un 263. kājnieku divīzija un smagus zaudējumus cieta latviešu [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzija]]. 14. augustā 2. Baltijas frontes armijām tika pavēlēts sākt jaunu uzbrukumu Rīgas virzienā, taču tas uz mēnesi tika apstādināts [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur notika [[Vietalvas kaujas|kaujas pie Vietalvas]] (21.—24. augustā) un [[Ērgļi (Ērgļu novads)|Ērgļi]]em. Smagus zaudējumus 23. augusta kaujā pie Vietalvas skolas cieta 130. latviešu strēlnieku korpusa 43. divīzijas 125. pulks. 28. augustā tika dota pavēle uzbrukumu Rīgai uz laiku pārtraukt. Pēc padomju datiem Madonas uzbrukuma operācijā 14 669 Sarkanās armijas karavīru gāja bojā un 50 737 tika ievainoti, toties Vērmahta zaudējumus lēsa ap 20 000 karavīriem. ==== 1. augustā ==== Ieņemti [[Līvāni]]. ==== 2. augustā ==== Ieņemti [[Varakļāni]]. ==== 3. augustā ==== Ieņemta [[Barkava]]. ==== 7. augustā ==== Ieņemta [[Krustpils]], [[Lubāna]] un [[Meirāni]]. ==== 12. augustā ==== Ieņemta [[Ļaudona]]. ==== 13. augustā ==== Ieņemta [[Madona]]. ==== 17. augustā ==== Ieņemta [[Kalsnava (stacija)|Kalsnavas stacija]]. ==== 18. augustā ==== Ieņemta [[Alūksne]]. ==== 21.—24. augustā ==== Kaujas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] pie [[Vietalva]]s un [[Ērgļi (Ērgļu novads)|Ērgļiem]]. ==== 27. augustā ==== Ieņemta [[Ape]]. ==== 28. augustā ==== Ieņemta [[Gulbene]]. === Rīgas operācija === [[Attēls:Прибалтийская операция.jpg|thumb|250px|Rīgas ("Baltijas") uzbrukuma operācija 14. septembrī – 24. novembrī.]] 14. septembrī Sarkanā armija izvērsa strauju uzbrukuma operāciju [[Vidzeme]]s un [[Zemgale]]s teritorijā, kas tiek dēvēta par [[Rīgas operācija (1944)|Rīgas operāciju]] (''Рижская операция''). Vidzemē uzbruka Baltijas 2. frontes un Baltijas 3. frontes armijas. Vērmahta 18. armijas vienības, tajā skaitā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzija]], atkāpās līdz Siguldas aizsardzības līnijai, kur 25. septembrī Sarkanās armijas uzbrukums tika apstādināts. Zemgalē Sarkanās armijas 1. Baltijas frontes karaspēks pēc Bauskas ieņemšanas septembra otrajā pusē izlauzās līdz [[Iecava]]i un [[Jaunjelgava]]i, bet tika apstādināts pie [[Ķekava]]s un [[Baldone]]s. Pēc tam, kad Sarkanā armija veica Klaipēdas uzbrukuma operāciju (''Мемельская операция'') no Šauļiem un 1944. gada 10. oktobrī sasniedza Baltijas jūras krastu pie [[Palanga]]s, Vērmahts atkāpās no Siguldas līnijas un Sarkanā armija 13.—15. oktobrī ieņēma Rīgu. Latviešu korpusa 43. divīzija pēc nesekmīga 12. oktobra uzbrukuma no Ķekavas puses pārcēlās pāri Daugavai pie [[Dārziņi]]em un 15. oktobrī ar paceltiem karogiem caur [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] ienāca Rīgas pilsētā, savukārt 308. divīzija ienāca Pārdaugavā. 22. oktobrī [[Esplanāde]]s laukumā tika organizēts svinīgs mītiņš ar 130. latviešu korpusa piedalīšanos. ==== 14. septembrī ==== Pēc sešu nedēļu kaujām ieņemta [[Bauska]]. ==== 16.—19. septembrī ==== Vērmahta pretuzbrukums pie [[Dobele]]s. ==== 18. septembrī ==== Ieņemta [[Jaunjelgava]]. ==== 19. septembrī ==== Ieņemta [[Valka]]. ==== 22. septembrī ==== Nodega [[Valmiera]]s vecpilsēta. ==== 23. septembrī ==== Ieņemta [[Smiltene]] un [[Strenči]]. ==== 24. septembrī ==== Ieņemta [[Rūjiena]]. ==== 25. septembrī ==== Ieņemta [[Mazsalaca]], Sarkanā armija uzbrukuma virzienā Nītaure—Sigulda—Saulkrasti—Rīga sasniedza Vērmahta Siguldas aizsardzības līniju. ==== 26. septembrī ==== Ieņemti [[Limbaži]] un [[Cēsis]]. Sākas [[Mores kaujas]] starp Siguldu un Nītauri. ==== 27.—29. septembrī ==== [[Mores kaujas]] starp Siguldu un Nītauri, kuru laikā Sarkanā armija nespēja pārraut Vērmahta Siguldas aizsardzības līniju. ==== 6. oktobrī ==== Vērmahta vienības atstāja Siguldas aizsardzības pozīcijas. ==== 7. oktobrī ==== Ieņemta [[Sigulda]]. ==== 8. oktobrī ==== Ieņemta [[Lielvārde]], [[Ogre]] un [[Ikšķile]]. '''12. oktobrī''' Ieņemta [[Carnikava]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/dabr1984n121&#124;article:DIVL78&#124;query:Carnikavas%20Carnikavas%20atbrivo%C5%A1anu&#124;issueType:P|title=Lielās uzvaras 40. gadadiena|work=Darba Balss (Rīgas rajons)|access-date=2021-04-22|date=1984-10-09|last=Gertāne|first=J.|page=3|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/dabr1984n121{{!}}article:DIVL78{{!}}query:Carnikavas%20Carnikavas%20atbrivo%C5%A1anu{{!}}issueType:P}}</ref> ==== 13. oktobrī ==== Ieņemta [[Rīga]]s centrālā daļa. ==== 15. oktobrī ==== Ieņemta Rīgas [[Pārdaugava]]. === Kurzemes kaujas === {{Galvenais|Kurzemes cietoksnis}} [[Attēls:Kurzemes cietoksnis.jpg|thumb|280px|Frontes līnijas izmaiņas no 1944. gada 27. oktobra (ar sarkanu) līdz 1945. gada 8. maijam (ar punktētu). Ar karodziņiem iezīmēta Karaspēka grupas "Kurzeme" štāba atrašanās vieta [[Pelču muiža|Pelču muižā]] pie Kuldīgas (NORD), 16. armijas pie [[Kandava]]s, 16. armijas pie [[Aizpute]]s.]] 15. oktobrī sākās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujas]], kas ilga līdz par Vācijas kapitulācijai 1945. gada 8. maijā. ==== 15.—22. oktobrī ==== Pirmā Kurzemes cietokšņa lielkauja. Sarkanā armija gar jūras krastu 16.—18. oktobrī spēja ieņemt [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalu]], [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Ķemeri|Ķemerus]], taču cieta neveiksmi uzbrukumā no [[Dobele]]s uz [[Džūkste|Džūksti]], Vērmahta karaspēku izdevās atspiest tikai par 2 km. ==== 27. oktobrī—25. novembrī ==== Otrā Kurzemes cietokšņa lielkaujas laikā Sarkanā armija 28. oktobrī ieņēma [[Auce|Auci]] un pēc mēnesi ilga nesekmīga uzbrukuma [[Liepāja]]s virzienā ar lieliem zaudējumiem ieņēma 4 km dziļu un 12 km platu telpu [[Priekule]]s—[[Vaiņode]]s sektorā. ==== 21.—31. decembrī ==== Trešā Kurzemes cietokšņa lielkauja jeb Ziemassvētku kaujas sākās [[Saldus]] apvidū, vēlāk arī Vaiņodes un Dobeles sektoros. Kaujās starp Dobeli un Džūksti Sarkanās armijas sastāvā piedalījās [[130. Latviešu strēlnieku korpuss]] ar divām divīzijām, bet Vērmahta sastāvā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|latviešu 19. ieroču SS grenadieru divīzija]]. ==== 23. janvārī—3. februārī ==== Ceturtās Kurzemes cietokšņa lielkaujas laikā Sarkanā armija nesekmīgi mēģināja ieņemt Liepāju un Saldu. Liepājas virzienā uzbrukošajiem padomju spēkiem izdevās izveidot priekštilta nocietinājumus [[Bārta (upe)|Bārtas]] un [[Vārtāja]]s krastos. ==== 12. februārī—14. martā ==== Piektās Kurzemes cietokšņa lielkaujas laikā notika Sarkanās armijas uzbrukums Džūkstes—[[Irlava]]s virzienā, ieņemot Džūksti. 18. februārī 19. divīzijas 43. pulks pretuzbrukumā atguva [[Lestene|Lesteni]]. 20. februārī Sarkanā armija sāka uzbrukumu Liepājas virzienā un 21. februārī ieņēma [[Priekule|Priekuli]]. 5. martā sākās uzbrukums austrumos no Saldus, Sarkanās armijas vienības sasniedza Saldus—Liepājas šoseju. ==== 17. martā—3. aprīlī ==== Sestās Kurzemes cietokšņa lielkaujas laikā notika Sarkanās armijas uzbrukums Saldus virzienā, sasniedzot Jelgavas—Liepājas dzelzceļu rietumos no [[Blīdenes stacija]]s. 21. martā sākās arī uzbrukums uz ziemeļiem no Dobeles un 24. martā Liepājas telpā abpus Vārtājas upei. Sarkanā armija nespēja pārraut frontes līniju [[Jūrmalciems]]—[[Priekule]]—[[Pampāļi]]—[[Saldus]]—[[Grenči]]—Radziņciems—[[Klapkalnciems]]. ==== 8. maijā ==== [[Ezere|Ezerē]] karaspēka grupas "Kurzeme" vadība parakstīja kapitulācijas aktu. Sarkanā armija ieņēma [[Kandava|Kandavu]]. Liepājas ostu atstāja pēdējie kuģi ar apmēram 27 700 pasažieru. ==== 9. maijā ==== Sarkanā armija ienāca [[Liepāja|Liepājā]], [[Saldus|Saldū]], [[Sabile|Sabilē]] un [[Talsi|Talsos]]. ==== 10. maijā ==== Sarkanā armija ienāca [[Grobiņa|Grobiņā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Valdemārpils|Valdemārpilī]] un [[Piltene|Piltenē]]. == Pretinieki == === [[Sarkanā armija]] === * [[1. Baltijas fronte]] (''1-й Прибалтийский фронт'', komandieris [[Ivans Bagramjans]]). No Lietuvas puses iebruka Zemgalē, pēc tam piedalījās Rīgas operācijā un [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās. ** 4. triecienarmija (''4-я ударная армия'', komandieris P. Mališevs) 1. augustā ieņēma Līvānus. Piedalījās Kurzemes cietokšņa kaujās pie Auces un Saldus, 1945. gada 2. februārī iekļauta 2. Baltijas frontes sastāvā, bet 1. aprīlī Ļeņingradas frontes sastāvā ** 5. gvardes tanku armija (''5-я гвардейская танковая армия'', komandieris V. Voļskis), uzbruka Zemgalē ** 6. gvardes armija (''6-я гвардейская армия'', komandieris I. Čistjakovs) 27. jūlijā šķērsoja [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|Latvijas—Baltkrievijas robežu]] un no dienvidu puses uzbruka Daugavpilij. Piedalījās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās pie Vaiņodes, 1945. gada 2. februārī iekļauta 2. Baltijas frontes sastāvā, bet 1. aprīlī Ļeņingradas frontes sastāvā. ** 43. armija (''43-я армия'', komandieris A. Beloborodovs) 1944. gada jūlijā no Lietuvas iebruka Zemgalē, tika apturēta pie Lielupes, 13. augustā piedalījās kaujās pie Bauskas. 14. septembrī forsēja Lielupi un uzbruka Rīgas virzienā, tika apturēta pie Baldones. ** 51. armija (''51-я армия'', komandieris J. Kreizers) 1944. gada jūlijā no Lietuvas iebruka Zemgalē. Cieta sakāvi kaujās pret Vērmahta 3. tanku armiju pie Auces. ** 3. aviācijas armija (''3-я воздушная армия'') * [[2. Baltijas fronte]] (''2-й Прибалтийский фронт'', komandieris [[Andrejs Jerjomenko]]). Iebruka Latgalē, pēc tam piedalījās Madonas un Rīgas operācijās un[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās. Izformēta 1. aprīlī un tās daļas iekļautas [[Ļeņingradas fronte]]s (6. un 10. gvardes armija un 15. gaisa armija) sastāvā. ** 3. triecienarmija (''3-я ударная армия'') piedalījās Madonas operācijā (komandieris V. Juškevičs), Rīgas operācijā (komandieris M. Gerasimovs) un Kurzemes kaujās (komandieris N. Simoņjaks) līdz 1945. gada janvārim, kad tika nosūtīta uz Poliju. ** 10. gvardes armija (''10-я гвардейская армия'', komandieris M. Kazakovs), 27. jūlijā ieņēma Rēzekni, 13. augustā Madonu, taču tika apturēta pie Valkas aizsardzības līnijas gar Gaujas upi, kur kaujas noritēja līdz 18. septembrim. 8. oktobrī ieņēma Ogri, piedalījās Rīgas ieņemšanā 13. oktobrī. Piedalījās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās pie Auces un Saldus, 1945. gada aprīlī iekļauta Ļeņingradas frontes sastāvā. ** 22. armija (''22-я армия'', komandieris G. Korotkovs) ieņēma 7. augustā Krustpili. Piedalījās Kurzemes cietokšņa kaujās pie Džūkstes. *** [[130. latviešu strēlnieku korpuss]], komandieris [[Detlavs Brantkalns|D. Brantkalns]] ([[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]] un [[308. latviešu strēlnieku divīzija]]) 18. jūlijā pārgāja Latvijas—Krievijas robežu pie [[Šķaune]]s un piedalījās kaujās pie [[Krustpils]] (7. augustā), pie [[Vietalva]]s (21.—24. augustā), nesekmīgi uzbruka Rīgai no Iecavas puses (12. oktobrī), piedalījās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās pie [[Lestene]]s (23.—28. decembrī) un pie [[Saldus]] (4.—13. martā un 17.—29. martā) ** 5. tanku korpuss (''5-й танковый корпус'') šķērsoja [[Latvijas—Krievijas robeža|Latvijas—Krievijas robežu]] un 23.—27. jūlijā no ziemeļu puses uzbruka Daugavpilij. ** 15. gaisa armija (''15-я воздушная армия'') * [[3. Baltijas fronte]] (''3-й Прибалтийский фронт'', komandieris [[Ivans Masļeņņikovs]]) iebruka Vidzemē no Igaunijas puses, piedalījās Vidzemes un Rīgas ieņemšanā 13.—15. oktobrī. Izformēta 16. oktobrī un tās daļas iekļautas [[Ļeņingradas fronte]]s (67. armija), 1. Baltijas frontes (61. armija) un 2. Baltijas frontes (1. triecienarmija un 14. gaisa armija) sastāvā. ** 1. triecienarmija (''1-я ударная армия'', komandieris N. Zahvatajevs), ieņēma Valku (19. septembrī), Strenčus un Valmieru (24. septembrī), Rīgu (15. oktobrī), Jūrmalu (17. oktobrī). ** 54. armija (''54-я армия'', komandieris S. Roginskis), ieņēma Alūksni (19. augustā), Api (27. augustā) un Gulbeni (28. augustā), taču tika apturēta pie Valkas aizsardzības līnijas gar Gaujas upi, kur kaujas noritēja līdz 18. septembrim. 23. septembrī ieņēma Smilteni, bet nespēja pārraut Siguldas aizsardzības līniju un 10. oktobrī tika pārvietota uz aizmuguri un 31. decembrī izformēta. ** 61. armija (''61-я армия'', komandieris P. Belovs), piedalījās Kurzemes cietokšņa kaujās pie Priekules un Vaiņodes. ** 67. armija (''67-я армия'', komandieris N. Simonjaks), ieņēma Mazsalacu, 27. septembrī tika apturēta pie Siguldas aizsardzības līnijas, piedalījās Rīgas ieņemšanā 13. oktobrī un Kurzemes cietokšņa kaujās pie Džūkstes. ** 14. gaisa armija (''14-я воздушная армия'', komandieris I. Žuravļovs) === [[Vērmahts]] === * '''[[Armijas grupējums „Ziemeļi” (Vērmahts)|Karaspēka grupa „Ziemeļi”]]''' (''Heeresgruppe Nord''), 1945. gada janvārī pārdēvēta par [[Karaspēka grupa "Kurzeme"|Karaspēka grupu "Kurzeme"]]. No 1944. gada septembra tajā ietilpa 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Grasser" (''Armee-Abteilung Grasser''), no 1944. gada novembra 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Kleffel" (''Armee-Abteilung Kleffel''), no 1944. gada decembra 16. armija, 18. armija. No 1944. gada 23. jūlija to komandēja ģenerālpulkvedis [[Ferdinands Šerners]] (''Schörner''). ** '''[[16. armija (Vērmahts)|16. armija]]''' (''16. Armee'') [[Attēls:Logo-armee-16.jpg|20px]]. Komandieri: kājnieku ģenerālis [[Pauls Laukss]] (1. jūnijs—3. septembris†), ģenerālpulkvedis Kārlis Hilperts (3. septembris—10. marts), kājnieku ģenerālis [[Ernsts Antons fon Krozigs]] (''Ernst-Anton von Krosigk'', 10.—16. marts†). *** 6. SS korpuss (''VI. Armeekorps'') *** 16. armijas korpuss (''XVI. Armeekorps'') *** 43. armijas korpuss (''XXXXIII. Armeekorps'') ** '''[[18. armija (Vērmahts)|18. armija]]''' (''18. Armee'', komandieris kājnieku ģenerālis [[Ērenfrīds Bēge]]). *** [[Attēls:XXXVIII Armeekorps emblem.svg|20px]] 38. armijas korpuss (''XXXVIII. Armeekorps'') *** 28. armijas korpuss (''XXVIII. Armeekorps'') *** [[Attēls:1 Armeekorps emblem.svg|20px]] [[1. armijas korpuss (Vācija)|1. armijas korpuss]] (''I. Armeekorps'') *** 39. tanku korpuss (''XXXIX. Panzerkorps'', komandieris ģenerālis Dītrihs fon Zaukens), piedalījās kaujās Zemgalē un Kurzemē *** 50. armijas korpuss (''L. Armeekorps'') **** 15. latviešu SS grenadieru divīzija **** 19. latviešu SS grenadieru divīzija **** 93. kājnieku divīzija **** 126. kājnieku divīzija **** 218. kājnieku divīzija * '''[[Karaspēka grupa "Vidus"]]''' (''Heeresgruppe Mitte''). ** [[3. tanku armija]] (''3. Panzerarmee'', komandieris ģenerālpulkvedis Erhards Rauss) piedalījās operācijā "Dubultgalva" Zemgalē. *** 9. armijas korpuss (''IX. Armeekorps'', komandieris artilērijas ģenerālis Rolfs Vutmans) *** 28. armijas korpuss (''XXVIII. Armeekorps'') *** 40. tanku korpuss (''XXXX. Panzerkorps'') *** gaisa desanta tanku korpuss "Hermanis Gērings" (''Fallschirm-Panzerkorps „Hermann Göring“'') * '''[[Karaspēka grupa „Kurzeme”]]''' (''Heeresgruppe Kurland''). 1945. gada janvārī Karaspēka grupa „Ziemeļi” tika pārdēvēta par Karaspēka grupu "Kurzeme", tās komandieris no 1945. gada 27. janvāra bija ģenerālpulkvedis Lotārs Rendulics, no 12. marta ģenerālpulkvedis Valters Veiss (''Weiß''). ** '''[[16. Vācu armija|16. armija]]''' (''16. Armee'') [[Attēls:Logo-armee-16.jpg|20px]]. Komandieri: ģenerālpulkvedis Kārlis Hilperts (3. septembris — 10. marts), kājnieku ģenerālis [[Ernsts Antons fon Krozigs]] (''Ernst-Anton von Krosigk'', 10.—16. marts†), ģenerālis [[Frīdrihs Jobsts Folkamers fon Kirhenzitenbahs]] (''Volckamer von Kirchensittenbach'', 16. marts—8. maijs). *** 6. SS korpuss (''VI. SS-Armeekorps'') **** 24. kājnieku divīzija (''24. Infanterie-Division'') **** 122. kājnieku divīzija (''122. Infanterie-Division'') **** 218. kājnieku divīzija (''218. Infanterie-Division'') **** 12. tanku divīzija (''12. Panzer-Division'') **** [[19. latviešu SS-grenadieru divīzija]] (''19. SS-Grenadier-Division (lett.)'') *** 16. armijas korpuss (''XVI. Armeekorps'') **** 81. kājnieku divīzija (''81. Infanterie-Division'') **** 205. kājnieku divīzija (''205. Infanterie-Division'') **** 300. kājnieku divīzija (''300. Infanterie-Division z.b.V.'') **** 21. gaisa desanta divīzija (''21. Luftwaffen-Feld-Division'') *** [[Attēls:XXXVIII Armeekorps emblem.svg|20px]] 38. armijas korpuss (''XXXVIII. Armeekorps'') **** 290. kājnieku divīzija (''290. Infanterie-Division'') **** 329. kājnieku divīzija (''329. Infanterie-Division'') ** '''[[18. Vācu armija|18. armija]]''' (''18. Armee'', komandieris kājnieku ģenerālis [[Ērenfrīds Bēge]]). *** [[Attēls:1 Armeekorps emblem.svg|20px]] [[1. armijas korpuss (Vācija)|1. armijas korpuss]] (''I. Armeekorps'') **** 132. kājnieku divīzija (''132. Infanterie-Division'') **** 225. kājnieku divīzija (''225. Infanterie-Division'') *** 2. armijas korpuss (''II. Armeekorps'') **** 87. kājnieku divīzija (''87. Infanterie-Division'') **** 126. kājnieku divīzija (''126. Infanterie-Division'') **** 263. kājnieku divīzija (''263. Infanterie-Division'') **** 563. kājnieku divīzija (''563. Infanterie-Division'') *** 10. armijas korpuss (''X. Armeekorps'') **** 30. kājnieku divīzija (''30. Infanterie-Division'') **** 121. kājnieku divīzija (''121. Infanterie-Division'') *** 50. armijas korpuss (''L. Armeekorps'') **** 11. kājnieku divīzija (''11. Infanterie-Division'') **** 14. tanku divīzija (''14. Panzer-Division'') == Literatūra == * Д. Муриев, ''Описание подготовки и проведения балтийской операции 1944 года''. Военно-исторический журнал, сентябрь 1984. (krieviski) == Ārējās saites == * [http://www.lexikon-der-wehrmacht.de/Gliederungen/Korps/IKorps-R.htm Befehlshaber im Wehrkreis I] I. Armeekorps (1.) no lexikon-der-wehrmacht.de {{vāciski}} * [http://www.nashapobeda.lv/948.html В сражениях за Советскую Латвию] ИЗДАТЕЛЬСТВО «ЛИЕСМА» РИГА, 1975 {{krieviski}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] tllr7ry7jwvnrx0ojpyjfc0utuobzd7 Sergejs Goļicins 0 318438 3669901 3667545 2022-08-13T16:59:10Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Goļicins | vārds_orig = ''Сергей Фёдорович Голицын'' | attēls = Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1810 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Ternopiļa]], [[Krievijas impērija]]<br>(tagad {{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Varvara Engelharta | bērni = Grigorijs, Fjodors, Sergejs, Mihails, Zahars, Nikolajs, Pāvels, Aleksandrs, Vasilijs, Vladimirs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sergejs Goļicins''' ({{val|ru|Князь Сергей Фёдорович Голицын}}; dzimis {{dat|1749|11|5}}, miris {{dat|1810|1|7}}) bija [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] laika Krievijas infantērijas ģenerālis. No 1801. līdz 1803. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā kņaza Fjodora [[Goļicini|Goļicina]] ģimenē. Mācījies Otrajā kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījies [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] un [[Krievu—turku karš (1787—1792)|krievu—turku karā (1787—1792)]]. [[Koscjuško sacelšanās]] (1794) laikā komandēja krievu karaspēku [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]] pret [[Tomašs Vavžeckis|Tomaša Vavžecka]] komandētajiem spēkiem. 1798. gadā ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] Goļicinu atcēla no dienesta. Goļicins kopā ar savu sekretāru un bērnu skolotāju [[Ivans Krilovs|Ivanu Krilovu]] apmetās dzimtas īpašumā Zubrilovkā (tagad [[Penzas apgabals|Penzas apgabalā]]). Kad 1801. gadā par ķeizaru kļuva [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]], tika iecelts par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1810. gadā tika iecelts par Krievijas Valsts padomes locekli. Sergeja Goļicina kancelejā Rīgā strādāja krievu rakstnieks [[Ivans Krilovs]]. Goļicina administrācijas laikā notika [[Kauguru nemieri]]. Miris 1810. gadā pēc [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas kara]] [[Ternopiļa|Ternopiļā]], Ukrainā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Ludvigs fon der Pālens]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1801-1803 | pēc = [[Frīdrihs Bukshēvdens]]}} {{kastes beigas}} ==Ārējās saites== *{{commonscat-inline|Sergey Fedorovich Golitsyn|Sergejs Goļicins}} *[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-golicyn.html Par Sergeju Goļicinu portālā "Latvijas krievi"] {{lv ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Sergejs}} [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] qgl9g86hkvktfwumzfnp5hsmqtyzysi Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis 0 321073 3669922 3639547 2022-08-13T18:03:42Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis | vārds_orig = ''Дмитрий Лобанов-Ростовский'' | attēls = D. I. Lobanov-Rostovsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1758 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1838 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis''' ({{val|ru|Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский}}; dzimis {{dat|1758|10|1}}, miris {{dat|1838|7|25}}) bija krievu infantērijas ģenerālis un valsts darbinieks. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]] no 1810. gada, pārņemot amatu no [[Frīdrihs Bukshēvdens|Frīdriha Bukshēvdena]], līdz 1812. gadam, kad sākoties [[1812. gada karš|1812. gada karam]] tika nomainīts ar [[Filips Pauluči|Filipu Pauluči]]. Nostiprināja garnizonu, veica [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] pārbūvi. Krievijas armijas dienestā no 1779. līdz 1827. gadam. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā (1768—1774)]], [[Krievu—turku karš (1787—1792)|Krievu—turku karā (1787—1792)]] un [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanā. 1812. gada kara laikā nodarbojās ar kaujas daļu formēšanu. 1813. gadā tika iecelts [[Krievijas Valsts padome|Krievijas Valsts padomē]]. No 1817. līdz 1827. gadam bija Krievijas impērijas justīcijas ministrs. == Ārējās saites == * [http://www.genproc.gov.ru/about/people/person-12008/ Par Lobanovu-Rostovski Krievijas ģenerālprokuratūras mājaslapā] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Frīdrihs Bukshēvdens]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1810—1812, 1808—1809 | pēc = [[Filips Pauluči]]}} {{kastes beigas}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lobanovs-Rostovskis, Dmitrijs}} [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] bq7dbdj7c2fy05xsdhyob7jchxg56ey 3669923 3669922 2022-08-13T18:05:31Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis | vārds_orig = ''Дмитрий Лобанов-Ростовский'' | attēls = D. I. Lobanov-Rostovsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1758 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1838 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis''' ({{val|ru|Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский}}; dzimis {{dat|1758|10|1}}, miris {{dat|1838|7|25}}) bija krievu infantērijas ģenerālis un valsts darbinieks. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]] no 1810. gada, pārņemot amatu no [[Frīdrihs Bukshēvdens|Frīdriha Bukshēvdena]], līdz 1812. gadam, kad sākoties [[1812. gada karš|1812. gada karam]] tika nomainīts ar [[Filips Pauluči|Filipu Pauluči]]. Nostiprināja garnizonu, veica [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] pārbūvi. Krievijas armijas dienestā no 1779. līdz 1827. gadam. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā (1768—1774)]], [[Krievu—turku karš (1787—1792)|Krievu—turku karā (1787—1792)]] un [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanā. 1812. gada kara laikā nodarbojās ar kaujas daļu formēšanu. 1813. gadā tika iecelts [[Krievijas Valsts padome|Krievijas Valsts padomē]]. No 1817. līdz 1827. gadam bija Krievijas impērijas justīcijas ministrs. == Ārējās saites == * [http://www.genproc.gov.ru/about/people/person-12008/ Par Lobanovu-Rostovski Krievijas ģenerālprokuratūras mājaslapā] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Frīdrihs Bukshēvdens]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1810—1812 | pēc = [[Filips Pauluči]]}} {{kastes beigas}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lobanovs-Rostovskis, Dmitrijs}} [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] sv3z83gus707srxmnnpardgjk6g32qn Kārlis Magnuss fon der Pālens 0 321330 3669925 2946818 2022-08-13T18:10:56Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Magnuss fon der Pālens | vārds_orig = ''Carl Magnus Freiherr von der Pahlen<br />Матвей Иванович Пален'' | attēls = Magnus Freiherr von der Pahlen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1779 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Tallina]], [[Krievijas impērija]]<br />({{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1863 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Palmse]], [[Krievijas impērija]]<br />([[Rietumviru apriņķis]], {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} Brīvkungs '''Kārlis Magnuss fon der Pālens''' ({{val|de|Carl Magnus Freiherr von der Pahlen}}, {{val|ru|Матвей Иванович Пален}}; dzimis {{dat|1779|2|19}}, miris {{dat|1863|5|20}}) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu kavalērijas ģenerālis un valsts darbinieks. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]] no 1830. gada, pārņemot amatu no [[Filips Pauluči|Filipa Pauluči]], līdz 1845. gadam, kad par ģenerālgubernatoru kļuva [[Jevgēņijs Golovins (gubernators)|Jevgēņijs Golovins]]. Krievijas armijas dienestā no 1784. līdz 1863. gadam. Piedalījās [[Ceturtās kolaīcijas karš|Ceturtās koalīcijas karā]], [[Krievu-zviedru karš (1808—1809)|Krievu-zviedru karā (1808—1809)]], [[Krievu—turku karš (1806—1812)|Krievu—turku karā (1806—1812)]], [[1812. gada karš|1812. gada karā]] un [[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas karā]]. 1830. gadā kļuva par Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatoru. Nodrošināja [[Novembra sacelšanās]] ietekmēto nemieru apslāpēšanu uzticētajās guberņās, kā arī [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpja]] apspiešanu 1841. gadā. == Ārējās saites == * [http://www.1812w.ru/biograf/bio_p/palebmi.php Par Kārli Magnusu fon der Pālenu hrono.ru] {{ru ikona}} * {{BBLD}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Filips Pauluči]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1830—1845| pēc = [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]]}} {{kastes beigas}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pālens, Kārlis Magnuss fon ders}} [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] qp9fi1pzfzeo6gdbl8fylcpgs4acso8 3669926 3669925 2022-08-13T18:11:32Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Magnuss fon der Pālens | vārds_orig = ''Carl Magnus Freiherr von der Pahlen<br />Матвей Иванович Пален'' | attēls = Magnus Freiherr von der Pahlen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1779 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Tallina]], [[Krievijas impērija]]<br />({{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1863 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Palmse]], [[Krievijas impērija]]<br />([[Rietumviru apriņķis]], {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} Brīvkungs '''Kārlis Magnuss fon der Pālens''' ({{val|de|Carl Magnus Freiherr von der Pahlen}}, {{val|ru|Матвей Иванович Пален}}; dzimis {{dat|1779|2|19}}, miris {{dat|1863|5|20}}) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu kavalērijas ģenerālis un valsts darbinieks. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]] no 1830. gada, pārņemot amatu no [[Filips Pauluči|Filipa Pauluči]], līdz 1845. gadam, kad par ģenerālgubernatoru kļuva [[Jevgēņijs Golovins (gubernators)|Jevgēņijs Golovins]]. Krievijas armijas dienestā no 1784. līdz 1863. gadam. Piedalījās [[Ceturtās kolaīcijas karš|Ceturtās koalīcijas karā]], [[Krievu-zviedru karš (1808—1809)|Krievu-zviedru karā (1808—1809)]], [[Krievu—turku karš (1806—1812)|Krievu—turku karā (1806—1812)]], [[1812. gada karš|1812. gada karā]] un [[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas karā]]. 1830. gadā kļuva par Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatoru. Nodrošināja [[Novembra sacelšanās]] ietekmēto nemieru apslāpēšanu uzticētajās guberņās, kā arī [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpja]] apspiešanu 1841. gadā. == Ārējās saites == * {{BBLD}} * [http://www.1812w.ru/biograf/bio_p/palebmi.php Par Kārli Magnusu fon der Pālenu hrono.ru] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Filips Pauluči]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1830—1845| pēc = [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]]}} {{kastes beigas}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pālens, Kārlis Magnuss fon ders}} [[Kategorija:Krievijas militārpersonas]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] tm6nwmdm1u9f1f6wy93itc5uslqvztq 204. mikroautobusu maršruts (Rīga) 0 322289 3669967 3649612 2022-08-13T20:59:10Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2), delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 304.ekspresbusa maršruts |fona krāsa = #FF8C00 |no = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |uz = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |karte = |valsts = Latvija |pilsēta = Rīga |atklāts = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 81 (40 / 41) |transporta vienīb = darba dienas - 6 brīvdienās 3 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = www.rigasmikroautobusi.lv |apakšveidne = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}} }} '''304.ekspresbusa maršruts''' ir slēgts [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursēja no [[Centrs (Rīga)|Centra]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]]. No 2019. gada 1. maija tika mainīts mikroautobusa kustības maršruts un saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-maija-bus-izmainas-vairakos-minibusu-un-ekspresbusu-marsrutos/|title=No 1. maija būs izmaiņas vairākos minibusu un ekspresbusu maršrutos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-06-01}}</ref> No 2021. gada 15. novembra maršruts ir slēgts.<ref>[https://bbus.lv/no15-novembra-bus-izmainas-darba-dienu-kustibas-sarakstos/ No 15. novembra būs izmaiņas darba dienu kustības sarakstos]</ref> == Maršruts == '''[[Centrs (Rīga)|Centrs]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielu]], [[Firsa Sadovņikova iela|Sadovņikova ielu]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas ielu]], [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas ielu]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils ielu]], [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielu]], [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]], Lubānas ielu, [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A.Saharova ielu]], Akadēmiķa M.Keldiša ielu, [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava ielu]], [[Gunāra Astras iela|G. Astras ielu]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]], [[Stigu iela (Rīga)|Stigu ielu]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku ielu]], [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta ielu]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas ielu]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu ielu]] un [[Silciema iela (Rīga)|Silciema ielu]]. '''Jugla''' — '''Centrs''' kursē pa: Silciema ielu, [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvi]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu Stigu ielu, Dzelzavas ielu, G.Astras ielu, A.Deglava ielu, Ilūkstes ielu, Akadēmiķa M. Keldiša ielu, A.Saharova ielu, Lubānas ielu, Maskavas ielu, Rušonu ielu, [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]], Salaspils ielu, Lubānas ielu, Lomonosova ielu, Lauvas ielu, [[Kalna iela (Rīga)|Kalna ielu]], [[Firsa Sadovņikova iela|Sadovņikova ielu]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas ielu]], Gogoļa ielu un Marijas ielu. == Pieturvietas == 304. ekspresbusa maršrutā pavisam ir 81 pietura. Virzienā '''Centrs — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 40 pieturas, bet virzienā '''Jugla — Centrs''' ir 41 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center"| 1 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center"| 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center"| 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center"| 4 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center"| 5 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center"| 6 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] |- | align="center"| 7 | [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]] |- | align="center"| 8 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center"| 9 | [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] |- | align="center"| 10 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] |- | align="center"| 11 | "[[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecovs]]" |- | align="center"| 12 | [[Jāņavārti (stacija)|Jāņavārti]] |- | align="center"| 13 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center"| 14 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center"| 15 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center"| 16 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center"| 17 | Slāvu rotācijas aplis |- | align="center"| 18 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 19 | [[Pļavnieki]] |- | align="center"| 20 | [[Pavasara gatve]] |- | align="center"| 21 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center"| 22 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center"| 23 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center"| 24 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 25 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center"| 26 | [[Mēbeļu nams]] |- | align="center"| 27 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 28 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center"| 29 | [[Stigu iela]] |- | align="center"| 30 | [[Stigu iela]] 10 |- | align="center"| 31 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S.Eizenšteina iela]] |- | align="center"| 32 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center"| 33 | [[Mežciema pamatskola]] |- | align="center"| 34 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center"| 35 | [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu vidusskola]] |- | align="center"| 36 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center"| 37 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center"| 38 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center"| 39 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center"| 40 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center"| 1 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center"| 2 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center"| 3 | [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center"| 4 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center"| 5 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center"| 6 | [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu vidusskola]] |- | align="center"| 7 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center"| 8 | [[Mežciema pamatskola]] |- | align="center"| 9 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center"| 10 | [[Ratnieki]] |- | align="center"| 11 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S.Eizenšteina iela]] |- | align="center"| 12 | [[Stigu iela]] 10 |- | align="center"| 13 | [[Stigu iela]] |- | align="center"| 14 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center"| 15 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 16 | [[Mēbeļu nams]] |- | align="center"| 17 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center"| 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center"| 19 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela|Akadēmiķa Keldiša iela]] |- | align="center"| 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center"| 21 | [[Pavasara gatve]] |- | align="center"| 22 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center"| 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 24 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center"| 25 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center"| 26 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center"| 27 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center"| 28 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center"| 29 | [[Jāņavārti]] |- | align="center"| 30 | "[[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecovs]]" |- | align="center"| 31 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] |- | align="center"| 32 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center"| 33 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center"| 34 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] |- | align="center"| 35 | [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] |- | align="center"| 36 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] |- | align="center"| 37 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center"| 38 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center"| 39 | [[Gogoļa iela]] |- | align="center"| 40 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center"| 41 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |} |} == Skatīt arī == * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/204/a-b {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]] ik6ssc0v3gzgtrcnyl2waxgyoyxr3pl 263. mikroautobusu maršruts (Rīga) 0 322845 3669970 3666258 2022-08-13T21:19:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2), delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 363. minibusu maršruts |fona krāsa = #FF8C00 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Šampēteris (Rīga)|Šampēteris]] |valsts = Latvija |pilsēta = Rīga |pieturu skaits = 82 (43 / 39) |pasažieri dienā = |mājas lapa = {{URL|https://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#expressbus/363/a-b}} |apakšveidne = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}} }} '''363. minibusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] minibusu maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Šampēteris|Šampēterim]]. == Maršruts == '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Šampēteris]]''' kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|J. Endzelīna iela]], [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]], [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] un [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]. '''Šampēteris''' — '''Mežciems''' kursē pa šādām ielām: Jūrkalnes iela, Zasulauka iela, Šampētera iela, Zasulauka iela, J. Endzelīna iela, Irlavas iela, Rostokas iela, Zolitūdes iela, Jūrmalas gatve, Vīlipa iela, Melnsila iela, Lapu iela, Nometņu iela, Bāriņu iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, Marijas iela, Satekles iela, Valmieras iela, Matīsa iela, Vietalvas iela, [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Pildas iela]], Sesku iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela, Ulbrokas iela, Biķernieku iela un Hipokrāta iela. == Pieturvietas == 363. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 83 pieturas. Maršrutā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Šampēteris]]''' ir 43 pieturas, bet maršrutā '''Šampēteris''' — '''Mežciems''' ir 40 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 3 | [[Mežciema pamatskola]] |- | align="center" | 4 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 5 | Ratnieki |- | align="center" | 6 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S.Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 7 | [[Stigu iela]] 10 |- | align="center" | 8 | Stigu iela |- | align="center" | 9 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 10 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] |- | align="center" | 11 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Rīgas 93. vidusskola|93. vidusskola]] |- | align="center" | 13 | [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sergeja Žoltoka vidusskola]] |- | align="center" | 16 | [[Matīsa kapi]] |- | align="center" | 17 | [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 22 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 23 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 24 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]] |- | align="center" | 26 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 27 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 28 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 29 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 30 | Botāniskais dārzs |- | align="center" | 31 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 32 | [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]] |- | align="center" | 33 | [[Imantas 7. līnija]] |- | align="center" | 34 | [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]] |- | align="center" | 35 | Anniņmuižas parks |- | align="center" | 36 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] |- | align="center" | 37 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 38 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] |- | align="center" | 39 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16 |- | align="center" | 40 | [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] |- | align="center" | 41 | [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] |- | align="center" | 42 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |- | align="center" | 43 | [[Zasulauka depo (Rīga)|Zasulauka depo]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Zasulauka depo (Rīga)|Zasulauka depo]] |- | align="center" | 2 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |- | align="center" | 3 | [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Zolitūde]]s D/P |- | align="center" | 5 | [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16 |- | align="center" | 7 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] |- | align="center" | 8 | Anniņmuižas parks |- | align="center" | 9 | [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Imantas 7. līnija]] |- | align="center" | 11 | [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]] |- | align="center" | 12 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 13 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 14 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 17 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 18 | Āgenskalna tirgus |- | align="center" | 19 | [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 22 | [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]] |- | align="center" | 23 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 24 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 25 | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |- | align="center" | 26 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 27 | Matīsa kapi |- | align="center" | 28 | RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" |- | align="center" | 29 | 7. autobusu parks |- | align="center" | 30 | [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |- | align="center" | 32 | [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 34 | [[Stigu iela]] |- | align="center" | 35 | Stigu iela 10 |- | align="center" | 36 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 37 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 38 | [[Mežciema pamatskola]] |- | align="center" | 39 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center" | 40 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#expressbus/363/a-b {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]] hdhfme2y27dcjcaidznfinam2oggycz Ervins Gross 0 323481 3670106 3280713 2022-08-14T05:41:21Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Katlakalns| → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ervins Gross | vārds_orig = ''Erwin Gross'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br />({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1920 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 10 | m_vieta = [[Veļikije Luki]], [[Padomju Krievija]]<br />([[Pleskavas apgabals]], {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs | dzimums = V | vecāki = Roberts Gross | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ervins Gross''' ({{val|de|Erwin Gross}}; dzimis {{dat|1870|9|24}}, miris {{dat|1920|2|10}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s [[luterānisms|luterāņu]] mācītājs, [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] biedrs. Dzimis [[Rīga|Rīgā]], skolotāja ģimenē. No 1877. līdz 1880. gadam mācījās Fromma pamatskolā, no 1880. līdz 1888. gadam - Rīgas Pilsētas ģimnāzijā, bet no 1888. līdz 1893. gadam - teoloģiju [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]]. 1898. gadā kļuva par [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalna]] un [[Olaine]]s mācītāju. Gadsimta sākumā izvirzījās par vienu no [[Ādolfs fon Harnaks|Ādolfa fon Harnaka]] kritiķiem. Bija [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] pretinieks. 1907. gadā kļuva par [[Straupe]]s mācītāju. 1919. gada 16. janvārī [[Latvijas SPR]] varas iestāžu [[Cēsis|Cēsīs]] arestēts, izvests uz Krieviju, kur ieslodzījumā miris. == Avoti == * [https://web.archive.org/web/20160406155131/http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/37394/est_a_3374_ocr.pdf Oskar Schabert: Baltisches Märtyrerbuch, Furche-Verlag. Berlin 1926. S. 59–61.] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gross, Ervins}} [[Kategorija:1870. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1920. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] ae56n4rbb6hxg8b8pdxg3a97phct40v Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Āgenskalns 102 326283 3670222 3469771 2022-08-14T11:48:16Z GreenZeb 1902 + Putekšņu iela wikitext text/x-wiki == Āgenskalns == 89 no 90 ielām ir pieejami attēli. {| class="wikitable" |- ! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors |- | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|Aleksandra Grīna bulvāris]] || [[Attēls:Aleksandra Grīna bulvāris Rīgā.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Alīses iela (Rīga)|Alīses iela]] || [[Attēls:Alīses iela, 2.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Alīses iela (Rīga)|Alīses iela]] || [[Attēls:Alīses iela Rīgā.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Alīses iela (Rīga)|Alīses iela]] || [[Attēls:Alīses iela.JPG|250px]] || 3 || 2011-01-15 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]] |- | [[Alīses iela (Rīga)|Alīses iela]] || [[Attēls:Alīses ielas un Kristapa ielas krustojums.JPG|250px]] || 4 || 2011-02-12 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]] |- | [[Amālijas iela (Rīga)|Amālijas iela]] || [[Attēls:Amālijas iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-24 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Atpūtas iela (Rīga)|Atpūtas iela]] || [[Attēls:Atpūtas iela Rīga.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Auces iela (Rīga)|Auces iela]] || [[Attēls:Auces iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-12-20 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Augļu iela (Rīga)|Augļu iela]] || [[Attēls:Augļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-03 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] || [[Attēls:RigaAgenskalnaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Balasta dambis]] || [[Attēls:RigaBalastaDambis.jpg|250px]] || 1 || 2017-04-29 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] || [[Attēls:Baldones iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-08-19 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] || [[Attēls:Baložu iela, 2.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-21 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]] || [[Attēls:Bāriņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2011-02-12 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]] |- | [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]] || [[Attēls:RigaBarinuIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu iela]] || [[Attēls:Bezdelīgu iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-07-17 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu iela]] || [[Attēls:Bezdelīgu iela 2.jpg|250px]] || 2 || 2015-07-17 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Bišu iela (Rīga)|Bišu iela]] || [[Attēls:Bišu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-24 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Buršu iela (Rīga)|Buršu iela]] || [[Attēls:Buršu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-06-03 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Cieceres iela (Rīga)|Cieceres iela]] || [[Attēls:RigaCieceresIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] || [[Attēls:RigaDaugavgrivasIelaAgenskalns.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Dobeles iela (Rīga)|Dobeles iela]] || [[Attēls:Dobeles iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-24 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] || [[Attēls:Dreiliņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-01 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]] || [[Attēls:Eduarda Smiļģa iela, 2.jpg|250px]] || 1 || 2016-08-10 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]] || [[Attēls:RigaSmilgaIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Ernestīnes iela (Rīga)|Ernestīnes iela]] || [[Attēls:Ernestīnes iela, Rīgā.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-01 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Ērģeļu iela (Rīga)|Ērģeļu iela]] || [[Attēls:Ērģeļu iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-07-17 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Gardenes iela (Rīga)|Gardenes iela]] || [[File:Gardenes iela.jpg|250px]] || 1 || 2021-08-08 || [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] |- | [[Gregora iela (Rīga)|Gregora iela]] || [[Attēls:Gregora iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-21 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Griezes iela (Rīga)|Griezes iela]] || [[Attēls:Griezes iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-09-19 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Gumijas iela (Rīga)|Gumijas iela]] || [[Attēls:RigaGumijasIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-02-22 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Hāmaņa iela (Rīga)|Hāmaņa iela]] || [[Attēls:Hāmaņa iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-09-19 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Hermaņa iela (Rīga)|Hermaņa iela]] || [[Attēls:Hermana iela.jpg|250px]] || 1 || 2016-02-02 || [[Dalībnieks:U Bardins|U Bardins]] |- | [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu iela]] || [[Attēls:RigaKaktuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-11-07 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] || [[Attēls:Kalnciema iela, sākums.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-25 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] || [[Attēls:Kalnciema iela - tilts.jpg|250px]] || 2 || 2010-06-19 || alico_fan |- | [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] || [[Attēls:Kapseļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2011-02-12 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]] |- | [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] || [[Attēls:Kapseļu iela starp Baložu un Melnsila.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Kliņģeru iela (Rīga)|Kliņģeru iela]] || [[Attēls:Kliņģeru iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-9-19 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Klīveru iela (Rīga)|Klīveru iela]] || [[Attēls:RigaKliveruIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] || [[Attēls:RigaKoklesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Kolkasraga iela (Rīga)|Kolkasraga iela]] || [[Attēls:RigaKolkasragaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Krēslas iela (Rīga)|Krēslas iela]] || [[Attēls:Krēslas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-21 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]] || [[Attēls:Kristapa iela, 2.JPG|250px]] || 1 || 2016-05-21 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Krogus iela (Rīga)|Krogus iela]] || [[Attēls:RigaKrogusIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] || [[Attēls:RigaKuguIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-18 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] || [[Attēls:Kuldīgas iela, Āgenskalns.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Ķivuļu iela (Rīga)|Ķivuļu iela]] || [[Attēls:RigaKivuluIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]] || [[Attēls:Lapu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-06-03 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Lavīzes iela (Rīga)|Lavīzes iela]] || [[Attēls:RigaLavizesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]] || [[Attēls:Liepājas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-12-20 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] || [[Attēls:RigaLermontovaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Magoņu iela (Rīga)|Magoņu iela]] || [[Attēls:RigaMagonuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Maiznieku iela (Rīga)|Maiznieku iela]] || [[Attēls:Maiznieku iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-06-03 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas iela]] || [[Attēls:RigaMargrietasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Mazā Bišu iela (Rīga)|Mazā Bišu iela]] || [[Attēls:RigaMazaBisuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]] || [[Attēls:RigaMazaNometnuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Māras aleja (Rīga)|Māras aleja]] || [[Attēls:RigaMarasAleja.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] || [[Attēls:Mārtiņa iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-12-22 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] || [[Attēls:RigaMarupesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Medus iela (Rīga)|Medus iela]] || [[Attēls:Medus iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-8-24 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Medus iela (Rīga)|Medus iela]] || [[Attēls:RigaMedusIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] || [[Attēls:RigaMelnsilaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-11-18 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Meteora iela (Rīga)|Meteora iela]] || [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Meža iela (Rīga)|Meža iela]] || [[Attēls:RigaMezaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Mērsraga iela (Rīga)|Mērsraga iela]] || [[Attēls:RigaMersragaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Nāras iela (Rīga)|Nāras iela]] || [[Attēls:RigaNarasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Nomales iela (Rīga)|Nomales iela]] || [[Attēls:RigaNomalesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] || [[Attēls:Nometņu un Slokas ielas krustojums.jpg|250px]] || 1 || 2015-12-20 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] || [[Attēls:RigaNometnuIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] || [[Attēls:RigaOjaraVaciesaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]| |- | [[Olgas iela (Rīga)|Olgas iela]] || [[Attēls:RigaOlgasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Ormaņu iela (Rīga)|Ormaņu iela]] || [[Attēls:Ormaņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-23 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas iela]] || [[Attēls:RigaParslasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]] || [[Attēls:RigaPilsonuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Puķu iela (Rīga)|Puķu iela]] || [[Attēls:Puķu iela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Puķu iela (Rīga)|Puķu iela]] || [[Attēls:RigaPukuIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Putekšņu iela (Rīga)|Putekšņu iela]] || || || || |- | [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]] || [[Attēls:Riga Ranka dambis 07.2006.jpg|250px]] || 1 || 2006-07-18 || [[Dalībnieks:Laurijs|Laurijs Svirskis]] |- | [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]] || [[Attēls:Riga Ranka dambis 06.2010.jpg|250px]] || 2 || 2010-06-05 || [[Dalībnieks:Laurijs|Laurijs Svirskis]] |- | [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]] || [[Attēls:RigaRankaDambis.jpg|250px]] || 3 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Sabiles iela (Rīga)|Sabiles iela]] || [[Attēls:RigaSabilesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] || [[Attēls:RigaSaulesAleja.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Sētas iela (Rīga)|Sētas iela]] || [[Attēls:Sētas iela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Sētas iela (Rīga)|Sētas iela]] || [[Attēls:RigaSetasIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] || [[Attēls:RigaSlokasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] || [[Attēls:RigaSlokasIelaAgenskalns.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Staraja Rusas iela (Rīga)|Staraja Rusas iela]] || [[Attēls:RigaStarajaRusasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu iela]] || [[Attēls:RigaStrazduIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu iela]] || [[Attēls:RigaStrazduIela(2).jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Struteles iela (Rīga)|Struteles iela]] || [[Attēls:RigaStrutelesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Talsu iela (Rīga)|Talsu iela]] || [[Attēls:RigaTalsuiela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Tempļa iela (Rīga)|Tempļa iela]] || [[Attēls:RigaTemplaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Tirgus iela (Rīga)|Tirgus iela]] || [[Attēls:Tirgus iela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] |- | [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības iela]] || [[Attēls:Trijādības iela.JPG|250px]] || 1 || 2009-08-22 || [[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] |- | [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības iela]] || [[Attēls:RigaTrijadibasIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-09-18 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] || [[Attēls:RigaTukumaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] || [[Attēls:RigaUzvarasBulvarisAgenskalns.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]] || [[Attēls:RigaValgumaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Vasaras iela (Rīga)|Vasaras iela]] || [[Attēls:RigaVasarasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Vesera iela (Rīga)|Vesera iela]] || [[Attēls:RigaVeseraIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] || [[Attēls:RigaVentspilsIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Vilku iela (Rīga)|Vilku iela]] || [[Attēls:RigaVilkuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu iela]] || [[Attēls:Zeļļu iela.JPG|250px]] || 1 || 2011-02-20 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]] |- | [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu iela]] || [[Attēls:RigaZelluIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Zemaišu iela (Rīga)|Zemaišu iela]] || [[Attēls:RigaZemaisuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Žubīšu iela (Rīga)|Žubīšu iela]] || [[Attēls:RigaZubisuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- | [[Zvanu iela (Rīga)|Zvanu iela]] || [[Attēls:RigaZvanuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] |- |} 68uiy0ip7qpss1mckat8rztdaverbm9 Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti 10 326752 3670024 3669677 2022-08-14T03:05:21Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Martins Dukurs]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Tobola]]''| ''[[Staburags]]''| ''[[Raimonds Pauls]]''| ''[[Maksims Galkins]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/13 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 5yfvfxfw8ltfnlshz8w9xqip73e3110 Kalnu Karabahas konflikts 0 329770 3669794 3669773 2022-08-13T12:11:40Z Egilus 27634 /* Pagātne */ wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Kalnu Karabahas konflikts |partof = |image = [[Attēls:2020 Nagorno-Karabakh ceasefire map.svg|300px]] |caption = Rozā krāsā iezīmēta teritorija, kas atrodas armēņu kontrolē, zaļā krāsā — Azerbaidžānas karaspēka ieņemtās teritorijas, zilā krāsā armēņu atstātās teritorijas, vertikāli svītrotās teritorijas kontrolē Krievijas bruņotie spēki. |date = 1988 — turpinās |place = Dienvidrietumu [[Azerbaidžāna]], [[Armēnija]]s pierobeža ar Azerbaidžānu |casus = Pārsvarā armēņu apdzīvota anklāva vēlme pievienoties Armēnijai. |result =2020. gada kara laikā Kalnu Karabahas dienviddaļu ieņēma Azerbaidžānas armija. |combatant1 = {{flaga|Armēnija}} [[Armēnija]]<br />[[Attēls:Flag_of_Artsakh.svg|20px]] [[Arcahas Republika]] ([[Kalnu Karabaha]])<br />'''Atbalsts ar ieročiem:''' <br />{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]<ref name="Intpolicy">{{ziņu atsauce|url=https://intpolicydigest.org/2017/09/13/armenia-and-azerbaijan-are-stuck-with-russia-and-the-u-s/|title=Armenia and Azerbaijan are Stuck with Russia and the U.S.|date=2017-09-13|work=International Policy Digest|access-date=2018-03-16|language=en-US|archive-date=2018-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180316214319/https://intpolicydigest.org/2017/09/13/armenia-and-azerbaijan-are-stuck-with-russia-and-the-u-s/}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Azerbaidžāna]]<br />'''Atbalsts:'''<br />{{flaga|Turcija}} [[Turcija]]<ref>{{ziņu atsauce|title=‘Nagorno-Karabakh is Turkey's problem too,' says Erdoğan |url=http://www.todayszaman.com/news-331310-nagorno-karabakh-is-turkeys-problem-too-says-erdogan.html |accessdate=3 August 2014 |work=Today's Zaman |date=13 November 2013 |quote=...Erdoğan noted that Turkey's unconditional support for Azerbaijan... |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141012181234/http://www.todayszaman.com/news-331310-nagorno-karabakh-is-turkeys-problem-too-says-erdogan.html |archivedate=October 12, 2014 }}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|author1=Özden Zeynep Oktav|title=Turkey in the 21st Century: Quest for a New Foreign Policy|date=2013|publisher=Ashgate Publishing|isbn=9781409476559|page=126|quote=...Turkey's support for Azerbaijan in the conflict over Nagorno-Karabakh...}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Flanagan|first1=Stephen J.|last2=Brannen|first2=Samuel|title=Turkey's Shifting Dynamics: Implications for U.S.-Turkey Relations|date=2008|publisher=Center for Strategic and International Studies|location=Washington, DC|isbn=9780892065363|page=17|quote=Turkey's border with Armenia has remained sealed since 1994, due to Turkish support for Azerbaijan in the Nagorno-Karabakh conflict.}}</ref> <br />{{flaga|Pakistāna}} [[Pakistāna]]<ref>{{ziņu atsauce|title=‘Pakistan will continue supporting Azerbaijan on Nagorno-Karabakh’ |url=http://www.dailytimes.com.pk/national/14-Mar-2015/pakistan-will-continue-supporting-azerbaijan-on-nagorno-karabakh |work=Daily Times (Pakistan) |date=14 March 2015 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160123185504/http://www.dailytimes.com.pk/national/14-Mar-2015/pakistan-will-continue-supporting-azerbaijan-on-nagorno-karabakh |archivedate=23 January 2016 |df= }}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Hunter|first1=Shireen|title=Islam in Russia: The Politics of Identity and Security|contribution=Russia and the Transcaucasus: The Impact of the Islamic Factor|date=2004|publisher=M.E. Sharpe|page=349|quote=Aliev thanked Pakistan for its support in the Karabakh conflict.}}</ref><br /> '''Atbalsts ar ieročiem:''' <br />{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]<ref>{{ziņu atsauce|last1=Nemtsova|first1=Anna|title=In Nagorno-Karabakh, a Bloody New War With Putin on Both Sides|url=http://www.thedailybeast.com/articles/2016/04/04/in-nagorno-karabakh-a-bloody-new-war-with-putin-on-both-sides.html|work=The Daily Beast|date=5 April 2016|quote=...Russia sold hundreds of tanks to Armenia’s long time enemy, Azerbaijan. Last year the contracts for Russian military exports to Azerbaijan included armored vehicles, artillery and mortar systems.}}</ref><ref name="Russia">{{ziņu atsauce|title=Russia set to continue arms supplies to Azerbaijan and Armenia — official|url=http://tass.com/defense/868312|agency=[[TASS]]|date=8 April 2016}}</ref><br />{{flaga|Izraēla}} [[Izraēla]]<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Murinson |first1=Alexander |title=The Ties Between Israel and Azerbaijan |url=http://besacenter.org/wp-content/uploads/2014/10/MSPS110-web.pdf |website=Mideast Security and Policy Studies No. 110 |publisher=Begin–Sadat Center for Strategic Studies |date=October 2014 |quote=Israel supported the Azeri side in this conflict by supplying Stinger missiles to Azerbaijani troops during the war. |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141103080836/http://besacenter.org/wp-content/uploads/2014/10/MSPS110-web.pdf |archivedate=3 November 2014 }}</ref><br /> |commander1 = [[Attēls:Flag of Armenia.svg|20px]] [[Nikols Pašinjans]] <small>(Armēnijas premjerministrs, virspavēlnieks)</small><br />[[Attēls:Flag of Armenia.svg|20px]] Dāvids Tonojans <small>(Armēnijas aizsardzības ministrs)</small><br/ >[[Attēls:Flag of Armenia.svg|20px]] Artaks Davtjans <small>(Armēnijas Ģenerālštāba priekšnieks)</small><br />[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|20px]] [[Bako Saakjans]] <small>(Arcahas prezidents, virspavēlnieks)</small><br />[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|20px]] Karens Abrahamjans <small>(Arcahas aizsardzības ministrs) |commander2 = [[Attēls:Flag_of_Azerbaijan.svg|20px]] [[Ilhams Alijevs]]<br /><small>(Azerbaidžānas prezidents, virspavēlnieks)</small><br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan.svg|20px]] Zakirs Hasanovs <small>(Azerbaidžānas aizsardzības ministrs)</small><br />[[Attēls:Flag_of_Azerbaijan.svg|20px]] Nadžmadins Sadigovs <small>(Azerbaidžānas Ģenerālštāba priekšnieks)</small> |casualties1 = '''Miruši:''' <br />ap 6 000 (1988—1994)<ref name="shahn">[https://web.archive.org/web/20101129070058/http://sumgait.info/caucasus-conflicts/nagorno-karabakh-facts/nagorno-karabakh-facts-14.htm Арсен Мелик-Шахназаров. ''Нагорный Карабах: факты против лжи'']</ref><ref name="de Waal">de Waal, Thomas (2003). ''Black Garden: Armenia and Azerbaijan Through Peace and War''. New York: New York University Press. {{ISBN|9780814719459}}.</ref><br />ap 2 000 un tikpat civiliedzīvotāju (1994.–2017. gada sākums)<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Hakobyan|first1=Tatul|title=Երկու հազար կյանք. հայկական բանակի զոհերը 1994-ի զինադադարից ի վեր|url=http://www.aniarc.am/2017/02/21/about-2000-victims-since-1994/|publisher=ANI Armenian Research Center|language=hy|date=21 February 2017|quote=Այսպիսով, կարող ենք ասել, որ 1994-ի զինադադրից ի վեր հայկական բանակում զոհերի թիվը՝ մարտական և ոչ մարտական միասին, կազմել է շուրջ 2.000 հոգի:}}</ref> |casualties2 = '''Miruši:''' <br />ap 25 000 (1988-1994)<ref name="shahn" /><ref name="de Waal" /><br />vismaz 1,008 zaldātu and 90+ civiliedzīvotāju (1994.–2016.) <br />'''Ievainoti:''' vismaz 1205 zaldāti un 140 civiliedzīvotāji<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.meydan.tv/en/site/society/14539/|title=Caspian Defense Studies Institute: More than 2000 injured or dead in Karabakh war|work=Metdan TV|accessdate=18 May 2016|archive-date={{dat|2016|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160806184714/https://www.meydan.tv/en/site/society/14539/}}</ref> }} [[Attēls:Karabakhwar01.jpg|thumb|right|300px|No augšas pulksteņvirzienā: sašautie azerbaidžāņu [[Bruņutransportieris|bruņutransportieri]] (2005); azerbaidžāņu bēgļi no armēņu ieņemtajām teritorijām (1993); [[tanks]] [[T-72]] - piemineklis Arcahas kontrolētajā Askeranā (2007), Arcahas karavīri (1994)]] '''Kalnu Karabahas konflikts''' ir teritoriāls un etnisks konflikts starp [[Armēnija|Armēniju]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] par apstrīdēto [[Kalnu Karabaha]]s jeb [[Arcaha]]s reģionu, kura ziemeļdaļu kontrolē pašpasludinātā armēņu [[Arcahas Republika]], bet tie ir starptautiski atzīti par ''[[de jure]]'' daļu no Azerbaidžānas. Blakus tiem atrodas Līdzenuma [[Karabaha]]s reģions, kura juridiskā piederība Azerbaidžānai netiek apstrīdēta. Konflikta sākotne ir meklējama 1918. gadā līdz ar [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas]] un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas]] Republiku izveidošanos. Pēc Sarkanās armijas uzbrukuma 1921. gadā izveidoja [[Azerbaidžānas PSR|Padomju Azerbaidžānas]] Kalnu Karabahas autonomo apgabalu, kas no 1922. līdz 1936. gadam bija [[Aizkaukāza PFSR]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://adst.org/2013/08/stalins-legacy-the-nagorno-karabakh-conflict/|title=Stalin’s Legacy: The Nagorno-Karabakh Conflict - Association for Diplomatic Studies and Training|publisher=|access-date=26 February 2017|date=6 August 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170109100738/http://adst.org/2013/08/stalins-legacy-the-nagorno-karabakh-conflict/|archivedate={{dat|2017|01|09||bez}}}}</ref> Pašreizējais konflikts sākās 1988. gadā, kad Karabahas armēņi pieprasīja Karabahas pakļautību pārcelt no Padomju Azerbaidžānas uz [[Armēnijas PSR|Padomju Armēniju]]. Konflikts saasinājās līdz [[Kalnu Karabahas karš|asiņainam karam]] 1990. gadu sākumā. 1994. gadā parakstītais uguns pārtraukums deva divus gadu desmitus ļoti relatīvas stabilitātes, kura ievērojami pasliktinājās līdz ar [[Baku]] pieaugošo vilšanos par ''[[status quo]]'', pretrunā ar [[Erevāna]]s centieniem to nostiprināt.<ref name="openDem">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opendemocracy.net/od-russia/olesya-vartanyan-magdalena-grono/armenia-and-azerbaijan-collision-course-over-nagorno-karabakh|title=Armenia and Azerbaijan collision course over Nagorno-Karabakh|last=Vartanyan|first=Olesya|last2=Grono|first2=Magdalena|publisher=openDemocracy|access-date=14 July 2017|date=14 July 2017}}</ref> Konflikta eskalācija notika 2016. gada aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crisisgroup.org/europe-central-asia/caucasus/nagorno-karabakh-azerbaijan/244-nagorno-karabakhs-gathering-war-clouds|title=Nagorno-Karabakh's Gathering War Clouds|publisher=Crisis Group|access-date=4 June 2017|date=1 June 2017}}</ref> un 2018. gadā. 2020. gadā notika liela mēroga karadarbība, kuras laikā Azerbaidžānas bruņotie spēki ieņēma Kalnu Karabahas dienviddaļu. == Pagātne == [[Attēls:Karabakh reconciliation.jpg|thumb|right|250px|Karabahas samierināšanās komisija (1906).]] [[Attēls:Ruins of Shusha in March 1920.jpg|thumb|right|250px|Armēņu kvartāla drupas [[Šuša|Šušā]] pēc 1920. gada armēņu grautiņiem]] === Senvēsture === Daļa vēsturnieku uzskata, ka pašreizējās Kalnu Karabahas zemes jau 4. gadsimtā pirms mūsu ēras bija iekļautas armēņu [[Armēnijas vēsture|Ervanduni valstī]], daļa domā, ka tās austrumu robežas sniedzās tikai līdz [[Sevans|Sevana]] ezeram. Droši zināms, ka [[2. gadsimts|2. gadsimta]] sākumā šī teritorija tika iekļauta Lielarmēnijas sastāvā kā Arcahas province. Kad Armēnijas valsts, kura savos ziedu laikos bija sniegusies no [[Vidusjūra]]s līdz [[Kaspijas jūra]]i, [[4. gadsimts|4. gadsimtā]] sabruka, šo rajonu pievienoja [[Persijas impērija]]i kā Kaukāza Albāniju. 6. gadsimta vidū tā nokļuva arābu kontrolē, 9.—16. gadsimtā bija armēņu Hačenas kņazistes sastāvdaļa. No 17. gadsimta sākumā šeit valdīja sīki armēņu feodāļi - meliki, bet 18. gs. otrajā pusē meliku strīdu izraisīta pilsoņu kara rezultātā Kalnu Karabaha nokļuva Persijas pārvaldītajā jaunizveidotajā Karabahas hanistē, kuru 1813. gadā [[Gulistānas miera līgums]] nodeva [[Krievijas impērija]]i un 1822. gadā pārvērsta par provinci, vēlāk - par [[Šuša]]s apriņķi. === Krievijas impērijā === Kopš Karabahas hanistes laikiem 18. gadsimta otrajā pusē Karabahas teritorijā apmetās ievērojams skaits [[tjurki|tjurku]],<ref>Ахмедбек Джаваншир. История Карабахского ханства (с 1747 по 1805 годы). Баку. 1961, с. 71.</ref> tolaik nepareizi sauktu par "tatāriem" vai pat "persiešiem" (vai "adžamiem", kas nozīmēja [[Šiīti|šiītu]] ticības pārstāvjus — kā persiešus, tā tjurkus),<ref>Алекперов А. К. Исследования по археологии и этнографии Азербайджана. — Баку: Изд-во АН Азербайджанской ССР, 1960. — С. 72—73.</ref> kas radīja reliģisko un etnisko spriedzi un izsauca liela mēroga armēņu izceļošanu no tās. Vairāk kā 11 tūkstošu armēņu ģimeņu, baidoties no musulmaņu naida, aizbēga uz Krievijas iekšējiem rajoniem.<ref>«Живописная Россия». Под редакцией вице-председателя Императорского русского географического общества П. П. Семенова, Санкт-Петербург, 1883.</ref> Par tjurku centru kļuva Šuša. Taču XIX gadsimta vidū armēņi sāka atgriezties dzimtajās vietās, un uz 1920. gadu pat Šušā armēņu bija gandrīz 80% iedzīvotāju. [[1905. gada revolūcija]]s laikā tas izvērtās par asiņainām sadursmēm, nosauktām par "armēņu—tatāru masu slepkavībām", jo daudzi armēņi atbalstīja revolucionārus, kamēr vietējie tjurki bija noskaņoti konservatīvi. Vēl viens no konflikta iemesliem bija 1892. gada Krievijas impērijas likums, pēc kura nekristieši nevarēja ieņemt vairāk kā 20% vietu vietējā pašvaldībā neatkarīgi no viņu skaita un vēlēšanu rezultātiem. Likums bija vērsts pret [[ebreji]]em, taču Aizkaukāzā no viņa vairāk cieta musulmaņi.<ref>Иорг Баберовски. Цивилизаторская миссия и национализм в Закавказье: 1828—1914 гг. // Новая имперская история постсоветского пространства: Сборник статей / Под ред. И. В. Герасимова, С. В. Глебова, Л. П. Каплуновского, М. Б. Могильнер, Л. М. Семёнова. — Казань: Центр исследований национализма и империи, 2004. — С. 307—352. — 652 с. — (Библиотека журнала “Ab Imperio”). — 1000 экз. — {{ISBN|5-85247-024-4}}, {{ISBN|9785852470249}}.</ref> Citos periodos, īpaši kopš XX gadsimta sākuma, apzināts varas iestāžu spiediens tika vērsts pret armēņiem, kuri, izmantojot musulmaņu novājināto stāvokli, bija pārņēmuši vairumu vadošo amatu, kas izsauca musulmaņu skaudību.<ref>Tadeusz Swietochowski, Russian Azerbaijan, 1905—1920: The Shaping of National Identity in a Muslim Community (Cambridge and New York: Cambridge University Press, 1985), p. 40: "Prince Grigorii Golitsyn, who in 1896 became the governor-general of the Caucasus, made a series of gestures calculated to win over the Muslims. In response to their resentment over the disproportionately strong representation of Armenians in the civil service — allegedly 50 to 90 percent of the positions, he reduced the number of their officials and filled the vacancies with Muslims"</ref> 1903. gada cara rīkojums atņēma visus īpašumus [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskajai baznīcai]], kas pastiprināja konflikta reliģisko sastāvdaļu.<ref>Ronald Grigor Suny. ''The Armenian People from Ancient to Modern Times: Foreign dominion to statehood : the fifteenth century to the twentieth century. Eastern Armenians under Tsarist Rule''. — Macmillan Press, 1997. — Vol. II. — {{ISBN|0-333-61974-9}}.</ref> 1905. gadā šis rīkojums tika atcelts, bet bija jau par vēlu. Lai gan smagākie notikumi risinājās ārpus Kalnu Karabahas (īpaši Baku un [[Nahičevāna|Nahičevānā]]), tomēr arī Kalnu Karabahā bija simtiem nodedzinātu māju un simtiem nogalināto no abām pusēm.<ref>[http://www.armenianhouse.org/shekhtman/docs-ru/shushi.html Павел Шехтман — Пламя давних пожаров]</ref> Ar abu pušu slepkavošanu nodarbojās arī zaldāti, kuriem pēc pusgada ignorances valdība pavēlēja pārtraukt konfliktu. 20. gadsimta sākumā arī uz to laiku vēl sauktie par "Azerbaidžānas tatāriem" (vārds "Azerbaidžāna" parādījās XIX gadsimta beigās kā izkropļots senās Irānas provinces Atropatēnas nosaukums)<ref>[http://static.iea.ras.ru/books/Edinstvo_i_mnogoobrazie_kultur.pdf ''Единство и многообразие культур'' (вводная статья к энциклопедии «Народы и религии мира»)] — лист 3, раздел «Названия народов» // Тишков В. А.</ref><ref>Тадеуш СВЕНТОХОВСКИЙ. Русское правление, модернизаторские элиты и становление национальной идентичности в Азербайджане. sakharov-center.ru.</ref> sāka sajust sevi kā atsevišķu tautu, tomēr vēl 1920. gadā etnogrāfs Marrs ziņoja, ka pārsvarā Azerbaidžānas musulmaņi jūtot tikai reliģisku kopību.<ref>Марр Н. Я. Племенной состав населения Кавказа. Классификация народов Кавказа (Рабочий проспект) // Труды комиссии по изучению племенного состава населения России. — Петроград: Изд-во Московского университета, 1920. — С. 38—39, прим. 2.</ref> Tas radīja papildu pretrunu un spriedzi starp tautu, kura jau domāja etniskās kategorijās, un tautu, kas uztvēra sevi tikai kā reliģisku grupu. Armēņu revolucionāri teroristiskā [[dašnaki|dašnaku]] organizācija izrādījās visefektīvākā kaujas grupa reģionā, veicot masu slepkavošanas un iebiedēšanas akcijas, kamēr "tatāri" bija daudzskaitlīgāki, taču sliktāk organizēti.<ref>Firuz Kazemzadeh. The struggle for Transcaucasia (1917—1921), New York, 1951, p. 19. "Dashnaktsutiun as a party bears a major portion of responsibility, for it was often the leading force in perpetrating the massacres. The Dashnaks organized bands similar to those which operated in Turkey and recruited mostly from the Armenian refugees from that country. Such bands would attack the Muslims and often exterminate the populations of entire villages. The Azerbaijanis, on the other hand did not have any organization comparable to the Dashnaktsutiun. They fought without coordination or plan."</ref> === 1918.—1920. gada karš === Pēc nedroša miera perioda 1918. gadā Aizkaukāzu sasniedza Krievijas revolūciju un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] vēsmas. Mēģinājumi izveidot kopīgu Aizkaukāza federāciju izšķīda, piedevām martā Baku notika azerbaidžāņu vadošās partijas — musavatistu grautiņš, kuru kopīgi veica lielinieku un armēņu—dašnaku vienības, šis process sāka izplatīties uz citām pilsētām,<ref>Michael Newton. Famous Assassinations in World History: An Encyclopedia (2 volumes). — С. 270.</ref> un 1918. gada maijā [[Gendže|Gendžē]] tika pasludināta [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika]] (ADR), kura pretendēja arī uz armēņu apdzīvotajiem Kalnu Karabahas un [[Zangezūra]]s (DA Armēnijā) rajoniem. Armēņus tas neapmierināja, un jūnijā Šušā tika pasludināta Kalnu Karabahas neatkarība. Jaunajā valstī atkal uzliesmoja vecā nepatika. Ja iepriekšējā vara daudzmaz regulēja stāvokli, tad jaunā, tīri armēniskā, to kontrolēt nevēlējās, un bruņoti armēņi drošības dēļ liedza lopkopjiem — azerbaidžāņiem dzīt lopus uz vasaras ganībām kalnos tuvu armēņu ciemiem, tā draudot viņu lopiem un vēlāk saimniekiem ar bada nāvi. Septembrī [[Turcija]], noslēgusi militāru savienību ar ADR, virzīja savus spēkus pret Kalnu Karabahu, pieprasot no tās pakļauties ADR. Turkiem izdevās pārņemt savā kontrolē Šušu un galvenos ceļus, taču drīz Turcija kapitulēja [[Antante]]s priekšā un ar novembri turku karaspēks bija zaudējis vadību. No Zangezūras palīgā armēņiem devās ģenerāļa Andranika Ozaņjana armija, taču pēc angļu prasības tā bija spiesta atgriezties un aicināt Karabahas armēņus noslēgt mieru ar ADR. Tikmēr gan armēņu pašaizsardzības vienības, gan azerbaidžāņu un turku karaspēks nodarbojās ar to, ka aplaupīja un reizēm slepkavoja pretējās puses iedzīvotājus. Stāvokli pasliktināja arī 40 tūkstoši bēglu reģionā, no kuriem 30 tūkstoši bija armēņi, bet 10 tūkstoši — musulmaņi.<ref>Нагорный Карабах в 1918—1923 гг.: сборник документов и материалов. Ереван, 1992, стр. 141, документ № 86</ref> Gan Armēnijai, gan Azerbaidžānai tolaik bija milzīga teritoriāla apetīte, nesavienojama ar viņu iespējām; tā Parīzes miera konferencē (1919) Armēnija prasīja sev izeju uz Vidusjūru caur Turciju, bet Azerbaidžāna uz [[Melnā jūra|Melno jūru]] caur dienvidu Armēniju un Gruziju līdz Batumi.<ref>Richard G. Hovannisian. ''The Republic of Armenia'', Volume I: 1918-1919. — London: University of California Press, 1971. — 547 с. — {{ISBN|0-520-01805-2}}.</ref> Šādos apstākļos stratēģiski vērtīgā Kalnu Karabaha bija kļuvusi uz laiku maznozīmīga visām iesaistītajām pusēm. Miera sarunas 1919. gadā nenesa augļus; reģionu daļēji kontrolējošie angļi visumā nostājās azerbaidžāņu pusē. 1919. gada vasarā Azerbaidžāna sāka Kalnu Karabahas blokādi, kas izsauca badu.<ref>Hovannisian, Richard. ''The Republic of Armenia: Vol. I, The First Year, 1918—1919.'' Berkeley: University of California Press, 1971, стр 172 «American official reported that Shuttleworth condoned the Azerbaijani economic boycott of Karabakh and gave permission to starve Armenians into submission.»</ref> Taču azerbaidžāņu spēku mēģinājums jūnijā iekarot Šušas armēņu kvartālus neizdevās. Augustā armēņu Kalnu Karabahas vadība padevās Azerbaidžānas jurisdikcijai, nesaņemdama ārēju palīdzību un atzinusi tālāku pretošanos par bezcerīgu. 1920. gadā, turpinoties, gan mazākā mērā, laupīšanām un slepkavībām, abas puses apzinājās armēņu sacelšanās neizbēgamību un gatavojās tai. Tā sākās 23. martā un lai gan bija sekmīga lauku un pierobežas rajonos, taču nekompetentā izpildījuma dēļ tika apspiesta centrā.<ref>Richard Hovannisian. The Republic of Armenia, Vol. 3. — С. 151—152.</ref> Rezultāts bija kārtējais armēņu grautiņš Šušā un apkaimē ar ap 500 upuriem. Pēc tam azerbaidžāņi pamazām sāka pārņemt savā kontrolē pārējo teritoriju, taču nepaspēja — pēc mēneša iebrukušais padomju karaspēks vienas diennakts laikā nokļuva līdz Baku un gāza ADR valdību. Tā kā gandrīz visi ADR spēki atradās Kalnu Karabahā, padomju vara ātri tika izplatīta pa visu līdzenumu Azerbaidžānu.<ref>Michael P. Croissant. ''The Armenia-Azerbaijan conflict: causes and implications''. Greenwood Publishing Group, 1998. {{ISBN|0-275-96241-5}}, 9780275962418, lpp. 18</ref> Maijā Sarkanā armija ieņēma Kalnu Karabahas ziemeļdaļu un vietējie armēņi to uzņēma labvēlīgi, jo lai gan padomju vara acīmredzami bija noskaņota atstāt Kalnu Karabahu Azerbaidžānas sastāvā, tā izskatījās mazāks ļaunums nekā angļu un azerbaidžāņu nacionālistu kopīga pārvalde. Reģiona dienvidos līdz augustam saglabājās divvaldība starp padomju varu un armēņu spēkiem, līdz armēņiem nācās atkāpties. Šo 1918.—1920. gadu konfliktu bieži sauc par Azerbaidžānas un Armēnijas karu, lai gan abas armijas, cīnoties ar pretinieku vietējiem brīvprātīgajiem, ne reizi nesatikās kaujā. === Padomju Azerbaidžānas sastāvā === Pēc nelieliem strīdiem, Kalnu Karabaha tika atstāta Azerbaidžānas sastāvā kā autonoms novads. Vēlāk tas tika pasniegts kā "'ļeņiniskās nacionālās politikas mirdzošs piemērs", kā risināt nacionālas problēmas.<ref>Audrey L. Altstadt. Sovietization of Azerbaijan, Creation of the Nakhjivan ASSR // The Azerbaijani Turks: Power and Identity under Russian Rule.</ref> Var piekrist, ka kamēr centrālā padomju vara stingri turēja stūri savās rokās, tās politika ļāva noturēt situāciju vismaz ārēji mierīgu. Armēnijas PSR vadība regulāri [[Maskava|Maskavu]] lūdza nodot novadu tās pakļautībā, taču nesaņēma atbalstu azerbaidžāņu iebildumu dēļ, kuri savukārt norādīja uz pārsvarā azerbaidžāņu apdzīvotiem rajoniem Armēnijā, kurus varētu nodot Azerbaidžānai.<ref>[https://news.day.az/politics/1048814.html Телеграмма Маленкова первому секретарю ЦК Компартии Азербайджана Мирджафару Багирову, его ответ Москве]</ref> Kolīdz vara ap 1987. gadu sāka pāriet vietējo iestāžu rokās, tā konflikts atsākās no jauna. == Konflikta gaita == === Kalnu Karabahas karš (1988–1994) === [[Attēls:Karabakh movement demonstration at Yerevan Opera square (3).jpg|thumb|right|150px|Arcahas kustības demonstrācija Erevānā, 1988. gada vasarā.]] [[Kalnu Karabahas karš]], kas pazīstams arī kā ''Arcahas atbrīvošanās karš'' Armēnijā un Kalnu Karabahā, bija bruņots konflikts, kas notika no 1980. gadu beigām līdz 1994. gada maijam Kalnu Karabahas anklāvā Azerbaidžānas dienvidrietumu daļā, starp armēņu etnisko vairākumu, kurus atbalstīja Armēnija, un Azerbaidžānu. Kad karš attīstījās, jo PSRS sabrukuma laikā centrālā vara izrādījās nespējīga to apturēt, Armēnija un Azerbaidžāna, abas bijušās [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republikas]], Karabahas kalnos saķērās ilgstošā, nedeklarētā karā, kurā Azerbaidžāna neveiksmīgi mēģināja apturēt separātismu Kalnu Karabahā. Armēņu vēlme apvienoties aizsākās 1988. gadā relatīvi mierīgā veidā. Starpetniskās sadursmes starp abām pusēm izcēlās neilgi pēc tam, kad Azerbaidžānas Kalnu Karabahas autonomā apgabala (KKAA) parlaments savā galvaspilsētā [[Stepanakerta|Stepanakertā]] 1988. gada 20. februārī nobalsoja par reģiona apvienošanu ar Armēniju. Notika referendums, ko boikotēja azerbaidžāņu Kalnu Karabahas iedzīvotāji, un tajā lielākā daļa vēlētāju balsoja par formālu neatkarību, kas nozīmēja faktisku apvienošanos ar Armēniju. Tuvojoties [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumam]], etniskā spriedze pakāpeniski pieauga. Abas puses izteica pretenzijas par otras puses savā teritorijā veiktajām etniskajām tīrīšanām un grautiņiem.<ref name="CASE-STUDY-IN-ETHNIC-STRIFE">{{Publikācijas atsauce|last=Rieff|first=David|date=June 1997|title=Without Rules or Pity|url=http://www.cilicia.com/armo19e.html|publisher=Council on Foreign Relations|volume=76|issue=2|access-date=13 February 2007}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Lieberman|first=Benjamin|title=Terrible Fate: Ethnic Cleansing in the Making of Modern Europe|url=https://archive.org/details/terriblefateethn0000lieb|publisher=Ivan R. Dee|year=2006|location=Chicago|pages=[https://archive.org/details/terriblefateethn0000lieb/page/284 284]–292|isbn=1-56663-646-9}}</ref> Deklarācija par iziešanu no Azerbaidžānas sastāva 1991. gadā bija galīgais rezultāts teritoriālajam konfliktam par zemes piederību.<ref name="Croissant">{{Grāmatas atsauce|last=Croissant|first=Michael P.|title=The Armenia-Azerbaijan Conflict: Causes and Implications|url=https://archive.org/details/armeniaazerbaija00croi|publisher=Praeger|year=1998|location=London|isbn=0-275-96241-5}}</ref> Tā kā Azerbaidžāna paziņoja par neatkarību no Padomju Savienības un atcēla anklāva valdības pilnvaras, armēņu vairākums nobalsoja par izstāšanos no Azerbaidžānas. Šajā procesā viņi pasludināja [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzīto]] [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahas Republiku]]. ==== Sākumposms ==== [[Mihails Gorbačovs|M. Gorbačova]] atklātības politika Armēnijā noveda pie atklātām prasībām pēc Kalnu Karabahas atdošanas. Kā viens no iemesliem tika minēts azerbaidžāņu migrantu pieplūdums — ja 1926. gadā azerbaidžāņu apgabalā bija 10%, tad 1989. gadā 22%,— kā arī, protestētājuprāt, tīši vai netīši nolaidīgā attieksme pret apgabalu no Baku puses. Vēlākais Azerbaidžānas prezidents [[Heidars Alijevs]] intervijā apstiprināja, ka azerbaidžāņu iefiltrēšana reģionā bijusi viņa apzināta politika.<ref name="Aliev">[https://regnum.ru/news/1229002.html Иван Ратцигер: ''Азербайджан и анти-армянский анти-фашизм''] "Азербайджанцев из прилегающих районов мы направляли не в Баку, а туда. Открыли там большую обувную фабрику. В самом Степанакерте не было рабочей силы. Направляли туда азербайджанцев из окружающих область мест. Этими и другими мерами я старался, чтобы в Нагорном Карабахе было больше азербайджанцев, а число армян сократилось."</ref> Vienlaikus sākās azerbaidžāņu un pārējo cittautiešu izspiešana no Armēnijas pamatteritorijas. 1988. gadā Baku parādījās pirmie bēgļi no Armēnijas, kuri stāstīja dzirdētas briesmu lietas — kuras nerada apstiprinājumu un iespējams, ka bija tīši palaistas baumas, lai piespiestu azerbaidžāņus atstāt Armēniju bez tiešas vardarbības.<ref>[http://www.trud.ru/article/01-02-2001/18874_10_ballov_po_shkale_politbjuro.html Труд № 020 за 01.02.2001. 10 баллов по шкале Политбюро]</ref> Protams, ka šādos apstākļos Kalnu Karabaha pat gribēdama nevarēja palikt malā. Tomēr bija diezgan manāma pretruna starp Erevānas nacionālistiem, kuri tieši stādīja savas prasības un īpaši neslēpa antikomunismu, un KKAA armēņu vadību, kura daudz rezervētāk uztvēra gan runu patosu, gan to saturu. Stepanakertas "nomenklatūra", kā tolaik sauca padomju funkcionārus, vispirms vēlējās mierīgu dzīvi un pārmaiņas nokārtot sarunās aizkulisēs, nevis ar mītiņiem vai bruņotu spēku. Šādi vadītāji bija raksturīgi visai Azerbaidžānai, kuru H.Alijeva režīms bija pilnībā pakļāvis savai kontrolei, pārvēršot to par sava klana iedzīvošanās mājvietu.<ref name="Aliev" /> Lielā mērā tādēļ Kalnu Karabahā armēņi un azerbaidžāņi vēl turpināja sadzīvot, lai arī skatoties viens uz otru ar lielām un pamatotām aizdomām. Konfliktu nācās izprovocēt no ārienes — 22. februārī liela bruņotu vīru grupa no azerbaidžāņu [[Agdama]]s mēģināja nokļūt Stepanakertā, un pie Askeranas viņus mēģināja apturēt azerbaidžāņu milicija un vietējie iedzīvotāji. Divi azerbaidžāņi sadursmē gāja bojā (vismaz vienu no tiem nošāva milicija).<ref name="hronologija">{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.memo.ru/hr/hotpoints/karabah/getashen/chapter1.htm |title=Memorial: Hronologija konflikta |access-date={{dat|2019|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190510115740/http://old.memo.ru/hr/hotpoints/karabah/getashen/chapter1.htm |archivedate={{dat|2019|05|10||bez}} }}</ref> Pēc tam, kad notikums tika attiecīgā formā pasniegts Azerbaidžānas TV, Baku piepilsētā Sumgaitā notika labi organizēts armēņu grautiņš it kā par atbildi uz Armēnijas rīcību.<ref>Ronald G. Suny. ''Armenia, Azerbaijan, and Georgia'' / Editor Glen E. Curtis. — DIANE Publishing, 1996. — P. 96. — 298 p. — {{ISBN|0-7881-2813-2}}, {{ISBN|978-0-7881-2813-4}}.<br /> In February 1988 Armenian deputies to the National Council of Nagorno Karabagh voted to unify that region with Armenia. Although Armenia did not formally respond, this act triggered an Azerbaijani massacre of more than 100 Armenians (32 Armenians officially) in the city of Sumgait, just north of Baku.</ref> ==== Notikumu hronoloģija no 1988. gada vasaras līdz 1992. gada sākumam ==== [[Attēls:Refugees family Identity.jpg|thumb|250px|right|Armēņu bēgļu ģimenes no Azerbaidžānas kartīte — dokuments]] 1988. gada jūlijā Kalnu Karabahas apgabala padome pieņēma lēmumu izstāties no Azerbaidžānas sastāva. Gan Baku, gan Maskava viņiem atteica. Rudenī savstarpēji grautiņi un bēgļi bija kļuvuši par normu visā Armēnijas un Azerbaidžānas teritorijā. 1989. gada sākumā Kalnu Karabahā puses pa reizei šāva viena uz otru, tomēr tas vēl nebija karš. 1989. gada janvārī Maskava lēma ieviest KKAA tiešo pārvaldi no Maskavas, nozīmējot īpašu pārvaldes komiteju. Novembrī komiteja tika likvidēta, aicinot tā vietā radīt kopīgu Baku un Stepanakertas pārstāvju grupu. Taču KKAA tam nepiekrita, un izveidojās divvaldība starp abu spēku pārstāvjiem.<ref name="hronologija" /> 1990. gada janvārī sākās kaujas uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas ar artilērijas pielietošanu. Janvārī pēc armēņu grautiņa pēdējā Azerbaidžānas pilsētā, kur viņi bija palikuši — Baku — pilsētā tika ievests padomju karaspēks, kurš netraucēja grautiņiem, toties centās apturēt jebkādas nelojāluma izpausmes. Arī padomju karaspēka daļas Stepanakertā tiek apvainotas par daudzām nelikumībām šai laikā gan pret armēņiem, gan pret azerbaidžāņiem. 1990. gadā Kalnu Karabahā tika ievestas azerbaidžāņu milicijas specvienības, kuras nodarbojās ar kārtības uzturēšanu, ciemu dedzināšanu, laupīšanām un slepkavībām.<ref name="hronologija" /> Neticība padomju "miera spēkiem" KKAA to neefektivitātes dēļ noveda pie tā, ka vietējie armēņi atkal atdeva savu uzticību nelikumīgiem — un dažādā mērā bandītiskiem — vietējiem militāriem formējumiem, kuri aizstāvēja to intereses. Regulāri bija kļuvuši uzbrukumi armijai, lai iegūtu ieročus: 1990.—1991. gados tādu bija vairāk kā simts gadā. Vienlaikus notika visu bruņoto formējumu — kā legālo, tā nelegālo — laupīšanas un iebiedēšanas uzbrukumi civiliedzīvotājiem, vairākas reizes tika uzspridzināti azerbaidžāņu pasažieru autobusi. Pirmajos četros 1991. gada mēnešos bija fiksēti ap 80 uzbrukumi mierīgajiem armēņu iedzīvotājiem un ap 60 — azerbaidžāņu. Azerbaidžāņu varas iestādes ar milicijas specvienību palīdzību veica armēņu deportācijas no mazāk aizsargātajiem to ciemiem un nometināja viņu vietā azerbaidžāņus no Armēnijas. Daļa notverto armēņu tika izsūtīti uz Armēniju, citi ievietoti koncentrācijas nometnē pierobežā un pēc dažām dienām arī izsūtīti uz Armēniju, daļa noslepkavoti pēc vai bez spīdzināšanas.<ref name="hronologija" /> 1991. gada augustā notika [[PSRS sabrukums]], pēc kura PSRS armijas vienības pārgāja [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]], bet vēlāk tiešā Krievijas kontrolē. Stāvokli tas īpaši neizmainīja. ==== Paasinājuma fāze ==== [[Attēls:Stamp of Azerbaijan 592.jpg|thumb|200px|Azerbaidžānas bēgļiem veltīta pastmarka]] Kopš 1991. gada novembra jaunradītā Azerbaidžānas armija sāka aktīvus uzbrukumus armēņu pozīcijām, armēņi no savas puses izveidoja Arcaha Tautas atbrīvošanās armiju (ATAA). Abas puses sāka pielietot raķešu apšaudes, īpaši smagi no tām cieta Stepanakerta, jo azerbaidžāņiem bija izdevies sagrābt lielu PSRS armijas bruņojuma noliktavu Agdamā, tai skaitā 200 vagonus ar reaktīvajiem šāviņiem. Abas puses parasti atteicās evakuēt civiliedzīvotājus no apšaudāmajiem rajoniem, uzskatīdamas, ka tas būtu pirmais solis teritorijas atdošanai. 1992. gada janvārī azerbaidžāņi ieņēma divus armēņu ciemus, tajos palikušie civiliedzīvotāji, kuri vecuma vai nespēka dēļ nebija spējīgi atkāpties kopā ar armiju, tika noslepkavoti.<ref name="Hodzhaly">{{Tīmekļa atsauce |url=http://old.memo.ru/hr/hotpoints/karabah/hojaly/index.htm |title=Доклад правозащитного центра «Мемориал» о событиях в Ходжалы |access-date={{dat|2019|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190424015015/http://old.memo.ru/hr/hotpoints/karabah/hojaly/index.htm |archivedate={{dat|2019|04|24||bez}} }}</ref> 1992. gada februāra beigās notika pirmā veiksmīgā armēņu operācija. Par to kļuva viņu uzbrukums stratēģiski novietotajai Hodžali pilsētiņai pie lidostas, kuru apdzīvoja azerbaidžāņi, pārsvarā bēgļi no Armēnijas, un daži simti musulmaņu bēgļu no citām zemēm. Naktī uz 26. februāri (datums bija apzināti pieskaņots ka atbilde armēņu grautiņa naktij [[Sumgaita|Sumgaitā]] pirms četriem gadiem) armēņi, kurus atbalstīja — pieņemts uzskatīt, ka bez komandieru atļaujas — NVS 366. motopulka kareivji,<ref>[https://books.google.lv/books?id=ywAU3VomIpkC&pg=PA24&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Rachel Denber, Robert K. Goldman. Bloodshed in the Caucasus: Escalation of the Armed Conflict in Nagorno Karabakh]</ref> ieņēma ciemu, neraugoties uz tajā izvietoto Azerbaidžānas specvienību un armijas pretestību, pēc armēņu puses vairāku dienu atkārtotiem aicinājumiem civilpersonām pamest ciemu gaidāmā uzbrukuma dēļ, taču azerbaidžāņu militārā vadība, atšķirībā no civilās varas, nostājās pret evakuāciju.<ref name="Hodzhaly" /><ref>Вадим Белых. ''Нагорный Карабах: обыкновенный ужас войны'' // Известия. — 13.03.1992. — № 62. — С. 7.]</ref> Pilsētiņa tika ieņemta diezgan ātri, un iedzīvotāji metās bēgt. Armēņu puse bija apsolījusi brīvu koridoru civiliedzīvotājiem, taču azerbaidžāņu varas iestādes to vairumam iedzīvotāju nebija paziņojušas. Kopā ar bēgļiem pa šo koridoru devās prom arī militārpersonas, kas deva armēņiem ieganstu apšaudīt bēgļus, azerbaidžāņi no savas puses atšaudījās. Vēlāk šai koridorā tika atrasts ap 200 līķu, vairums bojāgājušo šajā apšaudē bija veci cilvēki, sievietes un bērni. Uz daudziem līķiem. ko pēc tam izdevās atrast, bija līķu apgānīšanas sekas. Bija kritušie arī armēņu pusē. Ap 700 iedzīvotāju tika saņemti gūstā, un humanitārās organizācijas apliecināja ļoti sliktu apiešanos ar viņiem, ieskaitot spīdzināšanas un izvarošanas. Vairums no viņiem vēlāk tika atdoti azerbaidžāņu pusei vai apmainīti.<ref name="Hodzhaly" /> Kopumā tika nogalināts ap 500 cilvēku, kas kļuva par lielāko vienreizējo slepkavošanu visa konflikta laikā.<ref>Том де Ваал. Чёрный сад (Глава 11. Август 1991 — май 1992 гг.)</ref> Pastāv versija, ka Azerbaidžānas Tautas Frontes (ATF) kaujinieki, kuri piedalījās Hodžali aizsardzībā, varēja tīšām izprovocēt armēņus uz bēgļu slepkavošanu ar apšaudēm, lai ar šo traģēdiju panāktu toreizējā prezidenta Mutalibova krišanu.<ref>Эйнулла Фатуллаев. Карабахский дневник. Путешествие из Еревана в Карабах</ref> Pats Mutalibovs apgalvoja, ka viņa sūtītā palīdzība Hodžali nesasniedza adresātus, jo viņam traucēja spēki, kas centās atņemt viņam varu.<ref>[https://web.archive.org/web/20170227002657/http://avrasiya.net/musahibe/14126-hakimiyytdn-getmyim-qaraban-itirilmsin-sbb-oldu.html “''Hakimiyyətdən getməyim, Qarabağın itirilməsinə səbəb oldu''”] - eksprezidenta Mutalibova intervija "''Manas aiziešanas dēļ zaudējām Karabahu''"</ref> 1992. gada pavasarī armēņu spēki sagrāba teritoriju ārpus paša anklāva, tā draudot katalizēt citu reģiona valstu iesaistīšanos. Ļoti svarīgas bija cīņas par Lačinas koridoru Azerbaidžānā, kura kontrole kopš 17. maija deva armēņiem izeju no Armēnijas teritorijas uz Karabahu.<ref name="Intpolicy" /> 9. maijā armēņi ieņēma Šušu — administratīvi svarīgāko azerbaidžāņu apdzīvoto vietu Kalnu Karabahā, kas noveda pie masu nekārtībām un cīņas par varu Baku. Prokrieviskais prezidents Mutalibovs to rezultātā aizbēga uz Maskavu, jaunais ATF un Turcijas atbalstītais prezidents Eļčibejs jūnijā sāka daļēji veiksmīgu militāru ofensīvu Kalnu Karabahas robežrajonos, taču uz ziemas sākumu iniciatīva atkal piederēja armēņiem, kuri veica akcijas galvenokārt rajonā starp Kalnu Karabahu un Armēniju, nostiprinot transporta sakarus. Starpniecība, ko veica vairākas grupas, tostarp [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]] (EDSO), nespēja panākt kopīgu miera rezolūciju. 1993. gadā NVS armija neplānoti atstāja savu dislokāciju Gendžē un nodeva visu savu bruņojumu ar ATF konfliktā esošajam Azerbaidžānas pulkvedim Huseinovam, kurš pie mēģinājuma viņam to atņemt veiksmīgi atsita 15-kārtīgu pārspēku, sacēla dumpi, pieprasot prezidenta Eļčibeja demisiju un aplenca Baku. [[Heidars Alijevs]], kurš tobrīd vadīja Nahčivanas autonomiju, pierunāja darboties kopīgi ar politiskām cīņas metodēm, un ar rudeni Alijevs kļuva par prezidentu, bet Huseinovs par premjerministru. Kamēr Azerbaidžānā bija aizņemti ar varas dalīšanu, armēņi paplašināja savus iekarojumus tās teritorijā, norādot, ka tā viņi nodrošinās pret savas teritorijas apšaudēm.<ref>[https://web.archive.org/web/20100112034654/http://www.azeribook.com/politika/zardusht_alizade/konets_vtoroy_respubliki.htm Зардушт Ализаде. ''Конец Второй Республики'']</ref><ref>Дмитрий Ъ-Камышев. ''Полковник Гусейнов перестал быть «мятежным»'', Газета «Коммерсантъ» (29.06.1993).</ref> Tā, 23. jūlijā krita Agdama — agrāk ap 50 000 cilvēku apdzīvotais rajona centrs tika sagrauts un daļēji nodedzināts (saglabājot tikai [[mošeja|mošeju]]), un pašlaik tajā mīt mazāk kā 400 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://armtoday.info/default.asp?Lang=_Ru&NewsID=33878 |title=Карабах: Агдам переименован в Акна |access-date={{dat|2019|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190106002725/http://armtoday.info/default.asp?Lang=_Ru&NewsID=33878 |archivedate={{dat|2019|01|06||bez}} }}</ref> Ziemā karadarbība norisinājās ar mainīgām sekmēm, bet pavasarī armēņi atkal veiksmīgi uzbruka un iekaroja dažus ciemus, lai gan bija cerējuši daudz vairāk. Šādos apstākļos Azerbaidžānas valdība pirmoreiz piekrita atzīt Arcahas Republiku par karojošo pusi un sākās miera sarunas, kuras noveda pie pamiera no 1994. gada 12. maija. Pēc kara beigām 1994. gadā armēņi pilnībā kontrolēja lielāko daļu anklāva (izņemot tā ziemeļu galu un dažas mazas teritorijas austrumos), kā arī aptuveni 9% Azerbaidžānas teritorijas ārpus anklāva.<ref>Using numbers provided by journalist Thomas de Waal for the area of each rayon, as well as the area of the Nagorno-Karabakh Oblast and the total area of Azerbaijan are (in km2): 1,936, Kelbajar; 1,835, Lachin; 802, Kubatly; 1,050, Jebrail; 707, Zangelan; 842, Aghdam; 462, Fizuli; 75, exclaves; totaling {{Convert|7709|km²|0}} or 8.9%: De Waal. ''Black Garden'', p. 286.</ref> Konflikta rezultātā tika piespiedu pārvietoti 230 000 armēņu no Azerbaidžānas un 800 000 azerbaidžāņu no Armēnijas un Karabahas.<ref name="CIA-FACTBOOK-AJ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html#Issues|title=The CIA World Factbook: Transnational Issues in Country Profile of Azerbaijan|last=The [[Central Intelligence Agency]]|access-date=14 February 2007|archive-date={{dat|2016|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709035525/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html#Issues}} Military involvement denied by the Armenian government.</ref> 1994. gada maijā tika parakstīts [[Krievija]]s organizēts bruņots pamiers, un kopš tā laika Armēnija un Azerbaidžāna piedalās miera sarunās, kuras notiek ar EDSO Minskas grupas starpniecību. Šajā grupā noteicošo lomu spēlē Krievija, kura ir liels bruņojuma piegādātājs abām pusēm, kas nozīmē tās interešu konfliktu sarunās par mieru starp abām valstīm.<ref name="Russia" /> Dažas sadursmes notika arī gados pēc 1994. gada pamiera, taču tās nenoveda pie pušu kontrolēto teritoriju izmaiņām.<ref name="restraints">{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2015/02/04/karabagh/|title=Loose Restraints: A Look at the Increasingly Shaky Karabagh Ceasefire|last=Hairenik|website=Armenian Weekly}}</ref> === Ilgstoša miera meklējumi === Pārrunās par mieru un Azerbaidžānas teritoriju deokupāciju svarīgākais ir Kalnu Karabahas bijušās teritorijas statuss, kā arī Lačinas koridora statuss un platums - Armēnija un vēl jo vairāk Arcaha nevēlas pieļaut nekādu Azerbaidžānas kontroli pār tiem. Viens no plāniem paredzēja vietā radīt Azerbaidžānai koridoru uz Nahčivanas anklāvu caur dienvidu Armēniju vai apmainīt šīs teritorijas, taču tam nepiekrita Azerbaidžāna.<ref>Томас де Ваал. Черный Сад. Армения и Азербайджан между миром и войной.. — М.: РОССПЭН, 2014. — С. 310-312.</ref> Tika piedāvāts arī izīrēt Lačinas koridoru EDSO, kas arī nerada piekrišanu Baku. Azerbaidžānas puse savukārt piedāvājusi uzskatīt par vienotu šoseju ceļu no Agdamas uz Nahčivanu caur Stepanakertu un Lačinu, jo tad abas puses būšot vienlīdz ieinteresētas tā funkcionēšanā.<ref>''Нагорный Карабах: План установления мира.'' Доклад No167 Европа. — International Crisis Group, 11 октября 2005. — С. 26-27.</ref> Tikmēr Stepanakertas valdība veic okupēto rajonu, īpaši Lačinas, kolonizāciju.<ref>Эмили Хабер, Руководитель Миссии по установлению фактов. ''Доклад Миссии ОБСЕ по установлению фактов на оккупированных территориях Азербайджана, прилегающих к Нагорному Карабаху''. — Прага, 28 февраля 2005 года. — С. 44.</ref> Armēnijas valdība pastāvīgi atrodas zem iekšēja spiediena, kurš prasa Kalnu Karabahas aneksiju. Tomēr, lai gan abas teritorijas ir cieši saistītas (tā, Arcahas 1994.—1997. gadu prezidents R. Kočarjans pēc tam 1998.—2008. gados bija Armēnijas prezidents), gaidāmās asās starptautiskās reakcijas dēļ Armēnija to nedara un pat formāli neatzīst Arcahu kā neatkarīgu valsti. === Robežu sadursmes (1994–2016) === '''2008. gada savstarpējās apšaudes Mardakertas apkaimē''' 2008. gada Mardakertas apšaudes sākās 4. martā pēc 2008. gada Armēnijas vēlēšanu protestiem. Kopš 1994. gada pamiera pēc [[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas kara]] tās bija lielākās cīņas starp armēņu <ref name="bbcnews2">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7278871.stm|title=Karabakh casualty toll disputed|publisher=BBC News|work=|access-date=2008-03-05|date=2008-03-05|last=|first=|authorlink=}}</ref> un azerbaidžāņu spēkiem<ref name="bbcnews">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7278483.stm|title=Fatal Armenian-Azeri border clash|publisher=BBC News|work=|access-date=2008-03-05|date=2008-03-05|last=|first=|authorlink=}}</ref> Kalnu Karabahas reģionā.<ref name="bbcnews" /><ref name="rferl">{{Ziņu atsauce|url=http://www.rferl.org/featuresarticle/2008/03/06f6071c-c439-4c76-b389-928e9409de9b.html|title=Armenia/Azerbaijan: Deadly Fighting Erupts In Nagorno-Karabakh|publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty|work=|access-date=2008-03-05|date=2008-03-04|last=|first=|authorlink=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306000426/http://www.rferl.org/featuresarticle/2008/03/06F6071C-C439-4C76-B389-928E9409DE9B.html|archivedate=2008-03-06}}</ref> Armēnijas avoti apsūdzēja Azerbaidžānu par mēģinājumu izmantot turpinošos nemierus Armēnijā. Azerbaidžānas avoti vainoja Armēniju, apgalvojot, ka Armēnijas valdība cenšas novērst uzmanību no iekšējās spriedzes tajā. Pēc incidenta 14. martā [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]], pieņemot balsojumā ar 39 balsīm par un 7 pret rezolūciju 62/243, pieprasīja nekavējoties izvest visus armēņu spēkus no okupētajām Azerbaidžānas teritorijām.<ref>[https://www.un.org/News/Press/docs/2008/ga10693.doc.htm General Assembly adopts resolution reaffirming territorial integrity of Azerbaijan...] UN.org</ref> [[Attēls:Dmitry Medvedev 2 November 2008-3.jpg|thumb|right|300px|2008. gada novembrī Armēnijas, Krievijas un Azerbaidžānas prezidenti paraksta deklarāciju par Kalnu Karabahu]] '''2010. gada vardarbība''' 2010. gada februāra Kalnu Karabahas sadursmes bija izkaisīta šāvienu apmaiņa, kas notika 18. februārī uz atdalīšanas līnijas starp Azerbaidžānas un Karabahas armēņu militārajiem spēkiem. Azerbaidžāna apsūdzēja armēņu spēkus par Azerbaidžānas pozīciju apšaudi pie vairākiem ciematiem, kā arī Agdamas rajona augstienēs ar vieglajiem ieročiem, ieskaitot snaiperus.<ref name="News">{{Ziņu atsauce|url=http://www.news.az/articles/9542|title=Azerbaijan announces names of soldiers killed and wounded by Armenian fire|publisher=''News.az''|access-date=2010-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100221014227/http://www.news.az/articles/9542|archivedate=2010-02-21}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://new.eurasianet.org/departments/news/articles/eav021910.shtml|title=Azerbaijan: Baku Claims Three Dead in Karabakh Crossfire|publisher=''Eurasianet''|access-date=2010-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110726041803/http://new.eurasianet.org/departments/news/articles/eav021910.shtml|archivedate=2011-07-26}}</ref> Rezultātā tika nogalināti trīs Azerbaidžānas karavīri un viens ievainots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/Three_Azerbaijani_Soldiers_Killed_Near_NagornoKarabakh/1962175.html|title=Three Azerbaijani Soldiers Killed Near Nagorno-Karabakh|publisher=''RFE/RL''|access-date=2010-11-27}}</ref> 2010. gada Mardakertas sadursmes bija virkne [[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas kara]] pamiera pārkāpumu. Tās notika pa visu līniju, kas atdala azerbaidžāņu un armēņu militāros spēkus no neatzītās, bet ''[[de facto]]'' neatkarīgās [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahas Republikas]]. Abas puses apsūdzēja otru par pamiera režīma pārkāpšanu. Šie pamiera pārkāpumi sagādāja armēņu spēkiem lielākajos zaudējumus kopš 2008. gada marta Mardakertas apšaudēm.<ref name="RFE">Fuller, Liz. " [http://www.rferl.org/content/OSCE_EU_Condemn_Karabakh_Armed_Incident/2079009.html OSCE, EU Condemn Karabakh 'Armed Incident'] ." ''RFE / RL'' . 2010. gada 22. jūnijs.</ref> No 2008. līdz 2010. gadam abās pusēs tika nogalināti 74 karavīri.<ref name="crisis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://d2071andvip0wj.cloudfront.net/b60-armenia-and-azerbaijan-preventing-war.pdf|title=Armenia and Azerbaijan: Preventing War|publisher=International Crisis Group|website=Europe Briefing N°60|date=8 February 2011}}</ref> '''2011.–2013. gadu sadursmes''' 2011. gada aprīļa beigās pierobežas sadursmes noveda pie trīs Kalnu Karabahas kareivju bojāejas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armeniansworld.com/azerbaijan-goes-beyond-all-permissible-limits-two-artsakh-servicemen-killed/|title=Azerbaijan goes beyond all permissible limits, two Artsakh servicemen killed|publisher=Armeniansworld.com|access-date=13 October 2014}}</ref> bet 5. oktobrī tika nogalināti divi azerbaidžāņi un viens armēņu karavīrs.<ref name="deadly">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.azatutyun.am/content/article/24350911.html|title=Armenia, Azerbaijan Report More Deadly Skirmishes|last=Vika Elchyan|website=ArmeniaDiaspora.com|access-date=13 October 2014}}</ref> Pavisam gada laikā tika nogalināti 10 armēņu karavīri.<ref name="tolldown">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/armenia_army_deaths_down_in_2011/24458025.html|title=Armenian Army Death Toll Down In 2011|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=4 July 2015}}</ref> Nākamajā gadā robežsadursmes starp Armēnijas un Azerbaidžānas bruņotajiem spēkiem notika no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam, turklāt jūnijā tika fiksēti mēģinājumi šķērsot esošo sadalījuma līniju no Azerbaidžānas puses,<ref>[http://www.panarmenian.net/rus/news/110843/ Подробности боев возле армянских сел Бердаван и Чинари]</ref> kamēr līdz tam puses aprobežojās ar apšaudi, nepārkāpjot robežlīniju. Sadursmes izraisīja piecu Azerbaidžānas un četru armēņu karavīru nāvi. 2012. gada augustā Azerbaidžānas prezidents [[Ilhams Alijevs]], pārkāpjot vienošanos ar Ungāriju, atbrīvoja no ieslodzījuma un apbalvoja armēņa slepkavu, kam Ungārijā bija piespriests mūža ieslodzījums.<ref>[http://www.geopolitics.ru/2012/09/armeniya-azerbajdzhan-strategiya-novoj-vojny/ Армения-Азербайджан: стратегия новой войны]</ref> Tam sekoja daudzkārtēji sīki incidenti, kuros puses vainoja viena otru.<ref>[https://www.gumilev-center.ru/armyane-i-azerbajjdzhancy-zayavili-o-narushenii-rezhima-prekrashheniya-ognya-v-nagornom-karabakhe/ Армяне и азербайджанцы заявили о нарушении режима прекращения огня в Нагорном Карабахе]</ref> Kopumā 2012. gadā tika nogalināti 19 Azerbaidžānas un 14 armēņu karavīri.<ref name="disputed">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2014/aug/04/nagorno-karabakh-clashes-azerbaijan-armenia|title=Bloody clashes between Azerbaijan and Armenia over disputed territory|website=the Guardian|access-date=13 October 2014}}</ref> Citā ziņojumā mirušo azerbaidžāņu skaits bija 20.<ref name="restraints" /> 2013. gada laikā sadursmēs tika nogalināti 12 Azerbaidžānas un 7 armēņu karavīri.<ref name="disputed" /> '''2014. gada sadursmes un helikoptera notriekšana''' 2014. gadā uzliesmoja vairāki robežkonflikti, kuru dēļ krita 16 zaldāti abās pusēs līdz 20. jūnijam.<ref name="rferl1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/armenia-says-two-soldiers-killed-in-fresh-border-skirmishes/25429458.html|title=Armenia Says Two Soldiers Killed In Fresh Border Skirmishes|publisher=''Radio Free Europe/Radio Liberty''|access-date=2014-08-02|date=2014-06-20}}</ref> 2. augustā Azerbaidžānas varas iestādes pavēstīja, ka astoņi no viņu karavīriem krituši trīs dienu sadursmēs ar KKA spēkiem, kas ir lielākais vienreizējais kritušo skaits šīs valsts armijai kopš 1994. gada kara.<ref name="todayszaman1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.todayszaman.com/world_at-least-eight-azerbaijani-soldiers-killed-on-border-with-armenia_354428.html|title=At least eight Azerbaijani soldiers killed on border with Armenia|publisher=Todayszaman.com|access-date=2014-08-02|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140802040605/http://www.todayszaman.com/world_at-least-eight-azerbaijani-soldiers-killed-on-border-with-armenia_354428.html|archivedate=2014-08-02}}</ref> KKA noliedza zaudējumus viņu pusē, ziņojot, ka azerbaidžāņi zaudējuši 14 kritušus un daudz vairāk ievainoto.<ref name="todayszaman1" /> Kalnu Karabahas vietējās amatpersonas ziņoja par vismaz diviem armēņu militāristu nāves gadījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/eight-azeri-troops-killed-clashes-armenia-143329684.html|title=Azeri troops killed in clashes with Armenia as tensions flare - Yahoo News|last=Guliyev|first=Emil|publisher=News.yahoo.com|access-date=2014-08-02|date=}}</ref> Nākamajā naktī tika nogalināti vēl pieci azerbaidžāņu karotāji, kas noveda nāves gadījumu skaitu vismaz līdz 15 gadiem. Vardarbība pamudināja Krieviju izteikt stingru brīdinājumu abām pusēm nesasprindzināt situāciju tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.reuters.com/article/2014/08/02/uk-armenia-azerbaijan-conflict-idUKKBN0G20EP20140802|title=Five more killed in clashes between Azeris, ethnic Armenians (Reuters, August 2, 2014)|publisher=Uk.reuters.com|access-date=13 October 2014|archive-date={{dat|2014|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141019121229/http://uk.reuters.com/article/2014/08/02/uk-armenia-azerbaijan-conflict-idUKKBN0G20EP20140802}}</ref> Atsevišķā incidentā 2014. gada jūlijā KKR Aizsardzības armija paziņoja, ka tās spēki nogalinājuši vienu un apcietinājuši divus Azerbaidžānas diversantu grupas locekļus, kas bija pārgājuši atdalīšanas līniju.<ref>[http://civilnet.am/2014/07/22/traces-of-azerbaijani-infiltration-in-karvachar/#.VaQR8_n561g Traces of Azerbaijani Infiltration in Karvachar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310184734/http://civilnet.am/2014/07/22/traces-of-azerbaijani-infiltration-in-karvachar/#.VaQR8_n561g |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} ." Civilnet.am. 2014. gada 22. jūlijs.</ref> Papildus armēņu karaspēka kustību un aprīkojuma izspiegošanai Karvačarā (Kelbadžarā), komanda tika apsūdzēta septiņpadsmit gadus vecā armēņu puiša Smbata Cakaņjana no Džumenas ciema slepkavībā. Abiem izdzīvojušajiem grupas locekļiem armēņu tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu. 2015. gada jūlijā komandas ierakstītais videomateriāls tika nodots sabiedrībai un parādīts Armēnijas valsts televīzijā.<ref>See {{Hy ikona}} "[https://www.youtube.com/watch?v=sERaxOgT_YY ՔԱՐՎԱՃԱՌԻ ԴԻՎԵՐՍԱՆՏՆԵՐԸ]" The diversionary group of Karvachar. H1 Television. July 13, 2015.</ref> Līdz 2014. gada 5. augustam cīņas, kas atsākās 27. jūlijā, maksāja dzīvības 14 Azerbaidžānas un 5 armēņu karavīriem. Kopš gada sākuma pierobežas sadursmēs bija krituši 27 Azerbaidžānas karavīri.<ref name="euras">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurasiareview.com/13082014-putin-mediates-azeri-armenian-talks/|title=PUTIN MEDIATES AZERI-ARMENIAN TALKS|access-date=13 August 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140813150917/http://www.eurasiareview.com/13082014-putin-mediates-azeri-armenian-talks/|archivedate={{dat|2014|08|13||bez}}}}</ref> 2014. gada 12. novembrī Azerbaidžānas bruņotie spēki Agdamas rajonā notrieca Kalnu Karabahas aizsardzības armijas ''Mil [[Mi-24]]'' triecienhelikopteru. Tika nogalināti trīs karavīri. Armēnijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka helikopters bija neapbruņots un nosauca to par "bezprecedenta provokāciju". Azerbaidžānas varas iestādes apgalvoja, ka helikopters "mēģināja uzbrukt" Azerbaidžānas armijas pozīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/2014-11-12/azerbaijan-says-armenian-helicopter-shot-down-in-conflict-zone.html|title=Azerbaijan Risks New Armenia Conflict as Chopper Downed|access-date=12 November 2014|date=12 November 2014}}</ref> Armēnijas iestādes norādīja, ka Azerbaidžāna saskarsies ar "smagām sekām".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/azerbaijan-shoots-down-armenian-military-helicopter-baku-132139074.html|title=Armenia vows 'grave consequences' after helicopter downed|access-date=12 November 2014|date=12 November 2014}}</ref> Pēc šī incidenta 2014. gads, kopš 1994. gada vienošanās par pamieru, armēņu spēkiem kļuva par asiņaināko gadu, kurā tika nogalināti 27 karavīri, savukārt Azerbaidžānas pusē tobrīd bija uzskaitīti 34 nāves gadījumi.<ref name="reporter.am">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reporter.am/go/article/2014-11-12-armenian-helicopter-shot-down-in-karabakh-3-crew-presumed-dead |title=Armenian helicopter shot down in Karabakh, 3 crew presumed dead (Armenian Reporter, November 12, 2014) |access-date=2019-04-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141218170917/http://www.reporter.am/go/article/2014-11-12-armenian-helicopter-shot-down-in-karabakh-3-crew-presumed-dead |archivedate=2014-12-18 }}</ref> Vēl 2014. gadā konfliktā mira seši armēņu civiliedzīvotāji, bet gada beigās nogalināto azerbaidžāņu skaits pieauga līdz 39 (37 karavīri un 2 civiliedzīvotāji).<ref name="restraints" /> '''2015. gada sporādiskas kaujas''' 2015. gadā 42 armēņu karavīri un 5 civiliedzīvotāji tika nogalināti, jo sadursmes turpinājās.<ref name="attrition">{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2016/01/14/attrition-war-escalates/|title=Armenian-Azerbaijani Attrition War Escalates|website=Armenian Weekly|access-date=14 January 2016}}</ref> Turklāt krita arī 64 azerbaidžāņu karavīri.<ref name="10months">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panarmenian.net/eng/news/199881/|title=64 Azeri soldiers killed in 10 months of 2015: survey|website=PanARMENIAN.Net|access-date=13 May 2016}}</ref><ref name="contact">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.yenisafak.com/en/world/azerbaijani-soldier-killed-on-contact-line-with-armenia-ministry-2366778|title=Azerbaijani soldier killed on contact line with Armenia: ministry|last=Piri Medya|website=Yeni Şafak|date=18 December 2015|access-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190324154217/https://www.yenisafak.com/en/world/azerbaijani-soldier-killed-on-contact-line-with-armenia-ministry-2366778|archivedate={{dat|2019|03|24||bez}}}}</ref> Šīs cīņas galvenokārt notika: janvārī,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/02/01/world/asia/clashes-intensify-between-armenia-and-azerbaijan-over-disputed-land.html|title=Clashes Intensify Between Armenia and Azerbaijan Over Disputed Land|work=The New York Times|date=1 February 2015}}</ref> jūnijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/06/27/armenia-azerbaijan-conflict-idUSL5N0ZD0A920150627#R3ix7Bo8xGrVGXwV.97|title=Armenian says soldier killed in border clash with Azerbaijan|publisher=reuters|access-date=29 November 2015|archive-date={{dat|2015|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150629232314/http://www.reuters.com/article/2015/06/27/armenia-azerbaijan-conflict-idUSL5N0ZD0A920150627#R3ix7Bo8xGrVGXwV.97}}</ref> augustā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/08/24/us-azerbaijan-armenia-karabakh-idUSKCN0QT1LT20150824#RoaB6RfYHoS7Xh0y.97|title=Soldiers killed in clashes near Azerbaijan's breakaway Nagorno-Karabkh region|publisher=reuters|access-date=29 November 2015|archive-date={{dat|2015|09|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150905212719/http://www.reuters.com/article/2015/08/24/us-azerbaijan-armenia-karabakh-idUSKCN0QT1LT20150824#RoaB6RfYHoS7Xh0y.97}}</ref> septembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/09/25/us-armenia-azerbaijan-conflict-idUSKCN0RP2E420150925#SQgl0twcsQg0cdEK.97|title=Armenian soldiers killed in clashes with Azeri troops near Karabakh|publisher=reuters|access-date=29 November 2015|archive-date={{dat|2015|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150927235539/http://www.reuters.com/article/2015/09/25/us-armenia-azerbaijan-conflict-idUSKCN0RP2E420150925#SQgl0twcsQg0cdEK.97}}</ref><ref name="intense">{{Tīmekļa atsauce|url=http://contact.az/docs/2015/Social/092800130928en.htm#.VnmqkfkrKUk|title=Defense Ministry: 7 Armenian and 3 Azeri Soldiers Killed in Intense Fighting|publisher=|access-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|10|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161004225152/http://contact.az/docs/2015/Social/092800130928en.htm#.VnmqkfkrKUk}}</ref> novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/11/13/us-azerbaijan-armenia-conflict-idUSKCN0T21CI20151113#ddDzjBaXBYsPKLLi.97|title=Two killed in clashes between Armenian-backed Karabakh troops and Azeri army|publisher=reuters|access-date=29 November 2015|archive-date={{dat|2015|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151123040417/http://www.reuters.com/article/2015/11/13/us-azerbaijan-armenia-conflict-idUSKCN0T21CI20151113#ddDzjBaXBYsPKLLi.97}}</ref> un visā decembrī.<ref name="contact" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tert.am/en/news/2015/12/18/Conscripts-killed/1878099|title=Two Armenian soldiers killed in Azerbaijani act of sabotage|access-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|04|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160409043555/http://www.tert.am/en/news/2015/12/18/Conscripts-killed/1878099}}</ref> === Četru dienu karš (2016) === Gadu gaitā Azerbaidžāna zaudēja pacietību par viņus neapmierinošo situāciju, un uzsāka vērienīgu militāro attīstību. Jau kopš 2011. gada ik gadus Baku uz savu militāro jaudu iztērēja 3 miljardus ASV dolāru, kas bija vairāk nekā viss tālaika Armēnijas valsts budžets.<ref name="openDem" /> 2016. gada janvārī un februārī cīņās pie Kalnu Karabahas robežas tika nogalināti četri armēņu un četri Azerbaidžānas karavīri.<ref name="over20">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.intellinews.com/over-20-armenian-and-azerbaijani-soldiers-killed-in-jan-feb-93829/|title=bne IntelliNews - Over 20 Armenian and Azerbaijani soldiers killed in Jan-Feb|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref> Pirmais 2016. gada upuris bija Kalnu Karabahas karavīrs, kuru tika nošāvis pretinieku snaiperis frontes līnijas austrumu rajonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2016/01/11/first-armenian-casualty-of-2016/|title=19-Year-Old NKR Serviceman Becomes First Armenian Casualty of 2016|last=Staff|first=Weekly|website=Armenian Weekly|access-date=2016-02-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://asbarez.com/144200/azerbaijani-sniper-kills-armenian-soldier/|title=Azerbaijani Sniper Kills Armenian Soldier|website=Asbarez.com}}</ref> Februāra vidū Azerbaidžānas snaiperis nogalināja armēņu ganu.<ref name="one">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armenianow.com/karabakh/69869/armenia_karabakh_civilian_death_azerbaijan_sniper|title=Karabakh: One Armenian civilian killed by Azeri sniper - Karabakh {{!}} ArmeniaNow.com|website=www.armenianow.com|access-date=2016-02-12|archive-date=2016-02-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20160213092157/http://www.armenianow.com/karabakh/69869/armenia_karabakh_civilian_death_azerbaijan_sniper}}</ref> Martā sadursmēs gar Azerbaidžānas un Armēnijas robežu tika nogalināti divi azerbaidžāņu un viens armēņu karavīrs.<ref name="twoservicemen">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/karabakh-azerbaijani-soldier-killed-armenia/27640267.html|title=Azerbaijan: Two Servicemen Killed In Clashes With Armenian Army|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=3 April 2016}}</ref><ref name="grenade">{{Tīmekļa atsauce|url=http://times.am/?p=162110&l=en|title=Times.am - Armenian soldier fatally wounded and killed in Azerbaijani grenade explosion|last=Sargssyan Studio|publisher=|access-date=13 May 2016}}</ref> No 2016. gada 1. līdz 5. aprīlim smagās cīņas Kalnu Karabahas frontē noveda pie 88 armēņu un 31 līdz 92 Azerbaidžānas karavīru nāves. Pazuduši bez vēsts bija vēl viens armēņu un trīs azerbaidžāņu karavīri. Turklāt tika nogalināti arī 10 civiliedzīvotāji (seši azerbaidžāņi un četri armēņi).<ref name="at92">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armenianow.com/en/karabakh/2016/04/14/armenia-casualties-update-karabakh-april/951/|title=Karabakh War Casualty Update: Armenia puts April death toll at 92}}</ref><ref name="meydan">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.meydan.tv/az/site/opinion/13405/|title=Siyahı: 93 hərbçi şəhid olub, 6 mülki şəxs dünyasını dəyişib (YENİLƏNİR)|website=Meydan TV|access-date={{dat|2019|04|24||bez}}|archive-date={{dat|2017|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170728135013/https://www.meydan.tv/az/site/opinion/13405/}}</ref> Sadursmju laikā tika notriekts Azerbaidžānas militārais helikopters, 13 bezpilota lidmašīnas<ref name="13th">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panarmenian.net/eng/news/209819/|title=Karabakh army downs 13th Azerbaijani drone|website=PanARMENIAN.Net}}</ref> un iznīcināts viens Azerbaidžānas tanks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://haqqin.az/news/67421|title=Минобороны Азербайджана назвало потери в боях|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref> Augošo Azerbaidžānas agresīvumu tajā laikā daļa novērotāju vērtē ne tikai kā sava spēka pārbaudi, bet arī kā iedzīvotāju uzmanības novēršanu no pieaugošajām ekonomiskajām grūtībām, kuras jau bija sākušas izsaukt publiskus protestus.<ref>[https://www.pism.pl/publications/bulletin/no-26-876 ''The Escalation of the Conflict in Nagorno-Karabakh: Causes and Probable Course''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190424011247/http://www.pism.pl/publications/bulletin/no-26-876 |date={{dat|2019|04|24||bez}} }} Anna Maria Dyner, Konrad Zasztowt, The Polish Institute of International Affairs</ref> === Atjaunojušās robežu sadursmes (2016–2018) === No 2016. gada 8. līdz 17. maijam īslaicīgās sadursmēs krita 14 armēņu un trīs Azerbaidžānas karavīri, kā arī viens Azerbaidžānas civiliedzīvotājs.<ref name="despite">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.presstv.ir/Detail/2016/04/15/460900/Armenia-Azerbaijan-Nagorno-Karabakh/|title=PressTV-‘2 Armenian troops killed in Karabakh’|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref><ref name="fightingover">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-nagorno-karabakh-azerbaijan-casualtie-idUSKCN0XB1C4|title=Azerbaijan says one soldier killed in fighting over Nagorno-Karabakh|publisher=|access-date=26 February 2017|date=14 April 2017}}</ref> 2016. gada 5. oktobrī armēņu artilērija apšaudīja Azerbaidžānas pozīcijas un viens Azerbaidžānas karavīrs tika nogalināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.apa.az/azerbaijan-military/azerbaijan-army-azerbaijani-armed-forces/azerbaijani-soldier-killed-during-armenian-provocation-5349.html|title=Azerbaijani soldier killed during Armenian provocation|last=Holding|first=APA Information Agency, APA|publisher=|access-date=26 February 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107121442/http://en.apa.az/azerbaijan-military/azerbaijan-army-azerbaijani-armed-forces/azerbaijani-soldier-killed-during-armenian-provocation-5349.html|archivedate={{dat|2017|11|07||bez}}}}</ref> Viens armēņu karavīrs tika nogalināts 2016. gada 11. oktobrī sadursmē frontes līnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armradio.am/en/2016/10/11/armenian-contract-serviceman-killed-in-azeri-firing-4/|title=Armenian contract serviceman killed in Azeri firing|publisher=|access-date=26 February 2017|date=11 October 2016}}</ref> 15. novembrī tika nogalināts Azerbaidžānas karavīrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.azernews.az/aggression/105168.html|title=Armenian troops keep high tension on contact line, kill Azerbaijani servicemen|publisher=|access-date=26 February 2017|date=16 November 2016}}</ref> 27. novembrī Azerbaidžānas bruņotie spēki ziņoja par šaušanu uz armēņu dronu, kas šķērsojis frontes līniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://aa.com.tr/en/world/azerbaijan-downs-armenian-drone-on-conflict-frontline/694108|title=Azerbaijan downs Armenian drone on conflict frontline|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref> 2017. gada 6. februārī konfliktā ar Azerbaidžānas spēkiem tika nogalināts Kalnu Karabahas karavīrs.<ref name="asbarez.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://asbarez.com/159972/armenian-serviceman-killed-another-wounded-by-azerbaijani-fire/|title=Armenian Serviceman Killed, another Wounded By Azerbaijani Fire - Asbarez.com|website=asbarez.com}}</ref> 2017. gada 8. februārī tika nogalināts viens Kalnu Karabahas karavīrs un vēl viens ievainots apšaudē.<ref name="asbarez.com" /> 2017. gada 24. februārī Azerbaidžānas spēki apšaudīja armēņu pozīcijas pie Tališas ciema ar artilēriju.<ref name="armenianweekly.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2017/02/25/artsakh-forces-quell-largest-azerbaijani-attack-since-last-april/|title=Artsakh Forces Quell Largest Azerbaijani Attack Since Last April|last=Hairenik|first=|publisher=|date=25 February 2017}}</ref> Nākamajā dienā izcēlās liela kauja ar Azerbaidžānas spēkiem, kas tuvojās armēņu līnijām tajā pašā rajonā, tika nogalināti 5 Azerbaidžānas karavīri.<ref name="armenianweekly.com" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://armenianweekly.com/2017/02/27/azerbaijan-confirms-soldier-deaths/|title=Azerbaijan Confirms Soldier Deaths, Retrieves Bodies from Neutral Zone|last=Hairenik|first=|publisher=|date=27 February 2017}}</ref> 2017. gada 15. maijā Azerbaidžānas spēku sūtīta vadāma raķete sabojāja vai iznīcināja Karabahas gaisa aizsardzības sistēmu "Osa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://au.news.yahoo.com/azerbaijan-destroys-armenia-air-defence-system-in-disputed-region-35527827.html|title=Azerbaijan destroys Armenia air defence system in disputed region|website=au.news.yahoo.com}}</ref> 2017. gada 20. maijā armēņu karavīrs tika nogalināts sadursmē ar Azerbaidžānas karaspēku, azerbaidžāņi pielietoja prettanku granātas un 60 mm mīnmetējus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://armenianweekly.com/2017/05/20/armenian-serviceman-karen-danielyan-killed-by-azerbaijani-fire/|title=Armenian Serviceman Karen Danielyan Killed by Azerbaijani Fire|last=Hairenik|first=|website=The Armenian Weekly|date=20 May 2017}}</ref> 2017. gada 26. maijā Kalnu Karabahas kareivis tika nogalināts sadursmē ar Azerbaidžānas spēkiem, kurā bija lietoti mīnmetēji un granātmetēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://armenianweekly.com/2017/05/26/artsakh-serviceman-killed-by-azerbaijani-fire/|title=Artsakh Serviceman Killed by Azerbaijani Fire|last=Hairenik|first=|website=The Armenian Weekly|date=26 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panarmenian.net/eng/news/240680/|title=550 ceasefire violations by Azerbaijan registered over the past week|publisher=}}</ref> 2017. gada 16. jūnijā Azerbaidžānas spēki nogalināja trīs Kalnu Karabahas karavīrus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-armenia-azerbaijan-conflict-idUSKBN1972Q2|title=Armenian-backed separatists say three soldiers killed by Azeri forces|publisher=Reuters|date=16 June 2017|last=Mkrtchyan|first=Hasmik|location=Yerevan}}</ref> 2017. gada 22. jūnijā Kalnu Karabahas zaldāti nogalināja četrus Azerbaidžānas karavīrus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://asbarez.com/164497/4-azerbaijani-soldier-killed-after-artsakh-forces-rebuff-attack/|title=4 Azerbaijani Soldiers Killed after Artsakh Forces Rebuff Attack|date=22 June 2017}}</ref> 4. jūlijā armēņu apšaudes rezultātā tika nogalināti azerbaidžāņu sieviete un viņas divgadīgais mazbērns.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-armenia-azerbaijan-conflict-idUSKBN19Q1VG|title=Azeri woman and child killed by Armenian forces near Nagorno-Karabakh boundary: defense ministry|publisher=Reuters|date=4 July 2017|last=Mkrtchyan|first=Hasmik|location=Baku/Yerevan}}</ref> 2017. gada 10. jūlijā Azerbaidžānas spēki nogalināja Kalnu Karabahas karavīru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.am/eng/news/399672.html|title=Karabakh soldier killed in Azerbaijani fire|date=10 July 2017|location=Stepanakert}}</ref> 2017. gada 25. jūlijā Azerbaidžāna apgalvoja, ka viens no tās karavīriem tika ievainots ar armēņu drona nomesto munīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azernews.az/aggression/116699.html|title=Armenia again uses combat UAV against Azerbaijan|publisher=|date=25 July 2017}}</ref> 2017. gada 31. augustā Azerbaidžānas pozīcijas tika apšaudītas. Armēņu militārie spēki izmantoja lielkalibra ložmetējus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.apa.az/azerbaijan-military/azerbaijan-army-azerbaijani-armed-forces/armenia-breaks-ceasefire-with-azerbaijan-126-times.html|title=Armenia breaks ceasefire with Azerbaijan 126 times|publisher=APA|access-date=1 September 2017|date=1 September 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612162233/http://en.apa.az/azerbaijan-military/azerbaijan-army-azerbaijani-armed-forces/armenia-breaks-ceasefire-with-azerbaijan-126-times.html|archivedate={{dat|2018|06|12||bez}}}}</ref> '''2018''' 2018. gadā turpinājās reti incidenti ar kritušajiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/nagornoi-karabakh-armenian-soldier-killed-chilingarian-azerbaijan/28962611.html|title=Military In Nagorno-Karabakh Says Soldier Killed By Azerbaijani Sniper|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2018-03-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://armenianweekly.com/2018/02/08/another-artsakh-solider-killed-azerbaijani-fire-2/|title=Another Artsakh Soldier Killed by Azerbaijani Fire|last=Staff|first=Weekly|website=The Armenian Weekly|date=8 February 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/armenia-azerbaijan-nagorno-karabakh-halo-deminers-killed-car-mine/29132935.html|title=Three Killed In Nagorno-Karabakh Demining Group Operation|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://asbarez.com/171572/artsakh-soldier-killed-by-azerbaijani-shooting/|title=Artsakh Soldier Killed by Azerbaijani Shooting|publisher=|date=9 April 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://asbarez.com/172647/artsakh-soldier-killed-by-azerbaijani-shooting-2/|title=Artsakh Soldier Killed by Azerbaijani Shooting|publisher=|date=11 June 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hetq.am/en/article/93221|title=Azerbaijani Gunfire Kills Artsakh Soldier|website=Hetq.am}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hetq.am/en/article/93416|title=Artsakh Soldier Dies from Gunshot Wound|website=Hetq.am}}</ref> tai skaitā 2018. gada septembrī viens Armēnijas armijas karavīrs tika nogalināts robežkontroles punktā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hetq.am/en/article/93119|title=Azerbaijani Gunfire Kills Armenian Soldier|website=Hetq.am}}</ref> === 2020. gada kaujas === [[Attēls:September 2020 Nagorno-Karabakh clashes.png|thumb|250px|2020. gada rudens kauju apvidi iezīmēti sarkanā krāsā.]] 2020. gada 12.–16. jūlijā notika četru dienu kaujas pie Armēnijas un Azerbaidžānas robežas ārpus Kalnu Karabahas,<ref>[https://www.delfi.lv/news/arzemes/azerbaidzana-un-armenija-vaino-viena-otru-par-kaujam-pierobeza.d?id=52325607 Azerbaidžāna un Armēnija vaino viena otru par kaujām pierobežā] delfi.lv 23.07.2020.</ref> kurās armēņu puse atzina 5, bet azerbaižāņu puse 13 nogalinātos. 2020. gada 27. septembra rītā arī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, kuru sākšanā abas puses apsūdzēja viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludināja karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludināja arī Azerbaidžāna. 1. oktobrī ar kopīgu paziņojumu, aicinot konfliktā iesaistītās puses sēsties pie sarunu galda, klajā nāca ASV, Francijas un Krievijas prezidenti. Taču šo paziņojumu nosodīja Azerbaidžānu atbalstošais Turcijas prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]]. Armēnijas valdība 2. oktobrī paziņoja, ka ir gatava iesaistīties miera sarunās ar starptautisko starpnieku līdzdalību, taču tikai tad, ja tiktu pārtraukta vardarbība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/armenija-gatava-dialogam-par-pamieru-ar-azerbaidzanu.a376577/ Armēnija gatava dialogam par pamieru ar Azerbaidžānu] Uģis Lībietis 2020. gada 2. oktobrī</ref> ==== Pamiers ==== 9. novembrī Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]], Armēnijas premjerministrs [[Nikols Pašinjans]] un Azerbaidžānas prezidents [[Ilhams Alijevs]] parakstīja pamiera vienošanos, kas paredzēja, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās. Azerbaidžānas kontrolē palika Kalnu Karabahas dienviddaļa, arī reģiona otra lielākā pilsēta [[Šuša]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7110072/armenija-karabahas-konflikta-kritusi-2317-karaviri Armēnija: Karabahas konfliktā krituši 2317 karavīri] [[LETA]] 2020. gada 14. novembrī</ref> == Kopējais nāves gadījumu skaits == Lai gan nav precīzas statistikas, 2009. gadā lielākā daļa novērotāju uzskatīja, ka ir nogalināti ap 3000 cilvēku, galvenokārt karavīri. Ar 72 nāves gadījumiem, kas reģistrēti gada laikā, 2014. gads kļuva par asiņaināko kopš kara beigām.<ref name="restraints" /> Saskaņā ar Arcahas Karā zudušo karavīru radinieku savienības datiem, kopš 2014. gada oficiāli ir uzskaitīti kā pazuduši 239 Kalnu Karabahas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stephenmbland.com/#!a-letter-from-stepanakert/c1owq|title=StephenMBland|publisher=|access-date=26 February 2017}}</ref> {| class="wikitable" ! Gads ! Armēnija ! Azerbaidžāna ! Kopā |- | 2008. gads | N / D |N / D | 30 karavīri <ref name="crisis" /> |- | 2009. gads | N / D | N / D | 19 karavīri <ref name="crisis" /> |- | 2010 | 7 karavīri <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ru.1in.am/987.html|title=44 смертных случая в Вооруженных Силах Армении|website=1in.am|access-date=4 July 2015}}</ref> | 18 karavīri | 25 karavīri <ref name="crisis" /> |- | 2011. gads | 10 karavīri <ref name="tolldown" /> | 4+ karavīri,<ref name="crisis" /><ref name="deadly" /> 1 civilpersona | 14+ karavīri, 1 civiliedzīvotājs |- | 2012. gads | 14 karavīri | 20 karavīri | 34 karavīri <ref name="restraints" /> |- | 2013. gads | 7 karavīri | 12 karavīri | 19 karavīri <ref name="disputed" /> |- | 2014. gads | 27 karavīri, 6 civiliedzīvotāji | 37 karavīri, 2 civiliedzīvotāji | 64 karavīri, 8 civiliedzīvotāji <ref name="restraints" /> |- | 2015 | 42 karavīri, 5 civiliedzīvotāji <ref name="attrition" /> | 64 karavīri <ref name="10months" /><ref name="contact" /> | 77 karavīri, 5 civiliedzīvotāji |- | 2016 | 107 karavīri, 5 civiliedzīvotāji <ref name="over20" /><ref name="one">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armenianow.com/karabakh/69869/armenia_karabakh_civilian_death_azerbaijan_sniper|title=Karabakh: One Armenian civilian killed by Azeri sniper - Karabakh {{!}} ArmeniaNow.com|website=www.armenianow.com|access-date=2016-02-12}}</ref><ref name="grenade" /><ref name="at92" /><ref name="despite" /> | +101 karavīrs, 7 civiliedzīvotāji <ref name="over20" /><ref name="twoservicemen" /><ref name="meydan" /><ref name="fightingover" /> | + 147–208 karavīri, 12 civiliedzīvotāji |- | 2020 | 2996 karavīri, 50 civiliedzīvotāji | 2783 azerbaidžāņu karavīri, 293 sīriešu karavīri, 93 civiliedzīvotāji | |} 2020. gada 11. decembrī Armēnijas Veselības ministrija paziņoja, ka 2020. gada rudens bruņotajā konfliktā dzīvību zaudējuši 2996 armēņu karavīri. Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka kopš 27. septembra krituši 2783 Azerbaidžānas karavīri. Kaujās Kalnu Karabahas konfliktā nogalināti arī 293 Sīrijas kaujinieki, kurus uz Karabahas konflikta zonu bija nogādājusi Azerbaidžānas sabiedrotā Turcija. Kopumā konfliktā dzīvību zaudējuši vismaz 93 azerbaidžāņu un 50 armēņu civilisti.<ref>[https://www.tvnet.lv/7131381/erevana-karabahas-kara-kritusi-teju-3000-armenu-karaviru Erevāna: Karabahas karā krituši teju 3000 armēņu karavīru] LETA/INTERFAX 2020. gada 11. decembrī</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Azerbaidžānas politika]] [[Kategorija:Armēnijas politika]] e1ufxzgbusyixegwcbx5bgn1opirlkk 58. autobusu maršruts (Rīga) 0 334576 3669974 3615949 2022-08-13T21:31:54Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)|, delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 58. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Brīvības gatve]] |uz = [[Vecmīlgrāvis]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2016|11|01}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 45 (17 / 14 / 14) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 7. autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''58. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas atklāts {{dat|2016|11|01}} un kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. Vasaras sezonā kursē arī brīvdienās un līdz Vecāķiem, tikai atsevišķi reisi kursē līdz Vecmīlgrāvim. No 2021. gada 2. augusta sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts tika saīsināts Purvciema virzienā līdz Brīvības gatvei (izveidots galapunkts pie VEF kultūras pils). Jaunais maršruta nosaukums "Brīvības gatve - Vecmīlgrāvis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-izbuves-darbu-del-no-2-augusta-bus-izmainas-58-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos/|title=Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2. augusta būs izmaiņas 58. autobusa maršrutā un kustības sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> == Maršruts == [[File:58. autobuss uz Zemgala pārvada.jpg||thumb|255px|58. maršruta autobuss uz Zemgala pārvada]] [[File:58. autobuss uz Zemgala gatves.jpg||thumb|255px|58. maršruta autobuss Gustava Zemgala gatvē]] [[File:58. autobuss uz Dombrovska ielas (2).jpg|thumb|255px|58. maršruta autobuss Augusta Dombrovska ielā]] [[File:58. autobuss uz Viestura prospekta (2).jpg|thumb|255px|58. maršruta autobuss Viestura prospektā]] * Virzienā '''[[Brīvības gatve]]—[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa: [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]], [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospektu]], [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja ielu]], [[Jaunciema gatve|Jaunciema gatvi]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas ielu]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska ielu]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas ielu]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas ielu]]. * Virzienā '''Vecmīlgrāvis'''—'''Brīvības gatve''' autobusi kursē pa Atlantijas ielu, Meldru ielu, Kreimeņu ielu, A.Dombrovska ielu, Emmas ielu, Jaunciema gatvi, [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja ielu]], Viestura prospektu, Gustava Zemgala gatvi. *Virzienā '''Vecmīlgrāvis'''—'''[[Biķernieku iela]]''' autobusi kursē pa Atlantijas ielu, Meldru ielu, Kreimeņu ielu, A.Dombrovska ielu, Emmas ielu, Jaunciema gatvi, [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja ielu]], Viestura prospektu, Gustava Zemgala gatvi, Brīvības gatve, [[Viļa Ģelbes iela]] *Vasaras sezonā virzienā Purvciems—Vecāķi autobusi kursē pa [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]], Gustava Zemgala gatvi, Viestura prospektu, [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja ielu]], Atlantijas ielu, [[Meldru iela (Rīga)|Meldru ielu]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu ielu]], A. Dombrovska ielu, Emmas ielu, Jaunciema gatvi, Emmas ielu, A. Dombrovska ielu, Baltāsbaznīcas ielu un Atlantijas ielu, Vecāķu prospektu, Pludmales ielu, Garciema ielu. * Vasaras sezonā Vecāķi—Purvciems autobusi kursē pa Selgas ielu, Vecāķu prospektu,Atlantijas ielu, Meldru ielu, Kreimeņu ielu, A.Dombrovska ielu, Emmas ielu, Jaunciema gatvi, Mīlgrāvja ielu, Viestura prospektu, Gustava Zemgala gatvi, Ieriķu ielu, Dzelzavas ielu un Vaidavas ielu. == Pieturvietas == 58. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 45 pieturas. Virzienā '''[[Brīvības gatve]]'''—'''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 17 pieturas, Virzienā '''Vecmīlgrāvis'''—'''Brīvības gatve''' ir 14 pieturas, Virzienā '''Vecmilgrāvis''' - '''[[Biķernieku iela]]''' ir 14 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 2 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |- | align="center" |3 | [[Viestura prospekts]] |- | align="center" |4 |[[Muzejs "Dauderi"]] |- | align="center" | 5 | [[Viestura prospekts]] 97 |- | align="center" | 6 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 8 |[[Mīlgrāvja tilts]] |- | align="center" | 9 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 10 |[[Vecmīlgrāvja 5.līnija]] |- | align="center" | 11 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 13 |[[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Kultūras pils "Ziemeļblāzma"]] |- | align="center" | 14 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 17 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | Vecmīlgrāvja 5.līnija |- | align="center" | 6 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | Mīlgrāvja tilts |- | align="center" | 9 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Viestura prospekts]] 97 |- | align="center" | 12 |[[Muzejs "Dauderi"]] |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | Vecmīlgrāvja 5.līnija |- | align="center" | 6 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | Mīlgrāvja tilts |- | align="center" | 9 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Viestura prospekts]] 97 |- | align="center" | 12 |[[Muzejs "Dauderi"]] |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Biķernieku iela]] |} |} {| | valign="top" | |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.riga.lv/lv/news/no-1-novembra-jauns-autobusu-marsruts-nr-58-vecmilgravis-%E2%80%93-purvciems?9712/ www.riga.lv]{{Novecojusi saite}} * {{youtube|d4mrbuOgnbo|Pilnā 58. autobusu maršruta video versija (Purvciems - Vecmīlgrāvis)}} * {{youtube|VMkfs0lShr4|Pilnā 58. autobusu maršruta video versija (Purvciems - Vecmīlgrāvis)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|58]] emsh3lgqdxno0sjd775qdvwt2rr09zk Ilūkstes iela (Rīga) 0 338039 3669999 3260778 2022-08-13T21:45:05Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ilūkstes iela |attēls = Ilūkstes iela 2.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]], {{nobr|[[Vidzemes priekšpilsēta]]}} |apkaime = [[Dārzciems]], [[Pļavnieki]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 2612 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 — 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = {{Rīga sab|t=a|3|15|31|34|47|48|49}} |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = {{Rīga sab|t=m|204|209|214|246|263|270}} |cits = |commons = }} '''Ilūkstes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Dārzciems|Dārzciema]] un [[Pļavnieki|Pļavnieku]] apkaimēs, kā arī [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 2612 metri.<ref name="opendata-riga"/> Ielas posmā no [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas]] līdz [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielai]] kursē sabriedriskais transports — autobuss un mikroautobuss. == Vēsture == Ilūkstes iela pirmoreiz tika minēta pilsētas ielu sarakstos 1935. gadā<ref name="citariga">[http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ Purvciema ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170109235812/http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ |date={{dat|2017|01|09||bez}} }} portālā "Cita Rīga"</ref> ar savu tagadējo nosaukumu, [[Ilūkste]]s pilsētas vārdā. Vecā (dienvidu) ielas daļa pieder [[Latgales priekšpilsēta]]i un veido robežu starp [[Dārzciems|Dārzciemu]] un [[Pļavnieki]]em. Jaunā ielas daļa pieder [[Vidzemes priekšpilsēta]]i ([[Purvciems (Rīga)|Purvciemam]]) un no 1980. līdz 1991. gadam bija pārdēvēta par '''Mihaila Kazakova ielu''' padomju ģenerāļa<sup>[[d:Q4207562|[d]]]</sup> vārdā.<ref name="citariga" /> == Ielu savienojumi == Ilūkstes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] * [[Kupravas iela]] * [[Sitas iela]] * [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]] * [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] * [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]] * [[Raicenes iela]] * [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] * [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]] * [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]] * [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]] * [[Kameņu iela (Rīga)|Kameņu iela]] * [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] * [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]] * [[Pildas iela]] * [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]] * [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] * [[Zebiekstes iela]] * [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] * [[Detlava Brantkalna iela]] * [[Marsa gatve]] * [[Varavīksnes gatve]] * [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Ilūkstes iela 3.JPG Attēls:Ilūkstes iela.jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Dārzciems]] * [[Pļavnieki]] * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Dārzciemā]] [[Kategorija:Ielas Pļavniekos]] [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 51ukwrkhu9xnsr1a1o6xrx1qusvwde5 Varavīksnes gatve 0 338091 3670077 3262569 2022-08-14T05:19:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Varavīksnes gatve |attēls = Varavīksnes gatve.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 689 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1-2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Varavīksnes gatve''' ir lokveida iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar bezvārda šķērsielu, kura ir arī savienota ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 689 metri.<ref name="opendata-riga"/> Visā garumā Varavīksnes gatve ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Apbūvē dominē daudzstāvu ēkas. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. Pilsētas ielu sarakstos tā pirmo reizi sastopama 1978. gadā ar savu tagadējo nosaukumu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ Purvciema ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170109235812/http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ |date={{dat|2017|01|09||bez}} }} portālā "Cita Rīga"</ref> == Ielu savienojumi == Varavīksnes gatve krustojas ar šādām ielām: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] * [[Zvaigznāja gatve]] * [[Marsa gatve]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 9hqt41vu7yi3mvim2j3324a7yq5sqpo Braslas iela (Rīga) 0 338102 3669984 3263100 2022-08-13T21:41:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Braslas iela |attēls = Braslas iela 2.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 1427 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1935. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Braslas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] un beidzas pie [[Augusta Deglava tilts|Augusta Deglava tilta]], krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema]] un [[Kroņu iela (Rīga)|Kroņu]] ielu, kur tā pārtop par [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]]. Ielas garums ir 1427 metri.<ref name="opendata-riga"/> Iela izveidota 1935. gadā un kopš tiem laikiem tas nosaukums netika mainīts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Purvciema ielas |url=http://citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/ |website=citariga.lv |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200624174138/http://citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/ |archivedate={{dat|2020|06|24||bez}} }}</ref> == Ielu savienojumi == Braslas iela krustojas ar: * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] * [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]] * [[Madonas iela (Rīga)|Madonas ielu]] * [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles ielu]] * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]] * [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas ielu]] * [[Mārcienas iela|Mārcienas ielu]] * [[Kroņu iela (Rīga)|Kroņu ielu]] * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] Braslas iela pārtop [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielā]]. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Braslas iela 3.JPG Attēls:Braslas iela (2).jpg Attēls:Braslas iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 546tro3wwgrko4t5o5snzqap6i8dew3 Ķeguma iela (Rīga) 0 338103 3670087 2822432 2022-08-14T05:21:01Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ķeguma iela |attēls = Ķeguma iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 1344 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ķeguma iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas un arī beidzas pie krustojuma ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]]. Ielas garums ir 1344 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Agrāk Ķeguma iela gāja līdz pat Dreiliņu apkaimei. == Ielu savienojumi == Ķeguma iela krustojas ar: * [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]] * [[Remīnes iela (Rīga)|Remīnes ielu]] * [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru ielu]] * [[Pīkola iela (Rīga)|Pīkola ielu]] * [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku ielu]] * [[Raunas iela (Rīga)|Raunas ielu]] * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]] * [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Ķeguma iela 2.JPG </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Teika (Rīga)|Teika]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] hs9ebyq8souqjmk8e4lfsmwbcgbyrmb Sveķu iela (Rīga) 0 338162 3670069 2626636 2022-08-14T05:16:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Sveķu iela |attēls = Sveķu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 318 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Sveķu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielām]] un beidzas krustojumā ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 318 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Sveķu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] * [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] aavgp0mmi7istwatzeyty7diw15xl56 Kurmju iela (Rīga) 0 338167 3670007 2626957 2022-08-13T21:46:36Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kurmju iela |attēls = Kurmju iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 304 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kurmju iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras ielu]]. Kopējais ielas garums ir 304 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Kurmju iela krustojas ar šādām ielām: * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] * [[Ežu iela (Rīga)|Ežu iela]] * [[Pūces iela (Rīga)|Pūces iela]] * [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Kurmju iela (2).jpg Attēls:Kurmju iela (3).jpg Attēls:Kurmju iela (4).jpg Attēls:Kurmju iela (5).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 9jpb743ksicogp3pm8da5vg19n10lqx Pūces iela (Rīga) 0 338170 3670051 2626945 2022-08-14T05:13:04Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Pūces iela |attēls = Pūces iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 706 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pūces iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]] un beidzas bez krustojuma. Kopējais ielas garums ir 706 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Pūces iela krustojas ar šādām ielām: * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] * [[Upeņu iela (Rīga)|Upeņu iela]] * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] * [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju iela]] * [[Gunāra Astras iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Pūces iela (2).jpg Attēls:Pūces iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 1zzs9yrmnr9v6gdchla4qp65hcf3eq7 Ežu iela (Rīga) 0 338171 3669993 3047474 2022-08-13T21:43:47Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ežu iela|Ežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ežu iela |attēls = Ežu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 193 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ežu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju ielu]]. Kopējais ielas garums ir 193 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Ežu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] * [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Ežu iela (2).jpg Attēls:Ežu iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] smnvu1vas2qpgmy5oq8eien86cz3v4g Purvciema iela (Rīga) 0 338208 3670047 2628296 2022-08-14T05:12:33Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Purvciema iela|Purvciema iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Purvciema iela |attēls = Purvciema iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 1635 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Purvciema iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] un [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielām]] un beidzas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]. Ielas garums ir 1635 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Purvciema iela krustojas ar: * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] * [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]] * [[Mārcienas iela|Mārcienas ielu]] * [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas ielu]] * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]] * [[Viršu iela (Rīga)|Viršu ielu]] * [[Zileņu iela (Rīga)|Zileņu ielu]] * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]] * [[Ežu iela (Rīga)|Ežu ielu]] * [[Pūces iela (Rīga)|Pūces ielu]] * [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Purvciema iela (2).jpg Attēls:Purvciema iela (3).jpg Attēls:Purvciema iela (4).jpg Attēls:Purvciema iela (5).jpg Attēls:Purvciema iela (6).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] rjk92xihn9fxtfrac7jya8pi2tyjnc0 Induļa iela (Rīga) 0 338209 3670000 2627747 2022-08-13T21:45:09Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Induļa iela|Induļa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Induļa iela |attēls = Induļa iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 374 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Induļa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]. Ielas garums ir 374 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Induļa iela krustojas ar: * [[Ūnijas iela|Ūnijas ielu]] * [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]] * [[Medņu iela (Rīga)|Medņu ielu]] * [[Fazānu iela (Rīga)|Fazānu ielu]] * [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Induļa iela (2).jpg Attēls:Induļa iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] s7000mgtvwnxdzoyeti2qceynj8ri8v Kalsnavas iela (Rīga) 0 338210 3670004 3053963 2022-08-13T21:46:15Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Kalsnavas iela|Kalsnavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kalsnavas iela |attēls = Kalsnavas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 425 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kalsnavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] un [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 425 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Kalsnavas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] * [[Saktas iela (Rīga)|Saktas iela]] *[[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]] * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Kalsnavas iela (2).jpg Attēls:Kalsnavas iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] m1iabnqw689y9e7mgaly6x6ln3fnzts Vējavas iela (Rīga) 0 338211 3670083 2627740 2022-08-14T05:20:43Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Vējavas iela|Vējavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vējavas iela |attēls = Vējavas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 760 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vējavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas]] un [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 760 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Vējavas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]] * [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas iela]] * [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles iela]] * [[Madonas iela (Rīga)|Madonas iela]] * [[Varžu iela (Rīga)|Varžu iela]] * [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Vējavas iela (2).jpg Attēls:Vējavas iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] ndxd04enuzd27r1gi8k009cp9hukz38 Staiceles iela (Rīga) 0 338214 3670067 2627739 2022-08-14T05:16:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Staiceles iela|Staiceles iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Staiceles iela |attēls = Staiceles iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 189 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Staiceles iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Saktas iela (Rīga)|Saktas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 189 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Staiceles iela krustojas ar šādām ielām: * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]] * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]] * [[Saktas iela (Rīga)|Saktas iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Staiceles iela (2).jpg Attēls:Staiceles iela (3).jpg Attēls:Staiceles iela (4).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] an2xqx5eq32n0no2uir4a7zjiq25400 Saktas iela (Rīga) 0 338215 3670065 2627738 2022-08-14T05:15:50Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Saktas iela|Saktas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Saktas iela |attēls = Saktas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 340 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saktas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas ielu]] un beidzas pēc krustojuma ar [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles ielu]]. Kopējais ielas garums ir 340 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Saktas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas iela]] * [[Vēsmas iela (Rīga)|Vēsmas iela]] * [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Saktas iela (2).jpg Attēls:Saktas iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] o7gl5ijfe7zo878r5387jujw76no74g Madonas iela (Rīga) 0 338216 3670040 2627847 2022-08-14T05:11:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Madonas iela |attēls = Madonas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 459 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Madonas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 459 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Madonas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]] * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Madonas iela (2).jpg Attēls:Madonas iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 83jhf935pdp9xus1p1dvhshmfoldxep Kroņu iela (Rīga) 0 338285 3670006 3260866 2022-08-13T21:46:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2), [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Kroņu iela|Kroņu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Kroņu iela | attēls = Kroņu iela 2.JPG | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Teika (Rīga)|Teika]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | ielas garums = 2 km | atklāta = | vēst nosaukumi = Oškalna iela | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[asfaltbetons|bruģis]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Kroņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] un beidzas T veida krustojumā ar [[Turaidas iela (Rīga)|Turaidas ielu]]. Ielas garums ir 2 kilometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___2689422.68-7752098.58-15/f___p-pYRl+pqis5-p-loVl+tWis5-p-tRwk+bSks5-p-ttal+Tefs5-p-lehl+nXWs5-p-hqll+phRs5/w___2689171.1,7753761.1,2689432.06,7751610.41,2689798.72,7750437.88/bl___pl|title=BalticMaps|website=balticmaps.eu|access-date=2020-04-17}}</ref> Pirmo reizi Kartogrāfiskajā materiālā Kroņu iela ir minēta jau 1880./1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. No 1961. līdz 1993. gadam daļa no Kroņu ielas tika saukta par '''Oškalna ielu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/|title=Purvciema ielas :: Purvciems :: Cita Rīga|website=www.citariga.lv|access-date=2020-04-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170109235812/http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/|archivedate=2017-01-09}}</ref> == Ielas raksturojums == Kroņu iela sākas pie [[Augusta Deglava tilts|Augusta Deglava tilta]], sākumā virzoties perpendikulāri Braslas ielai [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži]] virzienā, tad pagriežas ziemeļu virzienā. Tālāk iela gandrīz visu savu trasi iet paralēli dzelzceļa sliedēm, kā arī šķērso vairākus sliežu pievadceļus. Ielas nepāra numuru pusē galvenokārt ir industriāla apbūve, lielu teritoriju aizņem būvmateriālu ražotāja "Baltik saule" teritorija. Tuvāk [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitāna tiltam]] atrodas trīs dzīvojamās ēkas. Šeit ielai ir savienojums ar Zemitānu tilta pievadceļiem, kas ved uz Purvciemu un [[Domina Shopping|tirdzniecības centru "Domina"]]. Iela iet zem Zemitānu tilta, taču tai savienojuma ar to nav. Tālāk tā iet zem [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijas]] gājēju tilta, ar kuru Kroņa ielu savieno asfaltēts gājēju celiņš. Tuvāk Turaidas ielai pāra numuru pusē ir divas mazstāvu dzīvojamās ēkas, nepāra pusē — kadreizējās saimnieciskās apbūves teritorijā top daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Ielu klāj gan apaļakmens [[Bruģis|bruģa]], gan asfalta segums, sliežu pievedceļu pārbrauktuvju apvidū arī betona plākšņu segums. Dominē bruģis, haotiski mainoties tā platumam, atsevišķi posmi ir asfaltēti. == Ielu savienojumi == Kroņu iela krustojas ar: *[[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]]/[[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]]; *[[Jorģa Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tiltu]] (divlīmeņu krustojums; savienojas ar pievadceļiem); *[[Turaidas iela (Rīga)|Turaidas ielu]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Teika (Rīga)|Teika]] * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Teikā]] [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] jy40s60cbg30z6fuwx5hl6f5wpd1qrk Fazānu iela (Rīga) 0 338287 3669994 2628306 2022-08-13T21:43:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Fazānu iela|Fazānu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Fazānu iela |attēls = Fazānu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 171 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Fazānu iela''' ir L-veida iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Medņu iela (Rīga)|Medņu ielu]]. Ielas garums ir 171 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Fazānu iela krustojas ar: * [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] * [[Medņu iela (Rīga)|Medņu ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu F}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] t3bb8wfqtndnsj2zqv8uwaw6jvf52bl Kriķu iela (Rīga) 0 338288 3670005 2627719 2022-08-13T21:46:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Kriķu iela|Kriķu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kriķu iela |attēls = Kriķu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 268 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kriķu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]. Ielas garums ir 268 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Kriķu iela krustojas ar: * [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]] * [[Teteru iela (Rīga)|Teteru ielu]] * [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] lo1wi3vtdoq0mjfumalg7li3d8pxn2x Mārcienas iela 0 338289 3670043 3053962 2022-08-14T05:11:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mārcienas iela |attēls = Mārcienas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 273 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mārcienas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]]. Ielas garums ir 273 metri.<ref name="opendata-riga"/> Ielas abas puses nav savienotas (pa vidu uzcelta dzīvojamā ēka). Ielā ir padomju perioda daudzstāvu un mazstāvu apbūve. == Ielu savienojumi == Mārcienas iela krustojas ar: * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] (T-veida krustojums); *[[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] (T-veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] bdj2rrie23hu92qy5mspa443xt0vmet Marsa gatve 0 338290 3670041 3641105 2022-08-14T05:11:11Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Marsa gatve |attēls = Marsa gatve.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 305 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Marsa gatve''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Varavīksnes gatve|Varavīksnes gatvi]]. Ielas garums ir 305 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Marsa gatve krustojas ar: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] * [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatvi]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] mynupc8hjphgt2574qx7rfvyefw1g5h Medņu iela (Rīga) 0 338291 3670042 2627208 2022-08-14T05:11:15Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Medņu iela |attēls = Medņu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 134 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Medņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]. Ielas garums ir 134 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Medņu iela krustojas ar: * [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] * [[Fazānu iela (Rīga)|Fazānu ielu]] * [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 7zzcakxk20n58oq3q3op4k3wd2cgm8b Pīļu iela (Rīga) 0 338293 3670049 2627715 2022-08-14T05:12:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Pīļu iela|Pīļu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Pīļu iela |attēls = Pīļu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 232 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pīļu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]]. Ielas garums ir 232 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Pīļu iela krustojas ar: * [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]] * [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 9oqyv1cqlntelrm5fpy7q2vkbapb825 Rubeņu iela (Rīga) 0 338295 3670053 2627749 2022-08-14T05:13:25Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Rubeņu iela|Rubeņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Rubeņu iela |attēls = Rubeņu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 241 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Rubeņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]. Ielas garums ir 241 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Rubeņu iela krustojas ar: * [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu ielu]] * [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]] * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] sin79u83qolibmfbp8nlp2z1jsm0zlp Teteru iela (Rīga) 0 338296 3670072 2627707 2022-08-14T05:17:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Teteru iela|Teteru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Teteru iela |attēls = Teteru iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 206 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Teteru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Kriķu iela (Rīga)|Kriķu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]]. Ielas garums ir 206 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Teteru iela krustojas ar: * [[Kriķu iela (Rīga)|Kriķu ielu]] * [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] dokruqi7p4nlgw6tjiam50vaw4aksyj Vēsmas iela (Rīga) 0 338297 3670084 2627702 2022-08-14T05:20:47Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Vēsmas iela|Vēsmas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vēsmas iela |attēls = Vēsmas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 99 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vēsmas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Saktas iela (Rīga)|Saktas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Ielas garums ir 99 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Vēsmas iela krustojas ar: * [[Saktas iela (Rīga)|Saktas ielu]] * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] rb3bs6p3iyy2v6op7pi17j8hicfybm1 Ainavas iela (Rīga) 0 338378 3669976 2627530 2022-08-13T21:32:47Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ainavas iela |attēls = Ainavas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 205 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ainavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]. Ielas garums ir 205 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Ainavas iela krustojas ar: * [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu ielu]] * [[Pīļu iela (Rīga)|Pīļu ielu]] * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 0rex0liqpqmpe7x9rqszypyqswj04qr Džohara Dudajeva gatve 0 338379 3669992 3407496 2022-08-13T21:43:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Džohara Dudajeva gatve |attēls = Džohara Dudajeva gatve.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 863 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Kosmonautikas gatve |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Džohara Dudajeva gatve''' ir iekšpagalmu iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Asfaltētā iela sākas un arī beidzas krustojumā ar [[Andromedas gatvi]], veidojot pusloku, kas seko sešstūra šūnveida [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|daudzstāvu dzīvojamās apbūves]] rakstam. Ielas garums ir 863 metri.<ref name="opendata-riga"/> Iela nosaukta čečenu politiķa [[Džohars Dudajevs|Džohara Dudajeva]] vārdā. Līdz 1996. gadam ielu sauca par '''Kosmonautikas gatvi'''.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/1/ Purvciema ielas (A – L)]</ref> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 7vvm0qtjtrj8dzr7f9mphklrvdimlqe Paipalu iela (Rīga) 0 338381 3670046 2627697 2022-08-14T05:12:28Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Paipalu iela|Paipalu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Paipalu iela |attēls = Paipalu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 401 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Paipalu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] un beidzas strupceļā. Ielas garums ir 401 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Paipalu iela krustojas ar: * [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] * [[Kriķu iela (Rīga)|Kriķu ielu]] * [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu ielu]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Paipalu iela (2).jpg Attēls:Paipalu iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] bfsrezixdx9mve48md3pxkvgntrbxhd Zileņu iela (Rīga) 0 338383 3670086 2627539 2022-08-14T05:20:58Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Zileņu iela |attēls = Zileņu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 255 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zileņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]]. Ielas garums ir 255 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Zileņu iela krustojas ar: * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Zileņu iela (2).jpg Attēls:Zileņu iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] i8a7hg8vpm4spdltmk47wet2bqesx2b Žagatu iela (Rīga) 0 338384 3670088 3227273 2022-08-14T05:21:06Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Žagatu iela|Žagatu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Žagatu iela |attēls = Žagatu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 495 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Žagatu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Teikā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Medņu iela (Rīga)|Medņu ielu]]. Ielas garums ir 495 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == 1934. gadā Žagatu ielas nosaukumu piešķīra [[Teteru iela (Rīga)|Teteru ielas]] posmam, kas sākas pie [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielas]]. 30. gadu beigās Rīgas gruntsgabalu un ielu sarakstā ar Žagatu ielas nosaukumu bija uzrādīts viss agrākais Teteru ielas posms no [[Ūnijas iela]]s līdz Stirnu ielai. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā nosaukums ''Elsternstrasse'' (Žagatu iela). 70. gados, uzsākot daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecību, likvidēja ielas posmu pie Stirnu ielas un nojauca veco apbūvi. == Apbūve == Ielā pēckara gados celtu individuālo dzīvojamo māju un 70. gados celtu daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. == Ielu savienojumi == Žagatu iela krustojas ar: * [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu ielu]] * [[Teteru iela (Rīga)|Teteru ielu]] * [[Kriķu iela (Rīga)|Kriķu ielu]] * [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielu]] * [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas ielu]] * [[Medņu iela (Rīga)|Medņu ielu]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Žagatu iela 2.JPG Attēls:Žagatu iela (2).jpg Attēls:Žagatu iela (3).jpg Attēls:Žagatu iela (4).jpg Attēls:Žagatu iela (5).jpg Attēls:Žagatu iela (6).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 22s5drr7ub69mlfesmzbe7ns9br9sja Viršu iela (Rīga) 0 338557 3670082 2700714 2022-08-14T05:20:40Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: />, → />, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Viršu iela|Viršu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Viršu iela |attēls = Viršu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 369 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Viršu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] un beidzas strupceļā. Kopējais ielas garums ir 369 metri,<ref name="opendata-riga"/> visā garumā tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltu]]. Ielā pārsvarā daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. == Ielu savienojumi == Viršu iela krustojas tikai ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]]. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Viršu iela (2).jpg Attēls:Viršu iela (3).jpg Attēls:Viršu iela (4).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] dl4h0cvdb1yrd8nm7wct1fqyqmqm5mv Detlava Brantkalna iela 0 338829 3669986 3077761 2022-08-13T21:42:11Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: />. → />, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Detlava Brantkalna iela |attēls = Detlava Brantkalna iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 164 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1-2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Detlava Brantkalna iela''' ir iekšpagalma iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas strupceļā aiz ''[[Astra Lux]]'' daudzstāvu ēkas un beidzas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]]. Ielas garums ir 164 metri.<ref name="opendata-riga"/> Nosaukta ģenerālleitnanta [[Detlavs Brantkalns|Detlava Brantkalna]] vārdā. Visā garumā iela ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Apbūvē dominē daudzstāvu paneļēkas. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. == Ielu savienojumi == Detlava Brantkalna iela krustojas ar: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] hqi0wyqswsn7wugq1tu33z3acapellh Varžu iela (Rīga) 0 338936 3670078 3262579 2022-08-14T05:19:39Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: />. → />, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Varžu iela |attēls = Varžu iela 2.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 532 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1-2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], daļēji [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Varžu iela''' ir neliela iekškvartāla iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas strupceļā pie [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales]] un [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema]] ielas krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Varžu ielas garums ir 532 metri.<ref name="opendata-riga"/> Pilsētas adrešu grāmatās Varžu iela pirmo reizi minēta 1925. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ Purvciema ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170109235812/http://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/ |date={{dat|2017|01|09||bez}} }} portālā "Cita Rīga"</ref> Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. == Ielu savienojumi == Varžu iela krustojas ar: * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 1huhrvdcpxqmjwr1nu7nt36j9m2ergz Nīcgales iela (Rīga) 0 341252 3670045 3646108 2022-08-14T05:12:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Nīcgales iela |attēls = Nīcgales iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]], [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Dārzciems]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 2183 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2-4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]] |trolejbuss = [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|263.]] |cits = }} '''Nīcgales iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales]] un [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]] un [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pildas iela (Rīga)|Pildas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 2183 metri.<ref name="opendata-riga"/> Dārzciema apkaimē ielai piederēja divas atsevišķas daļas, viena no kurām 2019. gadā pārdēvēta par [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna ielu]].<ref>[https://abc.lv/raksts/franca-trasuna-un-jezupa-rancana-varda-planots-nosaukt-divas-ielas-riga Franča Trasuna un Jezupa Rancāna vārdā plānots nosaukt divas ielas Rīgā]</ref> No 1974. līdz 1991. gadam šī iela bija nosaukta [[Ukraina]]s izcelsmes padomju maršala [[Andrejs Jerjomenko|Andreja Jerjomenko]] vārdā. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma pārbūves rezultātā iela tika pagriezta un pagarināta līdz jaunizveidotajai [[Dzelzavas iela]]i. Nīcgales ielas vēsturiskais sākums atradās krustojumā ar [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielu]], kas atšķiras no tagadējā, taču tas vēl joprojām ir saglabājies kā Nīcgales ielas posms ar tur esošu strupceļu tieši pie [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielas]], tajā atrodošās ēkas joprojām saglabā Nīcgales ielas adreses. Iespējams, nākotnē šis vecais Nīcgales ielas sākuma posms varētu iegūt citu nosaukumu, atbrīvojot Nīcgales ielu no tās atsevišķām daļām. == Ielu savienojumi == Nīcgales iela krustojas ar šādām ielām: * [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]] * [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] * [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]] * [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]] * [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]] * [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] * [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]] * [[Kaibalas iela (Rīga)|Kaibalas iela]] * [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]] == Skatīt arī == * [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} [[Kategorija:Ielas Dārzciemā]] [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 29qzjy9ttz74cxkz1j25xspzmvwy0zi Kovāčs 0 343222 3670073 3433411 2022-08-14T05:18:18Z Biafra 13794 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} '''Kovāčs''' var būt: * [[Ištvāns Kovāčs]] (''István Kovács''; 1984) — Rumānijas futbola tiesnesis; * [[Zoltāns Kovāčs]] (''Kovács Zoltán''; 1930) — Ungārijas šahists; == Skatīt arī == * [[Kovāča]] * [[Kovačs]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Ungāru uzvārdi]] 126rzvcs3tcx0qgjkxkl4h4jxjn81ha Dalībnieks:ScAvenger/Ekspedīcijas 2 347799 3670101 3649327 2022-08-14T05:38:07Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: 1. pasaules kar → Pirmais pasaules kar, [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki Šeit uzskaitīti pēdējā laikā bijušie personīgi veiktie pārgājieni un citi ar fotografēšanu saistīti pasākumi, ko varētu saukt arī par individuālām [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Vikiekspedīcijām]]. Parasti katrā reizē tiek uzņemti vairāki simti foto, ko visus Vikipēdijā ielādēt nav iespējams un nav arī vajadzīgs. Kam interesē bilde kādam konkrētam rakstam, var jautāt diskusiju lapā — ja būs, sameklēšu! {| class="wikitable" |- ! Datums !! Maršruts !! Apraksts |- | 01.12.2018 || Rīga || Pafotografēts [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]. No Friča Brīvzemnieka ielas tilta nofotografēts vilciens uz Kijevu. Pafotografēti elektrovilcieni [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijā]]. Pastaigāts pa applūdušo teritoriju starp staciju un Vienības gatvi. Safotografēta jaunbūvējamā [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu māja]]. |- | 18.11.2018 || Rīga (Latvijai 100) || Izfotografēta [[Latvija 100|Latvijas simtgadei]] veltītā izstāde [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Vēstures muzejā]]. Pafotografēts [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru ostā]], pie ostas izstādītā NATO militārā tehnika. No Vanšu tilta pafotografēta militārā parāde. Vakarā pafotografēti [[Staro Rīga]] gaismas objekti, svētku uguņošana. Safotografēti satiksmes sastrēgumi pēc salūta, pabildēts Rīgas stacijā. Ar vilcienu Rīga—Sigulda līdz Čiekurkalna stacijai. |- | 17.11.2018 || Rīga, Jelgava || Nofotografēta Kijevas vilciena pienākšana Rīgā. Ar elektrovilcienu līdz [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrikai]], pafotografēts pieturā un [[Jelgava II|Jelgavas depo]], pāri Lielupes tiltam uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas staciju]]. Pafotografēts [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Dzelzceļa muzeja]] Jelgavas filiālē. Nofotografēts vilciens uz Kijevu Jelgavas stacijā, pafotografēts no Lietuvas šosejas tilta. |- | 11.11.2018 || Inčupe—Saulkrasti || Ar elektrovilcienu no Zemitāniem līdz Inčupei. Izfotografēta [[Inčupe (stacija)|Inčupes stacija]], tai skaitā ceļa postenis Rīgas virzienā. Pa pludmali līdz [[Inčupe]]s ietekai jūrā, apskatīta nogruvusī Baltā kāpa, jaunā 100 000 eiro vērtā tualete. Pa Saulrieta taku gar [[Pēterupe]]s ieteku jūrā līdz [[Saulkrasti]]em, pafotografēts [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrastu stacijā]], ar elektrovilcienu atpakaļ uz Zemitāniem. |- | 05.11.2018 || Ikšķile || Pafotografēts Ciemupē, [[Ikšķile (stacija)|Ikšķiles stacijā]]. |- | 26.10.2018 || Rīga || Pafotografēts Tērbatas ielā, K. Barona ielā, Vecrīgā, uz Akmens tilta. |- | 18.10.2018 || Rīga, Dzintari—Dubulti || Pafotografēti rudens skati Kronvalda parkā, Esplanādē, Vērmaņdārzā. Ar elektrovilcienu uz Dzintariem. Pafotografēts [[Dzintari (stacija)|Dzintaru stacijā]], bijusī vecās stacijas vieta, kur tikko noņemts vēsturiskais flīzējums. Uzkāpts skatu tornī Dzintaru mežaparkā, pafotografēts no torņa un [[Dzintaru koncertzāle]]s apkārtnē. Pa pludmali līdz Majoriem, pafotografēts Majoru stacijā, pa sliedēm līdz Dubultu stacijai. Ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 16.10.2018 || Džūkste || Pafotografēts [[Lancenieki|Lanceniekos]] un [[Džūkste|Džūkstē]]. |- | 15.10.2018 || Ogre, Skulte || Pafotografēts [[Ogre|Ogrē]], [[Ciemupe|Ciemupē]], [[Skulte (Mārupes novads)|Skultē]] pie lidostas žoga. |- | 13.10.2018 || Rīga || Rīta agrumā pafotografēts [[Teika (Rīga)|Teikā]]. |- | 06.10.2018 || Rīga || Pa Brīvības ielu no Teikas līdz Gaisa tiltam. Pafotografēts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. Pa K. Valdemāra ielu līdz tagadējam Franču licejam (bijusī Ķīmijas fakultāte). Safotografēts atjaunotais žogs ar vēsturiskajiem fragmentiem Aristida Briāna ielas pusē. Tālāk pa Valdemāra ielu līdz centram. |- | 30.09.2018 || Rīga || Izfotografēta RIBOCA mākslas biennāles izstāde bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī. Rūpīgi safotografēti visi Latvijas ķīmijas vēstures muzeja eksponāti (iekārtas, trauki, vielu paraugi). Pafotografēts arī Sistemātiskās zooloģijas muzejā. |- | 29.09.2018 || Rīga || Nofotografēta vilciena Kijeva—Rīga pirmā reisa pienākšana un svinīgā sagaidīšana Rīgas stacijā. Nofotografēta atiešana uz Kijevu pāri [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]]. Pafotografēts [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] apkārtnē un K. Barona ielā. |- | 24.09.2018 || Aglona, Viļāni || Ar speciālo dīzeļvilcienu Rīga—Rēzekne—Aglona līdz Aglonai. Pa ceļam drusku pafotografēts [[Rēzekne II|Rēzeknes II stacijā]], pa vagona logu pabildēta Rēzeknes I stacija un rezerves lokomotīvju novietne, kā arī Pūpolu, Vainavas, Krāces stacijas. Pafotografēts [[Aglona (stacija)|Aglonas stacijā]]. Ar autobusu Rēzekne—Daugavpils līdz autobusa pieturai "Ārdava". Pa [[V747]] līdz bijušajai [[Ārdava (stacija)|Ārdavas pieturai]], nofotografēts dīzeļvilciens Rīga—Daugavpils—Aglona pie pārbrauktuves. Pa sliedēm uz [[Vīganti (stacija)|Vīgantu staciju]]; netālu no stacijas nobildēts piesūtāmais reiss Aglona—Daugavpils. Izfotografēta Vīgantu stacija, nofotografēts 9 vagonu dīzeļvilciena Rīga—Daugavpils—Aglona sastāvs, caurbraucot Vīgantu staciju. Pa [[V684]] uz autobusa pieturu "Ordovka", ar autobusu Daugavpils—Rēzekne atpakaļ uz Aglonas staciju. Ar autobusu Rēzekne—Preiļi—Rēzekne līdz [[Viļāni]]em. Pafotografēts Viļānos, aiziets līdz dzelzceļa tiltam pār [[Malta (upe)|Maltu]], uz tilta nofotografēts dīzeļvilciens Rēzekne—Rīga. Pafotografēta [[Viļāni (stacija)|Viļānu stacija]], ar dīzeļvilcienu Zilupe—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 21.09.2018 || Dubulti—Majori || Ar elektrovilcienu līdz [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacijai]], drusku pabildēts stacijā. Pa pludmali līdz Majoriem, pafotografēts siltajā vakarā [[Majori (stacija)|Majoru stacijā]] un tās tuvumā. Ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 08.09.2018 || Piebalga || Izfotografēts [[brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] muzejs "[[Kalna Kaibēni]]". Pafotografēts no jaunā skatu torņa [[Brežģa kalns|Brežģa kalnā]]. Nofotografēta piemiņas skulptūra "Mērnieku laiku" Lienai Vecpiebalgas kapos. Izfotografēta bijusī [[Piebalga (stacija)|Piebalgas stacija]]. |- | 01.09.2018 || Gulbene—Stāmeriena || Ar autobusu Rīga—Žīguri līdz [[Gulbene]]i. Nofotografēta vilciena no Rīgas pienākšana Gulbenē, pafotografēts depo. Ar autobusu Gulbene—Kalniena līdz [[Stāmeriena]]i, pafotografēti kultūrvēsturiskie pieminekļi Stāmerienā, [[Stāmeriene|Stāmerienes stacija]], dzelzceļa lukturu izstāde stacijā, Bānīša svētku pasākumi pie stacijas. Nofotografēta "Ferdinanda" pienākšana Stāmerienē un atiešana uz Alūksni. Ar kājām pa sliedēm atpakaļ uz Gulbeni, pa ceļam izfotografētas [[Pūriņi|Pūriņu]] un [[Birze (šaursliežu stacija)|Birzes]] pieturas. Nobildēta bānīša pienākšana Gulbenē, atjaunotie pievedceļi. Pafotografēti vilcieni [[Gulbene (stacija)|Gulbenes stacijā]], ar vilcienu Gulbene—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 02.08.2018 || Zasulauks—Pumpuri—Majori || Ar 12. trolejbusu līdz Āgenskalna priedēm, pa Āgenskalna ielu līdz [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijai]], drusku pabildēts stacijā. Ar elektrovilcienu līdz Pumpuriem, pafotografēts [[Pumpuri (stacija)|Pumpuru stacijā]]. Pa pludmali līdz Majoriem, pafotografēts Jomas ielā un [[Majori (stacija)|Majoru stacijā]]. Ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 30.07.2018 || Ciemupe, Pārogre, Ogre || Ar elektrovilcienu līdz Ciemupei, pabildēts Ciemupes stacijā, ar elektrovilcienu līdz Pārogrei. Izfotografēta [[Pārogre (stacija)|Pārogres stacija]], Ogres tilts, pastaigāts pa [[Ogre]]s pilsētu. Izfotografēta [[Ogre (stacija)|Ogres stacija]]. Ar elektrovilcienu uz Rīgu, drusku pabildēts Vecrīgā. |- | 28.07.2018 || Rīga || Pafotografēts Ropažu ielā, pie Gaisa tilta, Kronvalda parkā. Izfotografēta ''[[United Buddy Bears]]'' izstāde Doma laukumā. |- | 27.07.2018 || Rīgas Zoo, Mežaparks || Kājām no Teikas uz Mežaparku. Pafotografēti dzīvnieki [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]]. Pastaiga pa Mežaparku, kuģīšu piestātne. Ar 11. tramvaju līdz Barona ielai, pafotografēts Barona ielā. |- | 08.07.2018 || Sabiedriskais transports Dziesmu svētkos || Pabildēti vilcieni pie [[Krustabaznīcas iela]]s pārbrauktuves. Pa Ezermalas ielu uz Mežaparku. Pafotografēti 11. tramvaji, sākot no galapunkta, pastaiga pa Mežaparku. Safotografēti pagarinātie 3a. maršruta trolejbusa reisi, tai skaitā uz Tilta ielas dzelzceļa pārbrauktuves. Apskatīta bijušās [[Rīgas bērnu dzelzceļš|Bērnu dzelzceļa]] stacijas vieta. |- | 07.07.2018 || Daugavgrīva, Imanta, Dubulti—Bulduri || Ar [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16. trolejbusu]] līdz [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielai]]. Pafotografēts dzelzceļš no Deglava tilta, [[Daugavas stadions]]. Ar [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3. autobusu]] uz [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]]. Pafotografēti dzelzceļa pievedceļi, pamestās industriālās ēkas Flotes ielā. Pa pludmali aiziets līdz Rietumu molam, pa ceļam nedaudz apskatot [[Komētforts|Komētfortu]]. Nofotografētas krastā izskalotā vēsturiskā kuģa atliekas. Ar 36. autobusu no Daugavgrīvas līdz Imantai, pafotografēts [[Imanta (stacija)|Imantas stacijā]]. Ar elektrovilcienu uz Dubultiem, izfotografēta jauna izstāde Dubultu stacijā. Pa jūras krastu līdz Bulduriem, pafotografēts [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacijā]]. Ar elektrovilcienu uz Rīgu. Sabildēti trolejbusi speciālajā maršrutā uz Daugavas stadionu, kā arī vecie tramvaji 11. maršrutā. |- | 01.07.2018 || Daugmale—Jāņavārti—Rīga || No [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16. trolejbusa]] galapunkta pāri [[Slāvu tilts|Slāvu tiltam]], pabildētas sliedes no Slāvu tilta, "Akropoles" būvniecība. Ar [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu]] līdz [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielai]] un [[Daugmale (stacija)|Daugmales stacijai]]. Uz gājēju tilta sagaidīts un nofotografēts 12 vagonu dīzeļvilciens no Gulbenes ar [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|Dziesmu svētku]] dalībniekiem; ar 15. trolejbusu uz [[Jāņavārti|Jāņavārtu staciju]], kur sabildēta tā paša vilciena izgreznošana svinīgai pienākšanai Rīgā. Ar 15. trolejbusu uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas staciju]], nofotografēta vilciena pienākšana un Dziesmu svētku dalībnieku izkāpšana. Caur Kronvalda parku aiziets līdz [[Andrejsala]]i, pafotografēts [[Rīga-Krasta|Rīgas Krasta stacijā]], kā arī laikmetīgās mākslas biennāles objekti Andrejsalā. Caur [[Viestura dārzs|Viestura dārzu]] un Kluso centru līdz Brīvības ielai. Safotografēts Dziesmu svētku dalībnieku gājiens. |- | 23.06.2018 || Bāle—Valmiera || Ar dīzeļvilcienu Rīga—Valmiera no Čiekurkalna līdz Bālei. Izfotografēta [[Bāle (stacija)|Bāles stacija]]. Pa sliedēm uz Valmieru, pa ceļam bildējot vilcienus. Pafotografēts [[Valmiera (stacija)|Valmieras stacijā]], tai skaitā pievedceļi un vecais ūdenstornis. Ar autobusu Valmiera—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 02.06.2018 || [http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/industri%C4%81lais-p%C4%81rg%C4%81jiens-tor%C5%86akalns-balo%C5%BEi-0206 Industriālais pārgājiens Torņakalns—Baloži] || No [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Dzelzceļa muzeja]] uz [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna staciju]], pafotografēta stacija un piemiņas memoriāls, tālāk pa Indriķa ielu gar [[Rīgas Lutera baznīca|Torņakalna baznīcu]] [[Atgāzene]]s virzienā. Pa Dzelzceļa ielu līdz [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes stacijai]], tad uz [[Turība (stacija)|Turības staciju]], izmetot līkumu uz Rīgas igauņu pamatskolu. Pa Graudu ielu līdz Ēbelmuižas parkam, tad pa Valdeķu ielu līdz Ozolciema ielai, apskatīta garā ēka Ozolciema ielā 18B. Pa meža stigām uz [[Medema purvs|Medema purvu]]. Izbrauciens ar Baložu muzejdzelzceļa kūdras bānīti, sabildēti vagoni un šaursliežu dzelzceļš. Ar 23. autobusu no [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]] atpakaļ uz Rīgu. |- | 26.05.2018 || Lāči—Dobele || Ar autobusu Rīga—Jelgava—Saldus līdz [[Šķibe]]i, drusku pafotografēts ciemats. Pa [[V1105]] līdz bijušajai [[Lāči (stacija)|Lāču stacijai]]. Izfotografētas pamestās ēkas un perons, nofotografēts garāmbraucošais "Ceriņu ekspresis". Pa sliedēm uz Dobeli. Pa ceļam sabildēti kravas vilcieni un dzelzceļa tilts pār [[Bērze (upe)|Bērzi]], kā arī [[Dobeles dzirnavnieks|"Dobeles dzirnavnieks"]] un tā pievedceļi. Nofotografēts "Ceriņu ekspresis" [[Dobele (stacija)|Dobeles stacijā]]. Ar mikroautobusu Dobele—Jelgava—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 19.05.2018 || Muzeju nakts - 2018 || Ar 2. autobusu līdz [[Sarkandaugava]]i. Ekskursija pa Sarkandaugavu, apskatītas Sarkandaugavas ieliņas, [[Rīgas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], [[Aldara parks]] un "Dauderi", iziets cauri [[Aldaris (uzņēmums)|"Aldarim"]] un Valsts psihiatrijas centram. Ar kājām pa [[Ganību dambis|Ganību dambi]] atpakaļ uz centru, pa ceļam sabildēts dzelzceļa tilts pie Bukultu ielas un apskatīta bijušās [[Rīga Preču I|Preču stacijas]] teritorija. Apskatīts un pafotografēts LU Ģeoloģijas muzejs Alberta ielā, noiets gar Medicīnas un Mākslas muzejiem, sabildētas rindas :) Ar 1. tramvaju līdz Nacionālajai bibliotēkai, pa Uzvaras bulvāri un O. Vācieša ielu līdz LU Cilvēka patoloģijas muzejam, pafotografēta ekspozīcija. Ar 10. tramvaju atpakaļ līdz [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālajai bibliotēkai]], izfotografētas izstādes par grāmatu vēsturi Latvijā un [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs|hadronu kolaideru]], kā arī skats no bibliotēkas kores. |- | 12.05.2018 || [http://www.carnikava.lv/jaunumi/36-turisms/3246-notiks-turisma-sezonas-atklasanas-pargajiens-pa-carnikavas-novadu Lilaste—Carnikava] || Ar elektrovilcienu no Zemitāniem līdz [[Lilaste (stacija)|Lilastes stacijai]]. Pafotografēts Lilastes stacijā, pa Lilastes ielu uz Garezeriem, apskatīti visi Garezeri, pa Skautu ielu līdz jūrai. Gar krastu līdz [[Gauja]]s ietekai jūrā, tālāk gar Gaujas krastu un [[Gauja (Carnikavas novads)|Gaujas]] ciemu līdz Gaujas gājēju tiltam un [[Carnikava]]i. Pa dambi un Laivu ielu uz novadpētniecības muzeju, pēc tam atpakaļ uz [[Carnikava (stacija)|Carnikavas staciju]]. Pafotografēts stacijā, ar elektrovilcienu uz Rīgu. |- | 09.05.2018 || Rīga || Pafotografēts sabiedriskais transports Rīgā, [[Kronvalda parks]], [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]. |- | 05.05.2018 || [http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/industri%C4%81lais-p%C4%81rg%C4%81jiens-jelgav%C4%81-0505 Industriālais pārgājiens Jelgavā] || Ar elektrovilcienu no Rīgas uz [[Jelgava|Jelgavu]]. Dzelzceļa muzeja filiāle Jelgavā, Jelgavas dzelzceļa tilti, Jelgavas depo (izfotografēts palīdzības vilciens, griezulis, vecās lokomotīves), vecās dzelzceļnieku dzīvojamās mājas Depo mikrorajonā, [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrikas stacija]]. Tālāk pa Aviācijas ielu uz RAF teritoriju. Pa Pārlielupes ielām uz [[Pilssala|Pilssalu]], apskatītas palieņu pļavas ar savvaļas zirgiem. Apskatīts Jelgavas ugunsdzēsības muzejs Viestura ielā, pa Akadēmijas ielu un Zemgales prospektu atpakaļ uz staciju, ar elektrovilcienu uz Rīgu. |- | 04.05.2018 || [http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/filmas-koncerti-un-gadsimta-izstade-astoni-kulturas-pasakumi-4-maija-svinesanai.d?id=49988765&page=1 Brīvības ielas stāsti] || Sabildēti svētku pasākumi pie [[VEF kultūras pils]],Gaisa tilts, Dailes teātris, Esplanāde, Brīvības piemineklis, ejot ar kājām pa Brīvības ielu līdz Brīvības laukumam. Safotografēts 100. autobuss. |- | 01.05.2018 || Rīga || Sakuru ziedēšana [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]]. Pafotografēts "[[Kritiskā masa (protesta forma)|Kritiskās masas]]" velobrauciens, vilcieni [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijā]]. Pa [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] un [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielu]] līdz [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielai]]. Pafotografēta jaunās Zinātņu mājas būvniecība, bijusī [[Mītavas stacija]] Akmeņu ielā. Pafotografēts [[AB dambis|AB dambī]], tai skaitā lielais Latvijas karogs. Pabildēts sabiedriskais transports uz Akmens tilta, tramvaja sliežu remonts 13. janvāra ielā, rekonstruēt paredzētā ozolu aleja pie Nacionālā teātra. |- | 15.04.2018 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-liepupe-tuja-15-aprili/ "Liepupe—Tūja"] || Ar autobusu Rīga—Ainaži līdz [[Jelgavkrasti]]em. Safotografēta [[Liepupes baznīca]], drupas blakus baznīcai. Caur Jelgavkrastiem pa [[V137]] uz [[Liepupe (ciems)|Liepupi]], apskatīta [[Liepupes muiža]], Liepupes vējdzirnavas, Liepupes dzirnavu ezeri. Tālāk uz [[Liepupes pilskalns|Liepupes pilskalnu]] un pa vietējo ceļu uz [[Lembuži]]em. Pa jūras krastu līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjai]]. Apskatīts vecais mols un bijusī ķieģeļu rūpnīca. Pa Jūras ielu un vietējo ceļu atpakaļ uz Lembužiem, pa V137 uz Jelgavkrastiem. Ar autobusu Ainaži—Liepupe—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 07.04.2018 || Ciemupe || Ar elektrovilcienu Rīga—Lielvārde līdz Ciemupei. Izfotografēta [[Ciemupe (stacija)|Ciemupes dzelzceļa pietura]]. |- | 11.03.2018 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-koknese-11-marta/ "Koknese"] || Ar dīzeļvilcienu Rīga—Krustpils līdz [[Koknese]]i. Drusku pafotografēts [[Koknese (stacija)|Kokneses stacijā]], uzgaidāmajās telpās. Pa [[V915]] līdz piemineklim nogalinātajiem ebrejiem, tālāk pa meža ceļiem un bezceļiem līdz [[Urgas|Urgām]] un [[Rīteru sausgultne]]i. Apskatīts [[Rīteru karjers]], pa veco Rīgas—Daugavpils ceļu gar [[Kalnakrogs (Kokneses pagasts)|Kalnakrogu]] līdz [[Pastmuižas Velnakmens|Pastmuižas Velnakmenim]]. Pa [[A6]] uz [[Likteņdārzs|Likteņdārzu]], tad pa dabas taku uz [[Kokneses Evaņģēliski luteriskā baznīca|Kokneses luterāņu baznīcu]] un [[Kokneses pils|Kokneses pilsdrupām]]. Apskatīts Kokneses parks, [[Kokneses muiža]]s drupas. Pafotografēti vilcieni Kokneses stacijā. Ar dīzeļvilcienu Līvāni—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 04.03.2018 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-kuldiga-4-marta/ "Kuldīga"] || Ar autobusu Rīga—Tukums—Kandava—Kuldīga līdz [[Kuldīga]]i. Apskatīta bijušās rūpnīcas "Vulkāns" teritorija un bijusī [[Kuldīga (stacija)|Kuldīgas dzelzceļa stacija]]. Pa bijušo bānīša trasi (Lauku ielu un Alsungas ielu) līdz [[P118]]. Pa laukiem un Mederu ielu līdz [[P108]], tālāk pa Dārzniecības ielu un Pilskalna ielu līdz [[Veckuldīgas pilskalns|Veckuldīgas pilskalnam]]. Gar [[Venta]]s krastu uz [[Virka|Virku]], pa ceļam pafotografēta [[Melnā Kolka]]. Apskatīta bijusī [[Virkas muiža]], Kuldīgas vecpilsēta, aizsalusī [[Ventas rumba]], [[Mārtiņsala (Kuldīga)|Mārtiņsala]] ar hercoga Jēkaba kanālu. Ar autobusu Kuldīga—Kandava—Tukums—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 24.02.2018 || Rīgas sabiedriskais transports || Izfotografēti slēgt paredzētie sabiedriskā transporta maršruti. Ar [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaju]] no [[Teika (Rīga)|Teikas]] uz [[Imanta|Imantu]]. Pafotografēts Imantas galapunktā, ar [[4. tramvaju maršruts (Rīga)|4. tramvaju]] uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]]. Ar [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu]] no tirgus līdz [[Dzintars (uzņēmums)|A/S "Dzintars"]]. Pafotografēts galapunktā, kājām pa Mālu ielu līdz Saulkalnes ielai, ar [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19. trolejbusu]] līdz [[Lucavsala]]i. Aiziets līdz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Telecentram]], pafotografēta aizsalusī Daugava. Ar [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu]] no galapunkta [[Zaķusala|Zaķusalā]] līdz [[Latvijas Universitāte]]i. Ar [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju]] no [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Operas]] pieturas līdz Teikai. |- | 10.02.2018 || Jelgava || Ar elektrovilcienu Rīga—Jelgava uz [[Jelgava|Jelgavu]]. Apskatīta [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Dzelzceļa muzeja]] Jelgavas filiāle, izfotografēta ekspozīcija. Apskatīts Ledus skulptūru festivāls. Ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 21.01.2018 || Rīga || Pafotografēta [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] saulrietā, barikāžu laika piemiņas instalācija pie Ministru kabineta ēkas. |- | 20.01.2018 || Tildurga un Vildoga (pārgājiens ar "Grindeks" kolēģiem) || [[Tildurga]]s mežonīgie krasti un kanjons. Pa taku gar Gaujas malu līdz Tītmaņiem. Apskatīti Muižnieku pagrabi pie [[Vildoga (upe)|Vildogas]]. |- | 13.01.2018 || Daugavpils || Ar vilcienu Rīga—Daugavpils uz [[Daugavpils|Daugavpili]] (drusku pabildēts [[Daugavpils (stacija)|stacijā]]). Gar autoostu pa Imantas ielu līdz Vienības tiltam, pabildēta vižņu iešana Daugavā. Nofotografēti objekti A. Pumpura skvērā, [[Vienības nams]], [[Daugavpils Universitāte]] u.c. Ar 3. tramvaju uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], pafotografēts cietoksnī; pa Odu ielu līdz dzelzceļam, pafotografēti dažādi pievedceļi un vilcieni. No Kārklu ielas pārvada nofotografēts pienākošais dīzeļvilciens no Viļņas (pirmā kursēšanas diena). Pa Stacijas ielu atpakaļ uz dzelzceļa staciju, pafotografēts no gājēju tilta, nofotografēta vilciena atiešana uz Viļņu. Ar autobusu Daugavpils—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 07.01.2018 || Silciems—Sigulda || Ar vilcienu Rīga—Sigulda no [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna]] (drusku pabildēts stacijā) līdz [[Silciems (stacija)|Silciemam]]. Izfotografēta dzelzceļa pietura, veco būvju atliekas, vilcieni pieturā un tās tuvumā. Pa sliedēm uz [[Sigulda|Siguldu]], pa ceļam nokāpjot [[Lorupe]]s gravā. Nofotografēts [[A2]] dzelzceļa pārvads, kravas vilcieni pie [[Sigulda (stacija)|Siguldas stacijas]]. Pa Šveices ielu un Leona Paegles ielu līdz Svētku laukumam, nofotografēta bobsleja trase, panorāmas rats, gaisa tramvaja stacija. Pa kāpnēm uz Gaujas tiltu un tālāk uz [[Gūtmaņa ala|Gūtmaņa alu]]. Nofotografēts zemes noslīdenis. Pa Jāņa Poruka ielu un Raiņa ielu atpakaļ uz staciju, nedaudz pabildēta stacija un uzgaidāmā telpa. Ar vilcienu Sigulda—Rīga atpakaļ uz Rīgu, drusku pafotografēts [[Jugla (stacija)|Juglas stacijā]]. |- | 26.12.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/ziemassvetku-pargajiens-grobina-26-decembri/ "Grobiņa"] || Ar autobusu Rīga—Jelgava—Liepāja līdz [[Grobiņa]]i. Apskatīta un safotografēta bijusī [[Grobiņas stacija]], [[Grobiņas pilsdrupas]], Grobiņas HES, baznīcas, citi objekti. Pa [[V1222]] uz [[Cimdenieki]]em, pa ceļam apskatot bijušās [[Ālande (stacija)|Ālandes stacijas]] vietu. Apskatīta [[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepājas lidosta]]. Pa [[P134]] un [[A11]] līdz [[Austrumu forts|Austrumu fortam]]. Pa Brīvības ielu uz [[Liepāja (stacija)|Liepājas staciju]]. Ar vilcienu Liepāja—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 17.12.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-skaistkalne-germaniski-17-decembri/ "Skaistkalne—Germanišķi"] || Ar autobusu Rīga—Skaistkalne līdz [[Skaistkalne]]i. Izmests loks pa [[V1020]], [[V1046]] un [[V1003]], apskatīti 1. pasaules kara brāļu kapi. Pafotografēta [[Skaistkalnes baznīca]]. Pāri [[Mēmele]]s tiltam pa [[P89]] uz [[Ģermanišķi]]em, apskatīta baznīca, tālāk uz ''Straugaliai'' un ''Kuldūnai'', apskatītas vietējās kapsētas. Pa laukiem uz ''Muciniekai'', apskatīta vēl viena kapsēta, tālāk uz ''Runikiai'', ''Gužai'', ''Kukuliai'', ''Velykionys'', apskatīta pamesta kapsēta un Velnapiļa ala Mēmeles krastā. Atpakaļ uz Ģermanišķiem un Skaistkalni. Pa [[V1003]] uz Skaistkalnes [[karsta kritene|karsta kritenēm]], pa to pašu ceļu atpakaļ. Pavisam noieti 33 km. Ar autobusu Skaistkalne—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 10.12.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-skriveri-aizkraukle-10-decembri/ "Skrīveri—Aizkraukle"] || Ar elektrovilcienu Rīga—Aizkraukle līdz [[Skrīveri]]em. Pafotografēta [[Skrīveri (stacija)|Skrīveru stacija]]. Pastaiga pa Skrīveriem, pa [[V918]] uz [[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūtu]]. Pa Ašķeres taku cauri [[lielais susuris|lielo susuru]] mikroliegumam uz [[Aizkraukles pilskalns|Aizkraukles pilskalnu]]. Tālāk gar Daugavas krastu uz Aizkraukles luterāņu baznīcu un [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles pilsdrupām]], gar bijušo karjeru iziets uz [[V954]] un tālāk pa to uz [[Aizkraukle|Aizkraukli]]. Apskatīts [[Pļaviņu HES]], Aizkraukles pilsēta, "Kalna Ziedu" muzejs. Pafotografēta ekspozīcija. Pa [[V958]] uz [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukles staciju]], drusku pafotografēts stacijā, ar elektrovilcienu uz Rīgu. |- | 17.11.2017 || Staro Rīga - 2017 || Pafotografēti [[Staro Rīga]] gaismas objekti. |- | 28.10.2017 || Rīga || Pafotografēts [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Dzelzceļa muzejā]], tai skaitā dzelzceļa modeļu izstāde un āra ekspozīcija. |- | 19.10.2017 || Ķīšupe—Pabaži || Pafotografēti vilcieni [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijā]], ar Skultes elektrovilcienu līdz [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupes stacijai]], izfotografēta dzelzceļa pietura. Pa meža ceļiem līdz jūrai, pa krastu līdz [[Ķīšupe]]i. Nofotografēta Saulkrastu estrāde, katoļu baznīca, citi objekti [[Saulkrasti|Saulkrastos]]. Pa jūras krastu līdz [[Pēterupe (upe)|Pēterupei]], nofotografēta tās ieteka jūrā. Pa Saulrieta taku līdz [[Pabaži (stacija)|Pabažu stacijai]], tā izfotografēta. Ar elektrovilcienu līdz [[Brasa (stacija)|Brasas stacijai]], pafotografēts arī šajā stacijā un [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. |- | 17.10.2017 || Rīga || Izieta visā garumā [[Skanstes iela]], safotografēta bijušās Preču stacijas teritorija, palikušās sliedes pie Sporta ielas, saglabājušās dzelzceļa noliktavas rekonstrukcija. Pafotografēts [[Viesturdārzs|Viesturdārzā]], 6. tramvaja galapunktā un [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]]. |- | 16.10.2017 || Rīga || Pafotografēts Brīvības ielā un Barona ielā. |- | 15.10.2017 || Kuldīga—Tukums || Ar autobusu Rīga—Tukums—Kandava—Kuldīga līdz [[Kuldīga]]i. Nofotografēta bijusī [[Kuldīga (stacija)|Kuldīgas dzelzceļa stacijas]] ēka un citas būves. Sabildēta pārplūdusī [[Ventas rumba]], ķieģeļu tilts, [[Venta]]s skati, dažādi citi objekti Kuldīgā. Ar autobusu Kuldīga—Kandava—Rīga līdz Tukuma lauktehnikai. Izfotografēta [[Tukums II|Tukuma II stacija]], piemiņas vieta blakus stacijai, bijušais Jaunsātu karjera atzars un "Lauktehnikas" pievedceļš, bijušais tvaika lokomotīvju depo. Ar kājām caur [[Tukums|Tukuma]] centru līdz [[Tukums I|Tukuma I stacijai]], ar elektrovilcienu uz Rīgu. |- | 29.09.2017 || Zinātnieku nakts - 2017 || Safotografēti dažādi pasākumi [[Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs|Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā]] un jaunās Zinātnes mājas būvlaukums. Pafotografēts LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā Vecrīgā, kā arī LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī. Pafotografēta LU Fridriha Candera kosmosa izpētes muzeja ekspozīcija, izstāvēta pusotras stundas rinda, lai paskatītos teleskopā. |- | 24.09.2017 || Tukums || Pafotografēts [[Tukums|Tukuma]] autoostā un [[Tukums I|Tukuma I stacijā]], kā arī Tukuma centrā. |- | 17.09.2017 || Sēņu izstāde - 2017 || Safotografētas visādas [[sēnes]] izstādē [[Latvijas Dabas muzejs|Dabas muzejā]]. |- | 16.09.2017 || Elste—Gulbene || Ar autobusu Rīga—Žīguri līdz [[Gulbene]]i. Ar autobusu Gulbene—Stari līdz [[Stari]]em, drusku pafotografēts Staros, tad kājām pa [[V424]] līdz bijušajai [[Elste]]s dzelzceļa pieturai. Sagaidīts un nofotografēts dīzeļvilciens Rīga—Gulbene (pēdējais reiss 2017. gadā). Pa sliedēm atpakaļ uz Gulbeni. Nofotografēta granulu rūpnīca un dzelzceļa atzars uz rūpnīcu, kravas vilciens uz [[Krustalīce]]s tilta. Pa Tilta ielu un Dzirnavu ielu uz [[Vecgulbenes muiža|Vecgulbenes muižu]] un Gulbenes centru. Sameklēti un nobildēti gandrīz visi sarakstā esošie Gulbenes kultūrvēsturiskie pieminekļi. Pafotografēti vilcieni [[Gulbene (stacija)|Gulbenes stacijā]], ar vilcienu Gulbene—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 10.09.2017 || Rīga—Jaundubulti—Majori || Pafotografēts [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]], nofotografēta instalācija "Mēness muzejs" pilsētas kanālā, burbuļu laišanas pasākums pie Brīvības pieminekļa. Ar elektrovilcienu līdz [[Jaundubulti (stacija)|Jaundubultu stacijai]], pafotografēta pietura, pa jūras krastu līdz [[Majori]]em, pafotografēts [[Majori (stacija)|Majoru stacijā]], ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 02.09.2017 || Jaunpils || Izfotografēta [[Jaunpils pils]], novadpētniecības ekspozīcijas. Safotografēti dažādi objekti [[Jaunpils|Jaunpilī]]. |- | 28.08.2017 || Rīga || Pafotografēts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra ielas]] remonts. |- | 19.08.2017 || Lielupe—Dubulti—Rīga || Ar elektrovilcienu līdz [[Lielupe (stacija)|Lielupes stacijai]], pafotografēts stacijā, tad pa Paula Stradiņa ielu līdz jūrai, pa pludmali līdz [[Dubulti]]em, drusku pafotografēts Dubultu stacijā, ar elektrovilcienu uz Rīgu. Pafotografēti Rīgas svētku pasākumi, kuģīši Daugavā. Pafotografēts [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] — [[Balasta dambis]], mazās Ķīpsalas ieliņas, jahtu piestātne. |- | 12.08.2017 || Kūdra—Dubulti—Bulduri || Ar elektrovilcienu līdz [[Kūdra (stacija)|Kūdras stacijai]], pietura izfotografēta, ar elektrovilcienu atpakaļ līdz [[Dubulti (stacija)|Dubultiem]]. Safotografēta jaunā izstāde "Lielzemes muzejs" stacijā, pafotografēti vilcieni. Pa jūras krastu līdz [[Bulduri]]em, pafotografēts [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacijā]], ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 31.07.2017 || Rīga || [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], Slāvu apļa transporta mezgls, [[Slāvu tilts]]. Pafotografēta [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] stacija no tilta, "Akropoles" būvlaukums, bijušais "Keramikas" tramvaja galapunkts, ko paredzēts nojaukt. [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] un neizmantotā dzelzceļa pārbrauktuve pie trolejbusa galapunkta. |- | 29.07.2017 || Madona—Lubāna || Ar vilcienu Rīga—Gulbene (kursē pirmo reizi 2017. gadā) līdz [[Madona]]i. Pastaiga pa Madonu, safotografēti daži objekti Madonā (autoosta, padomju brāļu kapi, baznīcas, Blaumaņa piemineklis, 2. vidusskola u.c.), tālāk ar autobusu Madona—Barkava—Lubāna—Cesvaine—Madona līdz [[Lubāna]]i. Safotografēti puslīdz svarīgie Lubānas objekti (slimnīca, Lubānas vidusskola, baznīcas, piemineklis izsūtītajiem, [[Aiviekste]]s tilts un Aiviekstes skati, padomju karavīru kapi, piemiņas akmens Lubānas ezera regulētājiem u.c.). Drusku paiets pa [[P83]] Dzelzavas virzienā, nofotografēta ozolu aleja. Izfotografēta bijusī [[Lubāna (stacija)|Lubānas stacija]]. Ar autobusu Lubāna—Zvidziena—Madona atpakaļ uz Madonu. Pafotografēts [[Madona (stacija)|Madonas stacijā]] un ar vilcienu Gulbene—Rīga atpakaļ uz Rīgu, pa ceļam pabildējot stacijas. |- | 22.—23.07.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotā [http://www.pargajieni.lv/divu-dienu-ekskursija-pa-lejaskurzemi-22-un-23-julija-2/ "Divu dienu ekskursija pa Lejaskurzemi"] || No Rīgas pa Liepājas šoseju, piestājot pie [[Ciecere]]s avota (atrodas pie [[V1278]] tilta). Iebraucot Liepājā, pa 14. novembra bulvāri ([[V1188]]) uz [[Šķēdes memoriāls|Šķēdes memoriālu]], pēc tam uz [[Ziemeļu forti]]em. Izbraukāta [[Karosta]], apskatot nozīmīgākos objektus, tad pa [[Kalpaka tilts|Kalpaka tiltu]] uz [[Liepāja]]s centru, nedaudz pabildētas Liepājas ielas (vēsturiskās ēkas Jāņa ielā u.c.), apskatīts [[Golodova dambis]] [[Liepājas ezers|Liepājas ezerā]], uzkāpts putnu vērošanas tornī. Pa [[A11]] un [[V1232]] uz [[Bernāti]]em, nofotografēta piemiņas zīme "Zaļais stars", Bernātu pludmale. Pa [[V1231]] uz [[Jūrmalciems|Jūrmalciemu]], pa ceļam uzkāpts [[Pūsēnu kalns|Pūsēnu kalnā]]. Nofotografēts sagrieztais kuģis Jūrmalciemā, Jūrmalciema pludmale, mols. Tālāk pa maziem ceļiem līdz [[Ječi]]em, pa [[V1250]] un [[V1236]] caur [[Sikšņi]]em līdz [[Šuķene]]i, pa [[P113]] uz [[Dunika|Duniku]] un [[Tīrspurvs|Tīrspurvu]]. Izieta visā garumā [[Dunika (dabas liegums)|Dunikas purva taka]], apskatīta [[Luknes skābaržu audze]]. Pa meža ceļu caur [[Lukne|Lukni]] uz Lietuvu, izbraukts cauri [[Skoda]]i, tālāk pa [[P114]] uz [[Gramzda|Gramzdu]] un [[Priekule|Priekuli]], pa [[P106]] līdz [[Embūte]]i. Nakts pārgājiens pa [[Embūtes pilskalns|Embūtes pilskalnu]] un dabas taku. Pārnakšņots Embūtes TIC jauniešu mītnē, apskatītas [[Embūtes pilsdrupas]]. Pa [[V1209]] līdz [[Lielbāta]]i, apskatīts atjaunotais Lielbātas avots. Izbraukts cauri [[Vaiņode]]i uz [[Vaiņodes lidlauks|Vaiņodes lidlauku]], izfotografēts lidlauks un palikušie lidmašīnu angāri (kaponieri). Pa V1209, [[V1168]] un maziem ceļiem līdz [[Meldzere]]i un pa P106 uz [[Alši]]em, apskatīts Alšu kaļķu ceplis. Caur [[Nīgrande|Nīgrandi]] pa [[V1168]] un [[V1167]] uz [[Kalni (Nīgrandes pagasts)|Kalniem]], tālāk pa mazceļiem gar [[Piķeļmuiža|Piķeļmuižu]] pāri [[Losis|Losim]] uz Lietuvu. Gar [[ORLEN Lietuva|naftas pārstrādes rūpnīcu]] uz [[Mažeiķi]]em. Safotografēta [[Mažeiķi (stacija)|Mažeiķu stacija]], nofotografēta automotrise. Apskatīts mākslīgais Ventas ūdenskritums. Pāri [[Vadakste]]i atpakaļ uz Latviju, caur [[Ezere|Ezeri]] pa [[P105]] uz [[Saldus|Saldu]]. Pa ceļam apskatīti vācu karavīru brāļu kapi. Pa Liepājas šoseju atpakaļ uz Rīgu. |- | 08.07.2017 || Rīga || Pafotografēts [[Augusta Deglava tilts|Deglava tilts]] un dzelzceļi no tilta. Pabildēts rekonstruējamais [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]], piemineklis "Rīdzinieki", [[Grīziņkalns]]. Nofotografēta aizkrāsot paredzētā vecā [http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/aizkrasot-vai-atstat-seno-ladas-reklamu-krasotaju-iela.a242987/ reklāma] Krāsotāju ielā. Pafotografēts [[Ziedoņdārzs|Ziedoņdārzā]], A. Čaka ielā, nofotografēti Kr. Barona ielas stadiona rekonstrukcijas darbi. |- | 02.07.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-roja-2-julija/ "Roja"] || Ar autobusu Rīga—Roja—Talsi līdz [[Roja]]i. Izfotografēta bijusī [[Roja (stacija)|Rojas stacija]]. Safotografēta Rojas novadpētniecības muzeja ekspozīcija, Rojas jūras dižakmens, [[Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], citi objekti Rojā. Pa Rojas upes dabas taku līdz [[Žocene]]i, pa jūras krastu atpakaļ uz Roju. Nobildēts ostas mols. Ar autobusu Kolka—Rīga uz Rīgu. |- | 23.06.2017 || Reņģe—Auce || Ar Rīgas—Saldus—Liepājas autobusu bija paredzēts braukt līdz [[Saldus|Saldum]]; reisa kavēšanās dēļ nācās braukt ar nelegālo busiņu. Tālāk ar autobusu Saldus—Priedula—Auce (kursē tikai piektdienās) līdz [[Ruba]]i. Izfotografēta [[Reņģe (stacija)|Reņģes stacija]], tālāk pa sliedēm uz [[Auce|Auci]]. Izfotografētas bijušās [[Vadakste (stacija)|Vadakstes]] un [[Avīkne(stacija)|Avīknes]] pieturas. Pa ceļam sabildētas neizmantotās sliedes, tiltiņi, meža dzīvnieki uz sliedēm. Pafotografēts bijušajā [[Auce (stacija)|Auces stacijā]]. Ar autobusu Auce—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 18.06.2017 || Ugunsgrēks Slokā || Elektrovilciens Tukums—Rīga, līdz Ķemeriem, drusku pafotografēts [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacijā]]. Ar speciālo autobusu līdz [[Sloka (stacija)|Slokas stacijai]], no stacijas nofotografēts ugunsgrēks atkritumu poligonā pie Slokas; tālāk ar elektrovilcienu; nofotografēts dūmu stabs pa ceļam, braucot uz Rīgu. |- | 28.05.2017 || Slampe—Lancenieki || Agrā rītā pafotografēts [[Slampe|Slampē]] un [[Slampe (stacija)|Slampes stacijā]]. Nobildēts Simtgades ekspresis, caurbraucot Slampes staciju. Ar kājām pa sliedēm līdz [[Džūkste (stacija)|Džūkstes stacijai]], pa ceļam pabildēti kravas vilcieni un [[Džūkste (upe)|Džūkstes upīte]]. Pa [[V1450]] uz [[Lancenieki]]em, pafotografēts Pasaku muzeja parks u.c. objekti; ar kājām pa [[P98]] atpakaļ uz Slampi. |- | 27.05.2017 || Aizkraukle, Daugava, Dobele, Līvbērze || Kājām pa Brīvības ielu no Teikas līdz Centrālajai stacijai (laba stunda). Ar pirmo elektrovilcienu 5.00 uz Aizkraukli. Pafotografēts [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukles stacijā]], nobildēti dīzeļi no Madonas un Zilupes, kravas vilcieni, atzars uz [[Aizkraukle]]s pilsētu. Kājām pa [[V958]] uz Aizkraukles autoostu, ar autobusu Aizkraukle—Jēkabpils (kursē tikai sestdienās) līdz pieturai "Daugavas stacija" (biļete jāņem līdz Salai). Izfotografēta [[Daugava (stacija)|Daugavas stacija]], tai skaitā bijušā atzara uz Biržu karjeru sākums. Sagaidīts Latvijas Simtgades ekspresis, no tilta nobildēta vilciena pienākšana, safotografēts koncerts pļaviņā pie stacijas ēkas. Ar to pašu autobusu Jēkabpils—Aizkraukle atpakaļ uz Aizkraukli, ar autobusu Aizkraukle—Irši uz Aizkraukles staciju, ar Krustpils dīzeļvilcienu uz Rīgu. Ar mikroautobusu uz Dobeli, sabildēts bardaks Dobeles autoostā, [[Dobele (stacija)|Dobeles stacijā]] safotografēts Ceriņu ekspresis, pie "Dobeles Dzirnavnieka" pievedceļiem nobildēta Simtgades ekspreša pienākšana, sabildēta Dobeles stacija ar diviem pasažieru vilcieniem tajā. Pafotografēts koncerts uz perona pie stacijas ēkas. Ar autobusu Dobele—Bērze—Jaunbērze—Dobele līdz pieturai "Līvbērzes stacija". Izfotografēta [[Līvbērze (stacija)|Līvbērzes stacija]], ar pēdējo autobusu Jelgava—Tukums līdz Slampei. |- | 20.05.2017 || Lielupe—Majori, Muzeju nakts 2017 || Ar elektrovilcienu līdz [[Lielupe (stacija)|Lielupei]], pabildēts stacijā. Pa jūras krastu no Lielupes līdz Majoriem, pafotografēts [[Majori (stacija)|Majoru stacijā]], ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. Ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu]] uz [[Rīgas Motormuzejs|Motormuzeju]], izfotografēta ekspozīcija. Kājām līdz [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfai]], ar 6. tramvaju līdz Ausekļa ielai, pafotografēts [[Andrejsala|Andrejsalā]] un [[Rīgas Krasta stacija|Rīgas Krasta stacijā]]. Civilās aizsardzības bunkurā Andrejsalas ielā 6A pārāk gara rinda, pa [[Eksporta iela|Eksporta ielu]] uz Vecrīgu. Pafotografēts [[Latvijas Kara muzejs|Kara muzejā]], tālāk uz [[Latvijas Universitāte]]s galveno ēku Raiņa bulvārī, kur pafotografēts "Pulksteņu istabā" un studentu karcerī. Tālāk uz [[Latvijas arhitektūras muzejs|Latvijas arhitektūras muzeju]] un [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Vēstures un kuģniecības muzeju]], pabildētas ekspozīcijas. Neveiksmīgi mēģināts paspēt vēl uz Dzelzceļa muzeju, ar pēdējo 21. autobusu atpakaļ uz Teiku; nācās izkāpt pie [[VEF kultūras pils]]. Sabildēts nakts velopasākums un ar RS autobusiem nobloķētā Brīvības iela. |- | 12.05.2017 || Rīgas Zoo || Nofotografēts dīzeļvilciens pie [[Krustabaznīcas iela]]s pārbrauktuves. Pa [[Ezermalas iela|Ezermalas ielu]] līdz [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Zoodārzam]], pa ceļam pafotografēti 11. maršruta tramvaji galapunktā. Pabildēti dzīvnieki zoodārzā. Nofotografēts 11. maršruta tramvajs [[Radio iela]]s galapunktā. |- | 10.05.2017 || Rīga || Pafotografēts maija sniegs [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]], pie [[Gaisa tilts|Gaisa tilta]], [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]], pie Operas un citur. Pafotografēti tramvaji [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] galapunktā, [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]], Barona ielā. |- | 06.05.2017 || Dubulti—Bulduri || Nofotografēti dīvaini mākoņi virs Rīgas stacijas. Ar elektrovilcienu līdz [[Dubulti (stacija)|Dubultiem]], pabildēts stacijā un tās tuvumā, izfotografēta jaunā izstāde stacijas ēkā. Pa jūras krastu no Dubultiem līdz Bulduriem, pafotografēts [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacijā]], ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 01.05.2017 || Rudbārži—Sieksāte—Skrunda || Ar Rīgas—Saldus—Liepājas autobusu (ekspresi) līdz [[Skrunda]]i. Drusku pastaigāts pa Skrundu, pafotografēta [[Skrunda (stacija)|Skrundas stacija]]. Ar "lēno" Rīgas—Jelgavas—Liepājas autobusu līdz pieturai "Marijas muiža". Pa [[V1295]] līdz dzelzceļam, nofotografēta Rudbāržu stacijas kazarma pie pārbrauktuves. Tālāk pa sliedēm Skrundas virzienā, izfotografēta [[Rudbārži (stacija)|Rudbāržu stacija]]. Pie Sieksātes kazarmas nācās apiet pa lauku ceļu mežacūku baru ar sivēniem. Šķērsots autoceļš [[P117]], tālāk gar bijušo [[Sieksāte (stacija)|Sieksātes staciju]] (nikns suns un saimnieks) līdz Liepājas līnijas krustojuma vietai ar bijušo [[Dzelzceļa līnija Aizpute—Saldus|Aizputes—Saldus šaursliežu dzelzceļu]]. Pa bānīša stigu līdz Skrundai. Ar Liepājas—Rīgas vilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 14.04.2017 || Saldus, Saldus stacija || Ar Rīgas—Saldus—Liepājas autobusu līdz [[Saldus|Saldum]]. Bija paredzēts doties tālāk uz Reņģi, diemžēl vajadzīgais autobuss Saldus—Priedula—Auce izrādījās atcelts (1188.lv kļūda). Pa [[V1430]] līdz [[Lagzdiņi]]em un dzelzceļa pārbrauktuvei, tālāk pa sliedēm līdz [[Saldus (stacija)|Saldus stacijai]]. Izfotografēta stacija un pievedceļi. Pa [[P108]] atpakaļ uz Saldu, pafotografēti "Saldus maiznieka" pievedceļi. Nofotografēti dažādi objekti Saldū, izieta Cieceres dabas taka. Ar Saldus—Kalnciema—Rīgas autobusu atpakaļ uz Rīgu. |- | 27.03.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-pinku-apkartne-26-marta/ "Piņķu apkārtne"] || Ar 32. autobusu uz Piņķiem. Apskatīti [[Piņķi]], Saliena, [[Darmštates priežu audze]], [[Babītes pilskalns]], [[Babītes polderis]], Beberbeķu vācu kapi, [[Beberbeķu dzirnavezers]], Skulte, [[Rīgas lidosta]] no sētas puses. Ar 43. autobusu uz Rīgu. |- | 19.03.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-liepajas-karosta-19-marta/ "Liepājas Karosta"] || Ar autobusu no Rīgas uz [[Liepāja|Liepāju]]. Drusku pafotografēts [[Liepāja (stacija)|Liepājas stacijā]]. Apskatīta Ziemeļu priekšpilsēta, [[Kalpaka tilts]], [[Karosta]], [[Ziemeļu forti]], Šķēdes memoriāls. Ar Liepājas 8. autobusu atpakaļ uz Liepājas centru. Sameklēta un nobildēta bijušās Liepājas Emigrantu stacijas atrašanās vieta. Ar Liepājas—Rīgas vilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 12.03.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-valmiera-12-marta/ "Valmiera"] || Ar autobusu no Rīgas uz Valmieru. Apskatīti dažādi objekti [[Valmiera|Valmierā]] — Vanšu tilts, Stāvie krasti, Kazu krāces, Valterkalniņš u.c. Izfotografēta bijusī [[Jāņuparks|Jāņuparka stacija]], šaursliežu dzelzceļa trase Valmierā, bijušais šaursliežu tilts pār Gauju. Sameklēts un nobildēts bijušais šaursliežu depo. Drusku pafotografēts [[Valmiera (stacija)|Valmieras stacijā]]. Ar Valmieras—Rīgas autobusu uz Rīgu. |- | 11.03.2017 || Bābelīša elektrostacija || Izfotografētas vēsturiskās Ulmaņa laika elektrostacijas drupas pie [[Bābelītis|Bābelīša]] ezera (stacija atzīta par bīstamu objektu un tiek demontēta). Pie viena pafotografēti pasažieru vilcieni posmā Čiekurkalns—Jugla un kādreizējās Apmaiņas stacijas atrašanās vieta. |- | 05.02.2017 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-apkart-smiltenei-5-februari/ "Apkārt Smiltenei"] || Ar Rīgas—Balvu autobusu līdz [[Smiltene]]i. Izfotografēta bijusī [[Smiltene (stacija)|Smiltenes stacija]]. Apskatīta [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]], [[Teperis]], Abula elektrostacija, Silvas dendroloģiskais parks, Cērtenes pilskalns, Smiltenes meteorīta krāteris u.c. objekti Smiltenē un tās apkārtnē. Ar autobusu Alūksne—Liepa—Cēsis uz [[Cēsis|Cēsīm]]. Apskatīta [[Cēsu pils]] naktī. Drusku pafotografēts [[Cēsis (stacija)|Cēsu stacijā]]. Ar vilcienu atpakaļ uz Rīgu. Drusku pafotografēts [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacijā]]. |- | 28.01.2017 || Braslas lejtece (pārgājiens ar "Grindeks" kolēģiem) || Gājiens pa [[Brasla (Gaujas pieteka)|Braslas]] kreiso krastu no ūdenskrātuves līdz ietekai Gaujā. Grūti pievārējams reljefs. Atpakaļ pa elektrokabeļa trasi. Apskatīti lejteces ieži, nofotografētas arī Braslas kreisā krasta mazās pietekas. |- | 14.01.2017 || Jaunciema gatves dzelzceļa pārvads|| Pafotografēts Biķernieku mežā. Ar 6. tramvaju uz Juglu. Pafotografēts Juglas dzelzceļa tilts no Brīvības gatves tilta, [[Juglas kanāls]], Jaunciema gatves dzelzceļa tilts un tilts pār Juglas kanālu. Nofotografēti vilcieni posmā Jugla—Baltezers. |- | 19.11.2016 || Staro Rīga - 2016 || [[Staro Rīga]] pasākuma laikā pafotografēts [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Dzelzceļa muzejā]]. Dažādi citi gaismas objekti Vecrīgā un Bastejkalnā. |- | 17.11.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/ceturtdienas-vakara-pargajiens-daugavas-kreisais-krasts-17-novembri/ "Daugavas kreisais krasts"] || Ar 12. autobusu uz Katlakalnu. Apskatīts [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], [[Bišumuiža]], [[Lucavsala]] naktī. |- | 13.11.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-kemeri-13-novembri/ "Ķemeri"] || Ar elektrovilcienu līdz Vaivariem. Izfotografēta rekonstruētā [[Vaivari (stacija)|Vaivaru stacija]]. Ar elektrovilcienu tālāk uz [[Ķemeri]]em. Apskatīti dažādi objekti Ķemeros — sanatorija, viesnīca, sēravots "Ķirzaciņa" u.c. Izieta Meža taka un Melnalkšņu dumbrāja laipa. Iziets [[Lielais Ķemeru tīrelis|Ķemeru tīreļa]] laipas Lielais loks, uzkāpts skatu tornī. Pafotografēts [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacijā]], tai skaitā naktī. Ar vilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 05.11.2016 || Rīga, Rīgas stacija || Pafotografēts agrais sniegs Rīgas centrā (Bastejkalnā, Kronvalda parkā u.c.). Nofotografēts pirmā kravas vilciena no Ķīnas sagaidīšanas pasākums [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Pasažieru stacijā]]. |- | 20.10.2016 || Skrunda—Kuldīga || Ar Rīgas—Liepājas autobusu līdz [[Skrunda]]i. Drusku pafotografēts [[Skrunda (stacija)|Skrundas stacijā]]. Ar kājām pa [[P116]] līdz [[Skrunda-1|Skrundas kara pilsētiņai]]. Kārtīgi izfotografēta pamestā pilsētiņa. Ar autobusu Liepāja—Kuldīga—Ventspils līdz [[Kuldīga]]i. Drusku pafotografēta Kuldīga, izfotografēta bijusī [[Kuldīga (stacija)|Kuldīgas stacija]]. Ar autobusu Kuldīga—Kandava—Tukums—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 19.10.2016 || Mangaļsala—Vecāķi || Ar 24. autobusu uz [[Mangaļsala|Mangaļsalu]]. No Mangaļsalas ielas gala pa Daugavas labo krastu līdz molam, apskatīts Mangaļsalas mols, tālāk pa jūras krastu līdz [[Vecāķi]]em. Nofotografēts dzelzsbetona kuģa ''Lady Cotlin'' vraks zemā ūdens līmenī. Drusku pafotografēts [[Vecāķi (stacija)|Vecāķu stacijā]]. Ar elektrovilcienu uz Rīgu. |- | 18.10.2016 || Pļaviņas—Spīgana—Ķūģi || Ar vilcienu Rīga—Daugavpils līdz [[Pļaviņas|Pļaviņām]]. Drusku pafotografēts [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņu stacijā]]. Pastaiga pa Daugavas promenādi Pļaviņās. Kājām pa [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Gulbenes sliedēm]] no Pļaviņām līdz Spīganas pieturai. Izfotografēta pamestā [[Spīgana (stacija)|Spīganas pietura]], nofotografēta drezīna uz Pļaviņām. Tālāk pa [[V925]] līdz [[Ķūģi (Aiviekstes pagasts)|Ķūģiem]]. Ar autobusu Krievciems—Pļaviņas (kursē tikai darbdienās) no Ķūģiem atpakaļ uz Pļaviņām. Vēl drusku pafotografēts Pļaviņu stacijā un ar autobusu Daugavpils—Rīga atpakaļ uz Rīgu. |- | 17.10.2016 || Seda—Strenči || Ar vilcienu Rīga—Valmiera no Čiekurkalna līdz Valmierai (pa logu pabildētas dažas stacijas un Raunas tilts). Pafotografēts Valmieras stacijā. Ar autobusu Valmiera—Valka līdz [[Seda]]i. Drusku pafotografēta Sedas pilsēta, dažādi šaursliežu atzari depo apkārtnē, sliedes [[Sedas tīrelis|Sedas tīrelī]]. Tālāk pa šaursliedēm uz Strenču šaursliežu staciju. Apskatīta bijusī kūdras pārkrautuve, dažādi šaursliežu atzari Strenčos. Pa pamesto platsliežu atzaru tālāk uz [[Strenči (stacija)|Strenču staciju]], kur pafotografēts līdz Valgas—Rīgas vilciena pienākšanai. Nofotografēti vilcieni [[Jugla (stacija)|Juglas stacijā]]. |- | 09.10.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/585-2/ "Ērgļi"] || Autobuss Rīga—Suntaži—[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]. Nofotografēta [[Ērgļi (stacija)|Ērgļu stacija]], pa bijušā [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Ērgļu dzelzceļa]] stigu līdz pirmajai pārbrauktuvei, tālāk pa lauku ceļiem un meža bezceļiem līdz [[Akmeņupītes ūdenskritums|Akmeņupītes ūdenskritumam]]. Atpakaļ gar [[Vecmuiža (Ērgļu pagasts)|Vecmuižu]] uz Ērgļiem, safotografēti dažādi objekti Ērgļos. Atpakaļ ar autobusu Ērgļi—Suntaži—Rīga. |- | 01.10.2016 || Jāņukrogs—Kaucminde—Bauska || Ar elektrovilcienu līdz Jelgavai (drusku pabildēts [[Jelgava (stacija)|Jelgavas stacijā]], nofotografēta "Lietuvas dzelzceļa" lokomotīve), tālāk ar autobusu Jelgava—Eleja—Bauska līdz Jāņukroga pieturai. Iekāpt var pie dzelzceļa stacijas, biļete jāņem līdz pieturai "Kukšu krogs". Izfotografēta bijusī [[Jāņukrogs (stacija)|Jāņukroga stacija]]. Ar kājām pa [[P103]] līdz bijušajai [[Mežotne (stacija)|Mežotnes stacijai]], pa ceļam nofotografēts [[Īslīce]]s tilts. Ar autobusu Dobele—Kroņauce—Bauska no Pilsrundāles pagrieziena līdz [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulainei]]. Nofotografēta bijusī [[Īslīce (stacija)|Īslīces stacija]] (ieaugusi kokos, jābildē bezlapu periodā). Saulainē izfotografēta pamestā [[Kaucmindes muižas pils]]. Tālāk atkal ar kājām pa [[P103]] līdz [[Bauska]]i. Nofotografēta bijusī [[Bauska (stacija)|Bauskas stacija]], Mūsas tilts, [[Ķirbaksala]], [[Bauskas pils]] u.c. Uz Rīgu ar autobusu Bauska—Iecava—Rīga. |- | 30.09.2016 || Zinātnieku nakts - 2016 || Safotografēti dažādi pasākumi jaunajā [[Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs|Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā]], it sevišķi ar [[ķīmija|ķīmiju]] saistītie. |- | 25.09.2016 || Daugavpils—Krāslava || Vilciens Rīga—[[Daugavpils]] (pa logu pabildētas stacijas), pafotografēts [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils stacijā]] un autoostā, tālāk ar autobusu Daugavpils—Krāslava. Safotografētas [[Krāslava]]s centra ēkas, autoosta. Ar autobusu Krāslava—Grāveri—Auleja līdz Krāslavas stacijai. Izfotografēta [[Krāslava (stacija)|Krāslavas stacija]]. Kājām pa [[Autoceļš P62|P62]] atpakaļ uz Krāslavu. Nofotografēta [[Krāslavas pils]], Daugavas tilts, [[Priedaine (Krāslava)|Priedaine]], uzkāpts skatu tornī. Ar autobusu Indra—Daugavpils atpakaļ uz Daugavpili, tālāk vilciens Daugavpils—Rīga. |- | 24.09.2016 || Rīga, Rīgas stacija || Pabildēti vilcieni [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Pasažieru stacijā]], tai skaitā dienesta DR1A-405. Pafotografētas Rīgas centra ielas un ēkas. |- | 18.09.2016 || Sēņu izstāde - 2016 || Safotografētas visādas [[sēnes]] izstādē [[Latvijas Dabas muzejs|Dabas muzejā]]. |- | 17.09.2016 || Gulbene—Birze—Dunduri—Kalniena || Vilciens Rīga—Gulbene (pa logu pabildēta Cesvaines stacija, granulu rūpnīca pie Gulbenes u.c.). Pafotografēta [[Gulbene (stacija)|Gulbenes stacija]], jaunais DR1AC dīzeļvilciens stacijā, izstāde šaursliežu depo, tvaika lokomotīves "Ferdinands" manevri stacijā. Ar kājām pa sliedēm līdz atjaunotajai [[Birze (šaursliežu stacija)|Birzes pieturai]], tālāk ar bānīti līdz atjaunotajai [[Dunduri (stacija)|Dunduru pieturai]]. No bānīša nofotografēta atjaunotā [[Pūriņi|Pūriņu pietura]]. Kājām pa sliedēm atpakaļ līdz [[Kalniena (stacija)|Kalnienas stacijai]] (tiek joprojām remontēta), no Kalnienas ar bānīti atpakaļ uz Gulbeni. Ar dīzeļvilcienu no Gulbenes atpakaļ uz Rīgu. [[Teika (Rīga)|Teikā]] sabildēts izremontētās [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] atklāšanas nakts velopasākums. |- | 10.09.2016 || Viesatas dabas taka (pārgājiens ar "Grindeks" kolēģiem) || Izfotografēta [[Viesata]]s dabas taka vasarā, [[Prūsene]], [[Spuņņakmens]]. Pafotografētas septembra zvaigžņotās debesis. |- | 04.09.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-daugavgrivas-cietoksnis-4-septembri/ "Daugavgrīvas cietoksnis"] || Ar 3. autobusu līdz [[Bolderāja]]i. Apskatītas ēkas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], izfotografēts [[Daugavgrīvas cietoksnis]], piemineklis padomju zemūdeņu virsniekiem, dzelzceļa atzari Daugavgrīvā, [[Komētforts]], Daugavgrīvas mols. Atpakaļ pa jūras krastu līdz putnu vērošanas tornim. Izieta dabas izziņas taka. Ar 3. autobusu no Daugavgrīvas atpakaļ uz centru. |- | 03.09.2016 || Cesvaine—Cēsis—Sigulda—Saulkrasti || Vilciens Rīga—Gulbene līdz Cesvainei. Pafotografēta [[Cesvaine (stacija)|Cesvaines stacija]]. Izfotografēta kalendāru izstāde [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]]. Ar autobusu Madona—Cēsis—Saulkrasti caur [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] līdz Cēsīm (stāv Cēsīs 17 min, drusku pafotografēts Cēsu stacijā). Tālāk ar to pašu autobusu līdz Siguldai (stāv Siguldā 35 min, pafotografēts [[Sigulda (stacija)|Siguldas stacijā]], uzkāpts tornī pie stacijas) un visbeidzot līdz Saulkrastiem. Drusku pafotografēts [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrastu stacijā]], ar elektrovilcienu uz Zemitāniem, nedaudz pafotografēts [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijā]]. |- | 20.08.2016 || Nākotne—Glūda—Viesturi—Ozolnieki || Ar autobusu Rīga—Jelgava—Dobele līdz [[Nākotne (ciems)|Nākotnei]]. Ar kājām gar Nākotnes lidlauku līdz [[Glūda]]i. Pie [[Glūda (stacija)|Glūdas stacijas]] sagaidīts un nofotografēts garāmbraucošais specvilciens Rīga—Liepāja uz "[[Prāta Vētra]]s" koncertu (sakabināti divi jaunie sastāvi). Izfotografēta Glūdas stacija, tālāk pa sliedēm uz Jelgavas pusi. Izfotografētas bijušās [[Dorupe (stacija)|Dorupes]], [[Viesturi (stacija)|Viesturu]] un [[50. kilometrs|50. kilometra]] pieturas. Ar Jelgavas pilsētas 1. autobusu no [[Mežvidi (Glūdas pagasts)|Mežvidu]] galapunkta līdz Ozolniekiem. Izfotografēta [[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieku stacija]], nofotografēta ČME-3M lokomotīve. Ar elektrovilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 19.08.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/piektdienas-vakara-pargajiens-babite-pinki-19-augusta/ "Babīte—Piņķi"] || Ar 13. autobusu no Preču stacijas līdz Babītes stacijai. Drusku pafotografēts [[Babīte (stacija)|Babītes stacijā]]. Apskatīts vecais Babītes ugunsdzēsēju tornis, [[Liberi|Liberu]] ciems, [[Beberbeķu dzirnavezers]], Beberbeķu vācu kapi, dažādi objekti [[Piņķi|Piņķos]]. Ar 4. autobusu atpakaļ uz Rīgu. |- | 14.08.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-zasulauks-bolderaja-14-augusta/ "Zasulauks—Bolderāja"] || Ar 12. trolejbusu līdz Āgenskalna priedēm. Drusku pafotografēta [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacija]] un tramvaji tās tuvumā. Pa sliedēm caur [[Lāčupe (stacija)|Lāčupes staciju]] līdz [[Bolderāja-2|Bolderājas-2]] stacijai (tālāk žogs). Gar [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] līdz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em, tālāk pa Kleistu ielu līdz Bumbu kalniņa piemiņas vietai un skatu tornim. Nofotografēta Bolderājas-2 stacija no skatu torņa. No Bumbu kalniņa pieturas ar 36. autobusu uz [[Bolderāja|Bolderāju]]. Apskatīta koka baznīca un citas ēkas Bolderājā, robežsargu bāze. Ar 3. autobusu atpakaļ uz centru. |- | 03.08.2016 || Rīgas Zoo, Mežaparks || Kājām no Teikas uz Mežaparku. Pafotografēti dzīvnieki [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]]. 3D zīmējumi uz [[Mežaparks|Mežaparka]] celiņiem. |- | 02.08.2016 || Rīga || Pafotografēts Brīvības ielas remonts, Miera un Valdemāra ielu apkārtne. |- | 31.07.2016 || Dubulti—Lielupe || Ar elektrovilcienu līdz Dubultiem, pafotografēts [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacijā]], t.sk. jaunā izstāde. Pa jūras krastu līdz Lielupei, pafotografēts [[Lielupe (stacija)|Lielupes stacijā]], ar elektrovilcienu uz Rīgu. |- | 30.07.2016 || Mārciena—Kalsnava—Pļaviņas || Vilciens Rīga—Gulbene līdz Mārcienai. Izfotografēta [[Mārciena (stacija)|Mārcienas stacija]], drusku pabildēts [[Mārciena]]s ciems. Pa sliedēm līdz [[Kalsnava (stacija)|Kalsnavas pieturai]], izfotografēta dzelzceļa pietura. Ar autobusu Madona—Pļaviņas—Jēkabpils no "Sidrabiņu" pieturas līdz Pļaviņām. Pafotografēts [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņu stacijā]]. Ar vilcienu atpakaļ uz Rīgu. |- | 29.07.2016 || Rīga || Pafotografēts jaunais otrais ceļš dzelzceļa posmā Brasa—Ganību parks un Duntes ielas dzelzceļa tilts. Pafotografēts Valdemāra ielas apkaimē un [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. |- | 28.07.2016 || Rīga, Botāniskais dārzs || Safotografēti augi [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā]]. |- | 25.07.2016 || Rīga || Pafotografētas Rīgas centra ēkas, [[Kronvalda parks]]. |- | 23.07.2016 || Rīga || [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] mikroautobusu salidojums AB dambī, safotografēti vecie autobusiņi. |- | 17.07.2016 || Daugavpils—Zemgale—Kurcums || Vilciens Rīga—[[Daugavpils]], pafotografēts [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils stacijā]] un autoostā, vagonu depo pievedceļi. Tālāk ar autobusu Daugavpils—Zemgale. Izfotografēta bijusī [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] (tagad baznīca). Pa sliedēm līdz Kurcumam, pa ceļam nofotografēts [[Bratanišķi|Bratanišķu]] autobusa galapunkts. Izfotografēta [[Kurcums (stacija)|Kurcuma robežstacija]]. Tā kā tuvojās negaiss, nācās ātri doties gar Kruķu ciematiņu uz autobusa pieturu "Ceļa atzarojums" ([[V674]]). Ar autobusu Zemgale—Daugavpils atpakaļ uz Daugavpili un ar autobusu Daugavpils—Rīga uz Rīgu. |- | 09.07.2016 || Mazeleja—Platone || Ar autobusu Rīga—Jelgava—Liepāja līdz Jelgavai, tālāk ar autobusu Jelgava—Eleja—Bauska līdz [[Mazeleja]]i. Izfotografēta bijusī [[Mazeleja (stacija)|Mazelejas stacija]], tālāk pa sliedēm Jelgavas virzienā. Izfotografētas bijušās [[Brieži (stacija)|Briežu]], [[Vēžukrogs|Vēžukroga]] un [[Platone (stacija)|Platones]] stacijas. No Platones autobusa pieturas ar autobusu Bauska—Eleja—Jelgava atpakaļ uz Jelgavu, ar mikroautobusu uz Rīgu. |- | 02.07.2016 || Rīga, Rīgas stacija || [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Pasažieru stacijā]] nofotografēta pirmā dīzeļvilciena reisa maršrutā Rīga—Pļaviņas atiešana. |- | 01.07.2016 || Rīga || Pafotografēts dzelzceļš no [[Slāvu tilts|Slāvu tilta]], nofotografēts tikko atklātais 60. autobuss galapunktā "Ķengarags". Ar 7. tramvaju uz centru, pafotografēts Kronvalda parks pēc lietus. |- | 26.06.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-carnikava-26-junija/ "Carnikava"] || Pafotografēts Zemitānu stacijā, ar elektrovilcienu līdz [[Carnikava]]i (pafotografētas stacijas pa logu), nedaudz pafotografēts [[Carnikava (stacija)|Carnikavas stacijā]]. Apskatīti dažādi objekti Carnikavā, pafotografēts Carnikavas novadpētniecības muzejā. Jaunais velosipēdistu tilts pāri Gaujai, dzelzceļa tilts. Izfotografēta [[Gauja (stacija)|Gaujas dzelzceļa pietura]]. Tālāk uz [[Siguļi]]em, apskatīta koka baznīca, [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] kapavieta, [[A1]] tilts pāri Gaujai. Atpakaļ pa Gaujas kreisā krasta dambi uz Carnikavu, ar elektrovilcienu uz Zemitāniem. |- | 23.06.2016 || Talsi—Dundaga—Kolka || Ar autobusu Rīga—Talsi līdz [[Talsi]]em. Izfotografēta bijusī [[Talsi (stacija)|Talsu stacija]] (tagad autoosta), apskatīta Talsu pilsēta. Ar autobusu Talsi—Valdemārpils—Dundaga līdz [[Dundaga]]i. Apskatīta [[Dundagas pils]] un citi objekti, izfotografēta bijusī [[Dundaga (stacija)|Dundagas stacija]] (tagad veco ļaužu aprūpes nams). Ar autobusu Talsi—Dundaga—Vīdale—Kolka līdz [[Kolka]]i. Apskatīta un pafotografēta Kolka, uzkāpts Kolkas priežu takas skatu tornī. No torņa pa jūras krastu līdz [[Kolkasrags|Kolkasragam]]. Nofotografēts Kolkasrags un tuvumā esošie objekti. Ar autobusu Kolka—Rīga līdz pieturai "Vaivaru rehabilitācijas centrs". Pafotografēta Vaivaru stacija, tai skaitā pārvietotā vecā stacijas ēka. Ar kājām līdz [[Asari (stacija)|Asaru stacijai]], tālāk ar elektrovilcienu līdz Lielupei. Pafotografēts Lielupes stacijā, vilcieni posmā Lielupe—Bulduri, Bulduros aiziets līdz jūrai nofotografēt Līgo vakara saulrietu. Pafotografēts [[Bulduri (stacija)|Bulduru stacijā]] un ar elektrovilcienu uz Rīgu. |- | 12.06.2016 || Rīga || Sameklēta un nofotografēta bijušās [[Mītavas stacija]]s (Rīga III) ēka Akmeņu ielā. Pafotografēts [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacijā]], it sevišķi kravas parkā. [[Uzvaras parks]] un tā apkaime, [[Arkādijas dārzs]]. Pafotografēts dzelzceļš un vilcieni no Brīvzemnieka ielas pārvada, [[Māras dīķis]], Altonavas ielas dzelzceļa pārvads. Gar sliedēm līdz Mārupītes dzelzceļa tiltam, pa veloceliņu gar [[Mārupīte|Mārupīti]], nofotografēts Ulmaņa gatves tilts pār Mārupīti. Atpakaļ līdz dzelzceļam, gar sliedēm līdz Liepājas ielas pārbrauktuvei. Pafotografētas vēsturiskās ēkas un jaunā korpusa celtniecība [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā. Ar kājām gar [[Āgenskalna tirgus|Āgenskalna tirgu]] atpakaļ uz Uzvaras parku, līdz Nacionālās bibliotēkas pieturai. |- | 29.05.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-saulkrasti-29-maija/ "Saulkrasti"] || Nedaudz pafotografēts Zemitānu stacijā, ar elektrovilcienu līdz Inčupei, sabildēta [[Inčupe (stacija)|Inčupes stacija]]. Apskatīta somu lidotāju piemiņas vieta, [[Baltā kāpa (Saulkrasti)|Baltā kāpa]], izieta Saulrieta taka, pafotografēts Velosipēdu muzejā. Ar autobusu Rīga—Ainaži no pieturas "Saulkrastu stacija" līdz Skultei. Skultes kapos sameklēta [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] kapavieta. Aiziets līdz [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] molam, apskatīts [[Aģe]]s tilts. Pa [[V101]] un [[V55]] līdz [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciema stacijai]], tajā pafotografēts, ar elektrovilcienu atpakaļ uz Zemitāniem. |- | 28.05.2016 || Dobele—Apgulde—Krimūnas || Ar specvilcienu "Ceriņu ekspresis" līdz [[Dobele]]i, sabildēts jaunais dīzeļvilciens DR1AC [[Dobele (stacija)|Dobeles stacijā]]. Ar autobusu Dobele—Bēne—Auce līdz pieturai "Apguldes pagrieziens" (biļete jāņem līdz Penkulei). Kājām pa [[V1122]] līdz bijušajai [[Apgulde (stacija)|Apguldes stacijai]]. Tālāk pa [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Reņģes līnijas]] sliedēm Glūdas virzienā. Izfotografētas arī [[Auri (stacija)|Auru]] un [[Krimūnas (stacija)|Krimūnu]] stacijas, [[Ālave]]s tilts, [[Krimūnas|Krimūnu]] ciems. Pa [[V1098]] līdz [[P96]], no pieturas "Ceļnieki" ar autobusu Auce—Rīga uz Rīgu. |- | 25.05.2016 || Rīga || Pafotografēts Kronvalda parkā, Radio ielā, nofotografēta bijušās Tukuma jeb [[Rīga II|Rīgas II]] stacijas atrašanās vieta 13. janvāra ielā, Kļavu iela, Rīgas centra ēkas. |- | 21.05.2016 || Muzeju nakts - 2016 || Pafotografēti vilcieni [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijā]] no gājēju tilta, no Zemitāniem ar elektrovilcienu uz Sarkandaugavu, pafotografēts [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacijā]]. Pa Sarkandaugavas ieliņām uz Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centru. Safotografētas vēsturiskās ēkas un pieminekļi Psihiatrijas centrā, vietējā muzeja ekspozīcija. Ar 7. tramvaju uz bijušo [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte]]s ēku Kronvalda bulvārī 4 (ēkas slēgšanas pasākums). Sabildēti vēsturiskie interjeri, auditoriju telpas, drusku pafotografēts Sistemātiskās zooloģijas un Botānikas muzejos. Kājām caur Vecrīgu uz Dzelzceļa muzeju, pafotografēta ekspozīcija. |- | 20.05.2016 || Rīga || Izfotografēta LDz ritekļu parāde Rīgas Centrālajā stacijā, tai skaitā lokomotīvju, vagonu un spectehnikas iekšpuse. |- | 12.05.2016 || Rīga || Pirmais modernizētā dīzeļvilciena DR1AC reiss Rīga—Sigulda. Sabildēts dīzeļvilciens Rīgas Centrālajā stacijā, aizbraukts līdz Zemitāniem, nofotografēta jaunā vilciena atiešana no Zemitānu stacijas. Drusku pafotografēts Lielajos kapos. |- | 07.—08.05.2016 || Tukums—Džūkste || Ar elektrovilcienu uz Tukumu, izfotografēta [[Tukums I|Tukuma I stacija]]. Ar autobusu Tukums—Džūkste uz [[Džūkste|Džūksti]], pafotografēts Džūkstes ciemā. Džūkstes skolas salidojuma laikā izfotografēta bijusī Džūkstes vidusskola (tagad pamatskola). No rīta kājām pa [[V1450]] līdz [[Džūkste (stacija)|Džūkstes stacijai]], sabildēta bijusī stacija. Pa sliedēm Tukuma virzienā līdz Vairogu pārbrauktuvei un [[P98]]. |- | 04.05.2016 || Smārde—Milzkalne—Jaundubulti—Majori || Ar elektrovilcienu līdz [[Smārde]]i, izfotografēta [[Smārde (stacija)|Smārdes stacija]], pafotografēts Smārdes ciemā, tālāk pa sliedēm Tukuma virzienā. Nofotografēti elektrovilcieni posmā Smārde—Milzkalne. Izfotografēta bijusī [[56. kilometrs|56. kilometra pietura]], aiziets līdz [[Milzkalne (stacija)|Milzkalnes pieturai]]. No Milzkalnes ar elektrovilcienu līdz Vaivariem, nofotografēta vecās stacijas ēkas kopijas būve jaunā vietā. Ar kājām līdz Asaru stacijai, no tās ar vilcienu līdz [[Jaundubulti (stacija)|Jaundubultu stacijai]]. Izfotografēta Jaundubultu stacija un apkārtne, pa jūras krastu līdz Majoriem, pafotografēta rekonstruētā [[Majori (stacija)|Majoru stacija]], pie viena nofotografēts Jūrmalas velomaratons. No Majoriem ar elektrovilcienu uz Rīgu. |- | 16.04.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-cesu-apkartne-16-aprili/ "Cēsu apkārtne"] || Ar autobusu Rīga—Āraiši—Cēsis līdz [[Cēsis|Cēsīm]]. Pafotografēts [[Cēsis (stacija)|Cēsu stacijā]]. Pa [[V320]] un [[P20]] līdz [[Kazu grava]]i, pēc tam pa sliedēm līdz [[Jāņamuiža (stacija)|Jāņamuižas]] stacijai. Izfotografēta stacija, nofotografēta dīzeļvilciena pienākšana un atiešana. Pa Ozolu gatvi līdz [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižai]], tālāk pa meža ceļu uz [[Rāmnieki]]em. Apskatīti Gaujas tilti, pa [[V330]] un lauku ceļu līdz [[Pieškalni]]em un [[Ērgļu klintis|Ērgļu klintīm]]. Pa meža takām gar ūdenstūristu apmetni "Lenči" līdz [[V292]] un pa to atpakaļ uz Cēsīm. Apskatīts Dziesmu kalns un citi objekti. Uz Rīgu ar autobusu Cēsis—Sigulda—Rīga. |- | 10.04.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-ainazi-un-randu-plavas-10-aprili/ "Ainaži un Randu pļavas"] || Ar autobusu Rīga—Ainaži līdz [[Ainaži]]em. Izfotografēts Ainažu ugunsdzēsības muzejs un ugunsdzēsēju depo. Nofotografēta bijusī [[Ainaži (stacija)|Ainažu stacija]], tālāk pa Valdemāra ielu līdz [[Ikla]]i. Atpakaļ uz Ziemeļu molu, tālāk pa jūras krastu līdz vecajai bākai. Pa Ainažu ielām līdz "Baltajai saulei". Tālāk pa [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] un jūras papostīto dabas taku uz randu pļavām. Uzkāpts putnu vērošanas tornī. Atpakaļ pa A1 uz Ainažiem, ar Ainažu—Rīgas autobusu uz Rīgu. |- | 03.04.2016 || ''Pargajieni.lv'' rīkotais pārgājiens [http://www.pargajieni.lv/pargajiens-limbazi-3-aprili/ "Limbaži"] || Ar autobusu Rīga—Vidriži—Limbaži uz [[Limbaži]]em. Pafotografēts bijušajā [[Limbaži (stacija)|Limbažu stacijā]] (tagad autoosta). Pa jaunuzbūvēto Dzelzceļa ielu un bijušā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rūjienas dzelzceļa]] trasi līdz [[Limbažu Lielezers|Limbažu Lielezeram]]. Izieta Limbažu Lielezera dabas taka, safotografēti dažādi objekti Limbažos, tai skaitā 4 kapsētas. Pa dzelzceļa stigu no Rūjienas puses atpakaļ uz Limbažu centru (nofotografētas bijušo dzelzceļa pievedceļu vietas). Ar Limbažu—Rīgas autobusu atpakaļ uz Rīgu. |} 9v0yhgiwll7uhyh0z1un5cv59oyq3yi Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste 2 350844 3670190 3669475 2022-08-14T09:55:24Z Tttoooxxx 65596 /* Modernās šaurlaivas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] b3vzywomqkkz160hmh53cqicdi9w6a3 Pēteris Goļicins 0 352860 3669827 3583445 2022-08-13T14:31:58Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Pjotrs (Pēteris) Goļicins''' ({{val-ru|Пётр Алексе́евич Голи́цын}}, 1660—1722) bija [[Krievijas cariste]]s sūtnis [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas impērijas ķeizara]] galmā [[Vīne|Vīnē]] (1701—1706) [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. Vēlāk [[Arhangeļska]]s gubernators (1708—1711), [[Rīgas guberņa|Rīgas gubernators]] (1713—1718) un [[Kijiva|Kijevas]] gubernators (1719—1722). == Dzīvesgājums == Cēlies no kņazu [[Goļicini|Goļicinu dzimtas]]. Dzimis 1660. gadā [[Toboļska]]s un [[Kijiva|Kijevas]] vaivada Alekseja Goļicina un viņa sievas Irinas Hilkovas ģimenē. No 1684. gada nepilgadīgā [[Krievijas cari|Krievijas cara]] Pētera galminieks jeb stoļniks (''стольник''). Gatavojoties karam ar Zviedriju, 1698. gadā cars Pēteris viņu nosūtīja uz [[Venēcija|Venēciju]], bet pēc kara sākuma 1701. gadā uz [[Vīne|Vīni]], kur viņš ķeizara [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolda I]] galmā nesekmīgi risināja sarunas par Krievijas atbalstīšanu pēc tās armijas sakāves [[Narvas kauja (1700)|Narvas kaujā]], piesolot [[katoļu ticība]]s atļaušanu Krievijā. Pēc atgriešanās Krievijā cars Pēteris viņu 1708. gadā iecēla par Arhangeļskas gubernatoru, 1710. gadā par Senāta locekli, 1712. gadā par Maskavas garnizona virskomendantu (''обер-комендант''). 1713. gada 24. aprīlī viņš tika iecelts par krievu ieņemtās Rīgas gubernatoru. 1718. gadā viņš lika uz robežas apcietināt valsts nodevībā apvainoto cara Pētera dēlu [[Aleksejs Romanovs|Alekseju]], kas atgriezās no trimdas [[Neapole|Neapolē]]. 1719. gadā Goļicins tika iecelts par Kijevas gubernatoru, miris 1722. gadā Kijevā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Menšikovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas gubernators]]| periods = 1713—1719 | pēc = [[Aņikita Repņins]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Pēteris}} [[Kategorija:1660. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1722. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgas gubernatori]] [[Kategorija:Krievijas caristes diplomāti]] 1ejl7v05hjbn7lisaily7gtpgi6xud7 3669831 3669827 2022-08-13T14:42:53Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Pjotrs (Pēteris) Goļicins''' ({{val-ru|Пётр Алексе́евич Голи́цын}}, 1660—1722) bija [[Krievijas cariste]]s sūtnis [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas impērijas ķeizara]] galmā [[Vīne|Vīnē]] (1701—1706) [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. Vēlāk [[Arhangeļska]]s gubernators (1708—1711), [[Rīgas guberņa|Rīgas gubernators]] (1713—1718) un [[Kijiva|Kijevas]] gubernators (1719—1722). == Dzīvesgājums == Cēlies no kņazu [[Goļicini|Goļicinu dzimtas]]. Dzimis 1660. gadā [[Toboļska]]s un [[Kijiva|Kijevas]] vaivada Alekseja Goļicina un viņa sievas Irinas Hilkovas ģimenē. No 1684. gada nepilgadīgā [[Krievijas cari|Krievijas cara]] Pētera galminieks jeb stoļniks (''стольник''). Gatavojoties karam ar Zviedriju, 1698. gadā cars Pēteris viņu nosūtīja uz [[Venēcija|Venēciju]], bet pēc kara sākuma 1701. gadā uz [[Vīne|Vīni]], kur viņš ķeizara [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolda I]] galmā nesekmīgi risināja sarunas par Krievijas atbalstīšanu pēc tās armijas sakāves [[Narvas kauja (1700)|Narvas kaujā]], piesolot [[katoļu ticība]]s atļaušanu Krievijā. Pēc atgriešanās Krievijā cars Pēteris viņu 1708. gadā iecēla par Arhangeļskas gubernatoru, 1710. gadā par Senāta locekli, 1712. gadā par Maskavas garnizona virskomendantu (''обер-комендант''). 1713. gada 24. aprīlī viņš tika iecelts par krievu ieņemtās Rīgas gubernatoru. No starptautisko tiesību viedokļa Rīgas gubernatori līdz 1721. gadam bija Zviedrijas karaļa ieceltie [[Nīls Strembergs]] (1709—1710) un [[Henriks Oto Albedils]] (1719). 1718. gadā viņš lika uz robežas apcietināt valsts nodevībā apvainoto cara Pētera dēlu [[Aleksejs Romanovs|Alekseju]], kas atgriezās no trimdas [[Neapole|Neapolē]]. 1719. gadā Goļicins tika iecelts par Kijevas gubernatoru, miris 1722. gadā Kijevā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Menšikovs]] | virsraksts = okupētās [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas gubernators]]| periods = 1713—1719 | pēc = [[Aņikita Repņins]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Pēteris}} [[Kategorija:1660. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1722. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgas gubernatori]] [[Kategorija:Krievijas caristes diplomāti]] 0xurpzk71tqtmrk5odnlu0sg8qojraw 3669832 3669831 2022-08-13T14:43:22Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Pjotrs (Pēteris) Goļicins''' ({{val-ru|Пётр Алексе́евич Голи́цын}}, 1660—1722) bija [[Krievijas cariste]]s sūtnis [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas impērijas ķeizara]] galmā [[Vīne|Vīnē]] (1701—1706) [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. Vēlāk [[Arhangeļska]]s gubernators (1708—1711), okupētās [[Rīgas guberņa|Rīgas gubernators]] (1713—1718) un [[Kijiva|Kijevas]] gubernators (1719—1722). == Dzīvesgājums == Cēlies no kņazu [[Goļicini|Goļicinu dzimtas]]. Dzimis 1660. gadā [[Toboļska]]s un [[Kijiva|Kijevas]] vaivada Alekseja Goļicina un viņa sievas Irinas Hilkovas ģimenē. No 1684. gada nepilgadīgā [[Krievijas cari|Krievijas cara]] Pētera galminieks jeb stoļniks (''стольник''). Gatavojoties karam ar Zviedriju, 1698. gadā cars Pēteris viņu nosūtīja uz [[Venēcija|Venēciju]], bet pēc kara sākuma 1701. gadā uz [[Vīne|Vīni]], kur viņš ķeizara [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolda I]] galmā nesekmīgi risināja sarunas par Krievijas atbalstīšanu pēc tās armijas sakāves [[Narvas kauja (1700)|Narvas kaujā]], piesolot [[katoļu ticība]]s atļaušanu Krievijā. Pēc atgriešanās Krievijā cars Pēteris viņu 1708. gadā iecēla par Arhangeļskas gubernatoru, 1710. gadā par Senāta locekli, 1712. gadā par Maskavas garnizona virskomendantu (''обер-комендант''). 1713. gada 24. aprīlī viņš tika iecelts par krievu ieņemtās Rīgas gubernatoru. No starptautisko tiesību viedokļa Rīgas gubernatori līdz 1721. gadam bija Zviedrijas karaļa ieceltie [[Nīls Strembergs]] (1709—1710) un [[Henriks Oto Albedils]] (1719). 1718. gadā viņš lika uz robežas apcietināt valsts nodevībā apvainoto cara Pētera dēlu [[Aleksejs Romanovs|Alekseju]], kas atgriezās no trimdas [[Neapole|Neapolē]]. 1719. gadā Goļicins tika iecelts par Kijevas gubernatoru, miris 1722. gadā Kijevā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Menšikovs]] | virsraksts = okupētās [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas gubernators]]| periods = 1713—1719 | pēc = [[Aņikita Repņins]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Pēteris}} [[Kategorija:1660. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1722. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgas gubernatori]] [[Kategorija:Krievijas caristes diplomāti]] 0bk7pwnqwam9tl0awl5zpkwqt35rt31 Jāņciems 0 353199 3670094 2705649 2022-08-14T05:28:47Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Šķirotava]] → [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Jāņciems''' ir vēsturiska [[Rīgas pilsētas daļa]] tagadējās [[Dārzciems|Dārzciema]] un [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] apkaimēs. Ciems izveidojies 20. gadsimta sākumā uz bijušās [[Jāņa muiža]]s (vācu: ''Johannenhof, Johannishof'') zemes. Pēc 1934. gada Rīgas administratīvā sadalījuma Jāņciems bija viens no 40 Rīgas administratīvajiem rajoniem. 1939. gadā reizē ar [[Ķeguma spēkstacija]]s būvi šeit izveidoja Rīgas galveno apakšstaciju "Jāņciems". {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Dārzciems]] os2pwgowu0i7n4sfxkn2utx2uzko1wc Akmeņsalas draudzes novads 0 354460 3670096 3460452 2022-08-14T05:33:26Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce (4), [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Akmeņsalas draudzes novads ap 1780.jpg|thumb|250px|Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte).]] '''Akmeņsalas draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Steinholm, Steenholm}}) bija viens no 25 [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[draudzes novadi]]em, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu. Mūsdienās tā teritorijā atrodas [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] un [[Rīga]]s pilsētas [[Salas (Rīga)|Salu apkaimes]], kā arī daļa no Daugavas labajā krastā esošās [[Maskavas forštate]]s un [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas apkaimes]]. == Vēsture == Akmeņsalas draudzes novads izveidojās uz bijušās [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muižas]] īpašumiem, kuriem 16. gadsimta beigās pievienoja daudzas Daugavas salas. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1627. gadā muižu ieguva Rīgas monētu kaltuves meistars [[Martins Vulfs]], kas 1636. gadā to pārdeva [[Rīgas pilsēta]]i par septiņiem tūkstošiem [[Dālderis|dālderu]]. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1732. gadā uz Akmeņsalas uzbūvēja koka baznīcu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=August Wilhelm Hupel|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=47|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA52,M1|accessdate={{dat|2017|07|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA52,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> 1792. - 1794. gadā uzcēla jaunu mūra [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna baznīcas ēku]], kuru projektēja Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars [[Kristofs Hāberlands]]. Taču uz Daugavas salām atradās deviņas tā saucamās bruņinieku muižas: [[Bukultu muiža|Bukultu]], [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa]], [[Mellera muiža|Mellera]], [[Lucavsala]]s, [[Kojusala]]s, [[Vējzaķsala]]s, [[Šlotmakera sala]]s, [[Vīberta sala]]s un [[Lībiešu sala|Lībiešu jeb Lībekas salas]] muižiņas, kas bija pakļautas Rīgas patrimonālajam apgabalam, bet administratīvi ietilpa Akmeņsalas draudzes novadā. 19. gadsimta beigās Akmeņsalas draudzes novads tika likvidēts un iekļauts [[Rīgas robežas|Rīgas robežās]]. == Muižas == 19. gadsimta pirmajā pusē pie Akmeņsalas draudzes novada piederēja šādas [[muiža]]s un salas:<ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=218–220 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA218,M1 |accessdate={{dat|2017|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA218,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> *[[Bukultu muiža]] (''Bellenhof'') uz [[Akmeņsala]]s *[[Lībiešu sala]] (''Liebets Holm''), arī Lībeka sala vai Lībeķu sala (''Lübeksholm, Lübecksholm'') *[[Vīberta sala]] (''Wibers, Wiberts, Wiebertsholm'') *[[Kojusala]] (''Kojenholm'') *[[Lucavsalas muiža]] (''Lutzausholm'') *[[Šlotmakera sala]] (''Schlottmakersholm'') un Frīdriha muižiņa (''Friedrichshöfchen'') *[[Mellera muiža]] (''Möllershofchen''), arī Meldera muiža *[[Hermeliņa muiža]] (''Hermelingshof''), arī Ermeliņu muiža <gallery> BM09184ABm.jpg|Doles sala, Akmeņsala (''Stein Holm''), [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] 1793. gada kartē BM10120Am.jpg|Bukultu muižas kopskats Akmeņsalas lejasgalā Daugavas krastā ([[Broce]], 1816). Lucavsalas kauja 1701.jpg|Lucavmuiža ar nocietinājumiem Lielā Ziemeļu kara [[Daugavas kauja]]s laikā (1701) Lībiešu salas muiža 1930.jpg|Akmeņsalas draudzes novada dienvidu daļa 1930. gada kartē ar Lībiešu salas muižu Akmeņsala ar jauno un veco baznīcu 1793.jpeg|Akmeņsala ar jauno un veco Katlakalna baznīcu ([[Broce]], 1793). </gallery> == Ārējās saites == *{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=363 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA363,M1 }} *{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=August Wilhelm Hupel|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=52-54|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA52,M1|accessdate={{dat|2017|07|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA52,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Rīgas apriņķa draudžu novadi]] [[Kategorija:Muižas Rīgā]] t2sr5j83kol5l9e1x5agay6kqmdg1wd Liks Besons 0 363960 3669966 3570665 2022-08-13T20:51:24Z 2A03:EC00:B178:4D99:0:0:0:2 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Lūks Besons | vārds_orig = ''Luc Besson'' | attēls = Luc Besson by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1959 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = | nodarbošanās = kinorežisors, kinoproducents, scenārists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Lūks Besons''' ({{val|fr|Luc Paul Maurice Besson}}, {{izrunā|lyk bɛsɔ̃}}, dzimis {{dat|1959|3|18}}) ir [[Francija]]s kinorežisors, kinoproducents un scenārists. Viņa ievērojamākie darbi ir [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] kinofilmas "[[Piektais elements]]" (1997) un "[[Lūsija (filma)|Lūsija]]" (2014). Par kinofilmas "Piektais elements" uzņemšanu Lūks Besons 1997. gadā ieguva [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais kinorežisors un labākais Francijas kinorežisors. Šai balvai viņš ir pretendējis arī kā kinofilmu ''[[Léon]]'' (1994) un "[[Žanna d'Arka (filma)|Žanna d'Arka]]" (1999) kinorežisors. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Besons, Liks}} [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas kinorežisori]] [[Kategorija:Francijas kinoproducenti]] [[Kategorija:Francijas scenāristi]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas kinorežisori]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss‎]] opdpgtdaq8odem60rif8e436m3d3myb 3670017 3669966 2022-08-13T22:57:43Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B178:4D99:0:0:0:2|2A03:EC00:B178:4D99:0:0:0:2]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Montenois wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Liks Besons | vārds_orig = ''Luc Besson'' | attēls = Luc Besson by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1959 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = | nodarbošanās = kinorežisors, kinoproducents, scenārists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Liks Besons''' ({{val|fr|Luc Paul Maurice Besson}}, {{izrunā|lyk bɛsɔ̃}}, dzimis {{dat|1959|3|18}}) ir [[Francija]]s kinorežisors, kinoproducents un scenārists. Viņa ievērojamākie darbi ir [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] kinofilmas "[[Piektais elements]]" (1997) un "[[Lūsija (filma)|Lūsija]]" (2014). Par kinofilmas "Piektais elements" uzņemšanu Liks Besons 1997. gadā ieguva [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais kinorežisors un labākais Francijas kinorežisors. Šai balvai viņš ir pretendējis arī kā kinofilmu ''[[Léon]]'' (1994) un "[[Žanna d'Arka (filma)|Žanna d'Arka]]" (1999) kinorežisors. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Besons, Liks}} [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas kinorežisori]] [[Kategorija:Francijas kinoproducenti]] [[Kategorija:Francijas scenāristi]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas kinorežisori]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss‎]] jsgjx2vaj4d131bc7uvy3u34yut5oam Diskusija:Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operāciju saraksts 1 365250 3669987 2796534 2022-08-13T21:42:24Z Bai-Bot 60304 /* ''YouTube'' saites */sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki == Jānis Eglītis == 146. sērijā parādījās politiķis Jānis Eglītis, bet tas nav TAS politiķis [[Jānis Eglītis]]. Kā šo nosaukt? Pagaidām nosaucu [[Jānis Eglītis (VARAM)]], bet nēesmu apmierināts ar savu izvēli.--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2017. gada 13. novembris, plkst. 23.25 (EET) == ''YouTube'' saites == {{u|Martinsdzerve|Mārtiņ}}, vai KnZ ir Latvijas televīziju atļauja to raidījumu augšuplādēšanai un izplatīšanai ''YouTube''? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 09.39 (EET) :Vai tad tā vispār sarakstos pieņemts darīt? Vienkārši likt ārējās saites nosaukumos? Dažkārt mēdz oficiālos video likt kaut kur saraksta beigās, bet tik centrāli un visim acīs? :Vēl kas! Es atradu šo https://www.knz.lv/kontakti/ Man ir aizdomas, ka šis mūsu Mārtiņš ir Mārtņš Dzērve, kurš norādīts knz mājaslapā, kā kontaktpersona, un pieņemu arī youtube kanālā. Kādēļ lai kāds plkst 4:00 liktu tik uzkrītošus linkus Vikipēdijā un pēc tam liktu atpakaļ? Martinsdzerve tikai šīs saits ir licis un neko diži citu. Un ja tas tā ir, ko gan es nezinu, to var uzskatīt kā tīrāko pašreklāmu. Bet nav pierādījumu, tikai aizdomas. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 11.39 (EET) ::Nu labi, neteikšu "stipras", izklausās, ka es viņu apvainoju. Es rediģēju savu komentāru, jo izklausījos rupjš, es atvainojos. Nevajag no rīta sēdēt vikipēdijā, kamēr vēl nav pamodies. Bet domāju, ka mums būtu jāizskata šāda varbūtība.--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 11.56 (EET) ::Jā, sakarību pamanīju. Parasti liek saites raksta beigās, taču šādi, manuprāt, ir ērtāk un pārskatāmāk (tas, protams, ja video nav bez atļaujas nočiepti) —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 11.53 (EET) :::{{ping|Baisulis|Edgars2007}} Ko jūs domājiet par linku likšanu sarakstā? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 12.00 (EET) ::::Esmu par saitēm uz oficiālo raidījuma mājaslapu vai šajā gadījumā LTV mājaslapu. Un nē, manuprāt tām nav jābūt šādā izskatā. Ļoti labi nepārzinu rakstu veidošanas noteikumus, bet manuprāt ir jābūt saitei uz atsaucēm, un tad jau atsaucēs ir saite un konkrēto sēriju oficiālajā vietnē. ''YouTube'' var izmantot pēdējā gadījumā, bet tās ir tikai manas domas.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) ::::Personīgi domāju, ka labāk nelikt, bet ja liekam, tad drīzāk šādā formātā: ::::{| class="wikitable" |- {{Episode list |EpisodeNumber=138 |EpisodeNumber2=1 |RTitle="Viena pati pasaulē" |Aux1=[[Ints Ķuzis]], [[Inese Sadauska]], [[Kristiāns Godiņš]] |OriginalAirDate={{dat|2017|9|4|N|bez}} |ShortSummary= Žurnālisti seko sešus gadus vecai meitenei [[Vecrīga|Vecrīgā]], kura ir bez vecāku uzraudzības. Novēro, kā viņa iepērkas un brauc ar sabiedrisko transportu. [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.09.2017-aizliegtais-panemiens.id105473/ Skatīt video] |LineColor = 006 }} |} ::::--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 15.50 (EET) :::::Arī esmu par nelikšanu. Jūtūbs noteikti nav variants, bet, ja liekam uz LTV, tad vienīgi to varētu ielikt atsevišķā kolonnā (tas taču bija iespējams sēriju veidnē, ne?). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 17.34 (EET) ::::::Nū nav itkā paradzēta, bet var jau pielikt kolonnu "| Aux4 = " kā linku kolonna. Piemēram: ::::::{| class="wikitable plainrowheaders" style="width: 100%; margin-right: 0;" |- ! style="background:#006; color:#fff;"| Nr.<br />seriālā ! style="background:#006; color:#fff;"| Nr.<br />sezonā ! style="background:#006; color:#fff;"| Nosaukums ! style="background:#006; color:#fff;"| Studijas viesi ! style="background:#006; color:#fff;"| Pirmā pārraide ! style="background:#006; color:#fff;"| Ārējās saites |- |- {{Episode list |EpisodeNumber=138 |EpisodeNumber2=1 |RTitle="Viena pati pasaulē" |Aux1=[[Ints Ķuzis]], [[Inese Sadauska]], [[Kristiāns Godiņš]] |OriginalAirDate={{dat|2017|9|4|N|bez}} | Aux4 = [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.09.2017-aizliegtais-panemiens.id105473/ Skatīt video] |ShortSummary= Žurnālisti seko sešus gadus vecai meitenei [[Vecrīga|Vecrīgā]], kura ir bez vecāku uzraudzības. Novēro, kā viņa iepērkas un brauc ar sabiedrisko transportu. |LineColor = 006 }} |} ::::::Kā ar šādu ideju?? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 19.16 (EET) :::::::Man, atklāti sakot, šeit nepatīk informācijas izvietojums tabulas veidā. Pirmās 2 kolonas virsrakstu dēļ ir platas, numuriem vietas pietiek un pāri paliek. Taču nosaukumam un viesiem līdz ar to paliek mazāk vietas, kolonas ir pašauras un teksts salokās vairākās rindās. Es būtu darījis tā: :::::::'''Nr. seriālā''' — 234 :::::::'''Nr. sezonā''' — 567 :::::::'''Nosaukums''' — Purčika ikdiena :::::::'''Studijas viesi''' — {{u|Zuiks}}, Jurčiks Ragana, narkomāns :::::::'''Pirmā pārraide''' — kaut kad sen :::::::'''Ārējās saites''' — saite... :::::::Žurnālisti seko narkomānam [[Purvciems (Rīga)|Purčikā]], skatās, kā viņš mokās ar abstinenci, bet nepalīdz. :::::::<hr /> :::::::''Vai arī šādi, ja nu dikti grib to tabulu. Numurus, varbūt arī nosaukumu var apvienot vienā rindā.'' :::::::{|class="wikitable" style="width:100%;" |- | style="background:#006; color:#fff;width:150px;"|Nr. seriālā | 1223 |- | style="background:#006; color:#fff;"|Nr. sezonā | 4567 |- | style="background:#006; color:#fff;"|Nosaukums | Purčika ikdiena |- | style="background:#006; color:#fff;"|Studijas viesi | {{u|Zuiks}}, Jurčiks Ragana, narkomāns |- | style="background:#006; color:#fff;"|Pirmā pārraide | {{dat|2017|9|4|N|bez}} |- | style="background:#006; color:#fff;"|Ārējās saites | [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.09.2017-aizliegtais-panemiens.id105473/ Skatīt video] |- | style="background:#006; color:#fff;"|Saturs | Žurnālisti seko 24 gadus vecam narkomānam [[Purvciems (Rīga)|Purčikā]], skatās, kā viņš mokās ar abstinenci, bet nepalīdz. |} :::::::-- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 20.36 (EET) ::::::::Bet tas ir standarts sēriju sarakstiem, pie kura gribētos pieturēties. Un tagad Zuiks iet un apskatās, cik nejēdzīgi garš būtu [[:en:List of The Simpsons episodes (seasons 1–20)|Simpsonu]] pirmo 20 sezonu sēriju saraksts... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 10. janvāris, plkst. 20.45 (EET) Sveiki! Atbildes ir manā diskusijā. Atvainojos, ka neatbildēju ātrāk. Šis ir mans puibliskais wiki profils :) --[[Dalībnieks:MartinsDzerve|MartinsDzerve]] ([[Dalībnieka diskusija:Martinsdzerve|diskusija]]) 2018. gada 18. janvāris, plkst. 08.12 (EET) == Raksta nosaukums == Vai nevajadzētu rakstu pārdēvēt uz '''Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operāciju saraksts'''? --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 31. janvāris, plkst. 15.36 (EET) :Tas būtu precīzāk, bet arī garāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 31. janvāris, plkst. 15.38 (EET) :Īstenībā laba doma. Tā kā neredzu iemeslu, kādēļ lai kāds iebilstu, pārvietoju. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2018. gada 31. janvāris, plkst. 17.54 (EET) p1ms7haj1tamr3c2a3bowbc3foyn0ac Hulegu 0 370704 3670220 3554338 2022-08-14T11:47:04Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Hulegu | vārds_orģ = ''Хүлэгү'', ᠬᠦᠯᠡᠭᠦ | attēls = Hulagu Khan.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ilhanāts|Ilhanāta]] valdnieks | term_sākums = [[1256. gads|1256]]. gads | term_beigas = {{dat|1265|2|8|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = [[Abaka]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1217}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = {{dat|1265|2|8|1217}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = [[Bordžiginu dinastija]] | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Hulegu''' ({{val|mn|Хүлэгү}}, ''Hulegu'', dzimis {{dat|1217}}, miris {{dat|1265|2|8}}), arī '''Hulagu''', bija [[mongoļi|mongoļu]] valdnieks ([[hans]]), kas vadīja mongoļu karagājienus [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]]. Viņš bija [[Čingishans|Čingishana]] mazdēls. Hulegu kļuva par pirmo jaunizveidotās valsts [[Ilhanāts|Ilhanāta]] valdnieku, kas tika izveidota aptuveni mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā. Hulegu [[1258. gads|1258]]. gadā aplenca un iekaroja [[Bagdāde|Bagdādi]], tādā veidā uz laiku pilsēta zaudēju [[arābu pasaule]]s galvenā centra statusu. 1260. gadā iebruka [[Sīrija|Sīrijā]], uzbrūkot arī [[Damaska]]i. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1217. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1265. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mongoļu kagani]] [[Kategorija:Bordžiginu dinastija]] sloapq3c1fstmmo204igv6pmsg846l4 Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators) 0 374180 3669930 3273265 2022-08-13T18:21:01Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālgubernatoru|Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)|Aleksandrs Suvorovs}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Suvorovs | vārds_orig = ''Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров'' | attēls = Suvorov A A-bu Kruger.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Baltijas ģenerālgubernators A. Suvorovs (1851) | dz_gads = 1804 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_gads = 1882 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | dienesta_pakāpe = ģenerālis | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | paraksts = | pakāpe = ģenerālis | dienesta_laiks = 1824—1882 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Krievu-persiešu karš (1826—1828)]]<br />[[Krievu-turku karš (1828—1829)]]<br />[[Novembra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Aleksandrs Suvorovs''' ({{val-ru|Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров}}, 1804—1882) bija [[Krievijas impērija]]s infantērijas [[ģenerālis]], [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866). Ģenerālisimusa [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] mazdēls. == Dzīvesgājums == Dzimis 1804. gada 13. (pēc vecā stila 1.) jūnijā Pēterburgā ģenerālleitnanta Arkādija Suvorova un viņa sievas Jeļenas Nariškinas ģimenē. Pēc tēva nāves 1811. gadā māte viņu nodeva audzināšanā Pēterburgas [[jezuīti|jezuītu]] pansionātā. Pēc trīs gadiem viņu pie sevis paņēma pie sevis mātes brālis Kirils Nariškins, divpadsmit gadu vecumā māte viņu nosūtīja mācīties uz [[Šveice|Šveici]]. 18 gadu vecumā viņš uzsāka studijas [[Sorbona]]s universitātē Parīzē, tās turpināja [[Getingene]]s universitātē, kur 1825. gadā iestājās kurzemnieku korporācijā ''[[Curonia]]''. Pēc atgriešanās Krievijā uzsāka dienestu leibgvardes kavalērijas pulkā, piedalījās krievu-persiešu karā (1826—1828), [[Krievu-turku karš (1828—1829)|Krievu-turku karā (1828—1829)]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā. 1839. gadā viņu paaugstināja ģenerālmajora pakāpē. 1847. gadā viņu iecēla par [[Kostroma]]s gubernatoru, 1848. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru, 1861. gadā par Pēterburgas kara ģenerālgubernatoru. Miris 1882. gada 12. februārī (31. janvārī pēc vecā stila) Pēterburgā. == Piemiņa == Baltijas ģenerālgubernatora Suvorova vārdā līdz 1917. gadam bija nosaukta tagadējā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] [[Rīga|Rīgā]]. Tāpat viņa vārdā bija nosaukts Suvorova ielas tilts pāri Rīgas pilsētas kanālam. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1848—1861| pēc = [[Vilhelms fon Līvens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Suvorovs, Aleksandrs (ģenerālgubernators)}} [[Kategorija:Krievijas impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā mirušie]] le15vmnctmqwm6sspm6b6jq2gpc0g8v 3670181 3669930 2022-08-14T09:17:00Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālgubernatoru|Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)|Aleksandrs Suvorovs}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Suvorovs | vārds_orig = ''Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров'' | attēls = Suvorov A A-bu Kruger.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Baltijas ģenerālgubernators A. Suvorovs (1851) | dz_gads = 1804 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_gads = 1882 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | dienesta_pakāpe = ģenerālis | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | paraksts = | pakāpe = ģenerālis | dienesta_laiks = 1824—1882 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Krievu-persiešu karš (1826—1828)]]<br />[[Krievu-turku karš (1828—1829)]]<br />[[Novembra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Aleksandrs Suvorovs''' ({{val-ru|Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров}}, 1804—1882) bija [[Krievijas impērija]]s infantērijas [[ģenerālis]], [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866). Ģenerālisimusa [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] mazdēls. == Dzīvesgājums == Dzimis 1804. gada 13. (pēc vecā stila 1.) jūnijā Pēterburgā ģenerālleitnanta Arkādija Suvorova un viņa sievas Jeļenas Nariškinas ģimenē. Pēc tēva nāves 1811. gadā māte viņu nodeva audzināšanā Pēterburgas [[jezuīti|jezuītu]] pansionātā. Pēc trīs gadiem viņu pie sevis paņēma pie sevis mātes brālis Kirils Nariškins, divpadsmit gadu vecumā māte viņu nosūtīja mācīties uz [[Šveice|Šveici]]. 18 gadu vecumā viņš uzsāka studijas [[Sorbona]]s universitātē Parīzē, tās turpināja [[Getingene]]s universitātē, kur 1825. gadā iestājās kurzemnieku korporācijā ''[[Curonia]]''. Pēc atgriešanās Krievijā uzsāka dienestu leibgvardes kavalērijas pulkā, piedalījās krievu-persiešu karā (1826—1828), [[Krievu-turku karš (1828—1829)|Krievu-turku karā (1828—1829)]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā. 1839. gadā viņu paaugstināja ģenerālmajora pakāpē. 1847. gadā viņu iecēla par [[Kostroma]]s gubernatoru, 1848. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. Drīz pēc stāšanās amatā 1848. gada martā ģenerālgubernators Suvorovs izdeva rīkojumu aizliegt muižniekiem izlikt [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušos]] saimniekus no viņu mājām.<ref>Arveds Švābe. Latvijas vēsture 1800-1914. Stokholma, 1958. 191-216 lpp.</ref> 1861. gadā Suvorovu iecēla par Pēterburgas kara ģenerālgubernatoru. Miris 1882. gada 12. februārī (31. janvārī pēc vecā stila) Pēterburgā. == Atsauces == {{atsauces}} == Piemiņa == Baltijas ģenerālgubernatora Suvorova vārdā līdz 1917. gadam bija nosaukta tagadējā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] [[Rīga|Rīgā]]. Tāpat viņa vārdā bija nosaukts Suvorova ielas tilts pāri Rīgas pilsētas kanālam. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1848—1861| pēc = [[Vilhelms fon Līvens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Suvorovs, Aleksandrs (ģenerālgubernators)}} [[Kategorija:Krievijas impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā mirušie]] h7kqnz5tj33adnrw22s3o7qkg49yj7n 3670182 3670181 2022-08-14T09:17:26Z Pirags 3757 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālgubernatoru|Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)|Aleksandrs Suvorovs}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Suvorovs | vārds_orig = ''Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров'' | attēls = Suvorov A A-bu Kruger.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Baltijas ģenerālgubernators A. Suvorovs (1851) | dz_gads = 1804 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_gads = 1882 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | dienesta_pakāpe = ģenerālis | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | paraksts = | pakāpe = ģenerālis | dienesta_laiks = 1824—1882 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Krievu-persiešu karš (1826—1828)]]<br />[[Krievu-turku karš (1828—1829)]]<br />[[Novembra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Aleksandrs Suvorovs''' ({{val-ru|Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров}}, 1804—1882) bija [[Krievijas impērija]]s infantērijas [[ģenerālis]], [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866). Ģenerālisimusa [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] mazdēls. == Dzīvesgājums == Dzimis 1804. gada 13. (pēc vecā stila 1.) jūnijā Pēterburgā ģenerālleitnanta Arkādija Suvorova un viņa sievas Jeļenas Nariškinas ģimenē. Pēc tēva nāves 1811. gadā māte viņu nodeva audzināšanā Pēterburgas [[jezuīti|jezuītu]] pansionātā. Pēc trīs gadiem viņu pie sevis paņēma pie sevis mātes brālis Kirils Nariškins, divpadsmit gadu vecumā māte viņu nosūtīja mācīties uz [[Šveice|Šveici]]. 18 gadu vecumā viņš uzsāka studijas [[Sorbona]]s universitātē Parīzē, tās turpināja [[Getingene]]s universitātē, kur 1825. gadā iestājās kurzemnieku korporācijā ''[[Curonia]]''. Pēc atgriešanās Krievijā uzsāka dienestu leibgvardes kavalērijas pulkā, piedalījās krievu-persiešu karā (1826—1828), [[Krievu-turku karš (1828—1829)|Krievu-turku karā (1828—1829)]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā. 1839. gadā viņu paaugstināja ģenerālmajora pakāpē. 1847. gadā viņu iecēla par [[Kostroma]]s gubernatoru, 1848. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. Drīz pēc stāšanās amatā 1848. gada martā ģenerālgubernators Suvorovs izdeva rīkojumu aizliegt muižniekiem izlikt [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušos]] saimniekus no viņu mājām.<ref>Arveds Švābe. Latvijas vēsture 1800-1914. Stokholma, 1958. 191-216 lpp.</ref> 1861. gadā Suvorovu iecēla par Pēterburgas kara ģenerālgubernatoru. Miris 1882. gada 12. februārī (31. janvārī pēc vecā stila) Pēterburgā. == Atsauces == {{atsauces}} == Piemiņa == Baltijas ģenerālgubernatora Suvorova vārdā līdz 1917. gadam bija nosaukta tagadējā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] [[Rīga|Rīgā]]. Tāpat viņa vārdā bija nosaukts Suvorova ielas tilts pāri Rīgas pilsētas kanālam. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1848—1861| pēc = [[Vilhelms fon Līvens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Suvorovs, Aleksandrs (ģenerālgubernators)}} [[Kategorija:Krievijas impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā mirušie]] pvz2fn9uzsiyzj8zeu29h4gopwk1q01 3670183 3670182 2022-08-14T09:18:02Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālgubernatoru|Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)|Aleksandrs Suvorovs}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Suvorovs | vārds_orig = ''Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров'' | attēls = Suvorov A A-bu Kruger.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Baltijas ģenerālgubernators A. Suvorovs (1851) | dz_gads = 1804 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | m_gads = 1882 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}}) | dienesta_pakāpe = ģenerālis | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | paraksts = | pakāpe = ģenerālis | dienesta_laiks = 1824—1882 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Krievu-persiešu karš (1826—1828)]]<br />[[Krievu-turku karš (1828—1829)]]<br />[[Novembra sacelšanās]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Aleksandrs Suvorovs''' ({{val-ru|Алекса́ндр Арка́дьевич Суво́ров}}, 1804—1882) bija [[Krievijas impērija]]s infantērijas [[ģenerālis]], [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866). Ģenerālisimusa [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] mazdēls. == Dzīvesgājums == Dzimis 1804. gada 13. (pēc vecā stila 1.) jūnijā Pēterburgā ģenerālleitnanta Arkādija Suvorova un viņa sievas Jeļenas Nariškinas ģimenē. Pēc tēva nāves 1811. gadā māte viņu nodeva audzināšanā Pēterburgas [[jezuīti|jezuītu]] pansionātā. Pēc trīs gadiem viņu pie sevis paņēma pie sevis mātes brālis Kirils Nariškins, divpadsmit gadu vecumā māte viņu nosūtīja mācīties uz [[Šveice|Šveici]]. 18 gadu vecumā viņš uzsāka studijas [[Sorbona]]s universitātē Parīzē, tās turpināja [[Getingene]]s universitātē, kur 1825. gadā iestājās kurzemnieku korporācijā ''[[Curonia]]''. Pēc atgriešanās Krievijā uzsāka dienestu leibgvardes kavalērijas pulkā, piedalījās krievu-persiešu karā (1826—1828), [[Krievu-turku karš (1828—1829)|Krievu-turku karā (1828—1829)]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā. 1839. gadā viņu paaugstināja ģenerālmajora pakāpē. 1847. gadā viņu iecēla par [[Kostroma]]s gubernatoru, 1848. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. Drīz pēc stāšanās amatā 1848. gada martā ģenerālgubernators Suvorovs izdeva rīkojumu aizliegt muižniekiem izlikt [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušos]] saimniekus no viņu mājām.<ref>Arveds Švābe. Latvijas vēsture 1800-1914. Stokholma, 1958. 191-216 lpp.</ref> 1861. gadā Suvorovu iecēla par Pēterburgas kara ģenerālgubernatoru. Miris 1882. gada 12. februārī (31. janvārī pēc vecā stila) Pēterburgā. == Piemiņa == Baltijas ģenerālgubernatora Suvorova vārdā līdz 1917. gadam bija nosaukta tagadējā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] [[Rīga|Rīgā]]. Tāpat viņa vārdā bija nosaukts Suvorova ielas tilts pāri Rīgas pilsētas kanālam. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1848—1861| pēc = [[Vilhelms fon Līvens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Suvorovs, Aleksandrs (ģenerālgubernators)}} [[Kategorija:Krievijas impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā mirušie]] g2ncmj2ou581wqozwn47ibsh36ajdqw Bagration 0 388545 3670200 2858518 2022-08-14T11:13:05Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] fuvjl3hbjtirc7dazo0ojk19uvw3ax0 Pyotr Bagration 0 390866 3670204 2860841 2022-08-14T11:13:45Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] fuvjl3hbjtirc7dazo0ojk19uvw3ax0 Attēls:RFS logo.png 6 401514 3669826 2902524 2022-08-13T14:28:55Z AureliaDragomir 101410 AureliaDragomir augšupielādēja jaunu [[Attēls:RFS logo.png]] versiju wikitext text/x-wiki == Licence == {{Aizsargāts logo}} qw96p89gol46kaqohhdtqz1l7o5878t Fiskālais konservatīvisms 0 406977 3669810 3669734 2022-08-13T13:36:59Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.145|213.226.141.145]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Maranello Prime wikitext text/x-wiki '''Fiskālais konservatīvisms''', saukts arī par '''ekonomisko konservatīvismu''', ir [[politika|politiski]] [[ekonomika|ekonomiska]] [[ideoloģija]], kas galvenokārt tiek balstīta uz diviem fundamentāliem principiem — [[nodoklis|nodokļu]] samazināšanu un sabalansēta [[valsts budžets|budžeta]] ievērošanu.<ref name="wsj">{{cite web|url= https://www.wsj.com/articles/SB119664632056611239|title= The Meaning of Fiscal Conservatism|work=wsj.com|publisher=Wall Street Journal|first=Rudy|last=Giuliani|date=3 December 2007|accessdate=21 September 2018}}</ref> Līdz ar to no finansiālā viedokļa fiskālā [[konservatīvisms|konservatīvisma]] piekritēji lielākoties iestājas par stingrāku valsts [[fiskālā politika|fiskālo politiku]] izdevumu kontrolēšanas jomā, lai tādējādi neveidotos [[budžeta deficīts]], vai arī sliktākajā gadijumā, ja tāds tomēr ir nenovēršams, budžeta deficīts būtu pavisam neliels.<ref>{{cite web|url= https://www.nytimes.com/2017/01/09/opinion/the-betrayal-of-fiscal-conservatism.html|title= The Betrayal of Fiscal Conservatism|work=nytimes.com|publisher=The New York Times|first=David|last=Leonhardt|date=9 January 2017|accessdate=21 September 2018}}</ref> No politiskā viedokļa fiskālie konservatīvisti atbalsta pēc iespējas mazāku valsts [[birokrātija|birokrātisko]] aparātu, lai tādējādi ietaupītu izmaksas sabiedriskajā sektorā.<ref name="yourdictionary">{{cite web|url= http://www.yourdictionary.com/fiscal-conservative|title=Fiscal conservativism|work=yourdictionary.com|accessdate=22 September 2018}}</ref> Savukārt no ekonomiskā viedokļa fiskālie konservatīvisti galvenokārt iestājas par [[brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgus ekonomiku]].<ref name="yourdictionary"/> == Skatīt arī == * [[Fiskālā politika]] * [[Kapitālisms]] * [[Konservatīvisms]] * [[Labēja politika]] * [[Tirgus ekonomika]] == Atsauces == {{atsauces}} {{ekonomika-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] 0gcpqudx0szhtyyqmxjl8n6fjavwhv6 Rīgas 74. vidusskola 0 407158 3670056 3629166 2022-08-14T05:14:37Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 74. vidusskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = |image size = |imagewikilink = |alt = |caption = |motto = |motto_translation = |location = [[Induļa iela (Rīga)|Induļa iela]] 4, [[Rīga]], {{LAT}} |streetaddress = |region = |city = |state = |province = |county = |postcode = |postalcode = |zipcode = |country = |country1 = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 04 | longEW = E |coordinates_type = |coordinates_region = |coordinates_display = |coordinates_format = |coordinates = |schooltype = vidusskola |fundingtype = |type = |religious_affiliation = |religion = |denomination = |patron = |established = |approx = |founded = 1974. gadā |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |district = |us_nces_district_id = |LEA = |authority = |category = |category_label = |oversight = |oversight_label = |authorizer = |superintendent = |trustee = |specialist = |session = septembris — maijs |schoolnumber = |school code = |MOE = |ofsted = |ceeb = |us_nces_school_id = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |dean = |administrator = |rector = |director = |principal = |principal_label = |principal1 = |principal2 = |principal3 = |principal4 = |viceprincipal = |viceprincipal_label = |viceprincipal1 = |viceprincipal2 = |viceprincipal3 = |viceprincipal4 = |asst principal = |assistant_principals = |campus director = |headmistress = Irina Frolova |headmaster = |head of school = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |head = |head_label = |chaplain = |custodian = |staff = |faculty = |teaching_staff = 61 |employees = |key_people = |grades = 1. — 12. klase |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |students = 615 (2014) |sixth_form_students = |pupils = |gradeK = |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |grade13 = |other = |other_grade_enrollment = |other_grade_label = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio = |system = |classes offered = |medium = |language = krievu, latviešu |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |campuses = |campus = |campus size = |area = |campus type = |campus_Bound = |houses = |colours = |colors = |slogan = |song = |fightsong = |athletics = |conference = |sports = |mascot = |mascot image = |nickname = |team_name = |rival = |vision = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |testname = |testaverage = |SAT = |ACT = |year = |bar pass rate = |roll = |decile = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |tuition = |revenue = |communities = |feeders = |main feeder school for = |graduates = |affiliations = |alumni = |nobel_laureates = |information = |free_label = |free_text = |free_label1 = |free_text1 = |free_label2 = |free_text2 = |free_label3 = |free_text3 = |free_label4 = |free_text4 = |free_label5 = |free_text5 = |homepage = |url = {{url|http://r74vsk.lv/}} |website = |footnotes = |picture = |image_caption = |picture2 = |image_caption2 = }} '''Rīgas 74. vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielā]] 4, [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. == Izglītības programmas == 2018. gadā skolā tiek īstenota pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121), vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011021) un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (31013021). == Vēsture == Skola dibināta 1974. gadā. 2022. gada 2. jūnijā [[Rīgas dome]] Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīja lēmumprojektu par Rīgas 74. vidusskolas pārdēvēšanu par pamatskolu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/septinas-rigas-vidusskolas-planots-parveidot-par-pamatskolam.a459729/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Septiņas Rīgas vidusskolas plānots pārveidot par pamatskolām] lsm.lv 2022. gada 2. jūnijā</ref> == Absolventi == * [[Aleksandrs Samoilovs]], sportists == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161020105423/http://www.r74vsk.lv/wp-content/uploads/2015/01/RiGAS-74-vsk-pasvertejums-27.01-1.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2014] * [https://web.archive.org/web/20180919052747/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-74-vidusskola Izglītība un Kultūra] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 7d2on40lwfjnfz6q1kwbwui6eqwjdus Rīgas 60. vidusskola 0 407940 3670055 3395077 2022-08-14T05:14:29Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 60. vidusskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = |image size = |imagewikilink = |alt = |caption = |motto = |motto_translation = |location = [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] 6, [[Rīga]], {{LAT}} |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 10 | longs = 31 | longEW = E |coordinates_type = |coordinates_region = |coordinates_display = |coordinates_format = |coordinates = |schooltype = vidusskola |status = slēgta |session = septembris — maijs |director = Natālija Djakova |headmistress = |headmaster = |head of school = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |head = |head_label = |chaplain = |custodian = |staff = |faculty = |teaching_staff = 60 |employees = |key_people = |grades = 1. — 12. klase |students = 542 (2017) |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio = |system = |classes offered = |medium = |language = latviešu, krievu |accreditation = |ranking = |national_ranking = |year = |graduates = |affiliations = |alumni = |nobel_laureates = |homepage = |url = {{url|http://www.rkg.lv/}} |website = |footnotes = |picture = |image_caption = |picture2 = |image_caption2 = }} '''Rīgas 60. vidusskola''' bija [[Rīga]]s skola [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielā]] 6, [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], kurā mācības notika no 1. līdz 12. klasei. 2019. gadā [[Rīgas dome]] pieņēma lēmumu par Rīgas 60. vidusskolas pievienošanu [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija|Rīgas Klasiskajai ģimnāzijai]].<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/reorganizetas-slegtas-un-dibinatas-izglitibas-iestades/2019-gads Reorganizētās, slēgtās un dibinātās izglītības iestādes 2019. gadā] Izglītības un zinātnes ministrija 2019. gada 2. septembrī</ref> == Izglītības programmas == Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121), Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (31013021) == Vēsture == Rīgas 60. vidusskola ir dibināta 1969. gadā kā divplūsmu skola. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181105004936/http://www.r60vsk.lv/pdf/pasv.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2013] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] prafwlkm84c5wnlshgu8zt3hbxwen07 Rīgas 84. vidusskola 0 408049 3670057 3520904 2022-08-14T05:14:40Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infobox school |name = Rīgas 84. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Lielvārdes iela 141, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype =pašvaldības finansējums |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 01 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 25 | longEW = E |opened = |headmaster = Vineta Misgirda |staff = |teaching_staff = 95 |employees = |grades = 1.—12. |years = |students = 1032 (2017) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.r84vs.lv }} '''Rīgas 84. vidusskola''' ir [[Rīga]]s vidusskola, kas atrodas [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielā]] 141, [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. == Vēsture == Dibināta 1979. gadā, pirmajā mācību gadā skolā bija 37 klašu komplekti ar 1235 skolēniem un 65 skolotājiem. 2001. gadā dibināts Rīgas 84. vidusskolas vēstures muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r84vs.lv/vesture/ |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181016175201/http://www.r84vs.lv/vesture/ |archivedate={{dat|2018|10|16||bez}} }}</ref> Skolā darbojas Bērnu attīstības un izglītības centrs (BAIC) no 1999. gada, Ilgstoši slimojošo izglītojamo apmācības centrs (ISIAC) no 2006. gada un Sporta komplekss no 2016. gada. == Direktori == * Vineta Misgirda * Oļģerts Līne * Antons Rudzis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.r84vs.lv/vesture/|title=Vēsture {{!}} Rīgas 84. vidusskola|access-date=2021-12-18|language=lv-LV}}</ref> == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011), Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (31012011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/R84VS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181015030603/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/R84VS |archivedate={{dat|2018|10|15||bez}} }}</ref> == Skolā mācījušies == *[[Uldis Rudaks]] (1968), mūzikas žurnālists un dīdžejs; *[[Arstarulsmirus|Arstarulsmirus Arsujumfus Tarus]] (dzimis Gustavs Butelis 1978), reperis un producents; *[[Zigismunds Sirmais]] (1992), sportists. ==Ārējās saites == * [http://www.r84vs.lv/wp-content/uploads/2016/11/r84vs_pasnovertejuma_zinojums.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2016]{{Novecojusi saite}} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Purvciems]] 0a1pycoh2c97gwpe4eb1yajqb65auwq Rīgas 85. vidusskola 0 408051 3670058 3629167 2022-08-14T05:14:44Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infobox school |name = Rīgas 85. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Purvciema iela 23a, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 16 | latNS = N | longd = 24 | longm = 10 | longs = 22 | longEW = E |opened = |headmaster = Aija Makšāne |staff = |teaching_staff = 60 |employees = |grades = pirmsskolas, 1.-12. |years = |students = 499 (2017) |language = latviešu |revenue = |homepage = http://www.r85vsk.lv/ }} '''Rīgas 85. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielā]] 23a [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. == Vēsture == Dibināta 1980. gadā kā divplūsmu skola, 1990. gadā skolu pārveidoja par latviešu mācību valodas skolu. 1991. gadā izveidoja lietuviešu klasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r85vsk.lv/?page_id=70 |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181028035715/http://www.r85vsk.lv/?page_id=70 |archivedate={{dat|2018|10|28||bez}} }}</ref> 2022. gada 2. jūnijā [[Rīgas dome]] Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīja lēmumprojektu par Rīgas 85. vidusskolas pārdēvēšanu par pamatskolu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/septinas-rigas-vidusskolas-planots-parveidot-par-pamatskolam.a459729/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Septiņas Rīgas vidusskolas plānots pārveidot par pamatskolām] lsm.lv 2022. gada 2. jūnijā</ref> == Izglītības programmas == Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (01011111), Pamatizglītības programma (21011111), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/R84VS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181015030603/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/R84VS |archivedate={{dat|2018|10|15||bez}} }}</ref> == Skolā mācījušies == * [[Ivars Auziņš]] (1969), aktieris ==Ārējās saites == * [http://www.r85vsk.lv/wp-content/uploads/2018/08/85-vsk_Pashvertejums_2018.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201029105554/https://www.r85vsk.lv/wp-content/uploads/2018/08/85-vsk_Pashvertejums_2018.pdf |date={{dat|2020|10|29||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] n86vf2bry7nt95iewo1nyk1tc1mumg1 Rīgas Purvciema vidusskola 0 408619 3670059 3457512 2022-08-14T05:14:48Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Purvciema vidusskola |native_name = |latin_name = |logo = |seal_image = |image = |image size = |imagewikilink = |alt = |caption = |motto = |motto_translation = |location = [[Detlava Brantkalna iela]] 5, [[Rīga]], {{LAT}} |streetaddress = |region = |city = |state = |province = |county = |postcode = |postalcode = |zipcode = |country = |country1 = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 05 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 34 | longEW = E |coordinates_type = |coordinates_region = |coordinates_display = |coordinates_format = |coordinates = |schooltype = vidusskola |fundingtype = |type = |religious_affiliation = |religion = |denomination = |patron = |established = |approx = |founded = 1988. gadā |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |district = |us_nces_district_id = |LEA = |authority = |category = |category_label = |oversight = |oversight_label = |authorizer = |superintendent = |trustee = |specialist = |session = septembris — maijs |schoolnumber = |school code = |MOE = |ofsted = |ceeb = |us_nces_school_id = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |dean = |administrator = |rector = |director = |principal = |principal_label = |principal1 = |principal2 = |principal3 = |principal4 = |viceprincipal = |viceprincipal_label = |viceprincipal1 = |viceprincipal2 = |viceprincipal3 = |viceprincipal4 = |asst principal = |assistant_principals = |campus director = |headmistress = Jurijs Kļukins |headmaster = |head of school = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |head = |head_label = |chaplain = |custodian = |staff = |faculty = |teaching_staff = 117 |employees = |key_people = |grades = 1. — 12. klase |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |students = 1402 (2018) |sixth_form_students = |pupils = |gradeK = |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |grade13 = |other = |other_grade_enrollment = |other_grade_label = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio = |system = |classes offered = |medium = |language = krievu, latviešu |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |campuses = |campus = |campus size = |area = |campus type = |campus_Bound = |houses = |colours = |colors = |slogan = |song = |fightsong = |athletics = |conference = |sports = |mascot = |mascot image = |nickname = |team_name = |rival = |vision = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |testname = |testaverage = |SAT = |ACT = |year = |bar pass rate = |roll = |decile = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |tuition = |revenue = |communities = |feeders = |main feeder school for = |graduates = |affiliations = |alumni = |nobel_laureates = |information = |free_label = |free_text = |free_label1 = |free_text1 = |free_label2 = |free_text2 = |free_label3 = |free_text3 = |free_label4 = |free_text4 = |free_label5 = |free_text5 = |homepage = |url = {{url|http://rpg.lv/contact}} |website = |footnotes = |picture = |image_caption = |picture2 = |image_caption2 = }} '''Rīgas Purvciema vidusskola''' ir skola [[Rīga|Rīgā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas [[Detlava Brantkalna iela|Detlava Brantkalna ielā]] 5 [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. == Izglītības programmas == Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma (21012121), Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma (31012021), Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma (31013021).<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/PG Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments]</ref> == Vēsture == Dibināta 1988. gadā, kad tai piešķīra [[Rīgas 24. vidusskola]]s nosaukumu, bet agrāko Rīgas 24. vidusskolu Tallinas un Krišjāņa Barona ielu stūrī pārdēvēja par [[Rīgas 99. vidusskola|Rīgas 99. vidusskolu]]. 1991. gadā to pārdēvēja par Rīgas Purvciema ģimnāziju, 1994. gadā Rīgas Purvciema ģimnāzijai tika piešķirts skolas ar padziļinātu svešvalodu mācīšanu statuss. 2001. gadā to pārdēvēja par Rīgas Purvciema vidusskolu.<ref>[http://rpg.lv/node/4 Vispārīga informācija]</ref> == Ārējās saites == * [http://rpg.lv/taxonomy/term/145 Pašnovērtējuma ziņojums 2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180925124908/http://rpg.lv/taxonomy/term/145 |date={{dat|2018|09|25||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 3gzdo3v59lng1o1w7dmgrhqcaccbxdw Pēteris Šuvalovs 0 411072 3669933 3420491 2022-08-13T18:28:39Z Pirags 3757 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pēteris Šuvalovs | vārds_orig = ''Пётр Андреевич Шувалов'' | attēls = Pyotr Shuvalov.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = Pētera Šuvalova foto (pēc 1880). | dz_dat_alt = | dz_gads = 1827 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1889 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pēteris Šuvalovs''' ({{val-ru|Пётр Андреевич Шувалов}}; 1827—1889) bija [[Krievijas impērija]]s virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] laikā. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]], [[Rundāles pils]] mantinieks. Krievijas impērijas sūtnis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (1874—1879). == Dzīvesgājums == Dzimis 1827. gadā Krievijas impērijas galminieka [[Andrejs Šuvalovs (galminieks)|Andreja Šuvalova]] un viņa sievas [[Tekla Valentinoviča|Teklas]], dzimušas Valentinovičas, ģimenē. Pēc Pāžu korpusa beigšanas viņu 1845. gadā iecēla par kornetu Leibgvardes jātnieku pulkā. Piedalījās [[Krimas karš|Krimas karā]] (1853—1856), pēc kura beigām tika paaugstināts par flīģeļadjutantu un nosūtīts uz [[Parīze]]s miera sarunām. 1857. gadā viņu iecēla par Pēterburgas policijas priekšnieku (''обер-полицеймейстер'') un paaugstināja par ģenerālmajoru, 1860. gadā par Krievijas impērijas Iekšlietu ministrijas vispārīgo lietu departamenta direktoru, vēlāk par Žandarmu korpusa štāba priekšnieku un Ķeizara kancelejas III, nodaļas vadītāju. [[Attēls:Berliner kongress.jpg|thumb|left|300px|Krievijas sūtnis Lielbritānijā P. Šuvalovs (centrā pa labi) spiež roku Vācijas kancleram [[Bismarks|Bismarkam]] Berlīnes kongresa noslēgumā 1878. gada 13. julijā.]] Šajā laikā viņš piedalījās arī [[Baltijas novads|Baltijas novada]] zemes reformas komitejas (''Остзейский комитет по реформе землевладения в Остзейском крае'') darbā.<ref>Шульц П. А. Остзейский комитет в Петербурге в 1856-57 гг. Из воспоминаний. // ГМ, 1915, № 1. — С. 124—145; № 2. — С. 146—170.</ref> 1864. gadā grāfu P. Šuvalovu paaugstināja par ģenerālleitnantu un iecēla par [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernatoru]] un Rīgas kara apgabala pavēlnieku. Viņš izmantoja Rundāles pili kā savu vasaras rezidenci. 1873. gadā P. Šuvalovu nosūtīja uz Londonu diplomātiskām sarunām par Krievijas ķeizara Aleksandra II meitas izprecināšanu [[Karaliene Viktorija|karalienes Viktorijas]] dēlam. 1874. gadā viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Apvienotajā Karalistē, kur viņš koordinēja krievu [[Lielā spēle|Lielās spēles]] diplomātiju pret 1876. gadā izveidoto [[Britu impērija|Britu impēriju]]. [[1877|1877. gadā]] Krievijas impērija ar 100 000 vīru lielu karaspēku iebruka [[Balkāni|Balkānos]], sākot kārtējo [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku karu]]. Ar grāfa Šuvalova palīdzību [[1878|1878. gadā]] [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] tika noslēgts miera līgums, pēc kura Krievijas impērija ieguva [[Besarābija|Besarābiju]] un izpletās [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], tomēr zaudēja [[Sanstefano līgums|Sanstefano līgumā]] apsolīto kontroli pār Balkāniem ar [[Bulgārija]]s satelītvalsts izveidi. Krievijas impērijas augstāko aprindu neapmierinātības dēļ ķeizars Aleksandrs II bija spiests 1879. gadā atcelt Šuvalovu no amata un nosūtīja diplomātiskā misijā uz Berlīni un Vīni. Pēc ķeizara Aleksandra II nogalināšanas 1881. gada martā jaunais ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] Šuvalovu atsauca no diplomātiskā dienesta un viņš atsāka ierēdņa darbu. 1887. gadā viņš lika veikt Rundāles pils remonta darbus. Miris 1889. gadā Pēterburgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilhelms fon Līvens]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1864—1866| pēc = [[Eduards fon Baranovs]]}} {{kastes beigas}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šuvalovs, Pēteris}} [[Kategorija:Krievijas impērijas diplomāti]] [[Kategorija:Rundāles pils]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] flj1lo3mwdop9fgg6kxkitaoyw6r9n9 Vaidelotis Apsītis 0 412447 3670076 3529875 2022-08-14T05:19:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vaidelotis Apsītis | birthdate = {{dat|1921|11|12}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2007|05|26|1921|11|12}} | nationality = latvietis | field = [[arhitektūra]] | training = [[Latvijas Universitāte]] | famous works = [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] (1958) | patrons = | awards = }} '''Vaidelotis Apsītis''' (1921—2007) bija latviešu arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekts (1960—1964). [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda biedrs, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s un [[Brāļu kapu komiteja]]s loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1921. gada 12. novembrī Rīgā agronoma [[Jānis Apsītis|Jāņa Apsīša]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču licejā]] un [[Šampoleona]]s licejā Francijā (1939). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Apsīti iesauca Latviešu leģiona [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijā]], kara beigas viņš sagaidīja [[Liepāja|Liepājā]]. Neraugoties uz padomju varai nepatīkamo biogrāfiju, ar tēva drauga Latvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāja [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] palīdzību<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/51903 Ordeņa kavalieris Vaidelotis Apsītis. Par sevi — pats] [[Latvijas Vēstnesis]], Nr. 85 (800) 1997. gada 29. martā</ref> viņam atļāva studēt arhitektūru [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], 1949. gadā Apsītis sāka strādāt par arhitektu. 1957. gadā viņu uzņēma LPSR Arhitektu savienībā. [[Nacionālkomunisti|Nacionālkomunistu]] ietekmes laikā no 1958. līdz 1960. gadam Apsītis bija Rīgas galvenais arhitekts un [[RPI]] docents. Piedalījās [[Maskavas metro]] stacijas "Rižskaja" ("Rīgas stacija", kopā ar [[Artūrs Reinfelds|A. Reinfeldu]], 1958) projektēšanā, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne]]s un tās konferenču zāles (kopā ar [[Tīlmanis|O. Tīlmani]], 1958) projektēšanā, vadīja Rīgas ģenerālā plāna izstrādāšanu (1959). 1960. gadā "nepiemērotās biogrāfijas dēļ" atbrīvots no Rīgas galvenā arhitekta amata, bet turpināja vadīt Rīgas pilsētas Ģenerālplāna biroju (1960—1964) un strādāt [[Latvijas PSR]] Ministru padomes Arhitektūras pārvaldes pilsētprojektēšanas institūtā ("Pilsētprojekts", ''Латгипрогорстрой''). Projektēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s studentu kopmītnes Jelgavā, arī tirdzniecības namus Slokā, Pļaviņās, Balvos u.c. (kopā ar [[Saulītis|P. Saulīti]]), daudzas dzīvojamās mājas un vasarnīcas. Apsīša vadībā tika izstrādāta pilsētbūvniecības dokumentācija Rīgas piepilsētas zonas plānojumam, atpūtas objektu izvietojumam [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, kā arī [[Jelgava]]s, [[Rēzekne]]s, [[Daugavpils]] plānojumam, priekšlikumi mazstāvu dzīvojamās apbūves, vasarnīcu un atpūtas iestāžu izvietošanai Rīgas apkārtnē. Vadījis projektēšanas darbus daudziem Rīgas dzīvojamiem rajoniem ([[Jugla (Rīga)|Jugla]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]], [[Pļavnieki]], [[Zolitūde]] u.c.). Miris 2007. gada 26. maijā.<ref>[https://timenote.info/lv/Vaidelotis-Apsitis timenote.info]</ref> == Darbi == * Kārlis Zāle. Rīga: Liesma, 1988, * Brāļu kapi. Rīga: Zinātne, 1982, 1995 * Brīvības piemineklis. Rīga: Zinātne, 1993 == Galerija == <gallery> Zinatnu akademijas augstceltne.jpg|Zinātņu akadēmijas augstceltne Рижская 10.jpg|[[Maskavas metro]] stacija "Rižskaja" (1958) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Apsītis, Vaidelotis}} [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:1921. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2007. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] eeeysvjwooe8cc16t9690ecf7sk35ng Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 3669920 3669598 2022-08-13T18:01:21Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-13 18:01:21{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 33 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 33 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 31 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 26 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 12 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 10 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> rgxabvk7eb679fvsmq795g3e25xunlu Ramona Petraviča 0 416811 3669792 3669786 2022-08-13T12:07:02Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/5.179.0.200|5.179.0.200]] ([[User talk:5.179.0.200|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3669786 kīmiķa profesija neprasa veikt zinātnisku darbību. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Petraviča | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | term_beigas = | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Egils Levits]] | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | premjers2 = | prezidents2 = | amats3 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Jānis Reirs]] | pēctecis3 = [[Gatis Eglītis]] | dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2022)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dzīvesb = Aleksandrs Petravičs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992) | profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25||bez}} [[Auce|Aucē]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids"] jauns.lv</ref>) ir latviešu ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste un politiķe, bijusī [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]], šobrīd [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Bijusi partijas "[[KPV LV|Par cilvēcīgu Latviju]]" biedre, no partijas izstājās 2022. gada janvārī. Šobrīd partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" biedre. 1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA "Monēta" finanšu vadītāja. == Politiskā darbība == [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> un tika ievēlēta novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> 2019. gadā kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 3et8p5pduoo8afcodtd8w263ekxtcup 3669940 3669792 2022-08-13T19:14:35Z 77.93.10.222 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Petraviča | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s zagle nekauņa deputāte | term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | term_beigas = | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Egils Levits]] | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | premjers2 = | prezidents2 = | amats3 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Jānis Reirs]] | pēctecis3 = [[Gatis Eglītis]] | dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2022)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dzīvesb = Aleksandrs Petravičs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992) | profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25||bez}} [[Auce|Aucē]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids"] jauns.lv</ref>) ir latviešu ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste un politiķe, bijusī [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]], šobrīd [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Bijusi partijas "[[KPV LV|Par cilvēcīgu Latviju]]" biedre, no partijas izstājās 2022. gada janvārī. Šobrīd partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" biedre. 1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA "Monēta" finanšu vadītāja. == Politiskā darbība == [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> un tika ievēlēta novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> 2019. gadā kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 3jcwcwb9natsvtmu7n3u64387hgv3rw 3669941 3669940 2022-08-13T19:15:36Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/77.93.10.222|77.93.10.222]] ([[User talk:77.93.10.222|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3669940 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Petraviča | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | term_beigas = | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Egils Levits]] | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | premjers2 = | prezidents2 = | amats3 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Jānis Reirs]] | pēctecis3 = [[Gatis Eglītis]] | dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2022)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dzīvesb = Aleksandrs Petravičs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992) | profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25||bez}} [[Auce|Aucē]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids"] jauns.lv</ref>) ir latviešu ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste un politiķe, bijusī [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]], šobrīd [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Bijusi partijas "[[KPV LV|Par cilvēcīgu Latviju]]" biedre, no partijas izstājās 2022. gada janvārī. Šobrīd partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" biedre. 1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA "Monēta" finanšu vadītāja. == Politiskā darbība == [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> un tika ievēlēta novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> 2019. gadā kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 3et8p5pduoo8afcodtd8w263ekxtcup 3669942 3669941 2022-08-13T19:16:05Z 77.93.10.222 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Petraviča zagle nekauņa. Nāvi zagļiem | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | term_beigas = | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Egils Levits]] | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | premjers2 = | prezidents2 = | amats3 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Jānis Reirs]] | pēctecis3 = [[Gatis Eglītis]] | dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2022)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dzīvesb = Aleksandrs Petravičs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992) | profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25||bez}} [[Auce|Aucē]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids"] jauns.lv</ref>) ir latviešu ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste un politiķe, bijusī [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]], šobrīd [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Bijusi partijas "[[KPV LV|Par cilvēcīgu Latviju]]" biedre, no partijas izstājās 2022. gada janvārī. Šobrīd partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" biedre. 1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA "Monēta" finanšu vadītāja. == Politiskā darbība == [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> un tika ievēlēta novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> 2019. gadā kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] avke5gfeul0cmygzfjhf2ygvaqqj5hz 3669943 3669942 2022-08-13T19:16:29Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/77.93.10.222|77.93.10.222]] ([[User talk:77.93.10.222|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3669942 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Petraviča | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | term_beigas = | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Egils Levits]] | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | premjers2 = | prezidents2 = | amats3 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Jānis Reirs]] | pēctecis3 = [[Gatis Eglītis]] | dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2022)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dzīvesb = Aleksandrs Petravičs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992) | profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25||bez}} [[Auce|Aucē]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids"] jauns.lv</ref>) ir latviešu ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste un politiķe, bijusī [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]], šobrīd [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Bijusi partijas "[[KPV LV|Par cilvēcīgu Latviju]]" biedre, no partijas izstājās 2022. gada janvārī. Šobrīd partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" biedre. 1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA "Monēta" finanšu vadītāja. == Politiskā darbība == [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> un tika ievēlēta novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> 2019. gadā kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 3et8p5pduoo8afcodtd8w263ekxtcup 3670016 3669943 2022-08-13T22:53:54Z Egilus 27634 Aizsargāja "[[Ramona Petraviča]]": Pārmērīgs vandalisms ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.53 (UTC)) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.53 (UTC))) wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Petraviča | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | term_beigas = | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Egils Levits]] | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | premjers2 = | prezidents2 = | amats3 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Jānis Reirs]] | pēctecis3 = [[Gatis Eglītis]] | dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2022)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dzīvesb = Aleksandrs Petravičs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992) | profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25||bez}} [[Auce|Aucē]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids"] jauns.lv</ref>) ir latviešu ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste un politiķe, bijusī [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]], šobrīd [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Bijusi partijas "[[KPV LV|Par cilvēcīgu Latviju]]" biedre, no partijas izstājās 2022. gada janvārī. Šobrīd partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" biedre. 1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA "Monēta" finanšu vadītāja. == Politiskā darbība == [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> un tika ievēlēta novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> 2019. gadā kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 3et8p5pduoo8afcodtd8w263ekxtcup Frīdrihs Straube-Strauss 0 440735 3669995 3496374 2022-08-13T21:44:11Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: />. → />, [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Frīdrihs Straube-Strauss | attēls = | att_izm = | amats =[[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s 5. daļas priekšnieks | term_sākums = [[1972]] | term_beigas = [[1985]] | dzim_dati ={{dat|1929|2|4}} | dzim_vieta ={{vieta|Latvija|Jelgava}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|2005|9|28|1929|2|4}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] | dzīvesb =Gundega Straube-Strause, zobārstniecības māsa<ref name="neslimo.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.neslimo.lv/arstniecibas-personas/straube-strause-gundega |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902010036/http://www.neslimo.lv/arstniecibas-personas/straube-strause-gundega |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> | bērni =[[Gvido Straube]] | profesija =VDK virsnieks, [[izlūks]] | alma_mater =PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skola | reliģija =[[ateisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Frīdrihs Straube-Strauss''' (dzimis 1929. gada 4. februārī, miris 2005. gada 28. septembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2005n173{{!}}article:DIVL420{{!}}query:FRIDRIHS%20STRAUBE{{!}}issueType:P |title=«Mantojumu ziņas», &#91;&#91;Latvijas Vēstnesis&#93;&#93;, &#91;&#91;2005&#93;&#93;, &#91;&#91;1. novemebris&#93;&#93;, 35. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2005n173{{!}}article:DIVL420{{!}}query:FRIDRIHS%20STRAUBE{{!}}issueType:P }}</ref> [[Jelgava|Jelgavā]]) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Valsts drošības komiteja]]s virsnieks un izlūks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1929. gadā [[Jelgava]]s pilsētas valdes aptīrīšanas nozares darbu uzrauga Roberta Straubes-Štrausa, baronu [[Hāni|Hānu dzimtas]] ārlaulības līnijas pēcteča<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rulit.me/books/observators-read-267888-47.html |title=Grūtups, Andris. Observators. Par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu. Atēna, 2019. 47. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902010036/https://www.rulit.me/books/observators-read-267888-47.html |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1939n255{{!}}article:DIVL245{{!}}query:Roberts%20Straube%20Strauss%20Straube%20Strauss{{!}}issueType:P |title=«Bargi sodi dauzoņām», &#91;&#91;Zemgales Balss&#93;&#93;, &#91;&#91;1939&#93;&#93;, &#91;&#91;11. novemebris&#93;&#93;, 4. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_zeba1939n255{{!}}article:DIVL245{{!}}query:Roberts%20Straube%20Strauss%20Straube%20Strauss{{!}}issueType:P }}</ref> Līdz Otrā pasaules kara beigām dzīvoja ar audžuvecākiem. No 1949. gada augusta līdz 1952. gada aprīlim bija PSRS Iekšlietu ministrijas (MVD) Rīgas virsnieku skolas operatīvās nodaļas kursants, pēc tam LPSR Iekšlietu ministrijas Labošanas darbu koloniju daļas Labošanas darbu kolonijas Nr. 1 vada komandiera vietnieks politiskajā darbā Jelgavā no 1952. gada maija līdz 1953. gada februārim. LPSR Iem apsardzes vada 5. nodaļas komandieris Rīgā no 1953. gada februāra līdz aprīlim, 7. daļas 2. nodaļas vecākais izlūks no 1953. aprīļa līdz 1954. gada aprīlim. 1955. gadā iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]. [[Latvijas PSR VDK]] operatīvo pilnvarota aparāta Madonas rajona operatīvais pilnvarotais no 1954. gada līdz 1955. gadam, turpat vecākais operatīvais pilnvarotais no 1955. gada līdz 1958. gadam, pilnvarotais Tukuma rajonā no 1958. gada aprīļa līdz decembrim, vecākais operatīvais pilnvarotais Tukuma rajonā no 1958. gada decembra līdz 1959. gada oktobrim, operatīvais pilnvarotais Smiltenes rajonā no 1959. gada oktobra līdz novembrim, operatīvais pilnvarotais Valmieras rajonā no 1959. gada novembra līdz 1966. gada jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/vdkkomisija/isi-par-valsts-drosibas-komiteju/cekistu-latvijas-komunistiskas-partijas-centralas-komitejas-nomenklaturas-personas-lietas-raditajs/ |title=&#91;&#91;LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija&#93;&#93;. LPSR «IETK–VDTK–VDM–IEM–VDK darbinieku LKP CK nomenklatūras lietu rādītājs», 2016 |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190507003654/https://www.lu.lv/vdkkomisija/isi-par-valsts-drosibas-komiteju/cekistu-latvijas-komunistiskas-partijas-centralas-komitejas-nomenklaturas-personas-lietas-raditajs/ |archivedate={{dat|2019|05|07||bez}} }}</ref> Viņa vadītāji bija [[Alfons Noviks]], [[Jānis Vēveris]], [[Longins Avdjukēvičs]] un [[Boriss Pugo]].<ref>«Īpaši bīstami okupanti un kolaboranti (VDK veterāni)», [[Pavalstnieks]], 1994. gada 26. jūlijs.</ref> No 1966. gada jūnija līdz 1970. gada septembrim VDK izlūks ārpus PSRS, tajā skaitā Vācijā. Sadarbojies ar Latvijas komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, LPSR VDK laikrakstu «Dzimtenes Balss»,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1968n013{{!}}article:DIVL97{{!}}query:Straubes%20Straubes{{!}}issueType:P |title=«Uzmanību — rīkojas Straube: vai Mirdza Bendrupe čekas kalpībā?», Laiks, &#91;&#91;1968&#93;&#93;, &#91;&#91;14. februāris&#93;&#93;. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1968n013{{!}}article:DIVL97{{!}}query:Straubes%20Straubes{{!}}issueType:P }}</ref> bijis tur VDK virsnieku Gunāra Lapiņa un Andra Trautmaņa priekštecis.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_003_loav1975n1460|article:DIVL57|query:Straube%20F%20Straube|issueType:P {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1975n1460{{!}}article:DIVL57{{!}}query:Straube%20F%20Straube{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }} «Jauns latviešu uzraugs Austrumberlīnē», [[Londonas Avīze]], [[1975]], [[24. janvāris]]]</ref> Šajā amatā kā kultūras sakarnieks mēģināja organizēt sadarbību ar [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres latviešu ģimnāziju]], rosinot studēt [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē]] latviešu valodu, vēsturi gan šīs skolas skolēniem, gan skolotājiem — «pastāv praktiskas iespējas uzņemt svešatnes latviešu jauniešus Latvijas augstskolās, pie kam — uz pilnīga valsts rēķina», par ko trimdas sabiedrība retoriski vaicāja, vai tad neviens LPSR jaunietis nevarētu atbraukt mācīties Latvijas Ministeres latviešu ģimnāzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1967n020{{!}}article:DIVL338{{!}}query:F%20Straube{{!}}issueType:P |title=Ministrē Rietuvācijā (Si-Do), «Vecs triks — latviešu jaunatni vilina studēt padomju augstskolās.», &#91;&#91;Laiks&#93;&#93;, &#91;1967&#93;, &#91;&#91;11. marts&#93;&#93;, 5. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1967n020{{!}}article:DIVL338{{!}}query:F%20Straube{{!}}issueType:P }}</ref> Trimdas periodikā atzīts, ka Straubem-Strausam visvairāk no visiem komitejas virsniekiem Vācijā izdevās radīt trimdas sabiedrības savstarpējo neuzticēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_xlat1972n08{{!}}article:DIVL252{{!}}query:F%20Straube{{!}}issueType:P |title=Eglītis, Alberts. «Mūsu tautas drūmais laiks: Gorkija ielas 11a Rīgā komitejas uzdevumi», &#91;&#91;1972&#93;&#93;, &#91;&#91;26. februāris&#93;&#93;, 5. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_xlat1972n08{{!}}article:DIVL252{{!}}query:F%20Straube{{!}}issueType:P }}</ref> Pirms 1968. gada Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa aizliegšanas ar Rietumu sabiedroto varas pavēli Rietumberlīnē, ko panāca Maskavas sūtnis Abrasīmovs, Straube-Strauss, kurš īpaši rūpējās, lai viņu trimdas jaunatnē nedēvētu par čekistu, un LPSR VDK virsnieks, bijušais apmaiņas students [[Bonna|Bonnā]], Rietumvācijā [[Tālivaldis Putriņš]] centās kopš 1967. gada 12. aprīļa<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_xlat1968n41{{!}}page:6{{!}}issueType:P |title=«Sarakste bez atbildēm — Maskavas cīņa pret trimdiniekiem», &#91;&#91;Laiks&#93;&#93;, &#91;&#91;1968&#93;&#93;, &#91;&#91;2. novembris&#93;&#93;, 6. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_xlat1968n41{{!}}page:6{{!}}issueType:P }}</ref> ar Berlīnes Brīvās universitātes Studentu komitejas vācbaltiešu palīdzību kompromitēt Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienību, epistulāri nodibinot oficiālus sakarus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_xlat1968n42{{!}}page:6{{!}}issueType:P |title=«Sarakste bez atbildēm — Maskavas cīņa pret trimdiniekiem», &#91;&#91;Laiks&#93;&#93;, &#91;&#91;1968&#93;&#93;, &#91;&#91;9. novembris&#93;&#93;, 6. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_xlat1968n42{{!}}page:6{{!}}issueType:P }}</ref> No 1970. gada septembra līdz 1972. gada septembrim Straube-Strauss bija LPSR VDK Ventspils pilsētas un ostas daļas priekšnieka vietnieks, no 1972. gada septembra līdz 1985. gadam LPSR VDK 5. daļas (cīņa ar ideoloģisko diversiju) priekšnieks. Daļas priekšnieka amatā veica daudzu okupētās Latvijas Republikas pilsoņu vajāšanas, piemēram, veidojis [[Jurģis Skulme|Jurģa Skulmes]] politisko krimināllietu, brāļu [[Olafs Brūvers|Olafa]] un [[Pāvils Brūvers|Pāvila Brūveru]] politisko krimināllietu, kuras beidzās ar reāliem cietumsodiem,<ref>Spliners, I. «Mēs uzvarējām!», [[Rīga]], [[1998]], 135. lpp.</ref> piedalījies arī lietā, kur tika notiesāts [[Gunārs Astra]].<ref name="ronis-i-dr-hab-hist-vai-sarkanie-teroristi-turpinas-darit-launu-laiks-1996-20-aprilis-8-lpp">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1996n030{{!}}article:DIVL446{{!}}query:Fridrihs%20Straube{{!}}issueType:P |title=Ronis, I., Dr. hab. hist., «Vai sarkanie teroristi turpinās darīt ļaunu?», &#91;&#91;Laiks&#93;&#93;, &#91;&#91;1996&#93;&#93;, &#91;&#91;20. aprīlis&#93;&#93;, 8. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1996n030{{!}}article:DIVL446{{!}}query:Fridrihs%20Straube{{!}}issueType:P }}</ref> Apakšpulkvedis<ref>[[Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs, 15500. fonds, 2. apraksts, 8375. lieta, 2.-14. lpp.]]</ref> 1970. gadā LKP Ventspils rajona komitejā Straubes-Strausa biedri bija [[Alfrēds Čepānis]], L. Ernstsone, E. Haberkorns, B. Indriksone, E. Jāne, H. Knēts, E. Rode, A. Štefenbergs,<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/pave1971n010|article:DIVL35|query:F%20Straube|issueType:P {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/pave1971n010{{!}}article:DIVL35{{!}}query:F%20Straube{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }} «LKP Ventspils rajona komitejas locekļu sastāvs», [[Padomju Venta]], [[1971]], [[19. janvāris]]]</ref> pirms tam 1963. gadā LKP Valmieras rajona komitejā viņa kolēģi bija P. Lūcis, P. Jērāns, L. Misāns.<ref>[[Liesma (Valmiera)]], [[1963]], [[6. jūnijs]].</ref> Kā lektors ideoloģiski audzinājis LKP Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona komitejas ideoloģisko aktīvu, piemēram, ar savu pētījumu «Imperiālisma ideoloģiskās diversijas un politiskās modrības ieaudzināšana».<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/riba1983n284{{!}}article:DIVL114{{!}}query:F%20Straube{{!}}issueType:P |title=«Partijas dzīves hronika (Proletāriešu rajons)», &#91;&#91;Rīgas Balss&#93;&#93;, &#91;&#91;1983&#93;&#93;, &#91;&#91;13. decembris&#93;&#93;, 3. lpp. |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/riba1983n284{{!}}article:DIVL114{{!}}query:F%20Straube{{!}}issueType:P }}</ref> 1985. gadā pensionēts no valsts drošības dienesta. Mūža nogali pavadīja [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielā]] [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], rakstot atmiņas. [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas vēstures institūts|Latvijas vēstures institūta]] direktors [[Indulis Ronis]] dēvēja Straubi-Strausu par «vienu no melnākajiem sarkano teroristu pulkvežiem» pēc tam, kad Straube-Strauss centies Roni pārliecināt, ka [[Gunārs Astra]] esot piekritis kļūt par čekas aģentu un it kā esot gatavojies grēku nožēlai LKP Centrālās komitejas laikrakstā «[[Cīņa]]».<ref name="ronis-i-dr-hab-hist-vai-sarkanie-teroristi-turpinas-darit-launu-laiks-1996-20-aprilis-8-lpp" /> Miris 2005. gada 28. septembrī. == Ģimene == Dzīvesbiedre ir zobārstniecības māsa Gundega Straube-Strause.<ref name="neslimo.lv" /> Dēls ir īslaicīgi [[Latvijas Universitāte]]s rektora pienākumus pildījušais vēsturnieks [[Gvido Straube]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Straube-Strauss, Fridrihs}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Čekisti]] idcmam47x10s5fvq1fz1v8csh2w8eao Latgales artilērijas pulks 0 443385 3669861 3580737 2022-08-13T15:37:21Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Nīcgales stacija] → [[Nīcgale (stacija)|Nīcgales stacija]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā.jpg|thumb|300px|Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā.]] [[Attēls:Latgales artilērijas pulka karavīri Krustpilī.jpg|thumb|300px|Latgales artilērijas pulka virsnieki un karavīri Krustpils pilī.]] '''Latgales artilērijas pulks''' bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s [[artilērija]]s pulks. Tas saformēts [[Latgales atbrīvošana]]s laikā 1920. gada 2. janvārī, pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tas no 1921. gada bija dislocēts [[Krustpils pils|Krustpils pilī]]. == Vēsture == Par pulka pirmsākumu uzskata 1919. gada 30. septembri, kad [[Bermontiāde]]s sākumā [[Ķengarags|Ķengaragā]] izveidoja artilērijas bateriju ar 2 haubicēm, ar kurām 8. oktobrī apšaudīja uzbrūkošo [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. 14. un 15. oktobrī tā no [[Šķirotava]]s stacijas bombardēja pretinieka [[Katlakalns|Katlakalna]] pozīcijas, atbalstot [[6. Rīgas pulks|6. Rīgas pulka]] un [[5. Cēsu pulks|5. Cēsu pulka]] pārcelšanos pāri [[Daugava]]s pie [[Mazjumpravmuiža]]s. 18. oktobrī [[Jaroslava iela (Rīga)|Jaroslavas ielas]] pozīcijās izveidoja vēl vienu bateriju, bet 31. oktobrī [[Ikšķile]]s pozīcijās pretī [[Nāves sala]]i izveidoja trešo bateriju. Tad divas artilērijas baterijas tika pārceltas pāri Daugavai uz [[Bolderāja]]s pozīcijām, kur 3. novembra rītā tās atbalstīja [[8. Daugavpils pulks|8. Daugavpils]] un [[9. Rēzeknes pulks|9. Rēzeknes pulka]] uzbrukumu [[Dzegužkalns|Dzegužkalnam]] un [[Nordeķi]]em, bet 10. novembrī atbalstīja uzbrukumu [[Torņakalns|Torņakalnam]]. No 15. līdz 21. novembrim visas artilērijas baterijas piedalījās [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavas atbrīvošanā]]. Pēc Bermonta armijas sakāves baterijas pārdislocēja uz Rīgu un 1. decembrī apvienoja 7. artilērijas divizionā. 1920. gada 2. janvārī 7. artilērijas divizionu pārformēja par Latgales artilērijas pulku un nosūtīja uz Latgales fronti. [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils operācijas]] laikā 4. janvārī pulka 1. baterija atbalstīja Daugavas forsēšanu un [[Nīcgale (stacija)|Nīcgales stacijas]] ieņemšanu. [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s gaitā pulka 2. un 3. baterija piedalījās 13. janvāra kaujās pie [[Viļaka]]s un [[Barkava]]s, 18. janvāra kaujā pie Grešnaja Goras (netālu no [[Pitalova]]s). Pēc kara beigām 1920. gada novembrī pulku izvietoja [[Kārsava]]s, pēc tam [[Rēzekne]]s, Viļakas un [[Malnava]]s pozīcijās, bet no 1921. gada novembra tas pastāvīgi atradās Krustpilī, 1931. gadā izveidoja zenītartilērijas bateriju. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 17. jūnijā pulks tika ieskaitīts Latvijas Tautas armijā. 1940. gada 10. jūlijā to pārveidoja par [[24. Latvijas strēlnieku korpuss|24. Latvijas strēlnieku korpusa]] 183. strēlnieku divīzijas 639. artilērijas pulku (komandieris pulkvedis J. Žīds). == Struktūra == Latgales artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem, katrā divizionā bija divas lielgabalu un viena haubiču baterijas, kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai. == Pulka komandieri == * K. Bankins (02.1920. — 10.1921.) * P. Kire (10.1921. — 1925.) * R. Gundars (Reinis Stučka, 1925. — 05.1932.) * V. Dūms (05.1932. — 10.1936.) * J. Žīds (10.1936. — 1940.)<ref>[http://vesture.eu/Latgales_artil%C4%93rijas_pulks vesture.eu]</ref> == Literatūra == * Latgales artilērijas pulka gada svētki. [[Latvijas Kareivis]] 30.09.1930. * Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. Daugavas Vēstnesis 30.09.1930. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas Bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki]] 4xu4p6xuo2zq8gcxybrw9zya8sezfri 3670095 3669861 2022-08-14T05:30:51Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Šķirotava]] → [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā.jpg|thumb|300px|Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā.]] [[Attēls:Latgales artilērijas pulka karavīri Krustpilī.jpg|thumb|300px|Latgales artilērijas pulka virsnieki un karavīri Krustpils pilī.]] '''Latgales artilērijas pulks''' bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s [[artilērija]]s pulks. Tas saformēts [[Latgales atbrīvošana]]s laikā 1920. gada 2. janvārī, pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tas no 1921. gada bija dislocēts [[Krustpils pils|Krustpils pilī]]. == Vēsture == Par pulka pirmsākumu uzskata 1919. gada 30. septembri, kad [[Bermontiāde]]s sākumā [[Ķengarags|Ķengaragā]] izveidoja artilērijas bateriju ar 2 haubicēm, ar kurām 8. oktobrī apšaudīja uzbrūkošo [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. 14. un 15. oktobrī tā no [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas stacijas]] bombardēja pretinieka [[Katlakalns|Katlakalna]] pozīcijas, atbalstot [[6. Rīgas pulks|6. Rīgas pulka]] un [[5. Cēsu pulks|5. Cēsu pulka]] pārcelšanos pāri [[Daugava]]s pie [[Mazjumpravmuiža]]s. 18. oktobrī [[Jaroslava iela (Rīga)|Jaroslavas ielas]] pozīcijās izveidoja vēl vienu bateriju, bet 31. oktobrī [[Ikšķile]]s pozīcijās pretī [[Nāves sala]]i izveidoja trešo bateriju. Tad divas artilērijas baterijas tika pārceltas pāri Daugavai uz [[Bolderāja]]s pozīcijām, kur 3. novembra rītā tās atbalstīja [[8. Daugavpils pulks|8. Daugavpils]] un [[9. Rēzeknes pulks|9. Rēzeknes pulka]] uzbrukumu [[Dzegužkalns|Dzegužkalnam]] un [[Nordeķi]]em, bet 10. novembrī atbalstīja uzbrukumu [[Torņakalns|Torņakalnam]]. No 15. līdz 21. novembrim visas artilērijas baterijas piedalījās [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavas atbrīvošanā]]. Pēc Bermonta armijas sakāves baterijas pārdislocēja uz Rīgu un 1. decembrī apvienoja 7. artilērijas divizionā. 1920. gada 2. janvārī 7. artilērijas divizionu pārformēja par Latgales artilērijas pulku un nosūtīja uz Latgales fronti. [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils operācijas]] laikā 4. janvārī pulka 1. baterija atbalstīja Daugavas forsēšanu un [[Nīcgale (stacija)|Nīcgales stacijas]] ieņemšanu. [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s gaitā pulka 2. un 3. baterija piedalījās 13. janvāra kaujās pie [[Viļaka]]s un [[Barkava]]s, 18. janvāra kaujā pie Grešnaja Goras (netālu no [[Pitalova]]s). Pēc kara beigām 1920. gada novembrī pulku izvietoja [[Kārsava]]s, pēc tam [[Rēzekne]]s, Viļakas un [[Malnava]]s pozīcijās, bet no 1921. gada novembra tas pastāvīgi atradās Krustpilī, 1931. gadā izveidoja zenītartilērijas bateriju. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 17. jūnijā pulks tika ieskaitīts Latvijas Tautas armijā. 1940. gada 10. jūlijā to pārveidoja par [[24. Latvijas strēlnieku korpuss|24. Latvijas strēlnieku korpusa]] 183. strēlnieku divīzijas 639. artilērijas pulku (komandieris pulkvedis J. Žīds). == Struktūra == Latgales artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem, katrā divizionā bija divas lielgabalu un viena haubiču baterijas, kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai. == Pulka komandieri == * K. Bankins (02.1920. — 10.1921.) * P. Kire (10.1921. — 1925.) * R. Gundars (Reinis Stučka, 1925. — 05.1932.) * V. Dūms (05.1932. — 10.1936.) * J. Žīds (10.1936. — 1940.)<ref>[http://vesture.eu/Latgales_artil%C4%93rijas_pulks vesture.eu]</ref> == Literatūra == * Latgales artilērijas pulka gada svētki. [[Latvijas Kareivis]] 30.09.1930. * Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. Daugavas Vēstnesis 30.09.1930. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas Bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki]] hzr953ff9qhf23dlhwqq89va6krnnxu 3670108 3670095 2022-08-14T05:41:50Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Katlakalns| → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā.jpg|thumb|300px|Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā.]] [[Attēls:Latgales artilērijas pulka karavīri Krustpilī.jpg|thumb|300px|Latgales artilērijas pulka virsnieki un karavīri Krustpils pilī.]] '''Latgales artilērijas pulks''' bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s [[artilērija]]s pulks. Tas saformēts [[Latgales atbrīvošana]]s laikā 1920. gada 2. janvārī, pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tas no 1921. gada bija dislocēts [[Krustpils pils|Krustpils pilī]]. == Vēsture == Par pulka pirmsākumu uzskata 1919. gada 30. septembri, kad [[Bermontiāde]]s sākumā [[Ķengarags|Ķengaragā]] izveidoja artilērijas bateriju ar 2 haubicēm, ar kurām 8. oktobrī apšaudīja uzbrūkošo [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. 14. un 15. oktobrī tā no [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas stacijas]] bombardēja pretinieka [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalna]] pozīcijas, atbalstot [[6. Rīgas pulks|6. Rīgas pulka]] un [[5. Cēsu pulks|5. Cēsu pulka]] pārcelšanos pāri [[Daugava]]s pie [[Mazjumpravmuiža]]s. 18. oktobrī [[Jaroslava iela (Rīga)|Jaroslavas ielas]] pozīcijās izveidoja vēl vienu bateriju, bet 31. oktobrī [[Ikšķile]]s pozīcijās pretī [[Nāves sala]]i izveidoja trešo bateriju. Tad divas artilērijas baterijas tika pārceltas pāri Daugavai uz [[Bolderāja]]s pozīcijām, kur 3. novembra rītā tās atbalstīja [[8. Daugavpils pulks|8. Daugavpils]] un [[9. Rēzeknes pulks|9. Rēzeknes pulka]] uzbrukumu [[Dzegužkalns|Dzegužkalnam]] un [[Nordeķi]]em, bet 10. novembrī atbalstīja uzbrukumu [[Torņakalns|Torņakalnam]]. No 15. līdz 21. novembrim visas artilērijas baterijas piedalījās [[Jelgavas atbrīvošana (1919)|Jelgavas atbrīvošanā]]. Pēc Bermonta armijas sakāves baterijas pārdislocēja uz Rīgu un 1. decembrī apvienoja 7. artilērijas divizionā. 1920. gada 2. janvārī 7. artilērijas divizionu pārformēja par Latgales artilērijas pulku un nosūtīja uz Latgales fronti. [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils operācijas]] laikā 4. janvārī pulka 1. baterija atbalstīja Daugavas forsēšanu un [[Nīcgale (stacija)|Nīcgales stacijas]] ieņemšanu. [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s gaitā pulka 2. un 3. baterija piedalījās 13. janvāra kaujās pie [[Viļaka]]s un [[Barkava]]s, 18. janvāra kaujā pie Grešnaja Goras (netālu no [[Pitalova]]s). Pēc kara beigām 1920. gada novembrī pulku izvietoja [[Kārsava]]s, pēc tam [[Rēzekne]]s, Viļakas un [[Malnava]]s pozīcijās, bet no 1921. gada novembra tas pastāvīgi atradās Krustpilī, 1931. gadā izveidoja zenītartilērijas bateriju. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 17. jūnijā pulks tika ieskaitīts Latvijas Tautas armijā. 1940. gada 10. jūlijā to pārveidoja par [[24. Latvijas strēlnieku korpuss|24. Latvijas strēlnieku korpusa]] 183. strēlnieku divīzijas 639. artilērijas pulku (komandieris pulkvedis J. Žīds). == Struktūra == Latgales artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem, katrā divizionā bija divas lielgabalu un viena haubiču baterijas, kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai. == Pulka komandieri == * K. Bankins (02.1920. — 10.1921.) * P. Kire (10.1921. — 1925.) * R. Gundars (Reinis Stučka, 1925. — 05.1932.) * V. Dūms (05.1932. — 10.1936.) * J. Žīds (10.1936. — 1940.)<ref>[http://vesture.eu/Latgales_artil%C4%93rijas_pulks vesture.eu]</ref> == Literatūra == * Latgales artilērijas pulka gada svētki. [[Latvijas Kareivis]] 30.09.1930. * Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. Daugavas Vēstnesis 30.09.1930. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas Bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki]] n2mj7v4cdl5k3z7uyojmd5czdn28x8i Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2 2 450362 3670021 3669674 2022-08-14T03:00:50Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|13|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (46 iw) — 1792082 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses|The Satanic Verses]] (51 iw) — 789529 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (12 iw) — 411243 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses controversy|The Satanic Verses controversy]] (4 iw) — 226542 skatījumu * [[:en:Padma Lakshmi|Padma Lakshmi]] (26 iw) — 201785 skatījumu * [[:en:Raju Srivastav|Raju Srivastav]] (5 iw) — 164990 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (20 iw) — 152461 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 139907 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 132254 skatījumu * [[:en:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 128138 skatījumu * [[:en:Mithali Raj|Mithali Raj]] (21 iw) — 119561 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (19 iw) — 108468 skatījumu * [[:en:Stabbing of Salman Rushdie|Stabbing of Salman Rushdie]] (5 iw) — 107746 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 105781 skatījumu * [[:en:Day Shift (film)|Day Shift (film)]] (7 iw) — 105243 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 93741 skatījumu * [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 92631 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (12 iw) — 92245 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 85635 skatījumu * [[:en:Clostebol|Clostebol]] (11 iw) — 83924 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 79469 skatījumu * [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (2 iw) — 78570 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (19 iw) — 70662 skatījumu * [[:en:Tulsi Gabbard|Tulsi Gabbard]] (46 iw) — 69250 skatījumu * [[:en:Independence Day (India)|Independence Day (India)]] (43 iw) — 68125 skatījumu * [[:en:Satanic Verses|Satanic Verses]] (27 iw) — 67708 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 66682 skatījumu * [[:en:UFC on ESPN: Vera vs. Cruz|UFC on ESPN: Vera vs. Cruz]] (3 iw) — 65871 skatījumu * [[:en:Grease (film)|Grease (film)]] (40 iw) — 64484 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 62326 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 61541 skatījumu * [[:en:Midnight's Children|Midnight's Children]] (34 iw) — 61142 skatījumu * [[:en:Michelle Branch|Michelle Branch]] (37 iw) — 60223 skatījumu * [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (23 iw) — 59446 skatījumu * [[:en:Anna Nicole Smith|Anna Nicole Smith]] (54 iw) — 59280 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 56820 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 55378 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 55077 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 54992 skatījumu * [[:en:Marianne Wiggins|Marianne Wiggins]] (1 iw) — 54684 skatījumu * [[:en:2022 Kenyan general election|2022 Kenyan general election]] (7 iw) — 53575 skatījumu * [[:en:Espionage Act of 1917|Espionage Act of 1917]] (7 iw) — 53109 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 52792 skatījumu * [[:en:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 51509 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 51483 skatījumu * [[:en:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 50133 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 47971 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 47669 skatījumu * [[:en:75th Anniversary of Indian Independence|75th Anniversary of Indian Independence]] (4 iw) — 44296 skatījumu * [[:en:Cerebral hypoxia|Cerebral hypoxia]] (8 iw) — 43550 skatījumu * [[:en:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 42948 skatījumu * [[:en:Fernando Tatís Jr.|Fernando Tatís Jr.]] (9 iw) — 41577 skatījumu * [[:en:Viruman|Viruman]] (1 iw) — 41529 skatījumu * [[:en:Nicki Clyne|Nicki Clyne]] (13 iw) — 41443 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (13 iw) — 41095 skatījumu * [[:en:Hitoshi Igarashi|Hitoshi Igarashi]] (16 iw) — 40832 skatījumu * [[:en:Theodore J. Forstmann|Theodore J. Forstmann]] (3 iw) — 40722 skatījumu * [[:en:Gargi (film)|Gargi (film)]] (1 iw) — 40633 skatījumu * [[:en:Stockard Channing|Stockard Channing]] (34 iw) — 40302 skatījumu * [[:en:Locke & Key (TV series)|Locke & Key (TV series)]] (23 iw) — 39271 skatījumu * [[:en:Jussie Smollett hate crime hoax|Jussie Smollett hate crime hoax]] (2 iw) — 38648 skatījumu * [[:en:Portia de Rossi|Portia de Rossi]] (48 iw) — 38237 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 38164 skatījumu * [[:en:Hit Row|Hit Row]] (1 iw) — 37761 skatījumu * [[:en:Maitreyi Ramakrishnan|Maitreyi Ramakrishnan]] (23 iw) — 37638 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 37551 skatījumu * [[:en:Six Days, Seven Nights|Six Days, Seven Nights]] (30 iw) — 37130 skatījumu * [[:en:Darren Barnet|Darren Barnet]] (11 iw) — 36863 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 35821 skatījumu * [[:en:Shabaash Mithu|Shabaash Mithu]] (2 iw) — 35759 skatījumu * [[:en:Jeff Conaway|Jeff Conaway]] (26 iw) — 34724 skatījumu * [[:en:Big Mouth (South Korean TV series)|Big Mouth (South Korean TV series)]] (10 iw) — 34121 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 34064 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 33730 skatījumu * [[:en:Piero Angela|Piero Angela]] (14 iw) — 32999 skatījumu * [[:en:Florin Salam|Florin Salam]] (11 iw) — 32912 skatījumu * [[:en:NXIVM|NXIVM]] (17 iw) — 32894 skatījumu * [[:en:Palladian architecture|Palladian architecture]] (40 iw) — 32781 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 32777 skatījumu * [[:en:Dave Franco|Dave Franco]] (43 iw) — 32536 skatījumu * [[:en:Anshu Jain|Anshu Jain]] (7 iw) — 32330 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 32211 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 32151 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 30805 skatījumu * [[:en:Julius and Ethel Rosenberg|Julius and Ethel Rosenberg]] (32 iw) — 30318 skatījumu * [[:en:Merrick Garland|Merrick Garland]] (28 iw) — 29033 skatījumu * [[:en:Darlings (film)|Darlings (film)]] (3 iw) — 28705 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 28647 skatījumu * [[:en:Patrick Carney|Patrick Carney]] (16 iw) — 28466 skatījumu * [[:en:For All Mankind (TV series)|For All Mankind (TV series)]] (18 iw) — 28304 skatījumu * [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 28008 skatījumu * [[:en:Keith Raniere|Keith Raniere]] (5 iw) — 27493 skatījumu * [[:en:The Predator (film)|The Predator (film)]] (32 iw) — 27275 skatījumu * [[:en:WWE Clash at the Castle|WWE Clash at the Castle]] (8 iw) — 27070 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan|Raksha Bandhan]] (37 iw) — 27007 skatījumu * [[:en:Cat Stevens|Cat Stevens]] (61 iw) — 26931 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 26877 skatījumu * [[:en:Rhythm 0|Rhythm 0]] (12 iw) — 26855 skatījumu * [[:en:Natasha Liu Bordizzo|Natasha Liu Bordizzo]] (19 iw) — 26784 skatījumu * [[:en:Karla Souza|Karla Souza]] (25 iw) — 26666 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Anne Heche|Anne Heche]] (46 iw) — 272231 skatījumu * [[:de:Die satanischen Verse|Die satanischen Verse]] (51 iw) — 66369 skatījumu * [[:de:Rolf Eden|Rolf Eden]] (4 iw) — 45620 skatījumu * [[:de:Anshu Jain|Anshu Jain]] (7 iw) — 40908 skatījumu * [[:de:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 27613 skatījumu * [[:de:Boney M.|Boney M.]] (58 iw) — 19645 skatījumu * [[:de:Ally McBeal|Ally McBeal]] (39 iw) — 17872 skatījumu * [[:de:Duodenalkarzinom|Duodenalkarzinom]] (5 iw) — 15751 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 14692 skatījumu * [[:de:Gisa Flake|Gisa Flake]] (1 iw) — 14481 skatījumu * [[:de:Eva Habermann|Eva Habermann]] (15 iw) — 12946 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 12694 skatījumu * [[:de:Street Parade|Street Parade]] (8 iw) — 12662 skatījumu * [[:de:Stefanie Stappenbeck|Stefanie Stappenbeck]] (8 iw) — 11656 skatījumu * [[:de:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 11324 skatījumu * [[:de:Mario Barth|Mario Barth]] (6 iw) — 10915 skatījumu * [[:de:Blue Whale Challenge|Blue Whale Challenge]] (42 iw) — 10574 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (8 iw) — 10318 skatījumu * [[:de:Im Tal von Elah|Im Tal von Elah]] (27 iw) — 10186 skatījumu * [[:de:Bobby Farrell|Bobby Farrell]] (40 iw) — 10110 skatījumu * [[:de:Sechs Tage, sieben Nächte|Sechs Tage, sieben Nächte]] (30 iw) — 10067 skatījumu * [[:de:Teresa Weißbach|Teresa Weißbach]] (4 iw) — 10028 skatījumu * [[:de:Julia Simic|Julia Simic]] (6 iw) — 9664 skatījumu * [[:de:Elena Uhlig|Elena Uhlig]] (1 iw) — 9600 skatījumu * [[:de:Sophie von Kessel|Sophie von Kessel]] (6 iw) — 9213 skatījumu * [[:de:Men in Trees|Men in Trees]] (11 iw) — 8828 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 8744 skatījumu * [[:de:Esther Schweins|Esther Schweins]] (7 iw) — 8334 skatījumu * [[:de:Mary McDonnell|Mary McDonnell]] (41 iw) — 8156 skatījumu * [[:de:Springender Punkt|Springender Punkt]] (1 iw) — 8099 skatījumu * [[:de:Sebastian Klussmann|Sebastian Klussmann]] (2 iw) — 8018 skatījumu * [[:de:Satanische Verse|Satanische Verse]] (27 iw) — 7885 skatījumu * [[:de:Gefragt – Gejagt|Gefragt – Gejagt]] (1 iw) — 7849 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (20 iw) — 7680 skatījumu * [[:de:IPEX-Syndrom|IPEX-Syndrom]] (8 iw) — 7489 skatījumu * [[:de:Liz Mitchell|Liz Mitchell]] (21 iw) — 7364 skatījumu * [[:de:Michael Ande|Michael Ande]] (12 iw) — 7206 skatījumu * [[:de:Ursula Buchfellner|Ursula Buchfellner]] (10 iw) — 7105 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 6740 skatījumu * [[:de:Daniel Donskoy|Daniel Donskoy]] (2 iw) — 6637 skatījumu * [[:de:Kim Bui|Kim Bui]] (9 iw) — 6480 skatījumu * [[:de:Cornelia Froboess|Cornelia Froboess]] (20 iw) — 6419 skatījumu * [[:de:Marcia Barrett|Marcia Barrett]] (15 iw) — 6375 skatījumu * [[:de:Niclas Füllkrug|Niclas Füllkrug]] (19 iw) — 6143 skatījumu * [[:de:Maizie Williams|Maizie Williams]] (9 iw) — 6130 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 6071 skatījumu * [[:de:Torsten Sträter|Torsten Sträter]] (1 iw) — 6034 skatījumu * [[:de:Kai Fischer (Schauspielerin)|Kai Fischer (Schauspielerin)]] (7 iw) — 5825 skatījumu * [[:de:Daniel Farke|Daniel Farke]] (17 iw) — 5772 skatījumu * [[:de:Kim Gloss|Kim Gloss]] (3 iw) — 5580 skatījumu * [[:de:Trommelwolf|Trommelwolf]] (7 iw) — 5473 skatījumu * [[:de:Natalia Wörner|Natalia Wörner]] (15 iw) — 5183 skatījumu * [[:de:Alexander Bommes|Alexander Bommes]] (2 iw) — 4997 skatījumu * [[:de:Graham Greene (Schauspieler)|Graham Greene (Schauspieler)]] (34 iw) — 4927 skatījumu * [[:de:Atze Schröder|Atze Schröder]] (3 iw) — 4880 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 4856 skatījumu * [[:de:Calista Flockhart|Calista Flockhart]] (47 iw) — 4790 skatījumu * [[:de:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (25 iw) — 4771 skatījumu * [[:de:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 4685 skatījumu * [[:de:Temple (Paris)|Temple (Paris)]] (15 iw) — 4590 skatījumu * [[:de:Geologie des Death Valley|Geologie des Death Valley]] (2 iw) — 4567 skatījumu * [[:de:Camping|Camping]] (47 iw) — 4495 skatījumu * [[:de:Mathias Mester|Mathias Mester]] (2 iw) — 4382 skatījumu * [[:de:Ein ganzes halbes Jahr (Film)|Ein ganzes halbes Jahr (Film)]] (35 iw) — 4339 skatījumu * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 4291 skatījumu * [[:de:Natalia LL|Natalia LL]] (8 iw) — 4259 skatījumu * [[:de:Nope|Nope]] (19 iw) — 4218 skatījumu * [[:de:Jamie Bynoe-Gittens|Jamie Bynoe-Gittens]] (6 iw) — 4153 skatījumu * [[:de:Tief wie der Ozean|Tief wie der Ozean]] (15 iw) — 4143 skatījumu * [[:de:Joko Winterscheidt|Joko Winterscheidt]] (1 iw) — 4090 skatījumu * [[:de:Lisa Brennauer|Lisa Brennauer]] (18 iw) — 4088 skatījumu * [[:de:Frank Farian|Frank Farian]] (24 iw) — 4028 skatījumu * [[:de:Giovanni Zarrella|Giovanni Zarrella]] (4 iw) — 3969 skatījumu * [[:de:Ingolf Lück|Ingolf Lück]] (4 iw) — 3915 skatījumu * [[:de:Megarhyssa rixator|Megarhyssa rixator]] (5 iw) — 3817 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3782 skatījumu * [[:de:Locke & Key (Fernsehserie)|Locke & Key (Fernsehserie)]] (23 iw) — 3776 skatījumu * [[:de:Kristina Vogel|Kristina Vogel]] (21 iw) — 3740 skatījumu * [[:de:Senta Berger|Senta Berger]] (27 iw) — 3685 skatījumu * [[:de:Carey Lowell|Carey Lowell]] (27 iw) — 3680 skatījumu * [[:de:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (21 iw) — 3664 skatījumu * [[:de:Der Alte|Der Alte]] (10 iw) — 3660 skatījumu * [[:de:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 3651 skatījumu * [[:de:Mitternachtskinder|Mitternachtskinder]] (34 iw) — 3595 skatījumu * [[:de:Noch nie in meinem Leben …|Noch nie in meinem Leben …]] (23 iw) — 3592 skatījumu * [[:de:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 3591 skatījumu * [[:de:Il trittico|Il trittico]] (20 iw) — 3584 skatījumu * [[:de:Ferragosto|Ferragosto]] (22 iw) — 3583 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 3556 skatījumu * [[:de:Diether Krebs|Diether Krebs]] (5 iw) — 3534 skatījumu * [[:de:Barbara Valentin|Barbara Valentin]] (14 iw) — 3527 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 3504 skatījumu * [[:de:Sebastian Ströbel|Sebastian Ströbel]] (5 iw) — 3501 skatījumu * [[:de:Fritz Karl|Fritz Karl]] (7 iw) — 3497 skatījumu * [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 3467 skatījumu * [[:de:Dürre und Hitze in Europa 2022|Dürre und Hitze in Europa 2022]] (17 iw) — 3454 skatījumu * [[:de:Der Marathon-Mann|Der Marathon-Mann]] (28 iw) — 3450 skatījumu * [[:de:Mieke Kröger|Mieke Kröger]] (15 iw) — 3448 skatījumu * [[:de:Otto Warmbier|Otto Warmbier]] (33 iw) — 3419 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3379 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Anne Heche|Anne Heche]] (46 iw) — 187654 skatījumu * [[:fr:Les Versets sataniques|Les Versets sataniques]] (51 iw) — 148781 skatījumu * [[:fr:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 27252 skatījumu * [[:fr:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (25 iw) — 18205 skatījumu * [[:fr:Versets sataniques du Coran|Versets sataniques du Coran]] (27 iw) — 17495 skatījumu * [[:fr:Padma Lakshmi|Padma Lakshmi]] (26 iw) — 15388 skatījumu * [[:fr:Marie Laforêt|Marie Laforêt]] (34 iw) — 12319 skatījumu * [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (8 iw) — 11895 skatījumu * [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 11141 skatījumu * [[:fr:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 9740 skatījumu * [[:fr:Château de Cazeneuve|Château de Cazeneuve]] (3 iw) — 9656 skatījumu * [[:fr:Rodolphe d'Autriche|Rodolphe d'Autriche]] (44 iw) — 9248 skatījumu * [[:fr:Yohann Ndoye Brouard|Yohann Ndoye Brouard]] (6 iw) — 8111 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7701 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (20 iw) — 7637 skatījumu * [[:fr:Sophie Davant|Sophie Davant]] (4 iw) — 7379 skatījumu * [[:fr:William Leymergie|William Leymergie]] (2 iw) — 7034 skatījumu * [[:fr:Élodie Fontan|Élodie Fontan]] (18 iw) — 6665 skatījumu * [[:fr:Brocéliande|Brocéliande]] (13 iw) — 6413 skatījumu * [[:fr:Issa Kaboré|Issa Kaboré]] (16 iw) — 6127 skatījumu * [[:fr:Ayatollah|Ayatollah]] (66 iw) — 5914 skatījumu * [[:fr:Flavie Flament|Flavie Flament]] (2 iw) — 5590 skatījumu * [[:fr:Anthony Jeanjean|Anthony Jeanjean]] (4 iw) — 5576 skatījumu * [[:fr:Piero Angela|Piero Angela]] (14 iw) — 5535 skatījumu * [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 5506 skatījumu * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (6 iw) — 5089 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 5039 skatījumu * [[:fr:Susan Bergman|Susan Bergman]] (1 iw) — 4963 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4681 skatījumu * [[:fr:ZERO (art)|ZERO (art)]] (6 iw) — 4674 skatījumu * [[:fr:Meurtres en Pays cathare|Meurtres en Pays cathare]] (1 iw) — 4612 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 4593 skatījumu * [[:fr:Marguerite de France (1553-1615)|Marguerite de France (1553-1615)]] (50 iw) — 4526 skatījumu * [[:fr:Championnats d'Europe de natation 2022|Championnats d'Europe de natation 2022]] (12 iw) — 4439 skatījumu * [[:fr:Fort Boyard (jeu télévisé)|Fort Boyard (jeu télévisé)]] (19 iw) — 4415 skatījumu * [[:fr:Drame de Mayerling|Drame de Mayerling]] (20 iw) — 4397 skatījumu * [[:fr:Viktor Bout|Viktor Bout]] (25 iw) — 4365 skatījumu * [[:fr:Lucy Parsons|Lucy Parsons]] (20 iw) — 4357 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 4293 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 4019 skatījumu * [[:fr:David Popovici|David Popovici]] (17 iw) — 4010 skatījumu * [[:fr:Fort Boyard (monument)|Fort Boyard (monument)]] (29 iw) — 4007 skatījumu * [[:fr:Ingrid Chauvin|Ingrid Chauvin]] (14 iw) — 3929 skatījumu * [[:fr:Nino Ferrer|Nino Ferrer]] (16 iw) — 3860 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 3817 skatījumu * [[:fr:Maison de Sabran|Maison de Sabran]] (2 iw) — 3739 skatījumu * [[:fr:Portia de Rossi|Portia de Rossi]] (48 iw) — 3702 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3653 skatījumu * [[:fr:Locke and Key (série télévisée)|Locke and Key (série télévisée)]] (23 iw) — 3622 skatījumu * [[:fr:Olivia Ruiz|Olivia Ruiz]] (16 iw) — 3573 skatījumu * [[:fr:Apostasie|Apostasie]] (39 iw) — 3564 skatījumu * [[:fr:Falaye Sacko|Falaye Sacko]] (12 iw) — 3546 skatījumu * [[:fr:Rose Laurens|Rose Laurens]] (10 iw) — 3502 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme et les Gendarmettes|Le Gendarme et les Gendarmettes]] (19 iw) — 3497 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 3488 skatījumu * [[:fr:Brooklyn Nine-Nine|Brooklyn Nine-Nine]] (48 iw) — 3305 skatījumu * [[:fr:Les Enfants de minuit|Les Enfants de minuit]] (34 iw) — 3300 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3274 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 3263 skatījumu * [[:fr:Anoxie (biologie)|Anoxie (biologie)]] (25 iw) — 3229 skatījumu * [[:fr:Mes premières fois|Mes premières fois]] (23 iw) — 3193 skatījumu * [[:fr:Jean-Luc Lemoine|Jean-Luc Lemoine]] (3 iw) — 3178 skatījumu * [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (19 iw) — 3157 skatījumu * [[:fr:Florence Loiret-Caille|Florence Loiret-Caille]] (4 iw) — 3147 skatījumu * [[:fr:Jonas Omlin|Jonas Omlin]] (19 iw) — 3145 skatījumu * [[:fr:Téji Savanier|Téji Savanier]] (14 iw) — 3075 skatījumu * [[:fr:Cat Stevens|Cat Stevens]] (61 iw) — 3028 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 2995 skatījumu * [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 2978 skatījumu * [[:fr:One Piece: Red|One Piece: Red]] (12 iw) — 2975 skatījumu * [[:fr:Emmanuel-Philibert de Savoie (1972)|Emmanuel-Philibert de Savoie (1972)]] (24 iw) — 2965 skatījumu * [[:fr:Colonel Parker|Colonel Parker]] (22 iw) — 2958 skatījumu * [[:fr:Yann Le Gac|Yann Le Gac]] (2 iw) — 2940 skatījumu * [[:fr:Nope|Nope]] (19 iw) — 2923 skatījumu * [[:fr:Vitinha (football, 2000)|Vitinha (football, 2000)]] (18 iw) — 2916 skatījumu * [[:fr:Aya Nakamura|Aya Nakamura]] (23 iw) — 2891 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (14 iw) — 2869 skatījumu * [[:fr:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 2868 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 2825 skatījumu * [[:fr:A Certain Magical Index|A Certain Magical Index]] (22 iw) — 2815 skatījumu * [[:fr:Hitoshi Igarashi|Hitoshi Igarashi]] (16 iw) — 2760 skatījumu * [[:fr:Assassinat de Theo van Gogh|Assassinat de Theo van Gogh]] (3 iw) — 2721 skatījumu * [[:fr:Léo Bergère|Léo Bergère]] (5 iw) — 2689 skatījumu * [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (16 iw) — 2684 skatījumu * [[:fr:Laure Boulleau|Laure Boulleau]] (19 iw) — 2674 skatījumu * [[:fr:René Goscinny|René Goscinny]] (52 iw) — 2637 skatījumu * [[:fr:Beatriz Haddad Maia|Beatriz Haddad Maia]] (19 iw) — 2630 skatījumu * [[:fr:Moro-sphinx|Moro-sphinx]] (38 iw) — 2620 skatījumu * [[:fr:Canadair CL-415|Canadair CL-415]] (22 iw) — 2588 skatījumu * [[:fr:XXXX (marque de bières australiennes)|XXXX (marque de bières australiennes)]] (10 iw) — 2582 skatījumu * [[:fr:Louane|Louane]] (29 iw) — 2581 skatījumu * [[:fr:Willy Rovelli|Willy Rovelli]] (4 iw) — 2578 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 2566 skatījumu * [[:fr:Salade César|Salade César]] (42 iw) — 2531 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 2526 skatījumu * [[:fr:Rachel Legrain-Trapani|Rachel Legrain-Trapani]] (6 iw) — 2519 skatījumu * [[:fr:Salim Kechiouche|Salim Kechiouche]] (14 iw) — 2509 skatījumu * [[:fr:Marie Vetsera|Marie Vetsera]] (30 iw) — 2504 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2494 skatījumu * [[:fr:Zineb El Rhazoui|Zineb El Rhazoui]] (13 iw) — 2485 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Хеч, Энн|Хеч, Энн]] (46 iw) — 72308 skatījumu * [[:ru:Сатанинские стихи|Сатанинские стихи]] (51 iw) — 28175 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 16390 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15239 skatījumu * [[:ru:Пески (Донецкая область)|Пески (Донецкая область)]] (12 iw) — 15067 skatījumu * [[:ru:Миль, Михаил Леонтьевич|Миль, Михаил Леонтьевич]] (32 iw) — 14608 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 11957 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10362 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 10325 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 9705 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8725 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 8592 skatījumu * [[:ru:Zuzana (САУ)|Zuzana (САУ)]] (12 iw) — 8353 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 8291 skatījumu * [[:ru:Хэллоуин (фильм, 2018)|Хэллоуин (фильм, 2018)]] (29 iw) — 8071 skatījumu * [[:ru:Таппер, Джеймс|Таппер, Джеймс]] (16 iw) — 7743 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (20 iw) — 7739 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (19 iw) — 7020 skatījumu * [[:ru:Мохов, Виктор Васильевич|Мохов, Виктор Васильевич]] (4 iw) — 6746 skatījumu * [[:ru:Медовый Спас|Медовый Спас]] (2 iw) — 6617 skatījumu * [[:ru:Гривастый ацеродон|Гривастый ацеродон]] (34 iw) — 6540 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 6076 skatījumu * [[:ru:Голубева, Екатерина Николаевна|Голубева, Екатерина Николаевна]] (9 iw) — 5879 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 5604 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 5484 skatījumu * [[:ru:Маресьев, Алексей Петрович|Маресьев, Алексей Петрович]] (24 iw) — 5463 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 5403 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 5259 skatījumu * [[:ru:День строителя|День строителя]] (2 iw) — 4876 skatījumu * [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 4766 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4705 skatījumu * [[:ru:Хитяева, Людмила Ивановна|Хитяева, Людмила Ивановна]] (4 iw) — 4697 skatījumu * [[:ru:Мантуан, Густаво|Мантуан, Густаво]] (3 iw) — 4502 skatījumu * [[:ru:Алфёрова, Ирина Ивановна|Алфёрова, Ирина Ивановна]] (17 iw) — 4497 skatījumu * [[:ru:Сароян, Сейран Фирдусович|Сароян, Сейран Фирдусович]] (2 iw) — 4416 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4215 skatījumu * [[:ru:Моррисон, Томми|Моррисон, Томми]] (25 iw) — 4206 skatījumu * [[:ru:Гигантская летучая лисица|Гигантская летучая лисица]] (34 iw) — 4146 skatījumu * [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 4079 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4027 skatījumu * [[:ru:Дятлов, Евгений Валерьевич|Дятлов, Евгений Валерьевич]] (3 iw) — 4016 skatījumu * [[:ru:Маяк на краю света (фильм)|Маяк на краю света (фильм)]] (12 iw) — 4013 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 3950 skatījumu * [[:ru:Соколов, Андрей Алексеевич|Соколов, Андрей Алексеевич]] (3 iw) — 3940 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3929 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 3916 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3909 skatījumu * [[:ru:Десять казней египетских|Десять казней египетских]] (38 iw) — 3856 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3846 skatījumu * [[:ru:Фейгин, Марк Захарович|Фейгин, Марк Захарович]] (5 iw) — 3783 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 3780 skatījumu * [[:ru:Летучие лисицы|Летучие лисицы]] (43 iw) — 3743 skatījumu * [[:ru:Взрывы на аэродроме «Саки»|Взрывы на аэродроме «Саки»]] (7 iw) — 3714 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3709 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3704 skatījumu * [[:ru:Происхождение честных древ Животворящего Креста|Происхождение честных древ Животворящего Креста]] (1 iw) — 3677 skatījumu * [[:ru:Знахарь (фильм, 1982)|Знахарь (фильм, 1982)]] (13 iw) — 3651 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3621 skatījumu * [[:ru:Дети полуночи (роман)|Дети полуночи (роман)]] (34 iw) — 3611 skatījumu * [[:ru:Варшавская битва (1920)|Варшавская битва (1920)]] (41 iw) — 3606 skatījumu * [[:ru:Баядерка|Баядерка]] (21 iw) — 3591 skatījumu * [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (9 iw) — 3572 skatījumu * [[:ru:Саруханов, Игорь Арменович|Саруханов, Игорь Арменович]] (4 iw) — 3568 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 3515 skatījumu * [[:ru:Монсон, Джефф|Монсон, Джефф]] (12 iw) — 3498 skatījumu * [[:ru:Пресли, Присцилла|Пресли, Присцилла]] (42 iw) — 3458 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (14 iw) — 3455 skatījumu * [[:ru:Пол, Дэвид|Пол, Дэвид]] (9 iw) — 3397 skatījumu * [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 3376 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 3334 skatījumu * [[:ru:Сотникова, Вера Михайловна|Сотникова, Вера Михайловна]] (5 iw) — 3330 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3282 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3249 skatījumu * [[:ru:Пресли, Лиза Мари|Пресли, Лиза Мари]] (40 iw) — 3230 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 3211 skatījumu * [[:ru:Гром (ОТРК)|Гром (ОТРК)]] (9 iw) — 3171 skatījumu * [[:ru:Террористический акт в Беслане|Террористический акт в Беслане]] (45 iw) — 3146 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 3136 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3127 skatījumu * [[:ru:Белые ночи почтальона Алексея Тряпицына|Белые ночи почтальона Алексея Тряпицына]] (14 iw) — 3102 skatījumu * [[:ru:Майкл Майерс|Майкл Майерс]] (29 iw) — 3085 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3073 skatījumu * [[:ru:После тебя|После тебя]] (6 iw) — 3072 skatījumu * [[:ru:День курка|День курка]] (16 iw) — 3024 skatījumu * [[:ru:Пол, Питер|Пол, Питер]] (6 iw) — 3021 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 3012 skatījumu * [[:ru:Андоленко, Карина Вячеславовна|Андоленко, Карина Вячеславовна]] (3 iw) — 2954 skatījumu * [[:ru:Воловенко, Евгений Владимирович|Воловенко, Евгений Владимирович]] (1 iw) — 2927 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 2874 skatījumu * [[:ru:Spider-Man (игра, 2018)|Spider-Man (игра, 2018)]] (25 iw) — 2860 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2857 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 2841 skatījumu * [[:ru:Безруков, Сергей Витальевич|Безруков, Сергей Витальевич]] (29 iw) — 2840 skatījumu * [[:ru:3-я танковая дивизия СС «Мёртвая голова»|3-я танковая дивизия СС «Мёртвая голова»]] (31 iw) — 2838 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2833 skatījumu * [[:ru:Высоцкая, Юлия Александровна|Высоцкая, Юлия Александровна]] (12 iw) — 2824 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 2806 skatījumu * [[:ru:Мир (телерадиокомпания)|Мир (телерадиокомпания)]] (11 iw) — 2790 skatījumu * [[:ru:Белая мгла (фильм)|Белая мгла (фильм)]] (19 iw) — 2738 skatījumu * [[:ru:Call of Duty (франшиза)|Call of Duty (франшиза)]] (54 iw) — 2716 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Еўсевій Нікамедыйскі|Еўсевій Нікамедыйскі]] (35 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Сахно|Сахно]] (3 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Вялікі Юй|Вялікі Юй]] (40 iw) — 102 skatījumu * [[:be:Масавае забойства ў Цэтынэ (2022)|Масавае забойства ў Цэтынэ (2022)]] (7 iw) — 84 skatījumu * [[:be:Адантоніа да Монтэфельтра|Адантоніа да Монтэфельтра]] (11 iw) — 61 skatījumu * [[:be:Раёны Беларусі|Раёны Беларусі]] (11 iw) — 33 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 32 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Маскоўскі трамвай|Маскоўскі трамвай]] (18 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Пажскі корпус|Пажскі корпус]] (14 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Ліван (хрыбет)|Ліван (хрыбет)]] (52 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Саша 3%|Саша 3%]] (2 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Уільям Стайран|Уільям Стайран]] (42 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Беларускі нацыяналізм|Беларускі нацыяналізм]] (6 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Рамуальд Багамолец|Рамуальд Багамолец]] (2 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Сталовая гара (геалогія)|Сталовая гара (геалогія)]] (43 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Алыча|Алыча]] (60 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Пётр Тадэвуш Багамолец|Пётр Тадэвуш Багамолец]] (3 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (13 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Браніслаў Адамавіч Тарашкевіч|Браніслаў Адамавіч Тарашкевіч]] (20 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (21 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Кіраўскі мост|Кіраўскі мост]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Масавае забойства ў Сангмі|Масавае забойства ў Сангмі]] (54 iw) — 13 skatījumu * [[:be:IC 29|IC 29]] (10 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Трансільванскія саксы|Трансільванскія саксы]] (34 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Саюз беларускай моладзі|Саюз беларускай моладзі]] (6 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Бітва за Кхамдык|Бітва за Кхамдык]] (6 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Іван Віктаравіч Якавіна|Іван Віктаравіч Якавіна]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Залатухі (Докшыцкі раён)|Залатухі (Докшыцкі раён)]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Гальшаны|Гальшаны]] (14 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Гідраэнергетыка Беларусі|Гідраэнергетыка Беларусі]] (3 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Давыд Пільхоўскі|Давыд Пільхоўскі]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Надзея Іванаўна Кавалец|Надзея Іванаўна Кавалец]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аб’яднаныя дэмакратычныя сілы Беларусі|Аб’яднаныя дэмакратычныя сілы Беларусі]] (6 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Малады Фронт|Малады Фронт]] (9 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Серкавіцкі сельсавет|Серкавіцкі сельсавет]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Цеханавецкія|Цеханавецкія]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Мы выйдзем шчыльнымі радамі|Мы выйдзем шчыльнымі радамі]] (15 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Зміцер Жылуновіч|Зміцер Жылуновіч]] (8 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Піскы (Ясынувацкі раён)|Піскы (Ясынувацкі раён)]] (12 iw) — 10 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:IC 36|IC 36]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Абраз Маці Божай Мінскай|Абраз Маці Божай Мінскай]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Азярэцкі сельсавет (Талачынскі раён)|Азярэцкі сельсавет (Талачынскі раён)]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Ева Вежнавец|Ева Вежнавец]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Белікі|Белікі]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:IC 61|IC 61]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Жыве Беларусь!|Жыве Беларусь!]] (8 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Павел Аляксандравіч Харланчук|Павел Аляксандравіч Харланчук]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Навасельскі сельсавет (Талачынскі раён)|Навасельскі сельсавет (Талачынскі раён)]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Міхалішкаўскі сельсавет|Міхалішкаўскі сельсавет]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ахова птушак Бацькаўшчыны|Ахова птушак Бацькаўшчыны]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Русіфікацыя Беларусі|Русіфікацыя Беларусі]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Адам Ежы Чартарыйскі|Адам Ежы Чартарыйскі]] (26 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларускае нацыянальнае адраджэнне|Беларускае нацыянальнае адраджэнне]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Гудагайскі сельсавет|Гудагайскі сельсавет]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Крэва|Крэва]] (19 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларуская сацыялістычная грамада|Беларуская сацыялістычная грамада]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Крукоўка|Крукоўка]] (3 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Аляксандр Шрамко|Аляксандр Шрамко]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Генрых Міхайлавіч Траццяк|Генрых Міхайлавіч Траццяк]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях|Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Любчанскі замак|Любчанскі замак]] (6 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Мужыцкая праўда|Мужыцкая праўда]] (4 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Іван Раманавіч Сідаровіч|Іван Раманавіч Сідаровіч]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Беларуская энцыклапедыя|Беларуская энцыклапедыя]] (5 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Жукнеўскі сельсавет|Жукнеўскі сельсавет]] (2 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Паладыянства|Паладыянства]] (40 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Іван Прохаравіч Дзядзюля|Іван Прохаравіч Дзядзюля]] (2 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Янка Маўр|Янка Маўр]] (7 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Барысаглебская царква (Гродна)|Барысаглебская царква (Гродна)]] (13 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Чорны замак Альшанскі|Чорны замак Альшанскі]] (2 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 30724 skatījumu * [[:pl:Anne Heche|Anne Heche]] (46 iw) — 24462 skatījumu * [[:pl:Ich Troje|Ich Troje]] (17 iw) — 17456 skatījumu * [[:pl:Justyna Majkowska|Justyna Majkowska]] (2 iw) — 13586 skatījumu * [[:pl:Ner|Ner]] (15 iw) — 13104 skatījumu * [[:pl:Szatańskie wersety (powieść)|Szatańskie wersety (powieść)]] (51 iw) — 11703 skatījumu * [[:pl:Anna Świątczak|Anna Świątczak]] (1 iw) — 9051 skatījumu * [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 8233 skatījumu * [[:pl:Jacek Łągwa|Jacek Łągwa]] (4 iw) — 7593 skatījumu * [[:pl:Magda Femme|Magda Femme]] (3 iw) — 6754 skatījumu * [[:pl:Chlorek rtęci(II)|Chlorek rtęci(II)]] (30 iw) — 5939 skatījumu * [[:pl:Mandaryna|Mandaryna]] (10 iw) — 5114 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 4330 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 4324 skatījumu * [[:pl:Katastrofa ekologiczna na Odrze|Katastrofa ekologiczna na Odrze]] (3 iw) — 4115 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 3687 skatījumu * [[:pl:Śnięcie ryb|Śnięcie ryb]] (9 iw) — 3209 skatījumu * [[:pl:Eksperyment Filadelfia|Eksperyment Filadelfia]] (33 iw) — 2743 skatījumu * [[:pl:Choroba z Minamaty|Choroba z Minamaty]] (37 iw) — 2617 skatījumu * [[:pl:Bania Herona|Bania Herona]] (31 iw) — 2556 skatījumu * [[:pl:Szatańskie wersety|Szatańskie wersety]] (27 iw) — 2389 skatījumu * [[:pl:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 2063 skatījumu * [[:pl:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 1988 skatījumu * [[:pl:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (25 iw) — 1978 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1958 skatījumu * [[:pl:Bitwa Warszawska|Bitwa Warszawska]] (41 iw) — 1846 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 1832 skatījumu * [[:pl:Powódź tysiąclecia|Powódź tysiąclecia]] (13 iw) — 1769 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 1706 skatījumu * [[:pl:Carlitos (ur. 1990)|Carlitos (ur. 1990)]] (11 iw) — 1630 skatījumu * [[:pl:Anna Nicole Smith|Anna Nicole Smith]] (54 iw) — 1625 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1588 skatījumu * [[:pl:Raphinha|Raphinha]] (33 iw) — 1542 skatījumu * [[:pl:Helena Modrzejewska|Helena Modrzejewska]] (23 iw) — 1523 skatījumu * [[:pl:Hubert Hurkacz|Hubert Hurkacz]] (22 iw) — 1476 skatījumu * [[:pl:Natalia LL|Natalia LL]] (8 iw) — 1443 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1412 skatījumu * [[:pl:Top Girls|Top Girls]] (1 iw) — 1391 skatījumu * [[:pl:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 1367 skatījumu * [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 1341 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 1332 skatījumu * [[:pl:Dorzecze Odry|Dorzecze Odry]] (1 iw) — 1321 skatījumu * [[:pl:Adrian Put|Adrian Put]] (2 iw) — 1318 skatījumu * [[:pl:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 1314 skatījumu * [[:pl:Łzy|Łzy]] (7 iw) — 1276 skatījumu * [[:pl:Grand Prix na Żużlu 2022|Grand Prix na Żużlu 2022]] (1 iw) — 1274 skatījumu * [[:pl:Chlorek rtęci(I)|Chlorek rtęci(I)]] (29 iw) — 1262 skatījumu * [[:pl:Święto Wojska Polskiego|Święto Wojska Polskiego]] (4 iw) — 1241 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 1236 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1233 skatījumu * [[:pl:Kanał Gliwicki|Kanał Gliwicki]] (14 iw) — 1222 skatījumu * [[:pl:Sabrina Salerno|Sabrina Salerno]] (34 iw) — 1193 skatījumu * [[:pl:Konopielka (film)|Konopielka (film)]] (4 iw) — 1155 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (20 iw) — 1143 skatījumu * [[:pl:Malik Montana|Malik Montana]] (2 iw) — 1132 skatījumu * [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 1115 skatījumu * [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 1098 skatījumu * [[:pl:Zenon Martyniuk|Zenon Martyniuk]] (4 iw) — 1086 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1084 skatījumu * [[:pl:Thomas Jane|Thomas Jane]] (34 iw) — 1082 skatījumu * [[:pl:Zdzisław Beksiński|Zdzisław Beksiński]] (31 iw) — 1076 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1073 skatījumu * [[:pl:Portia de Rossi|Portia de Rossi]] (48 iw) — 1066 skatījumu * [[:pl:Hr. Ms. Soemba|Hr. Ms. Soemba]] (4 iw) — 1057 skatījumu * [[:pl:Włodzimierz Szaranowicz|Włodzimierz Szaranowicz]] (1 iw) — 1056 skatījumu * [[:pl:Gerard Badía|Gerard Badía]] (8 iw) — 1052 skatījumu * [[:pl:Tatiana Okupnik|Tatiana Okupnik]] (9 iw) — 1041 skatījumu * [[:pl:M.I.G|M.I.G]] (1 iw) — 1038 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Ibisz|Krzysztof Ibisz]] (4 iw) — 1034 skatījumu * [[:pl:Erysiphe knautiae|Erysiphe knautiae]] (5 iw) — 1033 skatījumu * [[:pl:Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang|Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang]] (40 iw) — 1012 skatījumu * [[:pl:Fidlův kopec|Fidlův kopec]] (5 iw) — 1005 skatījumu * [[:pl:Przemysław Czarnek|Przemysław Czarnek]] (4 iw) — 986 skatījumu * [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 985 skatījumu * [[:pl:Ewa Błaszczyk|Ewa Błaszczyk]] (6 iw) — 957 skatījumu * [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 953 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 948 skatījumu * [[:pl:Sześć dni, siedem nocy|Sześć dni, siedem nocy]] (30 iw) — 945 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 944 skatījumu * [[:pl:Everglades|Everglades]] (34 iw) — 939 skatījumu * [[:pl:René Goscinny|René Goscinny]] (52 iw) — 904 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Kolberger|Krzysztof Kolberger]] (11 iw) — 903 skatījumu * [[:pl:Jacek Sasin|Jacek Sasin]] (3 iw) — 898 skatījumu * [[:pl:Jacek Kaczmarski|Jacek Kaczmarski]] (18 iw) — 892 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 879 skatījumu * [[:pl:Ally McBeal|Ally McBeal]] (39 iw) — 875 skatījumu * [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 870 skatījumu * [[:pl:Kasia Wilk|Kasia Wilk]] (5 iw) — 869 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 860 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 859 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 853 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (36 iw) — 852 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 850 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Europejskie 2022|Mistrzostwa Europejskie 2022]] (8 iw) — 849 skatījumu * [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 842 skatījumu * [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (14 iw) — 837 skatījumu * [[:pl:Casper Ruud|Casper Ruud]] (25 iw) — 833 skatījumu * [[:pl:UNO (gra karciana)|UNO (gra karciana)]] (39 iw) — 833 skatījumu * [[:pl:Barbara Wrzesińska|Barbara Wrzesińska]] (3 iw) — 832 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 819 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Leonidas Donskis|Leonidas Donskis]] (9 iw) — 441 skatījumu * [[:lt:Kūdravabaliai|Kūdravabaliai]] (31 iw) — 415 skatījumu * [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 311 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 263 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 208 skatījumu * [[:lt:Baltasis fosforas|Baltasis fosforas]] (25 iw) — 186 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 166 skatījumu * [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 160 skatījumu * [[:lt:Vaidotas Žala|Vaidotas Žala]] (2 iw) — 159 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 148 skatījumu * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (15 iw) — 148 skatījumu * [[:lt:Dėstytojas|Dėstytojas]] (11 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 122 skatījumu * [[:lt:Baltarusijos geografija|Baltarusijos geografija]] (30 iw) — 121 skatījumu * [[:lt:Karačiajaus ežeras|Karačiajaus ežeras]] (32 iw) — 121 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 118 skatījumu * [[:lt:Litvinizmas|Litvinizmas]] (6 iw) — 118 skatījumu * [[:lt:Kotryna Teterevkova|Kotryna Teterevkova]] (5 iw) — 114 skatījumu * [[:lt:Butkų Juzė|Butkų Juzė]] (3 iw) — 105 skatījumu * [[:lt:Lenkijos šventės|Lenkijos šventės]] (7 iw) — 85 skatījumu * [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Tikrosios dusios|Tikrosios dusios]] (23 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Pivašiūnai|Pivašiūnai]] (4 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Karklė|Karklė]] (3 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Liuksemburgo moterų futbolo rinktinė|Liuksemburgo moterų futbolo rinktinė]] (19 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Tauragnas|Tauragnas]] (16 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Antanas Bosas|Antanas Bosas]] (1 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Memento mori|Memento mori]] (44 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Tikrieji laumžirgiai|Tikrieji laumžirgiai]] (32 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Arbūzas|Arbūzas]] (40 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Žmogaus amžiaus tarpsniai|Žmogaus amžiaus tarpsniai]] (28 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Miego paralyžius|Miego paralyžius]] (52 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Vokietijos šventės|Vokietijos šventės]] (14 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Pasaulio pabaiga|Pasaulio pabaiga]] (16 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Žemuoginė avietė|Žemuoginė avietė]] (12 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Saulės kliošas|Saulės kliošas]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Astravo dvaras|Astravo dvaras]] (2 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Paprastoji medūza|Paprastoji medūza]] (52 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Algimantas Kriščiūnas|Algimantas Kriščiūnas]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Stančikų tiltai|Stančikų tiltai]] (3 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Moniqué|Moniqué]] (4 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Paprastoji auslinda|Paprastoji auslinda]] (37 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Panemunės pilis|Panemunės pilis]] (9 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Rusnė|Rusnė]] (14 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Krekenava|Krekenava]] (11 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Biržų pilis|Biržų pilis]] (12 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Butrimonys|Butrimonys]] (15 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Žaidimas su ugnimi (1975 filmas)|Žaidimas su ugnimi (1975 filmas)]] (5 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Vilhelmo kanalas|Vilhelmo kanalas]] (6 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:G&G Sindikatas|G&G Sindikatas]] (3 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Lukauskis|Mindaugas Lukauskis]] (10 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Luobelė|Luobelė]] (10 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Olando kepurė|Olando kepurė]] (4 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Stasys Povilaitis (1947)|Stasys Povilaitis (1947)]] (2 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Melnragė|Melnragė]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Alaušas|Alaušas]] (3 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Vavelis|Vavelis]] (32 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Julius Janonis|Julius Janonis]] (6 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Gintautas Mažeikis|Gintautas Mažeikis]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Praba|Praba]] (20 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Salomėja Nėris|Salomėja Nėris]] (22 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Saulius Ritter|Saulius Ritter]] (15 iw) — 34 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 420 skatījumu * [[:et:Teeba kuningas|Teeba kuningas]] (2 iw) — 348 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 256 skatījumu * [[:et:Kertu|Kertu]] (1 iw) — 244 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 229 skatījumu * [[:et:Ervin Abel|Ervin Abel]] (1 iw) — 222 skatījumu * [[:et:Värvitaimede loend|Värvitaimede loend]] (2 iw) — 194 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 192 skatījumu * [[:et:Noor pensionär|Noor pensionär]] (3 iw) — 181 skatījumu * [[:et:Pantomiim|Pantomiim]] (50 iw) — 180 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 173 skatījumu * [[:et:Värvitaim|Värvitaim]] (12 iw) — 168 skatījumu * [[:et:Saatanlikud värsid|Saatanlikud värsid]] (51 iw) — 159 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 151 skatījumu * [[:et:Ene Rämmeld|Ene Rämmeld]] (2 iw) — 148 skatījumu * [[:et:Podmotsa|Podmotsa]] (10 iw) — 145 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 140 skatījumu * [[:et:Tõnu Kilgas|Tõnu Kilgas]] (6 iw) — 136 skatījumu * [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 135 skatījumu * [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 130 skatījumu * [[:et:Torgu Kuningriik|Torgu Kuningriik]] (1 iw) — 129 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 128 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 126 skatījumu * [[:et:Biodiislikütus|Biodiislikütus]] (57 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Eesti kaitsealade loend|Eesti kaitsealade loend]] (10 iw) — 111 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 104 skatījumu * [[:et:Ursula Ratasepp|Ursula Ratasepp]] (4 iw) — 102 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 101 skatījumu * [[:et:Verev lemmalts|Verev lemmalts]] (28 iw) — 100 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 100 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 99 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 99 skatījumu * [[:et:Maakmineraal|Maakmineraal]] (2 iw) — 94 skatījumu * [[:et:Taarausk|Taarausk]] (4 iw) — 94 skatījumu * [[:et:Ivo Linna|Ivo Linna]] (19 iw) — 93 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 93 skatījumu * [[:et:Jürgen Ligi|Jürgen Ligi]] (14 iw) — 91 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 90 skatījumu * [[:et:Andres Raag|Andres Raag]] (1 iw) — 89 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 87 skatījumu * [[:et:2 Quick Start|2 Quick Start]] (2 iw) — 83 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 83 skatījumu * [[:et:Sotsiopaat|Sotsiopaat]] (13 iw) — 80 skatījumu * [[:et:August Mälk|August Mälk]] (5 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Kaukaasia rahvad|Kaukaasia rahvad]] (25 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Natalja Zabijako|Natalja Zabijako]] (15 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Sooraud|Sooraud]] (24 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Brainfuck|Brainfuck]] (41 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Kihnu Virve|Kihnu Virve]] (4 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Ülemsootska|Ülemsootska]] (1 iw) — 69 skatījumu * [[:et:AG (laulja)|AG (laulja)]] (1 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Meie Mees|Meie Mees]] (3 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Luule Komissarov|Luule Komissarov]] (2 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Shanon|Shanon]] (1 iw) — 63 skatījumu * [[:et:NOËP|NOËP]] (1 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Rabatt|Rabatt]] (6 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Boney M.|Boney M.]] (58 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Kalmer Tennosaar|Kalmer Tennosaar]] (2 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Tirtslased|Tirtslased]] (39 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Hendrik Sal-Saller|Hendrik Sal-Saller]] (1 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Vilja Toomast|Vilja Toomast]] (9 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Lia Laats|Lia Laats]] (4 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Kirill Teiter|Kirill Teiter]] (4 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Urmas Sõõrumaa|Urmas Sõõrumaa]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Tulemaa|Tulemaa]] (44 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Äntu Sinijärv|Äntu Sinijärv]] (2 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (6 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Aivar Riisalu|Aivar Riisalu]] (2 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Juhan Liiv|Juhan Liiv]] (19 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Ellen Kaarma|Ellen Kaarma]] (2 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Sinimägede lahing|Sinimägede lahing]] (9 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Vello Orumets|Vello Orumets]] (3 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Paavo Järvi|Paavo Järvi]] (22 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Helmut Vaag|Helmut Vaag]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Jäärak|Jäärak]] (38 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Eesti ajaloolaste loend|Eesti ajaloolaste loend]] (2 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Enn Eesmaa|Enn Eesmaa]] (5 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Siret Kotka|Siret Kotka]] (2 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Vahur Afanasjev|Vahur Afanasjev]] (9 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Kristjan Järvi|Kristjan Järvi]] (11 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Mujaste|Mujaste]] (7 iw) — 44 skatījumu {{div col end}} 2ra1efavr6vc6ihjawlh6xp1yxz8qhw Purvciema tirgus 0 460032 3670048 3543171 2022-08-14T05:12:39Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}} '''Purvciema tirgus''' bija [[tirgus]], kas atradās [[Rīga]]s [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē, [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielas]] krustojumā (adrese Stirnu iela 25). Atklāts 1993. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/semockas-un-baltkrievu-krusturi-tasty-peta-kas-notiek-purvciema-tirgu.d?id=50867693 |title=Semočkas un baltkrievu krūšturi: 'Tasty' pēta, kas notiek Purvciema tirgū |access-date={{dat|2020|05|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200731143409/https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/semockas-un-baltkrievu-krusturi-tasty-peta-kas-notiek-purvciema-tirgu.d?id=50867693 }}</ref> 2020. gada martā slēgtajā tirgū demontēja [[tirdzniecība]]s vietas. Plānots, ka tirgus vietā uzbūvēs [[lielveikals|lielveikalu]].<ref>[https://www.tvnet.lv/6973214/sakta-purvciema-tirgus-teritorijas-labiekartosana Sākta Purvciema tirgus teritorijas labiekārtošana]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tirgi}} [[Kategorija:Rīgas tirgi]] [[Kategorija:Purvciems]] kaz05xaqh9sswasnehp222vlo5yc29w 304. ekspresbusu maršruts (Rīga) 0 462979 3669972 3649613 2022-08-13T21:26:50Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2), delink using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada jūlijs}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 304. minibusu maršruts |fona krāsa = #FF8C00 |no = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |uz = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |karte = |valsts = Latvija |pilsēta = Rīga |atklāts = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 81 (40 / 41) |transporta vienīb = darba dienas - 6 brīvdienās 3 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = www.rigasmikroautobusi.lv |apakšveidne = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}} }} '''304. mikroautobusa maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursē no [[Centrs (Rīga)|Centra]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]]. == Maršruts == '''[[Centrs (Rīga)|Centrs]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa ielu]], [[Firsa Sadovņikova iela|Sadovņikova ielu]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas ielu]], [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas ielu]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils ielu]], [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielu]], [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu ielu]], Lubānas ielu, [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A.Saharova ielu]], Akadēmiķa M.Keldiša ielu, [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A.Deglava ielu]], [[Gunāra Astras iela|G. Astras ielu]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]], [[Stigu iela (Rīga)|Stigu ielu]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku ielu]], [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta ielu]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas ielu]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu ielu]] un [[Silciema iela (Rīga)|Silciema ielu]]. '''Jugla''' — '''Centrs''' kursē pa: Silciema ielu, [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvi]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], Malienas ielu, Hipokrāta ielu, Biķernieku ielu Stigu ielu, Dzelzavas ielu, G.Astras ielu, A.Deglava ielu, Ilūkstes ielu, Akadēmiķa M. Keldiša ielu, A.Saharova ielu, Lubānas ielu, Maskavas ielu, Rušonu ielu, [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]], Salaspils ielu, Lubānas ielu, Lomonosova ielu, Lauvas ielu, [[Kalna iela (Rīga)|Kalna ielu]], Sadovņikova ielu, [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas ielu]], Gogoļa ielu un Marijas ielu. == Pieturvietas == 304. mikroautobusu maršrutā pavisam ir 81 pietura. Virzienā '''Centrs — [[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 40 pieturas, bet virzienā '''Jugla — Centrs''' ir 41 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center"| 1 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center"| 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center"| 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center"| 4 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] |- | align="center"| 5 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center"| 6 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] |- | align="center"| 7 | [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]] |- | align="center"| 8 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center"| 9 | [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] |- | align="center"| 10 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] |- | align="center"| 11 | "[[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecovs]]" |- | align="center"| 12 | [[Jāņavārti (stacija)|Jāņavārti]] |- | align="center"| 13 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center"| 14 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] |- | align="center"| 15 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center"| 16 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center"| 17 | Slāvu rotācijas aplis |- | align="center"| 18 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 19 | [[Pļavnieki]] |- | align="center"| 20 | [[Pavasara gatve]] |- | align="center"| 21 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center"| 22 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center"| 23 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center"| 24 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 25 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center"| 26 | Mēbeļu nams |- | align="center"| 27 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 28 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center"| 29 | [[Stigu iela]] |- | align="center"| 30 | Stigu iela 10 |- | align="center"| 31 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S.Eizenšteina iela]] |- | align="center"| 32 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center"| 33 | [[Mežciema pamatskola]] |- | align="center"| 34 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center"| 35 | [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu vidusskola]] |- | align="center"| 36 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center"| 37 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center"| 38 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center"| 39 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center"| 40 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center"| 1 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center"| 2 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center"| 3 | [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center"| 4 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center"| 5 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center"| 6 | [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola|Ezerkrastu vidusskola]] |- | align="center"| 7 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] |- | align="center"| 8 | [[Mežciema pamatskola]] |- | align="center"| 9 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center"| 10 | Ratnieki |- | align="center"| 11 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S.Eizenšteina iela]] |- | align="center"| 12 | [[Stigu iela]] 10 |- | align="center"| 13 | Stigu iela |- | align="center"| 14 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center"| 15 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 16 | Mēbeļu nams |- | align="center"| 17 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center"| 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center"| 19 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela|Akadēmiķa Keldiša iela]] |- | align="center"| 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center"| 21 | [[Pavasara gatve]] |- | align="center"| 22 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center"| 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center"| 24 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center"| 25 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center"| 26 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center"| 27 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center"| 28 | [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] |- | align="center"| 29 | [[Jāņavārti]] |- | align="center"| 30 | "[[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecovs]]" |- | align="center"| 31 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] |- | align="center"| 32 | [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] |- | align="center"| 33 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] |- | align="center"| 34 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] |- | align="center"| 35 | [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] |- | align="center"| 36 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] |- | align="center"| 37 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] |- | align="center"| 38 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] |- | align="center"| 39 | [[Gogoļa iela]] |- | align="center"| 40 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center"| 41 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |} |} == Skatīt arī == * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]] 8yknnux5i4gatw1vln0prg8hci5pwyv Arnis Krauze 0 475205 3669977 3546899 2022-08-13T21:33:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Arnis Krauze | pilsonība = {{LAT}} | kategorijas = | piezīmes = | paraksts = | bērni = | dzīvesbiedrs = | māsas = | brāļi = [[Valters Krauze]] | vecāki = | dzimums = V | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnālists]], TV raidījumu vadītājs | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīves_vieta = | attēls = | m_vieta = | m_diena = | m_mēnesis = | m_gads = | m_dat_alt = | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dz_diena = 4 | dz_mēnesis = 3 | dz_gads = 1977 | dz_dat_alt = | att_nosaukums = | att_izmērs = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] }} '''Arnis Krauze''' (dzimis {{dat|1977|3|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[Žurnālistika|žurnālists]], televīzijas un radio raidījumu vadītājs. Patlaban viņa pamata darbavieta ir televīzijas kanāls "[[TV3 Latvija|TV3]]", kur A. Krauze vada [[TV3 ziņas|ikvakara ziņu raidījumu]] un darbojas kā producents un žurnālists.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.szf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/27599/|title=Arnis Krauze viesojas pie multimediju producēšanas moduļa studentiem|website=www.szf.lu.lv|access-date=2021-01-12}}</ref> == Biogrāfija == Arnis Krauze dzimis Rīgā. Uzaudzis un bērnību pavadījis [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], namā [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija|Čiekurkalna 4. šķērslīnijā]]. Bērnudārzu apmeklējis [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], kur strādā <!-- joprojām! --> viņa mamma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/beztabu/interesanti/zurnalists-arnis-krauze-berniba-sapnoja-klut-par-autobusa-soferi/|title=Žurnālists Arnis Krauze bērnībā sapņoja kļūt par autobusa šoferi|last=Drunka|first=Agnese|last2=|first2=|website=skaties.lv|access-date=2021-01-12|date=}}</ref> Absolvējis [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/|title=Skolas vēsture|website=Rīgas 41. vidusskola|access-date=2021-01-12|language=lv}}</ref> A. Krauze absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu fakultāti]].<ref name=":0" /> 1996. gadā sāka strādāt "[[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]]", kur bija [[LTV Ziņu dienests|ziņu dienesta]] žurnālists un ziņu raidījuma "[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]" vadītājs. 2012. gada decembra beigās, pēc 16 gadu darba, pārtrauca tur strādāt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arnis-krauze-atvadas-no-panoramas-skatitajiem.a1122/|title=Arnis Krauze atvadās no «Panorāmas» skatītājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-12|language=lv}}</ref> 2013. gada janvārī viņš sāka strādāt kanālā "TV3" par ziņu diktoru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/televizija/arnis-krauze-debitejis-ka-tv3-zinu-diktors.d?id=42953162|title=Arnis Krauze debitējis kā TV3 ziņu diktors|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-01-12|date=2013-01-08|language=lv}}</ref> ko dara joprojām. No 2015. gada A. Krauze neregulāri vada [[Latvijas Radio]] aktuālo notikumu apskatu "Krustpunktā", aizstājot pastāvīgos vadītājus [[Aidis Tomsons|Aidi Tomsonu]] un [[Māra Jansone|Māru Jansoni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5166576/raidijuma-krustpunkta-vaditaju-tomsonu-uz-laiku-aizvietos-tv3-zinu-moderators-arnis-krauze|title=Raidījuma «Krustpunktā» vadītāju Tomsonu uz laiku aizvietos TV3 ziņu moderators Arnis Krauze|website=TVNET|access-date=2021-01-12|date=2015-08-05|language=lv}}</ref> Kopš 2022. gada janvāra A. Krauze vada jaunu LR raidījumu "Laikmeta krustpunktā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-radio-saks-skanet-vairak-neka-10-jauni-raidijumi.a437292/|title=Latvijas Radio sāks skanēt vairāk nekā 10 jauni raidījumi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-01|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == A. Krauzes pusbrālis ir aktieris, raidījumu vadītājs un komiķis [[Valters Krauze]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/306717-brali-krauzes-liksmo-viena-pasakuma|title=Brāļi Krauzes līksmo vienā pasākumā|website=Jauns.lv|access-date=2021-01-12|language=lv}}</ref> A. Krauzes ģimenei pieder lauku īpašums [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]], kur viņš aktīvi saimnieko nedēļas nogalēs un brīvdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/majaundarzs/tv-zurnalista-arna-krauzes-lauku-dzives-sasniegumi-un-kibeles-34094/|title=TV žurnālista Arņa Krauzes lauku dzīves sasniegumi un ķibeles|last=Vilīte|first=Kristīne|website=www.santa.lv|access-date=2021-01-12|date=2021-06-16}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{tviteris|arniskrauze}} * {{Instagram|id=arniskrauze}} * [https://latvijasradio.lsm.lv/lv/personibas/arnis-krauze A. Krauzes veidotais saturs Latvijas sabiedriskajos medijos] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krauze, Arnis}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:TV3 darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]] 04hf5ijxqebfdn1cyex5e5kjgr3xz25 Dalībnieka diskusija:A09 3 479842 3670010 3379866 2022-08-13T22:16:45Z Vincent Vega 90168 Vincent Vega pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:A09090091]] uz [[Dalībnieka diskusija:A09]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/A09090091|A09090091]]" to "[[Special:CentralAuth/A09|A09]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=A09090091}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 11. marts, plkst. 22.23 (EET) l3jzer63r51vz3mube0hos1usnnixwo 5A. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 479944 3669975 3666275 2022-08-13T21:32:10Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Purvciems]] → [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''5A. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pagaidu maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam maršruts pilnībā aizstāja [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]],<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-pirmdienas-15-marta-1-un-5-autobusa-marsruta-kurses-trolejbusi/ No pirmdienas, 15. marta 1. un 5. autobusa maršrutā kursēs trolejbusi]</ref> tajā kursēja 18 metrus garie trolejbusi. Posmu no centra līdz Purvciema trolejbusu galapunktam trolejbusi veic, pieslēdzoties kontakttīklam, pārējo maršruta daļu — ar dīzeļģeneratoru. 5A. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 24,595 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Mežciems''' kopējais garums bija 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums bija 12,744 km. Darbdienās pa maršrutu kursēja 5 trolejbusi, kuri pavisam veica 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi, kuri pavisam veica 67 reisus. 5A. trolejbusu maršrutu apkalpoja 2. trolejbusu parks. {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=5A. trolejbusu maršruts|kopējais garums=24,595 km<br />(11,851 km / 12,744 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref>|mājas lapa=[http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]|pasažieri gadā=|pasažieri dienā=|parks=№ 2 (apkalpo)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|transporta vienīb=5 (darbdienās) 3 (brīvdienās)|pieturu skaits=44 (22 / 22)|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|fona krāsa=#0432C8|tika plān atklāt=|plānots atklāt=|atklāts=|pilsēta=Rīga|valsts={{flag|Latvija}}|karte=[[Attēls:Rīga Autobuss 05.png|250px]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|no=[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}}} == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursēja pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 5A. trolejbusu maršrutā pavisam kopā bija 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' bija 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' bija 22 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" |2 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |3 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" |8 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |9 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |10 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |11 |[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" |12 |Mēbeļu nams |- | align="center" |13 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |14 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |15 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |16 |[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" |17 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |18 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |19 |[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" |20 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |21 |[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" |22 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" |2 |[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" |3 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |4 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |5 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |6 |[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" |7 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |9 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |10 |Mēbeļu nams |- | align="center" |11 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |12 |[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" |13 |[[Ūnijas iela]] |- | align="center" |14 |[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" |15 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |16 |[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" |17 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |20 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |21 |[[Centrāltirgus]] |- | align="center" |22 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces ==<!--===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}}--> === Atsauces === <references group=""></references> == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]] re2am6l6wa8f8wmq61ayrxa4ymxej4j Dalībnieka diskusija:KCCruQWXJ1Sj 3 485690 3669796 3669672 2022-08-13T12:17:55Z KCCruQWXJ1Sj 98719 Aizvieto lapas saturu ar '__NOINDEX__' wikitext text/x-wiki __NOINDEX__ 4dk4zevx7zb4mh95uavtx21at6jgovp Elju Kastrunevess 0 487101 3670163 3577773 2022-08-14T07:15:17Z Ludis21345 50146 /* Ārējās saites */ papildināts. wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste v2 | vārds = Elju Kastrunevess | vārds_oriģ = ''Hélio Castroneves'' | attēls = Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg | att_izm = | paraksts = Kastrunevess 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1975|05|10}} | dz_viet = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{BRA}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = }} '''Elju Alvess de Kastru Nevess''' ({{val|pt|Hélio Alves de Castro Neves}}; dzimis {{dat|1975|05|10||bez}}), pazīstams kā '''Elju Kastrunevess''' ({{val|pt|Hélio Castroneves}}) ir Brazīlijas autosportists. Viņš ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā). Kastrunevess ir uzvarējis vairāk nekā 30 ''[[IndyCar Series]]'' un [[Champ Car|CART]] posmos, un četras reizes (2002., 2008., 2013. un 2014. gadā) ir bijis ''IndyCar Series'' vicečempions. 2021. gadā viņš uzvarēja [[Deitonas 24 stundu sacīkstes|Deitonas 24 stundu sacīkstēs]]. == Dzīves un autosacīkšu karjeras sākums == Kastrunevess piedzima [[Sanpaulu]] {{dat|1975|05|10||bez}} automašīnu dīlera un skolotājas ģimenē.{{Sfn|Porter, L. Evers|2004|p=58.–59}}{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|p=XIII & 12.–15}} No 1981. līdz 1986. gadam viņš brīvdienās skatījās, kā viņa tēvs piedalās ''stock car'' sacensībās. Septiņu gadu vecumā viņš sāka braukt ar nelielu mašīnu slēgtajā ciematā, kurā viņš ar ģimeni dzīvoja.<ref name = "IMMay2012">{{Tīmekļa atsauce | last = Rehagen | first = Tony | date = 2012. gada 27. aprīlī | title = Helio Castroneves: Leading Man | language = en | url = https://www.indianapolismonthly.com/arts-and-culture/sports/helio-castroneves-leading-man | archive-url = https://web.archive.org/web/20200626202858/https://www.indianapolismonthly.com/arts-and-culture/sports/helio-castroneves-leading-man | archive-date = 2020. gada 26. jūnijā | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | website = [[Indianapolis Monthly]] }}</ref> Savā 11. dzimšanas dienā Kastrunevess dāvanā saņēma [[kartings|kartingu]].{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|p=XIII & 12.–15}} 1987. gada sākumā tēvs viņu pieteica Sanpaulu štata kartingu čempionātam un pārdeva savu īpašumu [[Riodežaneiro]], lai varētu finansiāli atbalstīt dēla kartingu karjeru.{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|p=16.–21}} 1989. gadā viņš uzvarēja Brazīlijas kartingu čempionātā.<ref name = "IMMay2012" /> [[Attēls:Helio Castro Neves British F3 1995 Silverstone.jpg|thumb|left|Kastrunevess [[Silverstonas trase|Silverstonas trasē]] 1995. gada Lielbritānijas ''Formula 3'' čempionāta sacensībās]] 1991. gadā Kastrunevess sāka piedalīties Brazīlijas ''Formula Chevrolet'' sacensībās. 1993. gadā viņš pārcēlās uz prestižāko Dienvidamerikas ''Formula 3'' čempionātu, un ierindojās 2. vietā kopvērtējumā. Kastrunevess nekļuva par čempionu, jo sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī četri braucēji apstājās, lai palaistu priekšā Kastrunevesa konkurentu Fernando Kroseri.{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|p=55.–57}} 1994. gadā Kastrunevess piedalījās Brazīlijas ''Formula 3'' čempionātā, un to pabeidza 2. vietā, zaudējot vienīgi [[Krištianu da Mata]]m. 1995. gadā Kastrunevess piedalījās Lielbritānijas ''Formula 3'' čempionātā. Viņa tēvs sarunāja sponsora līgumu ar Brazīlijas banku,{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|p=55.–57}} un sezonas vidū pārdeva savu uzņēmumu un meitas dzīvokli, lai finansiāli atbalstītu dēlu.<ref name = "SIMay08">{{Ziņu atsauce | last = Lawrence | first = Andrew | language = en | title = IndyCar driving star Castroneves living out the dreams of his father | url = https://www.si.com/more-sports/2008/05/21/helio | work = [[Sports Illustrated]] | date = 2008. gada 21. maijā | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20200625060824/https://www.si.com/more-sports/2008/05/21/helio | archive-date = 2020. gada 25. jūnijā}}</ref> Kastrunevess noslēdza sezonu 3. vietā. Viņš finišēja 3. vietā ''Masters of Formula 3'' sacensībās un izstājās no {{f1gp|Makau}}.<ref name="DriverDBBio">{{Tīmekļa atsauce | title = Helio Castroneves | language = en | url = https://www.driverdb.com/drivers/helio-castroneves/ | archive-url = https://web.archive.org/web/20200625145214/https://www.driverdb.com/drivers/helio-castroneves/ | archive-date = 2020. gada 25. jūnijā | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | publisher = DriverDB }}</ref> 1995. gada novembrī ''[[Philip Morris International]]'' pārstāvis Kastrunevesam piedāvāja piedalīties ''[[Indy Lights]]'' ([[Champ Car|CART]] junioru čempionāta) testu braucienos kopā ar deviņiem citiem braucējiem. Kaut arī Kastrunevess noguruma dēļ nepabeidza testus, viņš noslēdza līgumu ar ''Tasman Motorsports'' par dalību 1996. gada ''Indy Lights'' čempionātā, jo viņš nevarēja atļauties vēl vienu gadu ''Formula 3''.{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|p=65.–70}} Kastrunevess savā pirmajā sezonā ierindojās 7. vietā sezonas kopvērtējumā. Nākamajā sezonā Kastrunevess palika ''Tasman Motorsport''. Viņš čempionātu noslēdza 2. vietā, zaudējot vienīgi komandas biedram [[Tonijs Kanāns|Tonijam Kanānam]].<ref name = "ARDPiece">{{Žurnāla atsauce | last = O'Malley | first = J. J. | language = en | title = Casting his Web: this summer's other "Spider-Man," Helio Castroneves, is swinging into the hearts of American race fans | url = https://link.gale.com/apps/doc/A90217150/GPS?u=wikipedia&sid=GPS&xid=30aa47cd | journal = Auto Racing Digest | date = 2002. gada oktobris–novembris | pages = 50–52 | access-date = 2020. gada 24. jūnijā | via = Gale General OneFile | url-access = subscription }}</ref> 1997. gada jūnijā par Kastrunevesa menedžeri kļuva divkārtējais ''[[Formula 1]]'' pasaules čempions [[Emersons Fitipaldi]].{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|pp=86.–87}} == CART un ''IndyCar'' == 1998. gadā Kastrunevess parakstīja līgumu ar ''Bettenhausen Racing'' par dalību CART čempionātā. Viņa sezonas labākais rezultāts bija 2. vieta ''Miller 200'' sacensībās. Viņš noslēdza čempionātu 17. vietā, un zaudēja Kanānam cīņā par gada debitanta titulu.<ref name="ARDPiece" /> 1998. gada vidū ''[[Chip Ganassi Racing]]'' un ''Team Rahal'' vēlējās pārvilināt Kastrunevesu, taču Fitipaldi atteicās, jo uzskatīja, ka ''Bettenhausen'' komandas ''[[Mercedes-Benz]]'' dzinēji bija labākie čempionātā.{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|pp=89.–96}} 1999. gada janvārī ''Bettenhausen'' atlaida Kastrunevesu, aizvietojot viņu ar sponsorētu braucēju.<ref name="SLPD1999">{{Ziņu atsauce | last = Coats | first = Bill | date = 1999. gada 23. maijs | language = en | title = Firing Rocked Castro-Neves | page = G3 | work = St. Louis Post-Dispatch | url = https://link.gale.com/apps/doc/A57246535/GPS?u=wikipedia&sid=GPS&xid=4390aca7 | access-date = 2020. gada 26. jūnijā | via = Gale OneFile: News }}</ref> Viņam izdevās noslēgt līgumu ar ''Hogan Racing'', taču viņam bija jāatrod sponsori 3 miljonu ASV dolāru vērtībā.{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|pp=89.–96}} Kastrunevesa mašīnai bieži bija tehniskas problēmas, un viņš sezonu noslēdza 15. vietā. Pēc 1999. gada sezonas beigām ''Hogan'' komanda tika likvidēta, jo Fitipaldi nespēja atrast nepieciešamos sponsorus.<ref name="ESPNMar09">{{Tīmekļa atsauce | last = McGee | first = Ryan | language = en | date = 2009. gada 24. martā | title = One turbulent ride for Castroneves | url = http://sports.espn.go.com/rpm/racing/indycar/columns/story?columnist=mcgee_ryan&id=4008335 | archive-url = https://web.archive.org/web/20090327113738/http://sports.espn.go.com/rpm/racing/indycar/columns/story?columnist=mcgee_ryan&id=4008335 | archive-date = 2009. gada 27. martā | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | website = ESPN The Magazine }}</ref> Pēc [[Gregs Mūrs|Grega Mūra]] nāves ''Marlboro 500'' sacensībās, ''[[Team Penske|Penske]]'' komandai vajadzēja atrast jaunu braucēju. Kastrunevess noslēdza trīs gadu līgumu ar ''Penske'', un drīz pēc tam lauza līgumu ar Fitipaldi.{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|pp=101.–109}} Viņam sākotnēji bija grūti pielāgoties pie ''[[Honda]]'' dzinēja īpašībām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = McHale | first = T.E. | language = en | date = 2000. gada 25. aprīlī | title = Helio Castro-Neves Interview | url = http://www.cart.com/R04/news/CAR2000042500003WFC.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20000918132933/http://www.cart.com/R04/news/CAR2000042500003WFC.html | archive-date = 2000. gada 18. septembrī | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | publisher = Championship Auto Racing Teams }}</ref> taču sezonas septītajā posmā Detroitā viņam izdevās izcīnīt savu pirmo uzvaru. Kastrunevess sezonu noslēdza 7. vietā ar trim uzvarām. 2001. gadā viņš aizvadīja stabilāku sezonu un kopvērtējumā ierindojās 4. vietā. [[Attēls:Indy500winningcar2001.JPG|thumb|left|''Dallara'', ar kuru Kastrunevess 2001. gadā uzvarēja ''[[Indianapolis 500]]'']] Līdzās dalībai CART, Kastrunevess 2001. gadā debitēja ''[[IndyCar Series|Indy Racing League]]'' (vēlāk — ''IndyCar Series''), piedaloties ''Pennzoil Copper World Indy 200'' un ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās. Viņš uzvarēja savā pirmajā ''Indianapolis 500'', un tādējādi otro gadu pēc kārtas šajās sacensībās uzvarēja CART braucējs.{{Sfn|Johnson|2002|p=45}} 2002. gadā ''Penske'' un Kastrunevess ģenerālsponsora ''[[Marlboro]]'' spiediena dēļ pārcēlās no CART uz ''Indy Racing League'' (IRL).{{Sfn|Hummel|2007|p=225.–230}} Kastrunevess strīdīgos apstākļos uzvarēja otrajā ''Indianapolis 500'' pēc kārtas – CART braucējs [[Pols Treisijs]] viņu apdzina brīdī, kad trasē iedegās dzeltenās gaismas, tā signalizējot, ka apdzīšana ir aizliegta. Sacensību rīkotāji noraidīja Treisija komandas apelāciju.{{Sfn|Porter, L. Evers|2004|p=58.–59}}{{Sfn|Hummel|2007|pp=233.–234}} Kastrunevess bija tuvu uzvarai IRL čempionātā, taču to noslēdza 2. vietā. 2002. gada nogalē viņš piedalījās ''[[Toyota F1|Toyota]]'' Formula 1 komandas testu braucienos, taču pagarināja līgumu ar ''Penske''.{{Sfn|Castroneves, Matteo|2010|pp=140.–142}} Kastrunevess 2003. gada pēdējā posmā atkal bija pretendents uz čempiona titulu, taču sadursmes dēļ no cīņas izstājās. 2004. un 2005. gads viņam bija neveiksmīgāks, čempionātā ierindojoties, attiecīgi, 4. un 6. vietā. 2006. gadā Kastrunevess atkal bija pretendents uz titulu, uzvarot trijos no pirmajiem sešiem posmiem. Sezonas beigās viņš palika 3. vietā, par diviem punktiem atpaliekot no čempiona [[Sems Hornišs jaunākais|Sema Horniša jaunākā]]. 2007. gadā viņš palika 6. vietā kopvērtējumā. 2008. gadā ''Champ Car'' (bijušais CART čempionāts) tika pievienots ''IndyCar''. Kastrunevess aizvadīja labu sezonu, un tikai divos posmos nefinišēja labāko pieciniekā. Par spīti tam, par čempionu kļuva [[Skots Diksons]].<ref>{{Ziņu atsauce | date = 2008. gada 7. septembrī | title = Castroneves wins by .0033 seconds, but Dixon earns second title | language = en | publisher = ESPN | agency = Associated Press | url = https://www.espn.co.uk/racing/racing/indycar/news/story?id=3574582 | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20200630012222/https://www.espn.co.uk/racing/racing/indycar/news/story?id=3574582 | archive-date = 2020. gada 30. jūnijā }}</ref> [[Attēls:Helio Castroneves 2009 Indy 500 Carb Day.JPG|thumb|right|Kastrunevess 2009. gadā]] 2008. gada nogalē ASV Iekšējo ieņēmumu dienests ({{val|en|Internal Revenue Service}}) apsūdzēja Kastrunevesu nodokļu nemaksāšanā. Viņš tika apsūdzēts 5,5 miljonu ASV dolāru ieņēmumu nedeklarēšanā no 1999. līdz 2004. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Mayer | first = Steve | title = From Dancing Shoes to Leg Shackles | language = en | url = https://www.caranddriver.com/features/a15148457/from-dancing-shoes-to-leg-shackles/ | work = Car and Driver | date = 2009. gada 1. janvārī | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20200629235904/https://www.caranddriver.com/features/a15148457/from-dancing-shoes-to-leg-shackles/ | archive-date = 2020. gada 29. jūnijā }}</ref> Kastrunevesam draudēja līdz 6,5 gadus ilgs cietumsods, deportācija, un līgumu laušana ar ''Penske'' komandu un viņa personīgajiem sponsoriem.<ref name = "SICase">{{Tīmekļa atsauce | last = McCann | first = Michael | language = en | date = 2009. gada 10. martā | title = The nuts and bolts of Helio's complicated tax case | url = https://www.si.com/more-sports/2009/03/10/helio | archive-url = https://web.archive.org/web/20200630000709/https://www.si.com/more-sports/2009/03/10/helio | archive-date = 2020. gada 30. jūnijā | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | website = Sports Illustrated }}</ref> Zvērinātie {{dat|2009|04|17||bez}} attaisnoja Kastrunevesu nodokļu nemaksāšanā, un 22. maijā attaisnoja viņu sazvērestībā.<ref name = "CNAcquit">{{Ziņu atsauce | date = 2009. gada 17. aprīlī | language = en | title = IndyCar star Castroneves acquitted of tax evasion charges | work = CBS Sports | url = http://www.cbssports.com/nascar/story/11642170/rss | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20121010115247/http://www.cbssports.com/nascar/story/11642170/rss | archive-date = 2012. gada 10. oktobrī}}</ref> Kastrunevess izlaida 2009. gada sezonas pirmo posmu tiesas procesa dēļ, bet maijā trešoreiz karjerā uzvarēja ''Indianapolis 500''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Leone | first = Christopher | date = 2009. gada 25. maijā | title = Castroneves Wins Third Indy 500 | language = en | url = https://bleacherreport.com/articles/183059-castroneves-wins-third-indy-500 | archive-url = https://web.archive.org/web/20200630151825/https://bleacherreport.com/articles/183059-castroneves-wins-third-indy-500 | archive-date = 2020. gada 30. jūnijā | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | publisher = Bleacher Report }}</ref> Gan 2009., gan 2010. gadā Kastrunevess bija 4. vietā sezonas kopvērtējumā. 2011. gadā viņš aizvadīja vāju sezonu, pirmoreiz kopš 1999. gada neuzvarot nevienā posmā un sezonu noslēdzot 11. vietā. Par spīti neveiksmīgajai sezonai, Kastrunevess 2012. gadā pagarināja līgumu ar ''Penske'' un uzvarēja sezonas pirmajā posmā Seintpītersbergā. Viņš sezonas kopvērtējumā ierindojās 4. vietā. 2013. un 2014. gadā Kastrunevess atkal iesaistījās cīņā par titulu, taču abas reizes palika 2. vietā. 2014. gadā viņš arī ''Indianapolis 500'' palika otrajā vietā. Tas bija viens no ciešākajiem finišiem sacīkstes vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Glendenning | first = Mark | language = en | date = 2014. gada 25. maijā | title = Indianapolis 500: Ryan Hunter-Reay beats Helio Castroneves to win | url = https://www.autosport.com/indycar/news/114142/hunterreay-earns-first-indy-500-win | archive-url = https://web.archive.org/web/20200630142731/https://www.autosport.com/indycar/news/114142/hunterreay-earns-first-indy-500-win |archive-date = 2020. gada 30. jūnijā | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | website = Autosport}}</ref> Kastrunevess turpināja pārstāvēt ''Penske'' visas sezonas garumā līdz 2017. gadam, savās pēdējās trijās sezonās 12 reizes finišējot labāko trijniekā (tostarp, viena uzvara). Visās trijās sezonās Kastrunevess sezonas kopvērtējumā bija labāko pieciniekā. No 2018. līdz 2020. gadam Kastrunevess turpināja pārstāvēt ''Penske'', bet tikai sacensībās, kas notika ''[[Indianapolis Motor Speedway]]''. 2020. gadā viņš aizvadīja divus posmus ''Arrow McLaren SP'' komandas sastāvā, aizvietojot savainoto Oliveru Eskjū. Tā bija pirmā reize kopš 1999. gada, kad Kastrunevess CART vai ''IndyCar'' sacensībās pārstāvēja komandu, kas nav ''Penske''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Glendenning | first = Mark | url = https://racer.com/2020/09/24/askew-sidelined-from-harvest-gp-on-medical-grounds-castroneves-gets-call-up/ | language = en | title = Askew sidelined from Harvest GP on medical grounds; Castroneves gets call-up | work = Racer | date = 2020. gada 24. septembrī | access-date = 2021. gada 1. jūnijā }}</ref> 2021. gadā Kastrunevess noslēdza līgumu ar ''Meyer Shank Racing'' par dalību sešos ''IndyCar'' čempionāta posmos. Viņš piedalījās ''Indianapolis 500'', kurā viņš izcīnīja savu ceturto uzvaru, tā atkārtojot sacensību rekordu.<ref>{{Ziņu atsauce | last = J. Horrow | first = Ellen | language = en | title = Helio Castroneves wins his record-tying fourth Indianapolis 500 and they brought him strawberry milk to match his car | url = https://eu.usatoday.com/story/sports/motor/indycar/2021/05/30/helio-castroneves-wins-2021-indianapolis-500/5272790001/ | work = [[USA Today]] | date = 2021. gada 30. maijā | accessdate = 2021. gada 1. jūnijā}}</ref> == Citas sacensības == [[Attēls:Acura Team Penske's Acura ARX-05 at the 2020 Road Race Showcase at Road America.jpg|thumb|left|Kastrunevess izturības sacensībās ''Road America'' trasē 2020. gadā]] Kastrunevess 2006. gadā debitēja izturības sacensībās, piedaloties un uzvarot ''Mil Milhas Brasil'' sacensībās kopā ar [[Nelsons Pikē|Nelsonu Pikē]], [[Nelsons Anželu Pikē|Nelsonu Pikē jaunāko]] un Kristofu Bušū.<ref>{{Ziņu atsauce | date = 2006. gada 22. janvārī | language = pt | title = Equipe de Piquet vence Mil Milhas de Interlagos | url = https://noticias.uol.com.br/ultnot/2006/01/22/ult1777u39685.jhtm | archive-url = https://web.archive.org/web/20200701211637/https://noticias.uol.com.br/ultnot/2006/01/22/ult1777u39685.jhtm | archive-date = 2020. gada 1. jūlijā | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | publisher = UOL Notícias | agency = EFE }}</ref> Viņš 2007. gadā pirmoreiz piedalījās [[Deitonas 24 stundu sacīkstes|Deitonas 24 stundu sacīkstēs]]. 2007. un 2008. gadā Kastrunevess piedalījās vairākās izturības sacensībās ASV. 2010. un 2011. gadā Kastrunevess piedalījās ''[[Supercars Championship|V8 Supercars]]'' čempionāta ''Gold Coast 600'' sacensībās kā starptautiskais braucējs.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Grant | first = Robert | title = Indy champ signs for V8 race | language = en | url = https://www.smh.com.au/sport/indy-champ-signs-for-v8-race-20110726-1hy08.html | work = The Sydney Morning Herald | date = 2011. gada 26. jūlijā | access-date = 2021. gada 1. jūnijā |archive-url = https://web.archive.org/web/20200702103223/https://www.smh.com.au/sport/indy-champ-signs-for-v8-race-20110726-1hy08.html | archive-date = 2020. gada 2. jūlijā }}</ref> Tobrīd katrai komandai šajās sacensībās bija jāpiesaka viens braucējs ar «starptautisku reputāciju». 2012. un 2013. gadā viņš piedalījās divos ''Stock Car Brasil'' posmos.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Cavin | first = Curt | language = en | title = Helio Castroneves, recovering after crash in Brazil, said barrier was too close to track | url = https://www.indystar.com/story/sports/motor/irl/1/01/01/helio-castroneves-recovering-after-crash-in-brazil-said-barrier-was-too-close-to-track/2648737/ | work = The Indianapolis Star | date = 2013. gada 13. augustā | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | archive-url=https://web.archive.org/web/20200702024122/https://www.indystar.com/story/sports/motor/irl/1/01/01/helio-castroneves-recovering-after-crash-in-brazil-said-barrier-was-too-close-to-track/2648737/ | archive-date = 2020. gada 2. jūlijā }}</ref> Kastrunevess vairākas reizes ir piedalījies ''[[Race of Champions]]''. 2016. gadā ''Penske'' īpašnieks [[Rodžers Penski]] Kastrunevesam jautāja, vai viņš vēlas kļūt par pilna laika izturības sacensību braucēju.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Caldwell | first = Dave | language = en | date = 2018. gada 26. janvārī | title = Helio Castroneves Steps Away From IndyCar and Into a New Role | work = [[The New York Times]] | url = https://www.nytimes.com/2018/01/26/sports/helio-castroneves-indycar-sportscar.html | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20180127181650/https://www.nytimes.com/2018/01/26/sports/helio-castroneves-indycar-sportscar.html | archive-date = 2018. gada 27. janvārī }}</ref> Kaut arī Kastrunevess vēlējās turpināt piedalīties ''IndyCar'',<ref name=":0">{{Ziņu atsauce | last = Ayello | first = Jim | date = 2019. gada 15. decembrī | title = Insider: Helio Castroneves wants to drive an Indy car, so why is he leaving the circuit? | language = en | work = The Indianapolis Star | url = https://eu.indystar.com/story/sports/motor/2017/10/04/insider-helio-castroneves-wants-drive-indy-car-so-why-he-leaving-circuit/732757001/ | access-date = 2021. gada 1. jūnijā }}</ref> viņš nolēma lojalitātes dēļ pievienoties ''Penske'' izturības sacensību komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Ryan | first = Nate | date = 2019. gada 21. janvārī | language = en | title = Podcast: Helio Castroneves on the advice that kept him at Team Penske | url = https://motorsports.nbcsports.com/2019/01/21/podcast-helio-castroneves-on-the-advice-that-kept-him-at-team-penske/ | archive-url = https://web.archive.org/web/20190122032942/https://motorsports.nbcsports.com/2019/01/21/podcast-helio-castroneves-on-the-advice-that-kept-him-at-team-penske/ | archive-date = 2019. gada 22. janvārī | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | publisher = NBC Sports }}</ref> Viņš 2017. gada nogalē piedalījās ''Petit Le Mans'' sacensībās, lai sagatavotos savai pirmajai pilnajai sezonai 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Malsher | first = David | date = 2017. gada 28. septembrī | language = en | title = Montoya, Castroneves, Pagenaud to race Penske Oreca at Petit Le Mans | url = https://www.motorsport.com/imsa/news/montoya-castroneves-pagenaud-to-race-penske-oreca-at-petit-le-mans-958817/ | archive-url = https://web.archive.org/web/20171005064853/https://www.motorsport.com/imsa/news/montoya-castroneves-pagenaud-to-race-penske-oreca-at-petit-le-mans-958817/ | archive-date = 2017. gada 5. oktobrī | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | publisher = Motorsport.com }}</ref> Kastrunevess pārstāvēja Penske no 2018. līdz 2020. gadam. Šajā laikā viņa ekipāžas biedrs bija Veins Teilors, un dažās sacensībās viņiem pievienojās [[Greiems Reihols]] vai [[Aleksandrs Rosi]].<ref name="RSCResults">{{Tīmekļa atsauce | title = Complete Archive of Helio Castroneves | language = en | url = https://www.racingsportscars.com/driver/archive/Helio-Castroneves-USA.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200630014129/https://www.racingsportscars.com/driver/archive/Helio-Castroneves-USA.html | archive-date = 2020. gada 30. jūnijā | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | publisher = Racing Sports Cars }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Lloyd | first = Daniel | title = Acura Team Penske Confirms 2020 Driver Lineup | language = en | url = https://sportscar365.com/imsa/iwsc/acura-team-penske-confirms-2020-driver-lineup/ | publisher = SportsCar365 | date = 2019. gada 5. novembrī | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20200502190000/https://sportscar365.com/imsa/iwsc/acura-team-penske-confirms-2020-driver-lineup/ | archive-date = 2020. gada 2. maijā }}</ref> Pirmajās divās sezonās Kastrunevesa komanda izcīnīja tikai vienu uzvaru, taču 2020. gadā tā uzvarēja četros no deviņiem posmiem, un Kastrunevess kopā ar Teiloru kļuva par IMSA ''SportsCar'' čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Dagys | first = John | language = en | date = 2020. gada 15. novembrī | title = Castroneves, Taylor "Never Gave Up" in "Roller Coaster" Day | url = https://sportscar365.com/imsa/iwsc/castroneves-taylor-never-gave-up-in-roller-coaster-day/ | access-date = 2021. gada 1. jūnijā | publisher = SportsCar365 }}</ref> 2021. gadā ''Penske'' aizgāja no IMSA ''SportsCar'' čempionāta, un Kastrunevess vairs nebija pilna laika izturības sacensību dalībnieks. Viņš piedalījās Deitonas 24 stundu sacīkstēs kopā ar Teiloru, Rosi un Filipu Albukerki, un pirmo reizi karjerā uzvarēja šajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Kelly | first = Paul | language = en | title = Rossi, Castroneves Add Rolex 24 Win To Career Honors In Nail-Biting Finish at Daytona | url = https://www.indycar.com/News/2021/01/01-31-Rolex24-Recap | publisher = [[IndyCar Series]] | date = 2021. gada 31. janvārī | access-date = 2021. gada 1. jūnijā}}</ref> == Popularitāte == [[Attēls:Helio-fenceclimb-crop.jpg|thumb|right|Kastrunevess rāpjas nožogojumā, lai nosvinētu uzvaru]] Kastrunevess ir viens no ''[[IndyCar Series|IndyCar]]'' populārākajiem braucējiem.{{sfn|Hollar|2010|pp=76.–77}} ''[[The New York Times]]'' žurnālists Deivs Koldvels 2013. gadā rakstīja, ka Kastrunevesa personība caur viņa sasniegumiem un mediju uzmanību pārsniedz ''IndyCar'' robežas.<ref name = "NYTimesOct13">{{Ziņu atsauce | last = Witz | first = Billy | language = en | date = 2013. gada 18. oktobrī | title = Final Race Will Test The Luck of Castroneves | work = [[The New York Times]] | url = http://www.nytimes.com/2013/10/19/sports/autoracing/final-race-will-test-the-luck-of-castroneves.html | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20131024040854/http://www.nytimes.com/2013/10/19/sports/autoracing/final-race-will-test-the-luck-of-castroneves.html | archive-date = 2013. gada 24. oktobrī }}</ref> ''Auto Racing Digest'' žurnālists Dž. Dž. O'Mellijs rakstīja, ka plašsaziņas līdzekļos Kastrunevess ir ticis atspoguļots «savas harizmas un personības» dēļ, papildinot: «Šķiet, ka braucējam vienmēr sejā ir smaids, un viņam nav bail izrādīt savas emocijas.»<ref name = "ARDPiece" /> 2007. gada nogalē Kastrunevess piedalījās [[American Broadcasting Company|ABC]] raidījumā ''Dancing with the Stars'' ({{val|lv|Dejas ar zvaigznēm}}).<ref name = "BloombergMay19">{{Ziņu atsauce | last1 = Soshnick | first1 = Scott | last2 = Novy-Williams | first2 = Eben | title = Indy 500 Champion Only Gets Recognized for 'Dancing With Stars' | language = en | url = https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-05-23/indy-500-champion-only-gets-recognized-for-dancing-with-stars | work = Bloomberg | date = 2019. gada 23. maijā | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20190603092620/https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-05-23/indy-500-champion-only-gets-recognized-for-dancing-with-stars | archive-date = 2019. gada 3. jūnijā }}</ref> Viņš bija pārī ar [[Džuliana Hafa|Džulianu Hafu]]. Kaut arī Kastrunevess rēķinājās ar to, ka drīz no šova tiks izbalsots, viņš tajā uzvarēja.<ref name = "BloombergMay19" /> Kastrunevesa popularitāte ārpus sacensībām 2008. gadā palielināja ''IndyCar'' sacensību apmeklētību par 68 procentiem.<ref name = "OKlaMay08">{{Tīmekļa atsauce | last = Brunt | first = Cliff | language = en | title = Castroneves slows down, focuses on racing | url = https://oklahoman.com/article/3247968/castroneves-slows-down-focuses-on-racing | work = The Oklahoman | agency = Associated Press | date = 2008. gada 25. maijā | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20200703102411/https://oklahoman.com/article/3247968/castroneves-slows-down-focuses-on-racing | archive-date = 2020. gada 3. jūlijā }}</ref> Uzvaras sacensībās Kastrunevess svin apturot savu mašīnu un uzrāpjoties trases nožogojumā. Viņš šo tradīciju uzsāka 2000. gadā, tā nosvinot savu pirmo uzvaru [[Champ Car|CART]] čempionātā, un to ir atkārtojis pēc katras savas uzvaras.<ref name = "ARDPiece" /> Par godu šai tradīcijai raidījuma ''RPM 2Night'' vadītājs Džons Kernans Kastrunevesam deva iesauku «[[Zirnekļcilvēks]]».<ref name = "ESPN2007Fence">{{Tīmekļa atsauce | last = Martin | first = Bruce | title = Castroneves the original fence-climbing trail blazer | language = en | url = http://sports.espn.go.com/rpm/news/story?series=1&id=2999390 | publisher = ESPN | date = 2007. gada 31. augustā | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20070906011121/http://sports.espn.go.com/rpm/news/story?series=1&id=2999390 | archive-date = 2007. gada 6. septembrī }}</ref> Turpmākajos gados šādi savas uzvaras ir svinējuši arī citi braucēji.<ref name = "ESPN2007Fence" /> Kastrunevess sava fotogēniskā izskata dēļ ir izcelts presē, tostarp, žurnālos ''People'',<ref name = "PeopleNov01">{{Žurnāla atsauce | title = Helio Castroneves: Sexiest Race Car Driver | language = en | url = https://people.com/archive/helio-castroneves-sexiest-race-car-driver-vol-56-no-22/ | journal = People | volume = 56 | issue = 22 | date = 2001. gada 26. novembrī | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20200626103420/https://people.com/archive/helio-castroneves-sexiest-race-car-driver-vol-56-no-22/ | archive-date = 2020. gada 26. jūnijā}}</ref> ''ESPN The Magazine'' un ''[[Cosmopolitan (žurnāls)|Cosmopolitan]]''.<ref name = "ARDPiece"/> Kastrunevess 2001. gadā saņēma ''Indianapolis 500'' gada debitanta titulu. 2004. gadā viņš saņēma Skota Breitona balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Helio Castroneves | url = https://www.teampenske.com/drivers/index.cfm/2462/Helio_Castroneves | publisher = Team Penske | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20200523215819/https://www.teampenske.com/drivers/index.cfm/2462/Helio_Castroneves | archive-date = 2020. gada 23. maijā}}</ref> Viņš 2014. gadā tika iekļauts ''Indy Lights'' slavas zālē,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Mazda Road to Indy Hall of Fame Inductees | language = en | url = http://www.indylights.com/about/hall-of-fame | publisher = Indy Lights | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20141022001144/http://www.indylights.com/about/hall-of-fame | archive-date = 2014. gada 22. oktobrī }}</ref> 2018. gadā tika iekļauts Longbīčas Motoru sporta slavas zālē un Teksasas Motoru sporta slavas zālē,<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Bonkowski | first = Jerry | title = Helio Castroneves, Carl Edwards inducted into Texas Motorsports Hall of Fame | language = en | url = https://motorsports.nbcsports.com/2018/11/04/helio-castroneves-carl-edwards-inducted-into-texas-motorsports-hall-of-fame/ | publisher = NBC Sports | date = 2018. gada 4. novembrī | access-date = 2021. gada 2. jūnijā | archive-url = https://web.archive.org/web/20181105023415/https://motorsports.nbcsports.com/2018/11/04/helio-castroneves-carl-edwards-inducted-into-texas-motorsports-hall-of-fame/ | archive-date = 2018. gada 5. novembrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | last = Ramirez | first = Stephen | date = 2018. gada 12. aprīlī | title = Castroneves and Montoya inducted into Long Beach's Walk of Fame | language = en | work = Press-Telegram | url = https://www.presstelegram.com/castroneves-and-montoya-inducted-into-long-beachs-walk-of-fame | access-date = 2021. gada 2. jūnijā}}</ref> un 2020. gadā tika iekļauts ''Team Penske'' slavas zālē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Castroneves Enters Team Penske Hall of Fame | language = en | url = https://speedsport.com/indy/indycar-series/castroneves-enters-team-penske-hall-of-fame/ | work = Speed Sport | date = 2020. gada 11. decembrī | access-date = 2021. gada 2. jūnijā }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce|last1=Castroneves|first1=Hélio|last2=Matteo|first2=Marissa|title=Victory Road: The Ride of My Life|url=https://archive.org/details/victoryroadrideo00heli|publisher=Penguin Publishing Group|location=London, England|year=2010|isbn=978-0-451-22737-9|ref={{sfnRef|Castroneves, Matteo|2010}}|via=Internet Archive}} * {{Grāmatas atsauce|editor1-last=L. Porter|editor1-first=David|last=L. Evers|first=John|chapter=Helio Castroneves (May 10, 1975–)|title=Latino and African American Athletes Today: A Biographical Dictionary|url=https://archive.org/details/latinoathletesat00ianc|year=2004|isbn=978-0-313-32048-4|publisher=Greenwood Press|location=Westport, Connecticut|ref={{sfnRef|Porter, L. Evers|2004}}}} * {{Grāmatas atsauce|editor-last=Johnson|editor-first=Paul|title=Indy Review 2001|chapter=Helio Castroneves|url=https://archive.org/details/isbn_9780760313206|year=2002|volume=11|publisher=MBI Publishing Company|location=St. Paul, Minnesota|isbn=0-7603-1320-2|ref={{sfnRef|Johnson|2002}}|via=Internet Archive}} * {{Grāmatas atsauce|last1=Hummel|first1=Alan|title=Penske Racing Team: 40 Years of Excellence|url=https://archive.org/details/isbn_9781583881958|publisher=Enthusiast Books|location=Pepin, Wisconsin|year=2007|isbn=978-1-58388-195-8|ref={{sfnRef|Hummel|2007}}|via=Internet Archive}} * {{Grāmatas atsauce|last1=Hollar|first=Sherman|editor1-last=Jacobs Sparks|editor1-first=Karen|editor2-last=C. Shepherd|editor2-first=Melinda|title=Britannica Book of the Year 2010|chapter=Castroneves, Hélio|chapter-url=https://books.google.com/books?id=QeKbAAAAQBAJ&q=Castroneves+Helio&pg=PA76|publisher=Encyclopedia Britannica, Inc.|location=Chicago, United States|year=2010|isbn=978-1-61535-366-8|ref={{sfnRef|Hollar|2010}}}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kastrunevess, Elju}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas autosportisti]] [[Kategorija:Champ Car piloti]] [[Kategorija:Formula 3 piloti]] [[Kategorija:IndyCar Series piloti]] jxh7pa1i0ewjr08h7bh82l9qbnkbn1s Janīna Kursīte (1964) 0 487776 3670063 3666425 2022-08-14T05:15:31Z Biafra 13794 pap. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Janīna Kursīte | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Janīna Kursīte 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|5|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2015|11|12|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|02|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils novads|Višķi}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = * [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] * [[Latgales partija]] * [[KPV LV]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = agronome, uzņēmēja | alma_mater = * [[Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] * [[Daugavpils Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Janīna Kursīte''' (dzimusi {{Dat|1964|02|11}}) ir latviešu agronome, lauksaimniecības konsultante, uzņēmēja, psiholoģe, pašvaldību darbiniece un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=0A7B729762AD91CDC22583320029E422&url=./0/0A7B729762AD91CDC22583320029E422?OpenDocument&lang=LV|title=Janīna Kursīte - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-13}}</ref> Pirms tam bijusi pašvaldības deputāte. 1993. gadā absolvējusi [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāti]], dārzkopības specialitātē, savukārt 2002. gadā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņa bija SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" filiāles Latgales Lauku Attīstības biroja, Daugavpils biroja vadītāja un z/s "Ziediņi" [[Višķu pagasts|Višķu pagastā]] īpašniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6902|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-06-13}}</ref> Darbojusies Agronomu biedrības valdē. == Politiskā darbība == 2005. gadā J. Kursīte tika [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēta]] Višķu pagasta padomē no apvienības "Mūsu pagasts" saraksta. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Daugavpils novada domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, bet [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Daugavpils novada domē jau no [[Latgales partija]]s. 2014. gadā viņa nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Vienotība]]" saraksta, pārstāvot tajā [[Latgales partija|Latgales partiju]]. Drīz pēc tam kļuva par Saeimas deputāti [[Anrijs Matīss|Anrija Matīsa]] vietā. 2018. gadā J. Kursīte izstājās no Latgales partijas (pēc "Lursoft" datiem 2019. gada jūnijā viņa gan oficiāli aizvien vēl bija Latgales partijas valdes locekle), iestājās partijā [[KPV LV]] un tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no tās saraksta. Pirms Saeimas vēlēšanām politiķe esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies KPV LV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/politike-janina-kursite-saeimas-velesanas-uz-izkersanu/|title=Politiķe Janīna Kursīte Saeimas vēlēšanās "uz izķeršanu"|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2018-06-30|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā pēc šķelšanās partijā izstājusies no KPV LV un tās Saeimas frakcijas. 2021. gada 13. maijā nodibinājusi "Stabilitātes grupu" kopā ar pārējiem partiju KPV LV pametušajiem deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kpv-lv-pametusie-saeimas-deputati-nodibinajusi-stabilitates-grupu/|title=KPV LV pametušie Saeimas deputāti nodibinājuši "Stabilitātes grupu"|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2021-05-13|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/janina-kursite/|title=Janīna Kursīte|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2019-06-07|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kursīte, Janīna}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latgales partijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] 6517rez830y7zvhsj6600uih3l5dkeb Lokalise 0 488400 3670079 3437083 2022-08-14T05:19:51Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Lokalise | logo = Lokalise logo 2021.svg | logo_caption = | logo_alt = | type = privāts uzņēmums | industry = tulkošana un lokalizācija | foundation = {{dat|2017}} — [[Rīga]], Latvija | founder = Niks Ustinovs un Pjotrs Antropovs | location = pilnībā attālināts | num_employees = 120+ (2021) | website = {{URL|lokalise.com}} }} '''''Lokalise''''' ir [[Mākoņskaitļošana|mākonī balstīta]] digitālo produktu lokalizācijas un tulkošanas platforma. Uzņēmums ir dibināts Rīgā, Latvijā. Visa darbība notiek pilnībā attālināti ar vairāk nekā 120 darbiniekiem no 23 valstīm. == Vēsture == Lokalise 2017. gadā dibināja Niks Ustinovs un Pjotrs Antropovs.<ref name="nimdzi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nimdzi.com/tms/lokalise/ |title=Lokalise — Nimdzi Insights |publisher=Nimdzi |accessdate=2021-06-02}}</ref> Pēc trīs gadu darbības<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.forbes.com/sites/forbestechcouncil/2020/02/12/bootstrapping-isnt-for-everybody-but-is-it-for-you/ |title=Bootstrapping Isn't For Everybody, But Is It For You? |work=[[Forbes]] |accessdate=2021-06-03 |date=2020-02-12 |author=Ustinov, Nick}}</ref> 2020.gadā uzņēmums piesaistīja savas pirmās investīcijas 6 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref name="slator">{{Tīmekļa atsauce |url=https://slator.com/ma-and-funding/localization-saas-startup-lokalise-raises-usd-6m-in-series-a/ |title=Localization SaaS Startup Lokalise Raises USD 6m in Series A |publisher=Slator |accessdate=2021-06-02 |date=2020-09-08 |author=Faes, Florian}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/7056953/latvijas-jaunuznemums-iegust-5-miljonu-lielu-finansejumu-lai-piesaistitu-pasaule-atzitus-specialistus |title=Latvijas jaunuzņēmums iegūst €5 miljonu lielu finansējumu, lai piesaistītu pasaulē atzītus speciālistus |accessdate=2021-06-23 |date=08-09-2020}}</ref> Uzņēmuma dibinātāji nolēma piesaistīt ārējo kapitālu, lai paātrinātu uzņēmuma izaugsmi. Pēc viena no lielākajiem pirmreizējiem ieguldījumiem Latvijas jaunuzņēmumu vēsturē,<ref name="eu-startups">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eu-startups.com/2020/09/riga-based-translation-startup-lokalise-raises-e5-million-to-hire-top-talent-and-goes-fully-remote/ |title=Riga-based translation startup Lokalise raises €5 million to hire top talent, and goes fully remote |publisher=EU startups |accessdate=2021-06-02 |date=2020-09-07 |author=Tucker, Charlotte}}</ref> ''Lokalise'' pārgāja uz pilnībā attālinātu darba režīmu. Kopš 2020. gada, Niks Ustinovs ir ''[[Forbes]]'' tehnoloģiju padomes loceklis.<ref name="forbes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://profiles.forbes.com/members/tech/profile/Nick-Ustinov-CEO-CTO-Lokalise/46dd9ce3-541f-4a35-9e17-d28857596607 |title=Nick Ustinov — Forbes Councils |work=[[Forbes]] |accessdate=2021-06-02}}</ref> 2020. gadā ''Accel'' novērtēja uzņēmumu kā vienu no 100 labākajiem mākonī balstītajiem uzņēmumiem Eiropā, kuru vērtība ir zem 1 miljarda ASV dolāru.<ref name="accel">{{Tīmekļa atsauce |url=https://assets-global.website-files.com/5f217a8e6bc2c82a9d803089/5f85759ad05e63de0bc1d421_z0lzz7xJquHoFERDrhIsOSPtN3l8gy4J--ZLi533uLuuTlLLcvYrDJfw0f464M9Q0ZCBEK-CN3Uv0E8RatnRswUYDoeIR5fSRlNh20Qu1o12EhOtC3q63uuL3qi6LLfn4Gu6l4FA.png |title=Accel euroscape |publisher=[[Accel (company)|Accel]] |accessdate=2021-06-02}}</ref> 2021. gadā ''Sifted'' iekļāva ''Lokalise'' VC 21 Eiropas SaaS jaunizveidoto uzņēmumu sarakstā, kas uzplauks 2021. gadā. Sarakstu sastādīja Bills Līvers no ''Sifted'' pēc apspriešanās ar nozares līderiem, piemēram, Jevgēniju Plotņikovu, Benu Blumi, Itksaso del Palasio, Karlosu Gonsalesu-Kadensu un Druvi Džainu.<ref name="sifted">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sifted.eu/articles/european-saas-startups-2021/ |title=21 European SaaS startups set to boom in 2021, predicted by VCs |publisher=Sifted |accessdate=2021-06-07 |author=Leaver, Bill |date=2021-02-25}}</ref> == Produkts == Platforma galvenokārt tika izstrādāta tehniski orientētām komandām, kas pārvalda iOS, ''Android'' lietotnes, mājaslapas, spēles, IoT vai digitālo saturu un programmatūru kopumā, lai palīdzētu automatizēt lokalizācijas procesu un tulkošanas vadību. Lietotāji īpaši novērtē "uz sadarbību balstītu tulkošanas redaktoru, starpplatformu projektus un lokalizācijas atslēgas, automātisku ekrānuzņēmumu atbilstību, daudzās integrācijas opcijas un spraudņus", kā arī laika taupīšanas funkcijas.<ref name="nextweb">{{Tīmekļa atsauce |url=https://thenextweb.com/news/latvian-startups-watch-3d-printed-casts-crypto-inheritances-tiny-manned-aircraft?+TheNextWeb+(The+Next+Web+All+Stories) |title=Latvian startups to watch: 3D printed casts, crypto inheritances, and a tiny manned aircraft |publisher=The Next Web |date=2018-02-01 |accessdate=2021-06-02}}</ref> Vēsturiski ''Lokalise'' ir bijis rīks programmētājiem, lai automatizētu tulkošanas procesus. Ar laiku funkcionalitāte tika paplašināta, pievienojot dažādas iespējas un rīkus projektu vadītājiem, dizaineriem u.c. Tā rezultātā komandas programmatūru tulko un lokalizē jau dizaina fāzē. Tas ļauj konkrētās valodās mainīt, piemēram, kādas pogas garumu, ja uzraksts ir par garu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://labsoflatvia.com/aktuali/lokalise-paplasina-biznesu |title=Lokalise ir ceļā uz biznesa paplašināšanu |accessdate=2021-06-23 |date=2021-03-16}}</ref> Visbiežākie lietotāji ir izstrādātāji, produktu, projektu un lokalizācijas vadītāji, dizaineri,<ref name="adobe">{{Tīmekļa atsauce |url=https://blog.adobe.com/en/publish/2020/08/28/lokalise-xd-plugin-multilingual-design-translation-management.html#gs.1bn52b |title=Lokalise for Adobe XD: Create multilingual designs and streamline translation management |publisher=[[Adobe Inc.|Adobe]] |accessdate=2021-06-02 |date=2020-08-28 |author=Yu, Jack}}</ref> mārketinga speciālisti, tulkotāji un satura vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.storyblok.com/tp/translate-with-lokalise |title=Integrating Storyblok with Lokalise |publisher=Storyblok |accessdate=2021-06-03 |date=2021-05-10 |author=Bodrov-Krukowski, Ilya}}</ref> ''Lokalise'' lieto vairāk nekā 2000 klientu no 80 valstīm.<ref name="sf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sourceforge.net/articles/qa-with-lokalise-optimizing-your-localization-process-with-the-right-collaborative-platform/ |title=Q&A with Lokalise: Optimizing your Localization Process with the Right Collaborative Platform |publisher=[[SourceForge]] |accessdate=2021-06-02 |date=2020-12-23 |author=Community Team}}</ref> To vidū ir arī tādi labi zināmi tehnoloģiju uzņēmumi kā ''[[Amazon]]'', ''[[Gojek]]'', ''[[Depositphotos]]'',<ref name="sudo">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudonull.com/post/67249-Integration-of-Lokalise-service-into-the-largest-photobank-in-the-world-Depositphotos-experience-Lok |title=Integration of Lokalise service into the largest photobank in the world: Depositphotos experience |publisher=Sudonull |accessdate=2021-06-02 |date=2017-09-07}}</ref> ''[[Revolut]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rus.delfi.lv/biznes/bnews/10-latvijskih-startapov-kotorymi-mozhno-gorditsya-dazhe-esli-vy-o-nih-nichego-ne-slyshali.d?id=51350069&page=6 |title=10 латвийских стартапов, которыми можно гордиться |publisher=Delfi.lv |accessdate=2021-06-02 |date=2019-08-14 |language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fintechf.com/01-news/revolut-credits-186-user-growth-to-localizing-app-to-31-new-markets/ |title=Revolut Credits 186% User Growth to Localizing App to 31 New Markets |publisher=FintechF |accessdate=2021-06-08 |date=2021-06-08}}</ref> ''[[Yelp]]'', ''Virgin Mobile''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bb.lv/statja/lifenews/2020/09/08/latviyskiy-startap-lokalise-privlyok-6-mln |title=Латвийский стартап Lokalise привлёк $6 млн |publisher=BB.lv |accessdate=2021-06-02 |date=2020-09-08 |language=ru}}</ref> un ''Notion''.<ref name="crunch">{{Tīmekļa atsauce |url=https://techcrunch.com/2020/09/06/lokalise-raises-6-million-to-make-it-easier-to-localize-your-product/ |title=Lokalise raises $6 million to make it easier to localize your product |publisher=[[TechCrunch]] |accessdate=2021-06-02 |date=2020-09-07 |author=Dillet, Romain}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://lokalise.com}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] dyz18r62lp4azx1phtv96lpna6dzuu1 Aleksandrs Ikskils-Gildenbands 0 489670 3670158 3442969 2022-08-14T07:08:41Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Ikskils-Gildenbands | vārds_orig = ''Alexander von Üxküll-Güldenband'' | attēls = Alexander A. Ikskul von Hildenbandt.jpeg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = 1907. gada foto | dz_dat_alt = | dz_gads = 1840 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1912 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 10 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aleksandrs Ikskils-Gildenbands''' ({{val-de|Alexander von Üxküll-Güldenband}}, {{val-ru|Александр фон Икскуль-Гильденбанд}}; 1840—1912) bija [[Krievijas impērija]]s galminieks un ierēdnis ķeizaru [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] un [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] laikā. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] (1874—1882). == Dzīvesgājums == Dzimis 1840. gadā Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnanta Aleksandra [[Ikšķiļi|Ikskila-Gildenbanda]] (1799–1880) un Emīlijas Perecas (1815–1878) ģimenē. No 1853. līdz 1860. gadam studēja Sanktpēterburgas Ķeizariskajā Tieslietu augstskolā (''Императорское училище правоведения''), tad no 1860. gada strādāja Tieslietu ministrijā. 1863. gadā viņš apprecējās ar Linu Adelsoni (1840–1911). No 1863. līdz 1868. gadam viņš bija Senāta sekretārs, 1868. gadā Sanktpēterburgas apgabaltiesas loceklis, tad lielkņazienes Helēnas Pavlovnas hofmeistars un kambarkungs (1866—1872). 1872. gadā viņu iecēla par Vidzemes vicegubernatoru, bet 1874. gadā par gubernatoru. 1876. gadā viņš sāka pildīt [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] kuratora pienākumus. Vēlāk Aleksandrs Ikskils-Gildenbands bija Harkovas gubernators (1884—1886), tad Pleskavas gubernators (1886—1888). 1888. gadā viņu iecēla par senatoru u, no 1891. līdz 1896. gadam Ikskils-Gildenbands bija Krievijas Evaņģēliski luteriskās ģenerālkonsistorijas prezidents. No 1899. gada — [[īstenais slepenpadomnieks]], Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis. Miris 1912. gada 10. jūlijā Pēterburgā.<ref>[https://bbld.de/GND1172870373 Uexküll-Güldenband, Alexander Frh. v. (1840-1912)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2021</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)]] | virsraksts = [[Vidzemes gubernators]] | periods = 1874—1882| pēc = [[Ivans Sevičs]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ikskils-Gildenbands, Aleksandrs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] 1k5ul086duk0w58zhk80tvpvqaq9tmm 3670161 3670158 2022-08-14T07:10:00Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Ikskils-Gildenbands | vārds_orig = ''Alexander von Üxküll-Güldenband'' | attēls = Alexander A. Ikskul von Hildenbandt.jpeg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = 1907. gada foto | dz_dat_alt = | dz_gads = 1840 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1912 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 10 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aleksandrs Ikskils-Gildenbands''' ({{val-de|Alexander von Üxküll-Güldenband}}, {{val-ru|Александр фон Икскуль-Гильденбанд}}; 1840—1912) bija [[Krievijas impērija]]s galminieks un ierēdnis ķeizaru [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] un [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] laikā. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] (1874—1882). == Dzīvesgājums == Dzimis 1840. gadā Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnanta Aleksandra [[Ikšķiļi|Ikskila-Gildenbanda]] (1799–1880) un Emīlijas Perecas (1815–1878) ģimenē. No 1853. līdz 1860. gadam studēja Sanktpēterburgas Ķeizariskajā Tieslietu augstskolā (''Императорское училище правоведения''), tad no 1860. gada strādāja Tieslietu ministrijā. 1863. gadā viņš apprecējās ar Linu Adelsoni (1840–1911). No 1863. līdz 1868. gadam viņš bija Senāta sekretārs, 1868. gadā Sanktpēterburgas apgabaltiesas loceklis, tad lielkņazienes Helēnas Pavlovnas hofmeistars un kambarkungs (1866—1872). 1872. gadā viņu iecēla par Vidzemes vicegubernatoru, bet 1874. gadā par gubernatoru. 1876. gadā viņš sāka pildīt [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] kuratora pienākumus. Vēlāk Aleksandrs Ikskils-Gildenbands bija Harkovas gubernators (1884—1886), tad Pleskavas gubernators (1886—1888). 1888. gadā viņu iecēla par senatoru u, no 1891. līdz 1896. gadam Ikskils-Gildenbands bija Krievijas Evaņģēliski luteriskās ģenerālkonsistorijas prezidents. No 1899. gada — [[īstenais slepenpadomnieks]], Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis. Miris 1912. gada 10. jūlijā Pēterburgā.<ref>[https://bbld.de/GND1172870373 Uexküll-Güldenband, Alexander Frh. v. (1840-1912)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2021</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)]] | virsraksts = [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] | periods = 1874—1882| pēc = [[Ivans Sevičs]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ikskils-Gildenbands, Aleksandrs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] skeh7sxnz9yxk1mt3b9f931jhujhszl Nauris Miezis 0 490444 3669912 3630503 2022-08-13T17:45:34Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Nauris Miezis | vārds_orig = | attēls = Nauris Miezis 2021b.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|31}} | dz_viet = [[Rīga]]<ref name="Proballers">[https://www.proballers.com/basketball/player/38276/nauris-miezis 2021 Proballers SARL]</ref> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=190}}<ref name="fiba3x3.com">{{tīmekļa atsauce |title=Nauris Miezis |url=https://play.fiba3x3.com/players/f20a6ede-97d4-4575-8f20-fb51cd19f87d |website=play.fiba3x3.com |accessdate={{dat|2021|7|24||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=90}}<ref name="fiba3x3.com" /> | poz = | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Ķekavas vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Basketbols]]}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|subcategory=Vīrieši, 3x3 basketbols|title=3x3 basketbols}}}} }} '''Nauris Miezis''' (dzimis {{dat|1991|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]<ref>[https://basketball.eurobasket.com/player/Nauris-Miezis/Latvia/BK-Kekava/181197 Nauris Miezis Player Profile] basketball.eurobasket.com</ref><ref name="Proballers"/><ref>[https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/asfalta-laukumu-karali/ Asfalta laukumu karaļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210801180620/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/asfalta-laukumu-karali/ |date={{dat|2021|08|01||bez}} }} sporto.lv Nr. 369 02.2021</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], kas startē [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] disciplīnā. Olimpiskās zelta medaļas ieguvējs [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1991. gadā Rīgā, viņa māte spēlēja basketbolu, bet tēvs bija vieglatlēts un volejbolists. Abi vecāki ir nedzirdīgi un piedalījās nedzirdīgo sporta turnīros. Septiņu gadu vecumā [[Purvciems|Purvciemā]], ejot ar vecmammu uz tirgu, Nauri notrieca automašīna, traumas dēļ viņš pirmajā klasē gāja divreiz. Kad vecāki izšķīrās, dzīvoja pie tēva [[Ķekava|Ķekavā]].<ref name="jauns.lv">{{tīmekļa atsauce |title=Nauris Miezis. Gepards uz asfalta |url=https://jauns.lv/raksts/sports/405166-nauris-miezis-gepards-uz-asfalta |website=Jauns.lv |accessdate={{dat|2021|7|24||bez}} |language=lv}}</ref> == Karjera == Vēlāk trenējās Alfrēda Kraukļa VEF Basketbola skolā pie trenera Jāņa Rimbenieka. Klasisko basketbolu spēlējis arī [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]], pārstāvēja Latvijas jaunatnes izlases.<ref name="jauns.lv"/> 3x3 basketbola karjeru uzsāka 2011. gadā.<ref name="ol2020">{{tīmekļa atsauce |title=3x3 Basketball MIEZIS Nauris - Tokyo 2020 Olympics |url=https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555465-miezis-nauris.htm |website=olympics.com |accessdate={{dat|2021|7|24||bez}} |language=en-us |archive-date={{dat|2021|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210724070932/https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555465-miezis-nauris.htm }}</ref> Komandas sastāvā uzvarēja 2020. gada Pasaules tūres finālā, viņu atzina par 2020. gada Pasaules tūres sezonas vērtīgāko spēlētāju. Pasaules tūres finālā izcīnījis arī 2. un 3. vietu. Bija 3x3 basketbola spēlētāju pasaules ranga līderis no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada janvārim, ir arī pašreizējais ranga līderis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Miezis atkal nokļuvis pasaules labākā 3×3 basketbolista godā {{!}} Sportazinas.com |url=https://www.sportazinas.com/miezis-atkal-nokluvis-pasaules-labaka-3x3-basketbolista-goda/ |website=www.sportazinas.com |accessdate={{dat|2021|7|24||bez}} |date={{dat|2021|4|1||bez}}}}</ref> N. Miezis pārstāvēja Latviju [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopā ar [[Agnis Čavars|Agni Čavaru]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgaru Krūmiņu]] un [[Kārlis Lasmanis|Kārli Lasmani]] izcīnot zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze|title=Latvia beats ROC to inaugural men's 3x3 basketball gold; Serbs bag bronze|website=Tokyo 2020|access-date=2021-07-28|language=en-US|archive-date=2021-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210728160801/https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze}}</ref> Šīs bija pirmās olimpiskās zelta medaļas šī sporta veida vēsturē, kā arī pirmās olimpiskās zelta medaļas [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijai vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9 gadu laikā, kopš [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] zelta [[BMX]] riteņbraukšanā [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]]. Olimpiskajā turnīrā desmit spēlēs N. Miezis guva 61 punktu. 2022. gada janvārī pēc vairāku gadu pārtraukuma N. Miezis atgriezās oficiālā spēlē klasiskajā basketbolā, pārstāvot "Ķekavas" komandu [["Ramirent" Nacionālā basketbola līga|"Ramirent" Nacionālajā basketbola līgā]] (pēc spēka otrā Latvijā), demonstrējot izcilu sniegumu laukumā un gūstot 41 punktu, 13 atlēkušās bumbas un 6 rezultaatīvas piespēles uzvarētā spēlē pret "Bausku" (100:85).<ref>[https://www.sportazinas.com/3x3-basketbola-zvaigzne-miezis-klasiskaja-basketbola-atgriezas-ar-galvu-reibinosu-double-double/ 3×3 basketbola zvaigzne Miezis klasiskajā basketbolā atgriežas ar galvu reibinošu “double-double”] Sportazinas</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Miezis, Nauris}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]] qwln868qrg1zcivlot60qdvm3tsz6m7 3670044 3669912 2022-08-14T05:12:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]], [[Purvciems| → [[Purvciems (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Nauris Miezis | vārds_orig = | attēls = Nauris Miezis 2021b.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|31}} | dz_viet = [[Rīga]]<ref name="Proballers">[https://www.proballers.com/basketball/player/38276/nauris-miezis 2021 Proballers SARL]</ref> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=190}}<ref name="fiba3x3.com">{{tīmekļa atsauce |title=Nauris Miezis |url=https://play.fiba3x3.com/players/f20a6ede-97d4-4575-8f20-fb51cd19f87d |website=play.fiba3x3.com |accessdate={{dat|2021|7|24||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=90}}<ref name="fiba3x3.com" /> | poz = | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Ķekavas vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Basketbols]]}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|subcategory=Vīrieši, 3x3 basketbols|title=3x3 basketbols}}}} }} '''Nauris Miezis''' (dzimis {{dat|1991|3|31}} [[Rīga|Rīgā]]<ref name="Proballers"/><ref>[https://basketball.eurobasket.com/player/Nauris-Miezis/Latvia/BK-Kekava/181197 Nauris Miezis Player Profile] basketball.eurobasket.com</ref><ref>[https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/asfalta-laukumu-karali/ Asfalta laukumu karaļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210801180620/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/asfalta-laukumu-karali/ |date={{dat|2021|08|01||bez}} }} sporto.lv Nr. 369 02.2021</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], kas startē [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] disciplīnā. Olimpiskās zelta medaļas ieguvējs [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1991. gadā Rīgā, viņa māte spēlēja basketbolu, bet tēvs bija vieglatlēts un volejbolists. Abi vecāki ir nedzirdīgi un piedalījās nedzirdīgo sporta turnīros. Septiņu gadu vecumā [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], ejot ar vecmammu uz tirgu, Nauri notrieca automašīna, traumas dēļ viņš pirmajā klasē gāja divreiz. Kad vecāki izšķīrās, dzīvoja pie tēva [[Ķekava|Ķekavā]].<ref name="jauns.lv">{{tīmekļa atsauce |title=Nauris Miezis. Gepards uz asfalta |url=https://jauns.lv/raksts/sports/405166-nauris-miezis-gepards-uz-asfalta |website=Jauns.lv |accessdate={{dat|2021|7|24||bez}} |language=lv}}</ref> == Karjera == Vēlāk trenējās Alfrēda Kraukļa VEF Basketbola skolā pie trenera Jāņa Rimbenieka. Klasisko basketbolu spēlējis arī [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]], pārstāvēja Latvijas jaunatnes izlases.<ref name="jauns.lv"/> 3x3 basketbola karjeru uzsāka 2011. gadā.<ref name="ol2020">{{tīmekļa atsauce |title=3x3 Basketball MIEZIS Nauris - Tokyo 2020 Olympics |url=https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555465-miezis-nauris.htm |website=olympics.com |accessdate={{dat|2021|7|24||bez}} |language=en-us |archive-date={{dat|2021|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210724070932/https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555465-miezis-nauris.htm }}</ref> Komandas sastāvā uzvarēja 2020. gada Pasaules tūres finālā, viņu atzina par 2020. gada Pasaules tūres sezonas vērtīgāko spēlētāju. Pasaules tūres finālā izcīnījis arī 2. un 3. vietu. Bija 3x3 basketbola spēlētāju pasaules ranga līderis no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada janvārim, ir arī pašreizējais ranga līderis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Miezis atkal nokļuvis pasaules labākā 3×3 basketbolista godā {{!}} Sportazinas.com |url=https://www.sportazinas.com/miezis-atkal-nokluvis-pasaules-labaka-3x3-basketbolista-goda/ |website=www.sportazinas.com |accessdate={{dat|2021|7|24||bez}} |date={{dat|2021|4|1||bez}}}}</ref> N. Miezis pārstāvēja Latviju [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopā ar [[Agnis Čavars|Agni Čavaru]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgaru Krūmiņu]] un [[Kārlis Lasmanis|Kārli Lasmani]] izcīnot zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze|title=Latvia beats ROC to inaugural men's 3x3 basketball gold; Serbs bag bronze|website=Tokyo 2020|access-date=2021-07-28|language=en-US|archive-date=2021-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210728160801/https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze}}</ref> Šīs bija pirmās olimpiskās zelta medaļas šī sporta veida vēsturē, kā arī pirmās olimpiskās zelta medaļas [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijai vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9 gadu laikā, kopš [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] zelta [[BMX]] riteņbraukšanā [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]]. Olimpiskajā turnīrā desmit spēlēs N. Miezis guva 61 punktu. 2022. gada janvārī pēc vairāku gadu pārtraukuma N. Miezis atgriezās oficiālā spēlē klasiskajā basketbolā, pārstāvot "Ķekavas" komandu [["Ramirent" Nacionālā basketbola līga|"Ramirent" Nacionālajā basketbola līgā]] (pēc spēka otrā Latvijā), demonstrējot izcilu sniegumu laukumā un gūstot 41 punktu, 13 atlēkušās bumbas un 6 rezultaatīvas piespēles uzvarētā spēlē pret "Bausku" (100:85).<ref>[https://www.sportazinas.com/3x3-basketbola-zvaigzne-miezis-klasiskaja-basketbola-atgriezas-ar-galvu-reibinosu-double-double/ 3×3 basketbola zvaigzne Miezis klasiskajā basketbolā atgriežas ar galvu reibinošu “double-double”] Sportazinas</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Miezis, Nauris}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]] apfy2r4kbs2m0tqkndqn33sfjt4s3f1 Edgars Krūmiņš (basketbolists) 0 490534 3669913 3632372 2022-08-13T17:46:02Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Edgars Krūmiņš | vārds_orig = | attēls = Edgars Krūmiņš 2021.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|4|6}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}<ref name="la.lv">{{tīmekļa atsauce |title=No kā gaidīt labākos rezultātus Tokijā? Iepazīstinām ar Latvijas olimpiešiem |url=https://www.la.lv/latvijas-olimpiesi-tokija |website=LA.LV |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2021|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210725191812/https://www.la.lv/latvijas-olimpiesi-tokija }}</ref> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = latvietis | garums = {{mērvienība|cm=194}} | svars = {{mērvienība|kg=110}} | poz = | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Jelgavas 4. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Basketbols]]}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|subcategory=Vīrieši, 3x3 basketbols|title=3x3 basketbols}}}} }} '''Edgars Krūmiņš''' (dzimis {{dat|1985|4|6}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] basketbolists, kas startē [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] disciplīnā. [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions. Mācījās [[Jelgavas 4. vidusskola|Jelgavas 4. vidusskolā]] un trenējās Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā pie trenera Pētera Lagzdiņa.<ref>[https://www.zz.lv/sports/ar-cinasspara-un-veiksmes-velejumiem-uz-tokiju-pavada-edgaru-kruminu-259247 Ar cīņasspara un veiksmes vēlējumiem uz Tokiju pavada Edgaru Krūmiņu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210801170509/https://www.zz.lv/sports/ar-cinasspara-un-veiksmes-velejumiem-uz-tokiju-pavada-edgaru-kruminu-259247 |date={{dat|2021|08|01||bez}} }} Maija Laizāne zz.lv 2021. gada 16. jūlijā</ref> Klasisko basketbolu spēlējis [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edgars Krumins, Basketball Player |url=https://www.proballers.com/basketball/player/43978/edgars-krumins |website=Proballers |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=en}}</ref> pārstāvot Jelgavas komandas [[BK Jelgava]] un [[BK Zemgale]]. 3x3 basketbola karjeru uzsāka 2010. gadā. Spēlējis pirmajā pasaules čempionātā 2012. gadā.<ref name="tokija-trauma">{{tīmekļa atsauce |last1=Strautmanis |first1=Uldis |title=Edgars Krūmiņš zelta spēli Tokijā noslēdzis ar kaula plīsumu |url=https://www.delfi.lv/sports/news/vasaras-olimpiskas-speles/zinas/edgars-krumins-zelta-speli-tokija-nosledzis-ar-kaula-plisumu.d?id=53433573 |website=delfi.lv |accessdate={{dat|2021|7|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2021|7|28||bez}}}}</ref> Komandas sastāvā uzvarējis 2020. gada Pasaules tūres finālā. Pasaules tūres finālā ir arī izcīnījis 2. un 3. vietu. 2020. gada Pasaules tūres posmu rezultatīvākais spēlētājs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Edgars Krūmiņš – rezultatīvākais pasaulē |url=https://www.jelgava.lv/lv/iestades/sporta-servisa-centrs/jaunumi/edgars-krumins-rezultativakais-pasaule |website=www.jelgava.lv |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=lv}}</ref> Pārstāvēja Latviju [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]],<ref name="tokija2020">{{tīmekļa atsauce |title=3x3 Basketball KRUMINS Edgars - Tokyo 2020 Olympics |url=https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555468-krumins-edgars.htm |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=en-us |archive-date={{dat|2021|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210725055643/https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555468-krumins-edgars.htm }}</ref> kur pirmo reizi tika aizvadītas sacensības šajā disciplīnā. Olimpisko spēļu turnīrā kopā ar [[Agnis Čavars|Agni Čavaru]], [[Kārlis Lasmanis|Kārli Lasmani]] un [[Nauris Miezis|Nauri Miezi]] izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze|title=Latvia beats ROC to inaugural men's 3x3 basketball gold; Serbs bag bronze|website=Tokyo 2020|access-date=2021-07-28|language=en-US|archive-date=2021-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210728160801/https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze}}</ref> Šīs bija pirmās olimpiskās zelta medaļas šī sporta veida vēsturē, kā arī pirmās olimpiskās zelta medaļas [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijai vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9 gadu laikā, kopš [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] zelta [[BMX]] riteņbraukšanā [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]]. E. Krūmiņš turnīra desmit spēlēs guva 31 punktu un finālspēli beidza pāragri ar nopietnu kājas savainojumu.<ref name="tokija-trauma" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Edgars}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]] g4lowfiblc1jbvnm3rusg87b96gecx6 Kārlis Lasmanis 0 490540 3669914 3630379 2022-08-13T17:46:16Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kārlis Lasmanis | vārds_orig = | attēls = Kārlis Lasmanis 2021.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|8}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=87}} | poz = | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Basketbols]]}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Basketbols|2020|Vasaras|subcategory=Vīrieši, 3x3 basketbols|title=3x3 basketbols}}}} }} '''Kārlis Pauls Lasmanis''' (dzimis {{dat|1994|4|8}} [[Ventspils|Ventspilī]])<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No kā gaidīt labākos rezultātus Tokijā? Iepazīstinām ar Latvijas olimpiešiem |url=https://www.la.lv/latvijas-olimpiesi-tokija |website=LA.LV |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=lv |archive-date={{dat|2021|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210725191812/https://www.la.lv/latvijas-olimpiesi-tokija }}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], kas startē [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] disciplīnā. Olimpiskās zelta medaļas ieguvējs [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]]. Kārlis nāk no sportiskas ģimenes: tēvs [[Uģis Lasmanis]] divas reizes startējis olimpiskajās spēlēs ({{oss|V=1992}}, {{oss|V=1996}}) kā [[Akadēmiskā airēšana|airētājs]], un profesionāli nodarbojies ar basketbolu; māsa [[Rūta Kate Lasmane]] ir vieglatlēte, kas specializējusies [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/stasts-par-ventinu-sportisko-gimeni/|title=Stāsts par ventiņu sportisko ģimeni|website=Sporto|access-date=2021-07-27|language=lv|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727105829/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/dazadi/stasts-par-ventinu-sportisko-gimeni/}}</ref> K. Lasmanis klasisko basketbolu spēlējis arī [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]]. Pārstāvējis Latvijas U-20 izlasi, kandidējis uz iekļūšanu U-16 un U-18 izlasē.<ref name=":0" /><ref name="tokija">{{tīmekļa atsauce |title=3x3 Basketball LASMANIS Karlis - Tokyo 2020 Olympics |url=https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555466-lasmanis-karlis.htm |website=.. |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=en-us |archive-date={{dat|2021|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210725060742/https://olympics.com/tokyo-2020/olympic-games/en/results/3x3-basketball/athlete-profile-n1555466-lasmanis-karlis.htm }}</ref> Pēc pievēršanās 3x3 basketbolam Latvijas komandas sastāvā uzvarējis 2020. gada Pasaules tūres finālā. Pasaules tūres finālā ir arī izcīnījis 2. un 3. vietu. 2020. gada Pasaules tūres posmu rezultatīvākais spēlētājs. Ir bijis vadošais Latvijas basketbolists 3x3 basketbola pasaules rangā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIBA 3x3 basketbola Latvijas ranga vadībā Kārlis Lasmanis |url=https://basket.lv/3x3/fiba-3x3-basketbola-latvijas-ranga-vadiba-karlis-lasmanis-1821 |website=basket.lv |accessdate={{dat|2021|7|25||bez}} |language=lv}}</ref> K. Lasmanis pārstāvēja Latviju [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopā ar [[Agnis Čavars|Agni Čavaru]], [[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edgaru Krūmiņu]] un [[Nauris Miezis|Nauri Miezi]] izcīnot zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze|title=Latvia beats ROC to inaugural men's 3x3 basketball gold; Serbs bag bronze|website=Tokyo 2020|access-date=2021-07-28|language=en-US|archive-date=2021-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210728160801/https://olympics.com/tokyo-2020/en/news/latvia-beats-roc-to-inaugural-men-s-3x3-basketball-gold-serbs-bag-bronze}}</ref> Šīs bija pirmās olimpiskās zelta medaļas šī sporta veida vēsturē, kā arī pirmās olimpiskās zelta medaļas [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijai vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9 gadu laikā, kopš [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] zelta [[BMX]] riteņbraukšanā [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]]. Olimpiskajās spēlēs ar desmit spēlēs gūtiem 76 punktiem K. Lasmanis bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Lasmanis, Kārlis}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]] 9xi863o6eqlmyrakfqex582q6zojo26 Strādnieku gvarde 0 493499 3670111 3476275 2022-08-14T05:42:53Z Bai-Bot 60304 /* Struktūra */sīkumi, replaced: [[Katlakalns]] → [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Strādnieku gvarde pieprasa Latvijas pievienošanu PSRS 1940. gada 31. jūlijā.jpg|thumb|300px|1940. gada 31. jūlijā okupācijas iestāžu organizētajā demonstrācijā Rīgas Stacijas laukumā bruņoti Strādnieku gvardes kaujinieki pieprasīja Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS.]] '''Strādnieku Gvarde (SG)''' ({{val-ru|Рабо́чая гва́рдия}}) bija [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā izveidota paramilitāra organizācija, ko nodibināja 1940. gada 2. jūlijā un likvidēja 1941. gada 14. maijā.<ref name="Latvijas SG">[https://cyberleninka.ru/article/n/latviyskaya-rabochaya-gvardiya-v-1940-1941-gg/viewer Гусев И. Н., Жагарс Э. А. Латвийская рабочая гвардия в 1940—1941 гг.] Журнал российских и восточноевропейских исторических исследований. — 2017. — С. 84 {{ru ikona}}</ref> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Gatavojoties iebrukumam Latvijā]] Pēc Otrā pasaules kara beigām Strādnieku gvardes funkcijas pārņēma 1944. gada maijā izveidotie [[Iznīcinātāju bataljoni]], ko izmantoti cīņai ar [[Nacionālie partizāni|nacionālajiem partizāniem]] un represiju veikšanai pret Latvijas iedzīvotājiem. == Struktūra == Rīgā bija 12 SG bataljoni, bet Bauskas apriņķī SG brigāde ar trim ([[Bauska]]s, [[Iecava]]s un [[Skaistkalne]]s) SG batajoniem. Citur Latvijā bija [[Abrene]]s, [[Daugavpils]], [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]], [[Liepāja]]s, [[Jelgava]]s, [[Rīgas Jūrmala]]s, [[Ludza]]s, [[Rēzekne]]s un citi bataljoni. Bataljonu poļitruki (politiskie vadītāji) reizēm bija Sarkanās armijas virsnieki.<ref name="Latvijas SG"/> * Rīgas 1. SG bataljons ([[Vecmīlgrāvis]], [[Mīlgrāvis]], [[Jaunciems]]), komandieris Jānis Poēma; * Rīgas 2. SG bataljons ([[Āgenskalns]]), komandieris Krišs Godkalns; * Rīgas 3. SG bataljons (Miera ielas un Jaunās Ģertrūdes baznīcas apkārtne), komandieris Ādolfs Blūms; * Rīgas 4. SG bataljons ([[Iļģuciems]], [[Bolderāja]]), komandieris Stefans Sondors; * Rīgas 5. SG bataljons ([[Sarkandaugava]]), komandieris Eimenijs Maksimovs; * Rīgas 6. SG bataljons (Brīvības gatves apkārtne), komandieris Alfons Šubiņš; * Rīgas 7. SG bataljons ([[Torņakalns]]), komandieris Stepans Oļševskis; * Rīgas 8. SG bataljons ([[Vecrīga]] un Rīhas centra apkārtne), komandieris Ābrams Cipe; * Rīgas 9. SG bataljons (Krišjāņa Barona, Marijas, Avotu ielas apkārtne), komandieris Augusts Straupe; * Rīgas 10. SG bataljons ([[Latgales priekšpilsēta]]), komandieris Pēteris Jemeļjanovs; * Rīgas 11. SG bataljons ([[VEF]]), komandieris Aleksandrs Kalniņš; * Rīgas 12. SG bataljons ([[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], [[Babīte]], [[Dole]]), komandieris Aleksandrs Neilands; * Abrenes apriņķa SG bataljons, komandieris Jānis Semjonovs; * Daugavpils SG bataljons, komandieris Pēteris Rešetovs; * Daugavpils apriņķa SG bataljons, komandieri Leons Beinarovičs Krāslavā, Lūriņš Preiļos; * Ludzas apriņķa SG bataljons, komandieris Ivans Gusevs; * Rēzeknes apriņķa SG bataljons, komandieris Teodors Rihters; * Ilūkstes apriņķa (Grīvas) SG bataljons, komandieris Fjodors Morozovs; * Jēkabpils apriņķa SG bataljons, komandieris Teodors Rihters; * Bauskas apriņķa SG brigāde, komandieris Broņislavs Novickis; * Kuldīgas apriņķa SG bataljons, komandieris Pēteris Rudzītis; * Liepājas SG bataljons, komandieris Krišs Valters Balodis; * Talsu apriņķa SG bataljons, komandieris Kārlis Jaksis; * Tukuma apriņķa SG bataljons, komandieris Mārtiņš Mazjēcis; * Rīgas Jūrmalas SG bataljons, komandieris Jānis Eiss; * Cēsu SG bataljons, komandieris Pēteris Vītols; * Madonas apriņķa SG bataljons, komandieris Kārlis Orlovskis; * Valmieras apriņķa SG bataljons, komandieris Jēkabs Martinovs; == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas PSR]] bbpx2gjxdtilpgmvtg95i002i15dlyh 2022. gads kino 0 496930 3670119 3669701 2022-08-14T06:02:40Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ update...... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|14||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1358611545}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|961059750}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954863075}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|764675662}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|708018211}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> ** Filmas pasaules kases ienākumi pārsnieguši filmas "[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (2011) ienākumus, kļūstot par ienesīgāko ''[[Paramount Pictures]]'' izplatīto filmu. * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref name=Bahr>{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law & Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name="Weber">{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| austrāliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| kaskadieris, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Manuels Oheda]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| meksikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/espectaculos/famosos/manuel-ojeda-muere-reconocido-actor-mexicano-81-anos|title=Manuel Ojeda: Murió el reconocido primer actor a los 81 años|website=Grupo Milenio|language=es|accessdate=2022-08-11}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Enna Heitča]] || style="text-align:center;"| 53|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/story/2022-08-12/anne-heche-dies-car-crash-fire-mar-vista|title=Anne Heche, TV, film and stage actor, dies at 53 from injuries in L.A. car crash |last=Carras|first=Christi|work=[[Los Angeles Times]]|accessdate=August 12, 2022|date=August 12, 2022}} </ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] 1znzpfa8qomk5hw37wzxdyhyy4ou10z Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators) 0 496936 3669929 3669411 2022-08-13T18:16:59Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ģenerālgubernatoru|Jevgēņijs Golovins (nozīmju atdalīšana)|Jevgēņijs Golovins}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Jevgēņijs Golovins | vārds_orig = ''Евге́ний Алекса́ндрович Голови́н'' | attēls = Golovin Yevgeny Alexandrovich.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = ģenerālis Jevgēņijs Golovins | dz_gads = 1782 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Smoļenska]]s guberņa, [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | m_gads = 1858 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 27 | m_vieta = [[Smoļenska]]s guberņa, [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | dienesta_pakāpe = ģenerālis | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | paraksts = | pakāpe = ģenerālis | dienesta_laiks = 1797—1858 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Krievu-turku karš (1806—1812)]], [[1812. gada karš]]<br /> [[Krievu-turku karš (1828—1829)]]<br />[[Novembra sacelšanās]], [[Kaukāza karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Jevgēņijs Golovins''' ({{val-ru|Евгений Александрович Головин}}, 1782—1858) bija [[Krievijas impērija]]s infantērijas [[ģenerālis]], [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] ģenerālgubernators (1845—1848). == Dzīvesgājums == Dzimis 1782. gada 1. maijā Smoļenskas guberņā pulkveža Aleksandra Golovina un viņa sievas Jekaterinas Veļjaminovas ģimenē. Studēja Maskavas Universitātē. 1797. gadā uzsāka dienestu leibgvardes kavalērijas pulkā, piedalījās [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karā (1803—1806)]], [[Krievu-turku karš (1806—1812)|Krievu-turku karā (1806—1812)]], [[1812. gada karš|1812. gada karā]], [[Krievu-turku karš (1828—1829)|Krievu-turku karā (1828—1829)]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā. 1836. gadā viņu iecēla par [[Varšava]]s kara gubernatoru, 1839. gadā viņu paaugstināja infantērijas ģenerāļa pakāpē. No 1837. līdz 1842. gadam viņš bija viens no Krievijas impērijas karaspēka pavēlniekiem [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]]. 1845. gadā Golovinu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru, 1848. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1858. gada 27. jūnijā.<ref>Головин, Евгений Александрович. Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1845—1848| pēc = [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Golovins, Jevgēņijs (ģenerālgubernators)}} [[Kategorija:Krievijas impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] ozzvtkigwqiqdizzbhh4daivisksy5t Dalībnieks:Eremu1/Smilšu kaste 2 497212 3669800 3669509 2022-08-13T12:46:52Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |2007| |2008| |2009| |2010| |2011| |2012| |2013| |2014| |2015| |2016| |2017| |2018| |2019| |2020| |2021| |2022| }} === Ievērojamas personības === {{Nepilnīga nodaļa}} dxpdy2h82jg7btmj2ghaa7faof0uil3 2022. gada laikapstākļi Latvijā 0 500254 3669852 3669765 2022-08-13T15:17:30Z Laurijs 583 /* Gaisa temperatūras Latvijā */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] ixxdun7otwhi1vqer93duzg3eltjqex 3669854 3669852 2022-08-13T15:20:24Z Laurijs 583 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem. * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] o57e07ulv1oezv6ff1zfocdbql670ue 3669859 3669854 2022-08-13T15:33:13Z Laurijs 583 /* Laikapstākļu statistika Rīgā */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem. * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|19,5}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] ku8washm2ugzc4la77esezda4c41ms5 3669865 3669859 2022-08-13T15:41:47Z Laurijs 583 /* Augusts */ + tropiskā nakts 6. augustā wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem. * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]]: ** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem. ** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|19,5}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] hehnt807i9jz25w0c1nvwjippp6n7ze 3669867 3669865 2022-08-13T15:43:14Z Laurijs 583 /* Gaisa temperatūras fakti Rīgā */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem. * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]]: ** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem. ** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|19,5}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]], [[6. augusts]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] jtm3xyh0y9if2tnt2v83fv386ro90k0 Rostkova žibulītis 0 506255 3670148 3585129 2022-08-14T06:42:29Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|dzimta_lv=Brūnkāšu dzimta|rinda=Lamiales|klase=Magnoliopsida|binomial=Euphrasia rostkoviana (Hayne)|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|att_izmērs=|attēls=Eyebright - Euphrasia rostkoviana - panoramio - Björn S. (1).jpg|kategorijas=nē|ģints_lv=Žibulīši|ģints=Euphrasia|suga=Euphrasia rostkoviana|suga_lv=Rostkova žibulītis|dzimta=Orobanchaceae|rinda_lv=Panātru rinda}}'''Rostkova žibulītis''' ({{val|la|Euphrasia rostkoviana}}) ir augu suga [[Brūnkāšu dzimta|brūnkāšu dzimtā]]. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā, un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]]. Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma sugas pārstāvju grupas aug [[Pļava|pļavās]], atmatās, upju krastu nogāzēs, kā arī ceļu un [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] malās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/euphrasia-rostkoviana-hayne/|title=Rostkova žibulītis - Euphrasia rostkoviana Hayne - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-14}}</ref> == Morfoloģija == Rostkova žibulītis ir viengadīgs 5-30 cm garš lakstaugs. Stublājs ir stāvs un parasti bagātīgi zaro — zari ir stāvi un pretēji. Augs ir viscaur klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Stublāja apmatojums ir īss un blīvs. Dziedzermatiņi atrodas lapu apakšpusē un uz stublāja posmu mezgliem. Lapas ir zaļas, bez spīduma, sēdošas, olveidīgas, katrā pusē ar vienmērīgi izvietotiem 5 vai 7 zobiņiem. Ziedi ir izvietoti skrajā vārpā stublāja un zaru galā. Ziediem ir 0,7-1,2 cm garš balts vai blāvi violets, divlūpainais vainags. Vainaga apakšlūpa daudz lielāka, ar dzeltenu plankumu pie pamata. Seglapas ir stāvas vai tikai mazliet atstāv. Auglis ir divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> [[Kategorija:Žibulīši]] [[Kategorija:Brūnkāšu dzimta]] [[Kategorija:Panātru rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] hub7vvaujc7s55ad2khz4uv5lj23m1l Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija 0 508472 3670030 3665741 2022-08-14T04:26:23Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Chernihiv,_28.02.2022_-_State_Emergency_Service_of_Ukraine.webm", jo [[commons:User:Ellywa|Ellywa]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Chernihiv, 28.02.2022 - State Emergency Service of Ukr wikitext text/x-wiki {{Notiek}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|440x440px|Karadarbības animācija.]] 2022. gada 24. februārī [[Krievija]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Šī hronoloģija ir dinamisks un mainīgs saraksts, tāpēc tā var nebūt pilnībā pabeigta. == Priekšvēsture == 24. februārī Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, iezīmējot notiekošā [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas un Ukrainas kara]] būtisku eskalāciju. == Sākums == 2021. gada 10. novembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziņoja par neierastu Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežām.<ref name="ndtv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/soldiers-separatists-sanctions-a-timeline-of-the-russia-ukraine-crisis-2782377|title=Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis|publisher=NDTV CONVERGENCE LIMITED|access-date=28 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Līdz 28. novembrim Ukraina ziņoja par 92 000 lielu Krievijas karavīru skaitu. * 2021. gada 7. decembrī ASV prezidents [[Džo Baidens]] brīdināja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] par "spēcīgiem ekonomiskiem un citiem pasākumiem", ja Krievija uzbruks Ukrainai.<ref name="ndtv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/soldiers-separatists-sanctions-a-timeline-of-the-russia-ukraine-crisis-2782377|title=Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis|publisher=NDTV CONVERGENCE LIMITED|access-date=28 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> * 2021. gada 17. decembrī Putins ierosināja ierobežojumus [[NATO]] aktivitātēm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], piemēram, aizliegumu Ukrainai jebkad pievienoties NATO, kas tiek noraidīti.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 17. janvārī Krievijas karaspēks sāka ierasties Krievijas sabiedrotajā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], šķietami "uz militārām mācībām".<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 19. janvārī ASV piešķīra Ukrainai drošības palīdzību 200 miljonu dolāru apmērā.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 19. janvārī ASV prezidents [[Džo Baidens]] preses konferencē paziņoja: "Es domāju, ka tas, ko jūs redzēsit, ir tas, ka Krievija tiks saukta pie atbildības, ja tā iebruks. Un tas ir atkarīgs no tā, kas notiks. Tā ir viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mēs galu galā cīnāmies par to, ko darīt un ko nedarīt utt. Daudzi ASV prezidenta kritiķi uzskatīja, ka tas atstāj atvērtas durvis Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2022/01/19/remarks-by-president-biden-in-press-conference-6/|title=Remarks by President Biden in Press Conference|access-date=11 March 2022|date=19 January 2022}}</ref> * 2022. gada 24. janvārī NATO izvietoja karavīrus kaujas gatavībā.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 25. janvārī Krievijā pie Ukrainas un [[Krima]]s notika Krievijas mācības, kurās piedalījās 6000 karavīru un 60 lidmašīnas.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 10. februārī Krievija un Baltkrievija sāka 10 dienu ilgus militāros manevrus.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 17. februārī kaujas saasinājās separātiskajos reģionos Ukrainas austrumos.<ref name="ndtv" /> == 2022. gada februāris == === 21. februāris === 22.35 (UTC+3)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.kremlin.ru/events/president/news/67828|title=Address by the president of the Russian Federation|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}</ref> Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija atzīst divu prokrievisko separātisko reģionu neatkarību Ukrainas austrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}</ref> Tas izraisīja pirmo ekonomisko sankciju kārtu no NATO valstīm. Savā televīzijas runā pirms šī paziņojuma Putins norādīja, ka uzskata, ka [[Vladimirs Ļeņins]] ir Ukrainas "autors un arhitekts", un nosauca ukraiņus, kuri ir gāzuši Ļeņina pieminekļus, par "nepateicīgiem pēcnācējiem", sakot: "Tas ir tas, ko viņi sauc par dekomunizāciju. Vai vēlaties dekomunizāciju? Nu, tas mums lieliski piestāv. Bet pusceļā apstāties, kā saka, lieki. Mēs esam gatavi jums parādīt, ko Ukrainai nozīmē īsta dekomunizācija."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=2022-03-20|date=2022-02-21}}</ref> === 24. februāris === [[Attēls:Последствия_удара_ракеты_по_Голосеевскому_району_киева_(6).jpg|thumb| Struktūra [[Kijiva|Kijivā]], kur trāpīja raķetes fragments, 24. februāris]] [[Attēls:Взятие_под_контроль_аэродрома_на_территории_Украины_001.png|thumb|Krievijas prettanku komanda operē ar ''Konkurs ATGM'' netālu no Hostomelas lidostas]] Īsi pirms 06.00 pēc Maskavas laika (UTC+3) 24. februārī Putins paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu sākt "speciālu militāru operāciju" Ukrainas austrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia's invasion in eastern Ukraine|work=[[Meduza]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/russian-president-vladimir-putin-announces-military-assault-against-ukraine-in-surprise-speech/ar-AAUebpI|title=Russian President Vladimir Putin announces military assault against Ukraine in surprise speech|last=John Haltiwanger|publisher=[[MSN]]|website=Business Insider|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref> Savā uzrunā Putins apgalvoja, ka nav plānots okupēt Ukrainas teritoriju un ka viņš atbalsta Ukrainas tautas tiesības uz pašnoteikšanos .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/politika/13825671|title=Путин принял решение о проведении операции по денацификации и демилитаризации Украины|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Putins arī paziņoja, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60503037|title=Ukraine conflict: Russian forces attack after Putin TV declaration<!-- different from current title, please do not change -->|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russias-putin-announces-military-operation-in-ukraine-a76549|title=Russia's Putin Announces Military Operation in Ukraine|website=[[The Moscow Times]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Viņš sacīja, ka "visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu būs pilnībā uz Ukrainas valdošā režīma sirdsapziņas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/article/full-text-putin-s-declaration-of-war-on-ukraine|title=Full text: Putin's declaration of war on Ukraine|work=[[The Spectator]]|access-date=3 March 2022|date=24 February 2022}}</ref> [[Krievijas Aizsardzības ministrija]] lūdza Ukrainas gaisa satiksmes vadības vienībām pārtraukt lidojumus. [[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]] visu teritoriju uzskatīja par aktīva konflikta zonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.easa.europa.eu/domains/air-operations/czibs/czib-2022-01|title=Operations in Flight Information Regions: FIR LVIV (UKLV), FIR KYIV (UKBV), FIR DNIPROPETROVSK (UKDV), FIR SIMFEROPOL (UKFV), FIR ODESA (UKOV)|access-date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/ukraine-closes-airspace-as-putin-orders-military-operation/|title=Ukraine closes airspace as Putin orders military operation|work=[[Politico]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Eccles|first=Mari}}</ref> Dažu minūšu laikā pēc Putina paziņojuma tika ziņots par sprādzieniem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]], [[Odesa|Odesā]] un [[Donbass|Donbasā]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/putin-announces-special-military-operation-in-ukraine/|title=Putin announces 'special military operation' in Ukraine|website=[[Politico]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievijas karaspēks ir nolaidies [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Odesa|Odesā]], kā arī palaidis [[Spārnotā raķete|spārnotās]] un [[Ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]] lidlaukos, militārajos štābos un militārajās noliktavās Kijivā, Harkivā un [[Dņipro]] .<ref name="OZ">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-orders-military-operations-ukraine-demands-kyiv-forces-surrender-2022-02-24/|title=Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Osborn|first=Andrew}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/interactive/2022/world/europe/ukraine-maps.html|title=Maps: Tracking the Russian Invasion of Ukraine|work=[[The New York Times]]|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Keith|first=Collins}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-europe-russia-moscow-kyiv-626a8c5ec22217bacb24ece60fac4fe1|title=Russia attacks Ukraine as defiant Putin warns US, NATO|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Isachenkov|first=Vladimir}}</ref> Militārais transports Ukrainā iebrauca caur [[Senkivka|Senkivku]], vietā, kur Ukraina robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju, ap plkst. 6.48 pēc vietējā laika.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/23/europe/russia-ukraine-putin-military-operation-donbas-intl-hnk/index.html|title=Russia launches military attack on Ukraine with reports of explosions and troops crossing border|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Hodge|first=Nathan}}</ref> Video iemūžināts, kā Krievijas karaspēks ienāk Ukrainā no Krievijas anektētās [[Krima]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://multimedia.scmp.com/infographics/news/world/article/3168280/ukraine-crisis/|title=The war just started|work=[[South China Morning Post]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thehindu.com/news/international/watch-russian-vehicles-enter-ukraine-via-crimea/article65080171.ece|title=Watch Russian vehicles enter Ukraine via Crimea|work=[[The Hindu]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> [[Kremlis]] plānoja sākotnēji mērķēt uz artilēriju un raķetēm vadības un kontroles centros un pēc tam nosūtīt iznīcinātājus un helikopterus, lai ātri iegūtu gaisa pārākumu.<ref name="Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold">{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/24/mapped-step-by-step-guide-all-out-russian-invasion-ukraine-could/|title=Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Mendick|first=Robert}}</ref><ref name="Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold" /> ASV paziņoja, ka uzskata, ka Krievija plāno "nocirst galvu" Ukrainas valdībai un izveidot savu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-believes-russia-planning-decapitate-ukraines-government-2022-02-24/|title=Russia plans to 'decapitate' Ukraine government -U.S. defense official|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Stewart|first=Phil}}</ref> savukārt [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienestu]] amatpersonas uzskata, ka Kijiva kritīs 96 stundu laikā, ņemot vērā apstākļus uz vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/us-expects-kyiv-fall-days-ukraine-source-warns-encirclement-1682326|title=Exclusive: U.S. expects Kyiv's fall in days, Ukraine source warns of encirclement|website=[[Newsweek]]|access-date=26 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Bijušais Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks [[Antons Heraščenko]] pastāstīja, ka tieši pēc pulksten 06:30 (UTC+2), Krievijas spēki iebruka pa sauszemi netālu no Harkivas pilsētas<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-23-22/index.html|title=Ukraine-Russia crisis: Live updates|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref> un ziņots par amfībijas ierašanos [[Mariupole]]s pilsētā.<ref name="TroianovskiNYT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-ukraine-putin|title=Ukraine Live Updates: Russia Begins Invasion From Land and Sea|work=[[The New York Times]]|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022|last=Troianovski|first=Anton|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vox.com/2022/2/23/22948534/russia-ukraine-war-putin-explosions|title=Russia has launched its war in Ukraine|publisher=[[Vox (website)|Vox]]|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/putin-orders-military-operations-in-eastern-ukraine-as-un-meets|title=Russia takes military action in Ukraine as UN meets|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 07:40 karaspēks ienāca arī valstī no Baltkrievijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine: Troops moving in from Belarus|last=<!--Not stated-->|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Ukrainas Robežspēki ziņoja par uzbrukumiem objektiem [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]], [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]], [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]], [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] un [[Žitomiras apgabals|Žitomiras apgabalā]], kā arī no Krimas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824058|title=Украинские пограничники сообщили об атаке границы со стороны России и Белоруссии|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Horodiščes un Miloves ciemus Luhanskā.<ref name="TroianovskiNYT" /> Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņoja, ka Ukrainas armija atvairīja uzbrukumu netālu no [[Ščastja]]s un atguva kontroli pār pilsētu, prasot gandrīz 50 upurus no Krievijas puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/vsu-otvoevali-schaste-unichtozheny-okolo-50-vragov-novosti-donbassa-11715445.html|title=ВСУ отвоевали Счастье: уничтожено около 50 врагов|access-date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Neilgi pirms 07:00 (UTC+2) [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] paziņoja par karastāvokļa ieviešanu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/feb/23/ukraine-russia-news-crisis-latest-live-updates-putin-biden-europe-sanctions-russian-invasion-border-troops|title=Russia-Ukraine crisis live news: Putin has launched 'full-scale invasion', says Ukrainian foreign minister – latest updates|website=[[The Guardian]]|access-date=24 February 2022|date=16 July 2018}}</ref> Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas attiecības tiek nekavējoties pārtrauktas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824153|title=Украина разорвала дипломатические отношения с Россией|website=[[Interfax]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30312-ukraine-closes-airspace-russia-attacks?_fb_noscript=1|title=Ukraine closes airspace, Kyiv airport under attack|last=Charpentreau|first=Clement|website=AeroTime Hub|access-date=25 February 2022}}</ref> [[Attēls:VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm|thumbtime=0:20|thumb|Ainas Austrumukrainā iebrukuma laikā]] 10:00 (UTC+2) Ukrainas prezidenta administrācijas brīfinga laikā tika ziņots, ka Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no ziemeļiem. Tiek ziņots, ka Krievijas karaspēks aktīvi darbojas Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un netālu no [[Sumi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/voyska-rossii-na-severe-ukrainy-prodvinulis-vglub-do-pyati-kilometrov-arestovich-novosti-donbassa-11715571.html|title=Войска России на севере Украины продвинулись вглубь до пяти километров – Арестович|website=[[Unian]]|access-date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Zelenska preses dienests arī ziņoja, ka Ukraina atvairījusi uzbrukumu [[Volīnijas apgabals|Volīnijas apgabalā]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/en/news/prezident-uhvaliv-usi-neobhidni-rishennya-dlya-zahistu-krayi-73117|title=President has made all necessary decisions to defend the country, the Armed Forces are actively resisting Russian troops – Adviser to the Head of the Office of the President|website=president.gov.ua|access-date=24 February 2022}}</ref> 10:30 (UTC+2) Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks Čerņihivas apgabalā ir apturēts, norisinās liela kauja pie Harkivas, un Mariupoles, un Ščastja ir pilnībā atgūta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.gov.ua/en/news/2022/02/24/general-staff-of-the-armed-forces-of-ukraine-operative-information-as-of-10-30/|title=General Staff of the Armed Forces of Ukraine: Operative information as of 10.30|publisher=[[Ministry of Defence (Ukraine)|Ukraine Ministry of Defence]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas gaisa desanta karaspēks ieņēma Hostomeļas lidostu Kijivas priekšpilsētā [[Hostomeļa|Hostomeļā]]; ukraiņu pretuzbrukums lidostas atgūšanai tika uzsākts vēlāk šajā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russia-attacks-ukraine-as-its-happening-a76553|title=Russia Attacks Ukraine: As It's Happening|website=[[The Moscow Times]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_ab6cab437dff1920a9fcec2857593b70|title=On the ground: Russian forces take control of an air base near Kyiv, Ukraine|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Chance|first=Matthew}}</ref> Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigāde paziņoja, ka karojusi lidlaukā, notriecot trīs no 34 Krievijas helikopteriem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/24/russia-ukraine-attack-news/#link-UMHNSQEUGZHETM37AQDV3MLYMA|title=Video shows helicopters flying toward Gomostel airfield in Ukraine|work=[[The Washington Post]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Tā kā Baltkrievija atļāva Krievijas karaspēkam iebrukt Ukrainā, pulksten 11:00 (UTC+2), Ukrainas robežsargi ziņoja par robežas pārkāpumu Vilčā ([[Kijivas apgabals]]), bet robežsargus Žitomiras apgabalā bombardēja Krievijas raķešu palaišanas iekārtas (domājams BM-21 Grad).<ref name="hromadske.online">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/posts/rosijsko-ukrayinska-vijna-tekstovij-onlajn|title=Російсько-українська війна (текстовий онлайн)|website=[[Hromadske]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> Kā ziņots, helikopters bez marķējuma bombardēja [[Slavutiča]]s robežsargus no Baltkrievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/society/so-storony-belarusi-vertolet-bez-opoznavatelnyh-znakov-obstrelyal-rayon-pered-kpp-slavutich-novosti-ukrainy-11715628.html|title=Со стороны Беларуси вертолет без опознавательных знаков обстрелял район перед КПП 'Славутич'|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> 11:30 (UTC+2) otrais Krievijas raķešu uzlidojumu vilnis bija vērsts pret Kijivas, Odesas, Harkivas un [[Ļviva]]s pilsētām. Tiek ziņots, ka [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un Luhanskas apgabalos notiek smagas sauszemes kaujas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/pmn/news-pmn/ukraine-hit-by-second-wave-of-missile-strikes-official|title=Ukraine hit by second wave of missile strikes – official|work=[[National Post]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas karaspēks, kas virzījās uz priekšu no [[Krima]]s, devās uz [[Nova Kahovka]]s pilsētu [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/russian-troops-moving-towards-town-of-nova-kakhovka-in-kherson-oblast/|title=Russian troops moving towards town of Nova Kakhovka in Kherson Oblast.|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Tajā pašā dienā Krievijas spēki iegāja [[Hersona]]s pilsētā un pārņēma savā kontrolē [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]], kas ļautu atsākt ūdens piegādi pussalai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/europe/russian-troops-enter-ukraines-kherson-oblast-defense-ministry/2513722|title=Russian troops enter Ukraine's Kherson Oblast: Defense Ministry|publisher=[[Anadolu Agency]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 13:00 un 13:19 (UTC+2) Ukrainas robežsargi un bruņotie spēki ziņoja par divām jaunām sadursmēm — pie Sumiem un [[Starobiļska]]s.<ref name="hromadske.online">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/posts/rosijsko-ukrayinska-vijna-tekstovij-onlajn|title=Російсько-українська війна (текстовий онлайн)|website=[[Hromadske]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> 13:32 (UTC+2) [[Valerijs Zalužnijs|Valērijs Zalužnijs]] ziņoja par četrām ballistiskajām raķetēm, kas palaistas no Baltkrievijas teritorijas dienvidrietumu virzienā.<ref name="hromadske.online" /> Vairākas Kijivas metro un Harkivas metro stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes vietējiem iedzīvotājiem.<ref name="hromadske.online" /> Tiek ziņots, ka vietējā slimnīca [[Vuhledara|Vuhledarā]] tika bombardēta, bojā gāja četri civiliedzīvotāji un 10 tika ievainoti (tostarp 6 ārsti).<ref name="hromadske.online" /> V. Zelenskis sacīja, ka [[Čornobiļa|Čornobiļā]] un [[Pripjata|Pripjatā]] izcēlušās kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem.<ref name="rsullivan-fighting">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/chernobyl-nuclear-russia-attack-ukraine-b2022444.html|title=Fighting breaks out near Chernobyl, says Ukrainian president|last=Sullivan|first=Rory|website=[[The Independent]]|access-date=|date=24 February 2022}}</ref> Ap 18:20 (UTC+2) [[Čornobiļas atomelektrostacija]] bija Krievijas kontrolē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/rossiyskie-voyska-zahvatili-chernobylskuyu-aes-ofis-prezidenta-novosti-donbassa-11716741.html|title=В Офисе президента подтвердили захват россиянами Чернобыльской АЭС|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/chernobyl-power-plant-captured-by-russian-forces-ukrainian-official-2022-02-24/|title=Chernobyl power plant captured by Russian forces – Ukrainian official|publisher=[[Reuters]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_438d63764e04c5907533d2c095e73cfd|title=Russian troops seize Chernobyl nuclear power plant, Ukrainian official says|last=Sangal|first=Aditi|last2=Wagner|first2=Meg|website=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last3=Vogt|first3=Adrienne|last4=Macaya|first4=Melissa|last5=Picheta|first5=Rob|last6=Said-Moorhouse|first6=Lauren|last7=Upright|first7=Ed|last8=Chowdhury|first8=Maureen}}</ref> tāpat kā apkārtējās teritorijas.<ref name="rsullivan-fighting" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/23/ukraine-declares-state-of-emergency-amid-fears-of-invasion-liveblog|title=Russian forces seize Chernobyl site as Ukraine battles rage|last=Najjar|first=Farah|last2=Child|first2=David|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022|last3=Gadzo|first3=Mersiha}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-invasion-russian-forces-chernobyl-/31721240.html|title=Zelenskiy Says Russian Forces Trying To Take Over Chernobyl Nuclear Power Plant|website=[[RadioFreeEurope/RadioLiberty]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 16:18 (UTC+2) Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko|Vitālijs Kļičko]] izsludināja komandantstundu no 22:00 līdz 7:00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/801462.html|title=Kyiv imposes curfew from 22:00 to 07:00, transport not to work at this time – Klitschko|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> 22:00 (UTC+2) Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši [[Zmijinija|Zmijinijas salu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/donbas/_ostriv-zmiyinij-zahopili-rosijski-okupanti-dpsu/1072429|title=Острів Зміїний захопили російські окупанти – ДПСУ|publisher=[[Gazeta UA]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> Tika domāts, ka visi 13 robežsargi, kas bija uz salas tika nogalināti, jo viņi atteicās padoties Krievijas karakuģim; sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā redzams, kā apsargi atsakās no piedāvājuma padoties. Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka iespējami mirušajiem robežsargiem pēc nāves tiks piešķirts Ukrainas varoņa tituls, kas ir valsts augstākais pagodinājums.<ref name="BBC-2022-02-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight|publisher=[[BBC News]]|access-date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/2022/02/26/ukraine-russia-snake-island/|title=Ukrainian border guards may have survived reported last stand on Snake Island|work=[[The Washington Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Lamothe|first=Dan}}</ref> Tika apstiprināts, ka nogalināti 17 civiliedzīvotāji, tostarp trīspadsmit nogalināti Dienvidukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailythanthi.com/News/TopNews/2022/02/24231956/South-Ukraine-region-says-13-civilians-9-troops-killed.vpf|title=ரஷ்ய தாக்குதல்: தெற்கு உக்ரைன் பகுதியில் 22 பேர் கொல்லப்பட்டதாக தகவல்|website=[[Dina Thanthi|Dailythanthi.com]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ta}}</ref> trīs Mariupolē un viens Harkivā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/russia-ukraine-invasion-casualties-death-toll|title=Ukraine death toll: What we know so far|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022}}</ref> V. Zelenskis paziņoja, ka iebrukuma pirmajā dienā gāja bojā 137 Ukrainas pilsoņi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine-Russia invasion: Russia launches attack on Ukraine from several fronts|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Neilgi pēc pulksten 23:00 (UTC+2) prezidents V. Zelenskis pavēlēja vispārēju mobilizāciju visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem; šīs vecuma grupas vīriešiem tika aizliegts izbraukt no valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801769.html|title=Zelensky signs decree declaring general mobilization|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> === 25. februāris === [[Attēls:Kyiv_Tense_as_Russian_Forces_Advance.webm|left|thumb|"Kijiva ir saspringusi par Krievijas spēku virzību uz priekšu", video ziņu reportāža no [[Amerikas Balss|Voice of America]]]] Ap pulksten 4:00 (UTC+2) pēc vietējā laika Kijivu satricināja divi spārnoto un ballistisko raķešu sprādzieni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/24/europe/ukraine-russia-invasion-friday-intl-hnk/index.html|title=Ukrainian capital Kyiv targeted with missile fire, official says|last=Regan|first=Helen|last2=Hallam|first2=Jonny|publisher=[[CNN]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka virs Kijivas notriekusi ienaidnieka lidmašīnu, kas pēc tam ietriekusies dzīvojamā ēkā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-kyiv-official-says-enemy-aircraft-downed-2022-02-25/|title=Explosions heard in Kyiv, official says enemy aircraft downed|work=[[Reuters]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Krievu vienības mēģināja ielenkt Kijivu un virzīties uz Harkivu, taču bija nonākušas smagās kaujās, un sociālajos tīklos redzamie attēli liecināja, ka dažas Krievijas bruņu kolonnas ir nokļuvušas slazdā. Turpretim Krievijas operācijas austrumos un dienvidos bija efektīvākas. Tikmēr Krievijas militārie spēki, kas virzījās uz priekšu no Krimas, tika sadalīti divās kolonnās, analītiķiem liekot domāt, ka tie varētu būt mēģinājuši ielenkt un sagūstīt ukraiņu aizstāvjus Donbasā, liekot ukraiņiem atteikties no sagatavotās aizsardzības un cīnīties atklātā laukā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-attacks-ukraine/russian-forces-are-meeting-more-resistance-near-kyiv-and-kharkiv-than-farther-south-analysts-say|title=Russian forces are meeting more resistance near Kyiv and Kharkiv than farther south, analysts say.|last=Barnes|first=Julian E.|website=[[The New York Times]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> 25. februāra rītā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu uz civilajiem objektiem;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/25/ukraine-invasion-explosions-in-kyiv-as-uk-reports-fierce-resistance-across-the-nation|title=Ukraine invasion: Zelenskiy strikes defiant tone as explosions ring out in Kyiv|work=[[The Guardian]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Graham-Harrison|first=Emma}}</ref> Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis [[Vadims Deņisenko]] sacīja, ka iepriekšējās 24 stundās cietuši 33 civiliedzīvotāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/ukraine-ministry-says-russia-hit-075824163.html|title=Ukraine ministry says Russia hit 33 civilian sites in last 24 hrs -Interfax|work=[[Yahoo Finance]]|access-date=25 February 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki iegājuši Kijivas [[Obolonas rajons|Obolonas rajonā]] un atradušies aptuveni 9 km attālumā no [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] ēkas .<ref name="BBC-2022-02-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight|publisher=[[BBC News]]|access-date=25 February 2022}}</ref> Daži Krievijas spēki bija iekļuvuši Kijivas ziemeļos, bet nebija tikuši tālāk.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war|title=Ukrainian Fighters Battle to Hold Kyiv|work=[[The New York Times]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331}}</ref> Krievijas ''Spetsnaz'' karaspēks iefiltrējās pilsētā ar nolūku "medīt" valdības ierēdņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/news/russia-special-forces-kyiv-ukraine-leaders-mercanaries-behind-lines-1483303|title=Russian special forces have entered Kyiv to hunt down Ukraine's leaders, says Zelensky|publisher=[[i (newspaper)|i News]]|website=inews.co.uk|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Kijivas ziemeļos tika nofilmēts, kā netrafarēta bruņumašīna griežas pāri ceļam un saspiež civilo automašīnu. Automašīnu vadījušais civiliedzīvotājs, gados vecs vīrietis, izdzīvoja, un viņu izglāba vietējie iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbnews.uk/news/tank-drives-over-mans-car-in-ukraine-and-he-lives-to-tell-the-tale-watch/235095|title=Tank drives over man's car in Ukraine... And he lives to tell the tale – WATCH|last=Wood|first=Aden-Jay|publisher=[[GB News]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/25/ukrainian-man-crushed-car-russian-tank-rolling-northern-kyiv/|title=Ukrainian man run over in car by Russian tank rolling into northern Kyiv|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Chandler-Wilde|first=Helen|issn=0307-1235}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/tv/news/russian-tank-crushes-car-kyiv-b2023423.html|title=Russian tank swerves to crush civilian car in Kyiv, driver miraculously survives|work=[[The Independent]]|access-date=26 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/news/factcheck/2022/02/28/fact-check-video-russian-tank-hitting-car-kyiv-lacks-context/6953727001/|title=Fact check: Unclear whether armored vehicle shown crushing car in Kyiv is Russian|last=Lee|first=Ella|last2=Sadeghi|first2=McKenzie|website=[[USA Today]]|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> [[Attēls:Житловий_будинок_у_Києві_(вул._Кошиця)_після_обстрілу.jpg|thumb|Daudzdzīvokļu nams Kijivā (Oleksandra Košica ielā) pēc apšaudes, 25. februārī]] Krievijas atbalstītās [[Doneckas tautas republika]]s [[Horļivka]]s mērs ziņoja, ka Ukrainas spēku izšauta munīcija trāpījusi vietējai skolai, nogalinot divus skolotājus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/sorting-fact-disinformation-russian-attack-ukraine-83106752|title=Sorting fact, disinformation after Russian attack on Ukraine|publisher=[[ABC News]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Krievijas karaspēkam tuvojoties Kijivai, V. Zelenskis lūdza iedzīvotājus sagatavot [[Degpudele|Molotova kokteiļus]], lai "neitralizētu" ienaidnieku. Putins tikmēr aicināja Ukrainas militārpersonas [[Valsts apvērsums|gāzt valdību]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-putin-war-kyiv-invasion-latest-b2022971.html|title=Putin tells Ukrainian military to overthrow Zelensky – follow live|website=[[The Independent]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-russia-war-live-latest-news-putin-kyiv-invasion-12541713|title=Ukraine-Russia news live: Troops enter Kyiv as Putin makes offer of Minsk peace talks|website=[[Sky News]]|access-date=25 February 2022}}</ref> Ukraina izdalīja 18 000 ieroču Kijivas iedzīvotājiem, kuri izteica vēlmi cīnīties, un Kijivas aizsardzībai izvietoja [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālos aizsardzības spēkus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Kyiv residents take up arms as Russia advances|publisher=[[BBC News]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Aizsardzības ministrija arī paziņoja, ka visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības brīvprātīgi piedalīties militārajā dienestā neatkarīgi no viņu vecuma.<ref name="OZ">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-orders-military-operations-ukraine-demands-kyiv-forces-surrender-2022-02-24/|title=Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Osborn|first=Andrew}}</ref> [[Pentagons]] paziņoja, ka Krievija nav ieguvusi gaisa pārākumu Ukrainas gaisa telpā. Ukrainas [[pretgaisa aizsardzība]]s spējas bija pasliktinājuši Krievijas uzbrukumi, taču tās joprojām bija spējīgas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-RCVQQO7CNFC33LEDYG2O3Q3JAE|title=Airspace over Ukraine remains contested, with no one in control, Pentagon says|work=[[The Washington Post]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Lamothe|first=Daniel}}</ref> Pentagons arī paziņoja, ka Krievijas karaspēks nevirzās uz priekšu tik ātri, kā to domāja ASV izlūkdienesti vai [[Maskava]], ka Krievija nav ieņēmusi nevienu apdzīvotības centru un ka Ukrainas vadība un kontrole joprojām ir neskarta. Pentagons brīdināja, ka Krievija ir nosūtījusi uz Ukrainu tikai 30 procentus no 150 000—190 000 karavīru, kas bija sapulcējušies pie robežas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war/russian-forces-have-lost-some-momentum-pentagon-official-says|title=Russian forces have lost some momentum, Pentagon official says.|work=[[The New York Times]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Cooper|first=Helene}}</ref> Tika izplatīti ziņojumi par Ukrainas raķešu uzbrukumu Millerovas gaisa spēku bāzei Krievijā, kas sniedz gaisa atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rostovgazeta.ru/news/politics/25-02-2022/vooruzhennye-sily-ukrainy-atakovali-millerovo-tochkoy-u|title=Вооруженные силы Украины атаковали Миллерово 'Точкой-У'|work=Rostov Gazeta|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|language=ru}}</ref> V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas valdība "nebaidās runāt par neitrālu statusu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news/card/U1YDTnzZnlMsI6A2uzcb|title=Zelensky Says Russia Is Striking Military and Civilian Targets|work=[[Wall Street Journal]]|access-date=25 February 2022|last=Marson|first=James}}</ref> Tajā pašā dienā Putins norādīja [[Ķīna]]s līderim [[Sji Dzjiņpins|Sji Dzjiņpinam]], ka "Krievija ir gatava vadīt augsta līmeņa sarunas ar Ukrainu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://financialpost.com/pmn/business-pmn/putin-tells-xi-that-russia-willing-to-hold-high-level-talks-with-ukraine-chinas-cctv|title=Putin tells Xi that Russia willing to hold high-level talks with Ukraine -China's CCTV|work=[[Financial Post]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> === 26. februāris === 00:00 (UTC) tika ziņots par spēcīgām kaujām Kijivas dienvidos, netālu no [[Vasiļkiva|Vasiļkovas]] pilsētas un tās gaisa bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-25-22/index.html|title=Heavy fighting reported to the south of Kyiv|last=Sangal|first=Aditi|last2=Vogt|first2=Adrienne|publisher=[[CNN]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last3=Woodyatt|first3=Amy|last4=Picheta|first4=Rob|last5=Upright|first5=Ed|last6=Yeung|first6=Jessie|last7=Renton|first7=Adam|last8=Macaya|first8=Melissa|last9=Wagner|first9=Meg}}</ref> Ukrainas ģenerālštābs apgalvoja, ka Ukrainas iznīcinātājs [[Su-27]] netālu no pilsētas notriecis Krievijas lidmašīnu [[Il-76]], kurā atradās desantnieki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/mest-za-lugansk-2014-vozle-vasilkova-sbili-il-76-s-vrazheskimi-desantnikami-novosti-donbassa-11718622.html|title=Месть за Луганск 2014: возле Василькова сбили Ил-76 с вражескими десантниками|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Давыгора|first=Олег|language=ru}}</ref> Vasiļkovas mēre [[Natālija Balasinoviča]] sacīja, ka viņas pilsētu veiksmīgi aizstāvējuši Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/boy-za-vasilkov-zavershilsya-pobedoy-vsu-novosti-kieva-11718874.html|title=Бой за Васильков завершился победой ВСУ|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Робейко|first=Ольга|language=ru}}</ref> Ap pulksten 03:00 Kijivas apkaimē tika ziņots par vairāk nekā 48 sprādzieniem 30 minūšu laikā. Teikts, ka Ukrainas militārpersonas karo pie spēkstacijas [[Troješčina]]s ziemeļu apkaimē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-TAIGHCFPGRBUVBQRFBISDQJSL4|title=Multiple explosions rock Kyiv as Russian forces target city|work=[[The Washington Post]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Grady|first=Siobhán}}</ref> [[BBC News]] ziņoja, ka uzbrukums varētu būt mēģinājums atslēgt elektrību pilsētai. Tika ziņots, ka pie Kijivas zooloģiskā dārza un [[Šuļavka]]s apkaimē notikušas smagas kaujas. Ukrainas armija paziņoja, ka ir atvairījusi Krievijas uzbrukumu armijas bāzei, kas atrodas Peremohi avēnijā, Kijivā;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-attack-kyiv-military-base-are-repelled-ukraine-military-2022-02-26/|title=Ukraine military says it repels Russian troops' attack on Kyiv base|publisher=[[Reuters]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> tā arī apgalvoja, ka ir atvairījusi Krievijas spēku uzbrukumu [[Mikolajiva]]s pilsētai pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Heavy fighting reported around Kyiv|last=Perera|first=Ayeshea|publisher=[[BBC]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Amerikas amatpersonas paziņoja, ka Ukrainas spēki notriekuši Krievijas lidmašīnu Il-76 netālu no [[Bila Cerkva]]s, aptuveni 80 km uz dienvidiem no Kijivas.<ref name="AP_stand_firm">{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-vladimir-putin-volodymyr-zelenskyy-boris-johnson-business-08f569df695831ee467979527ea2e241|title=President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'|publisher=[[Associated Press]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Karmanau|first=Yuras}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine says it shot down large Russian plane|publisher=[[BBC News]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2022/02/26/ukraine-russian-war-updates-hundreds-of-casualties-as-russia-ukraine-fighting-spills-into-streets/|title=Battle for Kyiv: Hundreds of casualties as fighting spills into streets|website=[[New York Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Prezidents V. Zelenskis, paliekot Kijivā, bija noraidījis ASV evakuācijas piedāvājumus, tā vietā pieprasot vairāk munīcijas Ukrainas karaspēkam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/26/europe/ukraine-zelensky-evacuation-intl/index.html|title=Zelensky refuses US offer to evacuate, saying 'I need ammunition, not a ride'|last=Braithwaite|first=Sharon|publisher=[[CNN]]|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Nakts kaujās Kijivā tika ziņots par simtiem upuru, kur apšaudēs tika iznīcināta daudzdzīvokļu ēka, tilti un skolas.<ref name="AP_stand_firm">{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-vladimir-putin-volodymyr-zelenskyy-boris-johnson-business-08f569df695831ee467979527ea2e241|title=President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'|publisher=[[Associated Press]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Karmanau|first=Yuras}}</ref> Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko|Vitālijs Kļičko]] no pulksten 17 noteica komandanta stundu. No sestdienas līdz 8:00 pirmdien, tika brīdināts, ka ikviens, kas šajā laikā atradīsies ārpusē, tiks uzskatīts par ienaidnieka sabotāžas un izlūkošanas grupām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/26/world/ukraine-russia-war/ukrainian-forces-fight-back-as-russia-pushes-on-three-cities|title=Ukrainian forces slow Russian advance as the U.S. and its allies take action on Russian banks.|work=[[The New York Times]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Dažās Ukrainas daļās, īpaši dienvidos un austrumos, tika traucēti interneta pieslēgumi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/internet-ukraine-disrupted-russian-troops-advance-2022-02-26/|title=Internet in Ukraine disrupted as Russian troops advance|publisher=[[Reuters]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Pearson|first=James}}</ref> Atbildot uz [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas vicepremjera]] [[Mihailo Fjodorovs|Mihailo Fjodorova]] lūgumu, [[Īlons Masks]] paziņoja, ka ir ieslēdzis savu ''Starlink'' pakalpojumu Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/starlink-service-ukraine-elon-musk-b2024184.html|title=Elon Musk says SpaceX's Starlink satellites now active over Ukraine|work=[[The Independent]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/technology/musk-says-starlink-active-ukraine-russian-invasion-disrupts-internet-2022-02-27/|title=Musk says Starlink active in Ukraine as Russian invasion disrupts internet|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Jin|first=Hyunjoo}}</ref> [[Attēls:Solemn_Kyiv_Copes_with_Bombs_Gunfire.webm|thumb|"''Solemn Kyiv Copes with Bombs, Gunfire''", video reportāža no [[Amerikas Balss|Voice of America]]]] Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk [[Enerhodara]]s un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.polsatnews.pl/wiadomosc/2022-02-26/wojna-na-ukrainie-rosjanie-blisko-elektrowni-atomowej-jest-ryzyko-ze-zostanie-ostrzelana/|title=Wojna na Ukrainie. Rosjanie blisko elektrowni atomowej. Jest ryzyko, że zostanie ostrzelana|publisher=[[Polsat News]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|language=pl}}</ref> Zaporižjas apgabala valsts pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki, kas virzījās uz [[Enerhodara|Enerhodaru]], vēlāk atgriezās Bolshaya Belozerka, ciematā, kas atrodas 30 km no pilsētas, tajā pašā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nikopol.nikopolnews.net/ru/favorite/oficialno-o-situacii-v-energodare-27-fevralya/|title=Официально о ситуации в Энергодаре 27 февраля|last=Andrus|first=Ekaterina|website=[[Nikopol News]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=ru}}</ref> [[Japāna]]i piederošam kravas kuģim ar 20 apkalpes locekļiem Melnajā jūrā trāpīja Krievijas raķete. Krievijas karakuģis apšaudīja arī [[Moldova]]s kuģi, radot nopietnus bojājumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_d79d1d542a90f15d7c38c6e3b03d73ab|title=Japanese-owned cargo ship hit by a missile off Ukrainian coast|publisher=[[CNN]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}</ref> [[Ramzans Kadirovs]] apstiprināja, ka [[Kadirovieši]] ir dislocēti arī Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/26/putins-chechen-ally-says-forces-deployed-ukraine-to-back-russia|title=Chechen leader, a Putin ally, says his forces deployed to Ukraine|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka Krievijas [[Krievijas Federālais drošības dienests|Federālā drošības dienesta]] darbinieki Ukrainai ir devuši vēstījumu, ka ''Kadirovieši'' mēģina iefiltrēties Kijivā un nogalināt prezidentu V. Zelenski. O. Danilovs paziņoja, ka ''Kadirovieši'' ir sadalījušies divās grupās, no kurām vienu iznīcināja Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/03/02/zelensky-russia-ukraine-assassination-attempt-foiled/|title=Assassination plot against Zelensky foiled and unit sent to kill him 'destroyed,' Ukraine says|work=[[The Washington Post]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022|last=Bella|first=Timothy}}</ref> Sešus gadus vecs zēns gāja bojā, bet vairāki citi tika ievainoti, artilērijas apšaudei skārot bērnu slimnīcu Kijivā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_60a7db10bfe4a64fb7fc9c2232fca43d|title=Six-year-old boy killed in Kyiv clashes, several more Ukrainian civilians wounded|publisher=[[CNN]]|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}</ref> Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uzspridzinājušas kolonnu, kas veda dīzeļdegvielu Krievijas spēkiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/02/26/7326282/|title=Ukrainian troops defending Chernihiv blow up 56 tanks of diesel fuel|work=[[Pravda]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Līdz dienas beigām Krievijas spēku mēģinājumi ielenkt un izolēt Kijivu bija neveiksmīgi, neskatoties uz mehanizētiem un gaisa uzbrukumiem.<ref name="CT Update 9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criticalthreats.org/analysis/ukraine-conflict-update-9|title=Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|website=Critical Threats|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija ir izveidojusi savu operatīvo ziemeļu rezerves 17 bataljonu taktisko grupu (BTG) sastāvā pēc tam, kad Ukrainas spēki apturēja 14 BTG virzību uz Kijivas ziemeļiem.<ref name="ISW Feb26">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russia-ukraine-warning-update-russian-offensive-campaign-assessment-february-26|title=Russia-Ukraine Warning Update: Russian Offensive Campaign Assessment, February 26|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=[[Institute for the Study of War]]|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Stepanenko|first3=Katya}}</ref> Krievija uz laiku atteicās no mēģinājumiem ieņemt Čerņihivu un Harkivu pēc tam, kad uzbrukumus atvairīja mērķtiecīga Ukrainas pretestība.<ref name="CT Update 9" /> Dienvidos Krievija ieņēma [[Berdjanska|Berdjansku]] un draudēja ielenkt Mariupoli.<ref name="ISW Feb26" /> Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka slikta plānošana un izpilde rada morāles un loģistikas problēmas Krievijas militārpersonām Ukrainas ziemeļos.<ref name="CT Update 9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criticalthreats.org/analysis/ukraine-conflict-update-9|title=Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|website=Critical Threats|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> ASV un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki sastopas ar [[Benzīns|benzīna]] un [[dīzeļdegviela]]s deficītu, kā rezultātā tanki un bruņumašīnas apstājas un palēninās to virzība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-says-russian-advance-has-slowed-likely-caused-by-logistical-problems-2022-02-26/|title=UK says Russian advance has slowed, likely caused by logistical problems, resistance|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tiešsaistē parādījās arī video par Krievijas tankiem un bruņutransportieriem jeb APC, kas iestrēguši ceļmalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/31724528.html|title=U.S., British Officials Say Russia Slowed By Logistics, 'Viable Ukrainian Resistance'|publisher=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> === 27. februāris === [[Attēls:Equipment_of_the_sabotage_and_reconnaissance_group_captured_in_Odessa_Oblast,_2022_(2)_(cropped).jpg|thumb| [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] sagūstītais krievu diversijas un izlūkošanas grupas aprīkojums]] Tika ziņots, ka pa nakti Krievijas uzbrukumā tika uzspridzināts gāzes vads ārpus Harkivas,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877|title=What's happening in the Ukraine crisis now|publisher=[[BBC News]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> savukārt Krjačku ciemā netālu no Vasiļkovas aizdegās naftas bāze pēc raķešu trieciena.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3414231-russia-hits-kyiv-regions-vasylkiv-with-cruise-or-ballistic-missiles.html|title=Update on Russian invasion: Vasylkiv hit with Russian missiles, oil depot nearby on fire|publisher=[[UkrInform]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tāpat naktī tika ziņots, ka ukraiņu [[Romi|romu]] grupa Hersonas apgabalā, Ļubimivkā, netālu no [[Kahovka]]s, sagrābusi krievu tanku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/war/pid-kahovkoyu-ukrajinski-romi-vkrali-u-rosiyskih-okupantiv-tank-novini-donbasu-11720335.html|title=Під Каховкою українські роми вкрали у російських окупантів танк – місцеві|date=27 February 2022|last=Orlova|first=Violetta|language=uk}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/|title=The Ukrainian Roma achieved success, seizing the Russian tank|work=DigLogs|date=27 February 2022|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|01||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220301/https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/}}</ref> Krievijas atbalstītie separātisti Luhanskas apgabalā paziņoja, ka Ukrainas raķete trāpīja naftas terminālim [[Roveņki|Rovenkas]] pilsētā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/town-near-ukraines-kyiv-hit-by-missiles-oil-terminal-fire-2022-02-27/|title=Town near Ukraine's Kyiv hit by missiles, oil terminal on fire|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Ukrainas Valsts ārkārtas dienests izglāba 80 cilvēkus no deviņstāvu dzīvojamās ēkas Harkivā pēc tam, kad Krievijas artilērija trāpīja ēkai, to pamatīgi sabojājot un nogalinot sievieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_b166502aee8fd3e6916eed56d4c443f5|title=Russian aircraft banned from German airspace|last=Vogt|first=Adrienne|last2=Said-Moorhouse|first2=Lauren|publisher=[[CNN]]|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Ravindran|first3=Jeevan|last4=Wilkinson|first4=Peter|last5=Yeung|first5=Jessie|last6=Lendon|first6=Brad|last7=George|first7=Steve|last8=Wagner|first8=Meg|last9=Vera|first9=Amir}}</ref> Nova Kahovkas mērs [[Vladimirs Kovaļenko]] apstiprināja, ka pilsētu ir sagrābis Krievijas karaspēks, un apsūdzēja to Kozackes un Veseles apmetņu iznīcināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://korrespondent.net/ukraine/4452018-novaia-kakhovka-polnostui-pod-kontrolem-rossyiskykh-okkupantov-mer1|title=Новая Каховка полностью под контролем российских оккупантов – мэр|work=[[Korrespondent]]|access-date=27 February 2022|last=Vinogradova|first=Ulyana|language=uk}}</ref> Krievijas karaspēks ienāca arī Harkivā, kaujas norisinājās pilsētas ielās, tostarp pilsētas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-enter-ukraines-kharkiv-ukrainian-official-2022-02-27/|title=Russian troops enter Ukraine's Kharkiv -Ukrainian official|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tajā pašā laikā krievu tanki sāka doties iekšā Sumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/a-large-column-of-russian-vehicles-is-pushing-into-the-city-of-sumy-from-the-side-of-khimprom/|title=A large column of Russian vehicles is pushing into the city of Sumy from the side of Khimprom|website=[[The Kyiv Independent]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pilnībā ielenkuši Hersonu un Berdjansku, ieņēmuši [[Heņičeska|Heņičesku]] un Hersonas starptautisko lidostu [[Čornobajivka|Černobajivkā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-it-blocks-ukraines-kherson-berdyansk-ria-2022-02-27/|title=Russia says it "blocks" Ukraine's Kherson, Berdyansk – RIA|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Auyezov|first=Olzhas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pnp.ru/politics/v-minoborony-soobshhili-ob-unichtozhenii-975-voennykh-obektov-ukrainy.html|title=В Минобороны сообщили об уничтожении 975 военных объектов Украины|date=27 February 2022|language=ru}}</ref> Harkivas apgabala gubernators Olehs Sinjehubovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši pilnīgu kontroli pār Harkivu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailysabah.com/world/ukraine-restores-full-control-over-kharkiv-city-governor/news|title=Ukraine restores full control over Kharkiv: City governor|website=[[Daily Sabah]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka pilsētā padevušies vairāki desmiti Krievijas karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=Ukrainian commander in Kharkiv says dozens of Russians surrendered|publisher=[[CNN]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Televīzijas uzrunā prezidents Putins lika aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam "nodot Krievijas armijas atturēšanas spēkus īpašā kaujas dienesta režīmā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/putin-puts-nuclear-deterrence-forces-on-alert/a-60936141|title=Putin puts nuclear 'deterrence' forces on alert|publisher=[[Deutsche Welle]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2022/02/27/911143-putin-poruchil|title=Путин поручил Минобороны перевести силы сдерживания в особый режим|website=[[Vedomosti]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/vladimir-putin-puts-russia-nuclear-deterrence-forces-on-high-alert-ukraine|title=Vladimir Putin puts Russia's nuclear deterrence forces on high alert|work=[[The Guardian]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Roth|first=Andrew}}</ref> Tas tika interpretēts kā drauds, un to kritizēja NATO, ES un [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO); NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] to raksturoja kā "bīstamu un bezatbildīgu", savukārt ANO amatpersona [[Stefans Dujariks]] ideju par [[Kodolkarš|kodolkaru]] nosauca par "neiedomājamu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tribune.com.pk/story/2345548/nato-chief-calls-putin-alert-order-irresponsible-cites-dangerous-rhetoric|title=NATO chief calls Putin's alert irresponsible, dangerous rhetoric|website=[[The Express Tribune]]|access-date=|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/un-spokesman-says-idea-of-nuclear-conflict-inconceivable/|title=UN spokesman says idea of nuclear conflict 'inconceivable'|website=[[Times of Israel]]|access-date=|date=27 February 2022}}</ref> Pēc analītiķu firmas ''Rochan Consulting'' teiktā, Krievijai, aplencot Mariupoli un Berdjansku, izdevies savienot Krimu ar prokrievisko spēku pārziņā esošajiem rajoniem Ukrainas austrumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/dd28dd4c-ab02-4f06-a56a-e930d1ce0ffd|title=Russia homes in on Kyiv and Kharkiv and pushes across Black Sea coast|last=Foy|first=Henry|last2=Rathbone|first2=John Paul|website=[[Financial Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}</ref> Prezidenta V. Zelenska padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Berdjansku sagrābuši Krievijas spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/|title=Бердянськ захопили бойовики, у Харкові та Сумах – тиша: Арестович про ситуацію в Україні|last=Zakharchenko|first=Yulia|website=[[Fakty i Kommentarii]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=Ukrainian|archive-date={{dat|2022|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220228033140/https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/}}</ref> Krievijas spēki no Krimas virzījās uz ziemeļiem [[Zaporižja]]s virzienā, bet [[Dņipro]] austrumu krastā tie apdraudēja Mikolajivu.<ref name="ISW_update_10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/ukraine-conflict-update-10|title=Ukraine Conflict Update 10|publisher=[[Institute for the Study of War]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Krievijas spēki tika atgrūsti [[Buča (pilsēta)|Bučā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]] uz ziemeļrietumiem no Kijivas. Pēc Apvienotās Karalistes militārās izlūkošanas datiem, Krievijas mehanizētie spēki bija apgājuši Čerņihivu, virzoties Kijivas virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/kyiv-surrounded-says-mayor-fighting-on-fourth-day-of-russian-invasion-of-ukraine|title=Russian forces advance on Kyiv: fighting on fourth day of invasion|work=[[The Guardian]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|last=Sabbagh|first=Dan}}</ref> Luhanskas apgabala gubernators [[Serhijs Haidajs]] apsūdzēja Krieviju [[Stanicja Luhanska|Staņicas Luhanskas]] un Ščastjas iznīcināšanā pirms to ieņemšanas, savukārt Doneckas apgabala gubernators [[Pavlo Kirilenko]] apsūdzēja to arī [[Volnovaha]]s iznīcināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stanitsa-luganskaya-schaste-volnovaha-okazalis-1645985725.html|title=Станиця Луганська, Щастя і Волноваха опинилися на межі гуманітарної катастрофи|publisher=[[RBC Ukraine]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|language=uk}}</ref> ISW (''Kara izpētes institūts'') ziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainas ziemeļos, visticamāk, ir veikuši "operācijas pauzi", lai izvietotu papildu spēkus un piegādes; Krievijas militārie resursi, kas iepriekš nebija iebrukuma spēku sastāvā, tika virzīti uz Ukrainu, sagaidot sarežģītāku konfliktu, nekā sākotnēji gaidīts.<ref name="ISW_update_10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/ukraine-conflict-update-10|title=Ukraine Conflict Update 10|publisher=[[Institute for the Study of War]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> === 28. februāris === [[Attēls:Russian_shelling_of_Kharkiv,_28_February_2022.webm|thumbtime=0:26|thumb|Krievijas raķešu apšaude [[Harkiva|Harkivā]] 28. februārī]] Mariupoles apkārtnē visu nakti notika kaujas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-around-ukraines-mariupol-throughout-night-regional-governor-2022-02-28/|title=Fighting around Ukraine's Mariupol throughout the night – regional governor|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}</ref> 28. februāra rītā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku joprojām ir vairāk nekā 30 km uz ziemeļiem no Kijivas, ko palēninājusi Ukrainas pretestība Hostomeļas lidostā. Tā arī teica, ka kaujas notiek pie Čerņihivas un Harkivas un, ka abas pilsētas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-britain-intelligence/uk-says-russian-advance-on-kyiv-slowed-by-staunch-ukrainian-resistance-idUSKBN2KX0LJ|title=UK says Russian advance on Kyiv slowed by staunch Ukrainian resistance|date=28 February 2022}}</ref> Uzņēmums ''Maxar Technologies'' publicēja satelītattēlus, kuros bija redzama Krievijas kolonna, ieskaitot tankus un pašpiedziņas artilēriju, kas virzās Kijivas virzienā netālu no [[Ivankiva|Ivankovas]] .<ref name="Beech-2022">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-military-convoy-north-kyiv-stretches-40-miles-maxar-2022-03-01/|title=Russian military convoy north of Kyiv stretches for 40 miles -Maxar|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Beech|first=Eric}}</ref> Firma sākotnēji norādīja, ka karavāna bija aptuveni 27 km gara, taču vēlāk tajā pašā dienā noskaidroja, ka kolonna patiesībā bija vairāk nekā 64 km gara.<ref name="Beech-2022" /> ''[[The Times]]'' ziņoja, ka [[Vāgnera grupa]] tikusi pārdislocēta no [[Āfrika]]s uz Kijivu ar pavēli nogalināt V. Zelenski pirmajās iebrukuma dienās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/volodymyr-zelensky-russian-mercenaries-ordered-to-kill-ukraine-president-cvcksh79d|title=Volodymyr Zelensky: Russian mercenaries ordered to kill Ukraine's president|work=[[The Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Rana|first=Manveen}}</ref> Ukrainas padomnieks O. Arestovičs apgalvoja, ka uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militārie transportlīdzekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://espreso.tv/do-1400-bulo-znishcheno-ponad-200-odinits-tekhniki-okupantiv-na-napryamkakh-trasi-irpin-zhitomir-arestovich|title=До 14:00 було знищено понад 200 одиниць техніки окупантів на напрямках траси Ірпінь-Житомир, – Арестович|publisher=[[Espreso TV]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=uk}}</ref> Harkivas mērs [[Ihors Terehovs]] paziņoja, ka diennakts laikā pilsētā notikušajās apšaudēs nogalināti 9 civiliedzīvotāji un 37 tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-cluster-munition-strikes-buildings-in-kharkiv-as-dozens-killed-in-mass-shelling-12554056|title=Ukraine invasion: Three children among nine dead as footage shows Kharkiv apartment block being rocked by series of blasts|publisher=[[Sky News]]|access-date=28 February 2022}}</ref> Ukrainas vēstniece ASV [[Oksana Markarova]] apsūdzēja Krieviju [[Termobāriskie ieroči|vakuuma bumbas]] izmantošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-war-vaccuum-bomb-thermobaric-b2025344.html|title=Russia used vacuum bomb during invasion, Ukrainian ambassador claims|work=[[The Independent]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Sabin|first=Lamiat}}</ref> Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas [[Gomeļa|Gomeļā]], Baltkrievijā, beidzās bez panākumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/01/ukraine-what-we-know-day-six-russia-invasion|title=Ukraine: what we know on day six of Russia's invasion|work=[[The Guardian]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Harrison|first=Virginia}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/28/world/europe/ukraine-russia-talks-belarus.html|title=Initial talks between Russia and Ukraine yield no resolution.|work=[[The New York Times]]|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022|last=Hopkins|first=Valerie}}</ref> Kā nosacījumu iebrukuma izbeigšanai Putins pieprasīja Ukrainas neitralitāti, "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", kā arī Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/putin-says-ukrainian-neutrality-key-any-settlement-2022-02-28/|title=Putin says Ukrainian neutrality key to any settlement|date=28 February 2022}}</ref> Krievija palielināja triecienus Ukrainas lidlaukiem un loģistikas centriem, īpaši rietumos, acīmredzami cenšoties apturēt Ukrainas gaisa spēkus un traucēt piegādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-february-28-2022|title=Russian Offensive Campaign Assessment, February 28 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|access-date=1 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta analītiķis paziņoja, ka Ukrainas regulārā armija vairs nedarbojas formējumos, bet gan lielā mērā fiksētā aizsardzībā un arvien vairāk tiek integrēta ar [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālajiem aizsardzības spēkiem]] un bruņotiem brīvprātīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877?ns_linkname=621dcac6ec502b53cd480359%26%27Russia%20has%2075%25%20of%20forces%20inside%20Ukraine%27%262022-03-01T07%3A37%3A57.818Z&pinned_post_locator=urn:asset:341d7815-541d-4473-8a09-55b19f660556&pinned_post_asset_id=621dcac6ec502b53cd480359|title='Russia has 75% of forces inside Ukraine'|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> 28. februārī iestājās diplomātiskā krīze [[Grieķijas - Krievijas attiecības|Grieķijas — Krievijas attiecībās]], kad Krievijas gaisa spēki bombardēja divas apdzīvotās vietas Buhasu un Sartanu, kurās lielākoties dzīvoja ukraiņu grieķi netālu no Mariupoles, nogalinot 12 grieķus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tanea.gr/2022/02/28/greece/polemos-stin-oukrania-nekroi-dyo-akomi-ellines-omogeneis-sto-xorio-sartana/|title=Πόλεμος στην Ουκρανία: Νεκροί δύο ακόμη Ελληνες στο χωριό Σαρτανάς|website=tanea.gr|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=el}}</ref> Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] un ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.state.gov/the-secretarys-call-with-greek-foreign-minister-dendias/|title=The Secretary's Call with Greek Foreign Minister Dendias|website=[[United States Department of State]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> kopā ar [[Vācija|Vāciju]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.real.gr/kosmos/arthro/presbeia_germanias_stin_ellada_syllypitiria_stous_syggeneis_ton_10_amaxon_ellinikis_katagogis-813186/|title=Πρεσβεία Γερμανίας στην Ελλάδα: 'Συλλυπητήρια στους συγγενείς των 10 αμάχων ελληνικής καταγωγής'|website=Real.gr|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}</ref> un citām valstīm izteica līdzjūtību [[Grieķija]]i. Krievijas varas iestādes noliedza atbildību, lai gan Grieķijas varas iestādes paziņoja, ka tām ir pierādījumi par Krievijas līdzdalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efsyn.gr/politiki/exoteriki-politiki/333846_ypex-ehoyme-apodeixeis-oti-oi-ellines-skotothikan-apo-rosika|title=ΥΠΕΞ: Έχουμε αποδείξεις ότι οι Έλληνες σκοτώθηκαν από ρωσικά πυρά|website=EfSyn|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}</ref> Grieķijas premjerministrs [[Kirjakoss Mitsotakis]] paziņoja, ka viņa valsts nosūtīs aizsardzības militāro aprīkojumu un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekathimerini.com/news/1178530/greece-to-send-defensive-military-equipment-to-ukraine/|title=Greece to send defensive military equipment to Ukraine|website=Kathimerini|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/27/russian-air-strikes-in-ukraine-kills-10-greek-nationals-fm|title=Greece summons Russian envoy after bombing kills 10 nationals|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> ''Sky News'' reportieru komanda, mēģinot atgriezties Kijivā, tika apšaudīta no Krievijas diversantu izlūkošanas vienības puses, apgalvoja Ukraina. Komandas dalībnieks Stjuarts Remzijs tika ievainots muguras lejasdaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/sky-news-teams-harrowing-account-of-their-violent-ambush-in-ukraine-this-week-12557585|title=Sky News team's harrowing account of their violent ambush in Ukraine this week|publisher=[[Sky News]]|access-date=5 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-60627841|title=Sky journalist shot and wounded in Ukraine ambush|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/04/sky-news-reporter-stuart-ramsay-shot-russian-infiltrators-ukraine/|title=Sky News reporter Stuart Ramsay shot by Russian 'infiltrators' in Ukraine|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=5 March 2022|date=4 March 2022|last=Ensor|first=Josie|issn=0307-1235}}</ref> Ukrainā ticis nogalināts Krievijas armijas komandieris ģenerālmajors [[Andrejs Suhovetskis]], Centrālā militārā apgabala 41. apvienotās ieroču armijas komandiera vietnieks.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-11-22/h_3e6ea2e4c7df77975ab58f7317aa5d71|title=Russian major general killed in Ukraine at end of February|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Murphy|first=Paul P.|location=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/russia-ukraine-sukhovetsky-conflict-1684441|title=Ukraine forces reportedly kill top Russian general in blow to invading army|work=[[Newsweek]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> == 2022. gada marts == === 1. marts === [[Attēls:Kharkiv_downtown_street_destroyed_by_Russian_bombardment.jpg|thumb| [[Harkiva]]s centra iela pēc Krievijas bombardēšanas]] Pēc [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] gubernatora [[Dmitro Živickis|Dmitro Živicka]] teiktā, vairāk nekā 70 ukraiņu karavīri gājuši bojā, Krievu spēkiem apšaudot militāro bāzi [[Ohtirka|Ohtirkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/feb/28/ukrainian-soldiers-killed-after-russian-artillery-/|title=More than 70 Ukrainian soldiers killed after Russian artillery hit Okhtyrka base|website=[[The Washington Times]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Krievijas raķete vēlāk trāpīja reģionālās administrācijas ēkai Brīvības laukumā Harkivā, nogalinot vismaz desmit civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 35 cilvēkus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/kharkiv-official-russian-missiles-hit-city-administration-residential-areas-2022-03-01/|title=Kharkiv official says Russian missiles hit administration building, residential areas|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Zinets|first=Natalia}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/least-10-killed-latest-rocket-strikes-ukraines-kharkiv-says-ukrainian-official-2022-03-01/|title=Footage appears to show strike on Kharkiv local government building|access-date=2 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Tiek ziņots, ka Ukrainas dienvidos [[Hersona]]s pilsētai uzbrukuši Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60567162|title=Ukraine: Kharkiv attack was a war crime, says President Zelensky|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka pārdos kara obligācijas, lai finansētu [[Ukrainas bruņotie spēki|bruņotos spēkus]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-60566776|title=Ukraine to sell 'war bonds' to fund armed forces|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Ukrainas parlaments paziņoja, ka Baltkrievijas bruņotie spēki ir pievienojušies Krievijas iebrukumam un atrodas [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. ASV nepiekrita šiem apgalvojumiem, sakot, ka "nav nekādu pazīmju", ka Baltkrievija būtu iebrukusi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/belarus-russia-war-ukraine/amp/|title=US sees 'no indication' to back Ukrainian claim Belarus has joined Russia's invasion|work=[[Politico]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Gijs|first=Camille}}</ref> Dažas stundas iepriekš Baltkrievijas prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] paziņoja, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/belarus-leader-says-minsk-wont-join-russian-operation-ukraine-belta-reports-2022-03-01/|title=Belarus leader says Minsk won't join Russian operation in Ukraine, Belta reports|date=1 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā tēmēs mērķiem, lai apturētu "informācijas uzbrukumus"; raķetes trāpīja Kijivas galveno televīzijas un radio raidītāju apraides infrastruktūrai, pārtraucot televīzijas kanālu darbību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/01/world/ukraine-russia-war|title=Kyiv's main radio and TV tower is hit by projectile, with other explosions nearby.|work=[[The New York Times]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Triebert|first=Christiaan|issn=0362-4331}}</ref> Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un nodarīti postījumi tuvējam [[Babinjaras holokausta memoriālais centrs|Babinjaras holokausta memoriālajam centram]], kas ir Ukrainas galvenais [[Holokausts|holokausta]] memoriāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-spacex-kyiv-business-europe-6bcdf50c08dd62a4c5305aa34d045cce|title=Live updates: Russia kills 5 in attack on Kyiv TV tower|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/ukraine-russia-peace-talks-zelensky-72a5de75-6cad-4780-9686-d28cec86edd8.html|title=Russian strike on Kyiv TV tower kills 5 and damages Holocaust memorial: Zelensky|last=Basu|first=Zachary|last2=Lawler|first2=Dave|website=[[Axios (website)|Axios]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona]] paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Berdjanska|Berdjansku]] un [[Melitopole|Melitopoli]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60542877|title=Ukraine live updates: Deadly blast at Kyiv TV tower after Russia warns capital|access-date=1 March 2022}}</ref> === 2. marts === [[Attēls:Myronosytska_1_after_Russian_shelling_on_2_March_2022_(05).jpg|thumb|Harkivas Nacionālās universitātes Ekonomikas augstskola pēc raķetes trieciena 2. martā]] Ukrainas armija ziņoja par Krievijas desantnieku uzbrukumu [[Harkiva]]s ziemeļrietumiem, kur tika uzbrukts militārajai slimnīcai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/russian-paratroopers-launch-fresh-attack-on-embattled-kharkiv-with-battle-underway-at-military-hospital/news-story/4cbd5625944ddf500545c11291e46302|title=Russian paratroopers launch fresh attack on embattled Kharkiv with battle underway at military hospital|publisher=[[Sky News]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Tika ziņots, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Trostjaneca|Trostjanecu]]. Ukrainas padomnieks O. Arestovičs paziņoja, ka Ukrainas spēki pirmo reizi kara laikā devušies uzbrukumā, virzoties uz [[Horļivka|Horļivku]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/805456.html|title=First in 7 days of war Ukrainian units go on offensive advancing to Horlivka – Arestovych|publisher=[[Interfax Ukraine]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks V. Zalužnijs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši [[Makariva|Makarivu]] .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ukranews.com/en/news/838267-armed-forces-of-ukraine-liberate-makariv-in-kyiv-region-commander-in-chief-zaluzhnyi|title=Settlement of Makariv liberated – Valerii Zaluzhnyi|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> [[Mariupole]]s mērs [[Vadims Boičenko]] ziņoja, ka Krievija "nerimstoši" apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus, un civiliedzīvotāju vidū ir "neskaitāmi" upuri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Ukraine live updates: Russia attacks key Ukraine cities as invasion intensifies|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> [[Bangladeša]]s [[Balkeris|beramkravu kuģim]] trāpīja raķete Olvijas ostā Mikolajivas apgabalā, aizdedzinot to un nogalinot Bangladešas inženieri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-03/missile-sets-bangladeshi-vessel-ablaze-in-ukraine-port-one-dead|title=Missile Sets Bangladeshi Vessel Ablaze in Ukraine Port, One Dead|publisher=[[Bloomberg News]]|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022|last=Devnath|first=Arun}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://unb.com.bd/category/bangladesh/ukraine-conflict-bangladeshi-killed-in-rocket-attack-on-ship/88555|title=Ukraine conflict: Bangladeshi killed in rocket attack on ship|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> ''Ukrajinska Pravda'', atsaucoties uz avotu Ukrainas izlūkdienestā, ziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents [[Viktors Janukovičs]] atrodas [[Minska|Minskā]], un, ka Krievija plāno viņu pasludināt par prezidentu gadījumā, ja Krievijas spēki pārņems kontroli pār Kijivu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/03/2/7327392/|title=Ukraine's former President Yanukovych ousted in 2014 is in Minsk, Kremlin wants to reinstall him in Kyiv|website=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatvnews.com/news/world/russia-ukraine-war-kremlin-planning-to-declare-ex-president-viktor-yanukovych-as-new-head-of-ukraine-2022-03-02-762346|title=Kremlin planning to declare ex-President Viktor Yanukovych as new head of Ukraine|last=Bhandari|first=Shashwat|website=www.indiatvnews.com|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Tomēr daži analītiķi ir paziņojuši, ka Putins par prezidentu var iecelt prokrievisko [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]], ja Ukraina padosies.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/if-putin-picks-puppet-ukraine-leader-viktor-medvedchuk-odds-favorite-1682429|title=If Putin Picks Puppet Ukraine Leader, Viktor Medvedchuk is Odds-on Favorite|work=[[Newsweek]]|access-date=5 March 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] apsūdzēja NATO un ES vēlmēs sākt kodolkaru un brīdināja, ka "Trešais pasaules karš būtu iznīcinošs un postošs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/news/world/russias-lavrov-says-a-third-world-war-would-be-nuclear-and-destructive-ria|title=Russia's Sergei Lavrov says a third world war would be nuclear|work=[[National Post]]|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> === 3. marts === [[Attēls:Встреча_подразделений_ВС_РФ_и_ЛНР_в_Новоайдаре_008.png|thumb|Krievijas karaspēks Novoaidarā. Pilsēta tika ieņemta 3. martā.]] Otrajā sarunu kārtā Krievija un Ukraina vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/2nd-round-talks-russia-ukraine-end-cease-fire/story?id=83226054|title=2nd round of talks between Russia and Ukraine end with no cease-fire|last=ABC News Team|publisher=[[ABC News]]|website=abcnews.go.com|access-date=4 March 2022}}</ref> Pēc sprādziena netālu no [[Odesa]]s nogrimis Igaunijas kravas kuģis ''Helt''; visi seši apkalpes locekļi uz kuģa izdzīvoja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-ship-explosion-estonia-odessa-b2027699.html|title=Cargo ship sinks off coast of Ukrainian port Odessa 'after explosion'|work=[[The Independent]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Batchelor|first=Tom}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/bangladesh-cargo-ship-hit-by-missile-crew-member-killed-bangladesh-official-2022-03-03|title=Two cargo ships hit by blasts around Ukraine, one seafarer killed|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Saul|first=Jonathan}}</ref> [[Vācijas Federālā ekonomikas ministrija]] atļāva piegādāt Ukrainai 2700 zeme-gaiss raķetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/germany-to-ship-anti-aircraft-missiles-to-ukraine-reports/a-60995325|title=Germany to ship anti-aircraft missiles to Ukraine — reports|website=[[Deutsche Welle]]|access-date=5 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas ļauj arestēt Krievijas valdībai vai valstspiederīgajiem piederošos īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-parliament-backs-bill-seize-russia-owned-assets-ukraine-2022-03-03/|title=Ukrainian parliament backs bill to seize Russia-owned assets in Ukraine|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tā ir sagrābusi [[Balakļija|Balakliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arabnews.com/node/2035291/world|title=Russia hits communications facility in Kyiv, takes town near Kharkiv -Ifax|website=Arab News|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Tikmēr V. Zelenskis lūdza tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sakot, ka tās ir "vienīgais veids, kā apturēt šo karu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Civilians trapped as Russia bombards port city|last=BBC News Team|publisher=[[BBC News]]|access-date=3 March 2022}}</ref> ASV paziņoja, ka aptuveni 90% Krievijas spēku, kas bija uzkrājušies ap Ukrainu pirms iebrukuma, ir iegājuši valstī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.stripes.com/theaters/europe/2022-03-03/ukraine-russian-invasion-war-pentagon-kherson-5213281.html|title=First Ukrainian city reportedly falls to Russia as Pentagon says 90% of Russian troops amassed for war are now in Ukraine|work=Stars and Stripes|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022|last=Doornobs|first=Caitlin}}</ref> V. Zelenskis arī paziņoja, ka Ukrainā ir ieradusies pirmā starptautisko brīvprātīgo grupa, lai cīnītos pret Krievijas spēkiem. Viņš piebilda, ka Ukraina regulāri saņem ieročus no rietumvalstīm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://thehill.com/policy/international/europe/596718-zelensky-says-first-foreign-fighters-now-in-ukraine|title=Zelensky says first foreign fighters now in Ukraine|work=[[The Hill (newspaper)|The Hill]]|access-date=11 March 2022|date=3 March 2022|last=Oshin|first=Olafimihan}}</ref> === 4. marts === [[Attēls:Lyceum_25,_Zhytomyr,_after_an_airstrike_during_Russian_invasion_(5).jpg|thumb| Skola [[Žitomira|Žitomirā]] pēc 4. marta uzlidojuma]] [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostacijā]] trāpīja šāviņš, izraisot lokālu ugunsgrēku ēkā, kas neietilpst reaktoros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-war-live-updates-cbd6eed3e1b8f4946f5f490afd06b4be|title=Live updates: Russian troops shelling nuclear power station|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/fire-breaks-out-at-ukraines-zaporizhzhia-nuclear-power-plant-amid-shelling/ar-AAUAmzP|title=Fire breaks out at Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant amid shelling|website=[[MSN]]|access-date=4 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/world/ukraine-russia-invasion-march3-2022-1.6371091|title=Ukrainian officials confirm huge nuclear power plant is on fire|access-date=3 March 2022}}</ref> Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka radiācijas līmenis nav mainījies, ugunsgrēks tika likvidēts pēc vairākām stundām. Bojāts bija arī 6. bloka [[transformators]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-16-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=IAEA press release|website=IAEA|access-date=10 March 2022}}</ref> Pēc kaujas, kurā gāja bojā trīs ukraiņu karavīri, Krievijas karaspēks ieņēma elektrostaciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://globalnews.ca/news/8658032/ukraine-russia-nuclear-plant-fire/|title=Russian troops capture Europe's largest power plant in Ukraine after intense battle|publisher=[[Global News]]|access-date=4 March 2022|date=4 March 2022|last=Boynton|first=Sean}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka uzbrukums spēkstacijai bijis Ukrainas diversijas grupējuma provokācijas mēģinājums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ru/politics/04/03/2022/6221d9739a794707d97422f3|title=Минобороны заявило о попытке провокации Украины на Запорожской АЭС|date=4 March 2022|language=ru}}</ref> Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Danilovs]] sacīja, ka elektrostacijas apšaudi veikusi Krievijas puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220305/provokatsiya-1776652035.html|title=Азаров назвал цель провокации ВСУ на Запорожской АЭС|access-date=6 March 2022|date=5 March 2022|language=ru}}</ref> NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] noraidīja Ukrainas lūgumu noteikt virs valsts lidojumu aizlieguma zonu, norādot, ka tas novedīs pie pilnvērtīga kara ar Krieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/5/nato-rejects-no-fly-zone-ukraine-decries-greenlight-for-bombs|title=NATO rejects no-fly zone; Ukraine slams 'greenlight for bombs'|publisher=AJ English|access-date=5 March 2022}}</ref> ASV paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 500 raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/live-updates/russia-ukraine-power-plant-fire-war-news-latest-vladimir-putin-invasion/|title=Pentagon says Russia's fired over 500 missiles in Ukraine invasion as NATO warns of "more death"|work=[[CBS News]]|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}</ref> === 5. marts === Krievijas bruņotie spēki paziņoja par pamieru humanitāro koridoru organizēšanai no Mariupoles, lai aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju varētu evakuēties no pilsētas, kurā trūkst ūdens un elektrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Moscow declares partial ceasefire in two Ukrainian cities|last=Gadzo|first=Mersiha|last2=Najjar|first2=Farah|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=5 March 2022}}</ref> Tomēr drīz pēc tam pamiers beidzās ar to, ka starp Krieviju un Ukrainu radās nesaskaņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ovz3hjgxC2A|title=Ukraine: Dire humanitarian situation in Mariupol after truce collapse|website=[[DW News]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Latest Ukraine updates: Moscow resumes offensive on Mariupol|work=[[Al Jazeera]]|access-date=7 March 2022|date=5 March 2022}}</ref> Tikmēr Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks dienas laikā ir ieņēmis Buču un Hostomeļu .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/06/europe/ukraine-russia-invasion-sunday-intl-hnk/index.html|title=Fears grow for safety of civilians fleeing Ukrainian cities after deadly explosion at checkpoint|last=Lister|first=Tim|last2=Pennington|first2=Josh|publisher=[[CNN]]|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last3=Hollingsworth|first3=Julia|last4=Gigova|first4=Radina}}</ref> === 6. marts === [[Vinnica]]s Starptautiskā lidosta tika iznīcināta pēc tam, kad tajai trāpīja Krievijas raķešu uzbrukumi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.axios.com/zelensky-no-fly-zone-vinnytsia-c0dfe259-6515-4821-aeed-66c6be5f3960.html|title=Zelensky pleas for no-fly zone as missiles destroy Vinnytsia airport|work=[[Axios (website)|Axios]]|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last=Saric|first=Ivana}}</ref> Arī Žitomiras bruņu rūpnīca tika iznīcināta Krievijas uzlidojumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/ukraine-conflict-ukroboronproms-zhytomyr-armour-plant-destroyed|title=Ukraine conflict: Ukroboronprom's Zhytomyr Armour Plant destroyed|publisher=Janes Information Services|access-date=10 March 2022|date=8 March 2022|last=Fiorenza|first=Nicholas}}</ref> Tikmēr tika pārtraukts otrs mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-second-attempt-to-evacuate-mariupol-to-begin-as-temporary-ceasefire-announced-12559009|title=Ukraine invasion: Mariupol evacuation halted again as Russia 'regroups forces'|publisher=[[Sky News]]|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022}}</ref> ASV aizsardzības amatpersona vēlāk paziņoja, ka aptuveni 95% karavīru, ko Krievija bija izvietojusi ap Ukrainu pirms kara sākuma, atradās valstī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-nuclear-facility-russia-shuts-off-communications/|title=Russia limiting communications at nuclear facility, watchdog says|publisher=[[CBS News]]|access-date=7 March 2022|date=6 March 2022}}</ref> === 7. marts === Hostomeļas dome paziņoja, ka pilsētas mēru [[Jurijs Prilipko|Juriju Prilipko]] nogalinājuši Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/napadenie-rossii-na-ukrainu-okkupanty-ubili-mera-gostomelya-yuriya-prilipko-novosti-ukrainy-50222857.html|title=Во время раздачи хлеба и лекарств. Российские оккупанты расстреляли мэра Гостомеля|work=Novy Chas|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|language=Russian}}</ref> Arī tika ziņots, ka ir sagūstīts Irpiņas mērs [[Oleksandrs Markušins]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2022/03/7/7329025/|title=Російські військові вбили голову Гостомеля і поранили мера Бучі|work=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=11 March 2022|date=7 March 2022|last=Roshchina|first=Olena|language=Ukrainian}}</ref> Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Vasiļivku, [[Tokmaka|Tokmaku]] un Polohu .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|publisher=Baltic News Network|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Mikolajivas apgabala gubernators [[Vitālijs Kims]] sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Mikolajivas lidostu .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/ukrainian-forces-have-retaken-mykolayiv-regional-airport-says-governor-2022-03-07/|title=Ukrainian forces have retaken Mykolayiv regional airport, says governor|publisher=[[Reuters]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas bruņotie spēki apgalvoja, ka ir atguvuši [[Čuhujiva|Čuhujivu]] un nogalinājuši divus Krievijas komandierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/ukraine-russia-recapture-chuhuiv-kharkiv-region-armed-forces-claim-facebook-1685356|title=Ukraine Recaptures City of Chuhuiv, Kills Top Russian Commanders: Officials|website=[[Newsweek]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas gaisa spēki bombardēja arī militāro aviobāzi Krievijas okupētajā Hersonas lidostā.<ref name="KhersonRussian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames|title=Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames|work=The Drive|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=Joseph Trevithick}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atklās sešus humānās palīdzības koridorus. Ukrainas valdība kritizēja paziņojumu, jo tikai divi no tiem veda uz citām Ukrainas teritorijām, bet pārējie uz Krieviju vai Baltkrieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/07/russia-humanitarian-corridors-ukraine-war-mariupol-kyiv|title=Ukraine decries 'immoral' Kremlin offer of civilian corridors to Russia or Belarus|work=[[The Guardian]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Henley|first=Jon}}</ref> ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi gandrīz 100% spēku, ko tā bija izvietojusi ap Ukrainas robežu pirms iebrukuma un izšāvusi vairāk nekā 625 raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-has-deployed-nearly-100-pct-pre-staged-forces-into-ukraine-us-official-2022-03-07/|title=Putin has deployed nearly 100% of pre-staged forces into Ukraine- U.S. official|publisher=[[Reuters]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka netālu no Harkivas nogalinājusi Krievijas [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]] [[Vitālijs Gerasimovs|Vitāliju Gerasimovu]] .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-fighting-general-killed-b2030661.html|title=Ukraine claims it has killed another Russian general during fighting in Kharkiv|work=[[The Independent]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Massie|first=Graeme}}</ref> Tikmēr divas Krievijas raķetes naktī trāpīja naftas bāzēm [[Žitomira|Žitomirā]] un Čerņihivā, aizdedzinot tās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/two-oil-depots-burst-into-flames-following-russian-airstrike-in-ukraine-as-putin-sends-in-nearly-100-per-cent-of-invading-troops/news-story/01fbe920dc8d5b80dea5af8c4b3ebb99|title=Two oil depots burst into flames following Russian airstrike in Ukraine, as Putin sends in nearly 100 per cent of invading troops|publisher=[[Sky News Australia]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022}}</ref> === 8. marts === Vēl viens mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles tika apturēts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-accuses-russia-of-attacking-humanitarian-corridors-as-civilians-flee-cities/|title=Ukraine accuses Russia of attacking humanitarian corridors as civilians flee cities|publisher=[[The Times of Israel]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Zaks|first=Dmitry}}</ref> Tomēr civiliedzīvotāji varēja evakuēties no Sumiem, kas bija pirmā šāda evakuācija Ukrainas un Krievijas vienošanās par humānajiem koridoriem ietvaros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/two-children-among-killed-in-sumy-airstrikes-officials-say|title=Two children among at least 21 killed in Sumy airstrikes, officials say|work=[[The Guardian]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Jones|first=Sam}}</ref> === 9. marts === [[Polija]] piedāvāja bez maksas nodot visas tai piederošos 23 iznīcinātājus [[MiG-29]] ASV, tad nogādāt tās Ramšteinas gaisa bāzē Vācijā, bet pēc tam ASV tās nogādājot Ukrainā. ASV šo priekšlikumu noraidīja, [[Pentagons|Pentagonam]] paziņojot, ka Polijas priekšlikums "nav pieņemams".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-us-says-polands-offer-of-mig-29-fighter-jets-to-be-passed-to-ukraine-not-tenable-12561341|title=Ukraine war: US says Poland's offer of MIG-29 fighter jets to be passed to Ukraine 'not tenable'|last=Phillips|first=Alexa|publisher=[[Sky News]]|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/08/poland-offers-fighter-jets-help-ukraine-repel-russians/|title=Poland offers fighter jets to help Ukraine repel Russians|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=9 March 2022|date=8 March 2022|last=Fisher|first=Lucy|issn=0307-1235}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/poland-mig-29-jets-us-ukraine|title=US dismisses Polish plan to provide fighter jets to be sent to Ukraine|last=Borger|first=Julian|last2=Wintour|first2=Patrick|website=[[The Guardian]]|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}</ref> [[Davids Arahamija]], ukraiņu sarunvedējs sarunās ar Krieviju, paziņoja, ka dienas laikā no dažādām pilsētām evakuēti vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-evacuated-40000-one-day-problems-with-mariupol-kyiv-kharkiv-areas-2022-03-09/|title=Ukraine evacuated 40,000 in one day but problems with Mariupol, Kyiv and Kharkiv areas -official|access-date=10 March 2022|date=9 March 2022}}</ref> === 10. marts === [[Attēls:Видео_уничтожения_двух_боевых_машин_пехоты_ВСУ_высокоточным_комплексом.ogv|thumb|Krievijas [[bezpilota lidaparāts]] uzbrūk divām Ukrainas kājnieku kaujas mašīnām, 2022. gada martā]] [[Attēls:Russian_military_vehicles_marked_with_the_V_symbol_bombed_by_Ukrainian_troops.jpg|thumb|Ukrainas spēku bombardētie Krievijas militārie transportlīdzekļi Kijivas reģionā, 2022. gada marts]] [[Turcija]] [[Antalja|Antālijā]] rīkoja trīspusēju ārlietu ministru tikšanos. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] savu tikšanos ar Lavrovu raksturoja kā grūtu, jo tā nedeva nekādus rezultātus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/10/top-russia-ukraine-diplomats-arrive-in-turkey-for-talks|title='No progress' as top Russia, Ukraine diplomats talk in Turkey|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}</ref> Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki katru dienu no pulksten 10:00 atvērs humānos koridorus uz Krieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-moscow-to-open-daily-humanitarian-corridors-from-ukraine-to-russia-2816273|title=Moscow To Open Daily Humanitarian Corridors From Ukraine To Russia|publisher=[[NDTV]]|work=[[Agence France-Presse]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}</ref> Augsta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona apgalvoja, ka Kijivas rietumos Krievijas militārpersonas pavirzījušās par aptuveni 5 km tuvāk Kijivas centram. Kolonna, kas virzījās uz priekšu no austrumiem, tikmēr atradās 40 kilometru attālumā no Kijivas. Turklāt viņš apgalvoja, ka [[Čerņihiva]] tagad ir "izolēta".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-10-22/h_a7f9e315b74913cd4d58f91015f3eba0|title=Russian forces have moved about 3 miles closer to Kyiv and Chernihiv is now "isolated," US defense official says|publisher=[[CNN]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Kaufman|first=Ellie}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/policy/defense-national-security/russian-forces-make-limited-advances-toward-kyiv-pentagon-says|title=Russian forces make limited advances toward Kyiv, Pentagon says|work=[[The Washington Examiner]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Brest|first=Mike}}</ref> Ukrainas spēki tikmēr uzbruka krievu kolonnai Brovari rajonā un piespieda tai atkāpties pēc vairāku tanku iznīcināšanas un tanku komandiera nogalināšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/810680.html|title=Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district – Defense Intelligence|access-date=10 March 2022|date=10 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-drone-footage-shows-russian-tank-column-retreat-after-artillery-ambush-12562334|title=Ukraine war: Drone footage shows Russian tank column retreat after artillery ambush|publisher=[[Sky News]]|access-date=11 March 2022}}</ref> Saskaņā ar ''Maxar Technologies'' datiem, daļa no Krievijas karavānas, kas tuvojās Kijivai no ziemeļiem, lielā mērā bija izklīdusi un pārdislocējusies. [[Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija, visticamāk, pārgrupējas uzbrukumam Kijivai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/11/europe/kyiv-russian-convoy-intl/index.html|title=The 40-mile-long Russian convoy near Kyiv has moved. Here's what it means for the Ukrainian capital|last=Lister|first=Tim|last2=Murphy|first2=Paul P.|publisher=[[CNN]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last3=Mezzofiore|first3=Gianluca|last4=Alkhaldi|first4=Celine}}</ref> [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]] avarēja padomju laika [[Bezpilota lidaparāts|drons]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tportal.hr/vijesti/clanak/uzivo-plenkovic-o-padu-drona-u-zagrebu-lansiran-je-iz-ukrajine-ali-ne-znamo-ciji-je-foto-20220312|title=Plenković o padu drona u Zagrebu: Lansiran je iz Ukrajine, ali ne znamo čiji je. Ovakvu situaciju ne možemo tolerirati. Ovo je bila prijetnja na koju treba reagirati|website=[[Večernji list]]|access-date=2022-03-12|language=hr}}</ref> === 11. marts === Krievijas spēki paplašināja savu ofensīvu uz Rietumukrainu, mērķējot uz [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivsku]] un [[Lucka|Lucku]]. Četri ukraiņu karavīri tika nogalināti un vēl seši tika ievainoti raķešu uzbrukumos Luckas aviobāzei.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/europe/russian-strikes-hit-western-ukraine-as-offensive-widens/articleshow/90151904.cms|title=Russian strikes hit western Ukraine as offensive widens|work=[[The Times of India]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}</ref><ref name="FMT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/|title=2 Ukraine soldiers killed, 6 hurt at Lutsk airbase|publisher=Free Malaysia Today|work=[[Agence France-Presse]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|archive-date={{dat|2022|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220313041035/https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/}}</ref> Raķetes trāpīja arī [[Dņipro]], nogalinot vienu civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir atspējojusi militāro aviobāzi Ivanofrankovskas starptautiskajā lidostā.<ref name="FMT" /> Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Melitopoles mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]] nolaupījuši Krievijas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|last=Cullison|first=Alan|last2=Osipovich|first2=Alexander|website=[[The Wall Street Journal]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka krievu virspavēlnieks [[Andrejs Koļesņikovs]] ir gājis bojā. Kaujas pastiprinājās dienas laikā uz ziemeļaustrumiem un austrumiem no galvaspilsētas Kijivas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wktv.com/news/russia-widens-attack-on-ukraines-cities-striking-western-airfields-and-dnipro/article_5af1f027-46f2-5e87-9389-143e3abd76e5.html|title=Russia widens attack on Ukraine's cities, striking western airfields and Dnipro|publisher=WKTV|work=[[CNN]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Lister|first=Tim}}</ref> Ukrainas gaisa spēki apgalvoja, ka Krievija ir veikusi viltus karoga operāciju, lai liktu Baltkrievijas spēkiem iesaistīties karā, ar savām lidmašīnām apšaudot Kopani ciematu netālu no Baltkrievijas [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|robežas ar Ukrainu]] no Ukrainas gaisa telpas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-belarus-attacks-idAFKCN2L81M3|title=Ukraine says Russia wants to drag Belarus into war, warns of invasion plan|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Baltkrievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka šāds uzbrukums nav noticis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-belarus-false-flag-operation-russia/31748531.html|title=Ukraine Accuses Moscow Of 'False Flag' Operation To Lure Belarus Into War|publisher=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Prezidents Putins apstiprinājis līdz 16 000 brīvprātīgo pievienošanos no Tuvajiem Austrumiem karam Ukrainā, bet Vāgnera grupa jau ir savervējusi vairāk nekā 4000 sīriešu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.voanews.com/a/us-sees-no-evidence-of-syrian-african-mercenaries-in-ukraine/6481309.html|title=US Sees No Evidence of Syrian, African Mercenaries in Ukraine|publisher=[[Voice of America]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Seldin|first=Jeff}}</ref> [[Centrālāfrikas Republika]]s kaujinieki arī apgalvoja, ka gatavojas cīnīties Krievijas pusē Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/african-fighters-prepare-to-join-russian-troops-in-ukraine-jmhqlxrtv|title=African fighters prepare to join Russian troops|work=[[The Times]]|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022|last=Ball|first=Tom}}</ref> Krievu tanks esot apšaudījis pansionātu [[Kreminna|Kreminā]], nogalinot 56 iemītniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3434931-enemy-shells-nursing-home-in-kreminna-killing-56.html|title=Enemy shells nursing home in Kreminna, killing 56|publisher=Ukrinform|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref> === 12. marts === Smagas kaujas pa dienu notika Kijivas ziemeļos. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sadursmes un Krievijas gaisa triecieni apdraud civiliedzīvotāju evakuāciju. Krievijas spēki iznīcināja Vasiļkovas aviācijas bāzi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir iznīcinājusi galveno Ukrainas spēku radio un elektroniskās izlūkošanas centru [[Brovari]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-rages-outside-kyiv-ukraine-says-it-hopes-humanitarian-corridors-can-2022-03-12/|title=Fighting rages outside Kyiv, Ukraine says evacuations threatened again|work=[[Reuters]]|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/811960.html|title=Airport completely destroyed due to missile attacks by invader in Vasylkiv, Kyiv region – mayor|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russia-disables-ukraine-military-s-main-radio-intelligence-facility-122031200444_1.html|title=Russia disables Ukraine military's main radio intelligence facility|work=[[Business Standard]]|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref> D. Kuleba apsūdzēja Krievijas valdību par plānošanu Hersonā sarīkot referendumu, lai izveidotu "Hersonas Tautas Republiku", kuru vadītu Krievijai pietuvināta valdība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-says-russia-plotting-to-create-a-pro-moscow-peoples-republic-in-kherson/|title=Ukraine says Russia plotting to create a pro-Moscow 'people's republic' in Kherson|work=[[The Times of Israel]]|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref> Tikmēr [[Doneckas tautas republika]]s (DTR) spēki ieņēma [[Volnovaha|Volnovahu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/03/12/heavy-fighting-leaves-much-of-volnovakha-in-ruins|title=Heavy fighting leaves much of Volnovakha in ruins|publisher=Euronews|access-date=March 13, 2022|date=March 12, 2022}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas virzība ir palēninājusies un daudzviet apturēta. Savukārt Ukrainas premjerministra vietniece [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka diennakts laikā evakuēti aptuveni 13 000 civiliedzīvotāju.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref> Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā, uzbrūkot [[Popasna]]i. Tikmēr Svjatohirskas Lavras klosteris ticis bojāts Krievijas bombardēšanas laikā ap pulksten 22:00.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/13/moscow-accused-of-phosporous-gas-attacks-in-donbas-a76899|title=Strike in Donbas Wounds 30, Russia Accused of Chemical Attacks|work=The Moscow Times|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-13-22/h_e1905e260badeb635420976a05d72825|title=Russian airstrike damages historic Ukrainian monastery|publisher=CNN|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Alex Stambaugh}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.news.com.au/world/europe/russia-ukraine-updates-live-putin-broadening-targets-after-air-strike-near-poland/news-story/cb87c004ae0fbe3b45efeae50c485db9|title=Russia Ukraine updates live: Russia accused of using 'filthy' chemical weapons|publisher=News.com.au|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022|last=Sam Clench}}</ref> === 13. marts === Saskaņā ar [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabala]] gubernatora [[Maksims Kozickis|Maksima Kozicka]] teikto, Krievijas spēki bombardēja Javorivas Starptautisko miera uzturēšanas un drošības centru — militāro bāzi, kuru Ukrainas bruņotie spēki izmantoja savām mācībām ar NATO valstīm. Vēlāk viņš paziņoja, ka gājuši bojā 35 cilvēki un 134 ievainoti, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka nogalināti līdz 180 ne-ukraiņu algotņiem un iznīcināti daudzi citu valstu Ukrainai piegādātie ieroči. Šis bija vistālāk uz rietumiem vērstais trieciens, ko Krievija veikusi kopš iebrukuma sākuma.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/13/russia-widens-attacks-on-ukraine-with-missile-strike-on-base-close-to-polish-border|title=Russia missile strike on Ukraine base close to Polish border kills 35, governor says|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Luke Harding}}</ref> Cietis esot arī cits Ukrainas militārais objekts Staričos, savukārt Ivanofrankivskas mērs paziņoja, ka pilsētas lidosta cietusi vēlreiz.<ref name="Yavoriv" /> Dienas laikā tika ziņots par smagām kaujām vairākās frontēs.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref> Ukraina apgalvoja, ka tā veic pretuzbrukumu Harkivas apgabalā un Mikolajivas apgabalā, savukārt Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki mēģina izolēt Ukrainas spēkus Austrumukrainā un Krievijas Jūras spēki faktiski ir izveidojuši blokādi ap Ukrainas Melnās jūras piekrasti, apturot tās starptautisko jūras tirdzniecību.<ref name="Yavoriv" /> Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka ir evakuēti gandrīz 125 000 civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ziņoja par progresu miera sarunās.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref> ASV žurnālists [[Brents Reno]] tika nošauts Irpinā Krievijas spēku atklātā apšaudē, ziņo Kijivas policijas pārvalde.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/american-journalist-brent-renaud-shot-dead-near-kyiv-lg5fq6rl9|title=American journalist Brent Renaud shot dead near Kyiv|work=[[The Times]]|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Keiran Southern}}</ref> [[Rumānija]]s Tarpiu ciemā avarējis neapbruņots Krievijas izlūkošanas drons ''Orlan-10''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertatea.ro/stiri/ancheta-a-politiei-dupa-ce-o-drona-a-cazut-intr-o-curte-in-bistrita-nasaud-4031087|title=O dronă s-a prăbușit în apropiere de locuința unui bărbat din Bistrița. Parchet: "Nu a fost stabilită proveniența aeronavei"|website=Libertatea.ro|access-date=2022-03-14|language=ro}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30476-russian-made-orlan-10-drone-crashes-in-romania|title=Russian-made Orlan-10 drone crashes in Romania|website=aerotime.aero|access-date=2022-03-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3429510-reports-of-russian-drone-landing-in-romania-media.html|title=An unmanned aerial vehicle, most likely of Russian origin, was found in the Romanian municipality of Dumitra, just over 100 kilometers south of the Ukrainian border.|website=Ukrinform|access-date=2022-03-14}}</ref> === 14. marts === DTR vadītājs [[Deniss Pušiļins]] sacīja, ka no rīta virs Doneckas pilsētas notriekuši Ukrainas raķeti ''Tochka-U'', bet pilsētas centru skāra raķetes lauskas. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nogalināti 23 civiliedzīvotāji. Tomēr Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/14/ukraine-missile-debris-kill-16-in-donetsk-separatists|title=Russia says 23 dead in missile attack on Donetsk|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija solīja veikt pasākumus, lai iznīcinātu Ukrainas aizsardzības nozares aprīkojumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tvzvezda.ru/news/20223141930-UJr6e.html|title=ВС РФ примут ответные меры по выводу из строя предприятий ОПК Украины из-за удара «Точкой-У» по Донецку|publisher=[[Zvezda (TV channel)|Zvezda]]|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Pēc apgabala gubernatora Vitālija Kovaļa teiktā, Krievijas raķetes trieciens trāpīja pārraides tornim Antopi ciematā [[Rivnes apgabals|Rivnes apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60717902|title=At least nine dead after strike on TV tower|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Rivnes reģionālās militārās pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kova vēlāk paziņoja, ka nogalināts 21 civiliedzīvotājs un deviņi ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814176.html|title=19 Search and rescue operations on TV tower in Rivne region completed, death toll rises to 21 – authorities|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|language=uk}}</ref> [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipro apgabala]] gubernators [[Valentīns Rezņičenko]] paziņoja, ka Krievijas bombardēšana Dņipro Starptautiskajā lidostā naktī iznīcināja tās skrejceļu un sabojāja termināli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20220315-deadly-blasts-rattle-kyiv-talks-with-russia-to-resume|title=Deadly blasts rattle Kyiv, talks with Russia to resume|publisher=France 24|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Kāda augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas virzība ir apstājusies gandrīz visās frontēs, taču nešķiet, ka tā apturēs savus uzbrukumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/world/us-news/2022/03/14/russias-offensive-stalled-in-ukraine-but-moscow-not-backing-down-pentagon/|title=Russia's offensive 'stalled' in Ukraine but Moscow not backing down: Pentagon|last=Joyce Karam|website=The National|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Sīrijas Cilvēktiesību observatorija arī ziņoja, ka vairāk nekā 40 000 sīriešu ir reģistrējušies cīņai Krievijas pusē karā Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-ukraine-war-syrians-reportedly-register-foreign-fighters/|title=Over 40,000 Syrians reportedly register to fight for Russia in Ukraine|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022|last=Haley Ott}}</ref> === 15. marts === [[Attēls:16-storey_house_in_Sviatoshynskyi_District_after_shelling_on_15_March_2022_(03).jpg|thumb|16 stāvu māja Kijivā pēc apšaudes 15. martā]] Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]] un pēdējo 24 stundu laikā notriekuši sešus bezpilota lidaparātus [[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]] .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/15/Russian-forces-take-control-of-Ukraine-s-Kherson-region-Agencies|title=Russian forces take control of Ukraine's Kherson region: Agencies|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Krievijas flotes desantkuģi tikmēr tuvojās Odesas krastam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/russian-navy-landing-ships-seen-approaching-ukrainian-coast-near-odessa/|title=Russian Navy Landing Ships Seen Approaching Ukrainian Coast Near Odessa|work=Naval News|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=H.I. Sutton}}</ref> Heraščenko vēlāk apgalvoja, ka krievu ģenerālis [[Oļegs Mitjajevs]] ticis nogalināts Mariupolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/mar/15/oleg-mityaev-russian-general-killed-ukrainian-troo/|title=Fourth Russian general killed in fighting, Ukraine says|work=The Washington Times|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Ukrainas gaisa spēki vēlreiz veikuši triecienu militārajai aviobāzei Hersonas starptautiskajā lidostā, iznīcinot vairākus Krievijas helikopterus.<ref name="KhersonRussian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames|title=Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames|work=The Drive|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=Joseph Trevithick}}</ref> Tajā pašā dienā prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies [[NATO]], un "tā ir patiesība, un tā ir jāatzīst".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/zelensky-ukraine-conflict-nato-b2036280.html?amp|title=Volodymyr Zelensky says he accepts there is 'not an open door' to Ukraine joining Nato|last=[[The Independent]]|website=[[The Independent]]|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/zelensky-says-ukraine-is-not-joining-nato/|title=Zelensky says Ukraine is not joining NATO|last=[[The Times of Israel]]|website=[[The Times of Israel]]|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> [[Čehija]]s premjerministrs [[Petrs Fiala]], Slovēnijas premjerministrs [[Janezs Janša|Janess Janša]], Polijas premjerministrs [[Mateušs Moraveckis]] un Polijas premjerministra vietnieks [[Jaroslavs Kačiņskis]] vēlāk apmeklēja Kijivu un tikās ar Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-kyiv-janez-jansa-jaroslaw-kaczynski-europe-95780a078715eb271edec313bfc683e7|title=3 EU prime ministers visit Kyiv as Russian attacks intensify|last=Vanessa Gera|last2=Raf Casert|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> === 16. marts === ASV vēstniecība Kijivā apgalvoja, ka Krievijas spēki Čerņihivā nošāvuši 10 cilvēkus, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Vēlāk citi sociālajos tīklos ievietoja videoklipus, kuros bija redzamas iespējamās sekas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-troops-ukraine-kill-10-cherihiv-bread-line-us-embassy-says/|title=U.S. embassy says Russian troops "shot and killed 10 people standing in line for bread" in northeast Ukraine|last=Tucker Reals|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Ukraina paziņoja, ka tās spēki ir sākuši pretuzbrukumu, lai atvairītu Krievijas spēkus, kas tuvojas Kijivai. S. Lavrovs un V. Zelenskis paziņoja, ka sarunas virzoties uz priekšu, S. Lavrovam norādot, ka šobrīd tiek apspriesta Ukrainas neitralitāte. Prezidenta Putina pārstāvis [[Dmitrijs Peskovs]] paziņoja, ka tiekot meklēts demilitarizācijas modelis pēc [[Austrija]]s un [[Zviedrija]]s, kurām ir savas armijas, bet V. Zelenska birojs drīz pēc tam to noraidīja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/16/russia-says-parts-of-a-ukraine-compromise-deal-are-close|title=Talk of 'compromise' as Russia-Ukraine peace talks set to resume|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Viens no Ukrainas sarunu dalībniekiem [[Mihails Podoļaks]] paziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto miera plānu Ukraina paliks neitrāla, nostiprinās krievvalodīgo tiesības un ignorēs strīdīgo teritoriju jautājumu. Apmaiņā tā saglabātu savu militāro spēku, savukārt sabiedrotās valstis iejauktos gadījumā, ja tajā atkal tiktu iebrukts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/7b341e46-d375-4817-be67-802b7fa77ef1|title=Ukraine and Russia draw up neutrality plan to end war|work=The Financial Times|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Max Seddon}}</ref> Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ziņoja, ka Krievijas spēki atbrīvojuši Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814507.html|title=Mayor of Melitopol freed from Russian captivity – Yermak|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Dienas laikā tika bombardēts Mariupoles reģionālais drāmas teātris, kurā atradās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/16/mariupol-ukraine-russia-seized-hospital|title=Ukrainian officials accuse Russia of shelling civilians fleeing Mariupol|work=The Guardian|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Lorenzo Tondo}}</ref> Divās vietās ārpus teātra tika uzrakstīts vārds "дети" ([[Krievu valoda|krievu valodā]] "bērni"), mēģinot iebrucējiem to identificēt kā civilu uzlidojuma patversmi, kurā atrodas bērni, nevis militāru mērķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-mariupol-theatre-where-hundreds-of-people-sheltering-bombed-by-russian-forces-officials-claim-12567393|title=Ukraine war: People buried under rubble after Mariupol theatre sheltering hundreds is hit by Russian bomb, officials say|work=Sky News|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Hayes|first=Andy}}</ref> === 17. marts === Krievija ieņēmusi [[Rubižne]]s pilsētu Austrumukrainā. Tiek ziņots, ka tika ieņemta arī [[Izjuma]] Austrumukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60774819/|title=Pentagon says Russian advance is frozen|access-date=17 March 2022|date=17 March 2022}}</ref> lai gan kaujas turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-18|title=Russian Offensive Campaign Assessment, March 18|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=Institute for the Study of War|access-date=20 March 2022|date=18 March 2022|last3=Stepanenko|first3=Kateryna}}</ref> === 18. marts === Krievijas artilērija uzbrūk Ukrainas militārajām kazarmām [[Mikolajiva|Mikolajivā]], kur atradās aptuveni 200 karavīru. Tiek pieņemts, ka gandrīz visi 200 karavīri tika nogalināti, jo nākamajā dienā no gruvešiem tika izcelts tikai viens izdzīvojušais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807636|title=Ukraine conflict: Scores feared dead after Russia attack on Mykolaiv barracks|access-date=March 18, 2022|date=18 March 2022}}</ref> === 19. marts === Krievija bombardējusi mākslas skolu Mariupolē, kur patvērās 400 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/20/ukraine-accuses-russia-of-bombing-mariupol-school-sheltering-400|title=Ukraine accuses Russia of bombing Mariupol school sheltering 400|publisher=Al Jazeera|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60802572?at_custom4=8A9243FC-A82F-11EC-BCD2-36840EDC252D&at_medium=custom7&at_campaign=64&at_custom2=twitter&at_custom1=%5Bpost+type%5D&at_custom3=%40BBCBreaking|title=Ukraine war latest: School sheltering 400 'hit by Russian strike'|publisher=BBC News|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref> === 20. marts === [[Attēls:Russian_missile_attack_on_Kyiv_Retroville_shopping_mall_(2022-03-20).webm|thumb|Krievijas spārnotās raķetes uzbrukums Kijivas tirdzniecības centram ''Retroville'' 20. martā]] Apstiprināts, ka Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku [[Andrejs Palijs|Andreju Paliju]] nošāvuši Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/20/ukraine-russia-evening-briefing-five-developments-putins-troops/|title=Ukraine-Russia evening briefing: Five developments as Putin's troops accused of killing 56 at care home|work=The Telegraph|access-date=20 March 2022|date=20 March 2022|last=Hall|first=Sam|location=}}</ref> Ap pulksten 23:00 Kijivas tirdzniecības centrā ''Retroville'', trāpījusi Krievijas raķete ''Kalibr'' . Tirdzniecības centrā glabājās Ukrainas spēku ekipējums. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā vismaz 8 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-kyiv-shopping-centre-it-hit-was-storing-ukrainian-rockets-2022-03-21/|title=Russia says it hit Kyiv shopping centre because it was storing rockets|work=Reuters|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/national/at-least-8-killed-by-russian-missile-attack-on-kyiv-shopping-mall-photos/|title=At least 8 killed by Russian missile attack on Kyiv shopping mall (PHOTOS)|last=Terajima|first=Asami|website=The Kyiv Independent|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/21/world/ukraine-russia-war|title=Retroville Mall in Kyiv is in ruins after powerful strikes.|work=The New York Times|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Addario|first=Lynsey|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/22/in-the-ruins-of-retroville-blast-rips-new-district-to-shreds-as-war-closes-in-on-kyiv|title=In the ruins of Retroville: blast rips shopping mall to shreds as war closes in on Kyiv|last=France-Presse|first=Agence|website=The Guardian|access-date=2022-03-24|date=2022-03-22}}</ref> === 21. marts === No ''Sumykhimprom'' ķīmiskās rūpnīcas, kas atrodas [[Sumi|Sumos]], [[Ukraina|Ukrainā]], notikusi [[Amonjaks|amonjaka]] noplūde.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html|title=Live updates: Ammonia leak contaminates area in east Ukraine|work=Washington Post|access-date=2022-03-21|issn=0190-8286|archive-date=2022-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220321044932/https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/kyivindependent/status/1505752410513416196|title=Ammonia leaks from Sumy chemical plant. The governor of Sumy Oblast Dmytro Zhyvytsky said on March 21 that ammonia leaked from Sumykhimprom chemical plant at 4:30 a.m. local time as a result of Russian airstrike|publisher=Twitter|access-date=2022-03-21}}</ref> === 22. marts === Par Čornobiļas aizlieguma zonu atbildīgā Ukrainas valsts aģentūra ziņoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši jaunu laboratoriju [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]] . Laboratorija, kas tika atvērta 2015. gadā, strādāja, lai uzlabotu [[Radioaktīvie atkritumi|radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu]] . Laboratorijā atradās ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russians-forces-destroy-laboratory-in-chernobyl-nuclear-power-plant-122032300155_1.html|title=Russians forces destroy laboratory in Chernobyl nuclear power plant|work=Business Standard India|access-date=2022-03-23|date=2022-03-23|last=AP}}</ref> === 23. marts === Kāda augsta ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Ukrainas spēki ir atgrūduši Krievijas spēkus frontes līnijās uz austrumiem no Kijivas. Amatpersona piebilda, ka Krievijas spēki kļūst aktīvāki Ukrainas austrumu daļā Donbasa apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-23-22/h_878787a43ccff97a0ce8c6b6595ed60e|title=Barrage of outgoing fire witnessed in northwest Kyiv|publisher=CNN|access-date=2022-03-25|date=2022-03-23}}</ref> === 24. marts === Ap plkst. 07.45 pēc vietējā laika (05.45 UTC) uz Krievijas Jūras spēku kuģa ''Saratov''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_3c945b579cfd4432f92898477d1dd912|title=The Russian ship destroyed in Berdyansk was the "Saratov," says Ukraine|access-date=25 March 2022}}</ref> , kamēr kuģis bija pietauvots [[Berdjanska|Berdjanskā]], notika sprādziens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/ukraine-strikes-alligator-class-lst-with-ballistic-missile/|title=Ukraine Strikes Russia's Alligator Class LST With Ballistic Missile|website=navalnews.com|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Ukrainas spēki apgalvojuši, ka kuģim trāpījuši ar ballistisko raķeti ''Tochka'', taču sprādziena cēlonis vēl nav noskaidrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-russian-landing-ship-destroyed-as-red-cross-chief-warns-of-complex-frontline-and-people-trapped-12573958|title=Ukraine war: Russian landing ship 'destroyed' as Red Cross chief warns of 'complex frontline' and people trapped|publisher=Sky News|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Pārējie divi pavadošie izkraušanas kuģi ātri pameta ostu (viens no tiem aizdegās), un pašlaik nav zināms, vai tie guvuši kādus bojājumus. Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis [[Igors Konašenkovs]] paziņoja, ka līdz 24. marta rītam [[Izjuma]]s pilsētu pilnībā pārņēma Krievijas armijas vienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220324/izyum-1779796491.html|title=Российские военные взяли под контроль город Изюм в Харьковской области|publisher=[[РИА Новости]]|date=2022-03-24|language=ru}}</ref> Vēlāk Ukrainas amatpersonas to noliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/ukraine-denies-russian-troops-have-captured-key-east-city-izyum/|title=Ukraine denies Russian troops have captured key east city Izyum|website=[[The Times of Israel]]|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki izmantojuši fosfora bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-using-phosphorus-bombs-in-ukraine-says-ukraine-president-2840806|title="This Morning, Russian Phosphorus Bombs Were Used": Zelensky To NATO|publisher=NDTV|access-date=2022-03-25}}</ref> === 25. marts === Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus Kijivas austrumu pieejām, atgūstot dažas apdzīvotas vietas. Ziemeļrietumos no galvaspilsētas turpinājās kaujas par Irpinu, lielākā daļa pilsētas palika ukraiņu rokās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_97dd79605de816bc960f95425460e754|title="We are going on the counterattack," Ukrainian government adviser says about fighting in Kyiv region|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> Krievijas spēki ieņēma [[Slavutiča]]s pilsētu uz ziemeļiem no Kijivas, netālu no [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s .<ref name="Guardian-slavutych">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/26/russian-soldiers-release-ukraine-towns-mayor-and-agree-to-leave-after-protests|title=Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests|work=The Guardian|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Ukrainas uzlidojumā Krievijas 49. armijas komandpunktam Čornobajivkas lidlaukā Hersonas rajonā gāja bojā krievu ģenerālis [[Jakovs Rezancevs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807538|title=Russian general Yakov Rezantsev killed in Ukraine|access-date=2022-03-26|date=2022-03-26}}</ref> Ukraiņi sāka pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas pilsētas, netālu no Krievijas robežas Ukrainas ziemeļaustrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_904b3e1cec3fe4c8d2d30748d95f2c1b|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Krievi bombardējot turpināja uzbrukt militārajai un civilajai infrastruktūrai, trāpot Ukrainas gaisa spēku komandcentram [[Vinnica|Vinnicā]] Ukrainas rietumu un centrālajā daļā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_4bbb69541d91617125f6c08926328730|title=Russian cruise missiles strike Ukrainian Air Force command center, according to Ukraine's military|access-date=25 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> Ģenerālpulkvedis [[Sergejs Rudskojs]] mediju brīfingā apgalvoja, ka Krievijas militārās operācijas "pirmais posms" esot pabeigts, un galvenā uzmanība tagad ir pievērsta "Donbasa atbrīvošanai".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_c643e508161e80821fff786bbbfbc16e|title=Top Russian general claims military efforts now centered on eastern part of Ukraine|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> === 26. marts === Notiekošajā [[Kauja par Kijivu (2022)|Kijivas kaujā]] Krievijas militārpersonas turpināja apšaudīt priekšpilsētas galvaspilsētas rietumos un austrumos, tostarp Makarivu, Buču, Irpiņu un Bilohorodku, un dažos apgabalos, piemēram, Bučā un Nemišajevā, Krievijas spēki veica ierakumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_2c0f0a8c1b60ac20fab0e3c1b35b902e|title=A look at some of the fighting from around Ukraine on Saturday|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Pēc vietējo iedzīvotāju ielu protestiem okupētajā [[Slavutiča]]s pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijivas, Krievijas armija piekrita atkāpties, ja pilsētā neatradīsies ukraiņu karavīri.<ref name="Guardian-slavutych">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/26/russian-soldiers-release-ukraine-towns-mayor-and-agree-to-leave-after-protests|title=Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests|work=The Guardian|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi [[Trostjaneca|Trostjaņecas]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3440997-russians-plant-mines-in-hospital-before-retreating-from-trostianets.html|title=Russians plant mines in hospital before retreating from Trostianets|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> pilsētu, kas atrodas starp stratēģiski lielākajām Sumu un Harkivas apdzīvotajām vietām, un Poltavkas un Maļiņivkas ciemus uz austrumiem no Huļajpoles [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_7bd9e21b57b6249322e10e1b05136b26|title=Ukraine says counterattack northwest of Mariupol recaptures two villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Ukrainas pretuzbrukums turpinājās arī uz austrumiem no Harkivas pilsētas, veicinot apmetņu atgūšanu, piemēram, Vilkhivkas ciematu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_09a550e6a42be9a7db9812a965b609ba|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> [[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lviv_after_Russian_shelling,_26-27_March_2022_(06).jpg|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Ļvovā pēc raķešu triecieniem, no 26. līdz 27. martam]] Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka neitronu avota eksperimentālo objektu Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtā apšaudījuši Krievijas spēki, piebilstot, ka kauju dēļ nav iespējams novērtēt bojājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://indianexpress.com/article/world/russia-ukraine-war-live-updates-putin-nato-zelenskyy-biden-lviv-mariupol-kyiv-7838090/|title=Russia-Ukraine War Live Updates: Rocket attacks hit Ukraine's Lviv; Kharkiv nuclear facility hit once again|website=The Indian Express|access-date=2022-03-27|date=2022-03-27}}</ref> Krievijas raķešu triecieni bija vērsti arī pret rūpnieciskiem un militāriem objektiem, tostarp degvielas uzglabāšanas noliktavām un radio remonta rūpnīcu [[Ļviva|Ļvivā]], Ukrainas rietumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_0209716058a32b5f42a81bf113a2f979|title=Three additional blasts heard in Lviv, regional military administration says|publisher=CNN|access-date=26 March 2022|date=26 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_b92b79ca0027cd3d07e53c80caf08bd0|title=Russia confirms missile strikes on targets in Lviv|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> [[Attēls:President_Biden_Delivers_Remarks_on_the_United_Efforts_to_Support_the_People_of_Ukraine_DOD_108880068.webmhd.webm|thumb|Baidena runa Varšavā.]] Uzbrukums sakrita ar ASV prezidenta Baidena runu kaimiņvalsts Polijas galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]], kurā viņš solīja turpināt atbalstu Ukrainai un sacīja, ka prezidents Putins nevar "palikt pie varas". [[Baltais nams]] vēlāk paskaidroja, ka tas nav aicinājums mainīt režīmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_7dbce41e65428047cd28fdb679a43116|title=Biden says Putin "cannot remain in power," but White House says it's not call for regime change|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Krievijas atbalstītais [[Gruzija]]s separātiskās [[Dienvidosetija]]s valsts vadītājs [[Anatolijs Bibilovs]] apstiprināja, ka vietējie spēki ir pievienojušies Krievijas karaspēkam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/26/georgias-breakaway-region-sends-troops-to-ukraine-a77094|title=Georgia's Breakaway Region Sends Troops to Ukraine|work=The Moscow Times|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> === 27. marts === [[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lutsk_after_Russian_shelling,_27-29_March_2022.webm|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Luckā pēc raķešu trieciena]] Krievija turpināja raķešu triecienus Ukrainai, tostarp [[Lucka]]i, Harkivai, Žitomirai un [[Rivne]]i, savukārt Mariupole atkal tika pakļauta ilgstošai apšaudei. Ukrainas aizsardzības amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki, mēģina pārgrupēties un izveidot "koridoru" ap Kijivu, lai bloķētu piegādes ceļus uz galvaspilsētu.<ref name="cnn2703">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_6cd83b550e1b52afce924beae09b8e88|title=It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas armija 28. martā paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā tika notriektas četras Krievijas lidmašīnas, viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas spārnotās raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441702-air-force-destroys-4-enemy-planes-1-helicopter-2-cruise-missiles.html|title=Air Force destroys 4 enemy planes, 1 helicopter, 2 cruise missiles|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas armija turpināja pretuzbrukumu Harkivas apgabalā netālu no Krievijas robežas, atgūstot pilnīgu kontroli pār Mala Rohanu un lielāko daļu Vilhivkas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/818642.html|title=In Kharkiv region, Armed Forces launch counteroffensive in some areas – Synehubov|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Pēc Ukrainas militārpersonu domām, krievi lielākoties bija atteikušies no virzīšanās uz Sumu apgabalu, bet pārgrupējušies un devušies pretuzbrukumā pie Izjumas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441690-invaders-give-up-offensive-in-sumy-region.html|title=Invaders give up offensive in Sumy region|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Luhanskas Tautas Republikas prokrieviskie spēki apgalvoja, ka Ukrainas militārpersonas 27. martā reģionā zaudēja 60 vīrus, sešus tankus un trīs bruņutransportierus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/world/1428153|title=Ukrainian army's losses in Lugansk Republic total 60 over past day — people's militia|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas priekšnieks [[Kirilo Budanovs]] ziņoja, ka Krievijas centieni gāzt Ukrainas valdību ir bijuši neveiksmīgi un Putins tagad cenšas sašķelt Ukrainu pēc "Korejas scenārija".<ref name="cnn2703">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_6cd83b550e1b52afce924beae09b8e88|title=It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Prezidents V. Zelenskis intervijā Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem sacīja, ka viņa valdība ir gatava samierināties ar neitrālu, kodolenerģiju nesaistītu statusu kā daļu no miera līguma ar Krieviju, taču par jebkuru vienošanos būs nepieciešams apstiprinājums valsts mēroga referendumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_0feb90514e8f8ee9aa4fa277a8a9f5cc|title=Zelensky says Ukraine is ready to accept neutral, non-nuclear status|access-date=28 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> === 28. marts === Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai virzītos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kurus daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, vienlaikus tuvinot piekrastei vairāk karakuģu Melnajā un [[Azovas jūra|Azovas jūrā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241a2245fbc655faa01f3de%26Russia%20planning%20missile%20strikes%20from%20the%20sea%20-%20Ukraine%262022-03-28T14%3A16%3A39.567Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:9e3f2d3d-d755-4b11-a842-2dbe3e4b2ea7&pinned_post_asset_id=6241a2245fbc655faa01f3de&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Warnings of Russian 'provocations' on city escape routes|access-date=28 March 2022}}</ref> Vēlāk 28. martā mērs [[Oleksandrs Markušins]] paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pilnībā atguvuši Irpiņas pilsētu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241c61c1fea84616a6cd101%26Ukrainians%20have%20retaken%20control%20of%20Irpin%2C%20says%20mayor%262022-03-28T14%3A45%3A45.121Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:147d50a6-061c-4cc6-985f-d7b763bb26d6&pinned_post_asset_id=6241c61c1fea84616a6cd101&pinned_post_type=share|title=Ukrainians have retaken control of Irpin, says mayor|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Smagas kaujas turpinājās Mariupolē, kur Ukrainas spēki pretojās Krievijas ofensīvai pilsētas centrā. Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas militārpersonas vietējo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju.<ref name="cnn2803">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_d824dd6e926dfb05357a4545ed1e0143|title=It's Monday evening in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241b9231fea84616a6cd0f1%26Thousands%20of%20people%20%27abducted%27%20from%20Mariupol%2C%20Ukrainian%20MP%20says%262022-03-28T14%3A30%3A19.719Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:661c0c1e-1a45-4a60-ac88-59654914381a&pinned_post_asset_id=6241b9231fea84616a6cd0f1&pinned_post_type=share|title=Thousands of people 'abducted' from Mariupol, Ukrainian MP says|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas Ārlietu ministrija aplenkto pilsētu raksturoja kā Krievijas militārpersonu padarītu par "putekļiem".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/ukraine-civilian-evacuations-suspended-over-russian-provocations-live-updates/a-61276033|title=Ukraine: Civilian evacuations suspended over Russian 'provocations' — live updates {{!}} 28 March 2022|work=Deutsche Welle|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja pilnībā evakuēt atlikušos pilsētas iedzīvotājus.<ref name="cnn2803" /> Krievijas Aizsardzības ministrija 29. martā paziņoja, ka 28. marta vakarā ar spārnotajām raķetēm iznīcinājusi lielu degvielas noliktavu Ukrainas Rivnes reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.todayonline.com/world/russia-says-it-destroyed-large-fuel-depot-ukraines-rivne-region-ifax-1857966|title=Russia says it destroyed large fuel depot in Ukraine's Rivne region -Ifax|website=TODAY|access-date=2022-03-29}}</ref> === 29. marts === [[Attēls:Mykolaiv_Regional_State_Administration_after_Russian_shelling,_29.03.2022_(01).jpg|thumb|Mikolajivas apgabala valsts pārvalde pēc raķetes trieciena]] Ukrainas un Krievijas sarunvedēji tikās [[Stambula|Stambulā]], Turcijā jaunai klātienes sarunu kārtai. Ukraina ierosināja pieņemt neitrālu statusu apmaiņā pret drošības garantijām atbilstoši NATO 5. pantam . Priekšlikumi ietvēra arī 15 gadu konsultāciju periodu par Krievijas anektētās Krimas statusu un visu Krievijas spēku atgriešanos pozīcijās pirms iebrukuma.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-offers-neutrality-exchange-nato-style-security-guarantees-russia-talks-2022-03-29/|title=Ukraine offers neutrality in exchange for NATO-style security guarantees at Russia talks|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par "drastisku militārās aktivitātes samazināšanu" Kijivas un Čerņihivas frontē, kas, kā precizēja Krievijas prezidenta palīgs [[Vladimirs Medinskis]], nav līdzvērtīgs pamieram.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_05b5d57fd38ef2bd90c0be7fb3481f4a|title=Russia says it will "drastically reduce" military assault on Kyiv and Chernihiv|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref><ref name="cnn2903">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_7b383b799488768802afd9e84dbd50ea|title=It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments|Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments]] brīdināja, ka novērotā Krievijas armijas elementu pārvietošanās prom no Kijivas, visticamāk, ir "pārpozicionēšanās, nevis reāla izvešana".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_1095de53c2282c9172d1c6f032672db7|title=Pentagon: Russian troop movement near Kyiv area likely "a repositioning, not a real withdrawal"|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Neskatoties uz sarunām, uzlidojumi un zemes kaujas turpinājās bez pārtraukuma. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi aizturējuši Krievijas iebrucējus austrumos, dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos, veicot pretuzbrukumus noteiktos apgabalos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3442587-ukraine-army-holding-enemy-back-going-for-counteroffensive-in-certain-areas-general-staff.html|title=Ukraine Army holding enemy back, going for counteroffensive in certain areas - General Staff|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Intensīvas kaujas notika ap Kijivas priekšpilsētām, īpaši galvaspilsētas ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos.<ref name="cnn2903">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_7b383b799488768802afd9e84dbd50ea|title=It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Krievijas uzlidojumā reģionālās valdības ēkai [[Mikolajiva|Mikolajivā]], tika nogalināti vismaz 35 un ievainoti 33 cilvēki.<ref name="cnn2903" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/death-toll-rises-35-strike-government-building-ukraines-mykolaiv-governor-2022-04-02/|title=Death toll rises to 35 from strike on government building in Ukraine's Mykolaiv, governor says|publisher=[[Reuters]]|date=2022-04-02}}</ref> Vietējās amatpersonas ziņoja par vairākiem sprādzieniem pie Krievijas pilsētas [[Belgoroda]]s, netālu no robežas ar Ukrainu. Kā vēsta Krievijas aģentūra [[TASS]], pagaidu Krievijas militārajai nometnei trāpījis no Ukrainas puses raidīts šāviņš, ievainojot vismaz četrus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-outside-russian-city-close-ukraine-border-governor-2022-03-29/|title=Shell hits military camp in Russia, most likely from Ukrainian side - Tass|work=Reuters|access-date=30 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> === 30. marts === Krievijas militārpersonas turpināja apgalvot, ka notiek deeskalācija ap Kijivu un Čerņihivu "plānotai karaspēka pārgrupēšanai", lai koncentrētos uz Donbasa reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_9138a7911da731de3daf074036751043|title=Russian military spokesperson says "planned regrouping" around Kyiv and Chernihiv underway|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav pamanījuši nekādu masveida Krievijas spēku izvešanu, taču atsevišķas vienības tiek atvilktas, lai papildinātu smagos zaudējumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3443983-defense-ministry-no-massive-withdrawal-of-russian-troops-from-kyiv-and-chernihiv-recorded.html|title=Defense ministry: No massive withdrawal of Russian troops from Kyiv and Chernihiv recorded|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> Tikmēr Kijivas nomalē, tostarp ap Irpiņu, turpinājās smagas kaujas un apšaude.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_52cd3925dcbca3a437aea15b5b0d9e85|title=Heavy fighting continues in Kyiv's outskirts Wednesday|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> === 31. marts === Krievijas militārpersonas palielināja savu gaisa uzlidojumu skaitu. Uzlidojumi galvenokārt bija vērsti uz Kijivas, Čerņihivas apgabaliem, Izjumas, uz dienvidiem no Harkivas un Donbasa reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_88c5a2496bcf435ae12c5fcc68cbb849|title=Russia is focusing strikes on four areas, including Kyiv, US defense official says|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts kodolkompānijas Energoatom datiem, lielākā daļa Krievijas karavīru bija atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60923158?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6245ba815fbc655faa01f91d%26Many%20Russian%20troops%20have%20left%20Chernobyl%20plant%20-%20Ukrainian%20nuclear%20firm%262022-03-31T15%3A56%3A08.931Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:2dd4ce67-1cf8-4029-ba4e-83b09a55855a&pinned_post_asset_id=6245ba815fbc655faa01f91d&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Germany condemns Putin gas supply 'blackmail'|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības amatpersona arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir nostājušies apgabalos uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kijevas, tostarp Hostomelas lidostā .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_77caf0369920963cadbcacb3f344fd4d|title=Russian troops have withdrawn from Chernobyl, according to Ukrainian nuclear operator|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Ukrainas spēki turpināja rīkot pretuzbrukumus atsevišķos apgabalos, atgūstot Zatišijas, Maļiņivkas, Veseles, Zeļeņihajas un Červones apmetnes Zaporižjas apgabalā un Slobodu un Lukašivku Čerņihivas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3444911-ukrainian-defenders-liberate-two-settlements-in-chernihiv-region.html|title=Ukrainian defenders liberate two settlements in Chernihiv region|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Krievijas spēki apgalvoja, ka sagūstījuši Zolotaņivu Doneckas apgabalā un Žitlovku Luhanskas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/defense/1430319|title=Russian army makes further inroads, captures town in Ukraine operation|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja|Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC)]] ziņoja, ka humānās palīdzības konvojs ir ceļā, lai piegādātu palīdzību un evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/31/timeline-russias-siege-of-ukraines-port-city-of-mariupol|title=Timeline: Russia's siege of Ukraine's port city of Mariupol|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Premjerministres vietniece Irina Vereščuka vēlāk sacīja, ka divpadsmit Ukrainas kravas automašīnas spējušas nogādāt humāno palīdzību Mariupolei, taču tās sagrābis Krievijas karaspēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html|title=Live updates {{!}} Russian forces block buses leaving Mariupol|website=STLtoday.com|access-date=2022-04-01|archive-date=2022-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401022130/https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html}}</ref> == 2022. gada aprīlis == === 1. aprīlis === [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabala]] gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvoja, ka divi Ukrainas militārie helikopteri [[Mi-24]] piektdien devuši triecienu degvielas noliktavai [[Belgoroda]]s pilsētā pēc tam, kad nelielā augstumā ielidoja Krievijā. Kameru ierakstos bija redzams gaismas zibsnis no raķetes, kas izšauta no neliela augstuma, kam sekoja sprādziens uz zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/watch-ukraine-choppers-enter-russian-airspace-strike-fuel-depot-2857302|title=Watch: Ukraine Choppers Enter Russian Airspace, Strike Fuel Depot|website=NDTV.com|access-date=2022-04-01}}</ref> Ukrainas militārpersonas apstiprināja, ka [[Izjuma]] atrodas Krievijas kontrolē.<ref>[https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-april-1 RUSSIAN OFFENSIVE CAMPAIGN ASSESSMENT, APRIL 1]</ref><ref>[https://www.radiosvoboda.org/a/news-kyivshchyna-zsu-henshtab/31781218.html На Київщині ЗСУ звільнили 15 населених пунктів — зведення Генерального штабу]</ref><ref>[https://mil.in.ua/en/news/the-russians-are-controlling-izyum-general-staff-of-the-ukrainian-armed-forces/ The russians are controlling Izyum — General Staff of the Ukrainian Armed Forces]</ref> === 2. aprīlis === Krievijas raķetes trāpījušas [[Poltava]]s un [[Kremenčuka]]s pilsētām Ukrainas centrālajā daļā, nodarot bojājumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] vadītājs [[Dmitro Luņins]] sacīja: "Poltavas pilsēta ir Poltavas apgabala galvaspilsēta, un Kremenčuka ir viena no apgabala lielākajām pilsētām." Luņins vēlāk sacīja, ka vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem Poltavā, savukārt, saskaņā ar provizorisku informāciju, trīs ienaidnieka lidmašīnas uzbrukušas Kremenčukas rūpnieciskajiem objektiem. Viņš arī piebilda, ka tūlītējas informācijas par iespējamiem upuriem nav.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-missiles-strike-two-central-ukraine-cities-local-official-2022-04-02/|title=Russian missiles strike several Ukrainian cities - local officials|work=Reuters|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=Reuters}}</ref> Kijivas ofensīva izjuka arī vairākas dienas pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka izvedīs daļu karaspēka no ziemeļiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/04/02/world/ukraine-russia-war/kyivs-suburbs-go-quiet-as-russian-forces-move-out|title=Russian troops pull out from the north|work=The New York Times|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=The New York Times}}</ref> Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]] vēlāk apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār visu Kijivas apgabalu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60949706?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=62488b201fea84616a6cda2d%26Ukraine%20retakes%20whole%20Kyiv%20region%20-%20deputy%20defence%20minister%262022-04-02T17%3A46%3A51.579Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:ef26daa6-459a-4d01-903d-b0a854e471b8&pinned_post_asset_id=62488b201fea84616a6cda2d&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Ukraine says it has retaken entire Kyiv region|editor-last=Ponniah|editor-first=Kevin|website=BBC News|access-date=2022-04-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-04-2-22/h_4516cdd9f42ccce6f029c3d2fe2764c7|title=Kyiv region "liberated" from Russian forces, senior Ukrainian defense official says|last=CNN|first=By Julia Hollingsworth, Joshua Berlinger, Sana Noor Haq, John Sinnott, Adrienne Vogt and Veronica Rocha|website=CNN|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02}}</ref> === 3. aprīlis === [[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņa]] rezultātā [[Buča (pilsēta)|Bučā]] tika atrasti līķi, žurnālisti ir redzējuši vismaz 20 mirušus Ukrainas civiliedzīvotājus, un, pēc Bučas mēra teiktā, masu kapos aprakti 280 līķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/03/they-were-all-shot-russia-accused-of-war-crimes-as-bucha-reveals-horror-of-invasion|title='They were all shot': Russia accused of war crimes as Bucha reveals horror of invasion|work=[[The Guardian]]|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022|last=Boffey|first=Daniel}}</ref> ''Human Rights Watch'' ziņoja par [[kara noziegumi]]em okupētajās Ukrainas teritorijās — nāvessodu izpildi, izvarošanu, spīdzināšanu un izlaupīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hrw.org/news/2022/04/03/ukraine-apparent-war-crimes-russia-controlled-areas|title=Ukraine: Apparent War Crimes in Russia-Controlled Areas|publisher=[[Human Rights Watch]]|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka lietuviešu kinorežisors [[Mants Kvedaravičs]] ticis nošauts Mariupolē, mēģinot aizbēgt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/mantas-kvedarayicius-dead-mariupolis-film-director-shot-ukraine-obituary-1234993270/|title=Mantas Kvedaravicius Dies: Lithuanian Film Director Of 'Mariupolis' Shot Dead In Ukraine At 45|last=Haring|first=Bruce|last2=Haring|first2=Bruce|website=Deadline|access-date=2022-04-05|date=2022-04-03}}</ref> === 4. aprīlis === [[Attēls:Shock_and_Heartbreak_After_Ukraine_Retakes_Kyiv_Region.webmhd.webm|thumb|''<nowiki/>'Shock and Heartbreak After Ukraine Retakes Kyiv Region"'' — video no [[Amerikas Balss|VOA]] ziņām]] V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju [[Genocīds|genocīdā]] un sacīja, ka ar rietumu sankcijām "nepietiek", lai reaģētu uz Krievijas rīcību. ASV mudināja Krieviju izslēgt no [[ANO Cilvēktiesību padome]]s . Krievija apsūdzēja Ukrainu "viltus karoga" organizēšanā Bučā, apgalvojot, ka fotogrāfijas un video ir "iestudēta izrāde".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60981228|title=Ukraine war: Ukraine investigates alleged execution of civilians by Russians|work=BBC News|access-date=2022-04-04|date=2022-04-04}}</ref> ASV prezidents Džo Baidens aicināja Putinu tiesāt par kara noziegumiem, ko Bučā pastrādājuši Krievijas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-04-04/biden-putin-should-face-war-crimes-trial-for-bucha|title=Biden Says Putin Should Face War-Crimes Trial for Alleged Bucha Atrocities|website=Bloomberg|access-date=4 April 2022|date=4 April 2022}}</ref> Ukrainas Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka Krievijas trieciens skāris tvertni, kurā atradās [[slāpekļskābe]]. Viņš piebilda, ka incidents noticis netālu no Rubižnes pilsētas, kuru, pēc Ukrainas armijas teiktā, mēģinājuši pārņemt Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/ukrainian-governor-serhiy-haidai-warns-residents-over-acid-tank-hit-122040500873_1.html|title=Ukrainian governor Serhiy Haidai warns residents over acid tank hit|work=Business Standard India|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05|last=AP}}</ref> === 5. aprīlis === V. Zelenskis uzrunāja [[ANO Drošības padome|Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi]] par notikumiem Bučā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chicagotribune.com/nation-world/ct-aud-nw-russia-ukraine-20220405-65rgmfw5w5aijezfhu6m4rfhpy-story.html|title=Zelenskyy to address UN after more evidence emerges of civilian massacres in Ukraine|last=STASHEVSKYI|first=OLEKSANDR|website=chicagotribune.com|access-date=2022-04-05}}</ref> Kremļa preses sekretārs D. Peskovs sacīja, ka Krievija neiebilst pret Putina un Zelenska tikšanos, taču šāda tikšanās tiks rīkota tikai tad, ja pirms tam tiks saskaņots dokuments.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/world/photos-ukraine-russia-war-bucha-massacre-mariupol-bombing|title=More photos from Ukraine-Russia war massacre in Bucha, devastation in Mariupol|last=Wallace|first=Danielle|website=Fox News|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05}}</ref> === 6. aprīlis === [[Francisks|Pāvests Francisks]] kritizēja starptautisko organizāciju "impotenci", kas nespēja apturēt iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/pope-slams-impotence-international-organizations-132516852.html|title=Pope slams 'impotence of international organizations' unable to stop Russia's invasion while holding up Ukrainian flag|website=www.yahoo.com|access-date=2022-04-06|language=en-US}}</ref> Krievijas spēku artilērijas apšaudē trešdien humānās palīdzības sadales punktā gāja bojā vismaz četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti, kad Krievija bombardējusi pilsētas un dzelzceļa infrastruktūru Ukrainas austrumos, ziņoja vietējās amatpersonas. Vēlāk [[Ukrainas Dzelzceļš]] ziņoja, ka trīs raķetes trāpījušas nezināmai dzelzceļa stacijai austrumu daļā, esot vairāki upuri, sīkāku informāciju nesniedzot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hindustantimes.com/world-news/russian-forces-bombard-ukraine-cities-as-us-announces-sanctions-101649264432980.html|title=Ukraine: 4 civilians killed at aid distribution point, east under heavy fire|website=Hindustan Times|access-date=2022-04-07|date=2022-04-06|language=en}}</ref> === 7. aprīlis === Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās raķetes vienas nakts laikā iznīcinājušas četras degvielas tvertnes Ukrainas pilsētās Mikolajivā, Harkovā, Zaporižjā un Čuhujivā. Ministrija apgalvoja, ka Ukraina šos objektus izmantoja, lai apgādātu savu karaspēku netālu no Mikolajivas un Harkivas pilsētām un Donbasa apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-russia-says-it-destroyed-fuel-storage-facilities-in-4-ukrainian-cities-2868026|title=Russia Says It Destroyed Fuel Storage Facilities In 4 Ukrainian Cities|website=NDTV.com|access-date=2022-04-07}}</ref> V. Zelenskis [[Grieķija]]s parlamentam sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa sistēmu, artilērijas sistēmu, munīcijas un bruņumašīnu. [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briselē]] Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] lūdza NATO "ieročus, ieročus un ieročus". [[ASV Kongress]] sāka pieņemt likumprojektu, kas atvieglos ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/weapons-weapons-weapons-ukraine-pleads-for-firepower-us-bill-could-help-live-ukraine-updates/ar-AAVWMgM|title=WWII-era lend-lease program in US could be lifeline to Ukraine: Live Ukraine updates|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en-US}}</ref> [[ANO Ģenerālā asambleja]] izslēdza Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes.<ref>https://www.aljazeera.com/news/2022/4/6/us-pushes-to-expel-russia-from-g20-amid-ukraine-abuses-liveblog</ref> Kremļa pārstāvis D. Peskovs atzina, ka Krievija cietusi milzīgus zaudējumus, nosaucot iebrukumu par "traģēdiju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/kremlin-spokesperson-admits-russia-has-suffered-significant-losses-calling-the-ukrainian-invasion-a-huge-tragedy-for-putins-forces/ar-AAVYQKg|title=Kremlin spokesperson admits Russia has suffered 'significant losses,' calling the Ukrainian invasion a 'huge tragedy' for Putin's forces|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en-US}}</ref> === 8. aprīlis === [[Attēls:Окупанти вдарили «Точкою-У» по залізничному вокзалу Краматорська 03.jpg|thumb| [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]]] [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] [[Borodjanka]]s ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā [[Buča (pilsēta)|Bučas]] pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. "Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis. NATO dalībvalstis pastiprinās ieroču piegādes Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem aizstāvēties pret Krievijas agresiju. NATO dalībvalstis ir gatavas palīdzēt Ukrainai ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, prettanku ieročiem un cita veida atbalstu. [[Austrālija]] nodos Ukrainai 20 bruņutransportierus "Bushmaster", lai tā varētu cīnīties pret Krievijas agresiju. Pasaules lielākā alumīnija ražotāja "Rusal" kļuvusi par pirmo Krievijas kompāniju, kas nākusi klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz "Financial Times" vēstīto. "Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos," teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā. Kompānija tāpat aicina "uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē". Francijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) amatpersona paziņojusi, — ES ceturtdien ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem. [[ASV Kongress]] ceturtdien ir nobalsojis par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu. ASV prezidents [[Džo Baidens]] par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā. [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus. Ukrainas karaspēks ir atbrīvojis visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Šobrīd apgabala teritorija vēl nav droša, jo tajā ir ļoti daudz mīnētu un neapsekotu zemes gabalu. Kā vēsta "Uninan.ua", Ukrainas aizsardzības ministrs O. Rezņikovs paziņojis, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas. Bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām. Izdevums "Politico" vēsta, ka Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai. Sākumā bija paredzēts, ka lēmums tiks atbalstīts šonedēļ. Taču Vācijas kanclers uzstāj, ka valstij vispirms "jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO". ASV aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] sacījis, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties. [[Latvija]] tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāvusi 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes ir saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]] (VDD). VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Japāna nolēmusi izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “persona non grata”. Krievijas Ārlietu ministrija jau paguvusi paziņot, ka atbildēs uz šo soli, vēsta “Meduza.io”. [[Kramatorska]]s dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja Ukrainas drošības dienests. Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās jūras veltes (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm. Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas Bruņoto spēku marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=8 April 2022}}</ref> === 9. aprīlis === Krievijas militārās darbības koncentrētas [[Donbass|Donbasā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. [[Krievijas jūras spēki]] turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors. Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma [[Harkiva]]i, intervijā [[CNN]] pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors [[Kirils Budanovs]]. Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi — evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. [[Pentagons]]: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka. [[ASV Aizsardzības ministrija]] apstiprināja, ka raķeti “Točka-U” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojis augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi. [[Krievijas Aizsardzības ministrija]] apgalvo, ka [[Kijiva]] gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju civiliedzīvotāju it kā masu slepkavībās [[Irpiņa|Irpiņā]]”. Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] nolēmusi piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "Starstreak" un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]]. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-9-aprili.a451747/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 9. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=9 April 2022}}</ref> === 10. aprīlis === [[Attēls:Зустріч Президента України з Прем’єр-міністром Великої Британії 08.jpg|thumb|Ukrainas prezidents V. Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs B. Džonsons Kijivā]] Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecina, ka uz [[Harkiva]]s pusi dodas 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna. [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] Ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus [[Izjuma]]s pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē [[Mariupole|Mariupoli]]. Krievijas spēki turpina apšaudīt Harkivu, pilsēta ir daļēji bloķēta. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt [[Dņipro|Dnipro]] pilsētas lidostu, kas ir pilnībā sagrauta. Naktī apšaudīta [[Severodonecka]]s pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks [[Vadims Denisenko]] uzskata, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana. Britu izlūkdienests vēsta, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]], ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana [[Piedņestra|Piedņestrā]], kur pie varas ir [[Maskava]]s atbalstītais separātistu režīms. Ukrainas prezidenta padomnieks [[Mihailo Podoļaks]] uzskata, ka Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] un Krievijas līdera [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks spriež, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka Krievija gatavojas sarīkot "referendumu" par "Hersonas Tautas republikas" pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli. Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa. Austrijas kanclers [[Karls Nēhammers]] pirmdien ieradīsies vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā esot saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un [[Eiropas Savienība]]s līderiem. No Putina novērsies arī viņa ilggadējais sabiedrotais, bijušais Itālijas premjers [[Silvio Berluskoni]], kurš atzinis, ka ir "dziļi vīlies" par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir "demokrāts un miera aizstāvis". [[Igaunija]] ziedojusi Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi. Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] sestdien bija ieradies Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]], kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām. Maskavā pie [[Kremlis|Kremļa]] svētdien aizturēts piketētājs, kurš turējis rokās [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] grāmatas "[[Karš un miers]]" eksemplāru. [[Kipra]]s pilsētā [[Limasola|Limasolā]] sestdien notikusi vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}</ref> === 11. aprīlis === Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] Ukrainas austrumos svētdien nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņojis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. "Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru [[Balakļija|Balaklijā]], [[Pisočina|Pisočinā]], bija spēcīgas apšaudes [[Zoločiva|Zoločivā]], [[Derhači|Derhačos]]. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū — viens bērns," ziņapmaiņas platformā "[[Telegram]]" ierakstījis Siņehubovs. [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]] pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta [[CNN]]. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā]] norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt. Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki. Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās [[Pasaules Banka]]s prognozes. Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu [[Slobožanske]]s virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti. [[Odesa]] ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai. Ukrainas rietumu pilsēta [[Mukačeve]] turpina cīņu ar Krievijas un padomju impērijas simboliem. Pagājušonedēļ no pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] krūšutēls, bet tagad demontēts arī padomju laikā uzstādītais tanka piemineklis. Muhačeves pašvaldība skaidro, ka šis tanks uz postamenta uzstādīts [[1969. gads|1969. gadā]] un ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] tam nav nekāda sakara. [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]] atjaunota satiksme pie tilta, kas savienoja galvaspilsētu ar [[Irpiņa]]s, [[Buča (pilsēta)|Bučas]], [[Hostomeļa]]s pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas Bruņoto spēku tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}</ref> === 12. aprīlis === Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tiek prognozēti arvien jauni Krievijas uzbrukumi. Mariupoles aizstāvju pulks “[[Azovas bataljons|Azov]]” apgalvo, ka Krievijas karaspēks uzbrukumā lietojis [[Ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroci]]. Informācijas patiesumu vēl pārbauda rietumvalstu izlūki. [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]]: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu [[Mariupole|Mariupoli]] un ātrāk izbeigtu karu. [[Vladimirs Putins|Putins]] tikšanās laikā ar [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] noliedzis, ka Krievijai draud pilnīga starptautiskā izolācija. Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmumi "[[Nokia]]" un "[[Ericsson]]" pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-12-aprilis-kars-ukraina-krievijas-karaspeks-censas-nostiprinaties-dienvidos.a452065/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 12. aprīlis. Karš Ukrainā: Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties dienvidos|publisher=lsm.lv|accessdate=12 April 2022}}</ref> === 13. aprīlis === [[Attēls:Viktor Medvedchuk (12-04-2022) 2.png|thumb|Sagūstītais V. Medvedčuks]] [[Attēls:In Kyiv, Volodymyr Zelenskyy met with the Presidents of Poland, Latvia, Lithuania and Estonia (52001410927).jpg|thumb|left| Ukrainas prezidenta V. Zelenska tikšanās Kijivā ar Polijas prezidentu [[Andžejs Duda|Andžeju Dudu]], Latvijas prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], Lietuvas prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un Igaunijas prezidentu [[Alars Kariss|Alaru Karisu]]]] [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens|Baidens]] apsūdzēja [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Putina]] karaspēku [[Genocīds|genocīda]] īstenošanā Ukrainā. ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā. Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz [[Sibīrija|Sibīriju]] un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent". Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām. [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]] pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo "Unian". "Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju," paziņoja Zelenskis. Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju. Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]], Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā. [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] un [[Polija]]s līderi ieradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai. Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku. Bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Deivids Petreuss]] prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātātā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku. Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], sējas darbi nav sākti tikai [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. Krievijas karaspēks [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]] turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina "Maxar Technologies" [[Twitter|tviterī]] publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina.a452253/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=13 April 2022}}</ref> === 14. aprīlis === [[Attēls:Russian cruiser Moskva.jpg|thumb|Kreiseris ''Moskva'' redzams no gaisa 2012. gadā]] [[Ukrainas bruņotie spēki]] ar divām pretkuģu raķetēm "Neptune" trešdien sašāvuši Krievijas [[Melnā jūra|Melnās jūras]] flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "[[Telegram]]" paziņojis [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] valsts administrācijas vadītājs [[Maksims Marčenko]]. Kreiseris "Moskva" ir daļa no Krievijas Melnās jūras flotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus [[Zmijinija|Čūsku salā]] padoties, bet viņi atteicās to darīt un ''[[Romāns Gribovs|pasūtīja]]'' šo kuģi. Krievijas karaspēks vakar ar artilēriju apšaudījis Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņojis Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevies izlauzties pie brīvprātīgo “Azov” pulka. Diemžēl daļa karavīru cīņu laikā krituši Krievijas armijas gūstā. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis trešdien informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā. Pilsētas aizstāvji patlaban ir nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks tomēr sagūstījis. Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un, piemēram, [[Melitopole|Melitopolē]] nezināmas ukraiņu personas trīs nedēļu laikā likvidējušas apmēram 70 Krievijas kareivjus. Krievija zaudējusi iespēju turpināt ražot hiperskaņas aviācijas raķešu kompleksus "Kinžal". Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs [[Oleksandrs Musijenko]]. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts "[[The Wall Street Journal]]", atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām. Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā “[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta panorāma]]” sacīja bijušais [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] [[Sauszemes bruņotie spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, atvaļinātais pulkvedis [[Igors Rajevs]]. Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien vakarā paziņojusi, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstī Krievijas ziņu aģentūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=14 April 2022}}</ref> === 15. aprīlis === Šonakt [[Kijiva|Kijivā]] ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo [[BBC]]. Sprādzieni naktī esot nogranduši arī [[Hersona|Hersonā]]. Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme. [[Ukrainas Bruņotie spēki]] ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu. Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] rīkojuma. Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks [[Tarass Kačka]]. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt [[Kukurūza|kukurūzu]], [[Kvieši|kviešus]] un augu eļļu. [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni. Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja [[Vācija|Vāciju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai. Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Viljams Bērnss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=15 April 2022}}</ref> === 16. aprīlis === Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē "Telegram" paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs [[Vitālijs Kličko|Vitālijs Kļičko]], aicinot cilvēkus "neignorēt gaisa trauksmes signālus". Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. [[Pasaules Pārtikas programma|ANO Pasaules Pārtikas programma]] (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve. Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, piektdien, 15. aprīlī, paziņoja [[Kijivas policija]]. Policijas priekšnieks [[Andrijs Nebitovs]] paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm. Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz jautājumiem Eiropas Savienības anketā, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, piektdienas, 15. aprīļa, vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vācijas lielākās opozīcijas partijas "Kristīgo demokrātu savienības" līderis [[Frīdrichs Mercs]] piektdien kritizēja kancleru [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]] par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka "pilnībā" piekrīt ārlietu ministres [[Annalēna Bērboka|Annalēnas Bērbokas]] nostājai, ka "vairs nav attaisnojuma" šo piegāžu aizkavēšanai. Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], finanšu ministrs [[Serhijs Marčenko]] un [[Ukrainas Nacionālā banka|Ukrainas Nacionālās bankas]] vadītājs [[Kirilo Ševčenko]] nākamnedēļ apmeklēs [[Vašingtona|Vašingtonu]], ziņoja britu informācijas aģentūra "[[Reuters]]", atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra. [[Šveice]]s kompānija "Drink For Peace" ir nolēmusi atbalstīt Ukrainu, izlaižot tās prezidenta Volodimira Zelenska vārdā nosauktu [[Degvīns|degvīnu]] "Vodka Zelensky", teikts šī zīmola vietnē. Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=16 April 2022}}</ref> === 17. aprīlis === Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja [[Ukrainas Gaisa spēki]]. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā. [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu. Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti [[Severodonecka]]s dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta [[Kreminna]]. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]]. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja [[Dauningstrīta]]. Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus "[[Mi-8]]" un "[[Mi-17]]", 18 155 milimetru [[haubice]]s un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "[[M113]]", 500 prettanku raķetes "[[Javelin]]", 300 bezpilota lidaparātus "[[Switchblade]]", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "[[AN/TPQ-36]]", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "[[AN/MPQ-64 Sentinel]]", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "[[M18A1 Claymore]]". ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=17 April 2022}}</ref> === 18. aprīlis === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu [[Donbass|Donbasā]]. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabalus. Zelenskis brīdinājis: ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā [[Kijiva]]i. "Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu," sacīja Zelenskis intervijā telekanālam [[CNN]]. [[Ukrainas Aizsardzības ministrija]]s Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs [[Kirilo Budanovs]] paziņojis, ka Krievija gatavojas izšķirošajam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]], kas būs svētdien, 24. aprīlī. Krievija [[Ļviva|Ļvivā]] pirmdien veikusi četrus raķešu triecienus. Līdz šim zināms, ka raķešu triecienos gājuši bojā seši cilvēki un vēl astoņi ievainoti, tostarp ir viens bērns, paziņoja Ļvivas apgabala administrācijas vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=18 April 2022}}</ref> === 19. aprīlis === Krievijas karaspēks uzbrūk [[Huļajpole]]s pilsētai, kas atrodas [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]], kā arī [[Mikolajiva]]i, atsaucoties vietējām varasiestādēm, ziņo [[BBC]]. Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. [[ASV Aizsardzības departaments]] apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā [[Mariupole|Mariupolē]]. Pilsētas aizstāvju — brīvprātīgo bataljona "[[Azovas bataljons|Azov]]" — komandieris [[Deniss Prokopenko]] aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās "Azovstaļ" teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem. Mariupoles mērs [[Vadims Boičenko]] apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju. [[ASV Valsts departaments]] neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus. Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis: [[Kuba]], [[Ziemeļkoreja]], [[Irāna]] un [[Sīrija]]. Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]] paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm. Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle [[Linda Jākobsone]] Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties. [[NATO]] Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs [[Jānis Sārts]] [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā "[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta Panorāma]]" atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus. Ukrainas premjera vietniece [[Irina Vereščuka]] pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-3-dienu-nav-humano-koridoru-cilveku-evakuacijai.a452905/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 19. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā; 3. dienu nav humāno koridoru cilvēku evakuācijai|publisher=lsm.lv|accessdate=19 April 2022}}</ref> === 20. aprīlis === [[Amerikas Savienotās Valstis]] (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo [[CNN]]. ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai. Pēdējās diennakts laikā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] [[Donbass|Donbasā]] atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus. Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā [[Artilērija|artilēriju]]. Galvenais iniciatīvas autors ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdības vadītājs [[Boriss Džonsons]]. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]] informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, [[Kanāda]] un Lielbritānija. Mariupoli aizstāvošās Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris [[Serhijs Volins]] vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un [[Turcija]]s līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" teritorijā. [[Francija]] ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, [[Vācija]], [[Itālija]] un Turcija, raksta [[LETA]]. Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus. Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas. Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus. Trešdien [[Rīga|Rīgā]], iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un [[kara noziegumi]]em Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-aprilis-krievija-izvirza-ultimatu-mariupoles-aizstavjiem.a453023/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 20. aprīlis. Krievija izvirza ultimātu Mariupoles aizstāvjiem|publisher=lsm.lv|accessdate=20 April 2022}}</ref> === 21. aprīlis === Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā [[Mariupole]]s pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis [[Mihailo Podoļaks]]. "Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, "[[Azovas bataljons|azoviešus]]", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie," [[Twitter|tviterī]] rakstīja Podoļaks. Liels [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armijas]] uzbrukums [[Donbass|Donbasā]] vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēkus]]. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Danilovs]]. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Danilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā. Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] tuvāko dienu laikā plāno [[Maskava|Maskavā]] tikties ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un [[Kijiva|Kijivā]] — ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]], informēja ANO preses dienestā. Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu|publisher=lsm.lv|accessdate=21 April 2022}}</ref> === 22. aprīlis === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|ES]] un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā [[Vācija]], sola papildu ieročus Ukrainai. [[Mariupole]]s pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies kombinātā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]". [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienu]] laikā ievērot "humāno pauzi". V. Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā. Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru. Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu [[koncentrācijas nometne]]s [[Sibīrija|Sibīrijā]]. V. Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās, Rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> === 23. aprīlis === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] cenšas izvērst uzbrukumu visā [[Donbass|Donbasa]] frontē, sestdienas rītā pavēstīja [[Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs]]. [[Mariupole]]s virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus. Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi [[Moldova]]s robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. Kopš kara sākuma Ukrainā [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina [[Eiropas Komisija]]s aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi [[Francija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> === 24. aprīlis === [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotie spēki]] atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Naktī uz svētdienu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēki]] apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalu]], sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Valentīns Rezņičenko]]. Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" teritoriju [[Mariupole|Mariupolē]], neraugoties uz prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks [[Vadims Denisenko]]. [[Kijiva|Kijivā]] pēc [[Lieldienas|Lieldienu]] nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00. Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā [[Hersona|Hersonā]] tiks sarīkots pseidoreferendums par "tautas republikas" izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-24-aprili.a453698/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 24. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> === 25. aprīlis === Ukrainā ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] un aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]]. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā. V. Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums "Financial Times", atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera "Moskva" nogremdēšana ļoti saniknojusi V. Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs. Krievijas pilsētā [[Brjanska|Brjanskā]], kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-25-aprili.a453781/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 25. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=25 April 2022}}</ref> === 26. aprīlis === [[Attēls:Ministry of State Security building in Tiraspol after the April 2022 attack.jpg|thumb|Bojātās Valsts drošības ministrijas ēkas fasāde Tiraspolē]] [[Attēls:Mayak Radio Center shortwave antenna after the April 2022 bombing.jpg|thumb|Iznīcinātā [[Majaka]]s radio centra antena]] Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas [[Donbass|Donbasā]]. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā. Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru. Vizītē [[Maskava|Maskavā]] ieradās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]], lai ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]] apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs 28. aprīlī ieradīsies [[Kijiva|Kijivā]], kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]]. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā. Starptautiski neatzītās [[Piedņestra]]s [[Moldova|Moldāvu Republikas]] galvaspilsētā [[Tiraspole|Tiraspolē]] nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš. Pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ielūguma 40 valstis rīkoja drošības samitu [[Vācija|Vācijā]], lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās [[Eiropa|Eiropā]], kā arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]. [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] virsprokurors [[Karims Hans]] pievienosies [[Eiropas Savienība|ES]] komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos [[Kara noziegumi|kara noziegumus]]. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada pasaules čempionātu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-26-aprili.a453969/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 26. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> === 27. aprīlis === Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas [[Mariupole]]s. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vācijas ekonomikas ministrs [[Roberts Hābeks]] sacījis, ka Vācija ir "ļoti, ļoti tuvu" neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas [[embargo]] pret Krieviju par iespējamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> === 28. aprīlis === Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā [[Hersona|Hersonā]] trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji. Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 [[Kiberuzbrukums|kiberuzbrukumus]] Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "[[Microsoft]]". Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu. [[Volodimirs Zelenskis|Ukrainas prezidents]] atzinīgi novērtēja [[Eiropas Savienība]]s plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs "uzturēt" Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=28 April 2022}}</ref> === 29. aprīlis === Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi [[Kijiva|Kijivā]], tikusi izšauta no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] puses, visticamāk, no [[Krima]]s. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] Kijivā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] norādījis, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz [[Moldova|Moldovu]], kuras separātiskajā reģionā [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> === 30. aprīlis === [[Attēls:Explosive ordnance disposal in Chernihiv Oblast, 2022-04-30.jpg|thumb|Bumbu iznīcināšana netālu no [[Čerņihiva]]s pēc pilsētas aplenkuma]] Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm. ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja [[Pentagons|Pentagona]] preses sekretārs [[Džons Kērbijs]], sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-30-aprili.a454706/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> == 2022. gada maijs == === 1. maijs === Karadarbības dēļ Ukrainas Infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas [[Berdjanska|Berdjanskā]], [[Mariupole|Mariupolē]], [[Hersona|Hersonā]] un [[Skadovska|Skadovskā]]. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību. Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] paziņojusi, ka ir uzsākti vairāk nekā deviņi tūkstoši izmeklēšanu par pastrādātajiem [[kara noziegumi]]em. Viņa paskaidrojusi, ka atbrīvotajos [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Sumu apgabals|Sumu]] un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas]] apgabalos jau ir iespējams identificēt konkrētus noziedzniekus, kurus apsūdz par [[Izvarošana|izvarošanu]], [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]] un [[Marodierisms|marodierismu]]. Notiek civiliedzīvotāju evakuācijas process no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles. To apstiprināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]] un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā]], vēstīja [[BBC]]. Pulka "[[Azovas bataljons|Azov]]" komandiera vietnieks [[Svjatoslavs Palamars]] informējis, ka rūpnīcā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdz izkļūt ārā civiliedzīvotājiem – tie ir gados vecāki cilvēki, sievietes un bērni. Aģentūra "[[Deutsche Welle]]" ziņo, ka [[Vācija]] ir atbalstījusi [[Eiropas Savienība]]s plānus noteikt aizliegumus naftas ievešanai no Krievijas. ASV Pārstāvju palātas spīkere [[Nensija Pelosi]] iepriekš neizziņotā vizītē [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] intervijā [[Ķīna]]s valsts ziņu aģentūrai "Siņhua" ierosinājis Ķīnai kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājām. Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis, ka [[Apvienotā Karaliste]] turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-1-maija.a454788/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā</ref> === 2. maijs === [[Eiropas Komisija]] šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas importam. Tā paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās. Iespējas bloka mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai. Ukraina vasarā iegūs piekļuvi sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Polija|Polijā]]. Tā pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors [[Serhijs Makohons]]. [[Somija]] lauzusi līgumu ar Krieviju par jauna atomreaktora būvēšanu Somijā. Latvijā kustība "[[Gribu palīdzēt bēgļiem]]" un platforma "kurp.es" izveidojušas Ukrainas atbalsta pasākumu kalendāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-2-maija.a454861/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 2. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā</ref> === 3. maijs === [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas. [[Dānija]] kļuvusi par pirmo [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalsti]], kas no jauna atvērusi vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]]. Ukrainas rietumu pilsētā [[Ļviva|Ļvivā]] ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] aicināja pastiprināt sankcijas pret [[Maskava|Maskavu]]. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> === 4. maijs === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] izšāvis vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no [[Kaspijas jūra]]s reģiona. Apšaudītas sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos. Krievija Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm apšaudīja [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalu]]. [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem uzlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam. Krievijas karaspēks ir izvedis no četriem tā okupētiem Ukrainas apgabaliem apmēram 400 tūkstošus tonnu graudu, kas ir trešdaļa no visām graudu rezervēm šajos apgabalos. [[Eiropas Komisija]] ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-4-maija.a455228/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === 5. maijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tikušas atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalu robežas. [[Kramatorska|Kramatorskā]] gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti. Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no [[Mariupole]]s un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki – sievietes, bērni un veci cilvēki. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lūdzis [[ANO]] ģenerālsekretāram [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešam]] palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” teritorijas Mariupolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-5-maija.a455321/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-05|language=lv}}</ref> === 6. maijs === [[Attēls:Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (02).jpg|thumb|[[Grigorijs Skovoroda|Grigorija Skovorodas]] memoriālais muzejs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] pēc apšaudes 6. maijā]] No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]]. [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē [[Kijiva|Kijivā]]. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]], kā arī apmeklēja karadarbības skarto [[Irpiņa]]s pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nelielas-grupas-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija-no-mariupoles-aktualais-ukraina-6-maija.a455501/|title=Nelielās grupās turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles. Aktuālais Ukrainā 6. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 7. maijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu [[Izjuma]]s virzienā [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]]. Netālu no [[Zmijinija|Čūsku salas]] [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] ar bezpilota lidaparāta „[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar]]” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”. Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija. Krievijas karaspēks uzbrukumā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iesaistījis privātās militārās kompānijas "[[Vāgnera grupa|Vagner]]" kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz [[Popasna]]i, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Serhijs Haidajs]]. Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]]. [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-intensivi-rakesu-triecieni-izdevies-evakuet-cilvekus-no-mariupoles-aktualais-7-maija.a455695/|title=Ukrainā - intensīvi raķešu triecieni; izdevies evakuēt cilvēkus no Mariupoles. Aktuālais 7. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 8. maijs === [[Attēls:School in Bilohorivka after Russian shelling, 2022-05-08 (01) cropped.jpg|thumb|Bilohorivkas skola pēc raķešu trieciena]] [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] [[Bilohorivka]]s ciema skolā, kur trāpījusi raķete, varētu būt desmitiem bojāgājušo. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] rosināja izveidot speciālu tribunālu, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par bruņotu iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-skan-trauksmes-sirenas-lielbritanija-pazino-par-papildu-atbalstu--aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Ukrainā skan trauksmes sirēnas; Lielbritānija paziņo par papildu atbalstu – aktuālais Ukrainā 8. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 9. maijs === Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās. [[Mariupole]]s aizstāvji no bataljona "[[Azovas bataljons|Azov]]" paziņoja, ka "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudē gan ukraiņu, gan krievu karavīri. [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] tradicionāli tika pieminēta "Uzvaras diena". To svinēja arī Ukrainā. Tiesa, jau astoņus gadus Ukraina cenšas uzvaru [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija – "Atceramies, uzvaram". Šogad šis sauklis ir – "uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu". Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols – sarkanā magone. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tika arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV" un citām. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-runa-iezimes-jaunu-posmu-krievijas-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putina runa iezīmēs jaunu posmu Krievijas karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-09|language=lv}}</ref> === 10. maijs === Krievijas karaspēks izšāva uz [[Odesa|Odesu]] septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā "[[Facebook]]" paziņoja [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Ziņu aģentūra „[[Reuters]]” vēstīja, ka [[ASV Kongress]] plāno piešķirt [[Kijiva]]i gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par [[Džo Baidens|Baidena]] iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru. Izdevums <nowiki>''</nowiki>[[Politico]]<nowiki>''</nowiki> vēstīja, ka [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] apspriež iespēju emitēt jaunus [[Eiropas Savienība]]s parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem. [[Japāna]] paplašināja sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. Sankciju sarakstā tika iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-10-maija.a456013/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 10. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> === 11. maijs === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no [[Harkiva]]s. Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas. No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-11-maija.a456192/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 11. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}</ref> === 12. maijs === Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts aizstāvji [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu. Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus. Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka „[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvāja Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem, taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi. „Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris [[Serhijs Volina]] ar sociālā tīkla „[[Twitter]]” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka [[Īlons Masks|Īlona Maska]] ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-12-maija.a456375/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 12. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-12|language=lv}}</ref> === 13. maijs === [[Attēls:Vorontsov Palace in Odessa after Russian rocket strike (01).jpg|thumb|Bojājumi Voroncova pilij]] [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk [[Limana (Ukraina)|Limanas]] virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi. [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim – [[Voroncova pils|Voroncova pilij]]. Krievija ir bloķējusi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu. Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]]. ASV senators no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] [[Rends Pols]] [[ASV Senāts|Senātā]] bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ārlietu ministre [[Elizabete Trasa]] aicināja starptautiskos sabiedrotos noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā pametīs Ukrainu un piekritīs mieram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-13|language=lv}}</ref> === 14. maijs === Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums. Krievija nolēma pārtraukt elektrības eksportu uz [[Somija|Somiju]]. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties [[NATO]]. [[Eiropas Savienība]] plānojusi piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]]. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> === 15. maijs === [[Mariupole]]s metalurģijas rūpnīcā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, pavēstīja [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Tika ziņots, ka Ukraina ved sarunas par 60 cilvēku evakuēšanu no "Azovstaļ", kamēr krievu iebrucēji turpina rūpnīcu apšaudīt no visa veida ieročiem un bombardēt no gaisa. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja Ukrainas pārstāvji "[[Kalush Orchestra]]" ar dziesmu "Stefania". Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] brīdināja [[Somija]]s [[Sauli Nīniste|kolēģi]], ka pievienošanās [[NATO]] un atteikšanās no Somijas neitrālā statusa būtu "kļūda", jo Somijas drošībai draudu neesot. [[Ungārija]]s jaunā prezidente [[Katalina Novāka]] inaugurācijas ceremonijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz [[Polija|Poliju]], tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar [[Varšava|Varšavu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-eiroviziju-nakamgad-rikotu-mariupole-aktualais-15-maija.a456829/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai Eirovīziju nākamgad rīkotu Mariupolē. Aktuālais 15. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === 16. maijs === Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies 42 [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās Krimināltiesas]] izmeklētāji, paziņoja Krimināltiesas galvenais prokurors [[Karims Hāns]]. [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] pie [[Harkiva]]s sasniedza [[Krievijas—Ukrainas robeža|Krievijas robežu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijai-panakumi-harkivas-apgabala-smagakas-kaujas-dienvidaustrumos-aktualais-16-maija.a456908/|title=Ukrainas armijai panākumi Harkivas apgabalā, smagākās kaujas - dienvidaustrumos. Aktuālais 16. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === 17. maijs === No aplenktās tērauda rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" [[Mariupole]]s pilsētā tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/evakue-ievainotos-no-azovstal-es-pieskirs-ukrainai-vel-500-miljonus-eiro-aktualais-17-maija.a457089/|title=Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> === 18. maijs === No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]]. Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] solīja palielināt ieroču piegādes Ukrainai. [[ASV Valsts departaments]] izveidoja jaunu nodaļu – "Konflikta observatorija" ("Conflict Observatory"), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpina-evakuet-mariupoles-aizstavjus-ukraina-vasara-varetu-doties-pretuzbrukuma-aktualais-ukraina-18-maija.a457275/|title=Turpina evakuēt Mariupoles aizstāvjus; Ukraina vasarā varētu doties pretuzbrukumā. Aktuālais Ukrainā 18. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}</ref> === 19. maijs === Ziņots, ka Krievijas armija [[Donbass|Donbasā]] apšaudīja 68 civilos objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti. Ukrainas spēki turpināja aizsardzības operāciju [[Donecka]]s un [[Luhanska]]s virzienos. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju veica triecienus pa 90 mērķiem, kuros iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] ierosināja pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām. Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal tika atvērta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/donbasa-apsauditi-68-civilie-objekti-zelenskis-rosina-pagarinat-karastavokli-aktualais-19-maija.a457462/|title=Donbasā apšaudīti 68 civilie objekti; Zelenskis rosina pagarināt karastāvokli. Aktuālais 19. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-19|language=lv}}</ref> [[Attēls:House of culture in Lozova after Russian shelling (02).jpg|thumb|[[Lozova]]s kultūras nams pēc Krievijas raķešu trieciena 20. maijā]] === 20. maijs === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] izteicās, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga. [[ASV Senāts]] apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Pēc amerikāņu žurnāla "[[Time]]" lasītāju versijas Ukrainas prezidents V. Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/|title=Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> === 21. maijs === Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpinas-uzbrukumi-ukrainas-austrumos-krievija-aptur-gazes-piegadi-somijai-aktualais-21-maija.a457816/|title=Turpinās uzbrukumi Ukrainas austrumos; Krievija aptur gāzes piegādi Somijai. Aktuālais 21. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === 22. maijs === Ukrainas un rietumu analītiķu aplēses liecina, ka pēc pusotra vai diviem mēnešiem [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] sasniegs savas kaujas gatavības maksimumu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pastiprina-uzbrukumus-donbasa-aktualais-ukraina-22-maija.a457902/|title=Krievija pastiprina uzbrukumus Donbasā. Aktuālais Ukrainā 22. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> === 23. maijs === [[Šveice]]s pilsētā [[Davosa|Davosā]] darbu atsāka [[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules ekonomikas forums]], kurā pulcējās pasaules globālā un biznesa elite. Foruma galvenā tēma – karš Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eksperti-prognoze-krievijas-speku-uzbrukuma-atsaksanos-ukrainas-dienvidos-aktualais-23-maija.a457991/|title=Eksperti prognozē Krievijas spēku uzbrukuma atsākšanos Ukrainas dienvidos. Aktuālais 23. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> === 24. maijs === Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināti 13 tūkstoši lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/jau-tris-menesus-ukraina-aizstavas-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-24-maija.a458168/|title=Jau trīs mēnešus Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 24. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> === 25. maijs === Krievijas kara Ukrainā dēļ [[Ungārija|Ungārijā]] izsludināts ārkārtas stāvoklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/|title=Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-25|language=lv}}</ref> === 26. maijs === Ap [[Severodonecka]]s pilsētu turpinās sīvas cīņas. Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] savā videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sivas-kaujas-ukraina-censas-atvairit-krievijas-uzbrukumu-ap-severodonecku-aktualais-26-maija.a458549/|title=Sīvās kaujās Ukraina cenšas atvairīt Krievijas uzbrukumu ap Severodonecku. Aktuālais 26. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> === 27. maijs === Ukrainas pilsētā [[Severodonecka|Severodoneckā]], par kuru notiek sīvas kaujas, nogalināti vismaz 1500 cilvēku. Kopš februāra Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas, neļaujot izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1500-upuriem-severodonecka-krievijas-uzbrukums-pastiprinas-aktualais-27-maija.a458718/|title=Ukraina ziņo par 1500 upuriem Severodoneckā; Krievijas uzbrukums pastiprinās. Aktuālais 27. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> [[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 01.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]] === 28. maijs === Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu, paziņoja Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs [[Oleksijs Černišovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 29. maijs === Ukrainas prezidents V. Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 30. maijs === Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā raidorganizācijai [[BBC]] paziņoja premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-premjers-kara-civiliedzivotaji-nogalinati-desmitiem-reizu-vairak-neka-ukrainu-karaviri.a459078/|title=Ukrainas premjers: Karā civiliedzīvotāji nogalināti desmitiem reižu vairāk nekā ukraiņu karavīri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 31. maijs === Ukrainā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] tiesa piespriedusi 11 ar pusi gadu cietumsodu diviem Krievijas karavīriem, kuri tika apsūdzēti par apdzīvotu vietu apšaudīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-vel-divus-krievijas-karavirus-notiesa-par-apdzivoto-vietu-apsaudisanu.a459430/|title=Kijivā vēl divus Krievijas karavīrus notiesā par apdzīvoto vietu apšaudīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> == 2022. gada jūnijs == === 1. jūnijs === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas, paziņoja prezidents [[Džo Baidens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-asv-nosutis-ukrainai-modernas-rakesu-sistemas.a459468/|title=Baidens: ASV nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] pauda gatavību piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-sola-piegadat-modernu-brunojumu-ukrainai.a459596/|title=Vācija sola piegādāt modernu bruņojumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 2. jūnijs === Prezidents V. Zelenskis uzrunā [[Luksemburga]]s parlamentam pavēstīja, ka Krievijas kontrolē nonākuši 20% Ukrainas teritorijas, kas ir ap 125 000 kvadrātkilometru liela platība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-sava-kontrole-parnemusi-20-procentus-ukrainas-teritorijas-aktualais-2-junija.a459762/|title=Krievija savā kontrolē pārņēmusi 20 procentus Ukrainas teritorijas. Aktuālais 2. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 3. jūnijs === [[Eiropas Savienība]] oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi pret Krieviju. Tās aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus [[nafta]]s produktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-100-dienas-sekmigi-pretojas-krievijas-iebrucejiem-aktualais-3-junija.a459937/|title=Ukraina jau 100 dienas sekmīgi pretojas Krievijas iebrucējiem. Aktuālais 3. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 4. jūnijs === Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni [[Ukraiņi|ukraiņu]] pametuši savas mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14-miljoni-ukrainu-pametusi-majas-piemin-kara-zaudetos-bernus-aktualais-ukraina-4-junija.a460020/|title=14 miljoni ukraiņu pametuši mājas, piemin karā zaudētos bērnus. Aktuālais Ukrainā 4. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 5. jūnijs === Krievija veikusi raķešu triecienus pa galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]], pirmoreiz kopš 28. aprīļa. Tiek domāts, ka raķetes raidītas no lidmašīnām [[Tu-95]] virs [[Kaspijas jūra]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/|title=102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 6. jūnijs === Ukrainā karadarbībā nogalināts Krievijas ģenerālmajors [[Romāns Kutuzovs]], kurš komandēja tā dēvētās [[Doneckas tautas republika]]s 1. armijas korpusu. [[Mariupole|Mariupolē]] draud izcelties [[holera]]s epidēmija, jo sagrautajā pilsētā valda antisanitāri apstākļi, brīdināja Ukrainas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumus-luhanskas-apgabala-pilsetam-aktualais-6-junija.a460293/|title=Krievija turpina uzbrukumus Luhanskas apgabala pilsētām. Aktuālais 6. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 7. jūnijs === Prezidents Zelenskis intervijā izdevumam “[[The Financial Times]]” sacīja, ka Ukrainas interesēs nav konflikta iesaldēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-konflikta-iesaldesana-nav-ukrainas-intereses.a460478/|title=Zelenskis: konflikta iesaldēšana nav Ukrainas interesēs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 8. jūnijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamenta]] priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]] viesojoties [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] vēstīja, ka Ukraina ir cienīga jau šomēnes kļūt par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-par-ukrainas-ostu-atblokesanu-nav-progresa-aktualais-8-junija.a460631/|title=Sarunās par Ukrainas ostu atbloķēšanu nav progresa. Aktuālais 8. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 9. jūnijs === Krievijas iebrucēji ieņēmuši lielāko daļu no [[Severodonecka]]s pilsētas, kurā kaujas turpinās jau vairākas nedēļas. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša [[Donbass|Donbasa]] reģiona liktenim. Doneckas separātistu tiesa piespriedusi [[Nāvessods|nāvessodu]] diviem [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un vienam [[Maroka]]s pilsonim, kuri Ukrainas pusē cīnījās pret Krievijas iebrukumu, nonākot krievu spēku gūstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kauja-par-severodonecku-bus-izskirosa-donbasa-nakotnei-aktualais-9-junija.a460793/|title=Kauja par Severodonecku būs izšķiroša Donbasa nākotnei. Aktuālais 9. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 10. jūnijs === [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] nosodīja Ukrainas pusē karojošo un gūstā nonākušo ārvalstu karavīru notiesāšanu uz nāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nosoda-krievijas-sagustito-karaviru-notiesasanu-uz-navi.a461018/|title=ANO nosoda Krievijas sagūstīto karavīru notiesāšanu uz nāvi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 11. jūnijs === Zelenskis mudināja pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Krievijas jūras spēku blokādi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostās, kas ir apturējusi Ukrainas graudu eksportu, draudot izraisīt globālu pārtikas krīzi. Ukrainā tiek izmeklētas 16 486 krimināllietas par Krievijas karavīru pastrādātiem [[Kara noziegumi|noziegumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-mudina-pasauli-nepielaut-krievijas-izraisitu-globalu-partikas-krizi-aktualais-11-junija.a461089/|title=Ukrainas prezidents mudina pasauli nepieļaut Krievijas izraisītu globālu pārtikas krīzi. Aktuālais 11. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 12. jūnijs === Prezidentam Zelenskim tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> [[Severodonecka|Severodoneckā]] pēc Krievijas iebrucēju apšaudēm ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-apsaudem-ukraina-severodoneckas-kimiskaja-rupnica-izcelies-ugunsgreks.a461135/|title=Pēc Krievijas apšaudēm Ukrainā Severodoneckas ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 13. jūnijs === "[[Amnesty International]]" apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/amnesty-international-apsudz-krieviju-kara-noziegumos.a461330/|title=«Amnesty International» apsūdz Krieviju kara noziegumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 14. jūnijs === Krievijas agresijas dēļ Ukraina šogad paredzējusi par 40% mazāku graudaugu ražu nekā pagājušogad.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-paredz-par-40-mazaku-graudu-razu-sogad.a461372/|title=Ukrainā paredz par 40% mazāku graudu ražu šogad|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> [[Attēls:Зустріч Президента України з президентами Франції та Румунії, а також головами урядів Німеччини та Італії 30.jpg|thumb|[[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] [[Kijiva|Kijivā]] tiekas ar [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]], [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidentu]] [[Emanuels Makrons|Emanuelu Makronu]], [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministru]] [[Mario Dragi]] un [[Rumānijas prezidentu uzskaitījums|Rumānijas prezidentu]] [[Klauss Johaniss|Klausu Johanisu]]]] === 15. jūnijs === [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņojis par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-pazino-par-jaunu-ierocu-un-municijas-paketi-ukrainai.a461672/|title=Baidens paziņo par jaunu ieroču un munīcijas paketi Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Ukraina saņēmusi tikai 10% no prasītā ieroču daudzuma, sacījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sanemusi-10-no-rietumiem-prasita-ierocu-daudzuma.a461515/|title=Ukraina saņēmusi 10% no Rietumiem prasītā ieroču daudzuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 16. jūnijs === [[Vācijas kancleru uzskaitījums|Vācijas kanclers]] [[Olafs Šolcs]], [[Francijas prezidents]] [[Emanuels Makrons]] un [[Itālijas premjers]] [[Mario Dragi]] ieradušies Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]], lai paustu atbalstu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-francijas-un-italijas-lideri-vizite-kijiva-sola-lielaku-atbalstu-ukrainai.a461769/|title=Vācijas, Francijas un Itālijas līderi vizītē Kijivā sola lielāku atbalstu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 17. jūnijs === [[Severodonecka|Severodoneckā]] simtiem mierīgo iedzīvotāju, kuri patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot", vairs neesot iespējas evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/severodonecka-civiliedzivotaji-vairs-nevar-evakueties-no-rupnicas-azot.a461892/|title=Severodoneckā civiliedzīvotāji vairs nevar evakuēties no rūpnīcas «Azot»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Krievijas okupētajā [[Hersonas apgabals|Hersonas]] reģionā tiek pastiprinātas represijas pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-okupetas-hersonas-pienak-zinas-par-represiju-pastiprinasanos.a461953/|title=No okupētās Hersonas pienāk ziņas par represiju pastiprināšanos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 18. jūnijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] kopš Krievijas iebrukuma sākuma zaudējuši apmēram 50% savas tehnikas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-brunotie-speki-kara-laika-zaudejusi-ap-50-tehnikas.a462055/|title=Ukrainas Bruņotie spēki kara laikā zaudējuši ap 50% tehnikas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 19. jūnijs === [[Ukraina]] aizliegusi ievest grāmatas no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-aizliedz-ievest-gramatas-no-krievijas-un-baltkrievijas.a462170/|title=Ukraina aizliedz ievest grāmatas no Krievijas un Baltkrievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Lielbritānijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks [[Patriks Sānderss]] britu karavīriem aicinājis viņus gatavoties jaunam karam [[Eiropa|Eiropā]], ko varētu mēģināt izraisīt Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/|title=Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 20. jūnijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlaments]] ratificējis [[Stambulas konvencija|Stambulas konvenciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ratificejusi-stambulas-konvenciju-aktualais-20-junija.a462329/|title=Ukraina ratificējusi Stambulas konvenciju. Aktuālais 20. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 21. jūnijs === Ukrainas rekonstrukcijai pēc Krievijas iebrukuma varētu būt nepieciešams atbalsts vairāk nekā viena triljona eiro apmērā, prognozējis [[Eiropas Investīciju banka]]s prezidents [[Verners Hoijers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-rekonstrukcija-var-izmaksat-vairak-neka-triljonu-eiro.a462488/|title=Ukrainas rekonstrukcija var izmaksāt vairāk nekā triljonu eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 22. jūnijs === Ukrainā sagrauti 20-30% infrastruktūras, paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ministrs-krievijas-iebrukuma-sagrauti-20-30-ukrainas-infrastrukturas.a462554/|title=Ministrs: Krievijas iebrukumā sagrauti 20-30% Ukrainas infrastruktūras|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 23. jūnijs === [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderi vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i un [[Moldova]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/|title=Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 24. jūnijs === [[ASV valsts sekretārs]] [[Entonijs Blinkens]] paziņojis, ka Krievijas sāktā kara dēļ bads draud vēl 40-50 miljoniem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-krievijas-del-bads-bus-jacies-vel-40-50-miljoniem-cilveku.a462866/|title=ASV: Krievijas dēļ bads būs jācieš vēl 40-50 miljoniem cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, paziņoja [[Baltais nams]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-ukrainai-brunojumu-vel-par-450-miljoniem-dolaru.a462817/|title=ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 25. jūnijs === Krievija pilnībā okupējusi [[Severodonecka|Severodonecku]], paziņojis tās mērs [[Oleksandrs Strjuks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mers-krievija-pilniba-okupejusi-severodonecku.a462948/|title=Mērs: Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> [[Attēls:Shopping center in Kremenchuk after Russian shelling, 2022-06-27 (01).jpg|thumb|Tirdzniecības centrs [[Kremenčuka|Kremenčukā]] pēc raķešu trieciena]] === 26. jūnijs === [[G7 valstis|G7 valstu]] līderi apņēmušies Ukrainai sniegt beztermiņa militāro, finansiālo un humāno atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-g7-apnemsies-ukrainai-sniegt-beztermina-atbalstu.a463010/|title=«Bloomberg»: G7 apņemsies Ukrainai sniegt beztermiņa atbalstu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 27. jūnijs === Krievijas raķete trāpījusi [[Kremenčuka]]s pilsētas tirdzniecības centrā, esot vismaz 10 upuri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Krievija nonākusi tehniskā [[Defolts|defolta]] stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-pirmoreiz-vairak-neka-100-gadu-laika-nav-spejusi-izpildit-arejas-paradsaistibas.a463101/|title=Krievija pirmoreiz vairāk nekā 100 gadu laikā nav spējusi izpildīt ārējās parādsaistības|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 28. jūnijs === Ukrainas pilsētā Kremenčukā glābēji pabeiguši izpostītā tirdzniecības centra pārmeklēšanu. Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 29. jūnijs === Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/gusteknu-apmainas-rezultata-ukraina-atgriezusies-144-karaviri-ari-azovstal-aizstavji.a463475/|title=Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, arī «Azovstaļ» aizstāvji|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Zelenskis ierosinājis izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālajā asamblejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> [[Attēls:House in Serhiivka after shelling on 1 July 2022 (10).jpg|thumb|Daudzstāvu māja pēc raķešu trieciena [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]]] === 30. jūnijs === Krievija izvedusi savus spēkus no [[Čūsku sala]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pazino-par-speku-izvesanu-no-cusku-salas.a463563/|title=Krievija paziņo par spēku izvešanu no Čūsku salas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> == 2022. gada jūlijs == === 1. jūlijs === Krievijas raķešu uzbrukumā [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-uzbrukuma-odesas-apgabala-nogalinati-vairak-neka-20-cilveku.a463724/|title=Krievijas raķešu uzbrukumā Odesas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 2. jūlijs === [[Ukraina]]s zaudējumi lauksaimniecībā varētu sasniegt 20 miljardus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kara-izraisitie-zaudejumi-ukrainas-lauksaimnieciba-var-sasniegt-20-miljardus-dolaru.a463829/|title=Kara izraisītie zaudējumi Ukrainas lauksaimniecībā var sasniegt 20 miljardus dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 3. jūlijs === [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karaspēks]] atstājis [[Lisičanska|Lisičansku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/|title=Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 4. jūlijs === Konferencē [[Šveice|Šveicē]] tiks vākti līdzekļi [[Ukraina]]s atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/konference-sveice-vaks-lidzeklus-un-planos-ukrainas-atjaunosanu-pec-kara.a463888/|title=Konferencē Šveicē vāks līdzekļus un plānos Ukrainas atjaunošanu pēc kara|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> [[Attēls:Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|thumb|Sagrautā [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte]] Ukraina gatavojas okupētās [[Hersona]]s atbrīvošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-gatavojas-okupetas-hersonas-atbrivosanai.a463996/|title=Ukraina gatavojas okupētās Hersonas atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 5. jūlijs === 40 valstis apņēmušās palīdzēt [[Ukraina]]s atjaunošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/40-valstis-apnemas-palidzet-ukrainas-atjaunosana.a464221/|title=40 valstis apņemas palīdzēt Ukrainas atjaunošanā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 6. jūlijs === Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis [[Sumu apgabals|Sumu apgabalu]] [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-55-reizes-apsaudijis-sumu-apgabalu-ukraina.a464257/|title=Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis Sumu apgabalu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 7. jūlijs === Krievijas raķešu triecienu rezultātā sagrauta [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-trieciena-sagrauta-harkivas-pedagogiska-universitate-ukraina.a464431/|title=Krievijas raķešu triecienā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 8. jūlijs === [[Ukraina]]s kultūras ministrs ierosinājis aizliegt jebkāda veida grāmatu ievešanu no Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-kulturas-ministrs-ierosina-aizliegt-jebkadu-gramatu-ievesanu-no-krievijas.a464635/|title=Ukrainas kultūras ministrs ierosina aizliegt jebkādu grāmatu ievešanu no Krievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> [[Attēls:Chasiv Yar after rocket strike on 9 July 2022 (01).jpg|thumb|Krievijas raķešu triecienā sagrautā ēka [[Časivjara]]s pilsētā [[Ukraina|Ukrainā]]]] [[Rietumu valstis|Rietumu valstu]] līderi [[Bali]] notikušajā [[G-20|G20]] sanāksmē atteikušies fotogrāfēties kopā ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumu-lideri-g20-sanaksme-atsakas-fotografeties-kopa-ar-lavrovu.a464638/|title=Rietumu līderi G20 sanāksmē atsakās fotografēties kopā ar Lavrovu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> Bijušais [[NATO]] spēku komandieris [[Eiropa|Eiropā]] pavēstījis, ka Ukrainai ir visas tiesības apšaudīt [[Krimas tilts|Krimas tiltu]], taču Ukrainas pārstāvji sacīja, ka pagaidām neplāno to darīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-pagaidam-neplano-bombardet-krimas-tiltu.a464669/|title=Ukraina pagaidām neplāno bombardēt Krimas tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> === 9. jūlijs === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs [[Ukraina]]i militāro palīdzību vēl par 400 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-militaro-palidzibu-ukrainai-par-vel-400-miljoniem-dolaru.a464710/|title=ASV nosūtīs militāro palīdzību Ukrainai par vēl 400 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> === 10. jūlijs === Krievijas karaspēka raķešu triecienā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] [[Časivjara]]s pilsētā gājuši bojā vismaz 15 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-trieciena-doneckas-apgabala-15-bojagajusie.a464831/|title=Krievijas triecienā Doneckas apgabalā 15 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Ukraina|Ukrainā]], par spīti karam, sākusies labības pļauja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-kara-ena-sakas-labibas-plauja.a464837/|title=Ukrainā kara ēnā sākas labības pļauja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 11. jūlijs === [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] uzdevis armijai gatavoties valsts dienvidu atbrīvošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzdevis-armijai-gatavoties-ukrainas-dienvidu-atbrivosanai.a464933/|title=Zelenskis uzdevis armijai gatavoties Ukrainas dienvidu atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> Bijušais [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] [[Lehs Valensa]] sacīja, ka Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt tās iedzīvotāju skaitu līdz 50 miljoniem, jo tādējādi mazinātos tās draudi pārējai pasaulei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lehs-valensa-krieviju-vajadzetu-sadalit-un-samazinat-lidz-50-miljoniem-iedzivotaju.a465004/|title=Lehs Valensa: Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt līdz 50 miljoniem iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Ukraina|Ukrainā]] par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 7000 ukraiņu karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/par-bezvests-pazudusiem-uzskata-vairak-neka-7000-ukrainu-karaviru.a465001/|title=Par bezvēsts pazudušiem uzskata vairāk nekā 7000 ukraiņu karavīru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 12. jūlijs === Časivjaras pilsētā notikušajā Krievijas raķešu triecienā upuru skaits pieaudzis līdz 33.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/|title=Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Baltais nams]] pavēstījis, ka [[Irāna]] plāno pārdot [[Krievija]]i kaujas [[Drons|dronus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltais-nams-irana-plano-pardot-krievijai-kaujas-dronus.a465040/|title=Baltais nams: Irāna plāno pārdot Krievijai kaujas dronus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 13. jūlijs === [[Ukraina]] sekmīgi iznīcinājusi [[Krievija]]s munīcijas noliktavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sekmigi-iznicina-krievijas-municijas-noliktavas.a465229/|title=Ukraina sekmīgi iznīcina Krievijas munīcijas noliktavas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> [[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]] norisinājušās sarunas par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-turcija-megina-panakt-vienosanos-par-ukrainas-ostu-atblokesanu.a465291/|title=Sarunās Turcijā mēģina panākt vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> === 14. jūlijs === Sarunās par [[Ukraina]]s graudu eksportēšanu pa [[Melnā jūra|Melno jūru]] ir panākts progress.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/panakts-progress-sarunas-par-ukrainas-graudu-eksportu-pa-melno-juru.a465333/|title=Panākts progress sarunās par Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:Kara noziegumi Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 63h68grvim2phjm9btprxhu34xnmv8y Asterolepis estonica 0 514284 3670123 3643323 2022-08-14T06:07:08Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Ast. estonica AMD.png | att_nosaukums = ''A. estonica'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls no iekšpuses. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Asterolepiformis | kārta_lv = Asterolepjveidīgie | dzimta = Asterolepididae | dzimta_lv = Asterolepidīdi | ģints = Asterolepis | suga = Asterolepis estonica | kategorijas = nē }} '''''Asterolepis estonica''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumu daļā [[Eifeļa stāvs|eifeļa stāva]] [[Narvas svīta|narvas]] un [[Arukilas svīta|arukilas svītās]], un ir senākā zināmā [[Asterolepji|asterolepju]] suga. Sugai nosaukumu 1940. gadā deva [[Valters Gross]]. Šīs sugas pārstāvji izmēru ziņā ir vismazākie no visiem zināmajiem asterolepjiem. == Apraksts == Tās ir neliela izmēra [[zivis]]. Vidukļa bruņas dorsālās sienas garums nepārsniedz 10 cm. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) ir diezgan augsts. [[Tergālais stūris]] ir labi saskatāms un atrodas tālu priekšā sānu stūriem. AMD priekšējā daļa ir garāka par aizmugurējo. Garuma attiecība starp aizmugurējo un priekšējo daļu ir robežās 60-100. [[Aizmugurējā slīpā bedrīšu līnija|Aizmugurējās slīpās bedrīšu līnijas]] vagas ir īsas. Uz AMD iekšējās virsmas, no kaula vidusdaļas slīpi atpakaļ atiet skaidri saskatāmas ribas, kas tālāk pāriet uz [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). Reizēm ir attīstīti postlevatoru sabiezinājumi. Uz AMD šuvju virsmas, kas pārsedz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējo sānu-muguras kaulu]] (ADL), vienmēr ir atrodama slīpa vaga. Konusveida dzelksnis uz [[Pakaļējais vidējais muguras kauls|pakaļējā vidējā muguras kaula]] (PMD) iekšējās virsmas izceļas ļoti vāji. Leņķis starp locītavas padziļinājumu uz ADL un kaula virsmu ir 45°. Kaulu ornamentējumu veido lieli, konusveida vai apaļīgi, pamatnē zvaigžņveidīgi izciļņi.<ref>Л.А. Лярская, Панцирные рыбы девона Прибалтики (Asterolepididae), Рига, "Зинатне", 1981., 73. lpp.</ref> == Izplatība == Suga ''Asterolepis estonica'' bija izplatīta [[Vidusdevons|vidusdevonā]], Narvas un arukilas svītās, Baltijā ([[Igaunija|Igaunijā]] pie [[Virtsjaves ezers|Virtsjarves ezera]] [[Tartu]] apkartnē, [[Latvija|Latvijā]] urbumu serdēs pie [[Vidriži]]em, [[Sece]]s u.c.), [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (atsegumā lejpus Bežanu ciema), [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] ([[Starobina]]s urbumā), kā arī [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] m6sf3r2a0pst3mu12uqebd87kml6ua7 Psammolepis heteraster 0 516171 3670036 3646127 2022-08-14T04:45:55Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Psammolepis heteraster branhiālā plātne.jpg | att_nosaukums = ''Psammolepis heteraster'' branhiālā plātne. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Heterostraci | apakšklase_lv =Dažādvairodži | kārta = Pteraspidiformes | kārta_lv = | apakškārta = Psammosteida | apakškārta_lv = | dzimta = Psammolepididae | dzimta_lv = | ģints = Psammolepis | ģints_lv = | suga = Psammolepis heteraster | suga_lv = | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Psammolepis heteraster <small>Gross, 1930</small> }} '''''Psammolepis heteraster''''' ir [[Psammosteīdas|psammosteīdu]] dzimtas [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] suga, kas dzīvoja [[Devona periods|devona periodā]] [[Baltija|Baltijā]]. Sugu pirmo reizi aprakstīja [[Valters Gross]] 1930. gadā. Sugas [[holotips]] ir [[Branhiālā plātne|branhiālās plātnes]] fragments, kas tika atrasts [[Gauja]]s lejtecē (precīzāka vieta nav norādīta) [[gaujas svīta]]s nogulumos. Nosaukums ''Psammolepis heteraster'' (''heteros'' atšķirīgs; ''asteron'' — zvaigzne) nozīmē "dažādzvaigžņu [[Psammolepji|psammolepis]]" (pēc [[Ādas zobi|ādas zobu]] dažādajiem izmēriem un formas). Suga bija izplatīta [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], gaujas svītā [[Latvija|Latvijā]] pie Gaujas un [[Igaunija|Igaunijā]] pie [[Piuza]]s (Jeksi ciems, [[Veru apriņķis]]). Vēl kaut ko līdzīgu ''Ps. heteraster'' [[Dmitrijs Obručevs]] noteica [[Timāns|Timānā]] Kinovas horizonta apakšējā daļā ([[augšdevons]]).<ref>Стратиграфия СССР. Том 6. Девонская система. Книга 1, Марковский Б.П., Наливкин Д.В., Ржонсницкая М.А. Издание: Недра, Москва, 1973 г. 156. lpp.</ref> == Apraksts == [[Branhiālā plātne]] ir plāna, ar taisnām sānu un aizmugures malām. Leņķis starp tām ir 52°. [[Ādas zobi]] ir daudzveidīgi, blīvums 18-26 uz 1 cm. Augšpusē tie ir neregulāri vai vēdekļveidīgi, plakani, virspusē gludi, blīvi izvietoti, ar īsiem zobiņiem, bieži saplūst īsos valnīšos. Apakšpusē tie nav tik blīvi izvietoti un saplūst kopā reti; pēc formas tie ir apaļi vai šķērseniski izstiepti, tie ir augstāki un starp lielajiem zobiem trāpās sīki. Reizēm mijas lielu un sīku zobu rindas.<ref>Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 190. lpp</ref> == Salīdzinājums == ''Ps. heteraster'' branhiālā plātne pēc formas ir līdzīga ''[[Psammolepis alata]]'' un ''[[Psammolepis undulata]]'' plātnēm. Ādas zobi šai sugai nedaudz atgādina ''Ps. undulata'' ornamentējumu, taču atšķiras ar lielāku dažādību. Salīdzinājumā ar ''[[Psammolepis venyukovi]]'' un ''[[Psammolepis paradoxa]]'' tai ir būtiskas atšķirības plātnes formā, taču ādas zobi šīm sugām reizēm var būt diezgan līdzīgas ar aprakstītajām. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bezžokļaiņi]] [[Kategorija:Devons]] 4al2iw6804kaoqe5r5uhxz6dfzc07we Ungārijas Valsts opera 0 516653 3670128 3649926 2022-08-14T06:18:25Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Ungārijas Valsts opera | nosaukums_orig = ''Magyar Állami Operaház'' | attēls = Hungarian_State_Opera_House(PDXdj).jpg | attēla izmērs = | paraksts = | adrese = | vieta = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | karte = Budapešta#Ungārija#Eiropa | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 47.502808 | plat_NS = N | gar_d = 19.058189 | gar_EW = E | arhitekts = [[Miklošs Ibls]] | dibināšanas gads = | slēgšanas gads = | direktors = | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = 1300 | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | mājas lapa = {{URL|https://www.opera.hu/}} }} '''Ungārijas Valsts opera''' ({{val|hu|Magyar Állami Operaház}}) ir operteātris [[Ungārija]]s galvspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Andrāši prospekts|Andrāši prospektā]]. Pastāvīga operas trupa Budapeštā darbojās no 1835. gada. Jaunas operas ēkas celtniecība tika uzsākta 1875. gadā, to finansēja Budapeštas pilsēta un ķeizars [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]] un tā tika atklāta 1884. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Miklošs Ibls]]. Operas pirmais muzikālais direktors bija [[Ferencs Erkels]]. No 1888. līdz 1891. gadam operas direktors bija [[Gustavs Mālers]], bet no 1947. līdz 1950. gadam — [[Oto Klemperers]]. == Galerija == <gallery> Interior,_Hungarian_State_Opera_House.jpg Painted_Ceiling,_Hungarian_State_Opera_House.jpg Ungarische Staatsoper - Innenraum.JPG Budapest_Ungarische_Nationaloper_Empfangshalle_5.JPG </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.opera.hu/}} {{Kultūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Operteātri]] [[Kategorija:Budapešta]] [[Kategorija:Celtnes un būves Ungārijā]] cvoqh0j8udulu8zq8rk2l5vnyugt8lh Uldis Pīlēns 0 516860 3670186 3658306 2022-08-14T09:29:26Z Ivario 51458 wikitext text/x-wiki '''Uldis Pīlēns''' (1956) ir [[latvieši|latviešu]] arhitekts, uzņēmējs un politiķis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1956. gada 2. oktobrī Liepājā. Mācījās [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Liepājas 5. vidusskolā]], 1974. gadā sāka sudijas [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras fakultātē, kuras turpināja [[Veimāra]]s Arhitektūras un būvniecības augstskolā (1976–1980) tālaika [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]].<ref name="Puaro">[https://puaro.lv/cv/uldis-pilens/ puaro.lv]</ref> Pēc atgriešanās Latvijā Uldis Pīlēns strādāja [[Latvijas PSR]] Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko pētījumu institūtā par dizaina centra vadītāju (1981-1983), bija Latvijas PSR Valsts plāna komitejas tehniskāsestētikas problēmu padomes biroja loceklis. 1983. gadā viņu uzņēma [[Padomju Savienība|PSRS]] Mākslinieku savienības jauno mākslinieku apvienībā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:494167|article:DIVL40|query:P%C4%ABl%C4%93ns%20Liep%C4%81j%C4%81%20Liep%C4%81jas%20 Jaunā amatā] Komunists (Liepāja) 1983.10.05</ref> No 1983. līdz 1988. gadam U. Pīlēns bija Liepājas pilsētas galvenais arhitekts. [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s laikā 1990. gadā viņš nodibināja arhitektūras kooperatīvu V–10, bet 1991. gadā SIA "Arhitekta U. Pīlēna birojs" (UPB). Bija kluba V-10 prezidents (1995-2006). 1997. gadā U. Pīlēns kļuva par AS UPB valdes priekšsēdētāju, [[Liepājas SEZ]] valdes priekšsēdētāju un Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja ārštata padomnieku, 1999. gadā par [[Latvenergo]] pilnvarnieku un priekšsēdētāja vietnieku. 2001. gadā viņš atstāja Liepājas SEZ valdes locekļa amatu un darbojās privātā biznesā, bija AS UPB valdes priekšsēdētājs (1997-2015), tad padomes priekšsēdētājs, UPB [[holdings|holdinga]] dibinātājs un ilggadējs vadītājs, līdztekus arī AS MBD padomes priekšsēdētājs (2001-2018), SIA AILE R valdes loceklis (2003-2005), AS MB Betons padomes priekšsēdētājs (2007-2015), tad padomes priekšsēdētāja vietnieks, AS ''Ola Foundation'' padomes priekšsēdētājs.<ref name="Puaro"/> No 2017. līdz 2020. gadam bija SIA "Integrālās izglītības institūts" valdes loceklis.<ref name="Puaro"/> == Politiskā darbība == Piedalījās [[Tautas partija]]s Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, bija Tautas partijas valdes loceklis (1998–2008), [[Liepājas dome]]s deputāts (2005–2009).<ref name="Puaro"/> 2022. gada maijā U. Pīlēns paziņoja par vēlēšanu apvienības "[[Apvienotais saraksts|Latvijas apvienotais saraksts]]" izveidi, bet jūlijā par biedrības "Apvienotais Latvijas saraksts" izveidi.<ref name="Puaro"/> == Grāmata == * Mans uzņēmēja kods. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2018 == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pīlēns, Uldis}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] l018lgxhhc4w3c5q0rujjkvjv822la9 Pērtiķu bakas 0 518440 3669821 3669776 2022-08-13T14:17:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] [[Attēls:Monkeypox By Country.svg|thumb|Pērtiķu baku uzliesmojums [[2022. gads|2022. gada]] jūlijā]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> Pirmie cilvēku inficēšanās gadījumi tika atklāti 1970. gadā [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/index.html|title=Monkeypox {{!}} Poxvirus {{!}} CDC|website=web.archive.org|access-date=2022-08-13|date=2017-10-15|archive-date=2017-10-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20171015113128/https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/index.html}}</ref><ref name=":0" /> Centrālajā un Rietumāfrikā ir bijuši atsevišķi inficēšanās gadījumi, un tas ir [[endēmisks]] [[Kongo Demokrātiskā Republika|KDR]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bunge|first=Eveline M.|last2=Hoet|first2=Bernard|last3=Chen|first3=Liddy|last4=Lienert|first4=Florian|last5=Weidenthaler|first5=Heinz|last6=Baer|first6=Lorraine R.|last7=Steffen|first7=Robert|date=2022-02-11|editor-last=Gromowski|editor-first=Gregory|title=The changing epidemiology of human monkeypox—A potential threat? A systematic review|url=https://dx.plos.org/10.1371/journal.pntd.0010141|journal=PLOS Neglected Tropical Diseases|language=en|volume=16|issue=2|pages=e0010141|doi=10.1371/journal.pntd.0010141|issn=1935-2735|pmc=PMC8870502|pmid=35148313}}</ref> [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums]] ir pirmā reize, kad ārpus Āfrikas konstatēta plaša infekcijas pārnese starp cilvēkiem. Tā sākotnēji tika konstatēta 2022. gada maijā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], un turpmākie gadījumi tika apstiprināti vismaz 74 valstīs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gulfnews.com/special-reports/monkeypox-outbreak-list-of-countries-with-reported-cases-1.1653054419477|title=Monkeypox outbreak: List of countries with reported cases|website=gulfnews.com|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref> visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lanacion.com.ar/sociedad/viruela-del-mono-confirmaron-el-primer-caso-del-virus-en-el-pais-nid26052022/|title=Viruela del mono: confirmaron el primer caso del virus en el país|website=LA NACION|access-date=2022-08-13|date=2022-05-27|language=es}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.haaretz.com/israel-news/2022-05-20/ty-article/israel-discovers-first-case-of-monkeypox-virus/00000180-e9f9-d189-af82-f9fd13df0000|title=Israel Confirms First Case of Monkeypox Virus|work=Haaretz|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/gulf/2022/05/24/UAE-reports-first-case-of-monkeypox-in-the-country|title=UAE reports first case of monkeypox in the Gulf|website=Al Arabiya English|access-date=2022-08-13|date=2022-05-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/health-61506562|title=Monkeypox cases investigated in Europe, US, Canada and Australia|work=BBC News|access-date=2022-08-13|date=2022-05-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/singapore/monkeypox-singapore-imported-case-flight-attendant-fever-rashes-moh-2760996|title=Singapore confirms imported case of monkeypox after flight attendant develops fever and rashes|website=CNA|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moroccoworldnews.com/2022/06/349441/morocco-reports-first-monkeypox-case|title=Morocco Reports First Monkeypox Case|last=News|first=Safaa Kasraoui-Morocco World|website=https://www.moroccoworldnews.com/|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā pasludināja uzliesmojumu par globālu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/monkeypox-outbreak-constitutes-global-health-emergency-who-2022-07-23/|title=WHO declares global health emergency over monkeypox outbreak|work=Reuters|access-date=2022-08-13|date=2022-07-23|last=Grover|first=Natalie|language=en}}</ref>, slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-13|date=2022-07-23|language=en}}</ref> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[pērtiķi]]em 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref> Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere]]s, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5 °C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[mute]]s.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[elpceļi]]em vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] t8es5l50ibbxi690h37nz7ry4go55q1 Ludvigs Nāgels 0 518684 3669875 3667651 2022-08-13T16:06:09Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ludvigs Nāgels | vārds_orig = ''Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1738 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1808 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ludvigs Nāgels''' ({{val-de|Ludwig von Nagel}}, {{val|ru|Ларион Тимофеевич Нагель}}; 1738—1808) bija [[Krievijas impērija]]s virsnieks un ierēdnis. Armijas [[ģenerālmajors]], [[īstenais slepenpadomnieks]]. No 1798. līdz 1800. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1738. gadā, jau 1748. gadā iestājās karadienestā. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā viņš piedalījās karā pret [[Baras konfederācija]]s karaspēku Polijā. 1776. - 1778. gadā pulkvežleitnants Nāgels komandēja Ahtiras huzāru pulku, tad pulkveža pakāpē no 1780. līdz 1789. gada bija Kabardas pulka komandieris. [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] viņš komandēja Selengas pulku, 1784. gadā dibināja [[Vladikaukāza]]s cietoksni, 1787. gadā Nāgelu paaugstināja par brigadieri, bet 1789. gadā par ģenerālmajoru. No 1791. līdz 1797. gadam viņš bija [[Irkutska]]s gubernators un [[slepenpadomnieks]]. 1798. gada 26. oktobrī Nāgelu iecēla par Livonijas un Igaunijas ģenerālgubernatoru ar algu 6000 rubļu gadā, bet 1800. gada 26. septembrī atbrīvoja no dienesta. 1801. gadā viņu apsūdzēja jakobīnismā, taču attaisnoja. Miris 1808. gadā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Nikolajs Repņins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = 1798-1800 | pēc = [[Pēteris fon der Pālens]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nāgels, Ludvigs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] tp2uhbl34t815l0313u883ef6zzz4hg 3669876 3669875 2022-08-13T16:07:38Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ludvigs Nāgels | vārds_orig = ''Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1738 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1808 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ludvigs Nāgels''' ({{val-de|Ludwig von Nagel}}, {{val|ru|Ларион Тимофеевич Нагель}}; 1738—1808) bija [[Krievijas impērija]]s virsnieks un ierēdnis. Armijas [[ģenerālmajors]], [[īstenais slepenpadomnieks]]. No 1798. līdz 1800. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1738. gadā, jau 1748. gadā iestājās karadienestā. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā viņš piedalījās karā pret [[Baras konfederācija]]s karaspēku Polijā. 1776. - 1778. gadā pulkvežleitnants Nāgels komandēja Ahtiras huzāru pulku, tad pulkveža pakāpē no 1780. līdz 1789. gada bija Kabardas pulka komandieris. [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] viņš komandēja Selengas pulku, 1784. gadā dibināja [[Vladikaukāza]]s cietoksni, 1787. gadā Nāgelu paaugstināja par brigadieri, bet 1789. gadā par ģenerālmajoru. No 1791. līdz 1797. gadam viņš bija [[Irkutska]]s gubernators un [[slepenpadomnieks]]. 1798. gada 26. oktobrī Nāgelu iecēla par Livonijas un Igaunijas ģenerālgubernatoru ar algu 6000 rubļu gadā, bet 1800. gada 26. septembrī atbrīvoja no dienesta. 1801. gadā viņu apsūdzēja jakobīnismā, taču attaisnoja. Miris 1808. gadā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Nikolajs Repņins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators]]| periods = 1798-1800 | pēc = [[Pēteris fon der Pālens]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nāgels, Ludvigs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] ke1ex4lhu2rf8ffk0hypz2lklgc1qn9 Nikolajs Repņins 0 518732 3669871 3667918 2022-08-13T15:50:05Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = Voroncova, Maskavas guberņa | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nikolajs Repņins''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Репни́н}}; 1734—1801) bija [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālfeldmaršals]], diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs [[Aņikita Repņins]] bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. Jau 11 gadu vecumā (tā bija tālaika norma) iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visās lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1762. gadā jaunais ķeizars [[Pēteris III]] viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā [[Katrīna II]] par sūtņa [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] palīgu, bet pēc viņa nāves 1964. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]]. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata. Pēc tam piedalījās [[Krievu-turku karš (1768-1774)|krievu-turku karā (1768-1774)]], pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija [[Smoļenska]]s un [[Orla]]s vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam [[Pleskavas vietniecība]]s gubernators (1782—1791). [[Krievu-turku karš (1787–1792)|Krievu-turku kara (1787—1792)]] laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796). Miris 1801. gadā savā Voroncovas muižā pie [[Maskava]]s. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Džordžs Brauns]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas ģenerālgubernators]]| periods = 1792-1796 | pēc = [[Ludvigs Nāgels]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Nikolajs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] t0fe3y9kl7km14y85ekgsxw9dls3toc 3669878 3669871 2022-08-13T16:09:12Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Repņins | vārds_orig = ''Никола́й Васи́льевич Репни́н'' | attēls = Nikolai Vasilyevich Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1734 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Pēterburga]] | m_dat_alt = | m_gads = 1801 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 24 | m_vieta = Voroncova, Maskavas guberņa | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nikolajs Repņins''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Репни́н}}; 1734—1801) bija [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālfeldmaršals]], diplomāts un ierēdnis. No 1792. līdz 1796. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1734. gada 22. (11. pēc VS) martā kņaza Vasīlija Repņina ģimenē, viņa vectēvs [[Aņikita Repņins]] bija pirmais Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. Jau 11 gadu vecumā (tā bija tālaika norma) iestājās Krievijas impērijas karadienestā, izglītību ieguva Vācijā un Francijā. Sakarā ar [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumu viņu 1756. gadā atsauca uz Krieviju un viņš piedalījās visās lielākajās šī kara kaujās, 1762. gadā ieguva ģenerālmajora dienesta pakāpi. 1762. gadā jaunais ķeizars [[Pēteris III]] viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Berlīnē, bet 1763. gadā [[Katrīna II]] par sūtņa [[Hermanis Kārlis fon Keizerlings|Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga]] palīgu, bet pēc viņa nāves 1964. gadā par sūtni Varšavā. Tajā pašā gadā Seims par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijas atbalstīto [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]]. Poļu opozīcijas apspiešanai Repņins vairākkārt pielietoja militāru spēku un 1769. gadā viņu atsauca no sūtņa amata. Pēc tam piedalījās [[Krievu-turku karš (1768-1774)|krievu-turku karā (1768-1774)]], pēc kura beigām viņu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Konstantinopolē (1775—1776). Vēlāk bija [[Smoļenska]]s un [[Orla]]s vietniecību gubernators (1778—1781), pēc tam [[Pleskavas vietniecība]]s gubernators (1782—1791). [[Krievu-turku karš (1787–1792)|Krievu-turku kara (1787—1792)]] laikā atgriezās militārajā dienestā. Pēc kara beigām bija Rīgas ģenerālgubernators (1792—1796). Miris 1801. gadā savā Voroncovas muižā pie [[Maskava]]s. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Džordžs Brauns]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators]]| periods = 1792-1796 | pēc = [[Ludvigs Nāgels]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Nikolajs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] mo9n6jekf1ilm9ndjr8bigo8emexpdi Aņikita Repņins 0 518809 3669828 3668141 2022-08-13T14:40:13Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aņikita Repņins | vārds_orig = ''Аникита Иванович Репни́н'' | attēls = Anikita Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1668 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Maskava]] | m_dat_alt = | m_gads = 1726 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aņikita Repņins''' ({{val|ru|Аникита Иванович Репни́н}}; 1668—1726) bija [[Krievijas cariste|Krievijas]] armijas [[feldmaršals]], viens no tuvākajiem cara [[Pēteris Lielais|Pētera Lielā]] līdzgaitniekiem. No 1719. līdz 1726. gadam bija Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1668. gadā bajāra Ivana Repņina ģimenē, 12 gadu vecumā Repņins kļuva par mazgadīgā cara dēla Pētera galminieku. Kopā ar caru Pēteri I viņš piedalījās [[Krievu—turku karš (1686—1700)|krievu—turku karā (1686—1700)]] un ieguva ģenerāļa pakāpi. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā viņš piedalījās [[Ingrija]]s iekarošanā un [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] 1709. gada 27. jūnijā. Pēc [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas iekarošanas]] 1710. gada 4. jūlijā cars Pēteris iecēla Repņinu par okupētās Rīgas gubernatoru, taču Rīgā viņš atgriezās tikai 1719. gadā. No starptautisko tiesību viedokļa Rīgas gubernatori līdz 1721. gadam bija Zviedrijas karaļa ieceltie [[Nīls Strembergs]] (1709—1710) un [[Henriks Oto Albedils]] (1719). Pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] noslēgšanas 1721. gadā Zviedrija atteicās no Baltijas provincēm, 1724. gadā kņazu Repņins iecēla par Kara koledžas prezidentu un vienlaikus apstiprināja Rīgas gubernatoru amatā, piešķirot feldmaršala pakāpi. Kad pēc Pētera I nāves par ķeizarieni kļuva [[Katrīna I]], Repņins atgriezās Rīgā, kur mira 1726. gada 3. jūlijā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Goļicins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas gubernators]]| periods = 1719—1726 | pēc = [[Pēteris Lasī]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Aņikita}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 71lf71dsrsp9m52vwpwmgwx07iqrdz7 3669829 3669828 2022-08-13T14:41:22Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aņikita Repņins | vārds_orig = ''Аникита Иванович Репни́н'' | attēls = Anikita Repnin.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1668 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Maskava]] | m_dat_alt = | m_gads = 1726 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aņikita Repņins''' ({{val|ru|Аникита Иванович Репни́н}}; 1668—1726) bija [[Krievijas cariste|Krievijas]] armijas [[feldmaršals]], viens no tuvākajiem cara [[Pēteris Lielais|Pētera Lielā]] līdzgaitniekiem. No 1719. līdz 1726. gadam bija Krievijas karaspēka okupētās [[Rīgas gubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1668. gadā bajāra Ivana Repņina ģimenē, 12 gadu vecumā Repņins kļuva par mazgadīgā cara dēla Pētera galminieku. Kopā ar caru Pēteri I viņš piedalījās [[Krievu—turku karš (1686—1700)|krievu—turku karā (1686—1700)]] un ieguva ģenerāļa pakāpi. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā viņš piedalījās [[Ingrija]]s iekarošanā un [[Poltavas kauja|Poltavas kaujā]] 1709. gada 27. jūnijā. Pēc [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas iekarošanas]] 1710. gada 4. jūlijā cars Pēteris iecēla Repņinu par okupētās Rīgas gubernatoru, taču Rīgā viņš atgriezās tikai 1719. gadā. No starptautisko tiesību viedokļa Rīgas gubernatori līdz 1721. gadam bija Zviedrijas karaļa ieceltie [[Nīls Strembergs]] (1709—1710) un [[Henriks Oto Albedils]] (1719). Pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] noslēgšanas 1721. gadā Zviedrija atteicās no Baltijas provincēm, 1724. gadā kņazu Repņins iecēla par Kara koledžas prezidentu un vienlaikus apstiprināja Rīgas gubernatoru amatā, piešķirot feldmaršala pakāpi. Kad pēc Pētera I nāves par ķeizarieni kļuva [[Katrīna I]], Repņins atgriezās Rīgā, kur mira 1726. gada 3. jūlijā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Goļicins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas gubernators]]| periods = (1719)1721—1726 | pēc = [[Pēteris Lasī]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Repņins, Aņikita}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 2i33or0zcniuk0zzp0wlhu9q667m030 Vladimirs Dolgorukovs 0 518849 3669853 3668377 2022-08-13T15:18:26Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vladimirs Dolgorukovs | vārds_orig = ''Владимир Петрович Долгоруков'' | attēls = | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1696 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1761 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vladimirs Dolgorukovs''' ({{val|ru|Владимир Петрович Долгоруков}}; 1696—1761) bija [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]]. No 1751. līdz 1761. gadam ar pārtraukumu bija [[Rīgas gubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1696. gadā kņaza Pjotra Dolgorukova un viņa sievas Annas Buturļinas ģimenē. Bija Pēterburgas dragūnu pulka pulkvežleitnants, 1739. gadā viņu iecēla par Rīgas dragūnu pulka komandieri. 1742. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un iecēla par Rīgas vicegubernatoru, bet pēc gubernatora [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] nāves 1751. gadā par Rīgas gubernatoru. 1753. gadā viņš kļuva par [[Rēvele]]s gubernatoru, 1755. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1758. gadā Dolgorukovu no jauna iecēla par Rīgas gubernatoru, miris Rīgā 1761. gada 31. maijā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Lasī]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas gubernators]]| periods = 1751-1753, 1758—1761 | pēc = [[Džordžs Brauns]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dolgorukovs, Vladimirs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 3aenkq176ch88mkzrwvq2lve6yjhhsv Fjodors Vojeikovs 0 518957 3669863 3669066 2022-08-13T15:40:33Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Fjodors Vojeikovs''' ({{val|ru|Фёдор Матве́евич Вое́йков}}; 1703—1778) bija [[Krievijas impērija]]s armijas ģenerālis, [[diplomāts]] un ierēdnis. No 1753. līdz 1758. gadam bija [[Rīgas gubernators]], vēlāk krievu okupētās [[Austrumprūsija]]s pēdējais gubernators. == Dzīvesgājums == Dzimis 1703. gadā. Diplomātiskā dienesta sākumā bija [[Krievijas impērija]]s pārstāvis [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s galvaspilsētā Jelgavā (1744-1745), pēc tam no 1753. gada 29. marta līdz 1758. gada 20. februārim [[Rīgas gubernators]]. 1755. gadā viņu paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē. Kad [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā Krievijas armija ieņēma [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], Vojeikovu 1758. gadā iecēla par Krievijas impērijas sūtni [[Varšava|Varšavā]], bet pēc Pēterburgas miera līguma parakstīšanas 1762. gada 4. jūlijā par okupētās Austrumprūsijas ģenerālgubernatoru ar rezidenci [[Kēnigsberga|Kēnigsbergā]]. Viņš līdz 1763. gada 22. aprīlim vadīja krievu okupācijas spēku izvešanu, kuras pamatu veidoja viņa komandētā Livonijas divīzija (''Лифляндская дивизия''). 1763. gada 3. martā Vojeikovu paaugstināja vadošā ģenerāļa (''генерал-аншеф'') pakāpē. No 1766. līdz 1775. gadam viņš bija [[Kijiva]]s un [[Jaunkrievija]]s ģenerālgubernators. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vladimirs Dolgorukovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas gubernators]]| periods = 1753-1758 | pēc = [[Vladimirs Dolgorukovs]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vojeikovs, Fjodors}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] lm44game8zssell0j3gwm8jcu00gdcu Eglintona sala 0 518973 3670146 3669392 2022-08-14T06:36:34Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Eglintona sala |attēls = Eglinton island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=46|lats= |latNS=N |longd=118|longm=27|longs= |longEW=W |platība = 1541 |garums = 73 |platums = 27 |krasta līnija = 227<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 210 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Eglintona sala''' ({{val|en|Eglinton Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LAHGG Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Eglinton Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|23 km}} platais [[Keleta šaurums]] dienvidaustrumos to atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] ziemeļrietumos — no [[Prinča Patrika sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidrietumos — no [[Benksa sala]]s. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]]. == Vēsture == Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').<ref name=MDougall>{{grāmatas atsauce|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship "Resolute" to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships "Erebus" and "Terror," 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, & Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&pg=PA452 }}</ref> Nosaukta par godu Arčibaldam Montgomerijam, 13. Eglintonas grāfam.<ref>William James Mills: ''Exploring Polar Frontiers. A Historical Encyclopedia.'' Band 1, ABC-CLIO, Santa Barbara 2003, ISBN 1-57607-422-6, S. 207f.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 7d3dtolntyrte0r70sc4092px6cmt67 Dakota Kai 0 519005 3670145 3669544 2022-08-14T06:36:02Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>, → ref> (3), .decembr → . decembr using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Dakota Keja | dzimtais vārds = Čerī Džordžīna Krouleja (Cheree Georgina Crowley) | dz_dat = 1988. gada 6. maijs | dz_viet = Oklenda, Jaunzēlande | pārstāvētā valsts = Jaunzēlande | kar_sāk = 2007. gada 15. decembris | dzimums = Sieviete | iesauka = Dakota Keja (Dakota Kai), Īvija (Evie), Karalis Kota (King Kota). | tautība = Jaunzēlandiete | dzīvesvieta = Florida, ASV | garums = 1,68m | svars = 55kg }}  '''Čherī "Čārlija" Džordžīna Kroulija''' (dzimusi 1988. gada 6. maijā) ir [[Jaunzēlande]]s profesionāla cīkstone. 2022. gada aprīlī beigusi sadarbību ar [[WWE]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theancestory.com/dakota-kai/|title=Why Is Dakota Kai Released From WWE, What Happened To Her? Health Problems Explained|last=Bhogle|first=Ankita|website=theancestory.com|access-date=2022-08-11|date=2022-04-29|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/dakota-kai-released-wwe|title=Dakota Kai Released By WWE, Issues Statement Saying She's Far From Being Done {{!}} Fightful News|website=www.fightful.com|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> kur viņa uzstājas ar ringa vārdu Dakota Keja (Dakota Kai), bet tā paša gada 30. jūlijā viņa atsāka savu karjeru piedaloties WWE pasākumā [[SummerSlam 2022]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/wwe/dakota-kais-wwe-return-was-a-last-minute-deal|title=Dakota Kai's WWE Return Was A Last-Minute Deal|last=Murray|first=Andy H.|website=WhatCulture.com|access-date=2022-08-11|date=2022-08-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/news-live/wwe-summerslam-2022-results-biggest-winners-and-match-ratings/|title=WWE SummerSlam 2022 Results: Biggest Winners and Match Ratings|website=CNET|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> Viņa ir pazīstama arī pateicoties tam, ka cīnījusies [[NXT (WWE zīmols)|NXT]], kur viņa uzveica [[Sieviešu ''Dusty Rhodes Tag Team Classic''|Sieviešu Dusty Rhodes Tag Team Classic atklāšanas cīņās]] 2021. gada 14. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.fandom.com/wiki/Dusty_Rhodes_Women%27s_Tag_Team_Classic_Tournament_(2021)|title=Dusty Rhodes Women's Tag Team Classic Tournament (2021)|website=Pro Wrestling|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> un ir bijusī divkārtējā NXT sieviešu komandu cīņu čempione. Pirms līguma noslēgšanas ar WWE 2016. gada decembrī Kroulija cīnījās ar ringa vārdu <nowiki>''Evie''</nowiki>, piedalījās [[Impact Pro cīkstēšanās|<nowiki>''Impact Pro Wrestling''</nowiki>]] (IPW) Jaunzēlandē, [[''Pro Wrestling Women's Alliance'']] (PWA) [[Austrālija|Austrālijā]], [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] reklāmsacensībās <nowiki>''</nowiki>[[Shimmer Women Athletes]]<nowiki>'' un ''Shine Wrestling''</nowiki>, kā kā arī [[Japāņi|japāņu]] akcijās [[Pro Wrestling Zero1|<nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki>]] un [[Pasaules brīnumu gredzena zvaigzne|<nowiki>''World Wonder Ring Stardom''</nowiki>]] .<ref name="Dakota Kai">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai|title=Dakota Kai|work=WWE|access-date=13 June 2018|language=en}}</ref> == Profesionālā karjera brīvajā cīņā sievietēm. == === Neatkarīgās reklāmas Jaunzēlandē un Austrālijā.(2007–2016) === Kroulija debitēja profesionālajā [[Brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] 2007. gada 15. decembrī Impact Pro Wrestling ar Ringa vārdu <nowiki>''</nowiki>Evie'''<nowiki>''</nowiki>''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/roster/evie/|title=Evie –|publisher=[[Impact Pro Wrestling]]|access-date=13 June 2014}}</ref> kas ir atsauce uz viņas iecienītāko [[Pokemonu uzskaitījums|Pokémonu]] [[Īvijs|Īviju]] (<nowiki>''Eevee''</nowiki>). 2011. gada septembrī viņa debitēja [[Sidneja|Sidnejā]], Austrālijā bāzētajā "Pro Wrestling Alliance Australia<nowiki>''</nowiki> (PWA Australia) ikgadējajā šovā, kurā uzveica [[Kellija Skeitere|Kelliju Skeiteri]] (Kellie Skater). 2012. gada augustā Īvija kļuva par pirmo <nowiki>''Impact Pro Wrestling NZ'' sieviešu čempioni, trīskāršā apdraudējuma spēlē uzveicot Britenaju un Meganu Foksu. Nedēļu vēlāk viņa uzveica ''PWWA Interim''</nowiki> čempionātā, finālā uzveicot [[Džesija Makkeja|Džesiju Makkeju]] (Jessie McKay). Viņa saglabāja savu titulu pirmajā aizsardzībā pret Kelliju Skeiteri 6. oktobrī, gūstot neizšķirtu laika limita dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=5&nr=2590&page=5|title=PWWA Interim Championship|access-date=11.08.2022|date=11.08.2022}}</ref> 2013. gada decembrī uzveica IPW sieviešu čempionātā un pievienojās jaunai frakcijai ar nosaukumu "The Investment". (tulk. ieguldījums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/|title=2013 Live Event Recap: The Investment take control! –|last=Taylor|first=Brendon|publisher=Impactprowrestling.co.nz|access-date=13 June 2014|date=12 December 2013|archive-date={{dat|2019|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190212161048/http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/}}</ref> 2014. gadā [[Japāna|Japānā]] viņa noslēdza trīs mēnešu ilgu līgumu pēc piedalīšanās Japānas <nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki> sacensībās un kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi šādu līgumu. Esot Japānā, īvija sadarbojās ar [[Madisona Īgla|Madisonu Īglu]] (Madison Eagles) cīņā pret <nowiki>''</nowiki>Global Green Gangsters<nowiki>''</nowiki> duo - Kelliju Skeiteri un [[Tomoka Nakagava|Tomoku Nakagavu]](Tomoka Nakagawa) [[Shimmer Tag komandu čempionāts|"Shimmer Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā]] [[Joshi4Hope]] šova ietvaros. === Neatkarīgās reklāmas Amerikā. (2013–2016) === [[Attēls:Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2e/Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg/220px-Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|right|thumb| Īvija 2013. gada aprīlī]] 2013. gada 6. aprīlī Īvija debitēja amerikāņu ''53.'' "Shimmer Women Athletes<nowiki>''</nowiki> reklāmsacensībās piedaloties pieccīņā, kurā viņa zaudēja [[Kristīna fon Īrija|Kristīnai Fon Īrijai]] (Christina Von Eerie). ''54.'' sacensībās Īvija uzveica [[Kimbera Lī|Kimberu Lī]] (Kimber Lee), bet nākamajā dienā ''56. sacensībās'' viņu uzveica Mija Jima(Mia Yim). 2014. gada aprīlī viņa sacentās "''Shimmer<nowiki>''</nowiki> 62. sacensībās'' ar [[Hikaru Šida|Hikaru Shidu]] (Hikaru Shida) un cieta sakāvi. Īvija guva uzvaru 63. sacensībās pret [[Rija Oreiluna|Riju Oreilunu]] (Rhia O'Reillyun) un 64. pret [[Nikola Matjevsa|Nikolu Matjevsu]] (Nicole Metthews). 2013. gada 19. aprīlī Īvija debitēja ''Shine Wrestling'' ''Shine 9'' turnīrā , zaudējot cīņā pret [[Mersedesa Martineza|Mersedesu Martinezu]] (Mercedes Martinez).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/41057-4-19-shine-9-ippv-results-ybor-city-florida|title=4/19 Shine #9 iPPV Results: Ybor City, Florida|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2013}}</ref> <nowiki>''</nowiki>Shine 18 iPPV<nowiki>''</nowiki> turnīra <nowiki>''</nowiki>Shine Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā 2014. gada 20. aprīlī Īvija un Skeitere zaudēja čempionēm "Lucha Sisters<nowiki>''</nowiki> - [[Leva Beite|Levai Beitei]] (Leva Bates) un Miai Jimai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/48063-4-18-shine-18-ippv-results-ybor-city-florida-ivelisse-vs-saraya-knight|title=4/18 SHINE 18 iPPV Results: Ybor City, FL (Ivelisse vs. Knight)|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2014}}</ref> === "World Wonder Ring Stardom" (2015–2016) === 2015. gada 6. decembrī Īvija debitēja Japānas "World Wonder Ring Stardom" reklāmsacensībās. Savā pirmajā mačā viņa kopā ar [[Hirojo Matsumoto]] (Hiroyo Matsumoto) un Kelliju Skeiteri uzveica <nowiki>''Artist of Stardom''</nowiki> čempionātā.<ref name="Stardom120615">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=6 December 2015|date=6 December 2015|language=ja}}</ref> Viņas zaudēja titulu [[Jo Šira]]i (Io Shirai), [[Kairija Hodžo|Kairijai Hodžo]] (Kairi Hojo) un [[Maju Ivatani]] (Mayu Iwatani) savā trešajā aizsardzībā 2016. gada 28. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2016%E5%B9%B42%E6%9C%8828%E6%97%A5%E3%80%80%E5%A4%A7%E9%98%AA%E5%A4%A7%E4%BC%9A|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=28 February 2016|date=28 February 2016|language=ja}}</ref> === WWE === ==== Agrīnās parādīšanās (2015–2017) ==== Kroulija parādījās 2015. gada 14. oktobra ''NXT'' sērijā ar ringa vārdu Īvija un zaudēja debitējošajai [[Nia Džaksa|Niai Džaksai]] (Nia Jax).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pwinsider.com/article/97212/wwe-nxt-report-number-one-contenders-for-all-titles-established-nia-jax-debuts-and-bayley-talks-about-the-iron-man-match.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: NUMBER ONE CONTENDERS FOR ALL TITLES ESTABLISHED, NIA JAX DEBUTS, AND BAYLEY TALKS ABOUT THE IRON MAN MATCH|last=Trionfo, Richard|website=PWInsider|access-date=14 October 2015|date=14 October 2015}}</ref> 2016. gada 15. decembrī Kroulija parakstīja līgumu ar WWE,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://411mania.com/wrestling/wwe-signs-kimber-lee-heidi-lovelace-evie-more/|title=411MANIA – WWE Signs Kimber Lee, Heidi Lovelace, Evie & More|access-date=13 April 2017}}</ref> un dažus mēnešus vēlāk viņa tika pasludināta par dalībnieci [[Mae Young Classic (2017)|<nowiki>''Mae Young Classic''</nowiki>]] ar ringa vārdu <nowiki>''Dakota Kai''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/evie-gets-new-ring-name-confirmed-wwe-mae-young-classic-238316|title=Evie gets new in-ring name, confirmed for WWE Mae Young Classic|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=30 June 2017}}</ref> Saskaņā ar Kroulijas teikto, viņa vēlējās, lai viņas jaunais ringa vārds izklausītos nedaudz puiciski un atspoguļotu viņas [[Samoieši|samoiešu]] izcelsmi. Vārds <nowiki>''Kai'' nozīmē ''</nowiki>[[jūra]]<nowiki>''</nowiki> [[Polinēzija|polinēziešu]] [[Valoda|valodā]] un pretēji plaši izplatītam uzskatam nav atsauce uz [[Leilani Keja|Leilaniju Keju]] (Leilani Kai). Keja turnīrā piedalījās 13. jūlijā, pirmajā kārtā uzveicot [[Kavita Devi (cīkstone)|Kavitu Deviju]] (Kavita Devi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-tournament-begins-239201|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The tournament begins|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=14 July 2017|date=13 July 2017}}</ref> un otrajā kārtā [[Reja Riplija|Reju Ripliju]] (Rhea Ripley), bet ceturtdaļfinālā viņu no cīņām izslēdza sakāve pret [[Kairi Sane|Kairiju Sani]] (Kairi Sane).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-finals-are-set-239266|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The finals are set|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=15 July 2017|date=14 July 2017}}</ref> ==== Karjeras sākums NXT (2017–2020) ==== [[Attēls:Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/db/Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg/170px-Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|right|thumb| Keja (pa kreisi) spēles laikā ar [[Nikija ASH|Nikiju Krosu]] (Nikki Cross) [[''WrestleMania Axxess'']] turnīrā.]] 2017. gada 25. oktobrī Keja atgriezās televīzijā, sacenšoties sieviešu <nowiki>''battle royal''</nowiki> turnīrā, kurā viņu izslēdza [[Seidža Beketa]] (Sage Beckett).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/113151/wwe-nxt-report-battle-royal-is-the-velveteen-dream-a-nightmare-for-aleister-black-almas-versus-strong-lorcan-and-burch-team-up-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: BATTLE ROYAL, IS THE VELVETEEN DREAM A NIGHTMARE FOR ALEISTER BLACK?, ALMAS VERSUS STRONG, LORCAN AND BURCH TEAM UP, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 October 2017}}</ref> 10. janvārī Keja zaudēja debitējošajai [[Šaina Bašlere|Šainai Bašlerei]] (Shayna Baszler).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/114708/wwe-nxt-report-tag-title-match-comments-from-gargano-and-almas-baszler-makes-a-statement-and-dont-mess-with-nikkis-friends.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: TAG TITLE MATCH, COMMENTS FROM GARGANO & ALMAS, BASZLER MAKES A STATEMENT, DON'T MESS WITH NIKKI'S FRIENDS|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=10 January 2018}}</ref> 2018. gada 14. martā Keja guva savu pirmo TV uzvaru, uzveicot [[Leisija Evansa|Leisiju Evansu]] (Lacey Evans).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/116102/evans-versus-kai-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: THE TOURNAMENT CONTINUES, A CONTRACT SIGNING, AND CIAMPA SPEAKS?|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 March 2018}}</ref> Mēnesi vēlāk Keja debitēja [[WrestleMania|<nowiki>''WrestleMania''</nowiki>]] [[WrestleMania 34|turnīrā <nowiki>''WrestleMania 34''</nowiki>]], kopā ar vairākām citām NXT dalībniecēm startējot [[''WrestleMania Women's Battle Royal'']] turnīrā, kļūstot par pirmo jaunzēlandieti, kas sacentās <nowiki>''WrestleMania''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=116716&p=2|title=COMPLETE WRESTLEMANIA 34 KICKOFF SHOW COVERAGE|last=Carapola|first=Stuart|website=PWInsider|date=8 April 2018}}</ref> Keja piedalījās arī [[WrestleMania Axxess|<nowiki>''WrestleMania Axxess''</nowiki>]] turnīrā, kurā viņa uzveica , iegūstot sev maču NXT sieviešu čempionātā, tajā viņu uzveica tikko kronētā čempione Šaina Bašlere.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=[[WWE]]|access-date=13 April 2018|language=en}}</ref> Maijā Keja guva vēl vienu iespēju piedalīties čempionātā un atkal tika uzveikta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-09/article/dakota-kai-def-vanessa-borne|title=Dakota Kai def. Vanessa Borne|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=9 May 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-30/article/shayna-baszler-def-dakota-kai|title=Shayna Baszler def. Dakota Kai|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=30 May 2018}}</ref> Visu atlikušo gadu Keja turpināja startēt individuālajās sacensībās, cīnoties pret tādām konkurentēm, kā [[Santana Gareta]] (Santana Garett),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118606/wwe-nxt-report-gargano-versus-ec3-the-women-make-their-statements-in-and-out-of-the-ring-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: GARGANO VERSUS EC3, THE WOMEN MAKE THEIR STATEMENTS IN AND OUT OF THE RING, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 July 2018}}</ref> [[Bjanka Belēra]] (Bianca Belair),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118274/wwe-nxt-report-looking-back-at-takeover-belair-versus-kai-war-raiders-versus-the-mighty.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: LOOKING BACK AT TAKEOVER, BELAIR VERSUS KAI, WAR RAIDERS VERSUS THE MIGHTY|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=20 June 2018}}</ref> Leisija Evansa <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118954/wwe-nxt-report-focusing-on-the-women-number-one-contender-video-feature-on-war-raiders-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: FOCUSING ON THE WOMEN, NUMBER ONE CONTENDER, VIDEO FEATURE ON WAR RAIDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 July 2018}}</ref> un [[''Alija'' Nhooph Al-Areebi|<nowiki>''Alija''</nowiki>]] (<nowiki>''</nowiki>Aliyah<nowiki>''</nowiki> (Nhooph Al-Areebi)).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/119980/wwe-nxt-report-undisputed-era-versus-ricochet-and-dunne-lars-is-back-nikki-is-unusual-but-is-she-a-suspect-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: UNDISPUTED ERA VERSUS RICOCHET AND DUNNE, LARS IS BACK, NIKKI IS UNUSUAL BUT IS SHE A SUSPECT?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=29 August 2018}}</ref> Paralēli savām aktivitātēm NXT, Keja parādījās arī jaunizveidotajā ''[[NXT UK (WWE zīmols)|<nowiki>''NXT UK''</nowiki>]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121259/wwe-nxt-uk-report-bate-versus-wolfgang-ligero-dakota-kai-and-more.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: BATE VERSUS WOLFGANG, LIGERO, DAKOTA KAI, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=24 October 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121611/wwe-nxt-uk-report-storm-versus-kai.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: STORM VERSUS KAI|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=7 November 2018}}</ref> Oktobrī Keja piedalījās pirmajā sieviešu maksas pārraidē [[WWE Evolution|<nowiki>''Evolution''</nowiki>]], kurā viņa neveiksmīgi izaicināja Reju Ripliju (televīzijā nepārraidītā cīņā) dalībai NXT Apvienotās Karalistes sieviešu čempionātā .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/121350/nxt-uk-title-defended-at-wwe-uk-evolution.html?p=1|title=NXT UK TITLE DEFENDED AT WWE UK EVOLUTION|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=28 October 2018}}</ref> Pirms titula spēles Keja piedalījās turnīrā, kas tika ierakstīts vasarā, bet tika pārraidīts novembrī, par vietu čempionātā, kur viņa pirmajā kārtā uzveica [[Nina Samuelsa|Ninu Samuelsu]] (Nina Samuels),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121765&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: NXT UK WOMEN'S TITLE TOURNAMENT ANNOUNCED, BATE VERSUS DRAKE, SEVEN VERSUS GIBSON, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 November 2018}}</ref> bet pusfinālā viņu izslēdza Riplija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121955&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: THE WOMEN'S TOURNAMENT CONTINUES, MARK ANDREWS, JORDAN DEVLIN, LIGERO, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=21 November 2018}}</ref> Pēc dažu mēnešu prombūtnes, 17. novembrī, Keja atgriezās [[NXT pārņemšana: WarGames (2018)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>]], kur viņa kopā ar Jo Širu palīdzēja Kairijai Sanei viņas mačā ar Šainu Bašleri, uzbrūkot Bašleras sabiedrotajām [[Džesamīna Djūka|Džesamīnai Djūkai]] un [[Marina Šafira|Marinai Šafirai]], kuri jau agrāk traucēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121848/black-versus-gargano-live-ongoing-wwe-nxt-takeover-war-games-ii-coverage.html?p=1|title=BLACK VERSUS GARGANO: LIVE ONGOING WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES II COVERAGE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=17 November 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/122107/wwe-nxt-report-mighty-versus-lorcan-and-burch-lee-versus-sullivan-ec3-mia-yim-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: MIGHTY VERSUS LORCAN AND BURCH, LEE VERSUS SULLIVAN, EC3, MIA YIM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=28 November 2018}}</ref> 2019. gada 17. janvārī Keja savā [[Twitter]] lapā paziņoja, ka NXT tiešraides pasākumā decembrī viņa sastiepa muskuli, kas viņai turpmākos dažus mēnešus neļaus piedalīties sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/123298/dakota-kai-suffers-torn-acl-surgery-today.html?p=1|title=DAKOTA KAI SUFFERS TORN ACL, SURGERY TODAY|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=17 January 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-undergoes-acl-surgery|title=Dakota Kai undergoes ACL surgery|last=Staff|first=WWE.com|website=WWE.com|date=17 January 2019}}</ref> Pēc vairāk nekā deviņu mēnešu neaktivitātes un pāris vinjetēm<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/129493/wwe-nxt-report-see-you-live-next-week-baszler-versus-ripley-johnny-garganos-future-damian-priest-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: SEE YOU LIVE NEXT WEEK, BASZLER VERSUS RIPLEY, JOHNNY GARGANO'S FUTURE, DAMIAN PRIEST, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 September 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=129678&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN CHAMPIONSHIP MATCH, IMPERIUM INVADES, A STREET FIGHT, NUMBER ONE CONTENDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 September 2019}}</ref> Keja 25. septembrī savā atgriešanās mačā uzveica [[Teilāra Konti|Teināru Konti]] (Taynara Conti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/129866/wwe-nxt-report-riddle-versus-dain-lee-versus-dijakovic-kushida-versus-imperium-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: RIDDLE VERSUS DAIN, LEE VERSUS DIJAKOVIC, KUSHIDA VERSUS IMPERIUM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 September 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130289/dakota-versus-bianca-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PEOPLE LINING UP FOR SHAYNA, WALTER VERSUS KUSHIDA, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=9 October 2019}}</ref> Neilgi pēc tam Kejas ilggadējā komandas partnere [[Tegana Noksa]] arī atgriezās NXT, un abas ātri apvienojās komandā ar nosaukumu "Team Kick".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130487&p=2|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES RODDY NEXT WEEK?, WHO ISN'T CHALLENGING SHAYNA?, PRIEST VERSUS DUNNE, DIJAKOVIC VERSUS LEE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=16 October 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130692&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN TITLE MATCH, WHO FACES THE KABUKI WARRIORS NEXT WEEK?, RIPLEY VERSUS BELAIR, FINN BALOR IS BACK|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 October 2019}}</ref> 30. oktobrī ''NXT'' <nowiki>''Team Kick'' neveiksmīgi izaicināja ''The Kabuki Warriors''</nowiki> ( [[Uraija Kanako ''Asuka''|<nowiki>''Asuku''</nowiki>]] un Kairiju Sani) par dalību WWE sieviešu komandu čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130916/bate-versus-grimes-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WOMEN'S TAG TITLE MATCH, THE WOMEN GO INTO WAR GAMES, LEE AND RIDDLE VERSUS FISH AND O'REILLY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 October 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131108&p=2|title=WWE NXT REPORT: THE WAR GAMES MATCHES ARE SET, THE OC MAKE THEIR NXT DEBUTS, DID BALOR CHOOSE A SIDE?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=6 November 2019}}</ref> [[Attēls:Dakota_Kai_2018.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Dakota_Kai_2018.jpg/170px-Dakota_Kai_2018.jpg|thumb| Keja pirms spēles 2018. gadā]] Novembrī Keja debitēja galvenajā sarakstā kā daļa no NXT talantiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130970&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: WHEN LIFE GIVES YOU MECHANICAL ISSUES . . . WWE GIVES YOU NXT|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=2 November 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131415&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: NXT IS HERE, WE HAVE A TITLE MATCH, IS WWE A MONARCHY?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=15 November 2019}}</ref> 23. novembra mačā <nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>, tieši pirms mača, Keja aizstāja Miju Jimu Reas Riplijas komandā cīņā pret Šainas Bašleres komandu, jo Džimai uzbruka aizkulisēs. Tomēr, pirms viņa ienāca ringā, Keja uzbruka savai regulārajai komandas partnerei Tīganai Noksai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131638&p=2|title=WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES REPORT: SURPRISES, BETRAYALS, A NEW NUMBER ONE CONTENDER, BRO OR BALOR?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 November 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/131746/wwe-nxt-report-its-a-celebration-tag-title-match-cruiserweight-title-match-ciampa-versus-balor-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: IT'S A CELEBRATION, TAG TITLE MATCH, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, CIAMPA VERSUS BALOR, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 November 2019}}</ref> Pēc atgriešanās decembrī, Mija Jimaatklāja, ka Keja bijā tā, kas aizkulisēs uzbruka Džimai, tas izraisīja maču starp abām, kurā Keja uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131932&p=2|title=WWE NXT REPORT: BIG SIX MAN TAG MATCH, NUMBER ONE CONTENDER MATCH NEXT WEEK, KUSHIDA HAS RETURNED, WOMEN'S TITLE MATCH IN TWO WEEKS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 December 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/132132/wwe-nxt-report-who-faces-cole-next-week-cruiserweight-title-match-previewing-baszlerripley-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES COLE NEXT WEEK?, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PREVIEWING BASZLER/RIPLEY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 December 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=132336&p=2|title=WWE NXT REPORT: TWO TITLE MATCHES, KUSHIDA, DAMIAN PRIEST, PETE DUNNE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 December 2019}}</ref> 2020. gada 26. janvārī <nowiki>''Royal Rumble'' turnīrā Keja piedalījās savā pirmajā ''Royal Rumble''</nowiki> mačā ar 15. numuru, bet neveiksmīgi, jo viņu izslēdza cīņā pret [[Čelsija Grīna|Čelsiju Grīnu]] (Chelsea Green).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/royalrumble/2020/2020-womens-royal-rumble-match-results|title=Charlotte Flair won the 30-Woman Royal Rumble Match|last=Garretson|first=Jordan|website=WWE|date=26 January 2020}}</ref> 29. janvārī Keja zaudēja Noksai pēc tam, kad viņa bija izmantojusi ceļa stiprinātāju [[Kendisa Lerea|Kendisas Lereas]] (Candice LeRae) uzmanības novēršanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/01/29/1-29-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dusty-classic-finals-tegan-nox-vs-dakota-kai-adam-coles-takeover-opponent-named/|title=1/29 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dusty Classic Finals, Tegan Nox vs. Dakota Kai, Adam Cole's TakeOver opponent named|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> ==== Dakota un Reičela Gonzalesa (2020–2022) ==== 2020. gada 16. februārī [[NXT pārņemšana: Portlenda|<nowiki>''</nowiki>NXT Takeover: Portland<nowiki>''</nowiki>]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] Keja uzvarēja Noksu ielu cīņā pēc debitējošās [[Reičela Gonzalesa|Reičelas Gonzalesas]] iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-portland-live-results-adam-cole-vs-tommaso-ciampa-304321|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|last2=Currier|first2=Joseph|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=16 February 2020}}</ref> 4. martā Keja uzveica Noksu tērauda būra mačā pēc Gonzalesa iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/03/04/3-4-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dream-vs-roddy-cage-match-nox-vs-kai-cage-match-next-steps-for-gargano-ciampa-and-finn-imperium/|title=3/4 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dream vs. Roddy cage match, Nox vs. Kai cage match, next steps for Gargano-Ciampa and Finn-Imperium|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> 7. jūnijā, [[NXT pārņemšana: tavā mājā (2020)|<nowiki>''</nowiki>TakeOver: In Your House<nowiki>''</nowiki>]] mačā Keja apvienojās ar Gonzalesu un Kandisu Līreju, zaudējot Noksai, Mijai Jimai un [[Šoci Blakhārta|Šocijai Blakhārtai]] sešu sieviešu komandas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-your-house-live-results-three-title-matches-312736|title=NXT TAKEOVER IN YOUR HOUSE LIVE RESULTS: THREE TITLE MATCHES|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=7 June 2020}}</ref> 1. jūlijā Keja, Lerea un Jima zaudēja Noksai NXT sieviešu čempionāta izslēgšanas mačā ar pirmo numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-great-american-bash-night-one-live-results-shirai-banks-314531|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=1 July 2020}}</ref> Divas nedēļas vēlāk, 15. jūlijā, Keja uzbruka Jo Širai pēc tam, kad Šira bija veiksmīgi nosargājusi savu titulu pret Noksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/07/15/7-15-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-io-shirai-vs-tegan-nox-damian-priest-vs-cameron-grimes-keith-lees-first-show-as-nxt-champion/|title=7/15 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Io Shirai vs. Tegan Nox, Damian Priest vs. Cameron Grimes, Keith Lee's first show as NXT Champion|last=Wells|first=Kelly|website=Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=15 July 2020}}</ref> 5. augustā Keja uzveica Ripliju, gūstot iespēju tikt pie [[NXT pārņemšana XXX|<nowiki>''</nowiki>''NXT TakeOver XXX'<nowiki/>''<nowiki/>']] titula.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/08/05/8-5-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-rhea-ripley-vs-dakota-kai-1-contenders-match-imperium-vs-undisputed-era-keith-lee-vs-cameron-grimes/|title=8/5 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Rhea Ripley vs. Dakota Kai #1 Contender's Match, Imperium vs. Undisputed Era, Keith Lee vs. Cameron Grimes|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=5 August 2020}}</ref> 22. augustā iepriekš minētajā pasākumā Keja sakāva Širu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-takeover-xxx-live-results-title-matches-cole-mcafee-318121|title=WWE NXT TAKEOVER XXX LIVE RESULTS: TITLE MATCHES, COLE-MCAFEE|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=22 August 2020}}</ref> Novembrī Keja sāka strīdēties ar [[Embera Moona '''Atēna'|Emberu Mūnu]](Ember Moon), pazīstamu arī, kā "Atēna", kā rezultātā 4. novembrī norisinājās mačs pret Mūnu, kurā Keja uzvarēja pēc Gonzalesas iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2020-11-04/article/wwe-nxt-results-nov-4-2020|title=WWE NXT results, Nov. 4, 2020|last=Garretson|first=Jordan|publisher=WWE|website=wwe.com|access-date=9 December 2020}}</ref> Pēc tam Keja un Gonzalesa apvienojās komandā ar Lerau un [[Tonija Storma|Toniju Stormu]] (Toni Storm), un piedalījās mačā pret Blakhārtu, Mūnu, Širu un Ripliju [[NXT pārņemšana: WarGames (2020)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Wargames<nowiki>''</nowiki>]] 6. decembrī, kur Kejas komanda guva uzvaru. Keja un Gonzalesa nesen tika pasludinātas par konkurentēm pirmajās <nowiki>''Women's Dusty Rhodes Tag Team Classic''</nowiki> cīņās. NXT TakeOver: Vengeance Day finālā un sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā kopā uzveica Šotziju Blakhārtu un Emberu Mūnu. Ar uzvaru <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā Keja un Gonzalesa nopelnīja iespēju cīnīties ar WWE sieviešu komandas maču čempionēm [[Nia Džeksa|Niju Džeksu]] un Šainu Bašleri. Cīņa, 2021. gada 3. martā, beidzās ar skandālu, jo Bašlere nebija likumīga čempionāta dalībniece. Nākamajā nedēļā, Keja un Gonzalesa saņēma apbalvojumu par piedalīšanos čempionātā, ko viņām piešķīra NXT ģenerālmenedžeris [[Vilijams Regāls]], atzīmējot Kejas pirmo čempionātu WWE. Tomēr abas tovakar zaudēja savus titulus Blakhārtai un Mūnai.<ref name="NXT03102021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2021/03/10/3-10-nxt-tv-results-moores-review-of-finn-balor-vs-adam-cole-for-the-nxt-championship-io-shirai-vs-toni-storm-for-the-nxt-womens-championship-william-regals-big-announcements-xia-li-vs-ka/|title=3/10 NXT TV results: Moore's review of Finn Balor vs. Adam Cole for the NXT Championship, Io Shirai vs. Toni Storm for the NXT Women's Championship, William Regal's big announcements, Xia Li vs. Kayden Carter|last=Moore|first=John|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=11 March 2021|date=10 March 2021}}</ref> Pēc Gonzalesas uzvaras NXT sieviešu čempionātā [[NXT pārņemšana: stāvēt un piegādāt|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Stand & Deliver<nowiki>''</nowiki>]], starp abām sāka parādīties spriedze. 27. jūlijā Keja cīnījās pret Gonzalesu, pēc tam Keja izbeidza abu aliansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wrestlinginc.com/news/2021/07/wwe-nxt-live-results-your-feedback-and-viewing-party-25/|title=WWE NXT Results – Adam Cole Vs. Bronson Reed, Samoa Joe Resigns, Dakota Kai Turns, More|last=Middleton|first=Marc|website=Wrestling.Inc|access-date=27 July 2021}}</ref> [[NXT: Halovīni Havoc (2021)|NXT: Halloween Havoc<nowiki>''</nowiki>]] cīņās Keja atgriezās kā noslēpumainā persona, kas cīnījās pret Gonzalesu un uzvarot ieguva vietu NXT sieviešu čempionātā pret [[Mendija Rouza|Mendiju Rouzu]] (Mandy Rose) <nowiki>''Trick or Street Fight''</nowiki> mačā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pprowrestling.net/site/2021/10/26/10-26-nxt-2-0-results-moores-review-of-halloween-havoc-with-tommaso-ciampa-vs-bron-breakker-for-the-nxt-title-plus-spin-the-wheel-make-the-deal-stipulations-for-raquel-gonzalez-vs-mandy-rose-fo/|title=10/26 NXT 2.0 results: Moore's review of Halloween Havoc with Tommaso Ciampa vs. Bron Breakker for the NXT Title, plus Spin the Wheel, Make the Deal stipulations for Raquel Gonzalez vs. Mandy Rose for the NXT Women's Title, and MSK vs. Fabian Aichner and Marcel Barthel for the NXT Tag Titles|last=Moore|first=John|publisher=Pro Wrestling Dot Net|access-date=October 26, 2021|date=October 26, 2021}}</ref> [[NXT Roadblock]] izlaidumā Keja un [[Vendija Čū]] uzveica Reičelu Gonzalesu un [[Kora Džeida|Koru Džeidu]] (Cora Jade), iekļūstot NXT Sieviešu <nowiki>''Dusty Cup''</nowiki> turnīra finālā. Keja un Čū finālā zaudēja Jo Širas un [[Keja Lī Reja|Kejas Lī Rejas]] (Kay Lee Ray) komandai. 2022. gada 29. martā pēc tam, kad komanda-trio [[''Toxic Attraction'']] sakāva Vendiju Čū, Keja uzbruka grupai kopā ar Reičelu Gonzalesu, ar kuru pēstam atjaunoja attiecības un apskāvās. Pēcāk tika paziņots, ka Keja un González cīnīsies pret <nowiki>''Toxic Attraction''</nowiki> dalībniecēm [[Džidžija Dolina|Džidžiju Dolinu]] (Gigi Dolin) un [[Džeisija Džeina|Džeisiju Džeinu]] (Jacy Jayne) NXT sieviešu komandu čempionātā <nowiki>''NXT Stand & Deliver''</nowiki> priekšizrādes laikā. Keja un Gonzalesa uzveica <nowiki>''Toxic Attraction'', uzstādot jaunu rekordu gūstot otro titula piederēšanas reizi pēc kārtas. Savā pirmajā titula aizstāvēšanā, nākamajā NXT 2.0 sērijā, Keja un Gonzalesa zaudēja titulus ''Toxic Attraction''</nowiki> Rouzas iejaukšanās dēļ. Nedēļu vēlāk, Keja izaicināja Rouzu NXT sieviešu čempionātam, kur viņa cieta sakāvi. Tā bija viņas pēdējā uzstāšanās NXT. WWE atbrīvoja Keju no darba pienākumiem 2022. gada 29. aprīlī. Tiek ziņots, ka viņa uzņēmumam bija paudusi, ka neplāno atjaunot līgumu pirms tikusi atbrīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/malcolm-bivens-dakota-kai-harland-more-released-wwe|title=Malcolm Bivens, Dakota Kai, Harland, Dexter Lumis, More Released By WWE|last=Lambert|first=Jeremy|website=Fightful|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://411mania.com/wrestling/more-on-wwe-releases-malcolm-bivens-dakota-kai-harland|title=More on WWE's Releases Of Dakota Kai, Malcolm Bivens, Harland & More|last=Thomas|first=Jeremy|website=411 Mania|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref> === Atgriešanās WWE (2022. gads līdz tagad) === 2022. gada 30. jūlijā Keja atkārtoti parakstīja līgumu ar WWE un atgriezās <nowiki>''SummerSlam'' kopā ar ''Beiliju''</nowiki> (Bayley(Pamela Rose Martinez))un Ijo Skaju (Iyo Sky), iepriekš pazīstamu, kā Jo Širai, kā sabiedrotās.<ref name="SSlam2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/07/30/wwe-summerslam-results-powells-review-of-roman-reigns-vs-brock-lesnar-in-a-last-man-standing-match-for-the-undisputed-wwe-universal-championship-bianca-belair-vs-becky-lynch-for-the-raw-womens/|title=WWE SummerSlam results: Powell’s review of Roman Reigns vs. Brock Lesnar in a Last Man Standing match for the Undisputed WWE Universal Championship, Bianca Belair vs. Becky Lynch for the Raw Women’s Title, The Usos vs. The Street Profits for the Undisputed WWE Tag Titles, Liv Morgan vs. Ronda Rousey for the Smackdown Women’s Title|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=July 30, 2022|date=July 30, 2022}}</ref> Viņa oficiāli pievienojās <nowiki>''Raw''zīmolam kā ''papēdis''</nowiki>, jeb cīkstonis, kas skatītājiem jānīst.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/news/wwe/bayley-dakota-kai-io-shirai-return-at-wwe-summerslam|title=Bayley, Dakota Kai, Io Shirai return at WWE SummerSlam|last=Currier|first=Joseph|publisher=Wrestling Observer Figure Four Online|website=f4wonline.com|access-date=July 31, 2022|date=July 30, 2022}}</ref><ref name="RawBrand">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/10043862-biggest-takeaways-from-2022-wwe-summerslam-results|title=Biggest Takeaways From 2022 WWE SummerSlam Results|last=Beaston|first=Erik|website=[[Bleacher Report]]|access-date=July 31, 2022|date=July 31, 2022}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2022-08-09|title=Heel (professional wrestling)|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Heel_(professional_wrestling)&oldid=1103247956|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> Debitēja nākamajā vakarā , uzbrūkot [[Bekija Linča|Bekijai Linčai]], [[Aleksa Blisa|Aleksai Blisai]] un <nowiki>''Asukai''</nowiki> kopā ar Beiliju un Skaju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/01/8-1-wwe-raw-results-powells-live-review-of-the-summerslam-fallout-show-with-the-usos-vs-the-mysterios-for-the-undisputed-wwe-tag-titles-the-winners-of-dolph-ziggler-vs-ciampa-vs-chad-gable-and|title=8/1 WWE Raw results: Powell's live review of the SummerSlam fallout show with The Usos vs. The Mysterios for the Undisputed WWE Tag Titles, the winners of Dolph Ziggler vs. Ciampa vs. Chad Gable and AJ Styles vs. Mustafa Ali vs. The Miz meet for a shot at the U.S. Championship|last=Powell|first=Jason|website=ProWrestling.net|access-date=August 2, 2022|date=August 1, 2022}}</ref> 8. augustā Keja un Skaja uzveica [[Dana Brūka|Danas Brūkas]] un [[Tamina Snuka|<nowiki>''Taminas''</nowiki> Snukas]] (Tamina Snuka (<nowiki>''Tamina''</nowiki>)) komandu WWE sieviešu komandu čempionāta turnīra pirmajā kārtā.<ref name="RAW08082022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/08/8-8-wwe-raw-results-powells-live-review-of-bobby-lashley-vs-ciampa-for-the-u-s-championship-the-tournament-for-the-vacant-wwe-womens-tag-team-titles-begins-seth-rollins-vs-angelo-dawkins-re/|title=8/8 WWE Raw results: Powell’s live review of Bobby Lashley vs. Ciampa for the U.S. Championship, the tournament for the vacant WWE Women’s Tag Team Titles begins, Seth Rollins vs. Angelo Dawkins, Rey Mysterio vs. Finn Balor|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=9 August 2022|date=8 August 2022}}</ref> == Citas parādīšanās medijos == 2009. gada septembrī, Kroulija filmējās Oklendas grupas <nowiki>''</nowiki>''[[These Four Walls]]''<nowiki>''</nowiki> mūzikas video dziesmai [["Sweet December"|"''Sweet December''"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=mF-1oGVEMWw|title=These Four Walls – Sweet December Music Video|publisher=YouTube|access-date=13 June 2014}}</ref> 2013. gada aprīlī, raidījumā <nowiki>''</nowiki>''20/20<nowiki>''</nowiki>'' tika pārraidīts stāsts, kas sekoja viņai, kā Īvijai līdz viņas pirmajai turnejai Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/|title=5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)|last=Gregerson|first=Katie|publisher=Ringside Intel|access-date=20 February 2021|date=6 June 2018}}</ref> Tajā vasarā viņa bija līdzīgi attēlota [[Māori]] televīzijas sporta šovā <nowiki>''</nowiki>''Code<nowiki>''</nowiki>'' .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzpwi.co.nz/2013/08/evie-featured-on-maori-tvs-code-tonight/|title=Evie featured on Maori TV's CODE tonight|last=Dunn|first=David|publisher=NZPWI|access-date=26 July 2018|date=29 August 2013}}</ref> Kā Dakota Keja, viņa ir spēlējams tēls videospēlēs ''[[WWE 2K19|<nowiki>''WWE 2K19''</nowiki>]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/brianmazique/2018/09/19/wwe-2k19-dlc-details-revealed/#6c9fb86851c4|title='WWE 2K19' DLC Details Revealed|last=Mazique|first=Brian|website=Forbes|date=19 September 2018}}</ref> ''[[WWE 2K20|<nowiki>''WWE 2K20''</nowiki>]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k20-roster/4/|title=WWE 2K20 roster reveal: every confirmed wrestler, including Hulk Hogan, Bray Wyatt & Molly Holly|last=Wilson|first=Ben|publisher=Games Radar|date=11 October 2019}}</ref> un ''[[WWE 2K22|<nowiki>''</nowiki>WWE 2K22]]<nowiki>''</nowiki>'' .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k22-roster/|title=WWE 2K22 roster guide tracking every confirmed wrestler|last=Wilson|first=Ben|publisher=Game Radar|access-date=April 3, 2022|date=March 14, 2022|language=en-US}}</ref> Kroulija pašlaik straumē tiešsaites straumēšanas platformā "[[Twitch]]<nowiki>''</nowiki> ar lietotājvārdu "Charliegirl".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.twitch.tv/charliegirl|title=Dakota Kai on Twitch}}</ref> == Personīgā dzīve == Kroulija ir [[Īri|īru]] un samoiešu izcelsmes jaunzēlandiete.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/DakotaKai_WWE/status/710185768065437696|title=.. #HappyStPatricksDay from this Irish / Samoan hybrid!!|website=Twitter|access-date=14 July 2017|date=16 March 2016}}</ref> Viņas māte ir no Samoa Lepea ciema [[Upolu|Upolu salā]].<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-interview|title=Exclusive interview: Up close with "The Captain of Team Kick" Dakota Kai|last=Saxton|first=Byron|authorlink=Byron Saxton|publisher=WWE|access-date=20 February 2021|date=31 May 2018}}</ref> Viņai ir jaunāka māsa Nirēne (Nyrene), kura ir [[Jauktā cīņas māksla|jauktā cīņas]] sportiste <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beyondthemark.com/2018/07/16/nyrene-crowley-fighting-her-way-to-affecting-change/|title=Nyrene Crowley fighting her way to affecting change|last=Stanley|first=Ashley|publisher=Beyond the Mark|access-date=19 July 2018|date=16 July 2018}}</ref> un viņas brālis Ērls (Earl) ir [[Diskžokejs|dīdžejs]]. Viņas vectēvs [[Pats Kroulijs]] 1949. un 1950. gadā pārstāvēja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] [[Jaunzēlandes regbija izlase|<nowiki>''All Blacks''</nowiki>]] regbija izslases sastāvā.<ref name="Dakota Kai blazing a trail">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/sport/other-sports/105968993/wwe-rising-star-dakota-kai-blazing-a-trail-for-kiwi-women-wrestlers|title=WWE rising star Dakota Kai blazing a trail for Kiwi women wrestlers|last=France|first=Marvin|publisher=Stuff|website=stuff.co.nz|access-date=17 August 2018|date=14 August 2018}}</ref> Kroulijai tuvas draudzenes ir Šeina Bašlere, Mija Jima un Džesamīna Djūka, pašlaik viņai ir kopīga māja ar Bašleri [[Florida|Floridā]].<ref name="What's the BRE Youtube news??-">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=U2_iDKJvWQw|title=What's the BRE news??|website=[[YouTube]]}}</ref> == Čempionāti un sasniegumi == * '''Profesionālās brīvās cīņas sieviešu alianse:''' ** ''PWWA Interim'' titula turnīrs (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cagematch.net/?id=26&nr=3438|title=PWWA Interim Title Tournament « Tournaments Database « CAGEMATCH – The Internet Wrestling Database|last=Kreikenbohm|first=Philip|access-date=13 April 2017}}</ref> ** ''PWWA'' čempionāts (1 reizi) ** ''PWWA Interim'' čempionāts (1 reizi) * '''''Impact Pro'' brīvā cīņa:''' ** ''IPW'' sieviešu čempionāts (3 reizes)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens|title=Title History – Impact Pro Wrestling|access-date=13 April 2017|archive-date={{dat|2017|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170313022820/http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens}}</ref> * '''''<nowiki>''</nowiki>Pro Wrestling Illustrated<nowiki>''</nowiki>:''''' ** 2016. gadā ieņēma 21. vietu starp 50 labākajām sieviešu ''cīkstonēm <nowiki>''PWI Female 50''</nowiki>''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.profightdb.com/pwi/evie-9542.html|title=Internet Wrestling Database – Evie: Pro Wrestling Illustrated Ratings|access-date=13 April 2017}}</ref> * '''''"Shimmer<nowiki>''</nowiki>'' sieviešu sportistes:''' ** ''<nowiki>''Shimmer''</nowiki>'' komandu čempionāts (1 reizi) - kopā ar Heidiju Lavleisu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pwinsider.com/article/102986/shimmer-volumes-84-85-results-from-berwyn-il.html?p=1|title=Shimmer Volumes 84 & 85 results from Berwyn, IL|last=Bentley|first=Martin|website=Pro Wrestling Insider|access-date=27 June 2016|date=27 June 2016}}</ref> * '''''"World Wonder Ring Stardom"''''' ** ''<nowiki>''Stardom''</nowiki>'' čempionāta <nowiki>''</nowiki>mākslinieks<nowiki>''</nowiki> (1 reizi) - kopā ar Hirojo Matsumoto un Kelliju Skeiteri<ref name="Stardom120615"/> * '''WWE''' ** NXT sieviešu komandu čempionāts (2 reizes) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/classics/titlehistory/nxt-womens-tag-team-championship|title=NXT Women's Tag Team Championship|publisher=[[WWE|World Wrestling Entertainment (WWE)]]|access-date=11 March 2021}}</ref> ** NXT sieviešu ielūgumu čempionāts (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=WWE|access-date=15 August 2018|date=2 April 2018}}</ref> ** Sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> (2021) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=26&nr=6787&page=2|title=Women 's Dusty Rhodes Tag Team Classic (2021)|last=Kreikenbohm|first=Philip|publisher=Cagematch - The Internet Wrestling Database|access-date=15 February 2021|date=14 February 2021}}</ref> ** NXT gada noslēguma balva (1 reize) *** NXT nākotnes zvaigzne (2019) == Atsauces: == {{Atsauces}} == Ārejās saites (Angliski): == {{Vikikrātuves kategorija|Cheree Crowley}} * [https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai Dakota Keja] [https://www.wwe.com/ WWE.com] * Dakotas Kejas profils [https://www.cagematch.net/?id=2&nr=13680 Cagematch.net], [https://www.wrestlingdata.com/index.php?befehl=bios&wrestler=22079 Wrestlingdata.com], [http://www.profightdb.com/wrestlers/dakota-kai-9542.html Internet Wrestling Database] * {{Twitter|ImKingKota}} * {{IMDB|7654116|Cheree Crowley}} * [https://www.thetalesofdakotakai.com The Captain of Team Kick: The Tales of King Kota, Dakota Keja & Evie] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sportistes]] [[Kategorija:Cīkstoņi]] [[Kategorija:Cilvēki no Jaunzēlandes]] [[Kategorija:Twitch straumētāji]] kl1okd6bbj8zbnm4dwz7dto6fjr3f3z Brendens Āronsons 0 519037 3670142 3669487 2022-08-14T06:33:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[MLS]] → [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|22}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 51 | caps3 = 46 | caps4 = 1 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Philadelphia Union II|Bethlehem Steel FC]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Union"|Philadelphia Union]] | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Medforda}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | goals1 = 1 | goals2 = 7 | goals3 = 9 | goals4 = 0 | height = 178 | image = FC RB Salzburg gegen WSG Tirol ( mit Meistertellerübergabe 22. Mai 2021) 15.jpg | caption = Āronsons 2021. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15 | nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2022|08|12|SK|bez}} | name = | playername = Brendens Āronsons | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017–2018 | years2 = 2019–2020 | years3 = 2021–2022 | years4 = 2022– | nationalcaps3 = 22 | nationalgoals3 = 6 | nationalteam3 = {{fb|USA}} | nationalyears3 = 2020– }}'''Brendens Rasels Āronsons''' ({{Val|en|Brenden Russell Aaronson}}, dzimis {{Dat|2000|10|22}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Āronsons pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. Savu karjeru iesācis [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandā [[Filadelfijas "Union"]]. 2021. gadā pievienojies [[Austrijas Bundeslīga]]s komandai [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']], bet 2022. gadā [[Anglijas Premjerlīga]]s vienībai [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']]. [[ASV futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2020. gadā. == Sasniegumi == '''Philadelphia Union''' * [[Supporters' Shield]]: 2020 '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2020–21, 2021–22 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2020–21, 2021–22 '''ASV''' * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019–20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Āronsons, Brendens}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] q93vp55zccmjwr417dv87q7xlmsswhj Frīdrihs Bukshēvdens 0 519042 3669918 3669525 2022-08-13T17:57:40Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens | vārds_orig = ''Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden'' | attēls = Buxhoevden F Colour.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1789. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1750 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = Vella, [[Muhu sala]], [[Rīgas guberņa]] (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1811 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Lodes pils]], [[Igaunijas guberņa]]<br>(tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Natālija Aleksejeva (1758–1808) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens''' ({{val-de|Friedrich Wilhelm Graf von Buxhoeveden}}, {{val|ru|Фёдор Фёдорович Буксге́вден}}; 1750–1811) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] un [[Katrīna II|Katrīnas II]] adjutants. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] (1803—1806, 1808—1809). == Dzīvesgājums == Dzimis 1750. gada 14. septembrī Muhu salā muižnieka Otto Frīdriha fon [[Bukshēvdeni|Bukshēvdena]] (1703–1754) un viņa sievas Helēnas Šarlotes fon Veimārnas (1722–1776) ģimenē. Mācījās 2. artilērijas un inženieru spēku kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] kā [[Grigorijs Orlovs|Grigorija Orlova]] adjutants. 1777. gadā apprecējās ar Grigorija Orlova meitu Natāliju Aleksejevu un 1787. gadā kļuva par ķeizarienes Katrīnas II flīģeļadjutantu. Piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1788—1790)|krievu—zviedru karā (1788—1790)]] un tika paaugstināts par ģenerālmajoru. [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanas (1794) laikā Bukshēvdens komandēja kājnieku divīziju un piedalījās [[Varšava]]s ieņemšanā. Pēc tam viņš bija Varšavas komandants un Polijas gubernators (1794–1796), iecelts grāfa kārtā, tad Pēterburgas militārais gubernators (1797–1798). Kā [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1803–1806) piedalījās [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karā (1803—1806)]] pret Napoleonu un piedzīvoja sakāvi [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] 1805. gada 2. decembrī. Pēc [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)]] viņu 1808. gadā atjaunoja Baltijas ģenerālgubernatora amatā un viņš komandēja Krievijas impērijas karaspēku [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)|krievu—zviedru karā (1808—1809)]]. 1808. gada nogalē viņš noslēdza pamieru ar Zviedriju, kuru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] neratificēja, bet tā paša gada 8. decembrī ģenerāli Bukshēvedenu atvaļināja. Mūža nogali viņš pavadīja savā [[Lodes pils|Lodes pilī]], kur mira 1811. gada 4. septembrī. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Sergejs Goļicins]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1803—1806, 1808—1809 | pēc = [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]]}} {{kastes beigas}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshēvdens, Frīdrihs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] fxpv59cn3nn3ufv2qbqg4nymmwnmj1n Aleksandrs Tormasovs 0 519109 3669919 3669683 2022-08-13T17:59:39Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Aleksandrs Tormasovs | vārds_orig = ''Александр Петрович Тормасов'' | attēls = Tormasov.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1752 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1819 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Maskava]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievs]] | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aleksandrs Tormasovs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Петро́вич Торма́сов}}; 1752–1819) bija [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālis]]. [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] (1807). == Dzīvesgājums == Dzimis 1750. gada 14. septembrī Maskavā flotes leitnanta Pjotra Tormasova ģimenē. 1762. gadā kļuva par pāžu galmā, 1772. gadā sāka karadienestu [[Vjatka (pilsēta)|Vjatka]]s musketieru pulkā, 1777. gadā kļuva par Somijas jēgeru bataljona komandieri, 1784. gadā par Aleksandrijas huzāru pulka komandieri. 1785. gadā bija brīvmūrnieku militārās ložas "Minevra" sekretārs. Piedalījās [[Krievu—turku karš (1787—1792)|krievu—turku karā (1787—1792)]], 1791. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru. [[Koscjuško sacelšanās]] apspiešanas (1794) laikā Tormasovs piedalījās [[Varšava]]s ieņemšanā. 1796. gadā viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un kirasieru pulka komandieri, 1801. gadā par kavalērijas ģenerāli un 1802. gadā par Livonijas divīzijas (''Лифляндская дивизия'') inspektoru. 1803. gada ģenerālis Tormasovs kļuva par [[Kijeva]]s militāro gubernatoru, 1804. gadā viņam piešķīra [[Guberņas muiža|Guberņas muižu]] pie Rīgas. [[Ceturtās koalīcijas karš (1806—1807)|Ceturtās koalīcijas kara (1806—1807)]] laikā no 1807. gada 28. marta līdz 23. decembrim viņš bija Rīgas ģenerālgubernators. [[Krievu—persiešu karš (1804—1813)|Krievu—persiešu kara]] laikā 1808. gadā Tormasovu iecēla par Krievijas karaspēka komandieri Kaukāzā, viņš ieņēma [[Erevāna|Erevānu]], sakāva persiešus pie [[Elizabetpole]]s un 1810. gadā iekaroja [[Imeretija|Imeretiju]]. [[1812. gada karš|1812. gada karā]] Tormasovs komandēja Trešo Rietumu armiju Volīnijā. 1814. gadā viņu iecēla par Maskavas militāro ģenerālgubernatoru. Miris 1819. gada 25. novembrī Maskavā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Frīdrihs Bukshēvdens]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1807 | pēc = [[Frīdrihs Bukshēvdens]]}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tormasovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] i762848glu9uihzhacgeivtrne06f89 Džīns Lebells 0 519113 3669816 3669711 2022-08-13T13:54:39Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džīns Lebells | vārds_orig = ''Gene LeBell'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = Aivans Džīns Lebells | dz datums = {{dat|1932|10|9}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|8|9|1932|10|9}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sherman Oaks}} | citi vārdi = | nodarbošanās = cīņas mākslas instruktors, aktieris, kaskadieris, triku koordinators | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Aivans Džīns Lebells''' ({{val|en|Ivan Gene LeBell}}; dzimis {{dat|1932|10|9}}, miris {{dat|2022|8|9}}) bija amerikāņu [[cīņas māksla|cīņas meistars]], [[kaskadieris]], aktieris un profesionāls cīkstonis. Saukts par "Graplinga krustēvu", jo popularizēja [[graplings|graplingu]] profesionālajās cīņās, veidojot pamatus mūsdienu [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fightland.vice.com/blog/roots-of-fight-brings-us-the-story-of-judo-gene-lebell--mma-pioneer-and-terrifying-old-man|title=Roots of Fight Brings Us the Story of "Judo" Gene LeBell – MMA Pioneer and Terrifying Old Man|website=Fightland|language=en|access-date=November 4, 2019|archive-date=August 20, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190820224828/http://fightland.vice.com/blog/roots-of-fight-brings-us-the-story-of-judo-gene-lebell--mma-pioneer-and-terrifying-old-man|dead-url=no}}</ref> Darbojies pie vairāk nekā 1000 filmām un televīzijas seriāliem, 12 grāmatu autors.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Roots of Fight Brings Us the Story of "Judo" Gene LeBell – MMA Pioneer and Terrifying Old Man |url=http://fightland.vice.com/blog/roots-of-fight-brings-us-the-story-of-judo-gene-lebell--mma-pioneer-and-terrifying-old-man |work=Fightland |date=December 3, 2013 |access-date=January 3, 2014 |archive-date=January 3, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140103160250/http://fightland.vice.com/blog/roots-of-fight-brings-us-the-story-of-judo-gene-lebell--mma-pioneer-and-terrifying-old-man |dead-url=no}}</ref><ref name=imdb>{{IMDB name|0494061}}</ref> 2000. gadā ASV Džiudžitsa federācija (USJJF) piešķīra Lebellam 9. [[dans (pakāpe)|danu]] [[džiudžitss|džiudžitsu]] un [[taihodžutss|taihodžutsu]]. {{dat|2004|8|7||bez}} Pasaules cīņas mākslu meistaru asociācija piešķīra viņam 10. pakāpi. 2005. gada februārī USJJF piešķīra viņam 9. danu [[džudo]].<ref>[http://www.usatkj.org/bio/lebell/index.html Gene LeBell biography] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080423020547/http://www.usatkj.org/bio/lebell/index.html |date=April 23, 2008 }} — at the ''USA Traditional Kodokan Judo'' website (a program of the ''USJJF'')</ref> Lebells iedvesmojis Klifa Būta ([[Breds Pits]]) tēlu [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmā "[[Reiz Holivudā]]".<ref name="SCMP">{{Tīmekļa atsauce|last=Atkin|first=Nicolas|url=https://www.scmp.com/sport/martial-arts/kung-fu/article/3022773/could-gene-lebell-beat-bruce-lee-meet-real-life-cliff|title=Could Gene LeBell beat up Bruce Lee? Meet the real life Cliff Booth from 'Once Upon a Time in Hollywood'|work=[[South China Morning Post]]|date=August 15, 2019|access-date=December 4, 2021|archive-date=November 27, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211127005347/https://www.scmp.com/sport/martial-arts/kung-fu/article/3022773/could-gene-lebell-beat-bruce-lee-meet-real-life-cliff|dead-url=no}}</ref> Tomēr Kventins Tarantīno to pilnībā neapstiprina.<ref name="SCMP" /> Lebells darbojās televīzijas seriālā "[[Zaļais Sirsenis (seriāls)|Zaļais Sirsenis]]" (''Green Hornet''), kurā viņš iepazinās ar [[Brūss Lī|Brūsu Lī]]. Viņi sadarbojās dažādu jaunu cīņas tehniku izveidošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Where Are They Now? |work=[[Inside Kung Fu]] |url=http://www.insidekung-fu.com/content/view/124/36/ |access-date=January 22, 2011 |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20110713040915/http://www.insidekung-fu.com/content/view/124/36/ |archive-date=July 13, 2011 }}</ref><ref name="SI">{{Tīmekļa atsauce |last1=Jacobs |first1=Mark |title=TOUGH GUYS WEAR PINK IN ANY COLOR, JUDO MASTER AND FILM STUNTMAN GENE LEBELL IS ONE HARD HOMBRE |url=https://vault.si.com/vault/1995/04/03/tough-guys-wear-pink-in-any-color-judo-master-and-film-stuntman-gene-lebell-is-one-hard-hombre |website=Sports Illustrated |publisher=Sports Illustrated |access-date=July 27, 2021 |archive-date=July 27, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210727153940/https://vault.si.com/vault/1995/04/03/tough-guys-wear-pink-in-any-color-judo-master-and-film-stuntman-gene-lebell-is-one-hard-hombre |dead-url=no}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lebells, Džīns}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV profesionālie cīkstoņi]] [[Kategorija:Amerikāņu kaskadieri]] 7uuf8puc95gvv3rq0ck3lmcg260gaf2 Oldermaņi 0 519124 3669814 3669731 2022-08-13T13:40:24Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Oldermaņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57333 |title=Informācija par objektu: Oldermaņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 10 | latNS = N | longd = 26 | longm = 37 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126351 | lgia_id = 57333 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Oldermaņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P34]], [[Sudaliņa]]s upes krastā. Ciems ir daļēji izzudis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} 55eegovv8hgnzr3zxc6hfjyes0p0b1h Eduards fon Baranovs 0 519125 3669934 3669764 2022-08-13T18:31:48Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards fon Baranovs | vārds_orig = ''Johann Eduard Graf von Baranoff'' | attēls = Baranov ET.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1884. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1811 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1884 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 3 | m_vieta = Šēnava, [[Bādene]]s lielhercogiste, [[Vācijas impērija]] (tagad {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1829.—1884. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Kaukāza karš]], [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Johans Eduards fon Baranovs''' ({{val|de|Johann Eduard Graf von Baranoff}}, {{val-ru|Эдуард Трофимович Баранов}}, 1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1869), [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1866). Krievijas Valsts padomes loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1811. gada 18. decembrī Pēterburgā galma kambarkunga un valsts padomnieka Trofima Johana Ludviga fon Baranofa (1779-1828) un viņa sievas Jūliānas fon Adlerbergas (1789-1864) ģimenē. Mācījās Ķeizariskajā licejā, 1829. gadā sāka karadienestu leibgvardes Izmailovas pulkā. 1838. gadā ķeizars [[Nikolajs I]] viņu iecēla viņu par savu flīģeļadjutantu. 1844. gadā Baranovs piedalījās [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] kaujās un 1849. gadā [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā, 1849. gadā iegūstot ģenerālmajora pakāpi. 1852. gadā viņu iecēla par leibgvardes Preobraženskas pulka komandieri, [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņš komandēja 1. Gvardes kājnieku divīziju, nodrošinot Somu jūras līča krasta apsardzi. 1855. gadā jaunais Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, 1856. gadā par Atsevišķā gvardes korpusa štāba priekšnieku, 1857. gadā paaugstinot par ģenerālleitnantu. No 1866. gada aprīļa līdz oktobrim viņš bija [[Baltijas ģenerālgubernators]], tad no 1866. gada oktobra līdz 1868. gadam viņš bija Ziemeļrietumu apgabala (Viļņas, Kauņas un Grodņas guberņu) ģenerālgubernators un Viļņas militārā apgabala virspavēlnieks. 1868. gadā ģenerāli Baranovu iecēla par Krievijas Valsts padomes locekli un 1869. gadā paaugstināja par infantērijas ģenerāli. 1876. gadā viņu iecēla par Dzelzceļa nozares izpētes komisijas priekšsēdētāju, 1881. gadā par Valsts padomes Ekonomikas departamenta vadītāju. Miris 1884. gada 3. augustā Šēnavā, Vācijas impērijā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Šuvalovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1866| pēc = [[Pēteris Albedinskis]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baranovs, Eduards fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši|B]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 6k97y15s4n2kx0e5p3ko75toyeo0jwf Dalībnieka diskusija:Questionefisica 3 519139 3669793 2022-08-13T12:10:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Questionefisica}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 15.10 (EEST) 9kvbzn7aitnipctb8w3mbyn5o08x943 Dalībnieka diskusija:Lyudin 3 519140 3669795 2022-08-13T12:15:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lyudin}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 15.15 (EEST) 2v48rxsxi2qwme9ail9hrvwqy9s5ndw Dalībnieka diskusija:FrostAwx 3 519141 3669797 2022-08-13T12:25:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=FrostAwx}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 15.25 (EEST) k5j9iusczaasjuujx6h5ssgs0lrmrjh Pēteris Albedinskis 0 519142 3669803 2022-08-13T13:26:09Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Albedinskis | vārds_orig = ''Пётр Павлович Альбединский'' | attēls = Albedinskiypp 02.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1870. gadu beigu portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1883 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Varšava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Dologorukova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1843.—1883. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Albedinskis''' ({{val-ru|Пётр Павлович Альбединский}}, 1826—1883) bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas [[ģenerālis]] (1878). [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un [[Rīgas ģenerālgubernators]] (1866–1870), vēlāk Lietuvas (1874-1880) guberņu vadītājs, Varšavas ģenerālgubernators (1880-1883). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Maskavā Pāvela Albedinska un Natālijas Bagrationas ģimenē. Viņa vectēvs bija kambarkungs Pēteris Albedils. Mācījās Pēterburgas Pāžu korpusā, 1843. gadā kļuva par leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, 1849. gadā piedalījās [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņu ievainoja [[Sevastopole]]s aplenkuma kaujās. 1856. gadā viņu nosūtīja uz Krievijas vēstniecību Parīzē kā militāro atašeju. 1858. gadā Albedinskis atgriezās Krievijā, turpināja dienestu kā leibgvardes grenadieru pulka komandieris, 1860. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, 1862. gadā viņu iecēla par leibgvardes huzāru pulka komandieri un 1865. gadā par gvardes karaspēka štāba priekšnieku. 1866. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, paaugstinot par ģenerālleitnantu. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala karaspēka komandieri, bet 1874. gadā par Viļņas, Kauņas un Grodņas ģenerālgubernatoru un Viļņas kara apgabala komandieri, 1878. gadā paaugstinot par kavalērijas ģenerāli. 1880. gadā Albedinski iecēla par Varšavas ģenerālgubernatoru un Varšavas kara apgabala karaspēka komandieri, 1881. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1883. gada 19. maijā Varšavā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albedinskis, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] p2y6rh2pyg492lfxrhp9hlym1l9511p 3669807 3669803 2022-08-13T13:30:51Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Albedinskis | vārds_orig = ''Пётр Павлович Альбединский'' | attēls = Albedinskiypp 02.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1870. gadu beigu portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1883 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Varšava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Dologorukova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1843.—1883. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Albedinskis''' ({{val-ru|Пётр Павлович Альбединский}}, 1826—1883) bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas [[ģenerālis]] (1878). [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un [[Rīgas ģenerālgubernators]] (1866–1870), vēlāk Lietuvas (1874-1880) guberņu vadītājs, Varšavas ģenerālgubernators (1880-1883). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Maskavā Pāvela Albedinska un Natālijas Bagrationas ģimenē. Viņa vectēvs bija kambarkungs Pēteris [[Albedili|Albedils]]. Mācījās Pēterburgas Pāžu korpusā, 1843. gadā kļuva par leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, 1849. gadā piedalījās [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņu ievainoja [[Sevastopole]]s aplenkuma kaujās. 1856. gadā viņu nosūtīja uz Krievijas vēstniecību Parīzē kā militāro atašeju. 1858. gadā Albedinskis atgriezās Krievijā, turpināja dienestu kā leibgvardes grenadieru pulka komandieris, 1860. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, 1862. gadā viņu iecēla par leibgvardes huzāru pulka komandieri un 1865. gadā par gvardes karaspēka štāba priekšnieku. 1866. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, paaugstinot par ģenerālleitnantu. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala karaspēka komandieri, bet 1874. gadā par Viļņas, Kauņas un Grodņas ģenerālgubernatoru un Viļņas kara apgabala komandieri, 1878. gadā paaugstinot par kavalērijas ģenerāli. 1880. gadā Albedinski iecēla par Varšavas ģenerālgubernatoru un Varšavas kara apgabala karaspēka komandieri, 1881. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1883. gada 19. maijā Varšavā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albedinskis, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] bdn69lcafpok1yiwbrpbigfcb9drgo3 3669809 3669807 2022-08-13T13:36:42Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Albedinskis | vārds_orig = ''Пётр Павлович Альбединский'' | attēls = Albedinskiypp 02.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1870. gadu beigu portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1883 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Varšava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Dologorukova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1843.—1883. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Albedinskis''' ({{val-ru|Пётр Павлович Альбединский}}, 1826—1883) bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas [[ģenerālis]] (1878). [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un [[Rīgas ģenerālgubernators]] (1866–1870), vēlāk Lietuvas (1874-1880) guberņu vadītājs, Varšavas ģenerālgubernators (1880-1883). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Maskavā Pāvela Albedinska un Natālijas Bagrationas ģimenē. Viņa vectēvs Pēteris Albedils]] bija cēlies no [[Vidzemes bruņniecība]]s dzimtas [[Albedili]]em un kalpoja par Pēterburgas galma virskambarkungu. Mācījās Pēterburgas Pāžu korpusā, 1843. gadā kļuva par leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, 1849. gadā piedalījās [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņu ievainoja [[Sevastopole]]s aplenkuma kaujās. 1856. gadā viņu nosūtīja uz Krievijas vēstniecību Parīzē kā militāro atašeju. 1858. gadā Albedinskis atgriezās Krievijā, turpināja dienestu kā leibgvardes grenadieru pulka komandieris, 1860. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, 1862. gadā viņu iecēla par leibgvardes huzāru pulka komandieri un 1865. gadā par gvardes karaspēka štāba priekšnieku. 1866. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, paaugstinot par ģenerālleitnantu. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala karaspēka komandieri, bet 1874. gadā par Viļņas, Kauņas un Grodņas ģenerālgubernatoru un Viļņas kara apgabala komandieri, 1878. gadā paaugstinot par kavalērijas ģenerāli. 1880. gadā Albedinski iecēla par Varšavas ģenerālgubernatoru un Varšavas kara apgabala karaspēka komandieri, 1881. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1883. gada 19. maijā Varšavā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albedinskis, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 30acmww1m06e1leeuude0xmq2ad61dn 3669811 3669809 2022-08-13T13:37:00Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Albedinskis | vārds_orig = ''Пётр Павлович Альбединский'' | attēls = Albedinskiypp 02.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1870. gadu beigu portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1883 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Varšava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Dologorukova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1843.—1883. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Albedinskis''' ({{val-ru|Пётр Павлович Альбединский}}, 1826—1883) bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas [[ģenerālis]] (1878). [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un [[Rīgas ģenerālgubernators]] (1866–1870), vēlāk Lietuvas (1874-1880) guberņu vadītājs, Varšavas ģenerālgubernators (1880-1883). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Maskavā Pāvela Albedinska un Natālijas Bagrationas ģimenē. Viņa vectēvs Pēteris Albedils bija cēlies no [[Vidzemes bruņniecība]]s dzimtas [[Albedili]]em un kalpoja par Pēterburgas galma virskambarkungu. Mācījās Pēterburgas Pāžu korpusā, 1843. gadā kļuva par leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, 1849. gadā piedalījās [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņu ievainoja [[Sevastopole]]s aplenkuma kaujās. 1856. gadā viņu nosūtīja uz Krievijas vēstniecību Parīzē kā militāro atašeju. 1858. gadā Albedinskis atgriezās Krievijā, turpināja dienestu kā leibgvardes grenadieru pulka komandieris, 1860. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, 1862. gadā viņu iecēla par leibgvardes huzāru pulka komandieri un 1865. gadā par gvardes karaspēka štāba priekšnieku. 1866. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, paaugstinot par ģenerālleitnantu. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala karaspēka komandieri, bet 1874. gadā par Viļņas, Kauņas un Grodņas ģenerālgubernatoru un Viļņas kara apgabala komandieri, 1878. gadā paaugstinot par kavalērijas ģenerāli. 1880. gadā Albedinski iecēla par Varšavas ģenerālgubernatoru un Varšavas kara apgabala karaspēka komandieri, 1881. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1883. gada 19. maijā Varšavā. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albedinskis, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] j7giggcybbqx7x4zpm9hmo7x9h3ekz8 3669936 3669811 2022-08-13T18:34:56Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Albedinskis | vārds_orig = ''Пётр Павлович Альбединский'' | attēls = Albedinskiypp 02.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1870. gadu beigu portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1883 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Varšava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Dologorukova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1843.—1883. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Albedinskis''' ({{val-ru|Пётр Павлович Альбединский}}, 1826—1883) bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas [[ģenerālis]] (1878). [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un [[Rīgas ģenerālgubernators]] (1866–1870), vēlāk Lietuvas (1874-1880) guberņu vadītājs, Varšavas ģenerālgubernators (1880-1883). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Maskavā Pāvela Albedinska un Natālijas Bagrationas ģimenē. Viņa vectēvs Pēteris Albedils bija cēlies no [[Vidzemes bruņniecība]]s dzimtas [[Albedili]]em un kalpoja par Pēterburgas galma virskambarkungu. Mācījās Pēterburgas Pāžu korpusā, 1843. gadā kļuva par leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, 1849. gadā piedalījās [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņu ievainoja [[Sevastopole]]s aplenkuma kaujās. 1856. gadā viņu nosūtīja uz Krievijas vēstniecību Parīzē kā militāro atašeju. 1858. gadā Albedinskis atgriezās Krievijā, turpināja dienestu kā leibgvardes grenadieru pulka komandieris, 1860. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, 1862. gadā viņu iecēla par leibgvardes huzāru pulka komandieri un 1865. gadā par gvardes karaspēka štāba priekšnieku. 1866. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, paaugstinot par ģenerālleitnantu. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala karaspēka komandieri, bet 1874. gadā par Viļņas, Kauņas un Grodņas ģenerālgubernatoru un Viļņas kara apgabala komandieri, 1878. gadā paaugstinot par kavalērijas ģenerāli. 1880. gadā Albedinski iecēla par Varšavas ģenerālgubernatoru un Varšavas kara apgabala karaspēka komandieri, 1881. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1883. gada 19. maijā Varšavā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Eduards fon Baranovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1866–1870| pēc = [[Pēteris Bagrations]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albedinskis, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] rajzznggys5yq1l9wl2yxding0pxsk8 3669937 3669936 2022-08-13T18:41:11Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Albedinskis | vārds_orig = ''Пётр Павлович Альбединский'' | attēls = Albedinskiypp 02.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1870. gadu beigu portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1883 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Varšava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Dologorukova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1843.—1883. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Albedinskis''' ({{val-ru|Пётр Павлович Альбединский}}, 1826—1883) bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas [[ģenerālis]] (1878). [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un [[Rīgas ģenerālgubernators]] (1866–1870), vēlāk Lietuvas guberņu vadītājs (1874-1880), Varšavas ģenerālgubernators (1880-1883). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Maskavā Pāvela Albedinska un Natālijas Bagrationas ģimenē. Viņa vectēvs Pēteris Albedils bija cēlies no [[Vidzemes bruņniecība]]s dzimtas [[Albedili]]em un kalpoja par Pēterburgas galma virskambarkungu. Mācījās Pēterburgas Pāžu korpusā, 1843. gadā kļuva par leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, 1849. gadā piedalījās [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņu ievainoja [[Sevastopole]]s aplenkuma kaujās. 1856. gadā viņu nosūtīja uz Krievijas vēstniecību Parīzē kā militāro atašeju. 1858. gadā Albedinskis atgriezās Krievijā, turpināja dienestu kā leibgvardes grenadieru pulka komandieris, 1860. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, 1862. gadā viņu iecēla par leibgvardes huzāru pulka komandieri un 1865. gadā par gvardes karaspēka štāba priekšnieku. 1866. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, paaugstinot par ģenerālleitnantu. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala karaspēka komandieri, bet 1874. gadā par Viļņas, Kauņas un Grodņas ģenerālgubernatoru un Viļņas kara apgabala komandieri, 1878. gadā paaugstinot par kavalērijas ģenerāli. 1880. gadā Albedinski iecēla par Varšavas ģenerālgubernatoru un Varšavas kara apgabala karaspēka komandieri, 1881. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1883. gada 19. maijā Varšavā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Eduards fon Baranovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1866–1870| pēc = [[Pēteris Bagrations]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albedinskis, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] npm04w8dt3rz5a9jhm97lli4v5hgxsp 3670034 3669937 2022-08-14T04:40:01Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Albedinskis | vārds_orig = ''Пётр Павлович Альбединский'' | attēls = Albedinskiypp 02.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1870. gadu beigu portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1883 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Varšava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Dologorukova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1843.—1883. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Albedinskis''' ({{val-ru|Пётр Павлович Альбединский}}, 1826—1883) bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas [[ģenerālis]] (1878). [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un [[Rīgas ģenerālgubernators]] (1866–1870), vēlāk Lietuvas guberņu vadītājs (1874-1880), Varšavas ģenerālgubernators (1880-1883). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Maskavā Pāvela Albedinska un Natālijas Bagrationas ģimenē. Viņa vectēvs Pēteris Albedils bija cēlies no [[Vidzemes bruņniecība]]s dzimtas [[Albedili]]em un kalpoja par Pēterburgas galma virskambarkungu. Mācījās Pēterburgas Pāžu korpusā, 1843. gadā kļuva par leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, 1849. gadā piedalījās [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņu ievainoja [[Sevastopole]]s aplenkuma kaujās. 1856. gadā viņu nosūtīja uz Krievijas vēstniecību Parīzē kā militāro atašeju. 1858. gadā Albedinskis atgriezās Krievijā, turpināja dienestu kā leibgvardes grenadieru pulka komandieris, 1860. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, 1862. gadā viņu iecēla par leibgvardes huzāru pulka komandieri un 1865. gadā par gvardes karaspēka štāba priekšnieku. 1866. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, paaugstinot par ģenerālleitnantu. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala karaspēka komandieri, bet 1874. gadā par Viļņas, Kauņas un Grodņas ģenerālgubernatoru un Viļņas kara apgabala komandieri, 1878. gadā paaugstinot par kavalērijas ģenerāli. 1880. gadā Albedinski iecēla par Varšavas ģenerālgubernatoru un Varšavas kara apgabala karaspēka komandieri, 1881. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1883. gada 19. maijā Varšavā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Eduards fon Baranovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1866–1870| pēc = [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)|Pēteris Bagrations]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albedinskis, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] s4s7uqidvicwjn0uzoyhprvgethkjp3 3670177 3670034 2022-08-14T09:06:07Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Albedinskis | vārds_orig = ''Пётр Павлович Альбединский'' | attēls = Albedinskiypp 02.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1870. gadu beigu portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1826 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1883 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Varšava]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Dologorukova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1843.—1883. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krimas karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Albedinskis''' ({{val-ru|Пётр Павлович Альбединский}}, 1826—1883) bija [[Krievijas impērija]]s armijas kavalērijas [[ģenerālis]] (1878). [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un [[Rīgas ģenerālgubernators]] (1866–1870), vēlāk Lietuvas guberņu vadītājs (1874-1880), Varšavas ģenerālgubernators (1880-1883). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Maskavā Pāvela Albedinska un Natālijas Bagrationas ģimenē. Viņa vectēvs Pēteris Albedils bija cēlies no [[Vidzemes bruņniecība]]s dzimtas [[Albedili]]em un kalpoja par Pēterburgas galma virskambarkungu. Mācījās Pēterburgas Pāžu korpusā, 1843. gadā kļuva par leibgvardes kavalērijas pulka kornetu, 1849. gadā piedalījās [[Ungārija]]s sacelšanās apspiešanā. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā viņu ievainoja [[Sevastopole]]s aplenkuma kaujās. 1856. gadā viņu nosūtīja uz Krievijas vēstniecību Parīzē kā militāro atašeju. 1858. gadā Albedinskis atgriezās Krievijā, turpināja dienestu kā leibgvardes grenadieru pulka komandieris, 1860. gadā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, 1862. gadā viņu iecēla par leibgvardes huzāru pulka komandieri un 1865. gadā par gvardes karaspēka štāba priekšnieku. 1866. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Aleksandrs II]] viņu iecēla par savu ģenerāladjutantu, paaugstinot par ģenerālleitnantu. Tajā pašā gadā viņu iecēla par Baltijas ģenerālgubernatoru un Rīgas kara apgabala karaspēka komandieri, [[Baltijas rusifikācija]]s politikas ietvaros 1868. gadā Rīgā sāka darboties [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija]] un [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]] ar krievu valodu kā mācību valodu. 1874. gadā Albedinskis kļuva par Viļņas, Kauņas un Grodņas ģenerālgubernatoru un Viļņas kara apgabala komandieri, 1878. gadā paaugstinot viņu par kavalērijas ģenerāli. 1880. gadā Albedinski iecēla par Varšavas ģenerālgubernatoru un Varšavas kara apgabala karaspēka komandieri, 1881. gadā par Valsts padomes locekli. Miris 1883. gada 19. maijā Varšavā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Eduards fon Baranovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1866–1870| pēc = [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)|Pēteris Bagrations]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Albedinskis, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] 4y9f2ceqs37ybipf14pbruvytt2u075 Lebells 0 519143 3669805 2022-08-13T13:27:16Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džīns Lebells]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džīns Lebells]] k9b8t96dy8llahyabiku92ayalwc1tw LeBell 0 519144 3669806 2022-08-13T13:27:36Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džīns Lebells]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džīns Lebells]] k9b8t96dy8llahyabiku92ayalwc1tw Dalībnieka diskusija:Zenginer 3 519145 3669813 2022-08-13T13:39:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zenginer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 16.39 (EEST) jhedi3h026m98sjzpsvvc0p2232453z Spriņģi (Beļavas pagasts) 0 519146 3669834 2022-08-13T14:50:33Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Spriņģi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Spriņģi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2207 |title=Informācija par objektu: Spriņģi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 03 | latNS = N | longd = 26 | longm = 45 | longs = 18 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125647 | lgia_id = 2207 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Spriņģi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V410]]. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} o5mv65dd7b0j6n0v60vi7zgl1qkip7v 3669885 3669834 2022-08-13T16:26:40Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Spriņģi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2207 |title=Informācija par objektu: Spriņģi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 03 | latNS = N | longd = 26 | longm = 45 | longs = 18 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125647 | lgia_id = 2207 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Spriņģi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V410]]. Ciema apkārtnē atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} 0489acy40baekmafmaz2b9b8s87bi37 Veidne:Beļavas pagasta ciemi 10 519147 3669838 2022-08-13T14:55:26Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{navbox | bodyclass = hlist |name=Beļavas pagasta ciemi |title=[[Beļavas pagasts|Beļavas pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Auguliena]] * '''[[Beļava]]''' * [[Butāni (Beļavas pagasts)|Butāni]] * [[Gāršnieki]] * [[Gulbītis (Beļavas pagasts)|Gulbītis]] * [[Letes]] * [[Mili]] * [[Naglene]] * [[Ozolkalns (Beļavas pagasts)|Ozolkalns]] * [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalns]] * [[Silamala (Beļavas pagasts)|Silamala]] * [[Sīļi (Beļavas pagasts)|Sīļi]] * Sp... wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Beļavas pagasta ciemi |title=[[Beļavas pagasts|Beļavas pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Auguliena]] * '''[[Beļava]]''' * [[Butāni (Beļavas pagasts)|Butāni]] * [[Gāršnieki]] * [[Gulbītis (Beļavas pagasts)|Gulbītis]] * [[Letes]] * [[Mili]] * [[Naglene]] * [[Ozolkalns (Beļavas pagasts)|Ozolkalns]] * [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalns]] * [[Silamala (Beļavas pagasts)|Silamala]] * [[Sīļi (Beļavas pagasts)|Sīļi]] * [[Spārīte (Beļavas pagasts)|Spārīte]] * [[Spriņģi (Beļavas pagasts)|Spriņģi]] * [[Svelberģis]] * [[Vanagi (Beļavas pagasts)|Vanagi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> r5y91z7y09ct12zyishzccj6w50bqxj 3669896 3669838 2022-08-13T16:45:51Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Beļavas pagasta ciemi |title=[[Beļavas pagasts|Beļavas pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Auguliena]] * '''[[Beļava]]''' * [[Butāni (Beļavas pagasts)|Butāni]] * [[Gāršnieki]] * [[Gulbītis (Beļavas pagasts)|Gulbītis]] * [[Letes]] * [[Mili]] * [[Naglene]] * [[Ozolkalns (Beļavas pagasts)|Ozolkalns]] * [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalns]] * [[Silamala (Beļavas pagasts)|Silamala]] * [[Sīļi (Beļavas pagasts)|Sīļi]] * [[Spriņģi (Beļavas pagasts)|Spriņģi]] * [[Svelberģis]] * [[Vanagi (Beļavas pagasts)|Vanagi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> r268b3te5p9kxuuit1h6zz1hzqxqgye 3670133 3669896 2022-08-14T06:21:55Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Beļavas pagasta ciemi |title=[[Beļavas pagasts|Beļavas pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Auguliena]] * '''[[Beļava]]''' * [[Butāni (Beļavas pagasts)|Butāni]] * [[Gāršnieki]] * [[Gulbītis (Beļavas pagasts)|Gulbītis]] * [[Letes]] * [[Mili]] * [[Naglene]] * [[Ozolkalns (Beļavas pagasts)|Ozolkalns]] * [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalns]] * [[Silamala (Beļavas pagasts)|Silamala]] * [[Sīļi (Beļavas pagasts)|Sīļi]] * [[Spriņģi (Beļavas pagasts)|Spriņģi]] * [[Svelberģis]] * [[Vanagi (Beļavas pagasts)|Vanagi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Beļavas pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> a1g5fupkexumv5ivydzd1nz242gs6ia Dalībnieka diskusija:Novikov Sergej 3 519149 3669840 2022-08-13T14:56:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Novikov Sergej}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 17.56 (EEST) 12dn5je638davb9xqpro09a9dcd2b7j Dalībnieka diskusija:Zaaarch 3 519151 3669845 2022-08-13T15:05:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zaaarch}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 18.05 (EEST) jbvxsqy7gofib6n7ry2dfohhj34ltko Vanagi (Beļavas pagasts) 0 519153 3669851 2022-08-13T15:15:15Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vanagi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | esta... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vanagi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57330 |title=Informācija par objektu: Vanagi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 45 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125583 | lgia_id = 57330 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vanagi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. AApdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} 12ajh4fc297silehrfuwos8qbp010ud 3669857 3669851 2022-08-13T15:25:16Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vanagi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57330 |title=Informācija par objektu: Vanagi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 45 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125583 | lgia_id = 57330 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vanagi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} j34gqz371w8cmu3z4p6t68xxea7219h Sīļi (Beļavas pagasts) 0 519154 3669858 2022-08-13T15:27:22Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sīļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | esta... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sīļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57334 |title=Informācija par objektu: Sīļi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 16 | lats = 33 | latNS = N | longd = 26 | longm = 47 | longs = 55 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125630 | lgia_id = 57334 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Sīļi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Sīļupe (Opulīša pieteka)|Sīļupes]] upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} q1rs52e7peglmtg47oja15m8lwotrz5 Silamala (Beļavas pagasts) 0 519155 3669870 2022-08-13T15:47:47Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silamala | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silamala | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2204 |title=Informācija par objektu: Silamala |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 12 | latNS = N | longd = 26 | longm = 41 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125622 | lgia_id = 2204 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Silamala''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V416]]. Pie ciema iztece [[Mudaža]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} q4d3adui87za0h06xnssnd2d5bfro23 3669873 3669870 2022-08-13T15:55:57Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silamala | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2204 |title=Informācija par objektu: Silamala |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 12 | latNS = N | longd = 26 | longm = 41 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125622 | lgia_id = 2204 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Silamala''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V416]]. Pie ciema ir [[Mudaža]]s iztece. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} 2bol6whqhoajho0j92h0pqjnfvo7dez Dalībnieka diskusija:Rakso35000000 3 519156 3669872 2022-08-13T15:52:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rakso35000000}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 18.52 (EEST) 7g4cyibvh0t3gx3ttjqtaa7k3sdl2d4 Butāni (Beļavas pagasts) 0 519157 3669874 2022-08-13T16:00:06Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Butāni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Butāni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57968 |title=Informācija par objektu: Butāni |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 12 | lats = 53 | latNS = N | longd = 26 | longm = 45 | longs = 09 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125526 | lgia_id = 57968 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Butāni''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V410]]. Pie ciema izteces [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupe]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} oj5cuuweqsgxk7zxgps8hn6fs84invc 3669882 3669874 2022-08-13T16:15:44Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Butāni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57968 |title=Informācija par objektu: Butāni |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 12 | lats = 53 | latNS = N | longd = 26 | longm = 45 | longs = 09 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125526 | lgia_id = 57968 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Butāni''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V410]]. Pie ciema [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupes]] iztece. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} r4jq7njih7emvxot9ldbnadtb23h0ob Dalībnieka diskusija:PandaKozunakis 3 519158 3669877 2022-08-13T16:07:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=PandaKozunakis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 19.07 (EEST) 7rhaa6a65h73ozrgyd31aempvl503ti Gāršnieki 0 519159 3669883 2022-08-13T16:18:43Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gāršnieki | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gāršnieki | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2205 |title=Informācija par objektu: Gāršnieki |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 50 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125542 | lgia_id = 2205 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Gāršnieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupes]] upes krastā. Pie ciema ir [[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} dakgy9v9phqlm7ssqwqsaeqqj7vasci 3669884 3669883 2022-08-13T16:19:54Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gāršnieki | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2205 |title=Informācija par objektu: Gāršnieki |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 50 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125542 | lgia_id = 2205 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Gāršnieki''' (kļūdaini arī '''Gāršenieki''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupes]] upes krastā. Pie ciema ir [[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} nf0f77a1cznyu9x1wxkrdnob93od00e Naglene 0 519160 3669886 2022-08-13T16:36:19Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naglene | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naglene | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2206 |title=Informācija par objektu: Naglene |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 35 | latNS = N | longd = 26 | longm = 49 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125606 | lgia_id = 2206 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Naglene''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V388]] un [[V417]] krustojuma. Naglene izveidojusies ap Naglienas muižu (''Wassilissa'''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} qt8npag9kfr7pmd0kad2tshaq7lg1yi 3669887 3669886 2022-08-13T16:36:40Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naglene | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2206 |title=Informācija par objektu: Naglene |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 35 | latNS = N | longd = 26 | longm = 49 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125606 | lgia_id = 2206 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Naglene''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V388]] un [[V417]] krustojuma. Naglene izveidojusies ap Naglienas muižu (''Wassilissa'''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} qx7vbm70pn3ji2dhvb6v1rzcfyoexhe 3669889 3669887 2022-08-13T16:38:07Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naglene | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2206 |title=Informācija par objektu: Naglene |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 35 | latNS = N | longd = 26 | longm = 49 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125606 | lgia_id = 2206 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Naglene''' (arī '''Nagliena''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V388]] un [[V417]] krustojuma. Naglene izveidojusies ap Naglienas muižu (''Wassilissa'''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} j9glxinwqzzk69gqwi8sdqynbqa9bk0 3669890 3669889 2022-08-13T16:40:55Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naglene | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2206 |title=Informācija par objektu: Naglene |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 35 | latNS = N | longd = 26 | longm = 49 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125606 | lgia_id = 2206 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Naglene''' (arī '''Nagliena''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V388]] un [[V417]] krustojuma. Naglene izveidojusies ap Naglienas muižu (''Wassilissa''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} dzaofjdo7am1m08842bhk0cil1wobqx 3669891 3669890 2022-08-13T16:43:57Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naglene | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2206 |title=Informācija par objektu: Naglene |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 35 | latNS = N | longd = 26 | longm = 49 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125606 | lgia_id = 2206 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Naglene''' (arī '''Nagliena''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V388]] un [[V417]] krustojuma. Naglene izveidojusies ap [[Naglene muiža|Naglienas muižu]] (''Wassilissa''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} ruc0ase7zi05843d0fg721srcrfb7i1 3669893 3669891 2022-08-13T16:44:19Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naglene | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2206 |title=Informācija par objektu: Naglene |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 35 | latNS = N | longd = 26 | longm = 49 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125606 | lgia_id = 2206 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Naglene''' (arī '''Nagliena''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V388]] un [[V417]] krustojuma. Naglene izveidojusies ap [[Naglenes muiža|Naglienas muižu]] (''Wassilissa''). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} 1ut7b99pfo5ehghvv95j8a8lrifpghq Dalībnieka diskusija:Hugobugomugo 3 519161 3669892 2022-08-13T16:44:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Hugobugomugo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 19.44 (EEST) gccmndjgn2631hhx200hq8s7ljk23ah Gulbītis (Beļavas pagasts) 0 519162 3669899 2022-08-13T16:49:37Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gulbītis | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gulbītis | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Beļavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57948 |title=Informācija par objektu: Gulbītis |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 48 | latNS = N | longd = 26 | longm = 49 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4409 | var_id = 100125550 | lgia_id = 57948 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Gulbītis''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P35]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Beļavas pagasta ciemi}} prikf9vyhw4efvtkrrj2g96sd7qlnk7 Birztalas zemzālīte 0 519163 3669902 2022-08-13T17:00:30Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula luzuloides|autors=(Lam.) Dandy et Wilmott|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|suga=Luzula luzuloides|suga_lv=Birztalas zemzālīte|attēls=Luzula luzuloides kz09.jpg|sinonīmi=- Luzula albida <i>(Hoffm.) DC.</i>; - Luzula nemorosa <i>(Polli... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula luzuloides|autors=(Lam.) Dandy et Wilmott|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|suga=Luzula luzuloides|suga_lv=Birztalas zemzālīte|attēls=Luzula luzuloides kz09.jpg|sinonīmi=- Luzula albida <i>(Hoffm.) DC.</i>; - Luzula nemorosa <i>(Pollich) E.Mey.</i>}} '''Birztalas zemzālīte''' ({{val-la|Luzula luzuloides}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] suga. Tās sākotnējais izplatības areāls ir [[Centrāleiropa|centrālā]] un dienvidaustrumu Eiropa, bet suga ir ieviesta arī [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Latvijā birztalas zemzālīte ir savvaļā pārgājusi suga un sastopama reti visā valstī. Blīvas vai skrajas audzes ir sastopamas vecos [[Parks|parkos]] un to tuvumā, dažādos sekundāros mežos. Suga ir līdzīga citām [[Zemzālītes|zemzālītēm]]. Atšķirama pēc ļoti tievajiem ziedkopas zariņiem un bāli dzeltenīgām (ne brūnām) apziedņa lapām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/luzula-luzuloides-lam-dandy-et-wilmott/|title=birztalas zemzālīte - Luzula luzuloides (Lam.) Dandy et Wilmott - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-13}}</ref> == Apraksts == Birztalas zemzālīte ir daudzgadīgs, 30-70 cm garš [[lakstaugs]], kurš veido skraju [[Velēns|velēnu]]. Stublājs ir stāvs un gluds. Lapas uz stublāja ir izvietotas pamīšus, tās ir lineāras, 10-20 cm garas un 0,3-0,6 cm platas, gari smailas, blīvi skropstainas, mala gluda. Apakšējās seglapas pārsniedz [[Ziedkopa|ziedkopu]]. Ziedkopa ir stublāja galotnē, izskatās it kā blīvi ieskauta lapās, zaro. Ziedi ir blīvā galviņā pa 4-8 tievo zariņu galā. Apziedņa lapas ir bāli dzeltenas, iekšējās garākas nekā ārējās. Auglis ir brūna pogaļa, aptuveni apziedņa garumā. Zied maijā un jūnijā.<ref name=":0" /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Zemzālītes]] rwuwtvo4yftptddz7qze6dyylist67j Luzula luzuloides 0 519164 3669903 2022-08-13T17:01:31Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Birztalas zemzālīte]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Birztalas zemzālīte]] slqra1lc9rolgwzqalywtygy252yacz Zemzālītes 0 519165 3669904 2022-08-13T17:31:35Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|attēls=Luzula arcuata IMG 6952 buefrytle longyearbyen.JPG|att_nosaukums=<i>Luzula arcuata</i>}}'''Zemzālītes''' ({{val-la|Luzula}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] ģints. Ģintij ir kosmopol... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|attēls=Luzula arcuata IMG 6952 buefrytle longyearbyen.JPG|att_nosaukums=<i>Luzula arcuata</i>}}'''Zemzālītes''' ({{val-la|Luzula}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] ģints. Ģintij ir kosmopolītiska izplatība - sugas sastopamas visā pasaulē, īpaši mērenajos reģionos, [[Arktika|Arktikā]] un [[Tropu josla|tropu]] apgabalos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=119122|title=Luzula in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-08-13}}</ref> Sugas parasti ir daudzgadīgas ar [[Saknenis|sakneņiem]] un dažreiz [[Stolons|stoloniem]]. Tie parasti veido pudurus, tiem ir cilindriski stublāji un šauras lapas ar apmatotām malām. [[Ziedkopa]] bieži ir blīvs ziedu kopums ar divām lapām līdzīgām seglapām pie pamatnes.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ucjeps.berkeley.edu/eflora/eflora_display.php?tid=9149|title=Luzula|website=ucjeps.berkeley.edu|access-date=2022-08-13}}</ref> == Sugas == Ir apzinātas 140 zemzālīšu sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theplantlist.org/browse/A/Juncaceae/Luzula/|title=Luzula — The Plant List|website=www.theplantlist.org|access-date=2022-08-13}}</ref>, no kurām 4 ir sastopamas Latvijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/juncaceae/|title=Doņu dzimta - Juncaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-13}}</ref>: Latvijā sastopamas: * [[Birztalas zemzālīte]] ''(Luzula luzuloides'' <small>(Lam.) Dandy & Wilmott</small>) * [[Daudzziedu zemzālīte]] (''Luzula multiflora'' <small>(Ehrh.) Lej.</small>) * [[Lauka zemzālīte]] (''Luzula campestris'' <small>(L.) DC.</small>) * [[Pūkainā zemzālīte]] (''Luzula pilosa'' <small>(L.) Willd.</small>) Citas: * ''Luzula abchasica'' <small>Novikov</small> * ''Luzula abyssinica'' <small>Parl.</small> * ''Luzula acuminata'' <small>Raf.</small> * ''Luzula acutifolia'' <small>H. Nordensk.</small> * ''Luzula africana'' <small>Drège ''ex'' Steud.</small> * ''Luzula alopecuroides'' <small>Desv.</small> * ''Luzula alopecurus'' <small>Desv.</small> * ''Luzula alpestris'' <small>H. Nordensk.</small> * ''Luzula alpina'' <small>Hoppe</small> * ''Luzula alpinopilosa'' <small>(Chaix) Breistr.</small> * ''Luzula antarctica'' <small>Hook. f.</small> * ''Luzula arcuata'' <small>(Wahlenb.) Sw.</small> * ''Luzula atlantica'' <small>Braun-Blanq.</small> * ''Luzula atrata'' <small>Edgar</small> * ''Luzula australasica'' <small>Steud.</small> * ''Luzula banksiana'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula × bogdanii'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula bomiensis'' <small>K. F. Wu</small> * ''Luzula × bornmuelleriana'' <small>Kük.</small> * ''Luzula × borreri'' <small>Bromf. ''ex'' Bab.</small> * ''Luzula brachyphylla'' <small>Phil.</small> * ''Luzula bulbosa'' <small>(Alph. Wood) Smyth & L. C. Smyth</small> * ''Luzula caespitosa'' <small>(E. Mey.) Steud.</small> * ''Luzula calabra'' <small>Ten.</small> * ''Luzula canariensis'' <small>Poir.</small> * ''Luzula capitata'' <small>(Miq. ''ex'' Franch. & Sav.) Kom.</small> * ''Luzula caricina'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula celata'' <small>Edgar</small> * ''Luzula chilensis'' <small>Nees & Meyen ''ex'' Kunth</small> * ''Luzula colensoi'' <small>Hook. f.</small> * ''Luzula comosa'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula confusa'' <small>Lindeb.</small> * ''Luzula congesta'' <small>(Thuill.) Lej.</small> * ''Luzula crenulata'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula crinita'' <small>Hook. f.</small> * ''Luzula × danica'' <small>H. Nordensk. & Kirschner</small> * ''Luzula decipiens'' <small>Edgar</small> * ''Luzula densiflora'' <small>(H. Nordensk.) Edgar</small> * ''Luzula denticulata'' <small>Liebm.</small> * ''Luzula desvauxii'' <small>Kunth</small> * ''Luzula divaricata'' <small>S. Watson</small> * ''Luzula divulgata'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula divulgatiformis'' <small>Bačič & Jogan</small> * ''Luzula echinata'' <small>(Small) F. J. Herm.</small> * ''Luzula ecuadoriensis'' <small>Balslev</small> * ''Luzula effusa'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula elegans'' <small>Lowe</small> * ''Luzula excelsa'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula exspectata'' <small>Bačič & Jogan</small> * ''Luzula fallax'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula × favratii'' <small>K. Richt.</small> * ''Luzula flaccida'' <small>(Buchenau) Edgar</small> * ''Luzula formosana'' <small>Ohwi</small> * ''Luzula forsteri'' <small>(Sm.) DC.</small> * ''Luzula × gayana'' <small>Font Quer & Rothm.</small> * ''Luzula gigantea'' <small>Desv.</small> * ''Luzula glabrata'' <small>(Hoppe) Desv.</small> * ''Luzula groenlandica'' <small>Böcher</small> * ''Luzula × hasleri'' <small>Murr</small> * ''Luzula hawaiiensis'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula × heddae'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula × hermannii-muelleri'' <small>Asch. & Graebn.</small> * ''Luzula hitchcockii'' <small>Hämet-Ahti</small> * ''Luzula × hybrida'' <small>H. Lindb. ''ex'' Kirschner</small> * ''Luzula ignivoma'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula inaequalis'' <small>K. F. Wu</small> * ''Luzula indica'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula jimboi'' <small>Miyabe & Kudo</small> * ''Luzula × johannis-principis'' <small>Murr</small> * ''Luzula johnstonii'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula kjellmaniana'' <small>Miyabe & Kudo</small> * ''Luzula kobayasii'' <small>Satake</small> * ''Luzula lactea'' <small>(Link) E. Mey.</small> * ''Luzula leiboldii'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula leptophylla'' <small>Buchenau & Petrie</small> * ''Luzula × levieri'' <small>Asch. & Graebn.</small> * ''Luzula longiflora'' <small>Benth.</small> * ''Luzula lutea'' <small>(All.) DC.</small> * ''Luzula lutescens'' <small>(Koidz.) Kirschner & Miyam.</small> * ''Luzula luzulina'' <small>(Vill.) Racib.</small> * ''Luzula mannii'' <small>(Buchenau) Kirschner & Cheek</small> * ''Luzula masafuerana'' <small>Skottsb.</small> * ''Luzula × media'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula melanocarpa'' <small>Desv.</small> * ''Luzula mendocina'' <small>Barros</small> * ''Luzula meridionalis'' <small>H. Nordensk.</small> * ''Luzula modesta'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula nipponica'' <small>(Satake) Kirschner & Miyam.</small> * ''Luzula nivalis'' <small>(Laest.) Spreng.</small> * ''Luzula nivea'' <small>(Nathh.) DC.</small> * ''Luzula nodulosa'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula novae-cambriae'' <small>Gand.</small> * ''Luzula oligantha'' <small>Sam.</small> * ''Luzula orestera'' <small>Sharsm.</small> * ''Luzula ostenii'' <small>(Mattf.) Herter</small> * ''Luzula ovata'' <small>Edgar</small> * ''Luzula pallescens'' <small>Sw.</small> * ''Luzula papuana'' <small>M. E. Jansen</small> * ''Luzula parviflora'' <small>(Ehrh.) Desv.</small> * ''Luzula pedemontana'' <small>Boiss. & Reut.</small> * ''Luzula pediformis'' <small>(Chaix) DC.</small> * ''Luzula peruviana'' <small>Desv.</small> * ''Luzula × pfaffii'' <small>Murr</small> * ''Luzula philippinensis'' <small>M. E. Jansen</small> * ''Luzula picta'' <small>A. Rich.</small> * ''Luzula pindica'' <small>(Hausskn.) Chrtek & Krísa</small> * ''Luzula piperi'' <small>(Coville) M. E. Jones</small> * ''Luzula plumosa'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula poimena'' <small>W. M. Curtis</small> * ''Luzula pumila'' <small>Hook. f.</small> * ''Luzula purpureosplendens'' <small>Seub.</small> * ''Luzula racemosa'' <small>Desv.</small> * ''Luzula × romanica'' <small>J. Dvorák & Vorel</small> * ''Luzula rufa'' <small>Edgar</small> * ''Luzula rufescens'' <small>Fisch. ''ex'' E. Mey.</small> * ''Luzula ruiz-lealii'' <small>Barros</small> * ''Luzula seubertii'' <small>Lowe</small> * ''Luzula × sichuanensis'' <small>K. F. Wu</small> * ''Luzula × somedana'' <small>Fern-Carv. & Fern. Prieto</small> * ''Luzula spicata'' <small>(L.) DC.</small> * ''Luzula stenophylla'' <small>Steud.</small> * ''Luzula subcapitata'' <small>(Rydb.) H. D. Harr.</small> * ''Luzula subcongesta'' <small>(S. Watson) Jeps.</small> * ''Luzula subsessilis'' <small>(S. Watson) Buchenau</small> * ''Luzula sudetica'' <small>(Willd.) Schult.</small> * ''Luzula sylvatica'' <small>(Huds.) Gaudin</small> * ''Luzula taiwaniana'' <small>Satake</small> * ''Luzula taurica'' <small>(V. I. Krecz.) Novikov</small> * ''Luzula traversii'' <small>(Buchenau) Cheeseman</small> * ''Luzula tristachya'' <small>Desv.</small> * ''Luzula ulei'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula ulophylla'' <small>(Buchenau) Cockayne & Laing</small> * ''Luzula × vinesii'' <small>Murr</small> * ''Luzula vulcanica'' <small>Liebm.</small> * ''Luzula wahlenbergii'' <small>Rupr.</small> * ''Luzula × wettsteinii'' <small>Buchenau</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="160"> Attēls:Luzula campestris kz01.jpg|[[Lauka zemzālīte]] (''Luzula campestris'') Attēls:Luzula confusa IMG 6949 vardefrytle longyearbyen.JPG|''Luzula confusa'' Attēls:Luzula forsteri flower (19).jpg|''Luzula forsteri'' Attēls:Starr 030419-0072 Luzula hawaiiensis.jpg|''Luzula hawaiiensis'' Attēls:Luzula lutea.JPG|''Luzula lutea'' Attēls:2016.07.02 13.50.14 IMG 7101 - Flickr - andrey zharkikh.jpg|''Luzula parviflora'' </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == {{atsauces}} pesbg5azbam5nz5ctc0dvenjasvtf18 3669907 3669904 2022-08-13T17:33:06Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Luzula|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Juncaceae|dzimta_lv=Doņu dzimta|ģints=Luzula|ģints_lv=Zemzālītes|attēls=Luzula arcuata IMG 6952 buefrytle longyearbyen.JPG|att_nosaukums=<i>Luzula arcuata</i>}}'''Zemzālītes''' ({{val-la|Luzula}}) ir [[Doņu dzimta|doņu dzimtas]] ģints. Ģintij ir kosmopolītiska izplatība - sugas sastopamas visā pasaulē, īpaši mērenajos reģionos, [[Arktika|Arktikā]] un [[Tropu josla|tropu]] apgabalos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=119122|title=Luzula in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-08-13}}</ref> Sugas parasti ir daudzgadīgas ar [[Saknenis|sakneņiem]] un dažreiz [[Stolons|stoloniem]]. Tie parasti veido pudurus, tiem ir cilindriski stublāji un šauras lapas ar apmatotām malām. [[Ziedkopa]] bieži ir blīvs ziedu kopums ar divām lapām līdzīgām seglapām pie pamatnes.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ucjeps.berkeley.edu/eflora/eflora_display.php?tid=9149|title=Luzula|website=ucjeps.berkeley.edu|access-date=2022-08-13}}</ref> == Sugas == Ir apzinātas 140 zemzālīšu sugas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theplantlist.org/browse/A/Juncaceae/Luzula/|title=Luzula — The Plant List|website=www.theplantlist.org|access-date=2022-08-13}}</ref>, no kurām 4 ir sastopamas Latvijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/juncaceae/|title=Doņu dzimta - Juncaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-13}}</ref>: Latvijā sastopamas: * [[Birztalas zemzālīte]] ''(Luzula luzuloides'' <small>(Lam.) Dandy & Wilmott</small>) * [[Daudzziedu zemzālīte]] (''Luzula multiflora'' <small>(Ehrh.) Lej.</small>) * [[Lauka zemzālīte]] (''Luzula campestris'' <small>(L.) DC.</small>) * [[Pūkainā zemzālīte]] (''Luzula pilosa'' <small>(L.) Willd.</small>) Citas: * ''Luzula abchasica'' <small>Novikov</small> * ''Luzula abyssinica'' <small>Parl.</small> * ''Luzula acuminata'' <small>Raf.</small> * ''Luzula acutifolia'' <small>H. Nordensk.</small> * ''Luzula africana'' <small>Drège ''ex'' Steud.</small> * ''Luzula alopecuroides'' <small>Desv.</small> * ''Luzula alopecurus'' <small>Desv.</small> * ''Luzula alpestris'' <small>H. Nordensk.</small> * ''Luzula alpina'' <small>Hoppe</small> * ''Luzula alpinopilosa'' <small>(Chaix) Breistr.</small> * ''Luzula antarctica'' <small>Hook. f.</small> * ''Luzula arcuata'' <small>(Wahlenb.) Sw.</small> * ''Luzula atlantica'' <small>Braun-Blanq.</small> * ''Luzula atrata'' <small>Edgar</small> * ''Luzula australasica'' <small>Steud.</small> * ''Luzula banksiana'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula × bogdanii'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula bomiensis'' <small>K. F. Wu</small> * ''Luzula × bornmuelleriana'' <small>Kük.</small> * ''Luzula × borreri'' <small>Bromf. ''ex'' Bab.</small> * ''Luzula brachyphylla'' <small>Phil.</small> * ''Luzula bulbosa'' <small>(Alph. Wood) Smyth & L. C. Smyth</small> * ''Luzula caespitosa'' <small>(E. Mey.) Steud.</small> * ''Luzula calabra'' <small>Ten.</small> * ''Luzula canariensis'' <small>Poir.</small> * ''Luzula capitata'' <small>(Miq. ''ex'' Franch. & Sav.) Kom.</small> * ''Luzula caricina'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula celata'' <small>Edgar</small> * ''Luzula chilensis'' <small>Nees & Meyen ''ex'' Kunth</small> * ''Luzula colensoi'' <small>Hook. f.</small> * ''Luzula comosa'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula confusa'' <small>Lindeb.</small> * ''Luzula congesta'' <small>(Thuill.) Lej.</small> * ''Luzula crenulata'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula crinita'' <small>Hook. f.</small> * ''Luzula × danica'' <small>H. Nordensk. & Kirschner</small> * ''Luzula decipiens'' <small>Edgar</small> * ''Luzula densiflora'' <small>(H. Nordensk.) Edgar</small> * ''Luzula denticulata'' <small>Liebm.</small> * ''Luzula desvauxii'' <small>Kunth</small> * ''Luzula divaricata'' <small>S. Watson</small> * ''Luzula divulgata'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula divulgatiformis'' <small>Bačič & Jogan</small> * ''Luzula echinata'' <small>(Small) F. J. Herm.</small> * ''Luzula ecuadoriensis'' <small>Balslev</small> * ''Luzula effusa'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula elegans'' <small>Lowe</small> * ''Luzula excelsa'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula exspectata'' <small>Bačič & Jogan</small> * ''Luzula fallax'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula × favratii'' <small>K. Richt.</small> * ''Luzula flaccida'' <small>(Buchenau) Edgar</small> * ''Luzula formosana'' <small>Ohwi</small> * ''Luzula forsteri'' <small>(Sm.) DC.</small> * ''Luzula × gayana'' <small>Font Quer & Rothm.</small> * ''Luzula gigantea'' <small>Desv.</small> * ''Luzula glabrata'' <small>(Hoppe) Desv.</small> * ''Luzula groenlandica'' <small>Böcher</small> * ''Luzula × hasleri'' <small>Murr</small> * ''Luzula hawaiiensis'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula × heddae'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula × hermannii-muelleri'' <small>Asch. & Graebn.</small> * ''Luzula hitchcockii'' <small>Hämet-Ahti</small> * ''Luzula × hybrida'' <small>H. Lindb. ''ex'' Kirschner</small> * ''Luzula ignivoma'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula inaequalis'' <small>K. F. Wu</small> * ''Luzula indica'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula jimboi'' <small>Miyabe & Kudo</small> * ''Luzula × johannis-principis'' <small>Murr</small> * ''Luzula johnstonii'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula kjellmaniana'' <small>Miyabe & Kudo</small> * ''Luzula kobayasii'' <small>Satake</small> * ''Luzula lactea'' <small>(Link) E. Mey.</small> * ''Luzula leiboldii'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula leptophylla'' <small>Buchenau & Petrie</small> * ''Luzula × levieri'' <small>Asch. & Graebn.</small> * ''Luzula longiflora'' <small>Benth.</small> * ''Luzula lutea'' <small>(All.) DC.</small> * ''Luzula lutescens'' <small>(Koidz.) Kirschner & Miyam.</small> * ''Luzula luzulina'' <small>(Vill.) Racib.</small> * ''Luzula mannii'' <small>(Buchenau) Kirschner & Cheek</small> * ''Luzula masafuerana'' <small>Skottsb.</small> * ''Luzula × media'' <small>Kirschner</small> * ''Luzula melanocarpa'' <small>Desv.</small> * ''Luzula mendocina'' <small>Barros</small> * ''Luzula meridionalis'' <small>H. Nordensk.</small> * ''Luzula modesta'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula nipponica'' <small>(Satake) Kirschner & Miyam.</small> * ''Luzula nivalis'' <small>(Laest.) Spreng.</small> * ''Luzula nivea'' <small>(Nathh.) DC.</small> * ''Luzula nodulosa'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula novae-cambriae'' <small>Gand.</small> * ''Luzula oligantha'' <small>Sam.</small> * ''Luzula orestera'' <small>Sharsm.</small> * ''Luzula ostenii'' <small>(Mattf.) Herter</small> * ''Luzula ovata'' <small>Edgar</small> * ''Luzula pallescens'' <small>Sw.</small> * ''Luzula papuana'' <small>M. E. Jansen</small> * ''Luzula parviflora'' <small>(Ehrh.) Desv.</small> * ''Luzula pedemontana'' <small>Boiss. & Reut.</small> * ''Luzula pediformis'' <small>(Chaix) DC.</small> * ''Luzula peruviana'' <small>Desv.</small> * ''Luzula × pfaffii'' <small>Murr</small> * ''Luzula philippinensis'' <small>M. E. Jansen</small> * ''Luzula picta'' <small>A. Rich.</small> * ''Luzula pindica'' <small>(Hausskn.) Chrtek & Krísa</small> * ''Luzula piperi'' <small>(Coville) M. E. Jones</small> * ''Luzula plumosa'' <small>E. Mey.</small> * ''Luzula poimena'' <small>W. M. Curtis</small> * ''Luzula pumila'' <small>Hook. f.</small> * ''Luzula purpureosplendens'' <small>Seub.</small> * ''Luzula racemosa'' <small>Desv.</small> * ''Luzula × romanica'' <small>J. Dvorák & Vorel</small> * ''Luzula rufa'' <small>Edgar</small> * ''Luzula rufescens'' <small>Fisch. ''ex'' E. Mey.</small> * ''Luzula ruiz-lealii'' <small>Barros</small> * ''Luzula seubertii'' <small>Lowe</small> * ''Luzula × sichuanensis'' <small>K. F. Wu</small> * ''Luzula × somedana'' <small>Fern-Carv. & Fern. Prieto</small> * ''Luzula spicata'' <small>(L.) DC.</small> * ''Luzula stenophylla'' <small>Steud.</small> * ''Luzula subcapitata'' <small>(Rydb.) H. D. Harr.</small> * ''Luzula subcongesta'' <small>(S. Watson) Jeps.</small> * ''Luzula subsessilis'' <small>(S. Watson) Buchenau</small> * ''Luzula sudetica'' <small>(Willd.) Schult.</small> * ''Luzula sylvatica'' <small>(Huds.) Gaudin</small> * ''Luzula taiwaniana'' <small>Satake</small> * ''Luzula taurica'' <small>(V. I. Krecz.) Novikov</small> * ''Luzula traversii'' <small>(Buchenau) Cheeseman</small> * ''Luzula tristachya'' <small>Desv.</small> * ''Luzula ulei'' <small>Buchenau</small> * ''Luzula ulophylla'' <small>(Buchenau) Cockayne & Laing</small> * ''Luzula × vinesii'' <small>Murr</small> * ''Luzula vulcanica'' <small>Liebm.</small> * ''Luzula wahlenbergii'' <small>Rupr.</small> * ''Luzula × wettsteinii'' <small>Buchenau</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="160"> Attēls:Luzula campestris kz01.jpg|[[Lauka zemzālīte]] (''Luzula campestris'') Attēls:Luzula confusa IMG 6949 vardefrytle longyearbyen.JPG|''Luzula confusa'' Attēls:Luzula forsteri flower (19).jpg|''Luzula forsteri'' Attēls:Starr 030419-0072 Luzula hawaiiensis.jpg|''Luzula hawaiiensis'' Attēls:Luzula lutea.JPG|''Luzula lutea'' Attēls:2016.07.02 13.50.14 IMG 7101 - Flickr - andrey zharkikh.jpg|''Luzula parviflora'' </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zemzālītes]] [[Kategorija:Doņu dzimta]] 06zgf50zrmvt0icfxgpw95b0n5dxq6y Luzula 0 519166 3669905 2022-08-13T17:32:12Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Zemzālītes]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zemzālītes]] lpe60mvxcfc1kjt5v8fo6358fs2ysz7 Zemzālīšu ģints 0 519167 3669906 2022-08-13T17:32:36Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Zemzālītes]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zemzālītes]] lpe60mvxcfc1kjt5v8fo6358fs2ysz7 Āboliņi (ciems) 0 519168 3669910 2022-08-13T17:43:22Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Āboliņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Āboliņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2264 |title=Informācija par objektu: Āboliņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 16 | lats = 21 | latNS = N | longd = 26 | longm = 59 | longs = 16 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127128 | lgia_id = 2264 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Āboliņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} c7wc0o9oxldownglhoqzwsg8sx5nxfq 3669916 3669910 2022-08-13T17:48:54Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Āboliņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2264 |title=Informācija par objektu: Āboliņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 16 | lats = 21 | latNS = N | longd = 26 | longm = 59 | longs = 16 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127128 | lgia_id = 2264 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Āboliņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. Ciems ir daļēji izzudis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} 08bmc60rpcqwg7gnr1duwa6k3apg1ok Veidne:Stāmerienas pagasta ciemi 10 519169 3669915 2022-08-13T17:48:01Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{navbox | bodyclass = hlist |name=Stāmerienas pagasta ciemi |title=[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Āboliņi (ciems)|Āboliņi]] * [[Kalniena]] * [[Medņi (Stāmerienas pagasts)|Medņi]] * [[Namsadi]] * [[Skolas]] * [[Stancmuiža]] * [[Stāmeriena]] * [[Stūrastas]] * '''[[Vecstāmeriena]]''' }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | no... wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Stāmerienas pagasta ciemi |title=[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Āboliņi (ciems)|Āboliņi]] * [[Kalniena]] * [[Medņi (Stāmerienas pagasts)|Medņi]] * [[Namsadi]] * [[Skolas]] * [[Stancmuiža]] * [[Stāmeriena]] * [[Stūrastas]] * '''[[Vecstāmeriena]]''' }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> k7qmtl2g56cug2z3tp7hzwjucwo8x0r 3670130 3669915 2022-08-14T06:21:21Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Stāmerienas pagasta ciemi |title=[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Āboliņi (ciems)|Āboliņi]] * [[Kalniena]] * [[Medņi (Stāmerienas pagasts)|Medņi]] * [[Namsadi]] * [[Skolas]] * [[Stancmuiža]] * [[Stāmeriena]] * [[Stūrastas]] * '''[[Vecstāmeriena]]''' }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Stāmerienas pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> ptyr0selc97akuokx4ya66q6jwya8fi Stūrastas 0 519170 3669921 2022-08-13T18:01:24Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stūrastas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = Stāmerienas pagast... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stūrastas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2267 |title=Informācija par objektu: Stūrastas |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 04 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127072 | lgia_id = 2267 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Stūrastas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V417]]. Pie ciema izteka [[Kazupe (Kauguru ezera pieteka)|Kazupe]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} 594iywvauyprbzhnb69l3bve4885la8 3670012 3669921 2022-08-13T22:32:19Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stūrastas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2267 |title=Informācija par objektu: Stūrastas |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 04 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127072 | lgia_id = 2267 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Stūrastas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V417]]. Pie ciema ir [[Kazupe (Kauguru ezera pieteka)|Kazupes]] izteka. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} omsyszzti6zkl4gz68z24hwttfkuf4y Skolas 0 519171 3669939 2022-08-13T19:06:27Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skolas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skolas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2266 |title=Informācija par objektu: Skolas |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 15 | lats = 02 | latNS = N | longd = 26 | longm = 53 | longs = 55 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127103 | lgia_id = 2266 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skolas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V388]], [[Ludza ezers|Ludza]] ezera un [[Pogupe|Ludzupītes]] upes krastā. Ciema apkārtnē atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis Skolu senkapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} hbm080cl8joil5wygj64g6qfgim8quq 3670014 3669939 2022-08-13T22:50:14Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skolas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2266 |title=Informācija par objektu: Skolas |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 15 | lats = 02 | latNS = N | longd = 26 | longm = 53 | longs = 55 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127103 | lgia_id = 2266 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skolas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V388]], [[Ludza ezers|Ludza]] ezera un [[Pogupe|Ludzupītes]] upes krastā. Ciema apkārtnē atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis — Skolu senkapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} t2fl8ke1qthm37vkd94zi7d3uak8bvy Namsadi 0 519172 3669945 2022-08-13T19:17:47Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Namsadi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Namsadi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2000 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2265 |title=Informācija par objektu: Namsadi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 30 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 47 | latNS = N | longd = 26 | longm = 52 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127111 | lgia_id = 2265 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Namsadi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V417]] un [[V388]] krustojuma, [[Ludza ezers|Ludza]] ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} qobtznwsh6z6i6654lxrxx7oqrb77gv Medņi (Stāmerienas pagasts) 0 519173 3669948 2022-08-13T19:28:45Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Medņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Medņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2000 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61710 |title=Informācija par objektu: Medņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 19 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 11 | lats = 05 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 58 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127048 | lgia_id = 61710 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Medņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Pie ciema bija stacija [[Medņi (stacija)|Medņi (stacija)]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} 0xqwa6mpv1u8tm1i3gw06wclnjpy40h 3669949 3669948 2022-08-13T19:30:19Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Medņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2000 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61710 |title=Informācija par objektu: Medņi |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 19 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 11 | lats = 05 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 58 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127048 | lgia_id = 61710 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Medņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Pie ciema bija stacija [[Medņi (stacija)|Medņi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} 2c16jedukr7ijih2ndixndyjk6104ka Stancmuiža 0 519174 3669951 2022-08-13T19:38:45Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stancmuiža | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = Stāmerienas pagasts... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stancmuiža | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Stāmerienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57964 |title=Informācija par objektu: Stancmuiža |accessdate={{dat|2022|08|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 33 | latNS = N | longd = 26 | longm = 52 | longs = 53 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4406 | var_id = 100127097 | lgia_id = 57964 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Stancmuiža''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V420]], [[Stāmerienas ezers|Stāmerienas]] ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stāmerienas pagasta ciemi}} 2z5q0hsjo3if53b7nopbq09ys6evm34 Dalībnieka diskusija:IvanSony 3 519175 3669955 2022-08-13T20:06:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=IvanSony}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 23.06 (EEST) 272utc8ti5ngcesy99ufnbw35e405sk Dalībnieka diskusija:Scarnoperetti 3 519176 3669956 2022-08-13T20:07:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Scarnoperetti}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 23.07 (EEST) kozm3ykur0wbn62jem0pv2hpfq79zcu Dalībnieka diskusija:Югорь Исов 3 519177 3669960 2022-08-13T20:41:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Югорь Исов}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 13. augusts, plkst. 23.41 (EEST) cvi4xcv9qq1quq8gsleeey179r1q372 Dalībnieka diskusija:A09090091 3 519178 3670011 2022-08-13T22:16:45Z Vincent Vega 90168 Vincent Vega pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:A09090091]] uz [[Dalībnieka diskusija:A09]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/A09090091|A09090091]]" to "[[Special:CentralAuth/A09|A09]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:A09]] o2iytvcfj7ogeq4p6rk7nzkxe68eqod Dalībnieka diskusija:Iguanaparrots 3 519179 3670019 2022-08-14T01:27:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Iguanaparrots}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 04.27 (EEST) juo3kzhifridzctt6m1ajng03z28eg2 Dalībnieka diskusija:Master4Fun 3 519180 3670020 2022-08-14T02:19:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Master4Fun}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 05.19 (EEST) owno031p3m4q050u3b1yuace7hw68yw Dalībnieka diskusija:Ivycares08 3 519181 3670025 2022-08-14T03:10:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ivycares08}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 06.10 (EEST) lshy89ycd1kq4uduijrn0u98ef2lu9r Dalībnieka diskusija:Marcosgba 3 519182 3670026 2022-08-14T03:23:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Marcosgba}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 06.23 (EEST) 0boh0so08f7lhnr24fi5eisylwah96t Pjotrs Bagrations 0 519183 3670032 2022-08-14T04:33:50Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Pjotrs Bagrations]] uz [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]]: nebija krievs wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] fuvjl3hbjtirc7dazo0ojk19uvw3ax0 Dalībnieka diskusija:צוריאל נעמן 3 519184 3670035 2022-08-14T04:40:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=צוריאל נעמן}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 07.40 (EEST) teu508ppjno55l7swqucgjxpdkqyrpk Magats 0 519185 3670121 2022-08-14T06:06:03Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Fēlikss Magats]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fēlikss Magats]] b74pow8hdsem5s0l61tli06kpiqwosn Arkonada 0 519186 3670124 2022-08-14T06:09:26Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Luiss Arkonada]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Luiss Arkonada]] a96blhntnwr4aoxk9czub5erte583fo Malgins 0 519187 3670125 2022-08-14T06:11:25Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Deniss Malgins]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deniss Malgins]] 9y58e3hxwi28zked33zt96votzvsiyn Brukings 0 519188 3670126 2022-08-14T06:15:58Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Trevors Brukings]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Trevors Brukings]] h3rn830jt5cv2v5y113tz77l73wgksg Skujenieki 0 519189 3670127 2022-08-14T06:18:05Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skujenieki | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skujenieki | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2242 |title=Informācija par objektu: Skujenieki |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 10 | latNS = N | longd = 26 | longm = 59 | longs = 24 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100199472 | lgia_id = 2242 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skujenieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V417]]. Dienvidurietumu iz ciema ir Salenieku purvs. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} oejfxu87a4ke9un29rnp3gtygp4vzde 3670155 3670127 2022-08-14T06:58:45Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skujenieki | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2242 |title=Informācija par objektu: Skujenieki |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 10 | latNS = N | longd = 26 | longm = 59 | longs = 24 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100199472 | lgia_id = 2242 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skujenieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V417]]. Dienvidrietumos no ciema ir Salenieku purvs. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} szu1z8vrl5xvl0m3vlhfv7ako9ex62q Veidne:Litenes pagasta ciemi 10 519190 3670129 2022-08-14T06:20:53Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{navbox | bodyclass = hlist |name=Litenes pagasta ciemi |title=[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Aurava]] * [[Lešķi]] * '''[[Litene]]''' * [[Silenieki (Litenes pagasts)|Silenieki]] * [[Skujenieki]] * [[Vārpiņas]] * [[Zāģernieki]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Litenes pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> Kategorija:Gulbenes novad... wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Litenes pagasta ciemi |title=[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Aurava]] * [[Lešķi]] * '''[[Litene]]''' * [[Silenieki (Litenes pagasts)|Silenieki]] * [[Skujenieki]] * [[Vārpiņas]] * [[Zāģernieki]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Litenes pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> rro9j6at0hz0la6xx7gd1g0hkihnko3 Okermans 0 519191 3670131 2022-08-14T06:21:34Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Haralds Okermans]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Haralds Okermans]] 0k0tkvyr92da50kpy3ibcturivmutfw Manuels Oheda 0 519192 3670132 2022-08-14T06:21:42Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Manuels Oheda | vārds_orig = ''Manuel Ojeda'' | attēls = El primer actor Manuel Ojeda (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Manuels Oheda 2018. gadā | dz vārds = Manuels Salvadors Oheda Armenta | dz datums = {{dat|1940|11|4}} | dz vieta = {{vieta|Meksika|Lapasa|2s=Lapasa (Meksika)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|08|11|1940|11|4}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Meré |first1=Ashbya |title=Muere Manuel Ojeda, reconocido actor de telenovelas, a los 81 años |url=https://www.univision.com/famosos/manuel-ojeda-muerte-actor-telenovelas |website=Univision.com |access-date=11 August 2022 |language=es |date=11 August 2022}}</ref> | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1975–2022 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Manuels Oheda''' ({{val|es|Manuel Ojeda}}; dzimis '''Manuels Salvadors Oheda Armenta''' ({{val|es|Manuel Salvador Ojeda Armenta}}) {{dat|1940|11|4}}, miris {{dat|2022|08|11}})<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.oem.com.mx/elsudcaliforniano/notas/n598485.htm| title = Entrega Víctor Castro llaves de la ciudad al primer actor Manuel Ojeda | publisher = El Sudcaliforniano| accessdate = 18 February 2008| date = 18 February 2008}}</ref> bija meksikāņu televīzijas un kino aktieris. Atveidojis ļaundara Zolo lomu ASV piedzīvojumu filmā "[[Dēkas ar akmeni]]". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Oheda, Manuels}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Meksikāņu kinoaktieri]] 8iynzscpo0kgroczgc22r0hnhq8hl00 Manuel Ojeda 0 519193 3670134 2022-08-14T06:22:51Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Manuels Oheda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Manuels Oheda]] roolg1vzqmxoqfle19flsf8vo14dd4i Oheda 0 519194 3670139 2022-08-14T06:28:21Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Manuels Oheda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Manuels Oheda]] roolg1vzqmxoqfle19flsf8vo14dd4i Ojeda 0 519195 3670140 2022-08-14T06:28:42Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Manuels Oheda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Manuels Oheda]] roolg1vzqmxoqfle19flsf8vo14dd4i Zāģernieki 0 519196 3670141 2022-08-14T06:31:25Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zāģernieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zāģernieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61709 |title=Informācija par objektu: Zāģernieki |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 52 | latNS = N | longd = 27 | longm = 03 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100126472 | lgia_id = 61709 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zāģernieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P43]]. Ciems ir daļēji izzudis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} 3w5tb50jojgp4eaz3xz9jxlvjvq7q4d 3670143 3670141 2022-08-14T06:35:10Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zāģernieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61709 |title=Informācija par objektu: Zāģernieki |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 52 | latNS = N | longd = 27 | longm = 03 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100126472 | lgia_id = 61709 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zāģernieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P43]]. Ciems ir daļēji izzudis. Ciems ir pie [[Silenieki]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} i1zduysv4ojk4r5maie2cpifi5gq713 3670144 3670143 2022-08-14T06:35:32Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zāģernieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61709 |title=Informācija par objektu: Zāģernieki |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 52 | latNS = N | longd = 27 | longm = 03 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100126472 | lgia_id = 61709 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zāģernieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P43]]. Ciems ir daļēji izzudis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} 3w5tb50jojgp4eaz3xz9jxlvjvq7q4d Voltjē 0 519197 3670149 2022-08-14T06:43:49Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Pjērs Voltjē]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pjērs Voltjē]] li9wih1p626d6i2yezlpbw5uprmaivz Dalībnieka diskusija:Kilhor 3 519198 3670151 2022-08-14T06:46:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kilhor}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 09.46 (EEST) 8zg7lx7n4oiu1bwlo7aj4c8mfxkgkwa Aurava 0 519199 3670152 2022-08-14T06:47:51Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aurava | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | estab... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aurava | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61708 |title=Informācija par objektu: Aurova |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 02 | latNS = N | longd = 27 | longm = 06 | longs = 38 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100199431 | lgia_id = 61708 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Aurava''' (kļūdaini arī '''Aurova''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. Ciems ir daļēji izzudis. Pie ciema izteka [[Apkārtupe]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} 44doix0fuybd0folwxnbp3cvzpwkb3f 3670153 3670152 2022-08-14T06:54:03Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aurava | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61708 |title=Informācija par objektu: Aurova |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 02 | latNS = N | longd = 27 | longm = 06 | longs = 38 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100199431 | lgia_id = 61708 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Aurava''' (kļūdaini arī '''Aurova''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. Ciems ir daļēji izzudis. Pie ciema [[Apkārtupe]]s izteka. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} gjjb12uebkmzw5p2plv4kpf4a9obol6 Vārpiņas 0 519200 3670154 2022-08-14T06:58:00Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vārpiņas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vārpiņas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61704 |title=Informācija par objektu: Vārpiņas |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 11 | lats = 34 | latNS = N | longd = 27 | longm = 03 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100199464 | lgia_id = 61704 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vārpiņas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, starp [[Apkārtupe]]s un [[Sita]]s upes. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} mryol6f7iltwb3sujvhf1r1mbzxae78 3670156 3670154 2022-08-14T07:00:28Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vārpiņas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61704 |title=Informācija par objektu: Vārpiņas |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 11 | lats = 34 | latNS = N | longd = 27 | longm = 03 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100199464 | lgia_id = 61704 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vārpiņas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, starp [[Apkārtupe]]s un [[Pededze]]s upes. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} jpxlfyrrvwl6lz4cgoxov58hgj5k6l8 3670157 3670156 2022-08-14T07:02:31Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vārpiņas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61704 |title=Informācija par objektu: Vārpiņas |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 11 | lats = 34 | latNS = N | longd = 27 | longm = 03 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100199464 | lgia_id = 61704 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vārpiņas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, starp [[Apkārtupe|Apkārtupi]] un [[Pededze]]s upi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} cme3u1bwqvvz99n5i0cgcva4iudc8qd Silenieki (Litenes pagasts) 0 519201 3670159 2022-08-14T07:08:58Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silenieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silenieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61701 |title=Informācija par objektu: Silenieki |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 39 | latNS = N | longd = 26 | longm = 56 | longs = 47 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100126464 | lgia_id = 61701 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Silenieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Pededze]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} nofxgeselu1e25aidmtzfh1492i1ldz 3670160 3670159 2022-08-14T07:09:55Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silenieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61701 |title=Informācija par objektu: Silenieki |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 39 | latNS = N | longd = 26 | longm = 56 | longs = 47 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100126464 | lgia_id = 61701 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Silenieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Pededze]]s upes krastā. Pie ciema ir dabas liegums [[Sitas un Pededzes paliene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} dmdzjfw07exx9fvcr0bh1es670m6s3o 3670162 3670160 2022-08-14T07:11:37Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Silenieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61701 |title=Informācija par objektu: Silenieki |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 39 | latNS = N | longd = 26 | longm = 56 | longs = 47 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100126464 | lgia_id = 61701 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Silenieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Pededze]]s upes krastā. Ciems ir daļēji izzudis. Pie ciema ir dabas liegums [[Sitas un Pededzes paliene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} r6avflsqg52ecj04z3wmdsmibom31js Lešķi 0 519202 3670166 2022-08-14T07:31:12Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lešķi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | esta... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lešķi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Litenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|02|12||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61698 |title=Informācija par objektu: Lešķi |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 14 | latNS = N | longd = 26 | longm = 59 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4405 | var_id = 100126511 | lgia_id = 61698 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lešķi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Pededze]]s upes krastā. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Lešķu senkapi (Kapu tīrums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Litenes pagasta ciemi}} prtuv889o7j8rxhyl63bn8gzd442qgg Faktoīds 0 519203 3670168 2022-08-14T07:44:10Z Spnq 103627 Jauna lapa: [[Attēls:Badaling_China_Great-Wall-of-China-02.jpg|thumb|Bieži tiek nepareizi apgalvots, ka [[Lielais Ķīnas mūris]] ir redzams no [[Kosmoss|kosmosa]] ar neapbruņotu aci.]] '''Faktoīds''' ({{Val-en|factoid}}) ir izdomāts vai pieņemts apgalvojums, kas tiek pasniegts kā fakts.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/fakto%C4%ABds|title=faktoīds {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Jēdziens izgudrots Amerikas Savienotās Val... wikitext text/x-wiki [[Attēls:Badaling_China_Great-Wall-of-China-02.jpg|thumb|Bieži tiek nepareizi apgalvots, ka [[Lielais Ķīnas mūris]] ir redzams no [[Kosmoss|kosmosa]] ar neapbruņotu aci.]] '''Faktoīds''' ({{Val-en|factoid}}) ir izdomāts vai pieņemts apgalvojums, kas tiek pasniegts kā fakts.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/fakto%C4%ABds|title=faktoīds {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Jēdziens izgudrots [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1973. gadā, kad klajā nāca amerikāņu rakstnieka un žurnālista Normana Meilera [[Biogrāfija|biogrāfiskā]] grāmata par [[Merilina Monro|Merilinu Monro]]. Rakstnieks skaidroja, ka faktoīdi ir fakti, kuri pirms parādīšanās [[Publiskā telpa|publiskajā telpā]] nav eksistējuši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/82601/the-origins-of-writerly-words/|title=‘Earthshattering,’ ‘Bedazzled,’ ‘Factoid’: The Origins of Writerly Words|website=Time|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref> Faktoīdi ir izdomājumi maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai vai pastiprināšanai. Laikraksts [[The Washington Post|''The'' ''Washington Post'']] raksturoja faktoīdu kā informāciju, kura "šķiet kā fakts, varētu būt fakts, bet faktiski nav fakts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2007/jan/23/20070123-121624-9376r/|title=Ah, there’s joy in Mudville’s precincts|last=https://www.washingtontimes.com|first=The Washington Times|website=The Washington Times|access-date=2022-08-14|language=en-US}}</ref> == Izmantošana == Attiecīgi faktoīdi var popularizēt nepareizus priekšstatus, aizspriedumus, leģendas un maldus, vai izrietēt no tiem. Vēsturiski faktoīdi ir bieži izmantoti [[Propaganda|propagandā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ka-efektivi-manipulet-ar-sabiedrisko-domu-14268065|title=Kā efektīvi manipulēt ar sabiedrisko domu?|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Vēsturnieks Kaspars Zellis darbā "Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība''"'' aprakstīja, ka vēsturiski [[Trešais reihs|Nacistu]] propagandā tika izmantoti faktoīdi, lai pamatotu kara nepieciešamību, nacistu [[Rasisms|rasistisko]] doktrīnu un pierādītu “starptautiskā žīdisma sazvērestības plānus". Piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] nacisti savās [[Antisemītisms|antisemītisma]] kampaņās ziņoja, ka “starp Jelgavas [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čekas]] ziņotājiem 75% bija žīdi, kuri šo darbu uzņēmās labprātīgi" vai "latviešu patrioti nogalināti ar lielgabalu šāvieniem".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilūziju un baiļu mašinērija Izpārdots Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941‒1945)|last=Zellis|first=Kaspars|publisher=2012|year=2012|isbn=978-9984-872-67-4|location=Rīga}}</ref> Kopš Meilers šo terminu ieviesa, tam [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir parādījušas vairākas, savstarpēji atšķirīgas nozīmes. 1993. gadā Viljams Safīrs identificēja vairākas sabiedrībā eksistējošas, pretrunīgas faktoīda nozīmes<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1993/12/05/magazine/on-language-only-the-factoids.html|title=On Language; Only the Factoids|work=The New York Times|access-date=2022-08-14|date=1993-12-05|last=Safire|first=William|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref>: * "faktoīds: apsūdzošā nozīmē: dezinformācija, kas it kā ir faktiska; vai viltota statistika." * "faktoīds: neitrālā nozīmē: šķietami, lai gan ne vienmēr ir faktisks" * "faktoīds: (CNN versija): maz zināma informācija; triviāli, bet interesanti dati." Šo jauno faktoīda nozīmi kā triviālu, bet interesantu faktu popularizēja televīzijas kanāls [[CNN]] Headline News, kas 80. un 90. gados triviālus, bet interesantus faktus bieži iekļāva ziņu raidījumos zem virsraksta "faktoīds". [[BBC Radio 2]] vadītājs Stīvs Raits savā šovā plaši izmanto faktus.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Steve Wright's book of factoids.|url=https://www.worldcat.org/oclc/60793814|publisher=HarperCollins Entertainment|date=2005|location=London|isbn=0-00-720660-7|oclc=60793814|first=Steve|last=Wright}}</ref> [[Politoloģija|Politoloģijā]] un [[Socioloģija|socioloģijā]] termins "faktoīds" parasti tiek izmantots, lai runātu tieši par aplamu, nevis triviālu, bet patiesu, informāciju,<ref name=":0" /> taču termina pretrunīgās nozīmes angļu valodā to padara par problemātisku. Lai to atrisinātu Viljams Safīrs savā slejā "Par valodu" iestājās par vārda "''factlet''" (angļu valodā "''fakts''" kombinācijā ar [[Deminutīvs|deminutīva]] galotni "-''let''") izmantošanu, lai apzīmētu īsu, interesantu faktu, taču nepaskaidroja, kā šī jaunā termina pieņemšana mazinātu jau esošo neskaidrību par pretrunīgajām faktoīda nozīmēm.<ref name=":1" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1993/12/05/magazine/on-language-only-the-factoids.html|title=On Language; Only the Factoids|work=The New York Times|access-date=2022-08-14|date=1993-12-05|last=Safire|first=William|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Latviešu valodā vārdam "faktoīds" gan nav piešķirtas pretrunīgas definīcijas - tas tiek izmantots tikai, lai raksturotu aplamu informāciju.<ref name=":2" /> == Etimoloģija == Vārds "faktoīds" latviešu valodā ir atvasināts no angļu termina "''factoid''". "''Factoid"'' tiek veidots, apvienojot vārdu "''fact''" (fakts) un galotni "''-oid"'', kas nozīmē "līdzīgs, bet ne tas pats". == Atsauces == {{atsauces}} qmlv2yg2xl38ahaze7bkw3qz4fn0d00 3670169 3670168 2022-08-14T07:48:50Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Badaling_China_Great-Wall-of-China-02.jpg|thumb|Bieži tiek nepareizi apgalvots, ka [[Lielais Ķīnas mūris]] ir redzams no [[Kosmoss|kosmosa]] ar neapbruņotu aci.]] '''Faktoīds''' ({{Val-en|factoid}}) ir izdomāts vai pieņemts apgalvojums, kas tiek pasniegts kā fakts.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/fakto%C4%ABds|title=faktoīds {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Jēdziens izgudrots [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1973. gadā, kad klajā nāca amerikāņu rakstnieka un žurnālista Normana Meilera [[Biogrāfija|biogrāfiskā]] grāmata par [[Merilina Monro|Merilinu Monro]]. Rakstnieks skaidroja, ka faktoīdi ir fakti, kuri pirms parādīšanās [[Publiskā telpa|publiskajā telpā]] nav eksistējuši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/82601/the-origins-of-writerly-words/|title=‘Earthshattering,’ ‘Bedazzled,’ ‘Factoid’: The Origins of Writerly Words|website=Time|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref> Faktoīdi ir izdomājumi maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai vai pastiprināšanai. Laikraksts [[The Washington Post|''The'' ''Washington Post'']] raksturoja faktoīdu kā informāciju, kura "šķiet kā fakts, varētu būt fakts, bet faktiski nav fakts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2007/jan/23/20070123-121624-9376r/|title=Ah, there’s joy in Mudville’s precincts|last=https://www.washingtontimes.com|first=The Washington Times|website=The Washington Times|access-date=2022-08-14|language=en-US}}</ref> == Izmantošana == Attiecīgi faktoīdi var popularizēt nepareizus priekšstatus, aizspriedumus, leģendas un maldus, vai izrietēt no tiem. Vēsturiski faktoīdi ir bieži izmantoti [[Propaganda|propagandā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ka-efektivi-manipulet-ar-sabiedrisko-domu-14268065|title=Kā efektīvi manipulēt ar sabiedrisko domu?|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Vēsturnieks Kaspars Zellis darbā "Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība''"'' aprakstīja, ka vēsturiski [[Trešais reihs|Nacistu]] propagandā tika izmantoti faktoīdi, lai pamatotu kara nepieciešamību, nacistu [[Rasisms|rasistisko]] doktrīnu un pierādītu “starptautiskā žīdisma sazvērestības plānus". Piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] nacisti savās [[Antisemītisms|antisemītisma]] kampaņās ziņoja, ka “starp Jelgavas [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čekas]] ziņotājiem 75% bija žīdi, kuri šo darbu uzņēmās labprātīgi" vai "latviešu patrioti nogalināti ar lielgabalu šāvieniem".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilūziju un baiļu mašinērija Izpārdots Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941‒1945)|last=Zellis|first=Kaspars|publisher=2012|year=2012|isbn=978-9984-872-67-4|location=Rīga}}</ref> Kopš Meilers šo terminu ieviesa, tam [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir parādījušas vairākas, savstarpēji atšķirīgas nozīmes. 1993. gadā Viljams Safīrs identificēja vairākas sabiedrībā eksistējošas, pretrunīgas faktoīda nozīmes<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1993/12/05/magazine/on-language-only-the-factoids.html|title=On Language; Only the Factoids|work=The New York Times|access-date=2022-08-14|date=1993-12-05|last=Safire|first=William|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref>: * "faktoīds: apsūdzošā nozīmē: dezinformācija, kas it kā ir faktiska; vai viltota statistika." * "faktoīds: neitrālā nozīmē: šķietami, lai gan ne vienmēr ir faktisks" * "faktoīds: (CNN versija): maz zināma informācija; triviāli, bet interesanti dati." Šo jauno faktoīda nozīmi kā triviālu, bet interesantu faktu popularizēja televīzijas kanāls [[CNN]] Headline News, kas 80. un 90. gados triviālus, bet interesantus faktus bieži iekļāva ziņu raidījumos zem virsraksta "faktoīds". [[BBC Radio 2]] vadītājs Stīvs Raits savā šovā plaši izmanto faktus.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Steve Wright's book of factoids.|url=https://www.worldcat.org/oclc/60793814|publisher=HarperCollins Entertainment|date=2005|location=London|isbn=0-00-720660-7|oclc=60793814|first=Steve|last=Wright}}</ref> [[Politoloģija|Politoloģijā]] un [[Socioloģija|socioloģijā]] termins "faktoīds" parasti tiek izmantots, lai runātu tieši par aplamu, nevis triviālu, bet patiesu, informāciju,<ref name=":0" /> taču termina pretrunīgās nozīmes angļu valodā to padara par problemātisku. Lai to atrisinātu Viljams Safīrs savā slejā "Par valodu" iestājās par vārda "''factlet''" (angļu valodā "''fakts''" kombinācijā ar [[Deminutīvs|deminutīva]] galotni "-''let''") izmantošanu, lai apzīmētu īsu, interesantu faktu, taču nepaskaidroja, kā šī jaunā termina pieņemšana mazinātu jau esošo neskaidrību par pretrunīgajām faktoīda nozīmēm.<ref name=":1" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1993/12/05/magazine/on-language-only-the-factoids.html|title=On Language; Only the Factoids|work=The New York Times|access-date=2022-08-14|date=1993-12-05|last=Safire|first=William|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Latviešu valodā vārdam "faktoīds" gan nav piešķirtas pretrunīgas definīcijas - tas tiek izmantots tikai, lai raksturotu aplamu informāciju.<ref name=":2" /> == Etimoloģija == Vārds "faktoīds" latviešu valodā ir atvasināts no angļu termina "''factoid''". "''Factoid"'' tiek veidots, apvienojot vārdu "''fact''" (fakts) un galotni "''-oid"'', kas nozīmē "līdzīgs, bet ne tas pats". == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Propaganda]] [[Kategorija:Politoloģijas terminoloģija]] 93iz3js0dyost2kvpp1a5t9nfuorwwq 3670187 3670169 2022-08-14T09:51:28Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Badaling_China_Great-Wall-of-China-02.jpg|thumb|Bieži tiek nepareizi apgalvots, ka [[Lielais Ķīnas mūris]] ir redzams no [[Kosmoss|kosmosa]] ar neapbruņotu aci.]] '''Faktoīds''' ({{Val-en|factoid}}) ir izdomāts vai pieņemts apgalvojums, kas tiek pasniegts kā fakts.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/fakto%C4%ABds|title=faktoīds {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Jēdziens izgudrots [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1973. gadā, kad klajā nāca amerikāņu rakstnieka un žurnālista Normana Meilera [[Biogrāfija|biogrāfiskā]] grāmata par [[Merilina Monro|Merilinu Monro]]. Rakstnieks skaidroja, ka faktoīdi ir fakti, kuri pirms parādīšanās [[Publiskā telpa|publiskajā telpā]] nav eksistējuši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/82601/the-origins-of-writerly-words/|title=‘Earthshattering,’ ‘Bedazzled,’ ‘Factoid’: The Origins of Writerly Words|website=Time|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref> Faktoīdi ir izdomājumi maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai vai pastiprināšanai. Laikraksts [[The Washington Post|''The'' ''Washington Post'']] raksturoja faktoīdu kā informāciju, kura "šķiet kā fakts, varētu būt fakts, bet faktiski nav fakts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2007/jan/23/20070123-121624-9376r/|title=Ah, there’s joy in Mudville’s precincts|last=https://www.washingtontimes.com|first=The Washington Times|website=The Washington Times|access-date=2022-08-14|language=en-US}}</ref> == Izmantošana == Attiecīgi faktoīdi var popularizēt nepareizus priekšstatus, aizspriedumus, leģendas un maldus, vai izrietēt no tiem. Vēsturiski faktoīdi ir bieži izmantoti [[Propaganda|propagandā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ka-efektivi-manipulet-ar-sabiedrisko-domu-14268065|title=Kā efektīvi manipulēt ar sabiedrisko domu?|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Vēsturnieks Kaspars Zellis darbā "Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība''"'' aprakstīja, ka vēsturiski [[Trešais reihs|nacistu]] propagandā tika izmantoti faktoīdi, lai pamatotu kara nepieciešamību, nacistu [[Rasisms|rasistisko]] doktrīnu un pierādītu “starptautiskā žīdisma sazvērestības plānus". Piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]] nacisti savās [[Antisemītisms|antisemītisma]] kampaņās ziņoja, ka “starp Jelgavas [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čekas]] ziņotājiem 75% bija žīdi, kuri šo darbu uzņēmās labprātīgi" vai "latviešu patrioti nogalināti ar lielgabalu šāvieniem".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ilūziju un baiļu mašinērija Izpārdots Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941‒1945)|last=Zellis|first=Kaspars|publisher=2012|year=2012|isbn=978-9984-872-67-4|location=Rīga}}</ref> Kopš Meilers šo terminu ieviesa, tam [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir parādījušas vairākas, savstarpēji atšķirīgas nozīmes. 1993. gadā Viljams Safīrs identificēja vairākas sabiedrībā eksistējošas, pretrunīgas faktoīda nozīmes<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1993/12/05/magazine/on-language-only-the-factoids.html|title=On Language; Only the Factoids|work=The New York Times|access-date=2022-08-14|date=1993-12-05|last=Safire|first=William|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref>: * "faktoīds: apsūdzošā nozīmē: dezinformācija, kas it kā ir faktiska; vai viltota statistika." * "faktoīds: neitrālā nozīmē: šķietami, lai gan ne vienmēr ir faktisks" * "faktoīds: (CNN versija): maz zināma informācija; triviāli, bet interesanti dati." Šo jauno faktoīda nozīmi kā triviālu, bet interesantu faktu popularizēja televīzijas kanāls [[CNN]] Headline News, kas 80. un 90. gados triviālus, bet interesantus faktus bieži iekļāva ziņu raidījumos zem virsraksta "faktoīds". [[BBC Radio 2]] vadītājs Stīvs Raits savā šovā plaši izmanto faktus.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Steve Wright's book of factoids.|url=https://www.worldcat.org/oclc/60793814|publisher=HarperCollins Entertainment|date=2005|location=London|isbn=0-00-720660-7|oclc=60793814|first=Steve|last=Wright}}</ref> [[Politoloģija|Politoloģijā]] un [[Socioloģija|socioloģijā]] termins "faktoīds" parasti tiek izmantots, lai runātu tieši par aplamu, nevis triviālu, bet patiesu, informāciju,<ref name=":0" /> taču termina pretrunīgās nozīmes angļu valodā to padara par problemātisku. Lai to atrisinātu Viljams Safīrs savā slejā "Par valodu" iestājās par vārda "''factlet''" (angļu valodā "''fakts''" kombinācijā ar [[Deminutīvs|deminutīva]] galotni "-''let''") izmantošanu, lai apzīmētu īsu, interesantu faktu, taču nepaskaidroja, kā šī jaunā termina pieņemšana mazinātu jau esošo neskaidrību par pretrunīgajām faktoīda nozīmēm.<ref name=":1" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1993/12/05/magazine/on-language-only-the-factoids.html|title=On Language; Only the Factoids|work=The New York Times|access-date=2022-08-14|date=1993-12-05|last=Safire|first=William|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Latviešu valodā vārdam "faktoīds" gan nav piešķirtas pretrunīgas definīcijas - tas tiek izmantots tikai, lai raksturotu aplamu informāciju.<ref name=":2" /> == Etimoloģija == Vārds "faktoīds" latviešu valodā ir atvasināts no angļu termina "''factoid''". "''Factoid"'' tiek veidots, apvienojot vārdu "''fact''" (fakts) un galotni "''-oid"'', kas nozīmē "līdzīgs, bet ne tas pats". == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valodniecība]] [[Kategorija:Propaganda]] [[Kategorija:Politoloģijas terminoloģija]] 0utaos9pduxpczd4l4ljo2231c8luml Factoid 0 519204 3670170 2022-08-14T07:49:38Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Faktoīds]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Faktoīds]] qeimeeadl9u5ujk0h5ylxqkdbk6i267 Dalībnieka diskusija:Borgenland 3 519205 3670171 2022-08-14T07:49:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Borgenland}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 10.49 (EEST) 801iz8mbyuf4fiy1jg3ugi7tn55tj8n Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators) 0 519206 3670173 2022-08-14T08:55:15Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Bagrations | vārds_orig = ''პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)'' | attēls = Piotr R. Bagration.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1852. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1818 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Kizļara]], [[Dagestāna]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1876 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Martinova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1835.—1876. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Bagrations''' ({{val-ru|Пётр Рома́нович Багратио́н}}) jeb '''Petre Bagrationi''' ({{val-ka|პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)}}, 1818—1876) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]] (1865). [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1870–1876). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Kizļaras cietoksnī [[Dagestāna|Dagestānā]] kņaza Revaza Bagrationi (1778—1834) un viņa sievas Annas Ivanovas ģimenē. Viņa tēvs bija ģenerāļa [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)|Pētera Bagrationa]] jaunākais brālis, cēlies no [[Kartlija]]s caru [[Bagrationi]] dzimtas. No 1831. līdz 1835. gadam mācījās kavalērijas junkuru skolā, sāka dienēt lebgvardes kavalērijas eskadronā. 1840. gadā kļuva par gvardes inženieru korpusa komandiera adjutantu, 1844. gada oktobrī viņu uz sešiem mēnešiem nosūtīja uz Vāciju, Franciju un Angliju, lai pētītu [[Luidži Galvāni|galvānisma]] pielietojumu inženierzinātnēs. Viņš ierosināja [[zelts|zelta]] ieguvi no rūdām, izmantojot elektrizētu [[cianīdi|cianīda]] sārmu šķīdumu. 1845. gadā Bagrations kļuva par [[Pēterburga]]s Kalnu institūta direktora Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna (''Maximilian de Beauharnais, Herzog von Leuchtenberg'') adjutantu, pavadīdams viņu ārzemju ceļojumos. Pēc hercoga Maksimiliāna nāves 1852. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Nikolajs I]] pulkvedi Bagrationu iecēla par savu flīģeļadjutantu leibgvardes kavalērijas pulkā, 1858. gadā paaugstinot par ģenerālmajoru. 1862. gadā viņu iecēla par [[Tvera]]s gubernatoru, bet 1870. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. Miris no [[astma]]s paasinājuma 1876. gada 29. janvārī Pēterburgā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Albedinskis]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1870—1876| pēc = [[Aleksandrs Ikskils-Gildenbands]] <br>(kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]]) }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bagrations, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] mnpp64hiia032q6ig6p5xrnxt4apatj 3670175 3670173 2022-08-14T09:01:45Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Bagrations | vārds_orig = ''პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)'' | attēls = Piotr R. Bagration.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1852. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1818 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Kizļara]], [[Dagestāna]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1876 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Martinova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1835.—1876. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Bagrations''' ({{val-ru|Пётр Рома́нович Багратио́н}}) jeb '''Petre Bagrationi''' ({{val-ka|პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)}}, 1818—1876) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]] (1865). [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1870–1876). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Kizļaras cietoksnī [[Dagestāna|Dagestānā]] kņaza Revaza Bagrationi (1778—1834) un viņa sievas Annas Ivanovas ģimenē. Viņa tēvs bija ģenerāļa [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)|Pētera Bagrationa]] jaunākais brālis, cēlies no [[Kartlija]]s caru [[Bagrationi]] dzimtas. No 1831. līdz 1835. gadam mācījās kavalērijas junkuru skolā, sāka dienēt lebgvardes kavalērijas eskadronā. 1840. gadā kļuva par gvardes inženieru korpusa komandiera adjutantu, 1844. gada oktobrī viņu uz sešiem mēnešiem nosūtīja uz Vāciju, Franciju un Angliju, lai pētītu [[Luidži Galvāni|galvānisma]] pielietojumu inženierzinātnēs. Viņš ierosināja [[zelts|zelta]] ieguvi no rūdām, izmantojot elektrizētu [[cianīdi|cianīda]] sārmu šķīdumu. 1845. gadā Bagrations kļuva par [[Pēterburga]]s Kalnu institūta direktora Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna (''Maximilian de Beauharnais, Herzog von Leuchtenberg'') adjutantu, pavadīdams viņu ārzemju ceļojumos. Pēc hercoga Maksimiliāna nāves 1852. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Nikolajs I]] pulkvedi Bagrationu iecēla par savu flīģeļadjutantu leibgvardes kavalērijas pulkā, 1858. gadā paaugstinot par ģenerālmajoru. 1862. gadā viņu iecēla par [[Tvera]]s gubernatoru, bet 1870. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1875. gada 25. aprīlī viņš parakstīja nolikumu par [[Luterāņi|luterāņu]] tautskolām Kurzemes un Igaunijas guberņās, paredzot obligātu [[krievu valoda]]s mācīšana pagastu un [[draudžu skolas|draudžu skolās]] no 1880. gada. Miris no [[astma]]s paasinājuma 1876. gada 29. janvārī Pēterburgā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Albedinskis]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1870—1876| pēc = [[Aleksandrs Ikskils-Gildenbands]] <br>(kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]]) }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bagrations, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] cz46hxyi223l61wbfd1ib6ftef5ey5f 3670176 3670175 2022-08-14T09:02:11Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Bagrations | vārds_orig = ''პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)'' | attēls = Piotr R. Bagration.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1852. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1818 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Kizļara]], [[Dagestāna]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1876 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Martinova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1835.—1876. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Bagrations''' ({{val-ru|Пётр Рома́нович Багратио́н}}) jeb '''Petre Bagrationi''' ({{val-ka|პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)}}, 1818—1876) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]] (1865). [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1870–1876). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Kizļaras cietoksnī [[Dagestāna|Dagestānā]] kņaza Revaza Bagrationi (1778—1834) un viņa sievas Annas Ivanovas ģimenē. Viņa tēvs bija ģenerāļa [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)|Pētera Bagrationa]] jaunākais brālis, cēlies no [[Kartlija]]s caru [[Bagrationi]] dzimtas. No 1831. līdz 1835. gadam mācījās kavalērijas junkuru skolā, sāka dienēt lebgvardes kavalērijas eskadronā. 1840. gadā kļuva par gvardes inženieru korpusa komandiera adjutantu, 1844. gada oktobrī viņu uz sešiem mēnešiem nosūtīja uz Vāciju, Franciju un Angliju, lai pētītu [[Luidži Galvāni|galvānisma]] pielietojumu inženierzinātnēs. Viņš ierosināja [[zelts|zelta]] ieguvi no rūdām, izmantojot elektrizētu [[cianīdi|cianīda]] sārmu šķīdumu. 1845. gadā Bagrations kļuva par [[Pēterburga]]s Kalnu institūta direktora Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna (''Maximilian de Beauharnais, Herzog von Leuchtenberg'') adjutantu, pavadīdams viņu ārzemju ceļojumos. Pēc hercoga Maksimiliāna nāves 1852. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Nikolajs I]] pulkvedi Bagrationu iecēla par savu flīģeļadjutantu leibgvardes kavalērijas pulkā, 1858. gadā paaugstinot par ģenerālmajoru. 1862. gadā viņu iecēla par [[Tvera]]s gubernatoru, bet 1870. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1875. gada 25. aprīlī viņš parakstīja nolikumu par [[Luterāņi|luterāņu]] tautskolām Kurzemes un Igaunijas guberņās, paredzot obligātu [[krievu valoda]]s mācīšanu pagastu un [[draudžu skolas|draudžu skolās]] no 1880. gada. Miris no [[astma]]s paasinājuma 1876. gada 29. janvārī Pēterburgā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Albedinskis]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1870—1876| pēc = [[Aleksandrs Ikskils-Gildenbands]] <br>(kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]]) }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bagrations, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] skwhelk9vjwt3jabf4l20b8xz7i7xvz 3670178 3670176 2022-08-14T09:07:40Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Bagrations | vārds_orig = ''პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)'' | attēls = Piotr R. Bagration.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = 1852. gada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1818 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Kizļara]], [[Dagestāna]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1876 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Martinova | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1835.—1876. | valsts = {{flaga|Krievija}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Pēteris Bagrations''' ({{val-ru|Пётр Рома́нович Багратио́н}}) jeb '''Petre Bagrationi''' ({{val-ka|პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)}}, 1818—1876) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]] (1865). [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1870–1876). == Dzīvesgājums == Dzimis 1826. gada 4. septembrī Kizļaras cietoksnī [[Dagestāna|Dagestānā]] kņaza Revaza Bagrationi (1778—1834) un viņa sievas Annas Ivanovas ģimenē. Viņa tēvs bija ģenerāļa [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)|Pētera Bagrationa]] jaunākais brālis, cēlies no [[Kartlija]]s caru [[Bagrationi]] dzimtas. No 1831. līdz 1835. gadam mācījās kavalērijas junkuru skolā, sāka dienēt lebgvardes kavalērijas eskadronā. 1840. gadā kļuva par gvardes inženieru korpusa komandiera adjutantu, 1844. gada oktobrī viņu uz sešiem mēnešiem nosūtīja uz Vāciju, Franciju un Angliju, lai pētītu [[Luidži Galvāni|galvānisma]] pielietojumu inženierzinātnēs. Viņš ierosināja [[zelts|zelta]] ieguvi no rūdām, izmantojot elektrizētu [[cianīdi|cianīda]] sārmu šķīdumu. 1845. gadā Bagrations kļuva par [[Pēterburga]]s Kalnu institūta direktora Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna (''Maximilian de Beauharnais, Herzog von Leuchtenberg'') adjutantu, pavadīdams viņu ārzemju ceļojumos. Pēc hercoga Maksimiliāna nāves 1852. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Nikolajs I]] pulkvedi Bagrationu iecēla par savu flīģeļadjutantu leibgvardes kavalērijas pulkā, 1858. gadā paaugstinot par ģenerālmajoru. 1862. gadā viņu iecēla par [[Tvera]]s gubernatoru, bet 1870. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1875. gada 25. aprīlī viņš parakstīja nolikumu par [[Luterāņi|luterāņu]] tautskolām Kurzemes un Igaunijas guberņās, paredzot obligātu [[krievu valoda]]s mācīšanu pagastu un [[draudžu skolas|draudžu skolās]] no 1880., vēlāk no 1885 gada. Miris no [[astma]]s paasinājuma 1876. gada 29. janvārī Pēterburgā. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Albedinskis]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1870—1876| pēc = [[Aleksandrs Ikskils-Gildenbands]] <br>(kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]]) }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bagrations, Pēteris}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] ikxwvs25cj3y4t3m06vv3n5roifzgte Latvijas apvienotais saraksts 0 519207 3670185 2022-08-14T09:28:50Z Ivario 51458 Pāradresē uz [[Apvienotais saraksts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apvienotais saraksts]] 99ae2p3063116v5urf0awwdd35j8ko9 Mīkstā meduszāle 0 519208 3670192 2022-08-14T10:08:04Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|attēls=Holcus.mollis.2.jpg|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|apakšdzimta=Pooideae|apakšdzimta_lv=|ģints=Holcus|ģints_lv=Meduszāles|suga=Holcus mollis|suga_lv=Mīkstā meduszāle|sinonīmi=|kategorijas=nē|binomial=Holcus mollis}}'''Mīkstā meduszāle''' ({{val|la|Holcus mollis}})... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Holcus.mollis.2.jpg|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|apakšdzimta=Pooideae|apakšdzimta_lv=|ģints=Holcus|ģints_lv=Meduszāles|suga=Holcus mollis|suga_lv=Mīkstā meduszāle|sinonīmi=|kategorijas=nē|binomial=Holcus mollis}}'''Mīkstā meduszāle''' ({{val|la|Holcus mollis}}) ir [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu dzimtas]] suga, kura ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], neiekļaujot kontinenta ZZA daļu. Latvijā mīkstā meduszāle ir sastopama nereti, sastopamības biežums samazinās virzienā no valsts rietumiem uz austrumiem un ziemeļiem. Dažāda lieluma grupas aug sausās un mēreni mitrās [[Pļava|pļavās]] un atmatās, ceļmalās, skrajos krūmājos un atklātās, smilšainās vietās ar skraju veģetācijas segumu.<ref name=":0" /> == Apraksts == Mīkstā meduszāle ir daudzgadīgs, 30-80 cm garš [[lakstaugs]]. Tas parasti neveido ceru un tam ir ložņājoši [[Saknenis|sakneņi]]. Lapas un lapu makstis ir kailas vai gandrīz kailas. Apmatoti tikai stiebra mezgli. [[Lapas]] ir plakanas, 0,3-0,8 cm platas. [[Ziedkopa]] ir diezgan šaura skara, tai parasti ir zaļgana vai brūni zaļgana nokrāsa. Vārpiņas ir 0,3-0,5 cm īsas, to vārpiņas plēksnes ir vārpiņas garumā, apmatotas, gals smails vai ar smailīti. Augšējā zieda ārējā zieda plēksne ir ar 0,3-0,4 cm īsu, lauzītu akotu, kas manāmi pārsniedz vārpiņas garumu. Auglis ir [[grauds]]. Zied no jūnija līdz augustam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/holcus-mollis-l/|title=mīkstā meduszāle - Holcus mollis L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} nskxwatso934t2fgv30ptwc3ol8rb9k 3670194 3670192 2022-08-14T10:09:02Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Holcus.mollis.2.jpg|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|apakšdzimta=Pooideae|apakšdzimta_lv=|ģints=Holcus|ģints_lv=Meduszāles|suga=Holcus mollis|suga_lv=Mīkstā meduszāle|sinonīmi=|kategorijas=nē|binomial=Holcus mollis}}'''Mīkstā meduszāle''' ({{val|la|Holcus mollis}}) ir [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu dzimtas]] suga, kura ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], neiekļaujot kontinenta ZZA daļu. Latvijā mīkstā meduszāle ir sastopama nereti, sastopamības biežums samazinās virzienā no valsts rietumiem uz austrumiem un ziemeļiem. Dažāda lieluma grupas aug sausās un mēreni mitrās [[Pļava|pļavās]] un atmatās, ceļmalās, skrajos krūmājos un atklātās, smilšainās vietās ar skraju veģetācijas segumu.<ref name=":0" /> == Apraksts == Mīkstā meduszāle ir daudzgadīgs, 30-80 cm garš [[lakstaugs]]. Tas parasti neveido ceru un tam ir ložņājoši [[Saknenis|sakneņi]]. Lapas un lapu makstis ir kailas vai gandrīz kailas. Apmatoti tikai stiebra mezgli. [[Lapas]] ir plakanas, 0,3-0,8 cm platas. [[Ziedkopa]] ir diezgan šaura skara, tai parasti ir zaļgana vai brūni zaļgana nokrāsa. Vārpiņas ir 0,3-0,5 cm īsas, to vārpiņas plēksnes ir vārpiņas garumā, apmatotas, gals smails vai ar smailīti. Augšējā zieda ārējā zieda plēksne ir ar 0,3-0,4 cm īsu, lauzītu akotu, kas manāmi pārsniedz vārpiņas garumu. Auglis ir [[grauds]]. Zied no jūnija līdz augustam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/holcus-mollis-l/|title=mīkstā meduszāle - Holcus mollis L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Meduszāles]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 4lcgu4rop1gu3xlfihk1laggjpyf4vi Holcus mollis 0 519209 3670193 2022-08-14T10:08:40Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Mīkstā meduszāle]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mīkstā meduszāle]] 0eqiwgedcbwovte0hcw3wj9c6g6idbb Kategorija:Meduszāles 14 519210 3670196 2022-08-14T10:09:43Z Spnq 103627 Jauna lapa: [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]] jydmzisx9lx6q5rnol0usxjqkmzsoq6 Dalībnieks:GrIgMaNN 2 519211 3670197 2022-08-14T10:15:31Z 2A03:EC00:B9A2:4A3:C49F:AB08:FF1A:7C72 Jauna lapa: {{VikiLaiks2|day=06|month=1|year=2010}} wikitext text/x-wiki {{VikiLaiks2|day=06|month=1|year=2010}} n6kqsowyp9lwf4noryayl627st6a8qf Dalībnieka diskusija:Andruszyk76 3 519212 3670198 2022-08-14T10:20:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Andruszyk76}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 13.20 (EEST) 3oqwnyhm8fs3xy2f1ni64myxpvll2ps Death Row Records 0 519213 3670206 2022-08-14T11:28:54Z Yungchains 107090 Jauna lapa: '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killumin... wikitext text/x-wiki '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. aw9vek0j5fp0hk01ex47qqwcnymdgza 3670208 3670206 2022-08-14T11:37:47Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=|image_bg=|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=}} '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. 5wo4yi8t1kkhpf6wrrakxvoblbrbqtz 3670210 3670208 2022-08-14T11:39:10Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=Death Row Records.png|image_bg=Death Row Records.png|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=}} '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. qo5mkqk1vehniplsbz37lqm88pol1co 3670211 3670210 2022-08-14T11:40:06Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=|image_bg=|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=#d6d4d4}} '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. rulm1oc102x9jkrcbvc1zlwczx6xsi8 3670215 3670211 2022-08-14T11:42:50Z Yungchains 107090 Yungchains pārvietoja lapu [[Death Row Records]] uz [[Death Row]]: To change articles name. wikitext text/x-wiki {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=|image_bg=|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=#d6d4d4}} '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. rulm1oc102x9jkrcbvc1zlwczx6xsi8 3670217 3670215 2022-08-14T11:43:03Z Yungchains 107090 Yungchains pārvietoja lapu [[Death Row]] uz [[Death Row Records]], pārrakstot pāradresācijas lapu: To change articles name. wikitext text/x-wiki {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=|image_bg=|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=#d6d4d4}} '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. rulm1oc102x9jkrcbvc1zlwczx6xsi8 3670219 3670217 2022-08-14T11:45:22Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=[[Attēls:Death Row Records.png|150px]]|image_bg=|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=#d6d4d4}} '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. jh4atgmti4ybxn3vse2qfr8hxluzpq5 3670221 3670219 2022-08-14T11:47:31Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=[[Attēls:Death Row Records.png|150px]]|image_bg=|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=#d6d4d4}} '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. [[Kategorija:Ierakstu kompānijas]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par organizācijām]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziku]] 93xyn9oxzbhy4kko0qqiogfkaiwcg1j 3670231 3670221 2022-08-14T11:56:15Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=[[Attēls:Death Row Records.png|150px]]|image_bg=|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=#d6d4d4}} '''Death Row Records''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā Death Row nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV]] [[Dolārs|dolāru]] gadā. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ierakstu kompānijas]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par organizācijām]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziku]] laf1g4ceulg8i89hfyidjwxwcgwrvrz 3670232 3670231 2022-08-14T11:58:25Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{slikts tulkojums}} {{Ierakstu kompānijas infokaste|nosaukums=''Death Row Records''|logo_attēls=[[Attēls:Death Row Records.png|150px]]|image_bg=|mātes_kompānija=''[[Interscope Records]]''|dibināta=[[1991]]. gadā|dibinātājs=[[Suge Knight]]<br />[[The D.O.C.]]<br />[[Dr. Dre]]<br />[[Dick Griffey]]|statuss=aktīva|leibli=''AMPED Distribution''<br />''Interscope'''<br />|žanrs=[[Hiphops]]|valsts={{USA}}|galvenā_mītne=|url=[https://www.deathrowofficial.com/ deathrowofficial.com]|bgcolor=#d6d4d4}} '''''Death Row Records''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] ierakstu kompānija, kuru 1991. gadā dibināja [[The D.O.C.]], [[Dr. Dre]], [[Suge Knight]] un [[Dick Griffey]]. Izdevniecība kļuva par sensāciju, izdodot vairāku platīna [[Hiphops|hiphopa]] albumus no [[ASV]] Rietumkrasta māksliniekiem, piemēram, [[Dr. Dre]] (''The Chronic''), [[Snoop Dogg]] (''Doggystyle'', ''Tha Doggfather''), [[Tha Dogg Pound]] (''Dogg Food'') un [[2Pac]] (''All Eyez On Me, Don Killuminati: 7 Day Theory'') 1990. gados. Savā maksimumā ''Death Row Records'' nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus ASV [[Dolārs|dolāru]] gadā. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ierakstu kompānijas]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par organizācijām]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziku]] mq3isihvs8vpedkkgfuul0yu8xmnt2i Attēls:Death Row Records.png 6 519214 3670209 2022-08-14T11:38:19Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). == Licence == {{Aizsargāts logo}} 7z8mn4w39dbzxc0eak0keuhmqomvc4c Death Row 0 519216 3670218 2022-08-14T11:43:03Z Yungchains 107090 Yungchains pārvietoja lapu [[Death Row]] uz [[Death Row Records]], pārrakstot pāradresācijas lapu: To change articles name. wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Death Row Records]] 9q8zl8wpz4nauczs2k0qkfsuhvyksdj Mežāža zīmē 0 519217 3670225 2022-08-14T11:50:30Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Mežāža zīmē | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris | režisors = [[Alfreds Hičkoks]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Vaildings]] * [[Ingrīda Bergmane]] * [[Džozefs Kotens]] * [[Mārgareta Lītone]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Under Capricorn'' | studija = * ''[[Transatlantic Pictures]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Warner Bros.]]'' | izdošana = {{Filmas datums|19... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mežāža zīmē | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = trilleris | režisors = [[Alfreds Hičkoks]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls Vaildings]] * [[Ingrīda Bergmane]] * [[Džozefs Kotens]] * [[Mārgareta Lītone]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Under Capricorn'' | studija = * ''[[Transatlantic Pictures]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Warner Bros.]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1949|9|8}} | ilgums = 117 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Mežāža zīmē"''' ({{Val|en|Under Capricorn}}) ir 1949. gada [[ASV]] vēsturiska trillera filma, kuras režisors ir [[Alfreds Hičkoks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Maikls Vaildings]], [[Ingrīda Bergmane]], [[Džozefs Kotens]] un [[Mārgareta Lītone]]. Šī ir otra Hičkoka krāsu filma, pēc filmas "[[Virve (filma)|Virve]]" (1948). Jauns vīrietis dodas uz Austrāliju, kur satiekas ar savu nu jau precēto mīļoto, kura kļuvusi par alkoholiķi un slēpj tumšus noslēpumus. Filmas darbība notiek [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[Sidneja|Sidnejā]]. "Mežāža zīmē" pirmizrāde notika {{Dat|1949|9|8|5=bez}}. Šī ir viena no nedaudzajām Hičkoka filmām, kas nav tipisks trilleris, bet gan mistērija, saistīta ar mīlas trijstūri. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Alfreds Hičkoks}} [[Kategorija:1949. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Alfreda Hičkoka filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] atzek50l0hnft45aei8ckwafn9ec1d8